untitled

EIROPAS KOMISIJA Briselē, 8.7.2016. COM(2016) 454 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI 2015. GADA ZIŅOJUMS PAR TO, KĀ TIEK ĪSTENOTA REGULA (EK) Nr. 300/2008 PAR KOPĪGIEM NOTEIKUMIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ LV LV

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI 2015. GADA ZIŅOJUMS PAR TO, KĀ TIEK ĪSTENOTA REGULA (EK) Nr. 300/2008 PAR KOPĪGIEM NOTEIKUMIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ Šajā ziņojumā aplūkots laikposms no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. IEVADS 2015. gadā stājās spēkā pasākumi, kuri, domājams, ievērojami stiprinās spēju atklāt sprāgstvielas rokas bagāžā pasažieru drošības kontrolpunktos lidostās 1. Gada beigās pēc Metrojet katastrofas virs Sīnāja pussalas un uzbrukumiem Parīzē vairākās dalībvalstīs tika paaugstināts drošības brīdinājuma līmenis. Tas atstāja ievērojamu ietekmi uz dažādiem pārvadājumu veidiem, tostarp aviāciju. Šī riskantā situācija apstiprināja Komisijas politiskās izvēles un pašreizējo darbu pie sprāgstvielu atklāšanas spēju palielināšanas pasažieru drošības kontrolpunktos un gaisa kravu pārbaudes struktūrās. Vēl viens ES aviācijas drošības politikas mērķis ir nodrošināt atbilstošu līdzsvaru starp visaugstāko iespējamo drošības līmeni un citiem svarīgiem faktoriem, piemēram, ceļošanas ērtumu, privātumu un personas datu aizsardzību, kā arī funkcionālo faktoru atvieglošanu. Nākotnē turpinās ievērot uz riska novērtējumu pamatoto pieeju. Šajā saistībā Komisija paplašināja vienas pieturas drošības sistēmu, to piemērojot arī Kanādai un Melnkalnei, un, sadarbojoties ar ASV un citiem līdzīgi domājošiem aviācijas drošības jomas partneriem, turpināja centienus ieviest saskaņotus noteikumus starptautiskā līmenī. Komisija rezultatīvi piedalījās visos attiecīgajos Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pasākumos un Pasaules Muitas organizācijas (PMO) sanāksmēs par gaisa kravām. Ciešā sadarbībā ar struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par ES attīstības sadarbību un kaimiņattiecību politiku, ir sagatavotas programmas aviācijas drošības jomas spēju veidošanai trešās valstīs, un tās tiks ieviestas, sākot no 2016. gada. Palīdzība galvenokārt tiks sniegta Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, kā arī ES kaimiņvalstīm un Vidusāzijas valstīm. Šīs programmas Komisijas vārdā pārvaldīs Eiropas Civilās aviācijas konference (ECAC). Saskaņā ar ES mērķiem labāka regulējuma jomā regulāri tiek veikta aviācijas drošības tiesību aktu skaidrošana, saskaņošana un vienkāršošana. Aviācijas drošības īstenošanas aktos Komisijas Regulā (ES) Nr. 185/2010 2 un Komisijas Lēmumā C(2010) 774 3 kopš to stāšanās spēkā 2010. gada aprīlī ir veikti daudzi grozījumi. Tāpēc Komisija 2015. gadā pieņēma divus konsolidētus un atjauninātus tiesību aktus Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1998 4 un Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2015) 8005 5, ar ko faktiski aizstāj abus minētos aktus. 1 2 3 4 5 Komisijas 2015. gada 6. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/187, ar ko attiecībā uz rokas bagāžas pārbaudi groza Regulu (ES) Nr. 185/2010 (OV L 31, 7.2.2015., 18. lpp.), un Komisijas 2015. gada 6. februāra Īstenošanas lēmums C(2015) 561 final, ar ko attiecībā uz rokas bagāžas pārbaudi groza Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2010) 774; Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts. Komisijas 2010. gada 4. marta Regula (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (OV L 55, 5.3.2010., 1. lpp.). Lēmums C(2010) 774 final, kas pieņemts 2010. gada 13. aprīlī un pēc tam paziņots visām dalībvalstīm; Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts. Komisijas 2015. gada 5. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (OV L 299, 14.11.2015.). Komisijas 2015. gada 16. novembra Īstenošanas lēmums C(2015) 8005 final, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. panta a) punktā minētā informācija; Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts. 2

