Apstiprināts ar domes 17.06.2010. sēdes lēmumu Nr.286 (protokols Nr.8, 47. ) Valmiera 2009
SATURA RĀDĪTĀJS 1. PAŠVALDĪBAS RAKSTUROJUMS... 3 1.1. Pilsēta... 3 1.2. Iedzīvotāji... 3 1.3. Ekonomika... 4 1.4. Pārvalde... 6 2. PAŠVALDĪBAS BUDŽETS... 9 2.1. Pamatbudžets... 9 2.2. Speciālais budžets... 14 3. PAŠVALDĪBAS BILANCE... 16 4. PAŠVALDĪBAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NOVĒRTĒJUMS... 17 5. PAŠVALDĪBAS FINANŠU IEGULDĪJUMI UZŅĒMUMOS 2009.GADĀ... 18 6. PAŠVALDĪBAS AIZŅĒMUMI... 18 7. EKSPLUATĀCIJĀ PIEŅEMTIE OBJEKTI UN IZDOTĀS BŪVATĻAUJAS 2009.GADĀ20 8. STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA... 21 9. PROJEKTI... 22 10. ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS IEVIEŠANA... 24 10.1. Darbības joma Cilvēka labklājība... 24 10.2. Darbības joma Uzņēmējdarbība... 26 10.3. Darbības joma Infrastruktūra... 26 10.4. Darbības joma Vide... 26 11. GALVENIE UZDEVUMI 2010.GADĀ... 26 2
1. PAŠVALDĪBAS RAKSTUROJUMS 1.1. Pilsēta Ģeogrāfiskais novietojums Izmērs: pilsēta - 18,18 km2 iedzīvotāju skaits - 27 500 Attālums līdz: Rīgas lidostai -140km galvaspilsētai Rīga - 115 km Rīgas ostai - 130 km Ventspils osta - 300 km Liepājas ostai - 320 km Lietuvas robežai - 200 km Igaunijas robežai - 50 km Krievijas robežai - 150 km Galveno ceļu / dzelzceļa krustojumu: Rīga - Valmiera - Valka - Tartu (Igaunija) (A3) Valmieras pilsētas teritorijas dalījums Zaļās teritorijas; 29,04% Ūdenstilpes, ūdensteces; 4,58% Apbūves teritorijas; 66,39% Avots: Valmieras pilsētas Būvvalde 1.2. Iedzīvotāji 2010.gada 1.janvārī Valmierā dzīves vietu ir deklarējuši 27 323 cilvēki. No visiem pilsētas iedzīvotājiem 66% ir darbspējas vecumā, 15% ir līdz darbspējas vecumam un 19% ir pēc darbspējas vecuma. Pēc iedzīvotāju skaita Valmiera ir 8.lielākā pilsēta Latvijā. 3
1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Iedzīvotāju skaits 800 000 700 000 709 145 600 000 500 000 400 000 300 000 200 000 100 000 103 754 84 411 65 106 56 130 42 883 35 148 27 323 26 468 0 Rīga Daugavpils Liepāja Jelgava Jūrmala Ventspils Rēzekne Valmiera Jēkabpils Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Pēc ievērojamā iedzīvotāju skaita samazinājuma deviņdesmitajos gados, pēdējo gadu statistika rāda, ka iedzīvotāju skaitam ir tendence saglabāties stabilam. 600 500 400 300 200 100 0 Iedzīvotāju dabiskā kustība Dzimšanas Miršanas Avots: Valmieras pilsētas pašvaldība, Dzimtsarakstu nodaļa Iedzīvotāju skaita izmaiņu cēlonis Valmierā ir arī dabiskā kustība - dzimušo un mirušo iedzīvotāju starpība. Valmieras pilsētā, vienā no retajām Latvijā, 2008.gads bija ievērojams ar pozitīvu dzimstības rādītāju, taču 2009.gadā atkal šis rādītājs, lai arī nedaudz, bet ir negatīvs -12. 1.3. Ekonomika Valmieras ģeogrāfiskais novietojums, vienīgās republikas nozīmes pilsētas statuss Vidzemes reģionā, iespējams, dod zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar pārējām Vidzemes pilsētām potenciālo investoru acīs. Valmieras pilsēta 2010.gada sākumā ierindojās 10.vietā Latvijā pēc ārvalstu tiešo investīciju apjoma. Lielākais investīciju saņēmējs ir a/s Valmieras stikla šķiedra. Arī visu svarīgāko valsts institūciju reģionālās struktūrvienības, kas pilda reģionālās funkcijas, pārsvarā ir bāzētas Valmierā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālā iestāde, Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālā nodaļa u.c. Valmiera ir izteikta ražošanas un rūpniecības pilsēta, to pierāda arī dati, ka no visiem pilsētā esošajiem uzņēmumiem 7,1% ir šajā nozarē. Ražošanā nodarbināti 21% no visiem pilsētā strādājošiem. Attīstīta ir arī tirdzniecības sfēra, kas sastāda 29,7% no visiem pilsētā esošajiem uzņēmumiem un nodarbina 17,7% no nodarbinātajiem. 4
bezdarba līmenis, % Valmieras uzņēmumu sadalījums pa nozarēm un pēc nodarbināto skaita 2009.gadā Darbības veids No kopējā No kopējā Valsts un pašvaldības dienesti 21,9 2,6 Ražošana 21 7,1 Tirdzniecība 17,7 29,7 Dažādi pakalpojumi 12,9 27,8 Būvniecība 7,9 7,7 Veselības aprūpe 6,9 1,7 Nekustamais īpašums 3,1 9 Lauksaimniecība 2,7 4,4 Transports 2,4 4,5 Kultūra, reliģija un sports 2,3 4,1 Citi 1,2 1,4 Avots: VID Vidzemes reģionālā iestāde Kopš 2001.gada bezdarba līmenis Valmierā pakāpeniski samazinājās un 2008.gada maijā sasniedza zemāko punktu 2,1% pēdējo 8 gadu laikā, darba tirgus bija kļuvis neelastīgs un uzņēmumiem nācās piesaistīt darbaspēku no apkārtējiem rajoniem. Darbaspēka trūkums bija par iemeslu arī zemai investoru interesei par pilsētu. 2008.gada griezumā, kas sakrīt ar ekonomiskās krīzes iestāšanos valstī, bezdarba līmenis strauji palielinājās, sasniedzot pieaugumu ~ 7% gadā. 2009.gada nogalē bezdarba līmenis Valmieras pilsētā sasniedz 11,3% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem. 2010. gada sākumā bezdarba līmenis sasniedza savu augstāko punktu 11,9%. Taču 2010. gada 1. ceturkšņa beigās jau bija vērojams bezdarba līmeņa samazinājums. 14 Bezdarba līmenis Valmieras pilsētā 2001. 01.05.2010.g., % 12 11,9 10 11,3 11,2 8 6 6,3 6,1 4 2 0 5,3 5,1 4,7 3,8 4,5 2,5 2,1 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra, Valmieras filiāle Valmieras pilsētas attīstības indekss parāda pilsētas straujo izaugsmi ne tikai gada ietvaros, bet stabilu izaugsmi jau vairāku gadu griezumā. Salīdzinot 9 lielākās pilsētas pēc attīstības indeksa, Valmiera ieņem 1.vietu, aiz sevis atstājot pat Rīgu. Jāpiezīmē, ka būtisku pienesumu šāda rādītāja sasniegšanā dod Valmieras pilsētas sociāli atbildīgie ražošanas uzņēmumi, kas nodrošina darba vietas pilsētas iedzīvotājiem, Vidzemes Augstskola, kas piesaista jauniešus pilsētai un samērā stabils iedzīvotāju skaits. 5
