LATVIJAS UNIVERSITĀTE Bioloăijas fakultāte Bioloăijas bakalaura studiju programmas (kods 43420) DabaszinātĦu bakalaura bioloăijā grāda iegūšanai Bioloăijas maăistra studiju programmas (kods 45420) DabaszinātĦu maăistra bioloăijā grāda iegūšanai Bioloăijas doktora studiju programmas (kods 51420) Doktora bioloăijā grāda iegūšanai PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIĥOJUMS par 2006./2007. akadēmisko gadu Studiju programmas akreditētas no 13.09.2006. līdz 31.12.2012. Bakalaura studiju programmas direktors:... V.SpuĦăis Maăistra studiju programmas direktors:... I.Muižnieks Doktora studiju programmas direktors:... I.Muižnieks Apstiprināts Bioloăijas studiju programmas padomes sēdē 04.12.2007., protokola Nr. 6 Padomes priekšsēdētājs... V.SpuĦăis Bioloăijas fakultātes Domes sēdē 04.12.2007., protokola Nr. 11 Domes priekšsēdētājs... J.I.Aivars Iesniegts Akadēmiskajā departamentā 05.12.2005.
1. Studiju programmu saturs, organizācija un praktiskā realizācija 1.1. IzmaiĦas studiju programmu saturā un praktiskajā realizācijā 2006./2007. akadēmiskajā gadā turpinājās visu līmeħu studiju programmu realizācija atbilstoši akreditācijas procesā noteiktajām vadlīnijām. Būtiskas izmaiħas programmu saturā un praktiskajā realizācijā šajā akadēmiskajā gadā nebija. Jaunu kursu izstrāde un ieviešana. Bioloăijas bakalaura studiju programma. Augu stresa fizioloăijas pamati, praktiskā daĝa, Fizioloăisko funkciju regulācija cilvēka organismā Bioloăijas maăistra studiju programma. Augu endogēnā oksidatīvā stresa fizioloăija, Augu-vides mijiedarbība, Biotopu un aizsargājamo teritoriju aizsardzība un apsaimniekošana, Telpiskās informācijas sistēmas ainavu ekoloăijā un plānošanā, Fizioloăisko funkciju regulācija cilvēka organismā, Bioinformātika, Pārtikas mikrobioloăija, Prokariotu molekulārā biotehnoloăija, Bioētika. Ar Eiropas sociālā fonda finansētā projekta Dabas zinātħu pamatu studiju moduĝa izveidošana LU ietvaros sagatavots jauns kurss Bioloăija, kurš tiks pasniegts citu dabaszinātħu fakultāšu studentiem, projekta Bioloăijas maăistratūras studiju programmas modernizēšana Latvijas Universitātē ietvaros izstrādāti Praktiskās mikrobioloăijas un Dabas pārvaldības moduĝi, un Mikroskopijas un šūnu bioloăijas metodes bioloăijas bakalauru, maăistru un doktoru studiju programmās ietvaros izstrādāti un sākti realizēt 6 pārstrādāti kursi un viens jauns kurss - Mikroskopijas metodes. 1.2. Studiju programmu satura, organizācijas un praktiskās realizācijas analīze, secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei. Programmu pašnovērtējuma perioda analīze rāda, ka nepieciešams palielināt praktisko nodarbību īpatsvaru, jo sevišėi, maăistratūras studiju kursiem. Tas dotu iespēju uzlabot vispārpielietojamo un specifisko iemaħu līmeni specializācijas studentiem. Nopietnas grūtības programmu realizācijā sagādāja mācību plānošana sakarā ar t.s. plūsmas laboratoriju izveidošanu, kad vienotas plānošanas sistēmas trūkuma dēĝ ( t.sk. lekciju un nodarbību ieplānošana citu fakultāšu studentiem) laboratorijas darbus nācās ieplānot pēc pārpalikuma principa, kas izraisīja nepieciešamību pēc papildus pasniedzēju iesaistīšanas (jo paralēli notika vairākas nodarbības un semināri). Bioloăijas fakultātei iesaistoties kursu nodrošināšanā citu studiju programmu studentiem parādījusies nepieciešamība optimizēt kursu realizācijas gaitu, nodrošinot lielāku akadēmiskā personāla skaitu (asistenti) mācību laboratorijās. Pārskata