LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte Ekonomijas nodaļa Datortīkli Darbs ar Internet Informācijas kolektīvā izmantošana Elektroniskie dokumenti Informācijas publicēšana Internet Mācību palīglīdzeklis J. Krasts Rīga 2017
Cilvēces datorizācijas ēras Informātika I - II Internet Saturs Informācijas tehnoloģiju produktu ieviešanas tempi Datortīklu attīstības vēsture Ievads datortīklu organizācijā Lokālie datortīkli un to organizācija Lokālais datortīkls LAN Lokālo datortīklu topoloģija Lokālo datortīklu raksturojumi Attālu datoru un datortīklu saslēgšanas iespējamie varianti Globālo datortīklu izveidošanas principi Datoru adresācija un lietotāju identifikācija Internet datortīklā Adresācija Internet datortīklos Kā notiek Internet tīmekļa pārlūkošana? Internet adreses un pieejas testēšana globālā datortīkla datoriem Kā organizēt informācijas glabāšanu uz datora ārējās atmiņas? Datu glabāšanas, meklēšanas organizēšanas un apstrādes tehnoloģijas datoros Tīmekļa (Web) lapu struktūra un sastāvdaļas Personālo datoru un pasaules informācijas serveru saslēgšanās shēma Pieejas nodrošināšana Internet informācijas resursiem Universal Resource Locator URL Kā meklēt vajadzīgo informāciju WWW? Meklēšanas algoritmi un meklēšanas serveri Meklēšanas dienesti un meklēšanas līdzekļi Internet tīmeklī Internet tīmekļa vietnes (site ) un to klasifikācija Meklēšanas pieprasījumu sastādīšanas dažādiem tīmekļa serveriem (search engines) Internet informācijas saglabāšanas veidi lietotāja datoros Internet pasta ( E-mail ) serveru sadarbības shēma un pasta serveru parametru uzstādīšana Informācijas meklēšana Internet globālajā datortīklā E-mail serveru deklarācija Microsoft Outlook Express Kā sagatavot Microsoft Outlook Express darbam ar E-mail un News serveriem? E-pasta serveru un ziņu serveru funkcionēšanas parametru uzstādīšana Ziņu grupu ( interešu kopu ) News serveru darbības shēma Elektroniskā pasta E-mail etiķete - uzvedības normas
Iespējamie Internet, citu datortīklu tehnoloģiju izmantošanas veidi, specializētie datortīkli Darbs ar Internet izmantojot Internet Explorer Elektronisko dokumentu glabāšanas un pārsūtīšanas slepenība, drošība, dokumentu šifrēšana un elektroniskais paraksts Elektroniskā paraksta izveidošanas shēma Lietotāja datora un dažādu serveru sadarbības shēma, Windows 95 / 98 / 2000 / XP sagatavošana darbam ar Internet WWW, FTP, E-mail, News,... serveri un Internet portāli Informācijas publicēšana Internet. Klients - serveris tehnoloģijas izmantošana: Informācijas publicēšana Internet izmantojot tīmekļa serverus. Datu bāzu publicēšana Internet Tīmekļa serveru un to nodrošināšanas programmatūra dažādās operētājsistēmās, datu bāzu publicēšana Internet Tīmekļa (Web) lapu struktūra un sastāvdaļas W3C konsorcija izstrādātā tīmekļa lapu struktūra standarts Tīmekļa vietnes (WWW site) projektēšanas un izmantošanas shēma Web meistars Web meistara dators ar Web lapu izveidošanas programmām FTP serveris WWW serveris WWW servera klients Programmēšanas sistēmu evolūcija un stili Ievads HTML (Hyper Text Markup Language) valodā Izmantojamā literatūra Eksāmenu un kontroles jautājumi
Datoru lietotāju skaits miljonos Lielo skaitļojamo 1000 mašīnu, mini skaitļotāju un supermini skaitļojamo 100 mašīnu pielietošanas modelis 10 Atsevišķas iestādes Jaudīgu lieldatoru ( mainframe ) pielietošanas modelis Iestādes Cilvēces datorizācijas ēras Personālo datoru pielietošanas modelis Privātpersonas Uzņēmumu un firmu visaptverošas datorizācijas modelis Visaptverošs datortīkls Biznesa orientēts Informācijas datoru pielietošanas lielceļa modelis modelis Informāciju Informācijas sabiedrība Cilvēces datorizācijas modelis Ko apvieno datori? 1950 1946 1947 Pirmā elektroniskā skaitļojamā mašīna ENIAC, ASV 1960 1970 1980 1990 2000 2010 2020 1965 1976 1981 IBM PC personālie datori un ar tiem 1972 savietojamie personālie datori IBM/360/370 Pirmais personālais sērijas lieldatori dators Apple I,... Macintosh ЕС ЭВМ lieldatori 1961. 1978. 1985. VisiCalc tabulveida aprēķinu ideja un pirmās programmas 1965. 1967. Statistical Package for the Social Science SPSS FORTRAN, 1970. 1983. Čikāgas universitāte 1986. Minhene SPSS 12.0.1 Programmēšanas sistēmas... 1970. Kods (Codd E.F.) Datu Bāzu Vadības Sistēmas Internet 2030 Gadi 1980. Lotus 1-2-3 tabulveida aprēķinu programma, kas tika izveidota uz VisiCalc bāzes 1980. Excel un Quattro Pro tabulveida aprēķinu programmas (Microsoft un Corel)
100 Informācijas Tehnoloģiju produktu ieviešanas tempi 90 Lietotāju skaits % no visu potenciālo lietotāju skaita 80 70 60 50 40 30 20 10 Personālais dators Internets Elektrība Telefons Automobilis 0 0 20 40 60 80 100 120 140 Gadi kopš ieviešanas sākuma Pēc žurnāla Datorpasaule materiāliem, 1999.gada aprīlis
Internet globālā tīmekļa tehnoloģiju attīstība un iespējas Tulkošanas sistēmas Elektroniskās vārdnīcas Elektroniskās bibliotēkas Tālmācības sistēmas Tīkla spēles Tīmekļa serveri, datu vietne, HTTP protokols 3 Klienta puses lietojumprogrammas, pārlūkprogrammas brouzeri. Servera puses lietojumi, tīmekļa lapu izveidošanas valoda HTML, klienta puses scenāriju (Javascript) un servera puses lietojumu (PHP, Javascript, Java) programmēšana 5 5a 7 7a E-pasta serveri un to izmantošana: Web-mail serviss; 4 4a Klienta puses pasta lietojumprogrammas Outlook Express, Microsoft Outlook,... Pirkumi un norēķini tīmeklī, E-komercijas sistēmas Elektroniskās maksāšanas sistēmas. Interneta bankas. Elektroniskā nauda: www.e-gold.com,... Usenet intereškopas Newsgroups; Internet jaunāko ziņu dienesti; 4 Naudas pelnīšanas iespējas tīmeklī: Virtuālie kazino un loterijas. Daudzlīmeņa marketings. Vērtspapīru un valūtas tirdzniecība. Audio un video translācija Internet Informācijas meklēšana tīmekļa WWW serveros: Meklēšanas sistēmas, meklēšanas dienesti; Metameklēšanas sistēmas; Klienta puses meklēšanas programmas; 3 Tērzēšana - pļāpāšana (Chat čats) tīmeklī: Pļāpāšana vienā tīmekļa serverī; Globālais pļāpāšanas tīkls Internet Realy Chat (IRC): IRC klientu programmas Mirc, Pirc,... Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. Internet kartogrāfija. 1 Globālās pozicionēšanas sistēmas Dokumentu un transakciju aizsardzība, dokumentu 4a autentifikācija, lietotāju identifikācija. Elektroniskais paraksts un tā izmantošana. Internet telefonija Skype Ziņojumu apmaiņas sistēmas: ICQ; MSN Messenger;... Videokonferences: NetMeeting; 8 8 Failu serveri, FTP protokols un tā izmantošana. Failu ievietošana tīmekļa serveros. Klienta puses lietojumprogrammas darbam ar failu serveriem. 6 HTTP protokola failu lejupielādes klienta puses programmas menedžeri (pie lēniem sakaru kanāliem) Vienādranga tīkli, failu apmaiņas dienesti pīringa dienesti (peer to peer, vienādranga tīkli). Bezmaksas labumi uz likumības robežas Klients serveris tehnoloģija, tīmekļa resursi: Failu serveri, Tīmekļa serveri, E-pasta serveri,... Globāla Internet tīmekļa funkcionēšanas pamati 1 TCP IP protokols, IP adrese, DNS nosaukumu sistēma, URL jēdziens Datortīklu izveidošanas pamati Lokālie un globālie datortīkli. Pieslēguma veidi Internet tīmeklim un to analīze. Bezvada pieslēgumi. 1 1 2 Telnet - Telecommunications network Telnet klients un telnet serveris Internet drošība. Klienta darba staciju un serveru aizsardzība. Antivīrusu un pretspiegu programmas. Proksi serveri, firewall - ugunsmūri Mobilais Internets, WAP datu vietnes. Mobilais telefons un dators
Globālā tīmekļa ( Internet ) prasmes, kuras jāapgūst: 1. Jāizprot globālā tīmekļa vide. Kā saslēgt datorus lokālā tīklā, kādas tīkla topoloģijas tiek izmantotas? Kā izveidots globālais tīmeklis? Datoru adresācija globālajā datortīklā. IP protokols, IP adreses. Domēnu nosaukumu sistēma - DNS. DNS serveri. Internet datu vietas adrese URL ( Uniform Resurse Locator ). Attālinātu datoru pieslēgšana Internet tīmeklim. Internet pakalpojumu sniedzējs IPC ( Internet Service Provider ). Datoru pieslēgšanās veidi tīmeklim. 2. Internet pieslēguma pārbaude un testēšana. 3. Klienta puses Internet lietojumprogrammas. Pārlūkprogrammas. Tīmekļa serveris un tīmekļa portāls. Navigācija tīmeklī. Pārlūkprogrammas ( MIE ) sagatavošana darbam. Adrešu saglabāšana. Internet datu saglabāšana. Informācijas meklēšana tīmeklī. Meklēšanas un metameklēšanas dienesti. Metameklēšanas programmas. 4. E-pasta izmantošana: Telnet režīms, tiešais pieslēgums, WEBmail režīms. 4a. Elektronisko dokumentu likums. Dokumentu aizsardzība tīmeklī. Dokumentos šifrēšana, elektroniskais paraksts. 5. Mājas lapas ( tīmekļa lapas ) izveidošana un publicēšana tīmeklī. Tīmekļa serveri. Tīmekļa vietas (vietnes) reģistrācija. Ievads HTML. GIF - animācija. Macromedia Flash. Appleti. 6. Tīmekļa FTP serveri un to izmantošana. 7. 7a. Aktīvu servera lapu izveidošana. Tīmekļa lapu scenāriji, to programmēšana JScript. Tīmekļa lapu appleti - sīkprogrammas. 8. Speciālie Internet pakalpojumi un to izmantošana. Konferenču organizēšana ar NetMeeting. Adresātu saraksti un to lietošana. Internet tērzēšana.
Globālo datortīklu un ar to saistīto tehnoloģiju attīstības vēsture SUN Microsystems 1972.g. C 1980. -1985.g. C++, Visual C++,... 1991.- 1995.g. Java, Java++, Visual J++,... 1968. ASV aizsardzības ministrija pasūtīja pret daļējiem sakaru līniju bojājumiem drošu datortīkla projektu ARPA Advanced Research Projects Agency 1974.g. hipertekstu koncepcija 1991.g. Visual Basic 1996.g. VBScript Netscape Communication 1995.g. JavaScript, Corporation JScript HTML 1 hipertekstu iezīmēšanas valoda 1994.g. HTML 2.0 HTML 3.0 ( W3C konsorcijs ) HTML 4.0, XML,... Lielās integrālās shēmas, nodibināta firma Intel Izveidota starptautiska datortīklu savienošanas standartu organizācija ISOC Internet Society 1983.gadā izmantojot TCP/IP protokolu izveidots datoru tīkls ArpaNet TCP/IP protokols, Internet LAN - Local Area Network lokālie datoru tīkli Personālo datoru modemu sērijveida ražošana RISC reduced instruction set computer - IBM, SUN,... DEC, HP, IBM RS, SUN SPARCstation,... mainframe 1989. hipertekstu tehnoloģijas 1991. Gopher tehnoloģijas 1992. CERN (Centre Europeen des Recherches Nucleaire), WWW World Wide Web globālais tīmeklis 1979 1965 1976 1981 1947 1950 1960 1970 1980 1990 1995 Pirmais IBM PC personālie datori Pirmā elektroniskā IBM/360/370 personālais skaitļojamā sērijas lieldatori dators Macintosh mašīna ENIAC, Apple-I ASV mainframe CISC complex instruction set computer Trīs datoru pasaules 2000 Gadi
Digitalizācija: informācijas pārveidošana, pārraide un saglabāšana ciparsignāla formā Digilizācijas procesa pamatojums: 1. mikroelektronikas attīstība nodrošina ciparsignālu vienkāršāku apstrādi salīdzinājumā ar analogo signālu apstrādi; 2. digitālās ierīces, kas izveidotas izmantojot mikroprocesorus, ir daudz kompaktākas; 3. tikai pēc lielo integrālo mikroprocesoru izveidošanas sākās vispārējs digitalizācijas process; 4. digitālais signāls ir drošāks pret traucējumiem; 5. informācijas glabāšanu digitālajā formā var realizēt daudzkārt kompaktāk;... 1876.g. - 1933.g. -... Analogā televīzija 1998.g.... Digitālais radio 1990.g. 1993.g.... Digitālā televīzija - cipartelevīzija 1946.g. 1983.g. - 1992.g. -... Mobilais telefons (Motorola) 1990.g.... Internets Masu informācijas līdzekļu digitalizācija... 1947.g.... Elektroniskais dators 1927.g. V.Bush (MTI)... 1791.g. Ch.Babbage Analogie datori: mehāniskie, hidrauliskie, elektroniskie... Analogais radio 1895.g. A.Popovs... Radiosignāla pārraide 1888.g. H.Hercs... 1798.g. - 1850.g. Elektriskais telegrāfs, 1876.g. -... Telefons. ASV Bostona 17.g.s. -... Logaritmiskais lineāls analogais skaitītājs Diskretizācija Y(t) Y(t i ) i=1,2,3,4,... Morzes kods 1838.g... - 1684.g. - 1839.g. Optiskais telegrāfs Analogie signāli Digitālie signāli - Ciparsignāli Semafori, Signāli ar Gaismas Ugunskuru... Saucieni, svilpieni Taures signāli...... luksofori karogiem signāli virkne... Audio (skaņas) signāli... Bioloģiskie signāli Video signāli Signālu tipi un to pārraides iespējas. Signāls ir fizikālo vērtību lieluma maiņa ar mērķi nodot (pārsūtīt) informāciju.