0,5 0,487 Republikas nozīmes pilsētu attīstības indekss, 2007 0,313 0,307 0,124 0,09 0-0,5-0,658-1 -1,5-1,091-1,211-1,842-2 Valmiera Rīga Jelgava Jūrmala Ventspils Daugavpils Jēkabpils Liepāja Rēzekne 1.4. Pārvalde Avots: Valsts reģionālās attīstības aģentūra Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu Par pašvaldībām un atbilstoši Valmieras pilsētas pašvaldības nolikumam, pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns dome, ko veido ievēlēti deputāti. Savukārt domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina administrācija. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Valmieras pilsētas pašvaldība ieguva republikas nozīmes pilsētas statusu. Tas dod ne tikai priekšrocības, bet arī jaunus pienākumus. Valmieras rajona padomes reorganizācijas rezultātā 2009.gada augustā Valmieras pilsētas pašvaldība pārņēma Bērnu un ģimenes centru Pārgauja, kurš ekonomisku apsvērumu dēļ tika likvidēts gada beigās. Pašvaldība pārskata gada beigās sastāv no 34 iestādēm un 8 struktūrvienībām un ir 100% kapitāla daļu turētāja 5 kapitālsabiedrībās: SIA Valmieras Namsaimnieks, SIA Valmieras Komunālā saimniecība, SIA Valmieras Siltums, SIA Valmieras Ūdens un SIA Jāņa Daliņa stadions. Pašvaldībai pieder kapitāla daļas vēl piecās kapitālsabiedrībās. 2009.gadā Valmieras pilsētas pašvaldība trešo gadu iesaistījās kampaņā Laba servisa mēnesis. Kampaņas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību klientu servisam un klientu servisa darbiniekiem, mudināt kompānijas un organizācijas veidot, uzturēt un attīstīt labas attiecības ar klientiem, kā arī uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti. 2009. gadā domes pastāvīgo komiteju un domes sēžu darba kārtības publicētas Valmieras interneta portālā www.valmiera.lv, dodot iespēju iedzīvotājiem iepazīties ar izskatāmajiem jautājumiem un izteikt par tiem viedokļus, ierosinājumus un piezīmes. Informācija par domes ieņemtajiem lēmumiem, kā arī lēmumi, kas skar plašu sabiedrības daļu, tiek publicēti www.valmiera.lv, kā arī ziņu veidā izplatīti ar masu mediju starpniecību par aktualitātēm, pasākumiem un notikumiem, kā arī pašvaldības darba problēmjautājumiem, regulāri gatavota informācija, kas publicēta Valmieras portālā www.valmiera.lv un nosūtīta plašsaziņas līdzekļiem. Lai informētu iedzīvotājus par pašvaldības veikumu gada griezumā, katra kalendārā gada nogalē tiek sagatavota detalizēta pašvaldības atskaite par paveikto dažādās pašvaldības darba jomās. Valmieras portālā iedzīvotājiem pieejami detalizēti pašvaldības sniegto būtiskāko pakalpojumu apraksti, kā arī pašvaldības normatīvie dokumenti saistošie noteikumi, lēmumi, konkursu nolikumi, publiskie gada pārskati, pašvaldības budžeta apraksti u.c. Lai informētu iedzīvotājus par pašvaldības darbību un aktualitātēm, Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbojas ar vietējiem un reģionālajiem medijiem. Vidzemes TV 2009.gadā notikušas 20 tiešraides, kurās pašvaldības vadība un speciālisti informējuši par aktualitātēm un atbildējuši uz iedzīvotāju jautājumiem. Ziņu veidā šāda informācija atspoguļota arī citos elektroniskajos un drukātajos medijos. Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli 2009.gada nogalē, veikta iedzīvotāju aptaujāšana par konkrētiem aktuāliem pašvaldības darba jautājumiem. 6
2009.gada nogalē tika uzsākts darbs pie elektroniskās dokumentu vadības sistēmas Namejs ieviešanas. Tā mērķis ieviest vienotu lietvedības sistēmu visu pašvaldības iestāžu darbam, lai elektroniskā dokumentu aprite, izmantojot sistēmu Namejs, notiktu ne tikai pašvaldības administrācijā, bet arī vienpadsmit iestādēs, septiņās pirmskolas izglītības un 11 pamatizglītības, vidējās izglītības, profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, kā arī vienā interešu izglītības iestādē. Sistēmas ieviešanas mērķis ir gan dažādu pašvaldības procesu elektronizēšana, gan informācijas aprites uzlabošana, kā arī sistēma ir izvēlēta kā ļoti ērta vide elektronisko dokumentu sagatavošanai, parakstīšanai, nosūtīšanai un saglabāšanai. Pārskatāmi un ērti ir arī dažādu statistisko rādītāju pārskati. Uz sistēmas bāzes paredzēts attīstīt arī pašvaldības elektroniskos pakalpojumus. 2009.gadā Valmieras pilsētas pašvaldība pieteica sadarbību ar Valmieras uzņēmēju konsultatīvo padomi Eiropas Komisijas konkursā Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvai 2010, kategorijā par uzņēmējdarbības gaisotnes sekmēšanu. Sagatavotais pieteikums tika atzīts par labāko Latvijā un nominēts Eiropas līmeņa konkursam, jau konkurējot ar 52 citām idejām no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Viens no būtiskākajiem veiksmīgas attīstības pamatnosacījumiem Valmieras pilsētas pašvaldībā ir aktīva dialoga uzturēšana ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvošām konsultatīvajām padomēm. Pie pašvaldības ir izveidotas 4 konsultatīvās padomes Uzņēmēju konsultatīvā padome, Pilsētvides padome, Sociālo lietu konsultatīvā padome un Jaunatnes lietu ekspertu padome. Valmieras Uzņēmēju konsultatīvā padome 2009.gadā sanāca uz 10 sēdēm, kurās tika izskatīti dažādi jautājumi, sākot ar pašvaldības budžetu un beidzot ar starptautiskās sadarbības piedāvājumiem. Konsultatīvajā padomē darbojas 22 Valmieras uzņēmēju klubu un lielāko uzņēmumu pārstāvji. Valmieras Pilsētvides padome 2009.gadā sanāca uz vienu sēdi un tajā darbojas 11 mākslinieki, arhitekti un citu mākslas jomu eksperti. Valmieras Sociālo lietu konsultatīvā padome 2009.gadā sanāca uz 6 sēdēm, tā apvieno 6 dažādu sociālo organizāciju pārstāvjus. Valmieras Jaunatnes lietu ekspertu padomē darbojas 8 jaunatnes lietu eksperti, kā arī jauniešu organizāciju pārstāvji, 2009.gadā padome noturēja divas sēdes. Lai informētu sabiedrību un iesaistīto to lēmumu pieņemšanas procesā, pašvaldība 2009.gadā organizējusi sabiedriskās apspriešanas, aptaujas un izmantojusi citas metodes, lai izzinātu sabiedrības viedokli dažādos jautājumos. 2009.gadā Valmieras pilsētas pašvaldība nodarbināti 1404 darbinieki. 1184 strādā izglītības jomā (t.sk. izglītības iestādēs), sociālā palīdzībā nodarbināti 60 strādājošie. Kultūras jomā ir nodarbināti 89 darbinieki. Pašvaldības administrācijā strādā 56 speciālisti, bet Bāriņtiesā nodarbināti 4 speciālisti. Valmieras Tūrisma informācijas centrā strādā 3 darbinieki, bet 8 speciālisti strādā Būvvaldē. Pārskata gadā, īstenojot ilgtermiņa finanšu vadības, stingru pašvaldības budžeta izdevumu ierobežošanas politiku un nodrošinot regulāru budžeta izpildītāju izdevumu tāmju uzraudzību, tika nodrošināta pašvaldības finanšu resursu pietiekamība apstākļos, kad ievērojami samazinājās nodokļu ieņēmumi. Tika nostiprināta pašvaldības finanšu sistēma un palielināta tās caurskatāmība. 7
8
