PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA MEŽAPARKS IZSTRĀDES PAMATOJUMS TERITORIJAS SITUĀCIJAS UN PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS APRAKSTS Plānojamās teritorijas novietne Nekustamā īpašuma Mežaparks, Tīnūžu pagastā, Ikšķiles novadā, teritorijā, 178,21 ha platībā ir mežs ar izcirtumiem un nelielā teritorijas daļā - zeme zem ceļiem un zeme zem ūdeņiem, ko veido 2009.gadā rekonstruēta meliorācijas sistēma (grāvji). Teritorijā ir veiktas plānotas mežu cirtes. Virszemes būvju detālplānojumā iekļautajā teritorijā nav. Foto Nr.1 Skats uz plānojamās teritorijas centrālo daļu
Foto Nr.2 Skats uz plānojamo teritoriju no piebraucamā ceļa Plānojamās teritorijas robežas posms (dienvidrietumu daļā) aptver esošo ūdenstilpi Mežezeru, kuram atsevišķās vietās ir piekļuve no plānojamajā teritorijā esošā ceļa. Foto Nr.3 Teritorijai blakus esošās ūdenstilpes Mežezers daļa DETĀLPLĀNOJUMA IZSTRĀDĒ IZMANTOTIE MATERIĀLI Detālplānojums ir izstrādāts uz SIA Ģeodēzists izgatavotā un 2016.gada 15.februārī Ikšķiles novada pašvaldības topogrāfiskās informācijas datubāzē reģistrēta (Nr.831) topogrāfiskā plāna mērogā 1:500. Detālplānojuma izstrādes procesā izmantotajiem materiāliem izdrukas veidā ir pievienota šī topografiskā plāna informācija mērogā 1:1000. Detālplānojuma risinājumos ir izmantots 2016.gada aprīlī VSIA Meliorprojekts sniegtais Ikšķiles novada īpašuma Mežaparks meliorācijas sistēmu pārbūves un ainavu dīķu būvniecības projekta priekšlikums. 2016.gada maijā sertificēta eksperte (sert. Nr.003, derīgs līdz 2018.gada 13.maijam) sugu un biotopu aizsardzības jomā Egita Grolle ir sniegusi atzinumu par nekustamā īpašuma Mežaparks teritorijā sastopamajiem meža, zālāju, rudeārāliajiem biotopiem,
kas, kopā ar projekta izstrādātāja iepriekš sagatavoto informāciju, ir izmantots projekta izstrādē. Savukārt 2015.gada 21. decembrī Vides pārraudzības birojs ir pieņēmis lēmumu Nr.35 Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu. SIA Vides eksperti ir veicis vides pārskata sagatavošanu, kurā, pēc detālplānojuma risinājuma ietekmes uz vidi apjoma novērtējuma, ir sniegti priekšlikumi projekta īstenošanas būtiskāko ietekmju uz vidi samazināšanai. TERITORIJAS ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA UN ATTĪSTĪBAS IECERE Plānojamās teritorijas atļautā izmantošana lielākajā teritorijas daļā, 173,48 ha platībā, ir rekreācijas teritorija (ZR), kurā ir paredzēta golfa laukuma un ar to saistītās infrastruktūras un apbūves izveidošana, atbilstoši Ikšķiles novada teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai, kura ir noteikta ar Ikšķiles novada pašvaldības 2011.gada 21.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.45/2011, Ikšķiles novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Ņemot vērā pašvaldības izdoto uzdevumu un pasūtītāja ieceri, šajā attīstības plānošanas dokumentā tiek detalizēti izstrādāts dabas un sporta kompleksa - golfa laukuma un ar to saistīto būvju, tai skaitā kluba ēkas, viesu namu un citu, ar kompleksa apkalpošanu saistīto būvju, kā arī transporta infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektu plānojums. Teritorijas dienvidrietumu daļā, kur atļautā izmantošana ir mežs (M), 4,07 ha platībā, ir plānota esošā meža saglabāšana un mežsaimnieciskā izmantošana saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Ja teritorijā netiek veikta saimnieciskā darbība šo teritoriju neiežogo. Savukārt teritorijā gar valsts autoceļu, kur atļautā izmantošana ir lauku zemes (L) nav paredzēta virszemes būvju būvniecība un teritorijas iežogošana. 2. DETĀLPLĀNOJUMA RISINĀJUMU SAISTĪBA AR PIEGULOŠAJĀM TERITORIJĀM Ar plānojamo teritoriju zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 7494 014 0018 robežojas zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7494 014 0012 (nekustamais īpašums Aizupes ), zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7494 014 0001 (nekustamais īpašums Ogres meža tehnikums ), zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7494 014 0027 (nekustamais īpašums Tauriņu mežs ), zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7494