Ievads datortīklu organizācijā Kāda ir datortīklu izveidošanas nepieciešamība? Datortīklus izveido: A. lai pārsūtītu informāciju no datora uz datoru, piemēram - failu pārkopēšana; 1. Visvienkāršākais šī uzdevuma risinājums ir izmantot disketes failu kopēšanai no viena datora uz otru - floppy-net. 2. Sarežģītāku šī uzdevuma realizāciju piedāvā operacionālās sistēmas čaula Norton Commander izmantojot režīmu Link. Izmantojot šo režīmu ir iespējams pārsūtīt failus no viena datora uz otru, kuri savienoti ar COM vai LPT portu 5-10 m kabeli. Šādā veidā var savienot tikai divus datorus, no kuriem viens būs galvenais dators - Master, otrs - pakļautais dators - Slave. B. lai pārsūtītu informāciju no datora lietotāja otram datora lietotāja, piemēram, elektroniskā pasta - electronic mail (e-mail) pakalpojumi; C. lai nodrošinātu vairāku lietotāju vienlaicīgu darbu vienotā informācijas vidē; D. lai izmantotu attālinātu datoru ( remote access - attāla pieeja ) resursus, piemēram, izmantot attāla datora drukas iekārtas, attālu datoru centrālā procesora resursus, attāla datora arējās atmiņas resursus u.c. Visus šos datoru saslēgšanas mērķus A, B, C un D atrisina lokālo (LAN - Local Area Network), korporatīvo (MAN Metropolian Area Network, vienas firmas datortīkls, kas izvērsts lielākā teritorijā) un globālo (WAN Wide Area Network, GAN Global Area Network) datortīklu izveidošana.
Datortīkli un to organizācija. Lokālais datortīkls - tas ir datoru saslēgums ierobežotā teritorijā (ēkā, uzņēmumā) un tas atrodas lietotāja pārziņā. Datortīklus var klasificēt pēc šādiem raksturojumiem: 1. Pēc datortīklos izmantojamā datoru saslēgšanas veida: - datoru saslēgšana ar vadiem (kabeļiem) - Wired: - datoru saslēgšana ar resno vai tievo koaksiālo kabeli; - datoru saslēgšana ar vītā pāra kabeli (twisted pair); - datoru saslēgšana ar optisko kabeli; Raksturojumi - datoru saslēgšana bez vadiem - Wireless: Bezvadu datoru saslēgšanai nepieciešamas speciālas virziena antenas un radiomodemi. Bezvadu datoru saslēgšanai izmanto 100-900 Mhz diapazona radioviļņus, 2-10 GHz diapazona mikroviļņus. Vītais pāris Koaksiālais kabelis tievais resnais Optiskais kabelis Bezvadu datortīkli - Wireless Tiešās Wi-Fi,... redzamības WiMAX radiosakaru (2-6Ghz,50km) līnijas tīklu tehnoloģijas LU bezvadu tīkls Cena zema zema augsta vidēja vidēja Datu 10 Mb/s <300 <300 1-5 Gb/s <2 Mb/s <11 Mb/s pārraides 100 Mb/s Mb/s Mb/s 54 Mb/s - ātrums Mbps 108 Mb/s (Mbiti/sek), Mb/s Attālums =<100m <185m <500m <20km <10(40) km desmitos metros... kilometros... Lai izveidotu globālos datortīklus WAN (Wide Area Network) izmanto sakaru pavadoņus un virszemes retranslatoru stacijas. 2. Pēc to izveidošanas topoloģijas (pēc lokālo datortīklu izveidošanas ģeometrijas): - zvaigznes (star network) tipa tīkla saslēgums, izmantojot centrālos koncentrātorus HUB, vai datortīkla centrālos datorus; - gredzentīkla topoloģija (ring network); - lineāro tīklu topoloģija (linear network) vai kopējās maģistrāles tīkls (bus network); - jauktās topoloģijas datortīkls.
3. Pēc datortīklos izmantojamās tehnoloģijas (pēc informācijas pārraides metodes sakaru kanālos): Datortīkla tehnoloģija - datortīkla tehniskā aprīkojuma, informācijas pārraides un apstrādes algoritmu, datortīklu komunikāciju protokolu un attiecīgās programmatūras kopums: Tehnoloģija Ethernet Fast Ethernet Firma, izvērsts datortīklu tehnoloģijas nosaukums Digital Equipment Corporation - DEC, Intel, Xerox Digital Equipment Corporation - DEC, Intel, Xerox Maksimālais datu pārraides ātrums Mb/sek 10 100 Arcnet Datapoint Corporation 2.5-20 Token-Ring marķiera gredzens FDDI optisko šķiedru interfeiss CDDI IBM 16 Fiber Distributed Date Interfeis Copper Distributed Date Interface 100 Visplašāk tiek izmantotas divas tehnoloģijas: Ethernet un Token-Ring. Kāda ir šo datortīklu tehnoloģiju pielietošanas būtība? Lai organizētu vairāku datoru saslēgšanu vispirms jāizveido datoru sadarbības noteikumi, datoru sadarbības valoda, jāvienojas par signālu sērijām, kurus pārraidīs datori un šo signālu būtību. Palielinoties datoru skaitam datortīklā palielinās arī varbūtība, ka vienlaicīgi vairāki datori mēģinās nosūtīt informāciju ar tīkla palīdzību. Šāda situācija var radīt informācijas pazaudēšanas iespējas, dažādu datoru interešu sadursmi. Šādu situāciju novēršanu un informācijas nosūtīšanu bez zudumiem nodrošina viena vai otra datortīklā izvēlētā tehnoloģija.
4. Pēc datortīklos pielietojamā tīklu komunikāciju protokolu standarta, starptautiskā standartizācijas organizācija ISO ir pieņēmusi atvērto sistēmu tai skaitā arī datortīklu sadarbības standartu ISO 7498 ( Open System Interconnection ). ISO atvērto sistēmu modelis paredz sakaru organizāciju nodrošināt ar 7 līmeņu protokoliem: - Physical Protokol zemākā, fiziskā līmeņa datu apmaiņas protokols; - Data Link Protocol sakaru kanāla protokols; - Network Protocol datortīklu protokols nodrošina divu datoru sakarus datortīklā; - Transport Protocol informācijas pārraides transporta līmeņa protokols; - Session protocol datu apmaiņas seansa protokols; - Presentation Protocol datu attēlošanas protokols; - Application Protocol augšējā līmeņa lietotāju interfeisa datu apmaiņas protokols. Jāsaprot, ka lielākā daļa datortīklu sava vēsturiskās attīstības procesa rezultātā tikai daļēji, apmēram, atbilst ISO/OSI etalona modelim. No ISO/OSI etalonmodeļa skatījuma esošajos dažādu firmu datortīklos izmantojamie galvenie protokoli neatbilst etalonmodeļa protokolu līmeņiem, bet tikai apmēram ataino to dažādus līmeņus un ir šādi: TCP/IP - Transmission Control Protocols / Internet Protocols (sākotnēji nodrošināja datu apmaiņu operacionālās sistēmas Unix vidē) ir starptīklu sadarbības protokols; IPX/SPX - Internetwork Packet exchange / Sequenced Packet exchange (Novell NetWare operētājsistēmas datortīklu protokols); NetBios - Network Basic InputOutput System (IBM); NetBEUI - Microsoft ( MS Windows for Workgroups, Windows 95, 98, 2000, XP ).
Local Area Network LAN Kopējās maģistrāles datortīkls ( Bus Network ) Lokālais datortīkls tas ir datortīkls, kas izveidots ierobežotā teritorijā ( ēkā, uzņēmumā, iestādē ) un atrodas lietotāja uzraudzībā: Modulatorsdemodulators - iekārta, kas nodrošina signālu pārveidošanu to nosūtīšanai / saņemšanai pa sakaru kanāliem Datortīkla printeris, vairāki printeri Lokālo datortīklu sakaru līnijas Liela apjoma ārējās atmiņas informācijas nesēji cietie diski Modems Serveris ( Server ) - lokālā datortīkla ( un arī globālo datortīklu ) specializēts dators, kuram ir liela cieto disku atmiņa un liela ātrdarbība, kas dod iespēju izmantot savus resursus ( drukas iekārtas, informācijas nesējus, datu bāzes, sakaru kanālus ) citām datortīkla darba stacijām. Tīkla adapteris tīkla karte speciāla aparatūras plate, kuru, lai izveidotu lokālo datortīklu ir papildus jāievieto datora sistēmas blokā.... Datortīkla darba stacijas ( Workstation ) lietotāju personālie datori datortīkla klienti datori, kuri saņem datortīkla pakalpojumus, izmanto servera un citu darba staciju piedāvātās iespējas.
Lokālo datortīklu topoloģija 1. Lineārais vienranga ( tīkla datoriem ir piešķirtas vienādas funkcijas ) datortīkls ( linear network ) kopējās maģistrāles tīkls ( bus network ).... 2. Zvaigznes tipa tīkls ( star network ) ar izdalīto serveri. Datortīkla koncentrators ( centrmezgls ) - HUB vai Komutators ( slēdzis ) - Switch Serveris HUB 3. Gredzenveida vienranga datortīkls ( ring network ). 4. Jauktas topoloģijas datortīkls. Modems HUB Serveris
Datortī kla raksturojumi: Datortīklu tipi: lokālais datoru tīkls (Local Area Network LAN); metropoles tīkls (Metropolitan Area Network MAN); teritoriālais tīkls (Wide Area Network WAN); GAN (Global Area Network); Datoru saslēguma veids datortīklā datortīklu topoloģija: vienranga kopējās maģistrāles tīkls; klienta servera arhitektūra: zvaigznes tipa tīkls; gredzenveida tīkls; jauktas topoloģijas tīkls; Datortīklā izmantojamās tehnoloģijas: Ethernet; Fast Ethernet; Arcnet; Token-Ring; Fiber Distributed-Data Interface ;... Klients tīkla darba stacija Serveris HUB Switch HUB Serveris Serveris Datortīkla sakaru kanāli datortīkla savienojumi: sakaru kanālu veids: vītais pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis, bezvadu datortīkls,...; datu pārraides ātrums Mbiti/sekundē; attālums starp datoriem ; datortīkla izveidošanas izmaksas; Datortīklā izmantojamie protokoli: TCP/IP - starptīklu sadarbības protokols; IPX/SPX Novell NetWare operētājsistēmas datortīklu protokols; NetBEUI Microsoft datortīklu protokols; NetBIOS IBM datortīklu protokols;...
Attālu datoru un datortīklu saslēgšanas iespējamie varianti Globālo datortīklu izveidošana 1. Datoru un datortīklu saslēgšanās, izmantojot komutējamās (nepastāvīgi saslēgtas) telefonu sakaru līnijas iezvanpieeja ( individuālu lietotāju pieslēgšanās Internet pakalpojumu sniedzējiem ). Modems - modulators-demodulators Telefonu sakaru tīkls Komutējamo sakaru kanālu ātrdarbību nosaka modems un sakaru līniju tips: 19200 biti/s, 28800 biti/s, 33600 biti/s, 56000 biti/s ( 56 Kbiti/s ), ISDN Integrated Services Digital Network sakaru līnijas 64 Kbiti/s līdz 128 Kbiti/s, 2. Datoru un datortīklu saslēgšanās, izmantojot pastāvīgi saslēgtās telefonu sakaru līnijas telefonu sakaru līniju izdalīto kanālu organizāciju pieslēgšanās Internetam. M Biroja Ultra DSL M Ultra DSL 2-4 - 8-10 Mbit/s M Telefonu centrāles - sakaru komutāciju mezgli Telefonu sakaru tīkls M Šāds datu pārraides ātrums nodrošina pārsūtīt 128*60*60/8 = 57 Mbaitus/stundā 3. Lielu datortīklu saslēgšanās, izmantojot speciāli izveidotas izdalītās sakaru līnijas (optisko šķiedru kabeļi) - lielu reģionālo datortīklu saslēgšanās shēma. M 20 100 200 Mbiti/s 500 Mbiti/sek 30 50 km http://www.lattelecom.lv M Speciāli modemi 4. Datoru un datortīklu saslēgšanās, izmantojot tiešās redzamības radiosakarus radiolinks ( mikroviļņu sakaru kanāli 2.4-10.5 GHz ) un kosmisko sakaru kanālus. Neierobežoti attālumi, 256 Kbiti/s, 2 4Mbiti/s Satelīts, kosmisko sakaru kanāls Radiomodema un antenas komplekts Radiomodema un antenas komplekts Mikroviļņu pieslēgums 4Mb/s 34 Mb/s Tiešās redzamības sakaru kanāls M 10-40 km, 1-2 Mbit/s ( 10 Mbit/s ) 2 Mb/s M M
WAN - Wide Area Network Teritoriālais tīkls Internet ir lielākais WAN datortīkls pasaulē Internet datortīkla dators -maršrutētājs ( router ) Datoru adresācija un lietotāju identifikācija Internet datortīklā Internet datortīkla informācijas resursu glabātāji serveri hostdatori - resursdatori ( host computer ) Internet datortīkla mezglu datori - pakalpojumu sniedzēji provaideri Lieldators ( mainframe ) ar pievienotiem termināliem - monitoriem - lietotāju darba vietām Globālā datortīkla lietotāji: - monitori ( displeji ); - atsevišķi pieslēgti personālie datori mājas datori; - lokālo datortīklu darba stacijas - personālie datori. Local Area Network - LAN Internet datortīkla serverismaršrutētājs ( router ) Ugunsmūra servisi ( firewall ) Internet tīmekļa resersdatoru - serveru tipi: Tīmekļa (Web, WWW) serveri; Failu (FTP) serveri; Pasta (E-mail) serveri; Domēnu (DNS) serveri; Ziņu (News) serveri;... Drošības servisi: Ugunsmūri (Firewall), filtri...... Local Area Network - LAN Izdalītās, maģistrālās sakaru līnijas: optikas, radiosakaru, satelītu,... līnijas komutējamās telefonu sakaru līnijas lokālo datortīklu sakaru līnijas
Tīmekļa lietojumu trīs līmeņu klients serveris arhitektūra Lietojuma prezentācijas loģika Lietojuma lapas attēlošanas noteikumu nosūtīšana uz klienta datora Biznesa loģika Protokols, kas nodrošina pieeju datu bāzei Datu bāzes serveris problēmvides loģika - datu bāzes relāciju modelis Klientu darba stacijas personālais dators Internet Tīmekļa serveris Datu bāzu serveris - datu bāzu vadības sistēmas Datu bāze 1. līmenis 2. līmenis 3. līmenis
Datoru adresācija un lietotāju identifikācija Internet datortīklā Globālajā datortīklā Internet datora adrese - IP ( Internet Protocol ) adrese sastāv no četriem baitiem - 32 bitu binārā skaitļa, kura pieraksts decimālajā formā, piemēram, var būt 159.148.112.34. Katra decimālā - skaitļa vērtības diapazons var būt no 0 līdz 255. Katra datora adrese Internet datortīklā ir unikāla. Domēnu Nosaukumu Sistēma ( Domain Name System ) - DNS -tā ir dalītā datu bāzu sistēma, kura nodrošina informācijas resursdatoru ( host computer ) vārdu ( hostname ) pārveidošanu IP datoru adresēs un dod iespēju datortīkla lietotājam izmantot datoru nosaukumu sistēmu. Datoru Domēnu Nosaukumu ( vārdu ) Sistēma dalīto datu bāzu kopums, tā ir nosaukumu piešķiršanas metode datoriem, kura nosaka, ka globālā datortīkla augstāka līmeņa datori atbild par tiem pakļautās datorkopas datoru nosaukumiem. Katru datortīkla datoru nosaukumu sistēmas līmeni sauc par domēnu: Tematiskie domēni Ģ eogrāfiskie domēni edu... gov... com lv... ee... ru microsoft latnet ftp www news ftp www Viesiem tīmekļa datoriem tiek piešķirta IP adrese. Tīmekļa resursdatoriem tiek piešķirts nosaukums saskaņā ar Domēnu Nosaukumu Sistēmu. Tīmekļa resursdatoru DNS nosaukumus reģistrē DNS serveros. Lietotāju datoriem Internet darba stacijām, kuras neizpilda resursdatoru funkcijas ( uz kurām nav uzstādītas attiecīgās datu serveru programmas ) piešķir datoru nosaukumu, bet lietotāju datoru - darba staciju nosaukumus ne vienmēr reģistrē DNS serveros. Lieldatoru termināliem netiek piešķirta ne IP adrese, ne nosaukums. Katram Internet lietotājam, ja viņš izmanto elektronisko pastu ( e-mail ) tiek piešķirts: lietotāja vārds ( username vai user account ) un parole ( password ). Lietotājam, ja viņš izmanto elektroniskā pastu tiek piešķirta e-pasta adrese (e-mail address), kura sastāv no lietotāja vārda (username) un resursdatora vārda (hostname) uz kura atrodas pasta serveris un kuri atdalīti ar speciālu simbolu @, piemēram, aldis@lanet.lv. Internet lietotājam, kurš izmanto ftp, www un citu serveru vienkāršākos pakalpojumus username var arī nebūt.