2. PAŠVALDĪBAS BUDŽETS 2009.gada 5.februārī tika apstiprināti pašvaldības saistošie noteikumi nr.63 Par Valmieras pilsētas pašvaldības 2009.gada budžetu. Pamatojoties uz Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes par atļauju aizņēmuma izsniegšanai Valmieras pilsētas pašvaldībai, kā arī pašvaldības budžeta ieņēmumu un izdevumu precizēšanai, apstiprināti pieci pašvaldības saistošie noteikumi par grozījumiem 2009.gada budžetā - 28.maijā, 27.augustā, 15.oktobrī, 5.novembrī un 23.decembrī. Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā, speciālajā budžetā un citos budžeta līdzekļos. 2.1. Pamatbudžets pamatbudžeta ieņēmumus veido nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, kā arī transferti no citiem budžetiem. Ieņēmumu struktūra tabulā nr.1.1.1. Tabula nr.1.1.1. Pašvaldības ieņēmumu struktūra un plāna izpilde 2009.gadā. Rādītājs plāns gadā, LVL izpilde, LVL ieņēmumu struktūra, % 2009.gads plāna izpilde, LVL plāna izpilde, % Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 8 728 855 8 457 518 32,62-271 337 96,9 Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi 188 588 191 066 0,74 2 478 101,3 Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām 366 260 373 493 1,44 7 233 102 Azartspēļu nodoklis 96 300 96 160 0,37-140 99,9 Nenodokļu ieņēmumi 155 514 155 489 0,6-25 100 Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 1 230 045 1 200 291 4,63-29 754 97,6 Ārvalstu finanšu palīdzība 2 865 16 207 0,06 13 342 565,7 Transferti 14 741 321 15 436 138 59,54 694 817 104,7 25 509 748 25 926 362 100,0 416 614 101,6 Pašvaldības 2009.gada pamatbudžeta ieņēmumu struktūra Nodokļu ieņēmumi; Ls9 118 237; 35.2% Nenodokļu ieņēmumi; Ls155 489; 0.6% Transferti; Ls 15 436 138; 59.5% Ārvalstu finanšu palīdzība; Ls16 207; 0.1% Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi; Ls1 200 291; 4.6% 9
Pamatbudžeta kopējie ieņēmumi 2009.gadā sastāda 25.93 miljonus latu (bez naudas līdzekļu atlikuma uz gada sākumu), tajā skaitā 5.2 miljons latu ES struktūrfondu finansējums. Kopumā ieņēmumi ir par 416.6 tūkstošiem latu jeb 1.6% vairāk nekā plānots un par 1.82 miljoniem latu jeb 7.6% pārsniedz iepriekšējā gada ieņēmumus. 2009.gadā pamatbudžetā nodokļu ieņēmumi ieskaitīti 9.12 miljonu latu apjomā, kas ir par 261.8 tūkstošiem latu mazāk kā plānots un par 4.09 miljoniem latu jeb 31% mazāk kā 2008.gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājums vērojams visu pašvaldības budžetā ieskaitāmo nodokļu veidos. Būtiskākais pašvaldības ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas veido 92.8% no pašvaldības nodokļu ieņēmumiem jeb 32.6% no kopējiem kārtējā gada ieņēmumiem. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi 2009.gadā sastāda 8.46 miljonus latu, kas ir par 271.3 tūkstošiem latu mazāk kā plānots (salīdzinot ar sākotnējo plānu par 1.21 miljonu latu mazāk) un par 3.88 miljoniem latu jeb 31.4% mazāk salīdzinājumā ar 2008.gadu. Ekonomiskā situācija un ievērojamais bezdarba līmeņa pieaugums valstī, kā arī darba samaksas ierobežojumi valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, ir cēlonis būtiskam iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumam. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pašvaldība saņem ar Valsts kases sadales konta starpniecību, tie nav tieši saistīti ar nodarbinātības līmeni un iekasētajiem nodokļiem Valmierā. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2009.gadā iekasēti 564.6 tūkstošu latu (tajā skaitā nodokļa maksājumu parādi 8.5 tūkstoši latu) apjomā, kas ir par 9.7 tūkstošiem latu vairāk kā plānots un par 21.4 tūkstošiem latu jeb 3.6% mazāk nekā 2008.gadā. Nodokļa ieņēmumu samazinājuma iemesls ir vairāku uzņēmumu maksātnespēja, kā arī būtiski pieaugušās nodokļa parādu summas. Azartspēļu nodokļa ieņēmumi 2009.gadā ir 96.2 tūkstoši latu. Salīdzinājumā ar 2008.gadu, šī nodokļa ieņēmumi attiecīgajā periodā samazinājušies par 21.7 tūkstošiem latu jeb 18.4%. Nenodokļu ieņēmumus veido valsts un pašvaldību nodevas, naudas sodi un sankcijas, ieņēmumi no pašvaldības īpašuma pārdošanas, kā arī procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem. Šajā budžeta sadaļā 2009.gadā iekasēti 155.5 tūkstoši latu, kas ir plānotajā apjomā. Valsts un pašvaldību nodevas iekasētas 28 tūkstošu latu apmērā, tajā skaitā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu 22.1 tūkstoša latu apmērā. Naudas sodi iekasēti 26.2 tūkstošu latu apmērā, tajā skaitā 20 tūkstoši latu Ceļu satiksmes drošības direkcijas piemērotās soda naudas. 2009.gadā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi saņemti 1.2 miljonu latu apmērā, kas ir par 29.8 tūkstošiem jeb 2.4% mazāk nekā plānots. Ieņēmumi no vecāku maksām par bērnu uzturēšanos pirmsskolas izglītības iestādēs saņemti 269.9 tūkstošu latu apmērā, par telpu nomu iekasēti 291.7 tūkstoši latu, par dzīvokļu un komunālajiem pakalpojumiem iekasēti 140.4 tūkstoši latu un par personu uzturēšanos pansionātā Valmiera saņemti 225.6 tūkstoši latu. 2009.gadā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi saņemti 1.2 miljonu latu apmērā, kas ir par 29.8 tūkstošiem jeb 2.4% mazāk nekā plānots. Ieņēmumi no vecāku maksām par bērnu uzturēšanos pirmsskolas izglītības iestādēs saņemti 269.9 tūkstošu latu apmērā, par telpu nomu iekasēti 291.7 tūkstoši latu, par dzīvokļu un komunālajiem pakalpojumiem iekasēti 140.4 tūkstoši latu un par personu uzturēšanos pansionātā Valmiera saņemti 225.6 tūkstoši latu. Transfertu ieņēmumus veido maksājumi, kas veikti starp valsts vai citas pašvaldības un budžetu, bet nav maksājumi par sniegtajiem pakalpojumiem. 2009.gadā transfertu ieņēmumi saņemti 15.44 miljonu latu apmērā, kas ir par 6.25 miljoniem latu jeb 68% vairāk nekā 2008.gadā. Ieņēmumi 5.2 miljonu latu apmērā jeb 33.7% no transfertu ieņēmumiem paredzēti Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanai. Ieņēmumi no Valmieras rajona padomes no valsts budžeta dotāciju un mērķdotāciju sadales saņemti 4.08 miljonu latu apmērā, tajā skaitā 4.07 miljoni latu pedagogu atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai 2009.gada 1.pusgadā. Valsts budžeta mērķdotācija 7.9 tūkstošu latu apmērā saņemta pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju daļējam atalgojumam un darba devēja VSOAI, mērķdotācija 10