periodā turpinājās Kronvalda bulvāra 4 ēkas telpu modernizācija, kas ir pamatā ierobežotam mācību un laboratorijas telpu un klausītavu skaitam. No šī apstākĝa izriet arī neērtības studiju procesa nodrošināšanai (aparatūras, instrumentu, reaktīvu u.c.) pārnešana no vienas telpas, viena stāva vai viena spārna uz citu. Fakultāte tomēr nodrošina pilnvērtīgu studiju procesu apvienojot laboratorijas, plānojot nodarbības vēlākās dienas stundās un sestdienās, kas nepieciešams, nodrošinot studiju procesu citu dabaszinātħu studiju programmās. Raugoties BF infrastruktūras ilgtermiħa attīstības virzienā tomēr ir pamats domāt, ka rekonstrukcijas projekta rezultātā šīs īstermiħa problēmas atrisināsies. 2007. gada janvārī notika BF akadēmiskā personāla un studentu seminārs par studiju kursu satura harmonizēšanu, ieviešot studiju virzieniem atbilstošu moduĝu izmantošanu, kas pašnovērtējuma periodā gan nav izdevies pilnā apjomā, līdz ar to saglabājas draudi fragmentārai, specializācijas virzieniem nepietiekami dziĝai programmas apguvei. 2
BF akadēmiskais personāls realizē bioloăijas studiju programmai līdzīgus kursus citās LU fakultātēs - Medicīnas fakultātē, Pedagoăijas un psiholoăijas fakultātē, Fizikas un matemātikas fakultātē, Ėīmijas fakultātē, kas dod papildus noslodzi fakultātes personālam un infrastruktūrai, tomēr šī tendence novērtējama kā vērtīga, jo intensīvi tiek noslogota BF infrastruktūra. 2. Studiju programmā studējošie 2.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā (studējošo priekšlikumi studiju procesa uzlabošanai, vērā Ħemtie studējošo priekšlikumi, darbība studentu līdzdalības veicināšanai u.c.) Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā tiek realizēta, studentiem aktīvi līdzdarbojoties un piedaloties Fakultātes Domes sēdēs (pa studentu pārstāvim no bioloăijas bakalaura un maăistra studiju programmām) un Studiju Programmu padomes sēdēs (pa studentu pārstāvim no bioloăijas bakalaura un maăistra studiju programmām). Studentiem ir iespēja izteikt savu viedokli, sniegt ieteikumus par jaunu studiju kursu izveidi, kā arī piedalīties jau esošo kursu programmu pilnveidošanā, noskaidrojot studentu atsauksmes par šiem kursiem un iesakot alternatīvas pieejas studiju materiāla pasniegšanai, piemēram, mācību ekskursijas, moduĝus u.c. Lai veicinātu topošo LU studentu interesi par bioloăijas zinātni un studijām Bioloăijas fakultātē studentu pašpārvaldes biedri un citi LU BF studenti: ik gadu vienas dienas ietvaros organizē Bioloăijas fakultātes izbraukuma audiovizuālo semināru bioloăijas studiju popularizēšanai Latvijas Universitātē, kura laikā tiek apmeklētas 2 3 skolas kādās no izvēlētajām Latvijas pilsētām. Skolēnu auditorija tiek iepazīstināta ar iespējām studēt LU BF un studiju norisi un specifiku šajā fakultātē. jau ceturto gadu tiek rīkotas Jauno Biologu Skolas nodarbības, kurās konkursa, jautājumu un lekcijas veidā pamatskolas pēdējo klašu (9. klašu) un vidusskolas klašu (10. 12. klašu) skolēni tiek iepazīstināti ar bioloăijas zinātnes apakšnozarēm un kur notiek skolēnu zināšanu pārbaude. piedalās Valsts olimpiādes bioloăijā rīkošanā. Starptautiskā sadarbība: Studentu pašpārvaldes biedri piedalījās Eiropas Bioloăijas Studentu Simpozija SymBioSE 2007 organizēšanā, kas notika 2007. g. 1. 