1. Datoru adresācija: Adresācija Internet datortīklā Visiem datoriem, kuri patstāvīgi pieslēgti pie Internet datortīkla tiek piešķirta TCP/IP protokola IP adrese, kura sastāv no četriem baitiem, katra baita vērtība var būt no 0 255. Datoriem, kuri pieslēgti Internetam iezvanīšanas režīmā IP adrese tiek piešķirta uz darba seansu. Lokālajos datortīklos ar izdalīto serveri ir iespējams izmantot arī dinamisko datoru adresāciju uz darba seansa laiku. Tātad Internet datortīklā datora adrese sastāv no četriem baitiem, piemēram: 159.148.138.45 195.148.138.1 Internet resursdatoriem ( host computer ) datu serveriem ( tātad datoriem, kuriem pieslēgsies Internet datortīkla lietotāji klienti ), lai atvieglotu lietotāja darbu, tiek piešķirti datora vārdi saskaņā ar Domēnu Vārdu sistēmas ( Domain Name System ) administrēšanas metodi: Piemēram: www.latnet.lv www.rambler.ru - Latvijas populārākais tīmekļa serveris; - Krievijas meklētājserveris; www.download.com - jaunāko programmu datu vieta saits Internet datortīklā; www.fas.org cmp1.ucr.edu ftp.neonet.lv www.ev.lu.lv www.hotmail.com - ASV nacionālās drošības dienesta serveris; - Kalifornijas universitātes fotogrāfijas muzejs; - Internet provaidera Neonet failu serveris; - LU Ekonomikas un vadības fakultātes tīmekļa serveris; - WWW serveris ASV, kur ir iespējams par brīvu atvērt E-pastkastīti; Internet datortīkla darbs balstās uz IP adrešu izmantošanu. Tātad, jāveic resursdatoru DNS nosaukumu pārveidošanu uz IP adresēm. Šo operāciju izpilda DNS serveri ( DNS serveru hierarhiskā sistēma ). 2. Lietotāju ( user ) adresācijas veidošana: Ja lietotājs grib izmantot elektroniskā pasta serveri viņam ir jāreģistrējas kādā E-pasta serverī. Lietotājam tiek piešķirts Mail Server User name ( Account name ), piemēram: 98v0345.s1.lu, 98v9999.s1.lu, krasts.ps.lu, valdis,. Šos lietotāju vārdus piešķir E-pasta servera administrators vienlaicīgi saskaņojot lietotāju pasta kastītes paroli: *******. Apvienojot lietotāja vārdu ( Mail Server User name ) un servera DNS nosaukumu izveidojas lietotāja E-mail adrese, piemēram: 02v0345@lanet.lv valdis@lanet.lv webmaster@latnet.lv tempus@apa.lv - LU studenta pasta kastīte; - Latnet WWW servera programmētāja pasta kastīte; - Tempus programmas Latvijā pasta kastīte.
Kā notiek tīmekļa pārlūkošana? Domēnu vārdu serveris - DNS Tīmekļa WWW serveris ftp://ftp.delfi.lv 195.2.96.4 1 URL IP http://www.lu.lv 195.13.129.152 http://www.latnet.lv 159.148.95.16 ftp://ftp.delfi.lv 195.2.96.4 news://news.lanet.lv 195.13.129.101 http://www.rambler.ru 81.19.66.31 http://www.tucows.com 216.40.32.30 http://is.ev.lu.lv 195.13.150.31 http://www.macafee.com 208.40.148.152 2 3 Tīmekļa WWW serveris Internet klienta darba stacija - workstation 3 Tīmekļa WWW serveris 3 3 Marštrutētāji - iekārtas - datori, kas nodrošina datu pārraides maršruta izvēli datortīklos. Tīmekļa WWW serveris Tīmekļa WWW serveris
WWW, FTP, E-mail, News,... serveri un portāli Internet ( Intranet ) datortīklos Telnet serviss - serveri FTP serveri E-mail serveri Incoming Mail servers: pophost.lanet.lv sveiks.lv Outgoing Mail servers: mailhost.lanet.lv sveiks.lv Internet WWW serveri FTP serveri E-mail serveri Reāllaika sarunu serveri Faksa serveri NEWS serveri WWW serveri Portāli (1977.- 98.gads) Internet (Intranet ) integrētas datu vietas, kuras apvieno vairākus Internet pakalpojumu veidus: WWW serverus, bezmaksas E-mail serverus, ziņu serverus (News), reālā laika sarunu serverus, failu serverus (FTP) un cita veida pakalpojumus.... WWW serveri ar pieeju FTP serverim WebMail serveri WWW serveri ar pieeju E-mail serveriem
Adresācija Internet datortīklos 1977.gada beigās globālajam Internet datortīklam pastāvīgi pieslēgti 82 miljoni datoru, galvenokārt lietotāju darba vietu datori. Gada laikā pastāvīgo Internet lietotāju skaits palielinājies par 72%. 2000.gadā visā pasaulē internetu lietoja vairāk nekā 200 miljonu cilvēku. Tikpat strauji palielinās Internet datorprogrammu un pakalpojumu tirgus, 1998.gadā šā tirgus apjoms bija 12.2 miljardi dolāru gadā, bet līdz 2001.gadam tas palielinājās līdz 22 miljardiem dolāru gadā. ASV Internet globālo datortīklu izmanto 48 miljoni lietotāji, Kanādā 6.5 miljoni, Anglijā - 4 miljoni lietotāji. 1985.gadā visā pasaulē bija reģistrēti 1961 Internet resursdatori, bet 1996.gadā Internet datortīklam pieslēgto resursdatoru ( host computer ) skaits dažādās valstīs bija šāds: Dānijā 7700 Holandē 250000 Anglijā 960000 Somijā 277000 Francijā 308000 Vācijā 452000 Itālijā 119000 Norvēģijā 121000 Zviedrijā 186000 Jebkuram Internet tīkla resursdatoram (host computer) jābūt adresei - IP (Internat protocol) adresei - unikālu ciparu kopai, lai šā milzīgajā datortīklā varētu savienoties ar lietotājam vajadzīgo konkrēto resursdatoru. IP adreses Internet datortīkla oficiāli reģistrētiem provaideriem piešķir Internet administrācijas grupas, piemēram, Eiropā: RIPE (www.ripe.net). Lietotāju datoriem (šie datori nav Internet datortīklu resursdatori) ne vienmēr tiek piešķirta pastāvīga IP adrese (lietotāju datoru dinamiskā adresācija), bet šajā gadījumā šiem datoriem ir ierobežoti darba režīmi: - nav iespējams izpildīt pieslēguma - sakaru līnijas pārbaudi: ping, tracert; - no datoriem bez pastāvīgas IP adreses nav iespējams realizēt attālinātu pieslēgumu - telnet globālā datortīkla resursdatoriem; - ar datoriem bez pastāvīgas IP adreses globālā datortīkla klienti nevar savienoties (connection). Lietotāja datoriem, kuri tiek pieslēgti Internet datortīklam ar komutējamām sakaru līnijām (nepastāvīgs pieslēgums) ar PPP vai SLIP protokoliem IP adrese pastāvīgi tiek piešķirta uz sakaru seansa laiku. IP adrese sastāv no četru decimālciparu kopas, kur katrs decimālcipars viens no otra ir atdalīts ar punktu, piemēram, 159.148.112.201. IP adrese binārajā kodēšanas sistēmā - tie ir četri sasaistīti baiti. Katra baita iespējamā maksimālā vērtība ir 255, tātad katras IP adreses grupas maksimālā vērtība var būt ne lielāka par 255. IP adrese sastāv no divām daļām: - tīkla adreses; - datora adreses šajā tīklā. Atkarībā no pirmo kreiso bitu vērtības IP adreses pirmajā baitā Internet datortīklus sadala 5. klasēs: B i t u n u m u r i Tīkla klase 0 7 8 15 16 23 24 31 A 0 Tīkla numurs Datora numurs B 10 Tīkla numurs Datora numurs C 1 1 0 Tīkla numurs Datora numurs D 1 1 1 0 Datoru grupas adrese E 1 1 1 1 0 Rezerve tālākai datortīklu adresācijas attīstībai
A klases datortīklu adreses izmanto lielos koplietojamos datortīklos. B klases datortīklu adreses izmanto vidēja lieluma datortīklos (lielu firmu datortīkli, universitātes un t.t.). C klases datortīklu adreses izmanto nelielos datortīklos ar nelielu datoru skaitu (nelielu firmu datortīkli). D klases datortīklu adreses izmanto atsevišķu datorgrupu adresācijai. E klases datortīklu adreses ir rezervētas. Datortīklam maksimāli Datortīkla klase Pirmā baita vērtība Datortīklu skaits pieslēdzamo datoru skaits - hostu skaits A 1-126 126 16777214 B 128-191 16382 65534 C 192-223 2097150 254 D 224-239 - 228 E 240-227 Dažām IP adresēm ir speciāla nozīme. Adresi 127.0.0.1 - ar nosaukumu "cilpa" izmanto datora paštestēšanai, tīkla programmu pārbaudei un lāgošanai. Globālajā datortīklā, pieejas testēšanai atsevišķiem datoriem izstrādātas speciālas programmas: ping - Packet Internet Groper, ar šīs programmpaketes palīdzību var veikt Internet datortīklam ( protokols TCP/IP ) pieslēgto datoru pieslēguma pārbaudi - vai ir iespējams pieslēgties mērķa datoram? Pārbaude notiek ar ICMP-tīkla pakešu palīdzību pieprasot datora atbildi ( echo request ). Izmantojot ping uz mērķa datoru tiek sūtītas ICMP paketes un tiek gaidīta atbilde "Ping host X to see if it is up": C:\>ping Usage: ping [-t] [-a] [-n count] [-l size] [-f] [-i TTL] [-v TOS] [-r count] [-s count] [[-j host-list] [-k host-list]] [-w timeout] destination-list Options: -t Ping the specifed host until interrupted. pārbaudīt pieeju mērķa (host) datoram nepārraukti; pārbaudes rezultātu var apskatīt pēc taustiņu Ctrl-Break nospiešanas; pārtraukt pārbaudi var ar taustiņiem Ctrl-C; -a Resolve addresses to hostnames. parādīt pārbaudāmā resursdatora nosaukumu (hostnames); -n count Number of echo requests to send. pārsūtāmo pakešu skaits; -l size Send buffer size. nosūtāmo pakešu izmērs; -f Set Don't Fragment flag in packet. neatļaut testējošo paketi sadalīt; -i TTL Time To Live. paketes darbības laiks; -v TOS Type Of Service. -r count Record route for count hops. parādīt datorus caur kuriem testējošā pakete sasniedz mērķa datoru; -s count Timestamp for count hops. parādīt pārlēcienu ilgumu; -j host-list Loose source route along host-list. resursdatoru saraksts; -k host-list Strict source route along host-list. precīzi ievērot resursdatoru testēšanas sarakstu; -w timeout Timeout in milliseconds to wait for each reply. atbildes maksimālais gaidīšanas laiks.
- piemēram, lai pārbaudītu sakaru kvalitāti ar LATNET galveno datoru var palaist programmu ping ar parametriem, kas norāda LATNET resursdatora IP adresi: C:\>ping 159.148.108.167 Pinging 159.148.108.167 with 32 bytes of data: Reply from 159.148.108.167: bytes=32 time=89ms TTL=124 Reply from 159.148.108.167: bytes=32 time=131ms TTL=124 Reply from 159.148.108.167: bytes=32 time=209ms TTL=124 Reply from 159.148.108.167: bytes=32 time=104ms TTL=124 - piemēram, pieslēguma pārbaude resursdatoram Hjūstonā, ASV dod šādus rezultātus: C:\>ping -w 9000 137.39.24.6 Pinging 137.39.24.6 with 32 bytes of data: Reply from 137.39.24.6: bytes=32 time=2041ms TTL=250 Reply from 137.39.24.6: bytes=32 time=2075ms TTL=250 Reply from 137.39.24.6: bytes=32 time=2018ms TTL=250 Reply from 137.39.24.6: bytes=32 time=2258ms TTL=250 C:\> tracert - šī programma dod iespēju konstatēt kādus Internet datorvārtus iziet IPpakete ceļa uz mērķa datoru: Microsoft(R) Windows 95 (C)Copyright Microsoft Corp 1981-1995. C:\>tracert Usage: tracert [-d] [-h maximum_hops] [-j host-list] [-w timeout] target_name Options: -d Do not resolve addresses to hostnames. nevajag parādīt resursdatoru nosaukumus, bet tikai IP adreses; -h maximum_hops Maximum number of hops to search for target. maksimālais pārlēcienu skaits mērķa datora sasniegšanas ceļā; -j host-list Loose source route along host-list. resursdatoru saraksts; -w timeout Wait timeout milliseconds for each reply. - atbildes maksimālais gaidīšanas laiks.