Visbeidzot, Komisija, ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm īstenojot ES inspekcijas, visu gadu turpināja uzraudzīt, kā dalībvalstis īsteno aviācijas drošības pasākumus. Atbilstības līmenis saglabājās stabils, un 2015. gadā nebija vajadzības no ES vienas pieturas drošības sistēmas īslaicīgi izslēgt nevienu ES lidostu, kurā būtu jānovērš nopietni trūkumi. PIRMĀ DAĻA INSPEKCIJAS 1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 noteikumiem Komisijai ir jāveic dalībvalstu aviācijas drošības iestāžu ( pilnvaroto iestāžu ) un ES lidostu inspekcijas. Savienības programma attiecas arī uz Šveici, bet Norvēģijā un Islandē inspekcijas saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem veic Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestāde (ESA). Lai veiktu inspekcijas, Komisijas rīcībā ir grupa, kurā uz pilnu slodzi strādā deviņi aviācijas drošības inspektori. Šajā inspicēšanas darbā papildus ir pieejami aptuveni 100 valstu revidenti, kurus iecēlušas dalībvalstis, Islande, Norvēģija un Šveice un kuri kvalifikāciju dalībai Komisijas veiktajās inspekcijās ir ieguvuši Komisijas nodrošinātajās mācībās. Ziņojuma 1. pielikumā ir ietverta diagramma, kurā apkopotas visas atbilstības uzraudzības darbības, ko līdz šim veikusi Komisija un ESA. 2. VALSTU PILNVAROTO IESTĀŽU INSPEKCIJAS Komisija 2015. gadā turpināja pilnvaroto iestāžu inspekciju ceturto ciklu. Šis ziņojums attiecas uz visu to inspekciju rezultātiem, kas veiktas 2015. gada laikā. Kopumā 2015. gadā tika veiktas 11 pilnvaroto iestāžu inspekcijas. Vairumā dalībvalstu šajās inspekcijās tika konstatēti ievērojami uzlabojumi, salīdzinot ar iepriekšējām inspekcijām. Visbiežāk atklātie trūkumi 2015. gadā attiecās uz sīkām nepilnībām valstu aviācijas drošības programmu pilnīgā saskaņošanā un ierobežojumiem kvalitātes kontroles valstu programmu īstenošanā. Attiecībā uz pēdējo minēto jānorāda, ka dažas dalībvalstis vēl aizvien nepietiekami uzraudzīja ārvalstu gaisa pārvadātāju un pilnvaroto struktūru drošības programmu piemērotību un īstenošanu, galvenokārt tāpēc, ka tām bija ierobežoti resursi un bija jāuzrauga ļoti daudz struktūru. Vairums dalībvalstu tomēr nodrošināja, ka tiek pilnīgi ievērots lidostās īstenoto drošības pasākumu inspekciju minimālais biežums. Vairumā 2015. gadā inspicēto dalībvalstu arī trūkumu novēršanas process trūkumu konstatēšanas gadījumā bija apmierinošs, un visām dalībvalstīm bija pieejami atbilstoši izpildes nodrošināšanas pasākumi. Komisija, izmantojot savu salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu, turpina cieši sadarboties ar tām dalībvalstīm, kas saskaras ar grūtībām ar ES tiesību aktiem noteikto saistību izpildē, lai rastu risinājumus un palīdzētu tām. 3. SĀKOTNĒJĀS INSPEKCIJAS LIDOSTĀS 2015. gadā tika veiktas 20 sākotnējās lidostu inspekcijas. Pārbaudes tika veiktas atbilstoši visām nodaļām (lai gan ne katrā inspekcijā). To galveno pasākumu kopējā proporcija, kuri tika atzīti par prasībām atbilstošiem, 2015. gadā bija 80 % aptuveni tikpat, cik iepriekšējos gados. Lielāko daļu atklāto trūkumu arī šoreiz bija izraisījis cilvēkfaktors. Trūkumi galvenokārt konstatēti noteiktu pastiprinātu rokas bagāžas pārbaudes pasākumu praktiskajā īstenošanā, kā arī darbinieku un kravas pārbaudē. Lielākas pūles jāvelta arī gaisakuģu pārmeklēšanai drošības nolūkā. Šīs problēmas būtu jārisina, pastiprinot valsts kvalitātes kontroles darbības attiecīgajās jomās. 3