10. augustā. Simpozijs SymBioSE orientēts Eiropas valstu universitāšu visu bioloăijas nozaru studentiem, kam ir vēlme papildināt savas zināšanas, paplašināt redzesloku un gūt jaunus kontaktus. Pēc viena gada intervāla tiek atjaunota tradīcija, sākot plānot un organizēt ceturto Starptautisko Bioloăijas Studentu Konferenci InBiSCo 2008, kuras pamatmērėis ir dot iespēju bioloăijas zinātnes studentiem uzstāties un prezentēt savus zinātniskos darbus. 2.2. Aptaujas par studiju programmām rezultāti Aptaujas rezultāti integrēti absolventu aptaujas sadaĝā. 2.3. Aptaujas par studiju kursiem rezultāti Aptaujas par kursiem organizē kursu docētāji sadarbībā ar dekanātu. No bakalauriem piedāvātajiem 66 kursiem aptauja centralizēti veikta tikai 14 kursiem, pārējo skaits un arī rezultāti nav zināmi. BF pirmo reizi realizēja bakalaura programmu kursu Bioloăija (dabaszinātniekiem) un par šo kursu tika veiktas pat trīs neatkarīgas aptaujas BF, LU un FMF. Aptaujas tiek veiktas arī par medicīnas studentiem lasītajām lekcijām. Par maăistra programmas studiju kursiem aptaujas parasti netiek organizētas, jo maăistratūras studentu grupas parasti ir nelielas, tad nevar iegūt statistiski ticamus aptaujas rezultātus. tika veikta par A daĝas kursu Bioloăiskā ētika, kā arī par jaunizveidotajiem kursiem, piemēram, Dabas pārvaldība. Šīs aptaujas nav centralizēti organizētas.. Doktoranti studē individuāli un tiem aptaujas netiek organizētas. Tomēr šajā akadēmiskajā gadā tika organizēti 3
doktorantu semināri un veikta aptauja. No 25 semināra dalībniekiem īpaši sagatavotās anketas aizpildīja tikai 6. Esošās bakalauru kursu aptaujas liecina par pietiekoši augstu pasniedzēju kvalifikāciju. 65% no studentu vērtējumiem par lekcijām svārstās robežās no 8-9 pēc 10 baĝĝu skalas, 25% - lielāks par 9 ballēm, un 20% - robežās no 7-8. Šie rezultāti ir nedaudz vājāki kā iepriekšējā ak.g. Apkopotos aptauju rezultātus būtu jāapspriež BSPP. Programmu akreditācijas gadā aptaujas bija intensīvākas, bet pagājušā ak.g. novērojams aktivitātes kritums. 2.4. Absolventu aptaujas rezultāti SaĦemtas 34 aptaujas anketas. Apmēram 85-90% studentu pēc bakalaura grāda iegūšanas strādā. Apmēram 80% studentu darbs ir saistīts ar bioloăiju, visbiežāk tas ir valsts zinātniskā institūcijā. Atalgojums ir mērens, kā jau valsts iestādēs. Studenti ir pārsvarā apmierināti ar studiju procesu Bioloăijas fakultātē un pasniegšanas teorētisko līmeni. Savukārt studenti norāda, ka iegūtās praktiskā darba iemaħas ir labas līdz viduvējas. Beidzot bakalaura programmu studentiem ir samērā skaidra pārliecība (70%) par nākotni studijas maăistratūrā un darbs specialitātē (80%). Par noderīgiem kursiem studenti nosaukuši daudzus kursus, galvenokārt tie ir pamatkursi. Galvenie kritēriji to vērtēšanai ir jaunu zināšanu ieguve un iespējas iegūtās atziħas izmantot praktiskajā darbībā. Studentiem patīk tie kursi, kuros ir lielāks praktisko darbu apjoms un kurus vada pieredzējuši pasniedzēji, protams, apvienotām ar iegūtām zināšanām un praktiskajām iemaħām. Tomēr arvien studenti uzskata, ka praktisko iemaħu ir nepietiekoši un tehnisko parīkojumu nepieciešams pilnveidot. Šajā aptaujā akcentējas jautājums par informācijas dublēšanos starp kursiem un loăiskais piedāvājums uzaicināt pasniedzējus no citām bioloăiskām organizācijām. No sadzīviskām lietām studenti jau kuru gadu prasa lai būtu fakultātē iespējas paēst. 