- piemēram, pieslēgšanās pārbaude resursdatoram 159.148.108.167 Latvijā: C:\>tracert 159.148.108.167 Tracing route to jods.latnet.lv [159.148.108.167] over a maximum of 30 hops: 1 1 ms 1 ms 1 ms 195.42.137.145 2 3 ms 4 ms 4 ms junik-gw.junik.lv [195.42.137.129] 3 69 ms 69 ms 69 ms 159.148.112.82 4 168 ms 156 ms 71 ms biete-gw.latnet.lv [159.148.60.249] 5 174 ms 250 ms 135 ms jods.latnet.lv [159.148.108.167] Trace complete. C:\> - pieslēguma pārbaude resursdatoram Hjūstonā, ASV dod šādus rezultātus: C:\>tracert 137.39.24.6 Tracing route to Fddi0-0.Houston2.TX.Alter.Net [137.39.24.6] over a maximum of 30 hops: 1 1 ms 1 ms 1 ms 195.42.137.145 2 6 ms 5 ms 5 ms junik-gw.junik.lv [195.42.137.129] Maskava 3 857 ms 854 ms 854 ms 195.42.137.50 4 1567 ms 1664 ms 1876 ms 204.255.216.2 5 1585 ms 1653 ms 1610 ms Houston1.TX.ALTER.NET [137.39.204.25] 6 1811 ms 1812 ms 1538 ms Fddi0-0.Houston2.TX.Alter.Net [137.39.24.6] Trace complete. C:\> lēciens (hops) - informācijas nosūtīšana pa satelītkanālu Maskava - Hjūstona, ASV Internet pakalpojumu sniedzēja firmas maršrutētājs Internet pakalpojumu sniedzēja firmas vārteja (gateway) Rīgā Hjūstona, ASV
Latvijas Universitātes EVF datorklases darba stacijas Internet pieslēguma ātrumu testēšanas rezultāts http://www.visualware.com/ Aptuvenais vidējais datu pārraides ātrums līdz Apollo serverim Rīgā Fast Ethernet lokālā datortīkla datu pārraides ātrums Bezvadu Wi-Fi Internet pieslēguma datu pārraides ātrums (LU bezvadu tīkls) Aptuvenais ciparu Aptuveni telefonu sakaru līniju datu pārraides ātrums Teorētiski maksimālais datu pārraides ātrums izmantojot analogās telefona sakaru līnijas HSDPA (High Speed Downlink Packet Access) mobilā datu pārraides tehnoloģija, kas būtiski palielina datu pārraides ātrumu - līdz 4 Mbiti/sek. "Vodafone Mobile Connect" tehnoloģija GPRS mobilo sakaru kanālu reālais datu pārraides ātrums <53.6 kbps
Mobilais Internets, pieeja Internet tīmeklim izmantojot mobilos telefonus, planšetdatorus, klēpjdatorus Globālā tīmekļa dažādu tehnoloģiju sakaru kanālu maksimālie datu pārsūtīšanas ātrumi Maksimālie datu Sakaru līniju datu pārraides tehnoloģijas pārsūtīšanas ātrumi Lokālais datortīkls, Ethernet tehnoloģija <= 10 Mbiti/sek Lokālais datortīkls, Fast Ethernet tehnoloģija Optiskās sakaru līnijas <= 100 Mbiti/sek <= 1 Gbiti/sek Komutējamās analogās sakaru līnijas ( 1980.gada modemi 300 biti/sek, 1990.gadi 9.6 Kbiti/sek, 1998.gadi 56 Kbiti/sek) Izdalītā cipartīkla telefonu līnija ar ISDN ( Integrated Services Digital Network integrēto pakalpojumu cipartīkls ) DSL ( Digital Subscriber Line ciparu abonentlīnija ), ASDL ( Asymmetric Digital Subscriber Line asimetriskā ciparu abonentlīnija )... Bezvadu Wi-Fi,... LU bezvadu tīkls < desmitiem metru; WiMAX tīklu tehnoloģijas < 50 km... Bezvadu, tiešās redzamības radiokanāls <10 (40) km Kabeļtelevīzijas kanāls ( kabeļinternets ) Satelītu sakaru kanāli Mobilo sakaru analogās līnijas, standarts 1 G, 3G, 4G GSM ( Global System for Mobile Communications globālā mobilo sakaru sistēma, mobilo sakaru ciparu līnijas, standarts 2 G ) 1990. gads. GSM izmanto 60% pasaules mobilie sakaru tīkli. Kvalitatīvas grafikas pārraidei, ātrums ir par mazu. Var pārraidīt balsi, teksta ziņojumus, īsziņas uz / no E-pasta, saņemt īsziņas par valūtu kursu, īsziņas par meteoroloģisko stāvokli,.... GPRS ( General Packet Radio Service vispārējais datu pakešu radio pārsūtīšanas pakalpojums, standarts 2.5 G ) ir globālās mobilo sakaru sistēmas paplašinājums, kas nodrošina datu pakešu pārraidi. Nodrošina WAP protokola ( Wireless Application Protocol - bezvadu lietojuma protokols ) izmantošanu ar pieeju WML ( Wireless Mark-up Language ) mobilā Internet lapām un WAP portāliem. Datu pārraide ar ātrumu <53.6 Kbiti/sek. UMTS ( Universal Mobile Telecommunications System universālā mobilās telekomunikācijas sistēma, nākošās paaudzes globālā mobilo sakaru sistēma, standarts 3G ), 4G BITE "Vodafone Mobile Connect" pakalpojums, LMT UMTS tehnoloģijas nodrošina HSDPA (High Speed Downlink Packet Access) jaunu datu pārraides tehnoloģiju, kas būtiski palielina datu pārraides ātrumu - līdz 3,6 (14) Mbiti/sek. (portatīvais dators + datu karte vai USB modems, Vodafone Mobile Connect Card modems ) < 56 Kbiti/sek < 128 Kbiti/sek < 1 Mbiti/sek pieprasījums < 10 Mbiti/sek atbilde ( 2 Mbiti/sek ) <11 Mbiti/s 54 Mbiti/s 108 Mbiti/s < 54 Mbiti/sek < 36 Mbiti/sek ( 4 Mbiti/sek ) ( 512 / 256 Kbiti/sek ) < vairāki Mbiti/sek Datu pārraides ātrums < 9.6 Kbiti/sek ar HSCSD ( High Speed Circuit Switched Data tehnoloģiju ) < 38.4 (43.2) Kbiti/sek < 56 171.2 Kbiti/sek teorētiski, <53.6 Kbiti/sek ( 30 40 Kbiti/sek ) < 2.048 Mbiti/sek < 4 Mbiti/sek BITE < 14 Mbiti/sek
Mobilā platjoslas Interneta piedāvājumi 11 Mb/s Mobilā platjoslas interneta piedāvājumu salīdzinājums http://interneta-pieslegumi.biznext.info/category/mobilie-interneta-pieslegumi/ Tehnoloģijas Bite 2G (GPRS -General http://www.bite.lv/lv/private/inte Packet Radio Service), rnet/postpaid 3G(UMTS -Universal Mobile Telecomunications System-) LMT http://www.lmt.lv/lat/saku mlapa http://internetapieslegumi.biznext.info/lmtmobilais-internets/ Tele 2 http://www.tele2.lv/biznesam/pa kalpojumumi/ 2G (GPRS), 3G(90%), 4G (LTE - Long Term Evolution) 2G (GPRS), 3G(UMTS), Ātrums 256 Kbit/s 512 Kbit/s 3-4 Mbit/s atkarībā no abonementa atrašanās vietas 64 Kbit/s lejupielādei, 16 Kbit/s augšupielādei 236 Kbit/s, 2 Mbit/s 64 Kbit/s lejupielādei, līdz 4 Mbit/sek Maksa par pieslēgumu Modems un kartes Ls / mēn 2 14 Ls / mēn Vodafone Mobile Connect Card modems http://www.bite.lv/lv/private/internet/postpaid 9 19 Ls / mēn karte HUAVVEI, Huawei E1752 5.94-7.99 Ls / mēn HUAVVEI Triatel http://www.triatel.lv/tarifi/intern ets-1/tarifu-planu-arhivs IZZI LATNET http://www.latnetserviss.lv/?m69i1 http://internetapieslegumi.biznext.info/bezvad u-internets-mobilais-radiosatelita/#more-656 2G(GPRS),, 3G(UMTS), 3.1 Mbit/s 14.7 Mbit/s Radiopieslēgumi 1.8-3.1 Mbit/s 1 Mbit/s 5.95 Ls/mēn. - 20.06 Ls/mēn 24.90 Ls/mēn 29.95 Ls/mēn Vertex Wireless
Latvijas Internet vidē pazīstamais blogeris Kristaps Skutelis 2010. Gadā ir veicis pētījumu, kurā tiek salīdzinātas mobilā Internet iespējas Rīgā. Apkopojot datus par 100 punktos pieejamo Internetu tika iegūti visai interesanti rezultāti. Salīdzinot ātrumu un pārklājumu testa rezultātā tika noteikts, ka ātrāko mobilo internetu Rīgā nodrošina Bite tīkls (vidējais lejupielādes ātrums 7.26 Mbps, vidējais augšupielādes ātrums 1.93 Mbps un latentums 39 ms), tam seko Tele2 (vidējais lejupielādes ātrums 2.22 Mbps, vidējais augšupielādes ātrums 0.56 Mbps un latentums 204 ms) un LMT (vidējais lejupielādes ātrums 1.70 Mbps, vidējais augšupielādes ātrums 0.30 Mbps un latentums ir nieka 133 ms). Lai arī Bites tīklā pieejams lielākais ielādes ātruma, LMT joprojām ir plašākais pārklājums 3G savienojums pieejams 65% teritorijas. Vairāk informācijas un pētījums PDF formātā pieejams šeit Mobilā Interneta novērtējums Rīgā, 2010 ( Kristaps Skutelis http://krizdabz.lv/telekomunikacijas/labakais-mobilais-internets/ ) Vidējais lejupielāde s ātrums Mbps Mbiti/sek Vidējais augšupielāde s ātrums Mbps Mbiti/sek Vidējais ātrums Mbps Mbiti/sek Pieslēguma ātrums Internets, kas kilobitos sekundē raksturo informācijas apmaiņas ātrumu (augšupielādes/lejupielādes) datu kanālā, posmā no galalietotāja galiekārtas līdz Latvijas Internet apmaiņas punktam. Latentums ms Latentums (angl. Latency) parametrs, kas milisekundēs raksturo laika aizturi starp pakešu sūtīšanu un saņemšanu posmā no galalietotāja galiekārtas līdz Latvijas interneta apmaiņas punktam abos virzienos Bite 7.26 1.93 4.60 39 Tele 2 2.22 0.56 1.39 204 LMT 1.70 0.30 1.00 133 http://www.lattelecom.lv/majai/komplekti/kadu_internetu_izveleties/ Wi-Fi <11 Mbiti/sek WiMax Analogais pieslēgums 1990.gadi Digitālie sakaru kanāli Lokālā tīkla vītā pāra kabelis Optiskie Internet sakaru kanāli http://www.lattelecom.lv/majai/internets/ < 2 Mbiti/sek 9.6 biti/sek 56 Kbiti/sek <10 Mbiti/sek 100 Mbiti/sek 200 500 Mbiti/sek
Kā organizēt informācijas glabāšanu uz datoru arējās atmiņas? Datu glabāšanas, meklēšanas organizēšanas un apstrādes tehnoloģijas datoros. Datu bāzu vadības organizācija Datu glabāšanas organizācijas attīstība Datu bā ze ir organizā cijas vadī bas un darbī bas plā nošanas kvalitā tes mē rs ( M.Gormans ) 1. Informācijas glabāšana failos - datu kopās izmantojot Failu Vadības Sistēmas ( FVS ), kuras iekļautas attiecīgajā operāciju sistēmā. Vispārējā gadījumā fails sastāv: - no ierakstiem ( pierakstiem ) - RECORD ( fiziskie un loģiskie ), - ieraksts sastāv no viena vai vairākiem laukiem - FIELD, - katru lauku veido baiti. Faili pēc savas iekšējās struktūras datoros var būt organizēti, kā: - virknes faili 1950.-60. gadu sākums, - tiešās pieejas faili; - bibliotēku tipa faili; - indeksu - virknes faili 1960. gadu beigas. FVS nenodrošina lietotājiem pilnu programmu servisu strādāt ar vajadzīgajiem faila ierakstiem un to datu laukiem. Vajadzīgo datu meklēšanai, atlasei, rediģēšanai, atjaunošanai jāraksta speciālas programmas darbam ar attiecīgā tipa failiem un to ierakstiem. 2. Informācijas glabāšana izmantojot Datu Bāzu Vadības Sistēmas ( DBVS ) - datu vadības valodas, programmēšanas sistēmas un speciālas programmas, kas kopā nodrošina datu bāzes izveidošanu, to uzturēšanu un izmantošanu vienlaicīgi vairākiem lietotājiem. Informācijas glabāšanai datu bāzēs (datu bāzu failos) izmanto dažādas datu glabāšanas struktūras, kuras sauc par datu bāzu modeļiem: 1.1. hierarhiskais vai kokveida datu bāzes modelis ( 1960.gadu vidus ). 1:N saite - viens ar daudziem 1:N ieraksts - pieraksts - record - запись 1:N 1.2. mazā tīkla modelis 1:N 1:N 1:N } 1:N Datu bāzes galvenie elementi Galvenie elementi } Datu bāzes elementi
1.3. relāciju modelis 1970. gadā to pirmo reizi piedāvā E.F.Kods ( Codd E.F. ), 1974.g. firma IBM izstrādāja pirmo relācijas datu bāzu praktiski lietojamo versiju.......... 1.4. CODASYL ( COnference on DAta SYstems Language ) tīkla struktūra 1970. gadu sākums. 1:N Saites starp tabulām var mainīt 1:1, 1:N, N:1, to īpašības var uzstādīt 1:N } Galvenie elementi 1:N 1.5. paplašinātā tīkla struktūras datu modelis ( 1979. gads kompānija Micro Data Base Systems, Inc. ). 1:1 1:M 1:N Rekursija 3. Informācijas glabāšana izmantojot hipertekstu tehnoloģiju, hipertekstu online datu bāzes - INTERNET globālā datortīkla WWW serveros ( 1990. gads Šveice CERN laboratorijā -1994.g. ). norādes uz citu lappusi Informācija WWW serveros sadalīta lappusēs ( pages ), kuras savā starpā saistītas ar hipersaitēm ( hyperlinks ). hipertekstu lappuses (pages) Katrai WWW serveru lappusei ir sava adrese - URL ( Universal Resource Locator ). Lappuses var atrasties uz dažādiem WWW serveriem. Lappuses ( dokumenta ) adrese rakstāma formā: pieejas metode://servera vārds[:ports]/direktorijs/fails, kur pieejas veids var būt: ftp, gopher, http, file, usenet un citi pieejas protokoli.