Tajā pašā laikā 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gada diezgan labajiem rezultātiem, bija vēl vairāk uzlabojusies atbilstība prasībām attiecībā uz pilnvarotajiem lidojumā patērējamo krājumu piegādātājiem. Šo uzlabojumu var izskaidrot ar to, ka saistībā ar pārskatītajiem īstenošanas tiesību aktiem ir palielinājusies izpratne un praktiskā pieredze, kā rezultātā ir uzlabojusies pasākumu skaidrība un saskaņotība. 4. PĀRBAUDES PAR PAVEIKTO DARBU Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 72/2010 6 13. pantu Komisija parasti veic ierobežotu skaitu pārbaužu par paveikto darbu. Ja sākotnējās inspekcijas laikā tiek konstatēti vairāki nopietni trūkumi, kā arī izlases kārtībā, lai pārbaudītu valstī veikto atbilstības uzraudzības darbību un ziņošanas pasākumu pareizumu, tiek paredzēts papildu apmeklējums. 2015. gadā tika veikta viena šāda darbība, un tajā apstiprinājās, ka ir novērsti visi konstatētie trūkumi. 5. NOVĒRTĒJUMI Aplūkotajā gadā tika veikts vienas ASV lidostas novērtējums saskaņā ar sadarbības vienošanos, kas noslēgta ar ASV Transporta drošības administrāciju ES un ASV Gaisa transporta nolīguma 7 ietvaros. Turklāt Aviācijas drošības regulatīvā komiteja pārbaudīja ziņojumus par novērtējumiem, kas veikti divās Melnkalnes lidostās, kā rezultātā abas minētās lidostas tika iekļautas ES vienas pieturas drošības sistēmā. 6. NENOSLĒGTĀS LIETAS, 15. PANTA LIETAS UN TIESVEDĪBA Inspekcijas lietas paliek nenoslēgtas līdz brīdim, kad Komisija ir pārliecinājusies, ka ir veiktas pienācīgas trūkumu novēršanas darbības. 2015. gadā tika slēgtas 37 lietas (28 attiecībā uz lidostām un 9 attiecībā uz pilnvarotajām iestādēm). Tas nozīmē, ka uz katru jaunu inspekciju, kas tika veikta minētajā gadā, tika slēgta viena nenoslēgta inspekcijas lieta, un tādēļ 2015. gadā papildus neuzkrājās neviena nenoslēgta lieta. Kopumā gada beigās nenoslēgtas palika 10 lietas attiecībā uz pilnvarotajām iestādēm un 13 lietas attiecībā uz lidostām. Ja lidostā konstatētie drošības pasākumu īstenošanas trūkumi ir tik nopietni, ka ievērojami ietekmē vispārējo civilās aviācijas drošības līmeni Savienībā, Komisija piemēro Komisijas Regulas (ES) Nr. 72/2010 15. pantu. Tas nozīmē, ka visas pārējās pilnvarotās iestādes tiek brīdinātas par situāciju un būtu jāapsver kompensējoši pasākumi attiecībā uz lidojumiem no konkrētās lidostas. Saistībā ar 15. pantu 2015. gadā netika ierosināta neviena lieta. Neatkarīgi no tā, vai 15. pantu piemēro vai ne, cits iespējamais Komisijas pasākums, jo īpaši ieilgušas trūkumu nenovēršanas vai to atkārtošanās gadījumos, ir sākt pienākumu neizpildes procedūru. Eiropas Savienības Tiesā 2015. gadā tika nodota izskatīšanai viena pienākumu neizpildes procedūra, kas tika sākta 2014. gadā pēc valsts pārvaldes iestādes inspekcijas. Komisija uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts joprojām nenodrošina regulāru atbilstības uzraudzību attiecībā uz noteiktiem drošības pasākumiem vairākās lidostās tās teritorijā. 2015. gada beigās šī lieta joprojām tika skatīta. 6 7 Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regula (ES) Nr. 72/2010, ar ko nosaka procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai aviācijas drošības jomā, OV L 23, 27.1.2010., 1. lpp. OV L 134, 25.5.2007., 4. lpp. 4