1.5 tūkstošu latu apmērā saņemta to sociālo darbinieku amatalgu paaugstināšanai, kuri veica sociālo darbu ģimenēs ar bērniem. Pēc valsts budžeta grozījumu pieņemšanas LR Labklājības ministrija pārtrauca šīs mērķdotācijas piešķiršanu ar 2009.gada 1.jūliju. Pārējie maksājumi no Valmieras rajona padomes saņemti 730.3 tūkstošu latu apmērā, tajā skaitā sociālās aizsardzības pasākumiem 626.4 tūkstoši latu, kā arī Valmieras jaunatnes centra Vinda pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Valmieras Novadpētniecības muzeja un Tūrisma informācijas centra daļējai uzturēšanas izmaksu segšanai, kā arī finansējums konkrētu pasākumu organizēšanai. Ieņēmumi no citām pašvaldībām saņemti plānotajā apmērā - 660.1 tūkstotis latu, tajā skaitā par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem citu pašvaldību bērniem 568.3 tūkstoši latu un par pansionāta Valmiera sniegtajiem pakalpojumiem citu pašvaldību iedzīvotājiem 91.8 tūkstošu latu apmērā. 2009.gadā par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem pašvaldībām bija jānorēķinās pēc faktiskajām izmaksām katrā izglītības iestādē, iepriekš Ministru kabineta noteikumi noteica izmaksu maksimālos apmērus. Uzturēšanas izdevumu segšanai no valsts budžeta iestādēm pašvaldība 2009.gadā saņēmusi 1.79 miljonus latu tajā skaitā 445.2 tūkstoši latu no Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas Valmieras Mākslas vidusskolas, Valmieras Mūzikas skolas un Valmieras Bērnu sporta skolas pedagogu atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pārējo izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai 2009.gada 2.pusgadā no valsts budžeta saņemti 1.15 miljoni latu. No Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas saņemta dotācija 39.5 tūkstošu latu apmērā brīvpusdienu nodrošināšanai 1.klašu skolēniem, bērna ēdienreizei paredzot 80 santīmus. Izglītības un zinātnes ministrija piešķīrusi arī dotāciju mācību grāmatu iegādei vispārizglītojošās skolās 5.1 tūkstoša latu apmērā. Papildus dotācija 19.8 tūkstošu latu apmērā saņemta pedagogu atalgojumam no Izglītības un zinātnes ministrijas un atlaišanas pabalstiem. Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinči ietvaros Valmieras Mākslas vidusskola saņēmusi 22.6 tūkstošus latu 2 projektu īstenošanai. Comenius partnerības Mūžizglītības programmas ietvaros saņemts finansējums 12.8 tūkstošu latu apmērā projekta īstenošanai Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātpamatskolā-attīstības centrā, un 4.2 tūkstoši latu noslēguma maksājumi 3 jau īstenotiem projektiem. Nodarbinātības pasākumu veicināšanai no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemti 17.8 tūkstoši latu, no Labklājības ministrijas 12.1 tūkstotis latu saņemts Dienas centra bērniem un jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem uzturēšanai un 10.5 tūkstoši latu Garantētā minimālā ienākuma pabalstu un Dzīvokļu pabalstu daļējai kompensācijai. No Ekonomikas ministrijas kā līdzfinansējums vienreizējā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai saņemti 8 tūkstoši latu. No Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas saņemta mērķdotācija teritoriālajai plānošanai 5 tūkstošu latu apmērā. No Valsts reģionālās attīstības aģentūras saņemta mērķdotācija 990 latu apmērā bezmaksas interneta un datoru izmantošanas nodrošināšanai Valmieras bibliotēkā. Valsts budžeta mērķdotācija 2.1 tūkstošu latu apmērā saņemta no Kultūras ministrijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju daļējam atalgojumam un darba devēja VSOAI. Jaunrades deju konkursa un VII Starptautiskā tautas deju festivāla "Sudmaliņas" atlases konkursa organizēšanai Kultūras centrā no Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras saņemti 4 tūkstoši latu. No Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras jaunatnes centrs Vinda saņēmis 8.2 tūkstošus latu projekta īstenošanai. No Valsts Kultūrkapitāla fonda saņemts finansējums 2.2 tūkstošu latu apmērā 4 projektu īstenošanai Valmieras Mākslas vidusskolā, Valmieras Mūzikas skolā, Valmieras Kultūras centrā un Valmieras bibliotēkā. Izglītības un zinātnes ministrija piešķīrusi finansējumu Valmieras Valsts ģimnāzijai 1 tūkstoša latu apmērā reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra darbības nodrošināšanai. 11
No Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanas programmas ietvaros saņemti 10 tūkstoši latu Valmieras Biznesa un Inovāciju inkubatora uzturēšanai. Kapitālo izdevumu segšanai no valsts budžeta pašvaldība saņēmusi transfertu ieņēmumus 2.96 miljonu latu apmērā. No Valsts reģionālās attīstības aģentūras saņemti 1.99 miljoni latu Valmieras pamatskolas būvniecībai un 327.6 tūkstoši latu Vidzemes Olimpiskā centra futbola stadiona izveidei. No Vides ministrijas saņemts avansa maksājums 647 tūkstošu latu apmērā projekta Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās īstenošanai. Projekts tiek īstenots izmantojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļus un tā gaitā tiks veikta rekonstrukcija pašvaldības izglītības iestāžu 10 ēkās. Ieņēmumos par valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto daļu projektu īstenošanai pašvaldība saņēmusi 5.2 miljonus latu, tajā skaitā 5.06 miljoni latu kapitālo izdevumu transferti un 142.0 tūkstoši latu uzturēšanas izdevumu transferti. Piemēram uzturēšanas izdevumu transferti saņemti: 118.9 tūkstoši latu ESF projekta "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai " īstenošanai. Finansējums paredzēts ikmēneša stipendijām, ātri nolietojamā inventāra iegādei un nomai, darba praktizēšanas vadītāju atlīdzībai un darba prakses vietu organizētāju ikmēneša atlīdzība. Projekts turpināsies arī 2010.gadā. 7.6 tūkstoši latu avansa maksājums ESF projekta Sociālās integrācijas programma jauniešiem dzīves, darba prasmju un karjeras attīstībai īstenošanai Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Projekts tiks realizēts 2010.-2011.gadā. 5.6 tūkstoši latu ESF darbības programmas projekta "Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana" Valmieras Mākslas vidusskolā. Finansējums paredzēts mērķstipendijām un atlīdzībai projekta īstenošanā iesaistītajām personām. Projekta tiks realizēts 2009.-2013.gadā. 5.2 tūkstoši latu ESF darbības programmas apakšaktivitātes "Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos" īstenošanā. Finansējums paredzēts mērķstipendijām un projekta aktivitāšu īstenošanai. Projekts pārņemts no Valmieras rajona padomes un paredzēts realizēt 2008.-2011.gadā. Kapitālo izdevumu transferti saņemti sekojošiem projektiem, kuri tiks turpināti arī 2010.gadā: 2.73 miljoni latu ERAF projekta "Rīgas ielas Valmierā rekonstrukcija" īstenošanai, projekta kopējās attiecināmās izmaksas 4.08 miljoni latu; 596 tūkstoši latu ERAF projekta "Valkas un Tērbatas ielas Valmierā rekonstrukcija" īstenošanai, projekta kopējās attiecināmās izmaksas 849.5 tūkstoši latu; 559.5 tūkstoši latu ERAF projekta "Matīšu šosejas (tajā skaitā piebraucamā ceļa Biznesa un inovāciju inkubatoram Purva ielā 12) Valmierā rekonstrukcija" īstenošanai, projekta kopējās attiecināmās izmaksas 1.56 miljoni latu; 513.5 tūkstoši latu ERAF projekta "Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādes "Sprīdītis" rekonstrukcija", projekta kopējās attiecināmās izmaksas 1.09 miljoni latu; 383.6 tūkstoši latu ERAF projekta "Ražošanas un biroja telpu izbūve Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora darbības nodrošināšanai" īstenošanai, projekta kopējās attiecināmās izmaksas 1.08 miljoni latu; 95.4 tūkstoši latu ERAF projekta "Sociālās dzīvojamās mājas Purva ielā 13 energoefektivitātes paaugstināšana" īstenošanai, projekta kopējās attiecināmās izmaksas 189.8 tūkstoši latu; 77.8 tūkstoši latu ERAF projekta "Valmieras pilsētas skolu informatizācija" īstenošanai, projekta kopējās attiecināmās izmaksas 184.4 tūkstoši latu; 12