W3C globālā tīmekļa konsorcijs, 1994. gadā izveidots Masačūsetas Tehnoloģijas institūta Datorzinātņu laboratorijā, lai izstrādātu globālā tīmekļa standartus. RealPlayer Windows Media Player 9 / 10 Version 10.00.00.3646 Internet pārlūkprogrammas: Internet Explorer Mozilla Mozilla Firefox Netscape Communicator Opera,... Multimēdijas ( multivides ) faili un video faili:.avi ( Audio/Video Interleave ) faili;.mpg ;.mpeg videofilmu faili, kuri nodrošina datu pārraidi plūsmā;.wmv video faili; Audio ( skaņas ) faili: MPEG formāta.mp3 faili;.wav faili; RealAudio.ra faili; Java applet - sīklietotnes, Appleti ir nelielas izmantošanai gatavas lietojumprogrammas (.class ), kas paredzētas kāda specifiska uzdevuma izpildei uz klienta datora pārlūkprogrammas vidē. Sākotnējo appleta tekstu translē uz baitkodu. Baitkodā kodētas programmas appletus saprot un var pārveidot uz datora valodu pārlūkprogrammas, izmantojot Javas virtuālo mašīnu. Tīmekļa ( Web ) lapu struktūra un sastāvdaļas Macromedia Flash Player 7 Javas virtuāla mašīna ( Java Virtual Machine JVM ) pārveido ( interpretē ) baitkodu konkrētā datora mašīnas valodā Flash Macromedia Flash tehnoloģija, kas nodrošina dinamisku attēlu izmantošanu tīmeklī ar vektoru grafiku (.swf faili ). DHTML dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda JavaScript / VBScript Nodrošina interaktīvo darba režīmu ( dialogrežīmu ) - lietotāja un datora mijiedarbības režīmu izveidošanu. CSS Cascading Style Sheets stilu ( šablonu ) tabulas, norāda kā dokumenta fragmentu demonstrēt uz ekrāna. GIF kustīgi ( animēti ) attēli. Animācija ir savstarpēju nedaudz atšķirīgu nekustīgu attēlu secīga attēlošana. Statiski rastra grafikas attēli: GIF.gif ( Graphics Interchange Format ),.jpg ( Joint Pictures Experts Group ),.png ( Portable Network Graphics ),.tif,.pcx,... XML paplašinātā iezīmēšanas valoda ( 1998.g. ), XHTML Internet tīmekļa valodu otrā paaudze. HTML 4 hiperteksta iezīmēšanas ( marķēšanas ) valoda - HTML HTML 3 HTML 0 - Hypertext Markup Language -1991.g..htm,.html faili WWW - tīmekļa serveri: Unix Apache Windows NT / 2000 - Microsoft IIS server Zeus Netscape Enterprise Server
Personālā datora un informācijas resursu datoru saslēgšanās shēma Lietotāja personālie datori - klienti ar operāciju sistēmām: MS DOS, Windows 3.1, 3.11, Windows 95, 98, NT Workstation, Windows 2000, XP, Linux,.. Programmas - klienti: ( http://www.stroud.vom http://cws.iworl.com ) FTP klienta programmas: DOS ftp; ftp, WS ftp, CuteFtp, Far, ; Telnet - attālināto klienta pieslēgšanas nodrošinājums: telnet; NetTerm; E-mail un News serveru specializētās klienta programmas: Eudora Light; Pegasus Mail; Outlook Express; FreeAgent;... Klienta programmas, kuras nodrošina sakarus on-line režīmā ar IRC serveriem: - ICQ; - Mirc (sarunas sakari on-line režīmā); Gopher klientu programmas - informācijas meklēšanas, Internet resursu un servisu izmantošanas interaktīvās čaulas: Dos Gopher; WSGopher,... WWW klienta programmas ( browser ) - meklētājprogrammas - navigatori, nodrošina klienta darbu ar vairākiem serveru tipiem: WWW-http, ftp, e-mail, news, gopher : - Cern, NCSA Mosaic, Netsurfer, Prodigy, WinWeb, NetCruiser, Cello,... - Netscape 3.0, 3.1; - Netscape Communicator 4.0, 4.51,... ; - MS Internet Explorer 3.0, 4.0, 5.0, 6.0, ; Citas klientu programmas. Pieejas nodrošinājuma protokoli - lietišķā līmeņa protokoli: smtp, POP3 irc WinSocket winsock.dll nodrošina Internet sakarus ar attiecīgajām klientu programmām http - hyper text transfer protocol ftp - file transfer protocol Pasaules informācijas resursu serveri un to programmatūra - Informācijas sniedzēju serveru datori informācijas serveri: strādā ar šādām operāciju sistēmām: - UNIX, Solaris, LINUX; - Windows NT serever 3.51, 4.0; - Windows 2000 - NetWare 3.x, 4.x; - OS/2, u.c. Internet administrācija: ISOC - Internet Society - interneta sabiedrība - starptautiska profesionāla organizācija. http://www.isoc.org/ TCP / IP protokols sakaru kanāls ISO - the International Standards Organisation - starptautiska standartizācijas organizācija, kura nosaka atklāto sistēmu sadarbības standartus - Open System Interconnection - ISO/OSI (ISO 7498). Pieejas nodrošinājuma protokoli - lietišķā līmeņa protokoli: TCP / IP Socket ftp - dažāda tipa failu glabāšana, to piedāvāšana klientiem, failu pārsūtīšanas (transfer) nodrošināšana. telnet - klienta pieejas - pieslēgšanās nodrošināšana attālinātam (remote login) datoram serverim, dod iespēju attālinātam klientam strādāt uz šī servera. e-mail - elektroniskā pasta severis (electronic mail). LISTSERV - informācijas apmaiņas dienests (mailing list), parakstīšanās uz noteikta veida informāciju. Usenet News - dinamiskās ziņu bāzes, katrs klients rūpējās par vajadzīgās informācijas nolasīšanu no Usenet News servera. IRC - reālā laika sarunu ( Internet Relay Chat) serveri. Archie - Internet globālā datortīkla serveris - bibliotekārs, regulāri skanē Internet datorus un izveido failu indeksus - katalogus. WAIS - (Wide Area Information Server) plaša pielietojuma serveri, informācijas pārskatīšanas un meklēšanas sistēma. Gopher - Internet iespēju integrators, WWW priekšvēstnesis. Finger - adresātu meklēšana Internet tīklā. WWW - Word Wide Web serveri (1992.-1994.g.), kuri izveidoti izmantojot hipertekstu datu glabāšanas tehnoloģiju ar HTML (Hyper Text Markup Language) valodas palīdzību.
Pieejas nodrošināšana Internet informācijas resursiem - - Uniform Resource Locator - URL Programmas - klienti uz lietotāja datoriem: Tīmekļa meklētājprogrammas navigatori FTP E-mail News IRC Telnet Citas klienta programmas URL = http https ftp news gopher citi pieejas veidi WinSockets sistēmas programmas nodrošina klienta programmu sakarus ar datortīklu, šī programma tiek piegādāta kopā ar Windows 95, 98, 2000, XP :// Pieejas nodrošināšanas protokoli lietišķā līmeņa protokoli HTTP FTP SMTP, UUCP, POP NNTP IRC TELNET Citi Internet datortīkla lietišķā līmeņa protokoli, pieejas protokoli Informācijas resursdatoru adrese servera adrese IP adrese www.microsoft.com www.lu.lv ftp.symatec.com pophost.lanet.lv mailhost.lanet.lv news.latnet.lv irc.pstp.fi servera adrese Servera adrese Host adrese : / ports Ceļš uz failu / fails Pasaules informācijas resursi uz datoriem. Informācijas avoti uz datoriem. WWW FTP E-mail News IRC Telnet Citas serveru programmas Pasaules informācijas resursu serveri un to programmas
Meklēt vajadzīgo informāciju staigājot pa Web lapām izmantojot hipersaites. Izmantojot speciālas izdotās Internet adrešu grāmatas? Meklēt attiecīgā WWW serverī, ja šāda iespēja ir piedāvāta, piemēram serverī www.latnet.lv Kā meklēt vajadzīgo informāciju WWW? Meklēt reģiona WWW serveros, ja šāda iespēja ir pieejama, piemēram serverī www.latnet.lv izmantojot režīmu Meklēt specializētajās datu bāzēs, piemēram, Latvijā ir pieejamas šādas datu bāzes: http://www.lursoft.lv/ Lursoft izstrādātās uzņēmumu reģistrācijas datu bāzes; http://www.ur.gov.lv Latvijā reģistrēto uzņēmumu datu bāze http://www.zl.lv Zaļās lapas uzziņu datu bāze;... Informācijas meklēšanai izmantot globālās meklēšanas mašīnas serverus (search engines): Alta Vista - http://www.altavista.com Web Cravel - http://www.webcrawler.com Yahoo! http://www.yahoo.com Lycos http://www.lycos.com Look Smart http://www.looksmart.com Infoseek http://www.infoseek.com...
x 4000 300 Meklēšanas algoritmi un meklēšanas serveri ( mašīnas - search engine ) 1 279.070 10 171.429 Meklējamais vārds, meklējamā frāze 20 120.000 300 30 92.308 Sakarība starp vārdu biežumu tekstos un to rangu 40 75.000 G.K.Zipfa likumsakarība par vārdu atkārtošanos tekstos ( 1949.g. ) 50 63.158 250 60 54.545 Nenozīmīgi vārdi. Vārdi, kuri nav jāieraksta meklētāju datu bāzē. 70 48.000 1. vietniekvārdi, piederības vietniekvārdi; prievārdi; 200 80 42.857 palīga darbības vārdi; artikuli;... mazsvarīgo vārdu saraksts 90 38.710 100 35.294 150 2. reti sastopamie vārdi: kontrārs, fašīna, kancona, Snapji;... Vārda atkārtošanās frekvence 110 32.432 120 30.000 130 27.907 100 140 26.087 150 24.490 50 160 23.077 170 21.818 180 20.690 0 190 19.672 200 18.750 210 17.910 1 Vārdi, kuri meklēšanas procesā jāņem vērā. Vērā ņemamie vārdi. 2 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 Vārda rangs - cik bieži vārds ir sastopams konkrētās valodas tekstos Meklētāji - meklēšanas serveri - meklētāju programmu kompekss Zirnekļi ( spider ) Lienošie zirnekļi ( crawler ) Indeksētāji ( indexer ) Meklēšanas roboti Katrā meklētājā ir izmantoti oriģināli meklēšanas algoritmi ( "know-how" ) Rezultātā, meklētājos tiek izveidotas milzīgas datu bāzes Meklēšanas rezultāts - Search Engine Results Engine:
Meklēšanas dienesti un līdzekļi Internet tīmeklī Metameklēšanas programmas uz lietotāja datora Copernic 2000 / 2001, Pro ( http://www.copernic.com ) Tīmekļa pārlūkprogrammas uz lietotāja datora Microsoft Internet Explorer, Netscape Communicator, Mozilla, Opera,... Metameklēšanas serveri Dogpile Cyber411 Mamma Metacrawler Search.com Go Gettem http://www.dogpile.com http://www.cyber411.com http://www.mamma.com http://www.metacrawler.com http://www.search.com http://www.gogettem.com Meklēšanas serveri ( search engines ) meklēšanas zirnekļi ( roboti ) Meklēšanas katalogi ( search direktories ) Google http://www.google.com Yohoo (1994.g.) http://www.yahoo.com HotBot http://hotbot.lycos.com LookSmart http://www.looksmart.com Go http://www.go.com Lycos (1995.g.) http://www.lycos.com AltaVista http://www.altavista.com Snap http://www.snap.com Ask Jeeves http://www.askjeeves.com Euroseek http://www.euroseek.com LookSmart http://www.looksmart.lv Delfi http://www.delfi.lv Rambler http://www.rambler.ru Search Latvian http://www.search.lv
WWW (World Wide Web) informācijas meklēšanas mašīnas - serveri ( search engines ) un to izmantošana Meklēšanas pieprasījumu piemēri: Meklēšanas veids, operators Meklēšanas mašīnas - serveri Web Crawler http://www.webcrawler.com Excite http://www.excite.com Yahoo! http://www.yahoo.com Lycos http://www.lycos.com Alta Vista http://altavista.digital.com Look Smart http://www.looksmart.com Infoseek http://www.infoseek.com Meklēšanas mašīnas Latvijā: http://www.search.lv http://www.delfi.lv Krievijas meklētājs: http://www.rambler.ru Teksts, kas satur vajadzīgo frāzi Teksts, kas satur uzrādītos vārdus.. AND & 1996 Word Series Champions San Francisko 49ers The World Bank Virtual Law Library Obligāti jāpielieto lielos burtus, tur, kur tas ir nepieciešams, ar * var apzīmēt trūkstošo mazo burtu kopu: Picture Gallery Picture;Gallery;in;Lon* colo*r Weather Everywhere twist and shout gardening AND vegetables wizard AND movie petite gallerie AND Lov* Jāizmanto lielie burti tur, kur tas ir nepieciešams: NeXT Turkey Var meklēt vārdus URL sastāvā: url:products Teksts, kas satur abus vārdus vai kaut vienu no tiem Teksts, kas satur pirmo vārdu, bet, ne otro Teksts, kurā abi vārdi seko viens otram Teksts, kas obligāti satur vārdu pēc Teksts, kas nesatur vārdu pēc Teksts, kurā abi vārdi atrodas noteiktā vārdu robežās Teksts, kas satur pirmo vārdu un/ne divus citus OR NOT ADJ + - NEAR/n AND/NOT ( OR ) gardening OR vegetables cat OR kitten Word OR Art science NOT fiction pet AND NOT dogs global ADJ warning Savā starpā nesaistītus vārdus uzrāda sekojoši: Steve Jobs, Jim Barksdale Iespējams meklēt konkrētu(noteiktu) URL: +url:http://www.whitehause.gov +url:http:seds.lpl.arizona.edu/billa/tnp +billiards +rules billiards +rules Hasselhoff Baywatch +Pamela +car +engine +199* -avia* +engine +199* - car engine +billiards -equipment David Hasselhoff -Baywatch budget NEAR/25 deficit arthritis NEAR/7 nutrition animals NOT(dog OR cow) fruits AND (banana OR apple) hen AND NOT bird Teksts, kas satur pirmo vārdu tikai kopā (ne blakus) ar otro vārdu Mars +map dogs Dalmations Iespējams meklēt konkrētu saitu (uzziņu kopu) un ar to saistītās Web lappuses: site:sun.com Saitu virsrakstu meklēšana: title: The New York Times
E-pasta ( E-mail ) serveru sadarbības shēma un funkcionēšanas parametru uzstādīšana Tools Accounts... Mail Properties: General - User Information Name: Anniņa Kalniņa Organization: LU Ekonomikas un vadības fakultāte E-mail address: nnnnnn@lu.lv + Lietotāja pasta kastītes parole: ******* Reply address: adrese vēstules pāradresācijai, ja tā ir nepieciešama Vēstuļu kastītes uz lietotāja datora. Pieejamas visiem!! Lietotāju personīgās E-mail pasta kastītes Inbox uz pasta servera pieejamas tikai uzrādot paroli... sveiks.lv sveiks.lv... Kur Internet var atvērt E-pastkastītes par brīvu: www.wowmail.com vērtējums - ***** www.hotmail.com vērtējums - **** www.altavista.com vērtējums - *** www.geocities.com vērtējums - ** www.one.lv - E-mail serveris Outbox Sent Items Deleted I... Drafts... Servers Server Information My incoming mail server is a POP3 server. Incoming mail (POP3): pophost.lanet.lv Outgoing mail (SMTP): mailhost.lanet.lv Incoming Mail Server Account name: nnnnnnnn Password: ********* Remember password pophost.lanet.lv mailhost.lanet.lv Advanced Server PortNumbers Outgoing mail (SMTP): 25 Incoming mail (POP3): 110... E-pasta serveri Delivery Leave a copy of messages on server... mail.navigators.lv one.lv Citi pasta serveri Internet sakaru kanāli
Microsoft Outlook 2010 sagatavošana darbam ar E-pasta serveriem un ziņu savācēj resursiem? Pirmo reizi startējot Microsoft Outlook 2010 lietotājam tiek piedāvāti Outlook galveno parametru ievadīšana: Ierakstiet savu vārdu un E-pasta adresi un paroli Atkārtoti ielādējot Microsoft Outlook 2010 galvenos darba režīmus jāuzstāda ar komandām: File Info Account Settings : Izmantojot šo režīmu ir iespējams Microsoft Outlook 2010 sagatavot darbam, lai izmantotu šādus resursus: E-mail serverus E pasta serverus, lai nodrošinātu E-pasta ziņojumu saņemšanu un nosūtīšanu; Data Files Outlook datu failus (.pst), kas tiek izveidoti, izmantojot programmu Microsoft Outlook 2010. Datu faili tiek saglabāti datora mapē Dokumenti\Outlook faili. RSS RSS Rich Site Summary ziņu savācēj resursus jaunāko ziņu savācējus (RSS plūsmas, RSS padeves vai RSS barotnes); SharePoint Lists kolektīvās izmantošanas resursus ar dažādiem sarakstiem; Internet Calendars lietotājiem tiek dota iespēja nosūtīt un saņemt failus no Internet kalendāra un parakstīties uz Internet kalendāra failiem. Published Calendars Calendar kalendāra uzturēšana ar tajā reģistrētiem plānotiem notikumiem; Address Books Contacts adresātu sarakstus;
Microsoft Outlook 2010 sagatavošanas darbam ar E-pasta serveriem: E-mail New - Pieslēguma testēšanas režīms Microsoft Outlook 2010 programma tiks sagatavota darbam ar E-pasta serveri Ierakstiet savu vārdu un E-pasta adresi un paroli E-pasta servera parametri tiks ievadīti dialoga režīmā Ierakstiet savu vārdu un E-pasta adresi, ienākoša un izejošā e-pasta serveru domēna nosaukumus Ierakstiet savu lietotāja konta nosaukumu un paroli Notiek pieslēgšanās darbības testēšana darbā ar ienākošo E-pasta serveri un izejošo E-pasta serveri
Darba režīmu precizēšana papildināšana darbam ar E-pasta serveri: Uzrādiet ievadīto pieslēgumu pie E-pasta servera Change - Precizējiet pieslēguma parametrus, organizācijas nosaukumu un alternatīvo e-pasta adresi Uzrādiet savas darba stacijas pieslēguma veidu pie e-pasta servera E-ziņojumu glabāšanas un dzēšanas režīmi E-pasta serverī
Microsoft Outlook 2010 sagatavošana darbam ar ziņu savācēj resursiem jaunāko ziņu savācējiem - RSS barotnēm jāizmanto komandas:
Microsoft Outlook 2010 darba režīmus var ievadīt un mainīt izmantojot komandas: File Options General / Mail / Calendar / Contacts / Tasks / Notes and Journal / Search / Mobile / Language / Advanced /Custom Ribbon / Quick Access Toolbar / Add-Ins / Trust Center: E-mail ziņu formāts: HTML koda, Rich vai Plain teksta formāts? Lietotāja E-vēstuļu paraksta izmantošanas režīmi Vēstuļu paraksta izveidošana Lietotāja E-vēstuļu paraksts (tas nav elektroniskais paraksts!) Jauna E-mail ziņas saņemšanas fakta signalizācijas režīma uzstādīšana Ziņojumu atzīmēt kā izlasītu pēc 5 sekundēm
Microsoft Outlook 2010 drošības parametru uzstādīšana File Options Outlook Options Trust Center : Elektroniskā paraksta saņemšana un izmantošana Iespējamās darbības ar E-ziņai pievienotiem failiem Neatļaut automātiski lejupielādēt E-ziņojumu attēlus Izslēgt vai ieslēgt dažādu pievienoto failu apskati Atļaut (permit) vai neatļaut attēlu, pievienoto failu, RSS barotņu failu lejupielādi un apskati
Microsoft Outlook 2010 papildus Advanced parametru uzstādīšana File Options Outlook Options Advanced : Pēc kāda laika intervāla (cik minūtēm) notiks automātiski E-ziņojumu apmaiņa ar E-pasta serveriem
E-mail serveru deklarācija Microsoft Outlook Express Lai izveidoto lietotāju darba vidi, deklarētu E-mail serverus un to darba parametrus jāizmanto komanda Tools Accounts - : Pēc elektroniskā paraksta saņemšanas no sertifikātu servera lietotājs apstiprina elektroniskā paraksta un dokumentu šifrēšanas izmantošanu vēstulēs E-mail serveru saraksts E-mail pārsūtīšanas adrese Lietotāja elektroniskā pasta adrese Ienākošie un izejošie E-mail serveri. Lietotāja reģistrācijas vārds E-mail serverī un tā pieejas parole. Pieslēgšanās veids Internet tīklam. Pieslēguma portu adreses Lietotāja identifikācija nosūtot E-mail. Vai atstāt E-mail ziņojumu uz servera?