3. Studiju programmās nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls 3.1. IzmaiĦas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā, personāla atlases un atjaunošanas procesa analīze un priekšlikumi turpmākai personāla attīstībai Akadēmiskā gada laikā akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvs būtiski nav mainījies. Bioloăijas fakultātei iesaistoties citu dabaszinātħu studiju programmu realizācijā (Bioloăija [Biol1001]), kā arī paplašinoties esošo bioloăijas studiju programmu kursu realizācijas apjomam, studiju procesā kā laboratorijas darbu asistenti veiksmīgi tiek iesaistīti jaunie zinātniskie asistenti un doktoranti (Anete Keiša, Jevgenija ĥečajeva, Jana DeĦisova, Inese ČakstiĦa, Guntis Tabors, Didzis Elferts, Igors Sviėis, Elīna Zandberga, Karīna SiliĦa, Dāvids Fridmanis, Zane KalniĦa, Ligita LiepiĦa, Dace Pjanova, Liāna Pliss). Studiju darbā pēc ASV un Skotijā pavadītiem pieciem pēcdoktorantūras gadiem uzsāka piedalīties Nils Rostoks. BF personāla vidējais vecums 2006. gada 1.oktobrī bija 44.88 gadi (2005. gada 1. oktobrī 45.18 gadi). Personāla atlases un atjaunošanas procesa analīze rāda, ka ilgtermiħā BF personāla atjaunošanas stratēăija ir bijusi veiksmīga un tā jāturpina. Īpašs akcents liekams uz doktorantu un jauno zinātnisko asistentu intensīvu iesaistīšanu studiju procesā, kas dod iespēju pārbaudīt viħu gatavību iesaistīties pastāvīgā studija procesa realizācijā 4
3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība atskaites gadā tās ietekme uz studiju programmām Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbības kvantitatīvie rādītāji sniegti 8.5. un 8.6. pielikumos. Notiek aktīva doktorantūras programmas studējošo iesaistīšanās BF pētniecības darbā. Jaunie speciālisti īpaši intensīvi iesaistās LU akadēmiskās konferences darbā. Jāuzver arī doktorantu iesaistīšanās publikāciju sagatavošanā. Īpašu iespēju publicēt savu pētījumu rezultātus dod Latvijas Universitātes raksti (starptautiska redkolēăija, galvenais redaktors prof. Ă.IeviĦš, angĝu valodas literārais redaktors prof. G.Brūmelis). Tiek turpināta LU BF visos līmeħos studējošo iesaiste pētniecības darbā, izmantojot ES, LZP un LU pētniecības projektu finansējumu. Tā kā studējošo iesaiste pētniecības projektos saistīta ar viħu zinātniskā darba tēmām, var secināt, ka BF veiktajai pētniecības darbībai ir izteikti pozitīva ietekme uz augstākā līmeħa studiju programmu realizāciju. Studējošo iesaistīšanās pētniecības projektos veido integrētu mācību - pētniecības darba vienību. Pētniecības darba rezultāti tiek izmantoti studiju procesa, kā arī studiju kursu satura uzlabošanā. Kā īpaši notikumi BF pētniecības darba starptautiskās publicitātes izpausmē jāmin 2007. gada maijā rīkoto starptautisko TRACE konferenci, ar dalībniekiem no 22 valstīm, kā arī BF Studentu pašpārvaldes organizēto Eiropas Bioloăijas Studentu Simpoziju SymBioSE 2007, kas notika 2007. g. 1. 10. augustā. Simpozijs SymBioSE orientēts Eiropas valstu universitāšu visu bioloăijas nozaru studentiem, kam ir vēlme papildināt savas zināšanas, paplašināt redzesloku un gūt jaunus kontaktus. Turpmākajā darbībā lielāka uzmanība jāpievērš publicēšanās aktivitātei, it īpaši respektablā starptautiskā periodikā. 4. Studiju programmu finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 4.1. IzmaiĦas studiju programmu materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumā Pārskata periodā BF realizēto studiju programmu realizāciju nodrošināja tiešais finansējums no valsts dotācijas studiju programmu realizācijai. 2006. gadā tas bija ~432 400 Ls.- bakalaura, profesionālajām un maăistra studiju programmām, kā arī ~140 700 Ls.- doktora studiju programmai. Pētījumu finansējums 2006. gadā bija ~542 000 Ls.- 1 Valsts dotācijas Valsts dotācija bakalaura, profesionālajām un maăistra studiju programmām: Dotācija fakultātes rīcībā 273 064.00 LU infrastruktūrai un attīstībai 159 324.00 Valsts dotācija doktora studiju programmām: Dotācija fakultātes rīcība (70%) 62 217.00 Dotācija doktorantūras rīcībā (30%) 26 664.00 LU infrastruktūrai un attīstībai 51 860.00 Kopā - valsts dotācija fakultātes rīcībā 335 281.00 2 Zinātnes finansējums Finansējuma veids Projektu skaits Kopīgais finansējums 5