014 0037 (nekustamais īpašums Kalnāju meži ), zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7494 014 0013, (nekustamais īpašums Aizupju garāžas ) un zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7494 014 0010 - valsts autoceļš P5 Ulbroka -Ogre. Projektā galvenokārt ir paredzēts saglabāt un nodrošināt plānojamajā teritorijā esošās ceļu infrastruktūras saistību ar ārpus plānojuma robežām esošajiem ceļiem (skatīt grafiskās daļas lapā 2 Transporta shēma ). Savukārt, nodrošināt publisko piekļuvi ūdenstilpei (zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 7494 014 0001), kura teritorijas dienvidu daļā robežojas ar plānojamo teritoriju, ir paredzēts no esošā ceļa. Ar blakus esošajām teritorijām ir saistīta nekustamā īpašuma Mežaparks teritorijā esošā meliorācijas sistēma, kas ir kopējā meža masīva meliorācijas sistēmas sastāvdaļa un, veicot tās pārbūves darbus, ir jānodrošina kopējās meliorācijas sistēmas netraucēta darbība, nepasliktinot mitruma režīmu blakus teritorijās. Plānojamā teritorija daļēji atrodas valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa Zilais kalns - pilskalns (valsts aizsardzības Nr. 1861) un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa Dzīvojamā ēka (valsts aizsardzības Nr.8295 aizsargjoslās. Detālplānojuma grafiskās daļas lapā 1 Plānotā (atļautā) izmantošana, aizsargjoslas, inženierapgādes shēma ir norādītas vides un dabas resursu aizsargjoslu teritorijas ap kultūras pieminekļiem. Šo aizsargjoslu teritorijās nav plānota virszemes būvju būvniecība, kā arī nav paredzēta esošo mežu teritoriju atmežošana. Cita, būtiska, ar plānojuma īstenošanu saistīta, ietekme uz blakus esošajām teritorijām nav konstatēta un plānojuma risinājumā nav ietverta. Rekreācijas teritoriju ir paredzēts iežogot ar žogu, kura novietne ir attēlota grafiskās daļas lapā 1 Plānotā (atļautā) izmantošana, aizsargjoslas, inženierapgādes shēma. 3. DETĀLPLĀNOJUMA RISINĀJUMU APRAKSTS Ar šo plānošanas dokumentu tiek sniegts pamatojums golfa laukuma, ar tā izmantošanu saistīto ēku būvniecībai un infrastruktūras izveidošanai. Golfa laukuma, kura izbūve ir paredzēta Ikšķiles novada teritorijas plānojumā noteiktajā rekreācijas teritorijā, ir ņemti vērā dažādi apstākļi, kas nosaka šī sporta un atpūtas laukuma izveidošanai nepieciešamos priekšnoteikumus. Šajā gadījumā būtiskākais no tiem ir meža zemes atmežošana ievērojamā platībā un šī sporta veida laukumam nepieciešamā reljefa izveidošana. Paredzot atmežošanai nepieciešamās teritorijas ir jāņem vērā, ka meža ekosistēmas pilnvērtīgai funkcionēšanai ir izveidota un, pirms samērā neilga laika, (2010.gadā) rekonstruēta meža meliorācijas sistēma, kuru veido vaļēji grāvji. Plānojumā ir paredzēta esošās meliorācijas sistēmas pārkārtošana, jaunu ūdens tilpju izveidošana visā golfa laukuma teritorijā un, atbilstoši biotopu eksperta atzinumam, atsevišķu mežu teritoriju saglabāšana, plānojumā nosakot īpašas teritorijas, kurās jāsaglabā mežu biotopi apm. 38,7 ha platība un teritorijas apm. 25,8 ha platībā, kurās jāsaglabā pārējie meži un, kurās pieļaujama atmežošana tikai vietās, kur nepieciešama celiņu un inženierkomunikāciju tīklu ierīkošana. Šo, saglabājamo mežu teritoriju kopējā platība ir noteikta apm. 64,5 ha, kas kopumā pret visām plānojamajā teritorijā esošajām mežu platībām (168,74 ha) ir 38%. Līdz ar to ar šo projekta risinājumu tiek nodrošināta ievērojami lielāka mežu teritoriju saglabāšana par pašvaldības darba uzdevumā detālplānojuma izstrādei noteikto - meža zeme saglabājama ne mazāk par 10% no plānojamā teritorijā esošajām mežu platībām. Atmežotajās meža platībās ir paredzēts veikt reljefa izmaiņas, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, kas saistīta ar golfa laukuma ierīkošanu, t.i. veikt ainavu dīķu ierīkošanu, pauguru uzbēršanu vai atsevišķu teritoriju esošā zemes līmeņa pazemināšanu ne dziļāk par gruntsūdeņu līmeņa augstuma atzīmēm. Noņemto zemes virskārtu ir paredzēts izmantot reljefa veidošanai, nepārvietojot ārpus plānojamās teritorijas robežām. Lai saglabātu videi raksturīgo ainavu, pauguru uzbērumu virsmas augstuma atzīme nedrīkst pārsniegt +5,0 m virs detālplānojuma izstrādē izmatotā topogrāfiskajā plānā esošās reljefa augstums atzīmes konkrētajā vietā.