66.3 tūkstoši latu ERAF projekta "Valmieras skolu dabaszinātņu kabinetu modernizēšana" īstenošanai, projekta kopējās attiecināmās izmaksas 376.8 tūkstoši latu; 17.3 tūkstoši latu ERAF projekta "Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem" īstenošanai, projekta kopējās attiecināmās izmaksas 98.4 tūkstoši latu; 16.7 tūkstoši latu ERAF projekta "Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolas - attīstības centra ēkas Valmierā L.Paegles ielā 20 rekonstrukcija un drošas vides nodrošināšana izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem" īstenošanai, projekta kopējās attiecināmās izmaksas 98.4 tūkstoši latu. pamatbudžeta izdevumi 2009.gadā, neskaitot aizņēmumu atmaksu un līdzdalību radniecīgo uzņēmumu kapitālā, kopā pa funkcionālajām kategorijām sastādīja 24.42 miljonus latu jeb 95.9% no plānotā apjoma. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu izdevumi samazinājušies par 4.72 miljoniem latu jeb 16.2%. Būtiskāko izdevumu daļu 53.9% jeb 13.15 miljonus latu veido kārtējie izdevumi. Tie ietver izdevumus atalgojumam, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, darba devēja sociāla rakstura pabalstiem un kompensācijām (9.35 miljoni latu jeb 71.1% no kārtējiem izdevumiem), pakalpojumu apmaksai (2.89 miljoni latu jeb 21.9% no kārtējiem izdevumiem), komandējumu un dienesta braucienu, krājumu, materiālu, energoresursu, biroja preču un inventāra, kā arī grāmatu iegādes izmaksu segšanai un nodokļu maksājumiem. Pamatbudžeta izdevumu sadalījums pēc ekonomiskās klasifikācijas tabulā nr.1.2.1. Tabula nr.1.2.1. Pamatbudžeta izdevumu struktūra un plāna izpilde pēc ekonomiskās klasifikācijas 2009.gadā. Rādītājs plāns gadā, LVL izpilde, LVL izdevumu struktūra, % 2009.gads plāna izpilde periodā, LVL plāna izpilde periodā, % Kārtējie izdevumi 13 427 194 13 148 704 53,85-278 490 97,9 Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 19 336 16 612 0,07-2 724 85,9 Subsīdijas un dotācijas 952 281 951 910 3,9-371 100 Procentu izdevumi 693 557 693 313 2,84-244 100 Pamatkapitāla veidošana 8 309 194 7 628 606 31,24-680 588 91,8 Sociālie pabalsti 647 478 625 193 2,56-22 285 96,6 Uzturēšanas izdevumu transferti 1 402 388 1 352 876 5,54-49 512 96,5 Zaudējumi no valūtas kursa svārstībām 1 950 1 544 0,01-406 79,2 25 453 378 24 418 758 100,0-1 034 620 95,9 Visi pašvaldības izdevumi pēc savas ekonomiskās būtības iedalīti deviņās funkcionālajās kategorijās to sadalījums tabulā nr.1.2.2. Tabula nr.1.2.2. Pamatbudžeta izdevumu struktūra un plāna izpilde pa funkcionālajām kategorijām 2009.gadā. Rādītājs plāns gadā, LVL izpilde, LVL izdevumu struktūra, % 2009.gads plāna izpilde periodā, LVL plāna izpilde periodā, % Izpildvaras institūcijas 913 487 903 458 3,7-10 029 98,9 Pašvaldību budžetu parāda procentu maksājumi 693 557 693 313 2,84-244 100 13
Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 1 078 827 1 041 882 4,27-36 945 96,6 Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem no pašvaldības budžetiem 19 336 16 612 0,07-2 724 85,9 Sabiedriskā kārtība un drošība 137 236 137 089 0,56-147 99,9 Ekonomiskā darbība 4 777 327 4 094 696 16,77-682 631 85,7 Vides aizsardzība 242 995 242 963 0,99-32 100 Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 689 767 659 761 2,7-30 006 95,6 Veselība 50 000 46 076 0,19-3 924 92,2 Atpūta, kultūra un reliģija 1 531 068 1 471 004 6,02-60 064 96,1 Izglītība 13 577 315 13 402 671 54,89-174 644 98,7 Sociālā aizsardzība 1 742 463 1 709 233 7-33 230 98,1 25 453 378 24 418 758 100,0-1 034 620 95,9 Pamatbudžeta 2009.gada izdevumu struktūra pa funkcionālajām kategorijām Izpildvaras institūcijas; Ls903 458; 3.7% Sociālā aizsardzība; Ls1 709 233; 7.0% Izglītība; Ls13 402 671; 54.9% Pašvaldību budžetu parāda procentu maksājumi; Ls693 313; 2.9% Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā; Ls1 041 882; 4.2% Atpūta, kultūra un reliģija; Ls1 471 004; 6.0% Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem no pašvaldības budžetiem; Ls16 612; 0.1% Sabiedriskā kārtība un drošība; Ls137 089; 0.5% Ekonomiskā darbība; Ls4 094 696; 16.8% Vides aizsardzība; Ls242 963; 1.0% Pašvald.teritorijas un mājokļu apsaimn.; Ls659 761; 2.7% Veselība; Ls46 076; 0.2% 2009.gadā saņemti kredīta līdzekļi 1.27 miljonu latu apmērā, tajā skaitā līdzfinansējuma un priekšfinansējuma nodrošināšanai ERAF projektiem 886.3 tūkstošu latu apmērā, līdzfinansējums Valsts investīciju programmas projektam Valmieras pamatskolas būvniecība 377.3 tūkstošu latu apmērā un līdzfinansējums Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektam 10.8 tūkstošu latu apmērā. Aizņēmumi atmaksāti 1.48 miljonu tūkstošu latu apmērā un atbilst noslēgtajiem līgumiem un atmaksas grafikiem. Veikts ieguldījums pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitālā SIA Valmieras Ūdens 353.5 tūkstošu latu apmērā (līdzfinansējuma nodrošināšanai Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektam Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos ). 2.2. Speciālais budžets Speciālais budžets ietver apropriācijas pašvaldības mērķiem gadījumos, kad likums paredz izdevumu segšanu no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem vai, ja pašvaldība ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā. Valmieras pilsētas speciālo 14