LZP granti, projekti 20 79 632.00 LU pētniecības projekti 6 51 000.00 Valsts pētījumu programmas 2 29 620.00 LU projekti 1 14 400.00 Ārvalstu institūciju finansētie projekti 3 22 443.00 Līgumdarbi 1 7 715.00 Eiropas zinātnes programmu projekti 1 5 641.00 ESF projekti 3 163 127.00 EK LIFE Nature projekts 1 168 330.00 541 908.00 4.2. Studiju programmu finansiālā, materiāli tehniskā un metodiskā nodrošinājuma analīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumi Svarīgākie studiju programmu finansēšanas avoti atskaites periodā bija studiju procesa tiešais finansējums no valsts budžeta līdzekĝiem, ES finansējums pētījumu projektu realizācijai un infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem, LZP finansējums fundamentālo pētījumu un sadarbības programmu veikšanai. Salīdzinoši neliels īpatsvars programmu finansējumā ir fizisko un juridisko personu maksai par studijām. Atskaites perioda laikā tikusi uzsākta ēkas Kronvalda bulvārī 4 rekonstrukcijas otrā kārta, tādējādi turpinoties saspringtai situācijai nodarbību un lekciju telpu nodrošinājuma plānošanā. Jāuzteic gan pamatpersonāla, gan studentu iniciatīva un pašaizliedzīgais darbs šajā laikā, kas nebūtu iespējams bez LU administrācijas nopietna atbalsta. Fakultātes mācību laboratoriju aprīkojums un iekārtojums arvien turpina modernizēties, un šim mērėim atskaites periodā BF regulāri ir atvēlējusi attīstības līdzekĝus, savukārt 2006./2007. ak.g. turpināts jau augstāk minētais pamatstudiju laboratoriju izveides darbs, kas saistīts ar dabaszinātħu pamatstudiju optimizāciju Latvijas Universitātē. Minētā projekta ietvaros pārskata periodā ticis izstrādāts un realizēts rīcības plāns, kā organizēt studijas rekonstrukcijas darbu apstākĝos. Praktisko darbu īstenošanā pilnā apjomā ir apgūta ar ERAF līdzfinansējumu izveidotā eksperimentālās bioloăijas plūsmas laboratorija BF pirmajā stāvā. Atskaites periodā BF personāls intensīvi darbojies, lai koordinētu otrās kārtas rekonstrukcijas darbus (G.Brūmelis, Ă.IeviĦš, D.Tjarve, V.SpuĦăis, J.Priednieks, A.Andrušaitis, A.PetriĦš, E.Slava). BF pārstāvji regulāri piedalās rekonstrukcijas projekta būvsapulcēs (E.Slava, U.Kondratovičs) Vairāku ES līdzfinansētu projektu ietvaros BF akadēmiskais personāls izstrādājis mācību metodiskos materiālus, kas studentiem atvieglo studiju procesu. Šie projekti ir Eiropas sociālā fonda finansētais projekts Dabas zinātħu pamatu studiju moduĝa izveidošana LU, Bioloăijas maăistratūras studiju programmas modernizēšana Latvijas Universitātē un Mikroskopijas un šūnu bioloăijas metodes bioloăijas bakalauru, maăistru un doktoru studiju programmās. Visu minēto projektu darbība sākusies 2006./2007. akadēmiskajā gadā. Pārskata periodā būtiski uzlabojies bibliotēkā pieejamo mācību grāmatu un periodikas sortiments, kura iegādē bez LU centralizētajiem līdzekĝiem tiek izmantots arī BF finansējums. BF attīstības iespējas saistāmas ar tās ēkas Kronvalda bulvārī 4 rekonstrukcijas turpināšanu, lai turpinātu attīstīt jaunas pamatstudiju plūsmas laboratorijas, kā arī izveidotu specializētos analītiskos pētniecības centrus. Tas Ĝaus intensificēt studiju darbu mācību laboratorijās, bez kura nav iespējama dabaszinātħu pamatstudiju realizācija. Jautājuma risināšanā nopietnāk jādomā par kvalificēta 6