Kā sagatavot Microsoft Outlook Express darbam ar E-mail un News serveriem? Microsoft Outlook Express galvenos ( kopējos ) darba režīmus uzstāda ar komandu: Tools Options - : Outlook Express starts ar Inbox vēstuļu foldera rādīšanu. E-mail saņemšanas fakta skaņas signalizācijas režīma ieslēgšana / izslēgšana. E-mail serveru pārbaudes laika periods. E-mail serveru ziņojumu formāts: HTML koda vai Plain teksta formāts? News-serveru ziņojumu nosūtīšanas formāts: HTML koda vai Plain teksta formāts? Ziņojumu atzīmēt kā izlasītu pēc 10 sekundēm. Saņemt ielādēt uzreiz 300 ziņojumus no News servera. Elektronisko ziņojumu sintakses pārbaudes režīmi. Vēstuļu paraksta izveidošana Vai būs iespējams saglabāt vēstulei pievienotos failus? Internet aizsardzības zonu uzstādīšana: Izveidotas divas aizsardzības zonas darbam ar E-mail serveriem ar dažādiem drošības līmeņiem. Elektroniskā paraksta saņemšana - izveidošana sertifikātu serverī. Publiskās un privātās atslēgas izveidošana un instalācija lietotāja datorā. Ko darīt ar saņemtajiem ziņojumu failiem? : - izmest failus pēc norādīto dienu skaita; - ja ir iespējams ekonomēt n% atmiņu tad veikt failu saspiešanu.
Ziņu grupu ( intereškopu ) telekonferenču - News serveru darbības shēma Internet Communicator Collabra Discussion Groups: Communicator Message Center: Ziņu grupu folderi uz lietotāja datora, uz kuriem lietotājs ir parakstījies ( Subscribe ) attiecīgajā News serverī biz.comp.service talk.atheism news.latnet.lv... news.ssc.gow lv.diskusijas soc newshost.uwo.can lv.diskusijas.reg lv.diskusijas.ww talk talk.politics Internet datortīkla ziņu serveri un tajos izvietotās dažādās ziņu grupas lv.kultura lv. lv.politika Lietotāju datoru loģiskais pieslēgums Internet dažādiem ziņu serveriem lv.diskusijas Edit Preferences Mail&Groups Groups Server: Discussion groups (news ) server: news.latnet.lv everest.iserv.net Port: 119 Secure Discussion group ( news ) folder: C:\Program Files\Netscape\Users\defaultusers\news maine.maine.ed X Ask me before downloading than 500 messages
Elektroniskā pasta - E-mail etiķete [fr. etiquette] uzvedības normas regulāri lasiet savu elektronisko pastu. Neregulāri lasīt E-mail pastu tā ir nepieklājīga uzvedība attiecībā pret Jūsu korespondentiem, Jūs varat pazaudēt vajadzīgu informāciju un tās aktualitāti; vienmēr uzrādiet vēstules tēmu Subject, kura viennozīmīgi apraksta Jūsu vēstules. Atbilstoša un pareiza vēstuļu identifikācija dod iespēju vēstuļu saņēmējam tās sakārtot pa prioritātēm un tēmām; vēstulēs vienmēr identificējiet sevi. Savu paziņojumu beigās vienmēr uzrādiet savu vārdu un informāciju kontaktu nodibināšanai izmantojiet E-mail paraksta failu Signature File, kurā ievietojiet ne vairāk kā četras piecas rindiņas; cieniet Jūsu korespondences saņēmēju. Pat gadījumā, ja Jūs nepazīstat jūsu vēstuļu saņēmēju griezieties pie viņa pieklājīgi un ar cieņu. Neievietojiet savās vēstulēs jokus un divdomības. Neceriet uz elektroniskā pasta anonimitāti, elektroniskais pasts atļauj Jums izteikties visu, bet jebkuras E-mail vēstules un ziņojuma autors var būt viegli atšifrējams un identificējams; izvairieties no rupjībām. Daudzi datorlietotāji uzskata, ka elektroniskajā pastā formalitātes jāievēro daudz mazāk kā parastajās vēstulēs. Atcerieties, ka Jūsu nekorektie izteicieni var ļoti viegli atgriezties pie Jums atpakaļ; pirms vēstules nosūtīšanas pārdomājiet vēstules saturu, elektroniskā pasta vēstuli var izdrukāt un pēc tam izmantot pret Jums; rakstiet bez kļūdām. Vēstules un paziņojumi ar gramatiskām un stilistiskām kļūdām atstāj sliktu iespaidu par vēstules autoru; rakstiet īsi un skaidri, garas vēstules var tikt izmestas, neizlasot tās līdz galam; neizsūtiet vēstuļu kopijas kam pagadās, daudzreiz E-mail lietotāji izmanto šo iespēju nosūtīt vēstulēs vairākiem adresātiem, bet varbūt viņi nemaz nav ieinteresēti saņemt šo korespondenci; nepieprasiet vēstules saņēmējam dot atbildi par vēstules saņemšanu bez svarīga iemesla, tas prasa no Jūsu vēstuļu saņēmēja lieku laika patēriņu. Izmantojiet šo elektroniskā pasta iespēju tikai tad, ja tas ir ļoti nepieciešams; atbildot uz vēstuli vai pieprasījumu identificējiet to. Nosūtot vēstuli tikai ar vārdu Jā vai Nē bez jebkādas papildus informācijas, Jūs varat radīt grūtības tās saņēmējam. Parasti atbildēs uz vēstuli citē sākotnējās vēstules teksta fragmentus; neuzskatiet, ka E-mail nodrošina pilnīgu sarakstes konfidencionalitāti. Rēķinieties ar to, ka Jūsu pastu var izlasīt arī trešā persona. Pārdomājiet, vai visu Jūsu vēstuļu nosūtīšanai var izmantot elektronisko pastu. Ja jāpārsūta kaut ko slepenu, tad tas ir jāšifrē.
Iespējamie Internet, citu datortīklu tehnoloģiju izmantošanas veidi un specializētie datortīkli 1. Datoru lietotājs Internet informāciju var iegūt ( saņemt ) no dažāda tipa pasaules informācijas serveriem: failu serveri ( FTP server ), no šiem serveriem lietotājs var iegūt: jaunākās brīvi ( bez apmaksas ) izplatāmās programmas; jaunāko programmu testējamās - pārbaudāmās versijas ( beta versijas ); jaunāko programmu demonstrācijas versijas, kurām ir ierobežots darbības laiks; cita veida informāciju teksta, audio, video un multimediju failu veidā; WWW serveri ( Web server ) un to palīgserveri - meklēšanas serveri ( search engine ); speciāli WWW serveri: cilvēku meklēšanas serveri: www.four11.com, www.infospace.com, www.lookupusa.com, www.switchboard.com, www.whowhere.com ; firmu, uzņēmumu meklēšanas serveri: www.bigbook.com, www.bigyellow.com un citi ; Latvijā: www.zl.lv, http://www.ur.gov.lv/. jaunāko ziņu serveri: www.csmonitor.com ; avīžu rakstu un citu publikāciju meklēšanas serveri MSNBC: www.msnbc.com, www.nytimes.com, www.sfgate.com, www.elibrary.com, www.pathfinder.com, www.enews.com/monster, www.mediacentral.com, home.zdnet.com ; Latvijā: http://www.diena.lv, http://www.nra.lv, http://www.fokus.lv, http://www.lv-laiks.lv, http://www.chas-daily.com/, http://www.reklama.lv. audio datu vietas Internet - Real Audio datu vietas Internet WWW serveros: www.mpr.org, htttp://www.realaudio.net, www.abcradionet.com, www.addict.com, www.npr.org no kuriem var saņemt audiofailus ar šādiem paplašinājumiem: *.aif, *.aiff, *. aifc, *.au, *.wav, *.mp2, *.mp3, ; Web videoklipu serveri: seth.rh.ncsu.edu/movies/index.html, www.wintermute.net/pic.html, http://www.bright.net/~shreefer/index.html ; video failu tipi: *.avi, *.mpg, ; izziņu serveri: www.eb.com, clever.net/cam/encyclopedia.htm, www.quote.com ; Gopher serveri, ; 2. Internets lietotājiem dod iespēju apskatīt, nosūtīt un saņemt dažāda tipa elektroniskos ziņojumus izmantojot šādus serverus: e-mail serverus - vēstuļu nosūtīšanai un saņemšanai; News serveru vēstkopu (newsgroup) serveru ( Usenet globālais diskusiju tīkls sākotnēji izveidots Unix operētājsistēmā) izmantošana diskusiju organizācijai par dažādām tēmām, paziņojumu izvietošana un izmantošana.
Lai vieglāk atrastu nepieciešamo tēmu izmantojiet pasaules vēstkopu katalogu: http://www.deja.news.com; reālā laika sarunu (real- time chatting) - Internet Relay Chat ( IRC ) serveru izmantošana, nepieciešamās reālā laika sarunu programmas var iegūt Talk City datu vietā: www.talkcity.com ; attālinātu konferenču un diskusija organizācija ( Net Metting ) izmantojot Microsoft Internet Locator Server ILS: ils.microsoft.com, ils2.microsoft.com, iespējams izveidot arī sava uzņēmuma / iestādes ILS serverus ; Internet iepirkšanās vietas : http:/www.cybershop.com, www.autobytel.com, www.landsend.com, www.vacations.com, www.virtualvin.com ; faksa serveru izmantošana ; telefona sarunas ar Internet palīdzību; 3. Reklāmas, izziņu, datu bāzu publicēšana Internetā (savā personīgajā WWW serverī; firmas (uzņēmuma) WWW serverī, Internet pakalpojumu sniedzēja firmas WWW serverī): personīgo Web lapu izveidošana un publicēšana Internet WWW serveros; reklāmas izvietošana WWW serveros; izziņu materiāla izvietošana WWW serveros; datu bāzu publicēšana Internetā. 4. Internet un citas datortīklu tehnoloģijas (protokolu X.25) izmanto nozaru, firmu un uzņēmumu korporatīvajos datortīklos. bankomātu nodrošināšanas sistēmas; kredītkaršu nodrošināšanas sistēmas un citas. 5. Paralēli Internet ir izveidoti speciālie slēgtie nozaru datortīkli un informācijas sistēmas: 5.1. SWIFT Society for Worldwide Interbank Financial, kuras uzdevums ir informācijas apmaiņa par starpvalstu maksājumiem, naudas apgrozījumiem un dažāda veida banku informāciju. No 1991.gada SWIFT ietvaros izveidota jauna banku dokumentu aprites un glabāšanas sistēma, kas vienlaicīgi nodrošina klientu apkalpošanu SPOT-TOPAS. Sprint - banku darbības nodrošināšanas sistēma. 5.2. EDIFACT Electronic Data Interchange for Administration Commerce and Transport, kuras uzdevums ir nodrošināt dokumentu apriti komercdarbībā, administratīvajā darbībā un transportā. 5.3. SITA transporta globālā vadības sistēma, kas nodrošina aviobiļešu un viesnīcu rezervēšanu, lidojumu saskaņošanu aviācijā, kravas transportēšanas nodrošināšana aviācijā. Šo sistēmu izmanto 31000 aviokompānijas un tūrisma aģentūras. Pie sistēmas pieslēgtas 120000 darba stacijas un termināli.