budžetu veido Dabas resursu nodokļa, Autoceļu fonda, Privatizācijas un nekustamā īpašuma atsavināšanas līdzekļi (līdz 2009.gada 25.augustam), kā arī pašvaldības saņemtie ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi. Speciālā budžeta (bez ziedojumu un dāvinājumu līdzekļiem un naudas līdzekļu atlikuma uz gada sākumu) ieņēmumi 2009.gadā saņemti 373.6 tūkstošu latu apmērā, kas ir plānotajā apmērā un par 765.9 tūkstošiem latu jeb 67.2% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tabula nr.2.1.1. Speciālā budžeta (bez ziedojumu un dāvinājumu līdzekļiem) ieņēmumu struktūra un plāna izpilde 2009.gadā. Rādītājs plāns gadā, LVL izpilde, LVL ieņēmumu struktūra, % 2009.gads plāna izpilde periodā, LVL plāna izpilde periodā, % Dabas resursu nodoklis 20 790 20 787 5,6-3 100 Autoceļu fonds 328 568 328 568 87,9 0 100 Privatizācijas un NĪ atsavināšanas līdzekļi 24 286 24 285 6,5-1 100 373 644 373 640 100,0-4 100 Speciālā budžeta ieņēmumi 2007.-2009.gadā (bez ziedojumu un dāvinājumu līdzekļiem) 1 200 000 2007 2008 2009 1 102 621 1 000 000 800 000 706 410 600 000 400 000 473 742 401 939 328 568 200 000 0 22 302 30 250 20 787 24 285 Dabas resursu nodoklis Autoceļu fonds Privatizācijas un NĪ atsavin.līdzekļi 7 161 982 Pārējie spec.budž.ieņēmumi Speciālā budžeta (bez ziedojumu un dāvinājumu līdzekļiem) kopējie izdevumi 2009.gadā bijuši 687.5 tūkstošu latu apmērā, kas atbilst plānotajam apmēram. 286.4 tūkstošus latu jeb 41.7% no speciālā budžeta izdevumiem veido izdevumi no Privatizācijas un nekustamā īpašuma atsavināšanas līdzekļiem, tajā skaitā 184 tūkstoši latu par nekustamā īpašuma Palejas ielā 5 (atrodas Valmieras pirmsskolas izglītības iestāde nr.1) iegādi un 49.5 tūkstoši latu par Mūzikas skolas (Pilskalna ielā 3) tehnisko projektu. Dzīvojamo ēku apsaimniekotājiem aizdevumi 2009.gadā nav piešķirti, bet iepriekšējos gados izsniegtie aizdevumi atmaksāti 21.3 tūkstošu latu apmērā. Autoceļu fonda līdzekļi 2009.gadā izlietoti 327.5 tūkstošu latu apmērā, tajā skaitā 75.8 tūkstoši latu ielu bedrīšu remontam, 80.3 tūkstoši latu grantēto ielu remontam un 154.2 tūkstoši latu Pilātu ielas rekonstrukcijai. Par autoceļu fonda līdzekļiem veikta arī ielu uzturēšana ziemā un ielu horizontālo apzīmējumu atjaunošana. 15
Ziedojumi saņemti 16.1 tūkstoša latu apmērā, tajā skaitā 8000 USD (4.4 tūkstoši latu) no Taipejas misijas Valmieras 5.vidusskolai datortehnikas iegādei. Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātpamatskola attīstības centrs saņēmis ziedojumus 3.2 tūkstošu latu apmērā, tajā skaitā 1 tūkstoti latus no SIA Mēmais šovs žalūziju iegādei un 1.9 tūkstošus latu no Giterslo (Vācija) apriņķa. Valmieras Pārgaujas pamatskola saņēmusi ziedojumus 1 050 latu apmērā, tajā skaitā Valmieras rajona volejbola kluba ziedojums 600 latu apmērā, SIA Respekts ziedojums 250 latu apmērā, SIA Salvis ziedojums 100 latu apmērā un AAS BTA ziedojums 100 latu apmērā. Valmieras 2.vidusskola informācijas tehnoloģiju sistēmas uzlabošanai no Rīgas starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas saņēmusi 100 latus. No AS Swedbank ziedojumus saņēmušas arī Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Valmieras Viestura vidusskola un Valmieras 5.vidusskola. Biedrība Kinder in Valmiera ziedojusi 100 eiro (70 latus) speciālajai pirmsskolas izglītības iestādei Bitīte riteņu līdzsvara attīstībai bērniem ar speciālajām vajadzībām iegādei. AS Swedbank ieskaitījusi ziedojumu Valmieras drāmas teātra atbalstam 2.5 tūkstošu latu apmērā jauniestudējuma veidošanai. Pilsētas svētku atbalstam kopumā ziedoti 1 700 lati, tajā skaitā 800 latus AS Latvijas Krājbanka, 500 latus SIA Valpro un 400 latus AS SEB banka. SIA Furors ziedojis 1 000 latus transporta pakalpojumu apmaksai Valmieras dzeltenajam korim. Valmieras Novadpētniecības muzejam 108 latus saziedojušas fiziskas personas. Bērnu un ģimenes cetrs Pārgauja saņēmis ziedojumus 1.5 tūkstošu latu apmērā, tajā skaitā 1 000 latus ziedojusi SIA Tele 2 un 500 latus SIA Alberta koledža. (Uz 2009.gada 31.decembri) 3. PAŠVALDĪBAS BILANCE Uz pārskata gada sākumu * LVL Uz pārskata gada beigām LVL NR. Posteņa nosaukums A K T Ī V S 1 1. ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI kopā, t.sk. 53 541 426 66 534 165 1,1 Nemateriālie ieguldījumi 49 693 14 887 1,2 Pamatlīdzekļi 42 049 048 49 283 849 1,3 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi 11 442 685 17 235 429 2 2. APGROZĀMIE LĪDZEKĻI kopā, t.sk. 2 615 559 3 415 879 2,1 Krājumi 211 709 156 217 2,2 Norēķini par prasībām (debitoriem) 378 482 572 900 2,3 Nākamo periodu izdevumi 16 620 12 968 2.4. Īstermiņa finanšu ieguldījumi 31 998 39 695 2.5. Naudas līdzekļi 1 976 750 2 634 099 Bilances aktīvs kopā 56 156 985 69 950 044 P A S Ī V S 1 1. PAŠU KAPITĀLS kopā, t.sk. 39 779 383 48 586 695 1.1. Rezerves 6 568 662 9 103 918 1.2. Budžeta izpildes rezultāts 33 210 721 39 482 777 2 2. KREDITORI kopā, t.sk. 16 377 602 21 363 349 2,1 Ilgtermiņa kreditori 12 379 483 17 786 712 2,2 Īstermiņa kreditori 3 998 119 3 576 637 Bilances pasīvs kopā 56 156 985 69 950 044 Avots: Valmieras pilsētas pašvaldība, Finanšu dienests * Bilances atlikumi uz pārskata gada sākumu palielināti par Bērnu ģimenes centra Pārgauja bilances atlikumiem uz pārskata gada sākumu. 16
Pašvaldība ir spējusi noturēt normālu finansiālo stabilitāti, tās galvenie finanšu rādītāji ir uzlabojušies, salīdzinot ar 2008.gada beigām. Uz 2010.gada 1.janvāri salīdzinot ar gada sākumu ir uzlabojušies pašvaldības likviditātes rādītāji kopējā likviditāte uz perioda beigām bija 0.96 (uz 2009.gada 1.janvāri 0.65), tekošā likviditāte 0.90 (attiecīgi 0.59), absolūtā likviditāte 0.74 (0.49). Palielinājies saistību īpatsvars bilancē gada sākumā 0.29, perioda beigās 0.31, līdz ar to nedaudz pasliktinot arī maksātspējas koeficientu gada sākumā 0.41, gada beigās 0.44. 4. PAŠVALDĪBAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NOVĒRTĒJUMS Atlikusī vērtība LVL īpašums uz 31.12.2008. uz 31.12.2009. Zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi, t.sk: 27 059 549 33 942 131 Dzīvojamās ēkas 1 884 094 2 219 609 Nedzīvojamās ēkas 5 969 570 7 777 803 Transporta būves 11 177 231 14 493 138 t.sk.ceļi 9 718 260 12 890 060 Inženierbūves 1 248 744 1 246 112 Zeme 5 976 617 6 370 631 Kultivētie aktīvi un stādījumi 761 236 778 520 Pārējais nekustamais īpašums 42 057 1 056 318 Avots: Valmieras pilsētas pašvaldība, Finanšu dienests Pašvaldības īpašumā un lietojumā esošās zemes uzskaita pēc to kadastrālās vērtības, pirktos zemes gabalus uzskaita to iegādes vērtībā. Pašvaldības bilancē uz 31.12.2009. uzskaitīta zeme 636.4 ha. No kopējās platības īpašumā esoša zeme 443.5 ha, lietojumā esoša zeme 192.9 ha. īpašumā esošajās nedzīvojamās ēkās atrodas izglītības iestādes, skolu dienesta viesnīca, pansionāts Valmiera, sabiedriskā pirts, Valmieras Novadpētniecības muzejs, Valmieras Kultūras centrs, Dzimtsarakstu nodaļa, kā arī tās tiek iznomātas. Visas Valmieras pilsētas pašvaldībai piederošās dzīvojamās ēkas ir reģistrētas zemesgrāmatā. No pašvaldības bilancē esošajām nedzīvojamām ēkām zemesgrāmatā reģistrētas 99.9%. Pašvaldībai piederošo transporta būvju bilances vērtība ir Ls 14 493 138. Te uzskaita ielas, ielu kopgarums ir 126.58 km, to bilances vērtība uz 31.12.2009. ir Ls 12 890 060. Pārskata periodā veikta ielu rekonstrukcija par Ls 4 286 159. 17