personāla iesaisti projekta realizēšanā. Tāpat arī paredzēts ēku veidot par studentu akadēmiskajām un sociālajām vajadzībām piemērotu, modernu struktūru. 5. Ārējie sakari 5.1. Jaunais sadarbībā ar darba devējiem un profesionālām organizācijām atskaites periodā Sadarbība ar darba devējiem izpaužas dažādi: sadarbības līgumu slēgšana starp universitāti un institūtiem, darba devēji lasa lekcijas Bioloăijas fakultātes studentiem; studentu zinātnisko darbu izpilde organizācijās pie darba devējiem, studentu darbu vadīšana, darba devēju aptauju organizēšana. BF sadarbojas ar APP Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, LU Hidroekoloăijas institūtu, LU Bioloăijas institūtu, LU Mikrobioloăijas un biotehnoloăijas institūtu, LU Ėīmiskās fizikas institūtu, LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtu, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtu un citām pētniecības institūcijām Latvijā un ārvalstīs. Darba devēju lekcijas ir būtiska bioloăijas programmu sastāvdaĝa un studentiem dod zināšanu, viedokĝu un praktisko iemaħu dažādību. Lekcijas galvenokārt tiek lasītas maăistratūras kursos, kad notiek studentu specializācija bioloăijas apakšnozarēs. Bakalaura studijās pieaicināto pasniedzēju nodarbību īpatsvars ir zems, biežāk orientēts uz praktiskajiem kursiem. Vairums studentu tiek iesaistīti pētnieciskajos projektos, kuri tiek realizēti Bioloăijas fakultātē, LU aăentūrās un citās organizācijās, profesionālajās nevalstiskajās organizācijās. Jau studiju laikā studentiem jāizstrādā kvalifikācijas darbi, bieži vien tas tiek izstrādāts pie potenciālajiem darba devējiem. Darba devēji bieži vien ir arī kvalifikācijas darbu vadītāji. Bioloăijas fakultātē apmēram 40% studentu darba vadītāji ir no citām organizācijām. Šāda sadarbība Ĝauj studentiem apmeklēt kursus, konferences, stažēties ārzemju laboratorijās. Pārsvarā to izmanto maăistratūras un doktorantūras studenti, retāk bakalaura programmas studenti. Šie studenti pēc studiju beigšanas visbiežāk turpina strādāt šajā darba vietā. Vairāki pasniedzēji ir konsultatīvo padomju Vides aizsardzības, Vides zinātnes un izglītības, Vides aizsardzības fonda, ĂMO un jaunās pārtikas, Meža, aizsargājamo teritoriju un citu locekĝi un caur tām var ietekmēt valdības iestāžu politiku un darba vietu veidošanos. Dabas aizsardzības struktūru (Vides ministrijas Dabas aizsardzības departaments, Dabas aizsardzības pārvalde, Īpašo aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas) pārstāvji tiek aicināti lasīt lekcijas, tiek uzklausītas to vēlmes pēc programmās iekĝaujamām zināšanām, kā arī izvēlēti piemēroti studenti noteiktu darbu veikšanai. Kontakti ar pārvaldes organizāciju darbiniekiem Ĝauj pasniedzējiem likt akcentu uz nepieciešamajām zināšanām. Pasniedzēji iesaka studentus noteiktam darbam, zinot studentu zināšanas un iemaħas. 5.2. Darba devēju interviju, aptauju rezultāti, būtiskākie ierosinājumi secinājumi un priekšlikumi studiju programmas pilnveidei. 2006./2007. akadēmiskajā gadā visaptveroša darba devēju aptauja nav veikta. Darba devēji tika pieaicināti maăistra studiju programmas moduĝa Dabas pārvaldība izstrādes procesā. 