OTRĀ DAĻA TIESĪBU AKTI UN PAPILDU INSTRUMENTI 1. TIESĪBU AKTI Civilā aviācija vēl aizvien ir teroristu grupas interesējošs mērķis, un, lai novērstu šos draudus, ir jānodrošina atbilstošu, uz riska novērtējumu balstītu aizsardzības pasākumu īstenošana. Tāpēc Komisija un dalībvalstis nemitīgi pielāgo riska mazināšanas pasākumus, lai sasniegtu visaugstāko drošības līmeni, vienlaikus maksimāli samazinot šo pasākumu nevēlamo ietekmi uz darbību. Komisija 2015. gada novembrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2015/1998 un Īstenošanas lēmumu C(2015) 8005, kuros abos ir izklāstīti sīki izstrādāti pasākumi kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā. Abi tiesību akti ir piemērojami no 2016. gada 1. februāra un aizstāj iepriekšējos īstenošanas aktus, kuri kopš to pieņemšanas 2010. gadā ir grozīti katrs 20 reižu. Lēmumā C(2015) 8005 ir ietverta drošības ziņā sensitīva informācija, tāpēc tas nav publicēts, bet tikai adresēts dalībvalstīm, kas darīs pieejamas attiecīgās dokumenta daļas tām personām, kurām šī informācija ir noteikti jāzina. Šajos jaunajos aktos ir konsolidēti iepriekšējie akti un visi to grozījumi un vienlaikus precizētas un atjauninātas konkrētas prasības, ņemot vērā gūto praktisko pieredzi un attiecīgo tehnoloģiju attīstību. Tādējādi tie palielina skaidrību un juridisko noteiktību. 2. SAVIENĪBAS PIEGĀDES ĶĒDES DROŠĪBAS DATUBĀZE (UDSCS) Pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju datubāze 8 ir vienīgais juridiskais primārais līdzeklis, kas kopš 2010. gada 1. jūnija pilnvarotajiem pārstāvjiem jāizmanto ziņu iegūšanai, kad tie pieņem sūtījumus no cita pilnvarota pārstāvja vai zināma nosūtītāja. Kopš 2012. gada 1. februāra minētā datubāze ir paplašināta, tajā ietverot to gaisa pārvadātāju sarakstu, kuriem ir atļauts ES ievest kravu un pasta sūtījumus no trešo valstu lidostām (ACC3). Šī datubāze 2013. gadā tika likumīgi paplašināta, tajā iekļaujot arī dalībvalstu apstiprināto ES aviācijas drošības vērtētāju sarakstu. Tā arī tika pārdēvēta par Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzi 9, lai precīzāk atspoguļotu paplašināto tās izmantošanas jomu. Datubāzē 2015. gada beigās bija ietverti aptuveni 14 000 ierakstu par pilnvarotajiem pārstāvjiem, zināmajiem nosūtītājiem, neatkarīgajiem vērtētājiem un ACC3 struktūrām. Turklāt 2015. gadā arī tika pastāvīgi nodrošināts tās mērķa pieejamības līmenis 99,5 %. 3. ROKASGRĀMATAS PAR ES LIDOSTU INSPEKCIJĀM Regulā (EK) Nr. 300/2008 un Komisijas Regulā (ES) Nr. 72/2010 noteikts, ka Komisijas dienestu veiktajām civilās aviācijas drošības prasību inspekcijām jābūt objektīvām un tās jāveic, izmantojot standarta metodiku. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija ir izstrādājusi un uztur divas visaptverošas rokasgrāmatas ar detalizētiem norādījumiem un ieteikumiem šajā jomā strādājošajiem ES inspektoriem. Viena rokasgrāmata attiecas uz inspekcijām gaisa kravas drošības jomā, bet otra uz lidostu inspekcijām. Līdz ar pārskatīto īstenošanas tiesību aktu pieņemšanu 2015. gada novembrī sākās minēto rokasgrāmatu pārskatīšanas darbs, lai ņemtu vērā ieviestās izmaiņas un līdz jauno īstenošanas noteikumu spēkā stāšanās dienai 2016. gada februārī darītu tās laikus pieejamas visiem Komisijas inspektoriem un dalībvalstīm. 8 9 Komisija izveidoja šo datubāzi ar Regulu (ES) Nr. 185/2010 un Lēmumu C(2010) 774, un piegādes ķēdes dalībniekiem tā ir obligāti jāizmanto. Komisijas 2013. gada 6. novembra Regula (ES) Nr. 1116/2013, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, OV L 299, 9.11.2013., 1. lpp. 5