Darbs ar Internet izmantojot Internet Explorer Operētājsistēmas sastāvā Windows 98 / 2000 / XP ir iekļauta Internet pārlūkprogramma Internet Explorer. Lielākās izmaiņas, kuras notikušas operētājsistēmas attīstības procesā saistītas ar Internet un operētājsistēmas darba režīmu integrāciju (apvienošanu). Internet Explorer programmpaketē iekļautas daudz jaunas iespējas darbā ar Internet: iespēja uzkrāt Web informācijas vietu adreses adrešu folderī Favorites, kas savukārt pieejams no operētājsistēmā iekļautajām programmām; darba priekšvēstures adrešu folderis History, kurā saglabājas iepriekš apmeklēto Internet datu vietu adreses; Internet meklēšanas mašīnu (serveru) un citu Internet meklēšanas līdzekļu izvēles ekrānpoga panelis Search; Internet pārlūkprogrammas pilnekrāna darba režīms Full Screen; lietotājiem ir dota iespēja parakstīties uz Web lappusēm, ja notiks šīs Web lapas izmaiņas tā automātiski tiks iekopēta Jūsu datorā. Šī pārkopēšana notiks autonomā režīmā, neatkarīgi no Jūsu datora darba režīma. Izmainītās Web lappuses atkārtota caurskatīšana var notikt Jums vēlamajā laikā; darba parametru datu ievadīšanas atvieglojumi iepirkšanās nodrošināšanai Internet. Microsoft Wallet programma vienkāršo kredītkartes datu ievadīšanu (kredītkartes dati jāievada tikai vienu reizi) un nodrošina kredītkartes datu nosūtīšanas aizsardzību; lai aizsargātu Jūsu datora failus ir izstrādāts Internet drošības zonu uzstādīšanas režīms, kas dod iespēju sadalīt Internet informācijas resursu serverus dažāda līmeņa drošības zonās Security Zones; lai ierobežotu un dotu iespēju kontrolēt atsevišķu datora lietotāju ( bērnu, ) pieslēgšanos specifiskiem Web serveriem izstrādāts Content Advisor līdzeklis; Internet pārlūkprogramma dod iespēju pārskatīt arī Jūsu datora ārējo informācijas nesēju failu sistēmu, datora loga darba virsmu tieši tāpat kā izmantojot sistēmas programmu My Computer. Darbam ar elektronisko pastu un ziņu serveriem Windows 98 / 2000 / XP operētājsistēmā iekļauta programma Outlook Express Outlook Express iekļauti šādi jauni darba režīmi: elektroniskajos ziņojumos ir iespējams izmantot (iekļaut) HTML kodus; elektroniskajos ziņojumos ir iespējams izmantot speciālas paziņojumu veidlapas ar vēlamo fona noformējumu; datora lietotājam ir dotas plašas iespējas sagatavot darbam Outlook Express ekrānu vēlamajā formā; Outlook Express elektronisko adrešu grāmatu Address Book ir iespējams izmantot strādājot ar operētājsistēmā iekļautajām programmām; Outlook Express iekļauta speciāla utilītprogramma elektronisko adrešu meklēšanai Internet.
Elektroniskie dokumenti ( http://www.eparvalde.lv ) Elektronisko dokumentu likums ( http://www.likumi.lv ) nosaka, ka elektroniskais dokuments ir "jebkuri elektroniski radīti, uzglabāti, nosūtīti vai saņemti dati, kas nodrošina iespēju tos izmantot kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un aizsardzībai". Šai definīcijai atbilst elektroniskā pasta vēstules, teksta dokumenti, attēli un citi dokumenti. Valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskajām un juridiskajām personām ne vēlāk kā 2004.gada 1.janvārī. Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. Viens no visvairāk lietotiem elektronisko dokumentu veidiem ir elektroniskā sarakste jeb e-pasts. Šādās vēstulēs raksta ne tikai tekstu, bet arī pievieno visdažādākos dokumentus. E-pasta drošību nosaka uzņēmuma datortīkla drošības pasākumi. Piemēram, informācijas konfidencialitāti nodrošina, nosakot lietotāju tiesības, lietojot paroles un šifrējot dokumentus ( datus ). Informācijas konfidencialitātes ievērošanu reglamentē Fizisko personu datu aizsardzības likums ( http://www.dvi.gov.lv ). Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 23.martā. Organizācijas iekšienē e-pasta sūtījums no konkrētas pastkastes, kur piekļuvei nepieciešama parole, nav mazāk drošs kā uz papīra parakstīts, piemēram, iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu. Parakstīts elektroniskais dokuments. ( http://www.pasts.lv/lv/online/e-paraksts/ ) Pareizi noformēts elektroniskais dokuments ir drošāks nekā dokuments papīra formā. Parastā paraksta autentiskumu mēs nereti pieņemam bez pārbaudes ( protams, izņemot speciālus gadījumus, kad parakstu apliecina notārs ). Savukārt elektroniskais paraksts tiek pārbaudīts katru reizi. Elektroniskais paraksts ir "elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam vai loģiski saistīti ar šo dokumentu, nodrošina elektroniskā dokumenta autentiskumu un apstiprina parakstītāja identitāti". Nevēlēšanos strādāt ar elektroniskajiem dokumentiem, arī pēc likumā noteiktā 2004.gada 1.janvāra, nevar attaisnot ar to, ka nav uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja.
Elektronisko dokumentu glabāšanas, pārsūtīšanas slepenība, drošība, dokumentu šifrēšana un elektroniskais paraksts Problēmas, kuras jāatrisina, lai veiktu elektronisko dokumentu nosūtīšanu izmantojot datorus un datortīklus: Jānodrošina saņemto dokumentu autentificēšana. Autentisks tas ir atbilstošs oriģinālam, īsts, pareizs, uz pirmavota balstīts. Dokumenta saņēmējam jābūt dotai iespējai pārliecināties, ka dokumentu nosūtījis konkrēts dokumenta autors. Jānodrošina saņemto dokumentu autentiskums dokumentam jāsakrīt ar oriģinālu, tam jāsakrīt ar dokumenta pirmavotu. Dokumentu autentisks teksts ir tā īstais teksts, kas apstiprināts ar pilnvarotām institūcijām. Jānodrošina nosūtīto dokumentu slepenību - konfidencialitāti. Dokumenta nosūtītājam un saņēmējam jābūt pārliecinātiem, ka dokumentu nevar pārtvert un izlasīt kāda trešā persona. Jānodrošina saņemto dokumentu veselums - integritāte. Dokumentu saņēmējam jābūt pārliecinātam, ka dokumenta pārsūtīšanas procesā dokumentos nav veiktas izmaiņas. Ļaundariem nedrīkst būt dotas iespējas nomainīt īsto dokumentu uz viltoto, mainīt dokumenta saturu. Jānodrošina saņemto dokumentu neapstrīdamība. Dokumentu nosūtītājam nedrīkst būt dota iespēja, pēc dokumentu nosūtīšanas, atteikties no tā, ka tieši viņš ir šī dokumenta autors. 1. Dokumentu šifrēšana un atšifrēšana. Nodrošina dokumentu autentiskumu, veselumu un slepenību. Zinātne, kas nodarbojas ar ziņojumu šifrēšanu un atšifrēšanu ir kriptogrāfija. Speciālistus, kuri nodarbojas ar kriptogrāfiju sauc par kriptogrāfiem. Atvērts teksts ( plain text ) šifrēšana šifrēts teksts ( cipher text ) atšifrēšana - sākotnējais teksts. P plain text atvērts teksts Šifrēšanas funkcija ( šifrēšanas algoritms ): E ( P) = C C cipher text šifrēts teksts Atšifrēšanas funkcija ( atšifrēšanas algoritms ): D( C) = P D( E( P)) = P P plain text
2. Dokumentu šifrēšanas un atšifrēšanas algoritmi - šifri. Šifrēšanas algoritmus, atvērto tekstu un šifrēto tekstu šifrēšanas / atšifrēšanas atslēgu kopumu sauc par kriptosistēmu. 2.1. Dokumentu šifrēšanas ierobežotie algoritmi. P plain text atvērts teksts Šifrēšanas funkcija ( šifrēšanas algoritms ): E ( P) = C C cipher text šifrēts teksts Atšifrēšanas funkcija ( atšifrēšanas algoritms ): D( C) = P D( E( P)) = P P plain text 2.2. Dokumentu šifrēšanas algoritmi ar vienu atslēgu ( key ) - k. Šifrēšanas algoritmus, kuros tiek izmantota tikai viena atslēga sauc par simetriskiem šifrēšanas / atšifrēšanas algoritmiem. P plain text Šifrēšanas funkcija ( šifrēšanas algoritms ): E k ( P) = C C cipher text Atšifrēšanas funkcija ( atšifrēšanas algoritms ): D D k k ( C) = P ( E k ( P)) = P P plain text 2.3. Dokumentu šifrēšanas algoritmi ar divām atslēgām: šifrēšanas atslēgu - k 1 un atšifrēšanas atslēgu - k 2. k 1 - atvērtā atslēga - publiskā atslēga, k 2 - slepenā atslēga privātā atslēga. Šādus šifrēšanas algoritmus sauc par asimetriskiem šifrēšanas / atšifrēšanas algoritmiem. P plain text Šifrēšanas funkcija ( šifrēšanas algoritms ): E k ( P) = C 1 C cipher text Atšifrēšanas funkcija ( atšifrēšanas algoritms ): D D k2 k2 ( C) = P ( E k1 ( P)) = P P plain text
3. Elektronisko dokumentu parakstīšanas, šifrēšanas, nosūtīšanas un to autentiskuma pārbaudes shēma. Aldis 1 P plain text Alda privātā atslēga E A Bila publiskā atslēga E B Šifrējošā Simbolu Šifrēšana ar jaukšanas virkne hash Alda privāto Elektroniskais funkcija 160 biti, atslēgu - digitālais ( hash kura paraksts function ) viennozīmīgi identificē H(P) dokumentu E A (H(P)) 2 3 4 5 P + E A (H(P)) 6 Šifrēšana ar Bila publisko atslēgu E B {P + E A (H(P))} 8 7 Internets Internets Sertifikācijas serveris: piemēram: VeriSign https://digitalid.verisign.com/... - reģistrē lietotājus un turpmāk apliecina to identitāti; -izsniedz privātās un publiskās atslēgas; 8 1 9 Atšifrēšana ar Bila privāto 10 atslēgu 11 D B {E B {P + E A (H(P))}} Digitālā paraksta atšifrēšana ar 12 Alda publisko atslēgu D A {E A (H(P))}= H(P) P + E A (H(P)) 14 H(P) = H(P) Ja salīdzināšana ir sekmīga tad dokumenti ir autentiski!!! 13 Šifrējošā jaukšanas funkcija ( hash function ) H(P) Bila privātā atslēga D B Alda publiskā atslēga D A Internets Bils
Elektroniskā paraksta izveidošanas un izmantošanas etapi: 1 Aldis un Bils piereģistrējas vienā no sertifikāciju serveriem. Reģistrēšanos var veikt vairākos elektronisko dokumentu un to autoru identifikācijas līmeņos. Tiks izmantots asimetriska kriptēšanas sistēma ar parakstītāja privāto un publisko atslēgu. Pēc reģistrēšanās no sertifikātu servera uz parakstītāju datoriem tiek pārsūtīta un E-mail klienta programmai pievienota parakstītāja privātā atslēga. 2 Alda sagatavotai vēstulei un nosūtāmajiem dokumentiem tiek izveidots dokumentu saīsinājums notiek dokumentu šifrēšana ar tipveida šifrējošo jaukšanas funkciju ( hash function ). Rezultātā tiek izveidota fiksēta garuma simbola virkne - hash 3, kuras garums parasti ir 160 biti. Katram konkrētam dokumentam ar vienu un to pašu šifrējošo jaukšanas funkciju ( hash function ) var izveidot tikai vienu hash = H(P). 4 Šifrējot hash funkciju H(P) ar Alda privāto atslēgu E A tiek izveidota dokumenta Alda digitālais paraksts = E A (H(P)) 5. 6 7 8 12 13 Pēc sākotnējā dokumenta un digitālā paraksta apvienošanas ir izveidots ar elektronisko parakstu apstiprināts dokuments P + E A (H(P)). Lai nodrošinātu dokumentu konfidencialitāti ar elektronisko parakstu apstiprināto dokumentu šifrē ar dokumenta saņēmēja publisko atslēgu E B {P + E A (H(P))}. Šajā etapā sertifikātu serveris dokumentu nosūtītājam izsniedz - izsūta dokumentu saņēmēja publisko atslēgu. Šifrēšana nodrošinās, ka neviens, izņemot Bilu, nevarēs atšifrēt šo dokumentu. Pēc dokumenta saņemšanas uz Bila datora tas tiek atšifrēts ar Bila privāto atslēgu D B un rezultātā tiek iegūts sākotnējais dokuments, kas parakstīts ar Alda elektronisko parakstu 10 D B {E B {P + E A (H(P))}} = P + E A (H(P)) 11. Alda digitālais paraksts tiek atdalīts no dokumenta un atšifrēts ar Alda publisko atslēgu D A {E A (H(P))}. Iegūta sākotnēja dokumenta hash funkcija, kura izveidota uz Alda datora H(P). Uz Bila datora tiek izveidota saņemtā dokumenta hash funkcija H(P). 14 Pēc šo divu hash funkciju salīdzināšanas dokumenta saņēmējs var iegūt apstiprinājumu par dokumenta autentifikāciju. Ja šie divi hash sakrīt, tas nozīmē, ka saņemtā dokumenta saturs un noformējums ir vienāds ar izsūtītā dokumenta saturu un noformējumu.