5.3. Jaunais sadarbībā ar studiju programmām LU, Latvijā un ārpus tās robežām LU Bioloăijas bakalaura un maăistra studiju programmu realizācijā piedalās Ėīmijas, Fizikas un matemātikas, Ăeogrāfijas un Zemes zinātħu, pedagoăijas un psiholoăijas fakultāšu akadēmiskais personāls, savukārt BF personāls piedalās LU Medicīnas fakultātes, Pedagoăijas un psiholoăijas fakultātes, Fizikas un matemātikas fakultātes, Ėīmijas fakultātes studiju programmu realizācijā. DabaszinātĦu fakultātes kopīgi izstrādājušas pamatstudiju kursu moduli dabaszinātnēs. LU Ėīmijas fakultātes, Bioloăijas fakultātes un LLU Pārtikas tehnoloăijas fakultātes kopdarbībā ir izveidota un uzsākta jauna starpaugstskolu studiju programma "Uzturzinātne". 7
5.4. Studiju programmas ārējo sakaru analīze, attīstības iespējas BF ārējie sakari atskaites periodā bija vāji, par ko liecina nelielā akadēmiskā personāla apmaiħa. Studentu apmaiħa šobrīd ir galvenokārt vienpusēja. Daudz BF visu līmeħu studentu studē ārzemēs, bet ārzemju studenti BF ierodas reti. Joprojām aktuāls ir jautājums par kursu moduĝu, kā arī kursu angĝu valodā izveidi, ko varētu piedāvāt ārzemju studentiem. BF pasniedzējiem ir nepieciešamā pieredze realizējot kursus LU ārzemju studentiem. 6. Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpilde (ārējās ekspertīzes ieteikumu izpilde, sadarbības partneru priekšlikumu realizācija, pašu izvirzīto uzdevumu izpilde). LU BF darbība balstās uz Latvijas Universitātes, Latvijas Republikas un Eiropas Savienības augstākās izglītības, zinātnes un ekonomikas stratēăijas kopējām nostādnēm 1, saglabājot nozares akadēmiskās tradīcijas un ievērojot tās attīstības tendences. LU BF ir mūsdienīgs akadēmisko un profesionālo studiju centrs, kas saistībā ar pētījumiem dzīvības un dabas zinātnēs sniedz dažāda veida un līmeħa augstākās izglītības iespējas bioloăijā kā Latvijas, tā arī citu valstu iedzīvotājiem. LU BF pamatstudijās piedāvā plašu dabas un dzīvības zinātħu pamatos balstītu izglītību, kas dod iespēju specializēties kādā no modernās bioloăijas apakšnozarēm jau gatavojoties bakalaura darba izstrādei un tālāk attīstīt šo specializāciju vai pievēršoties starpdisciplināriem projektiem maăistra un doktora studijās, tādejādi nodrošinot augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu plašā dzīvības zinātħu spektrā. Balstoties uz augstas kvalitātes bakalaura programmu, prioritāra nozīme tika pievērsta augstākā līmeħa studijām, kā arī profesionālu studiju moduĝu (īso programmu) apguvei mūžizglītības un tālākizglītības veidā, piesaistot šīm programmām arī citu augstskolu dabas, lauksaimniecības un veselības zinātħu pamatstudiju absolventus. LU BF zinātniskās darbības prioritāte ir sadarbība starp dabas un dzīvības zinātnes nozarēm un apakšnozarēm. LU BF ir izšėiroša loma bioloăijas akadēmisko tradīciju saglabāšanā, kā arī tās lietišėo virzienu attīstībā Latvijas tautsaimniecības, izglītības, vides un veselības aizsardzības vajadzībām. Zinātniski pamatots LU BF viedoklis ir būtisks lēmumu pieħemšanai valsts vides un veselības aizsardzības politikas veidošanā. LU BF sekmē inovatīvas uzħēmējdarbības attīstību, tajā veiktajiem pētījumiem biomedicīnā, biotehnoloăijā un bioinženierijā ir izšėiroša loma jaunu, starptautiski konkurētspējīgu tehnoloăiju radīšanā. LU BF kā līdzvērtīgs partneris piedalās valsts un starptautiskās sadarbības programmās, piesaistot resursus studējošo un akadēmiskā personāla profesionālajai izaugsmei. LU BF veiktais