TREŠĀ DAĻA IZMĒĢINĀJUMI, PĒTĪJUMI UN JAUNAS INICIATĪVAS 1. IZMĒĢINĀJUMI Izmēģinājums ES aviācijas drošības tiesību aktu nozīmē tiek veikts tad, ja dalībvalsts vienojas ar Komisiju, ka dalībvalsts, lai aizstātu kādu no atzītajiem drošības kontroles līdzekļiem, ierobežotā laikposmā izmantos īpašus līdzekļus vai metodi, kas nav atzīti tiesību aktos, ar nosacījumu, ka šāds izmēģinājums negatīvi neietekmē vispārējo drošības līmeni. Šis termins juridiskā nozīmē nav piemērojams tad, ja kāda dalībvalsts vai struktūra izvērtē jaunu drošības kontroles līdzekli, ko piemēro papildus vienam vai vairākiem tiesību aktos jau paredzētiem līdzekļiem. Izmēģinājumi un novērtējumi 2015. gadā tika veikti Francijā, Nīderlandē un Zviedrijā. Tie bija saistīti ar kurpju metāla detektoru izmantošanu kopā ar arkveida metāla detektoriem, jaunas paaudzes pārbaudes iekārtu izmantošanu rokas bagāžas pārbaudei, pirms kuras no rokas bagāžas nav nepieciešams izņemt klēpjdatorus, lielas elektroierīces un šķidrumus, kā arī tādas programmatūras izmantošanu pārbaudes iekārtās, ar kuru var automātiski atlasīt somas, kas nesatur bīstamus priekšmetus ( automātiskas attēlu analīzes programmatūra ). Tika izmēģināts arī jauna tipa bīstamu priekšmetu attēlu projicēšanas programmatūras izmantojums. Visos izmēģinājumos tika gūti pozitīvi rezultāti, un daži no tiem sniedza vērtīgu pienesumu 2015. gada novembrī pieņemtajos tiesību aktu grozījumos, kuru rezultātā tagad ir atļauts izmantot kurpju metāla detektorus, automātiskas attēlu analīzes programmatūru un bīstamu priekšmetu attēlu projicēšanas programmatūru, kurā izmanto jauna tipa bīstamu priekšmetu attēlus. 2. PĒTĪJUMI UN ZIŅOJUMI Komisija 2015. gada septembrī saņēma pētījumu 10 par aviācijas un jūras drošības inspicēšanas pakalpojumu uzticēšanu ārpakalpojumu sniedzējiem jau izveidotām vai jaunām aģentūrām. Pētījumā tika analizēts inspekciju status quo, un tas salīdzināts ar iespējamām alternatīvām. Konsultants arī novērtēja aģentūras darbinieku, dalībvalstu kompetento iestāžu un attiecīgo ieinteresēto personu paustos viedokļus. Tas nonāca pie secinājuma, ka pašreizējā sistēma darbojas ļoti apmierinoši un ka nav objektīva iemesla mainīt pašreizējo pieeju. 3. JAUNAS INICIATĪVAS Ievērojami panākumi tika gūti attiecībā uz vienu no svarīgākajām un sarežģītākajām lietām, proti, aviācijas drošības tehnoloģiju attīstības ceļvedi. Ceļvedī ir noteiktas dažādas darbības, kas attiecas uz visiem drošības tehnoloģiju un metožu aspektiem, un tas ir atsauce visām aviācijas drošības pētniecībā iesaistītajām Eiropas ieinteresētajām personām. Kravu jautājumā Komisija turpina cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai vienotos par iepriekš sniegtās kravas informācijas (ACI) analīzes režīma īstenošanu. Šajā saistībā tika turpināta sadarbība ar muitām par kravas informāciju, kuru sniedz pirms iekraušanas (PLACI), attiecībā uz ko ir sākts starptautisks darbs ICAO/PTO kopīgajā ACI darba grupā, kurā aktīvi piedalās arī Komisija. Šā pasākuma mērķis ir kopā ar valstīm un ieinteresētajām personām izstrādāt kopīgus, saskaņotus principus, iespējamus standartus un ieteicamo praksi, kas jāpieņem un jāīsteno, ja valsts vai reģions nolemj piemērot šādu koncepciju vienam vai visiem uzņēmējdarbības modeļiem gaisa kravas un pasta sūtījumu jomā. 10 Pētījumu veica konsultants Steer Davies Gleave. 6