Attīstības ieceres vizualizācija ar saglabājamajām mežaudzēm Plānojot šai sporta spēlei nepieciešamās teritorijas, ir ņemti vērā visi priekšnoteikumi, lai sabalansētu esošās ainavas daļēju saglabāšanu un jaunai teritorijas funkcionālajai izmantošanai nepieciešamo ainavisko kvalitāti. SIA Meliorprojekts izstrādātajā Meža meliorācijas sistēmu pārbūves projekta priekšlikumā ir paredzēts daļēji saglabāt esošo vaļējo grāvju sistēmu, kurā atsevišķus grāvju posmus ir paredzēts paplašināt, lai izveidotu jaunas ūdenstilpes. Plānojumā ir paredzēts izmantot un rekonstruēt teritorijā esošos ceļus, lai nodrošinātu piekļuvi pie teritorijas daļas, kurā ir paredzēts būvēt virszemes būves. Foto Nr.4 Iebrauktuve plānojamajā teritorijā Piekļuvei pie sporta spēļu laukumiem ir paredzēts izbūvēt celiņu tīklu, kuru orientējošas novietnes ir plānotas grafiskās daļas lapā 1 Plānotā (atļautā) izmantošana, aizsargjoslas, inženierapgādes shēma. Orientējoši celiņu segas un zemes klātnes
šķērsprofili ir norādīti VSIA Meliorprojekts projekta priekšlikumā Meža meliorācijas sistēmu pārbūve Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta īpašumā Mežaparks. INŽENIERTEHNISKIE RISINĀJUMI SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA Detālplānojuma risinājumā ir ievēroti 2015. gada 21. septembrī izsniegtie VAS Latvijas Valsts Ceļi Centra reģiona Rīgas nodaļas nosacījumi Nr. 4.3.1-289. Piekļūšana plānotajai teritorijai tiek paredzēta pa teritorijā esošajiem ceļiem, neizmainot esošo ceļa pievienojuma vietu valsts autoceļam P5 Ulbroka Ogre, (skatīt grafiskās daļas lapā 2 Transporta shēma ). Foto Nr.4 Esošais ceļš gar teritorijas dienvidaustrumu robežu Plānotajā teritorijā esošos ceļus, ja nepieciešams, var paplašināt un veikt ceļu klātnes uzlabošanu. Teritorijā nav paredzēta jaunu ielu izveidošana. Piekļūšanu sporta spēļu laukuma teritorijai ir paredzēts nodrošināt pa šim sporta veidam atbilstoši izbūvētiem celiņiem visā plānojamajā teritorijā. Foto Nr.5 Teritorijā esošais ceļš
UGUNSDZĒSĪBAS PRASĪBAS Projektā ir ievērotas ugunsdzēsības prasības, paredzot ugunsdzēsēju transporta brīvu piekļūšanu plānotajai teritorijai un, paredzot ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vajadzībām izbūvēt ūdens ņemšanas vietu pie esošās ūdenstilpes (skatīt grafiskās daļas lapā 1 Plānotā (atļautā) izmantošana, aizsargjoslas, inženierapgādes shēma ). Izstrādājot būvju tehniskos projektus un izbūvējot piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, ir jāņem vērā Latvijas valsts standarts 446 Ugunsdrošībai un civilai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums, kā arī Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumi Nr.498 Noteikumi par būvnormatīvu LBN 201-10 Būvju ugundrošība un citi, būvniecības procesa laikā spēkā esošie normatīvie akti. ELEKTROAPGĀDE Teritorijas elektroapgādes tīkli ir plānoti saskaņā ar AS Latvenergo 2015.gada 28. septembrī izsniegtajiem nosacījumiem Nr.01VD00-13./5128. Pieslēguma vietu esošajam vidēja sprieguma elektrokabelim (skatīt Elektroapgādes shēmu). Teritorijā izbūvējamajiem objektiem nepieciešamā elektroenerģijas patērētāju slodze orientējoši 129 kw (200A). Teritorijas iekšējā apgaismojuma risinājumi, atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai, izstrādājami būvprojektā.
ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA Atbilstoši PA Ogres namsaimnieks 2015.gada 16.jseptembra nosacījumu Nr.1-12/511 nosacījumiem, detālplānojuma risinājumā ir paredzēta iespēja ūdensapgādi nodrošināt no Ogres pilsētas centralizētā ūdensvada tīkla DN200 Mednieku ielā. Savukārt kanalizācijas notekūdeņu savākšanai ir paredzēta iespēja izbūvēt pieslēgumu pie Ogres pilsētas centralizētā kanalizācijas tīkla CN500 Mednieku ielā. Ja attīrāmo kanalizācijas notekūdeņu daudzums pārsniedz 5 m³ diennaktī, detālplānojuma risinājumā ir paredzēts izbūvēt kopējās kanalizācijas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kuru novietne ir norādīta grafiskās daļas lapā 1. Norādītā attīrīšanas iekārtu novietne ar 50 m aizsargjoslu var tikt precizēta būvprojektā. Ja attīrāmo kanalizācijas notekūdeņu daudzums nepārsniedz 5 m³ diennaktī, pieļaujams izbūvēt vienu vietējās kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu. Savukārt, teritorijas ūdensapgādi pieļaujams nodrošināt no vietējā artēziskā urbuma. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu risinājumus skatīt grafiskās daļas lapā 1 Plānotā (atļautā) izmantošana, aizsargjoslas, inženierapgādes shēma. Ūdens ņemšana zālāju laistīšanai tiek paredzēta no teritorijā izbūvētajām ūdenstilpēm. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu novietnes teritorijā nosakāmas izstrādājot inženierkomunikāciju būvprojektus, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai. Jebkuru inženierkomunikāciju tīklu un būvju izbūve ir jāveic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātiem būvprojektiem.
LIETUS ŪDEŅU NOVADĪŠANA, MELIORĀCIJA Saskaņā ar VSAI Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi 2015. gada septembra nosacījumos Nr.12-2/1254, sniegto informāciju, detālplānojumā iekļautā teritorija ir nosusināta ar vaļējiem grāvjiem un ir sniegts nosacījums paredzēt virszemes noteces uztveršanas, savākšanas un novadīšanas no būvobjektiem tehniskais risinājums. Nosacījums ir izpildīts un VSIA Meliorprojekts sniegtais Ikšķiles novada īpašuma Mežaparks meža meliorācijas sistēmu pārbūves un ainavu dīķu ierīkošanas priekšlikums detālplānojuma izstrādes procesā ir ņemts vērā un pievienots izmantotajiem dokumentiem. SILTUMAPGĀDE Detālplānojuma teritorijā nav tehnisku iespēju pieslēgties pie centralizētajiem siltumapgādes tīkliem. Siltumapgādei nepieciešami lokāli risinājumi (elektroapgāde, siltumsūkņi, vai citi risinājumi). 4. CITAS PRASĪBAS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA Atkritumu apsaimniekošana ir jānodrošina saskaņā ar Ikšķiles novada saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Uzsākot būvniecību vai teritorijas labiekārtošanas darbus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īpašniekam ir jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju (kuram ir līgums ar pašvaldību par minētā pakalpojuma sniegšanu), par sadzīves atkritumu savākšanu. BIOTOPI Detālplānojuma projekta izstrādes gaitā eksperte Egija Grolle ir apsekojusi nekustamā īpašuma Mežaparks zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 7494 014 0002 teritoriju 178.21 ha platībā un sniegusi atzinumu par to, ka apsekotajā teritorijā ir konstatētas biotopu teritorijas, kuras grafiskās daļas lapā 1 Plānotā (atļautā) izmantošana, aizsargjoslas, inženierapgādes shēma ir apzīmētas: saglabājamās meža teritorijas Veci vai dabiski boreāli meži un Staignāju meži, kā arī īpaši aizsargājamu augu sugu teritorijas; saglabājamās meža teritorijas, kurās jāsaglabā bioloģiski vecas priežu audzes un īpaši aizsargājamas augu sugas. Atzinumā ir konstatēts, ka iecerētās darbības primārā ietekme: uz aizsargājamo biotopu Veci vai dabiski boreāli meži : tiks izcirsti meža nogabali starp aizsargājamā biotopa platībām, fragmentējot vienlaidus meža platību; palielināsies antropogēnās ietekmes intensitāte, uz aizsargājamo biotopu Staignāju meži : hidroloģiskā režīma izmaiņas biotopā; biotopam pieguļošo mežu izciršana, uz aizsargājamo augu sugu atradnēm: augu atradņu mehāniska iznīcināšana, veicot meža atmežošanu un ierīkojot golfa laukumus. Atzinumā ir ieteikti pasākumi plānotās darbības ietekmes uz vidi samazināšanai: saglabāt pēc iespējas plašākas vienlaidus meža platības. Ieteicams nodrošināt augu un dzīvnieku sugām pārejas koridorus starp saglabājamiem meža nogabaliem;
aizsargājamo biotopu platībās neveikt nekādu mežsaimniecisko darbību. Priežu mežos pieļaujama krūmu stāvā esošo egļu retināšana; gājēju takas un celiņus plānot jau esošo vietā, galveno cilvēku plūsmu novirzot ārpus aizsargājamo biotopu platības; pieļaujama bīstamo koku izzāģēšana, ja tie apdraud cilvēku dzīvības. Nozāģētos stumbrus jāatstāj meža platībā. aizsargājamo mežu platībās saglabājama dabiskā meža zemsedze. Blakus teritorijās apstādījumos nedrīkst izmantot sugas, kas var izplatīties biotopos un apdraudēt dabisko sugu pastāvēšanu; ieteicams maksimāli saglabāt teritorijā augošos ievērojama vecuma un apjomus sasniegušos kokus priedes, egles, apses, bērzus; meliorācijas sistēmas un dīķu ierīkošanas pasākumi veicami, neradot ietekmi uz teritorijas austrumu daļā esošo aizsargājamo biotopu Staignāju meži ; ap aizsargājamo biotopu Staignāju meži ieteicams saglabāt vismaz 20-30 m platu koku joslu; aizsargājamo augu sugu eksistence atkarīga no tām piemēroto biotopu pastāvēšanas, līdz ar to saglabājamas pēc iespējas plašākas meža platības, kurās sugas konstatētas. Ieteikumi ir ņemti vērā un ievērtēti detālplānojuma risinājumos, kā arī vides pārskatā. DETĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANA Detālplānojuma teritorijas apbūves īstenošanu paredzēts sadalīt kārtās, kuru izbūves secība ir noteikta atbilstoši grafiskās daļas lapā 1 Plānotā (atļautā) izmantošana, aizsargjoslas, inženierapgādes shēma norādītajām trasēm. Administratīvajā līgumā par detālplānojuma īstenošanu tiek paredzēti atsevišķu kārtu īstenošanas uzsākšanas termiņi. 5. AIZSARGJOSLAS UN APGRŪTINĀJUMI Plānojamajā teritorijā ir noteiktas sekojošas aizsargjoslas un apgrūtinājumi, atbilstoši Aizsargjoslu likumam un Ikšķiles novada Teritorijas plānojuma 2011.-2023.gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem: - ķīmiskā aizsargjosla ap pazemes ūdens ņemšanas vietu 84,18 ha; - valsts reģionālā autoceļa aizsargjosla 1,37 ha; - kultūras pieminekļa aizsargjosla 10,03 ha; - ūdens notekas aizsargjosla meža zemēs 16,60 ha - kanalizācijas vada aizsargjosla 0,005 ha; - Mežezera aizsargjosla lauku apvidos 0,47 ha; - pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līnijas aizsargjosla 0,04 ha; - elektrisko tīklu kabeļu līnijas aizsargjosla 0,07 ha; - ceļa servitūta teritorija 0,07 ha. Sagatavoja arhitekte Dace Bērziņa