Sākotnējais dokuments vai vairāki dokumenti A.docx.pdf.docx.pdf.edoc Šifrēts dokuments + elektroniskais paraksts + laika zīmogs LVRTC virtuālā elektroniskā paraksta izmantošanas shēma 3 1 2 E-pasta serveris Klienta autentificēšanas serveri 1 LVRTC tīmekļa serveris Aplikācijas serveris Datu bāzu vadības sistēmas serveris B.edoc.docx.pdf 3 4 Atšifrētais dokuments un tā elektroniskā paraksta, laika zīmoga un dokumenta autentiskuma apliecinājums uz LVRTC tīmekļa servera 5 VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) - Latvijā vienīgais Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs
WWW, FTP, E-mail, News,... serveri un portāli Internet ( Intranet ) datortīklos Telnet serviss - serveri FTP serveri E-mail serveri Incoming Mail servers: pophost.lanet.lv sveiks.lv Outgoing Mail servers: mailhost.lanet.lv sveiks.lv FTP serveri Reāllaika sarunu serveri Internet WWW serveri E-mail serveri Portāli (1998.gads) Internet (Intranet ) integrētas datu vietas, kuras apvieno vairākus Internet pakalpojumu veidus: WWW serverus, bezmaksas E-mail serverus, ziņu serverus (News), reālā laika sarunu serverus, failu serverus (FTP) un cita veida pakalpojumus.... NEWS serveri WWW serveri WWW serveri ar pieeju FTP serverim WWW serveri ar pieeju E-mail serveriem mail.navigators.lv
Informācijas publicēšana Internet (Intranet) datortīklos Klients - serveris tehnoloģijas izmantošana 1. Informācijas publicēšana Internet izmantojot tīmekļa WWW serverus ( Web serverus ): Datortīkla klienta dators klients ar Internet meklētājprogrammu ( pārlūkprogrammu ) - browser HTML DHTML Informāciju Internet tīmeklī ir iespējams publicēt izmantojot arī FTP, News, Gopher un cita veida serverus. 2. Datu bāzu publicēšana Internetā: Datortīkla klienta dators - klients ar Internet meklētājprogrammu ( pārlūkprogrammu ) - browser Tīmekļa serveri ( WWW - Web serveri ) HTML DHTML Web serveru programmu paplašinājumi server extension vai serveru puses scenāriji server side scripts, lai nodrošinātu informācijas sasaisti Web serveros ar Datu bāzu vadības sistēmām. Izveidotas vairākas informācijas sasaistes tehnoloģijas: IDC Internet Database Connector; CGI Common Gateway Interface; API interfeisi; Microsoft Active X; JSP; ASP; Datu bāzes serveris Datu bāzes klients lokālajā Datu bāze
W3C globālā tīmekļa konsorcijs, 1994. gadā izveidots Masačūsetas Tehnoloģijas institūta Datorzinātņu laboratorijā, lai izstrādātu globālā tīmekļa standartus. RealPlayer Windows Media Player 9 / 10 Version 10.00.00.3646 Internet pārlūkprogrammas: Internet Explorer Mozilla Mozilla Firefox Netscape Communicator Opera,... Multimēdijas ( multivides ) faili un video faili:.avi ( Audio/Video Interleave ) faili;.mpg ;.mpeg videofilmu faili, kuri nodrošina datu pārraidi plūsmā;.wmv video faili; Audio ( skaņas ) faili: MPEG formāta.mp3 faili;.wav faili; RealAudio.ra faili; Java applet - sīklietotnes, Appleti ir nelielas izmantošanai gatavas lietojumprogrammas (.class ), kas paredzētas kāda specifiska uzdevuma izpildei uz klienta datora pārlūkprogrammas vidē. Sākotnējo appleta tekstu translē uz baitkodu. Baitkodā kodētas programmas appletus saprot un var pārveidot uz datora valodu pārlūkprogrammas, izmantojot Javas virtuālo mašīnu. Tīmekļa ( Web ) lapu struktūra un sastāvdaļas Macromedia Flash Player 7 Javas virtuāla mašīna ( Java Virtual Machine JVM ) pārveido ( interpretē ) baitkodu konkrētā datora mašīnas valodā Flash Macromedia Flash tehnoloģija, kas nodrošina dinamisku attēlu izmantošanu tīmeklī ar vektoru grafiku (.swf faili ). DHTML dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda JavaScript / VBScript Nodrošina interaktīvo darba režīmu ( dialogrežīmu ) - lietotāja un datora mijiedarbības režīmu izveidošanu. CSS Cascading Style Sheets stilu ( šablonu ) tabulas, norāda kā dokumenta fragmentu demonstrēt uz ekrāna. GIF kustīgi ( animēti ) attēli. Animācija ir savstarpēju nedaudz atšķirīgu nekustīgu attēlu secīga attēlošana. Statiski rastra grafikas attēli: GIF.gif ( Graphics Interchange Format ),.jpg ( Joint Pictures Experts Group ),.png ( Portable Network Graphics ),.tif,.pcx,... XML paplašinātā iezīmēšanas valoda ( 1998.g. ), XHTML Internet tīmekļa valodu otrā paaudze. HTML 4 hiperteksta iezīmēšanas ( marķēšanas ) valoda - HTML HTML 3 HTML 0 - Hypertext Markup Language -1991.g..htm,.html faili WWW - tīmekļa serveri: Unix Apache Windows NT / 2000 - Microsoft IIS server Zeus Netscape Enterprise Server
HTML valodā saskaņā ar W3C konsorciju ir izstrādāta noteikta lapas struktūra Tīmekļa vietnes lapas struktūra html koda skatījumā, html valodas elementu tagu skatā: <!DOCTYPE html > <html> <head> <title> Lapas nosaukums </title> <meta http-equiv="content-language" content="lv" /> <style >.style1 { }.style2 { }... </style> <script type="text/javascript"> function xxx() { } </script> </head> <body> <h1> <div> Division apgabals </div> < br/> <table > <tr> </body> </html> </h1> <p> <img /> <a > </a> </p> </tr> <tr> </tr> </table> <p> </p> <td> <td> <td> <td> </td> </td> </td> </td> Tīmekļa lapas - dokumenta tipa deklarācija, html vai xhtml, dokumenta pieejamība, reģistrācijas ISO vai, reģistrācijas numurs ID, dokumenta klase, versija, valoda Dokumenta tips html vai xhtml Dokumenta galvas sadaļa <head> </head> satur informāciju par tīmekļa lapu. Dokumenta virsraksta tags. Dokumenta galvas sadaļā var būt ievietoti vairāki meta tagi (meta ārpus, pēc). Metatagi apraksta un norāda uz kādu dokumenta atribūtu vai īpašību. Visu metatagu izmantošana nav obligāta. Dokumentā izmantojamie noformēšanas stili (style), stilu saraksts. Dokumentā iekļautās klienta puses programmēšanas valodas javascript (arī jscript vai vbscript) fragmenti, funkcijas un procedūras. Dokumenta satura daļa <body> </body>, galvenā sadaļa. Satura daļas virsraksta noformējuma tagi <h1> </h1>. Dokumenta satura daļā iekļautais html objekts - rindkopas tags <p> </p>, rindkopa ir html valodas viens no pamata objektiem. Katram html valodas elementam ir izstrādāti to raksturojošie atribūti. Rindkopā tiek iekļauta loģiski vienota informācija. <img /> attēlu ievietošanas tags, <a > </a> hipersaišu tags Dokumenta patvaļīgs apgabals (sekcijas elements) <div> </div>, kurā var iekļaut jebkuru citu html elementu (objektu). Nepāra tags < br/> nodrošina pāreju uz jaunu rindu. Tabulas <table > </table> ievietošanas tagi. Tabulā iekļautie atribūti un iekļautie tagi apraksta tabulas īpašības, tabulas rindiņas, tabulas stabiņus un tabulas šūnas. Dokumenta satura daļā saskaņā ar lapas noformēšanas plānu var iekļaut vairākus nepieciešamos html valodas elementus. Tīmekļa lapas - dokumenta noslēdzošais tags </html>
Tīmekļa servera vietnes (WWW site) projektēšanas un izmantošanas shēma WWW vietne (site) - tā ir loģiski saistītu WWW lappušu (lapu) kopa. Web lapās informācija ir ievietota visdažādākajos veidos - formās. Web lapas savstarpēji savienotas ar hipersaitēm. WWW vietne (site), to sākumlapām (Root Page) WWW serveros ir piešķirta Internet resursu adrese URL - Uniform Resource Location. WWW vietnes - "saita" sākumlapa (Root Web Page) vienmēr izveidota kā HTML teksta fails ar.htm vai.html paplašinājumu. Internets (Intranets) Internet klients, strādā ar vienu no Internet pārlūkprogrammām Chrome, Internet Explorer vai citām Tīmekļa - WWW serveris Hipersaite uz citu Interneta / Intraneta WWW servera lapu WWW servera vietnes "saiti" mājas lapas http://gamma.lv http://www.ev.lu.lv/aija http://www.ev.lu.lv/juris http://www.ev.lu.lv/jk55777 WWW lappuse ir dokuments HTML ( HyperText Markup Language - Hipertekstu Iezīmēšanas Valoda ) vai VRLM (Virtual Reality Markup/Modeling Language - Virtuālās Realitātes Iezīmēšanas Valoda) valodās ar lapā ievietotiem speciāliem Web lapu noformēšanas līdzekļiem: scenāriju valodu tekstiem JavaScript, Visual Basic Script.; Java "apletiem" - speciālu mērķa sīkprogrammām; u.c.. Web lapas projektētājs nosaka lapas izmēru, tās struktūru, saturu un Web lapas projektēšanā izmantojamās tehnoloģijas. Web lapu pievieno WWW vietnei - "saitam". Katrai Web lapai ir savs URL. Hipersaites starp WWW servera viena "saita" Web lapām WWW lappušu redaktori - Web lapu izveidošanas (projektēšanas) programmas. Web lapu projektēšana notiek HTML vai DHTML valodās. WWW servera www.ev.lu.lv virtuālā datu vieta - "saits" -.gamma.lv Hipersaites starp viena Web servera "saitiem" - WWW datu vietām. WWW vietnes Web lapas ir izveidotas HTML valodā. HTML - tā ir tagu (tag) vai pazīmju valoda. HTML lapā var būt ievietoti: - HTML valodas tagi tekstu fragmentu dažādiem noformēšanai veidiem; - HTML tagi grafisko objektu ievietošanai tekstā (tabulas, freimi - kadri, skrienošie teksti, mirgojošie teksti,...); - norādes uz citām lapām; - scenāriju valodu frag-menti (JavaScript, VisualBasicScript,...); - Javas sīkprogrammas - apleti; -... WWW vietne - "saiti" ir izveidotas (nokomplektētas) ar dažādiem standartizētiem failiem: - ar HTML tekstu failiem ar paplašinājumiem.htm vai.html ; - ar.gif tipa grafiskiem failiem; - ar.jpg tipa grafiskiem failiem; - ar.png tipa grafiskiem failiem; - un ar citiem grafisko failu tipiem; WWW lapu programmētājs - Web meistars
Tīmekļa vietņu ( WWW site ) projektēšanas un izmantošanas shēma Tīmekļa vietne ( site ) - tā ir loģiski saistītu WWW lappušu (lapu) kopa. Web lapās informācija ir ievietota visdažādākajos veidos - formās. Web lapas savstarpēji savienotas ar hipersaitēm. Tīmekļa vietnēm (site), to sākumlapām (Root Page) WWW serveros ir piešķirta Internet resursu adrese URL - Uniform Resource Location. Tīmekļa - WWW serveri: Unix Apache - Windows NT / 20003 - Microsoft IIS WWW server - Sun Microsystems Planet WWW Server - Internet klienti Web meistars Web meistara dators ar Web lapu izveidošanas programmām FTP serveris WWW serveris WWW servera klients http://www.ev.lu.lv/stud/vadz020128 http://www.ev.lu.lv/stud/va07052 http://www.ev.lu.lv/krasts http://www.ev.lu.lv/stud/je075234 FTP serveri: Unix FreeBSD ftpd FTP daemon; Windows 2003/2008 - Microsoft IIS FTP server; Samba (Windows Unix vides integrācija); Internets Interneta klients, strādā ar vienu no Internet pārlūkprogrammām (Internet Explorer, Mozilla Firefox,...) WWW lapu programmētājs - Web meistars (Intranets) Hipersaite uz citu Interneta tīmekļa lapu WWW lappušu redaktori - Web lapu izveidošanas (projektēšanas) programmas. (Web lapu projektēšana notiek HTML vai DHTML valodās) Flash 1...... Notepad, Word, Excel NetBeans Macromedia Dreamweaver Microsoft Front Page 97 / 2000 / 2003 Microsoft Expression Web 4 *.html vai *.htm tipa faili uz Web meistara darba stacijas 2 CMS (Content management system) Satura pārvaldes sistēmas: CMSimple, Joomla, Drupal, Wordpress, Mediawiki,... 2 Microsoft Expression Web: File - Publish Web ftp://www.ev.lu.lv FileZilla, CuteFTP...
Programmēšanas līmeņi un programmēšanas stili Vizuālā, objektu orientētā, notikumu vadības programmēšan Objektu orientētā programmēšana Procedūru orientētā struktūrveida programmēšana Programmēšana ar algoritmiskajām valodām Programmēšanas sistēmu evolūcija un programmēšanas stili DotNet -.NET arhitektūra Microsoft.NET Framework SDK vide Visual C++, C#, VB.NET, Visual J#, ASP.NET,... C# 2000.g Ruby 1994, Python 1991, Objektu orientētās programmēšanas valodas Java(1995.), Java 2, J++ Vizuālās objektorientētās notikumu vadības programmēšanas valodas: Visual C++, Visual Basic 5.0(1997.), 6.0(1999.) Vizuālās objektu notikumu vadības programmēšanas valodas: Visual Basic 3.0, 4.0 Universālās objektorientētās programmēšanas valodas: Pascal 6.0,7.0, Turbo Pascal, Delphi, C++(1989.), Small Talk(1972.) u.c. Augsta līmeņa algoritmiskās procedūrorientētās programmēšanas valodas: Pascal(1968.), C(1972.g.D.Ritči), Fortran IV, PL/I(1967.), Cobol(1960.) u.c. Algoritmiskās - augsta līmeņa programmēšanas valodas: Fortran(1953.), Algol, Basic(1965.) JavaScript Web lapu Hyper Text Markup Language - HTML Datu bāzu sistēmu vizuālās objektorientētās notikumu vadības programmēšanas valodas Datu bāzu sistēmu vizuālās objektu notikumu vadības programmēšanas un projektēšanas sistēmas (valodas): Oracle 7, 8,...(Oracle Web Server, Oracle Developer/200 2.0, Oracle Power Objects, ), Informix, DB2, MS SQL Server, My SQL Access 2.0, 7.0(1995.), 97(1997.), Access 2000, 02, 03, 2007, 2010 FoxPro 2.6, FoxPro 5.0, Paradox,... Clipper 5.01 Datu bāzu vadības sistēmu procedūrorientētās valodas: dbase(1985.), FoxBase, FoxPro, Clipper IMS (1974.), ADABAS,... Datu bāzu vadības sistēmu programmēšanas valodas SQL Microsoft Excel (1985.) Odyssey (1983.) Lotus 1-2-3 (1982.) Visi Calc (1979.) Tekstu procesori Word 97, 2000,02,03,07,10 Mašīnas orientētās valodas: Assembler, Macro Assemler Kodēšana (programmēšana) datora valodā - mašīnas valodā (1947), binārā kodā, centrālā procesora valodā Universālās programmēšanas sistēmas Mikroprogrammēšana Visual Studio.NET rīks Visual Basic Script Python Funkcionālā programmēšana (List Processing) Common Lisp(1987.), Lisp(1959.), Planner PHP Ajax ASP, ADO Loģiskā programmēšana (Programmin g in Logic) Prolog 2.0, Simula Specializētās problēmu orientētās programmēšanas sistēmas: MathCad, MatLab, SPSS, STATISTICA,... Excel 7.0,97,2000,02,03,07,10 Quatro Pro, Lotus,...... STATISTICA un citas programmpaketes. SC4, SC5 Programmēšanas sistēmu specializācija Mikroprogrammēšana
Kā darbojas meklēšanas serveri mašīnas 1 1 2 Meklēšanas servera datu bāzē atrastā pieprasījuma - vaicājuma izvads uz lietotāja pārlūkprogrammas ekrāna 3 Analizējot datu vietnes atslēgas vārdus un HTML tagus indeksācijas programmas izveido katras konkrētās datu vietnes indeksus meklēšanas mašīnas datu bāzē, kas arī nosaka datu vietnes rangu konkrētajās meklēšanas mašīnās. Šie algoritmi ir oriģināli - know-how.