5. PAŠVALDĪBAS FINANŠU IEGULDĪJUMI UZŅĒMUMOS 2009.GADĀ No Valmieras rajona padomes pārskata periodā bezatlīdzībā saņemtas - SIA VTU Valmiera 485 842 (47.33 %) kapitāla daļas ar pašu kapitālu par Ls 1 059 863 uz 31.08.2009., tai skaitā, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve Ls 231 582,, SIA Vidzemes slimnīca 2 489 599 (74.82%) kapitāla daļas ar pašu kapitālu Ls 3 640 151 uz 30.09.2009., tai skaitā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve Ls 2 244 587, SIA Jāņa Daliņa stadions 137 750 (100%) kapitāla daļas ar pašu kapitālu Ls 180 255 uz 31.10.2009. Veikts ieguldījums naudā pašvaldību kapitālsabiedrību pamatkapitālā SIA Valmieras Ūdens Ls 524 817 (līdzfinansējuma nodrošināšanai Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektam Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos ) apmērā. Palielināts SIA Valmieras Ūdens pamatkapitāls par Ls 29 750 veicot mantisko ieguldījumu, tai skaitā zemes gabalus Brūkleņu ielā 19 un zemes gabalus zem artēziskām akām par kopējo vērtību Ls 17 200, artēziskās akas ēka Jaunvāles ielā par Ls 2 450 (uz 31.12.2009.ieguldījums ir nodots, bet vēl nav reģistrēts kapitālsabiedrības pamatkapitālā), kā arī ūdensvada un saimnieciskās kanalizācijas tīklu posmu Rietekļa ielā 19 par Ls 10 100. Ieguldījuma uzskaites vērtība gada sākumā Mantiskais ieguldījums, iemaksa kapitālā un ieguldījumu pārvērtēšana Ieguldījuma uzskaites vērtība gada beigās Līdzdalība (%) gada sākumā Līdzdalība (%) gada beigās Kapitāla vērtība uzņēmumos kopā Ls 11 404 441 5 751 731 17 156 172 Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā 10 394 307 4 335 825 14 730 132 Valmieras Namsaimnieks SIA 286 325-259 679 26 646 100 100 Valmieras Komunālā saimniecība SIA 416 276 18 888 435 164 100 100 Valmieras Ūdens SIA 5 932 187 484 502 6 416 689 100 100 Valmieras Siltums SIA 2 977 603 54 453 3 032 056 100 100 Vidzemes Olimpiskais centrs SIA 781 916-137 555 644 361 65 65 Vidzemes slimnīca SIA 0 4 020 903 4 020 903 75 Jāņa Daliņa stadions SIA 0 154 313 154 313 0 100 Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā 1 010 134 1 415 906 2 426 040 Valmieras Enerģija A/S 563 441 71 122 634 563 48 48 ZAAO SIA 446 693 149 412 596 105 22 47 VTU Valmiera SIA 0 1195372 1195372 0 47 Avots: Valmieras pilsētas pašvaldība, Finanšu dienests 6. PAŠVALDĪBAS AIZŅĒMUMI Lai nodrošinātu nepieciešamos finanšu resursus pašvaldības attīstības projektu finansēšanai, pārskata gadā īpaša uzmanība tika veltīta papildus finanšu resursu piesaistei, turpinot sekmīgi īstenot ilgtermiņa aizņēmumu stratēģiju. Pašvaldības atkarību no ārējiem aizņēmumiem raksturo viens no maksātspējas rādītājiem - saistību attiecība pret pašu kapitālu, kas pārskata gada beigās ir bijis 0.44. Tas norāda, ka pašvaldība var piesaistīt ilgtermiņa aizņēmumus. 18
Aizņēmuma valūta Aizņēmuma līguma summa Rindas Saņemts līdz pārskata gada sākumam Atmaksāts līdz pārskata gada sākumam Valūtas maiņas starpība līdz pārskata gada sākumam Atlikums pārskata gada sākumā Saņemts pārskata gadā Atmaksāts pārskata gadā Valūtas maiņas starpība un citas izmaiņas Atlikums pārskata gada beigās Plānotās aizņēmuma pamatsummas atmaksas kods Aizdevējs (+) (+) (+,-) (4-5+6) (+) (+) (+.-) (8+9-10) 2010 2011 pārējos gados 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 0.01. Valsts kase LVL 1 806 000 1 806 000 300 000 1 506 000 200 000 1 306 000 200 000 200 000 906 000 0.02. Valsts kase LVL 194 000 194 000 32 400 161 600 21 600 140 000 21 600 21 600 96 800 0.03. Valsts kase LVL 200 000 200 000 168 000 32 000 32 000 0 0 0.04. Valsts kase LVL 640 000 640 000 256 000 384 000 64 000 320 000 64 000 64 000 192 000 0.05. Valsts kase LVL 215 000 215 000 86 000 129 000 21 500 107 500 21 500 21 500 64 500 0.06. Valsts kase LVL 720 000 720 000 234 000 486 000 78 000 408 000 78 000 78 000 252 000 0.07. Valsts kase LVL 802 000 802 000 260 400 541 600 86 800 454 800 86 800 86 800 281 200 0.08. Valsts kase LVL 1 961 000 1 961 000 163 419 1 797 581 217 892 1 579 689 217 892 217 892 1 143 905 0.09. Valsts kase LVL 375 000 375 000 31 251 343 749 41 668 302 081 41 668 41 668 218 745 0.10. Valsts kase EUR 1 500 000 1 500 000 125 002 1 374 998 166 538-131 1 208 329 166 669 166 669 874 991 0.11. Valsts kase LVL 171 300 171 300 171 300 18 520 152 780 18 520 18 520 115 740 0.12. Valsts kase LVL 510 000 510 000 510 000 55 136 454 864 55 136 55 136 344 592 0.13. Valsts kase LVL 1 000 000 1 000 000 1 000 000 108 112 891 888 108 112 108 112 675 664 0.14. Valsts kase LVL 2 100 000 2 100 000 2 100 000 227 028 1 872 972 0 1 872 972 0.15. Valsts kase LVL 2 600 000 2 600 000 2 600 000 140 542 2 459 458 0 2 459 458 0.16. Valsts kase EUR 726 283 0 0 279 657-186 329 93 328 0 93 328 0.17. Valsts kase EUR 136 598 0 0 10 780 10 780 0 10 780 0.18. Valsts kase EUR 502 985 0 0 353 500 353 500 0 353 500 0.19. Valsts kase EUR 202 519 0 0 97 623-76 772 20 851 0 20 851 0.20. Valsts kase EUR 33 793 0 0 23 750 23 750 0 23 750 0.21. Valsts kase LVL 315 760 0 0 0 315 760 315 760 42 120 42 120 231 520 0.22. Valsts kase EUR 759 634 0 0 509 063 509 063 0 509 063 0.23. Valsts kase EUR 988 300 0 0 0 0 0 0 0.24. Valsts kase EUR 881 530 0 0 0 0 0 0 100 Kopā: LVL 19 341 702 14 794 300 1 656 472 0 13 137 828 1 274 373 1 479 336 52 528 12 985 393 1 122 017 1 122 017 10 741 359 19
7. EKSPLUATĀCIJĀ PIEŅEMTIE OBJEKTI UN IZDOTĀS BŪVATĻAUJAS 2009.GADĀ Būves Kopējais būvju skaits Jauna būvniecība Rekonstrukcija, renovācija Ēkas kopā, t.sk.: 145 25 120 Dzīvojamās mājas 29 22 7 Viena dzīvokļa mājas 27 22 5 Divu un vairāku dzīvokļu mājas - - - Dzīvokļu pārbūve vairāku dzīvokļu mājās 1-1 Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas 1-1 Nedzīvojamās ēkas, t.sk.: 116 3 113 Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas 2 1 1 Biroju ēkas 4 2 2 Vairum-mazumtirdzniecības ēkas 6-6 Satiksmes un sakaru ēkas 100-100 Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas 2-2 Plašizklaides pasākumu, izglītības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas 1-1 Citas nedzīvojamās ēkas 1-1 Inženierbūves, t.sk.: 35 20 15 Transporta būves 11 1 10 Cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas 21 19 2 Citas inženierbūves 3-3 Būves kopā: 180 45 135 Avots: Valmieras pilsētas pašvaldība, Būvvalde Būvvaldes informācija liecina, ka 2009. gadā ekspluatācijā tika pieņemtas 180 būves, no kurām 45 - jaunai būvniecībai un 135 rekonstrukcijai, renovācijai. Valmieras pilsētas Būvvaldes informācija liecina, ka 2009. gadā tika izsniegtas 182 būvatļaujas (par 45 vairāk nekā 2008.gadā), no kurām 31 - jaunai būvniecībai, 151 rekonstrukcijai, renovācijai. Būves Jaunbūvēm Rekonstrukcijai, renovācijai Kopējais būvju skaits Ēkas kopā, t.sk.: 11 143 154 Dzīvojamās mājas 5 17 22 Nedzīvojamās ēkas 6 126 132 Inženierbūves 20 8 28 Būves kopā: 31 151 182 Avots: Valmieras pilsētas pašvaldība, Būvvalde 20
8. STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA 2009.gadā veiksmīga sadarbība ārējo sakaru jomā Valmieras pilsētas pašvaldībai un tās iestādēm norisinājusies gan ar tās sadraudzības pilsētām: Hoje-Tāstrupu (Dānija), Vīlandi (Igaunija), Halli (Vestf.) (Vācija), Solnu (Zviedrija), Pleskavu (Krievija), Zdunsku Volu (Polija), gan citu kontaktu veidā kultūras, izglītības, sporta, sociālajā, pilsētvides un citās jomās. Kultūra. XVIII Starptautiskajā Ziemas mūzikas festivālā un XIV Starptautiskajā Jauno pianistu konkursā piedalījušies dalībnieki no Halles (Vācija) un Šauļiem (Lietuva). Valmieras Kultūras centra bigbends Valmieras puikas piedalījušies Starptautiskajā festivālā-konkursā Vejavaikiai 2009 Paņevežā, Lietuvā. Valmieras Mūzikas skolas orķestris koncertējis Vīlandē (Igaunija). Valmieras jaunatnes centrs Vinda piedalījies Jauniešu kultūras festivālā Oplandes apgabalā, Norvēģijā. Valmieras muzejs sadarbībā ar ICOM rīkojis starptautisku konferenci Kultūras mantojums: muzeji, bet ne tikai.... Koris Kaķi piedalījies kultūras festivālā Pskovskaja vesna Pleskavā (Krievija). Valmieras māksliniece I.Andersones piedalījusies Pleskavas domes un Pleskavas mākslas skolas rīkotā glezniecības plenērā World without war. Īstenots Valmieras un tās sadraudzības pilsētu muzikālais projekts European Twin Band 2009. Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu piedalījušies Halles (Vestf.) mūzikas skolas rudens lielkoncertā (Vācija). Valmieras kultūras delegācijas (TDA Gauja, Valmieras Mūzikas skolas mūziķi, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas vokālais ansamblis, Valmieras Kultūras centra, Valmieras Novadpētniecības muzeja, pašvaldības pārstāvji) piedalījusies Latvijas Republikas 91.gadadienas svinību koncertā Pleskavā, ko rīko Latvijas Republikas Konsulāts Pleskavā. Izglītība. 2009.gadā Valmieras pamatskola kopā ar skolām no sadraudzības pilsētas Solnas (Zviedrija) un Bemovo (Varšava, Polija) iesaistījusies Comenius programmas projekta Glāb planētu aktivitātēs. Vairākas izglītības iestādes iesaistījušas projektā Debatējam par ES, kas tiek īstenots kopā ar Vīlandes un Solnas skolām. Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātpamatskolaattīstības centrs, Valmieras Mākslas vidusskola u.c. izglītības iestādes darbojušās projektā Skolēnu ar dzirdes traucējumiem turpmākās vidējās un arodizglītības iespējas un attīstība. Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas trupinājusi sadarbību ar Rud vidusskolu Norvēģijā, savukārt Valmieras Valsts ģimnāzijas - ar Paņevežas (Lietuva) ģimnāziju. Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni bijuši mācību praksē Vācijā, Noinkirhenes reālskolā un otrādi. Valmieras Viestura vidusskola īstenojusi sadarbību ar Francijas Hesdinas 7 ieleju koledžas pedagogiem un skolēniem projektā Ūdens kā resurss. Valmieras Mākslas vidusskolas sadarbojusies ar Tartu (Igaunija) mākslas koledžu. Sports. Valmieras Bērnu sporta skolas peldētāji piedalījušies Pērnavas peldēšanas skolas rīkotajās draudzības sacensībās peldēšanā Pērnavā. Jaunie basketbolisti piedalījušies Lieldienu basketbola turnīrā Lahti (Somijā). Sportiski piedalījušies draudzības basketbola turnīrā TABA-89 Tartu (Igaunijā). Valmieras vieglatlēti piedalījušies vieglatlētikas sacensībās Veidekke lekene 2009 Lillehammerē, Norvēģijā. Valmierā organizētasstarptautiskajās vieglatlētikas sacensībās Valmieras spēles, kurās piedalījušies sportisti no Lillehammeres (Norvēģija), Vīlandes, Pērnavas (Igaunija), Lietuvas, Somijas, Itālijas. Pilsētā organizēts pasākums Mēs varam - sporta un prieka spēles cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Norvēģijas, Zviedrijas). Citas jomas. Valmiera turpinājusi darbību Eiropas Izaugsmes pilsētu tīkla oragnizācijā. Pašvaldība piedalījusies III Latviešu Vācu sadarbības forumā Selmas pilsētā Vācijā, kas ir kā turpinājums forumam Valmierā 2008.gada oktobrī. Valmieras pilsētā arī piedalījusies 18.Mazās Hanzas dienās Vīlandē, Igaunijā un 29.Starptautiskās Hanzas dienās Novgorodā (Krievija). Īstenots Valmieras un Lipštates (Vācija) muzikālais projekts HANSE-ENSEMBLE VALMIERA und LIPPSTADT. 21
9. PROJEKTI 2009.gadā uzsākti un turpināti projekti, kuru īstenošanai piesaistīts ne tikai pašvaldības, bet arī ārējais finansējums tajā skaitā, Kohēzijas fonds, ES struktūrfondi (ERAF un ESF), EEZ/Norvēģijas finanšu instruments, Klimata pārmaiņu finanšu instruments u.c. Ar valsts investīciju atbalstu veikts Vidzemes Olimpiskā centra futbola stadiona izveides projekts. Savukārt, Valmieras pamatskolas būvniecības projektu plānots pabeigt 2010.gadā, piesaistot ERAF finansējumu, jo Valsts investīciju programma tika slēgta. Ar ERAF līdzfinansējumu īstenoti nopietni infrastruktūras attīstības projekti Rīgas ielas Valmierā rekonstrukcija, Matīšu šosejas (tajā skaitā piebraucamā ceļa Biznesa un inovāciju inkubatoram Purva ielā 12) Valmierā rekonstrukcija, Valkas un Tērbatas ielu Valmierā rekonstrukcija. Pilsētas nozīmes maģistrālo ielu rekonstrukcija Avots: Valmieras pilsētas pašvaldība,attīstības nodaļa ERAF finansējums piesaistīts arī projektiem Valmieras 3.pirmsskolas izglītības iestādes Sprīdītis rekonstrukcija, Ražošanas un biroja telpu izbūve Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora darbības nodrošināšanai, Valmieras skolu dabaszinātņu kabinetu modernizēšana. Ēku energoefektivitātes uzlabošanai ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu uzsākts īstenot projektu Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās. Ar EEZ/Norvēģijas valdības finanšu instrumenta atbalstu uzsākts īstenot projektu Vecpilsētas ainava pie Gaujas Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija. 22