CETURTĀ DAĻA DIALOGS AR STARPTAUTISKĀM STRUKTŪRĀM UN TREŠĀM VALSTĪM 1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA Komisija sadarbojas ar starptautiskām struktūrām un galvenajiem tirdzniecības partneriem, un dalība saistītajās starptautiskajās sanāksmēs, piemēram, ikgadējā ICAO aviācijas drošības speciālistu grupas sanāksmē, nodrošina iespēju saskaņot ES nostājas. Ar konkrētām trešām valstīm, piemēram, ASV, notiek divpusējs dialogs, kas sniedz Komisijai iespēju panākt labu sapratni un augstu uzticības līmeni ar valstīm, kuras aviācijas drošībā izmanto līdzīgu pieeju. 2. STARPTAUTISKĀS STRUKTŪRAS Komisija piedalījās ICAO aviācijas drošības speciālistu grupas ikgadējā sanāksmē, kas norisinājās Monreālā 2015. gada 13. 17. aprīlī, un iepazīstināja ar referātu par jaunumiem aviācijas drošībā, kurā bija sīki izklāstīts, kā ir sekmīgi īstenoti Eiropas Savienībā spēkā esošie noteikumi par šķidrumu, aerosolu un gelu (LAG) pārbaudi. Referāta izstrādi līdzfinansēja galvenās tirdzniecības partneres ASV, Austrālija un Kanāda, kas bija īstenojušas līdzīgu LAG pārbaudes kārtību, un referāta izstrādi atbalstīja nozares galvenās ieinteresētās personas Starptautiskā lidostu padome un Starptautiskā Gaisa transporta asociācija, tādējādi apliecinot plašu atbalstu šai iniciatīvai, kas sniedz labumu gaisa pārvadājumu pasažieriem. Komisija piedalās Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC), jo īpaši ECAC Drošības foruma un tā attiecīgo darba grupu, rīkotajās sanāksmēs. Ir svarīgi tajās piedalīties, jo šīs grupas bieži sniedz turpmāku drošības noteikumu izstrādei noderīgu pamatu, ko var apsvērt ES Civilās aviācijas drošības regulatīvā komiteja un ar to saistītās darba grupas. Saskaņā ar 2012. gadā starp ECAC un Komisiju noslēgto sadarbības līgumu ir papildus pastiprinātas darbības aviācijas drošības jomā. Komisija īsteno spēju veidošanas darbības trešās valstīs, lai paaugstinātu vispārējo aviācijas drošības līmeni. 2015. gada 1. novembrī tika oficiāli sākts Civilās aviācijas drošības Āfrikā un Arābijas pussalā (CASE) projekts, ko finansē Eiropas Savienība (ES) un kas ilgs četrus gadus. Projektu īsteno Eiropas Civilās aviācijas konference (ECAC). 3. TREŠĀS VALSTIS Komisija vairākos forumos, it sevišķi ES un ASV Transporta drošības sadarbības grupā (TSCG), aktīvi diskutēja ar ASV par aviācijas drošības jautājumiem. TSCG mērķis ir veicināt sadarbību vairākās kopīgo interešu jomās un nodrošināt vienas pieturas drošības sistēmas nepārtrauktu darbību un pastāvīgu ES un ASV gaisa kravas un pasta sūtījumu attiecīgo režīmu savstarpējo atzīšanu. Abas iniciatīvas ietaupa gaisa transporta operatoru laiku un samazina izmaksas un darbības sarežģītību. Komisija intensīvi sadarbojās ar Kanādu un Melnkalni, lai rūpīgi analizētu to aviācijas drošības režīmus ar mērķi tos atzīt par līdzvērtīgiem ES aviācijas drošības režīmam. Pēc šīs sadarbības 2015. gada decembrī tika iesniegti jauni īstenošanas tiesību akti, lai atļautu no Kanādas un Melnkalnes Eiropas Savienībā ieceļojušajiem pasažieriem un ievestajai bagāžai nokļūt savienotajos lidojumos saskaņā ar vienas pieturas drošības sistēmu tā, lai tiem netiktu piemērotas papildu drošības kontroles. Spēkā esošā sistēma tika izveidota, Kanādai un Melnkalnei piekrītot īstenot savstarpīguma principu, kā rezultātā tiek atļauta no ES šajās valstīs ieceļojušu pasažieru un ievestas bagāžas nokļūšana uz savienoto lidojumu bez papildu drošības kontrolēm. Melnkalnē šis savstarpīguma princips tika piemērots arī kravai. 7