akadēmiskais darbs saħem tā nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu, kura būtisku daĝu veido ienākumi no firmu, valdības iestāžu un pašvaldību pasūtījuma, no intelektuālā īpašuma izmantošanas, ko sekmē ar LU BF sadarbojošos vai izveidotu uzħēmējsabiedrību loks. LU BF ir izveidojusies konkurētspējīga algu sistēma, kura sekmē darba kvalitāti, personāla daudzpusīgu aktivitāti visās akadēmiskās darbības jomās, darbinieku kvalifikācijas celšanu. LU BF, izmantojot Latvijas Universitātes sniegtās iespējas nodrošina saviem darbiniekiem efektīvu sociālo aizsardzību, akadēmiskās karjeras iespējas un harmonisku personības pilnveidošanos. 1 Facing the challenge: The Lisbon strategy for growth and employment. Report from the High Level Group chaired by Wim Kok, November 2004. http://europa.eu.int/comm/lisbon_strategy/index_en.html Latvijas Republikas tautsaimniecības vienotā stratēăija. Latvijas Republikas Ministru kabinets, 2004.g. http://ppd.mk.gov.lv/ui/documentcontent.aspx?id=3415 Augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloăiju attīstības vadlīnijās 2002.-2010.gadam, LR Izglītības un zinātnes ministrija, 2002.g. http://www.aip.lv/kocept_doc_vadlinijas.htm 8
7. Studiju programmas SVID (stipro, vājo pušu, iespēju, draudu) analīze Latvijas Universitātes Bioloăijas fakultātes (BF) akadēmiskā darba rezultāti 2006./2007. studiju gadā un tālākās attīstības perspektīvas: SVID analīze Stiprās puses BF sniegtā izglītība ir kĝuvusi pievilcīgāka vidusskolu absolventiem, par ko liecina pamatstudiju reflektantu skaita pieaugums. Saglabājas stabils konkurss uz maăistratūras un doktorantūras studiju vietām. Pieaudzis aizstāvēto promocijas darbu skaits. Sekmīgi noslēgti vairāki liela mēroga, akadēmiski un sabiedriski aktuāli projekti: Life Piekraste, Phare-Kleistu laboratorijas, studiju infrastruktūras modernizācijas pirmā kārta Kronvalda bulv. ēkā. Izmantojot ZD bāzes finansējumu, ievērojami pieaugusi pētījumos iesaistīto studentu un līdzstrādnieku motivācija. Studiju kvalitāti sekmē BF praktizētā vadošo Latvijas zinātnieku un profesionāĝu piesaiste lekciju kursu docēšanā. Turpina augt BF ienākumi no dažādiem projektiem, kuru infrastruktūras atskaitījumi paliek fakultātes rīcībā, līdz ar to infrastruktūras uzlabojumi (Kolkas bāze) un aparatūras iegāde kĝuvusi iespējama arī par BF budžeta līdzekĝiem. Regulāri, arī ar ESF atbalstu, notiek mācību līdzekĝu gatavošana, studiju kursu modernizēšana. Uzsāktas jauns praktiskās mikroskopijas kurss maăistratūras studentiem. Attīstās jaunas akadēmiskās dzīves tradīcijas (semināri par studiju kvalitāti Kolkā). BF studenti, akadēmiskais un vispārējais personāls ir vienota, saliedēta komanda. Iespējas Uzsākot jauno ES struktūrfondu izmantošanas periodu, BF saglabā vietu prioritārajā atbalsta saħēmēju grupā. LU zinātnisko projektu līdzekĝi un ZD bāzes finansējuma racionāla izmantošana Ĝauj uzsākt personāla attīstības ilgtermiħa plānošanu. Jaunu speciālistu un profesionāĝu piesaistīšana darbam BF dod iespēju paplašināt un padarīt daudzveidīgāku studiju kursu piedāvājumu. ESF projektu rezultātā uzsāktā bioloăijas pasniegšana citu dabaszinātħu specialitāšu studentiem var nostiprināt sadarbību starp fakultātēm. Jaunās studiju laboratorijas (ERAB projekts) dod iespējas modernizēt, padarīt efektīvākus un studentiem interesantākus praktiskos darbus. LU kopējā attīstības kontekstā nostiprinās BF sadarbība ar LU Botānisko dārzu, LU ZTVM, RSeIA Babīte, jaunveidojamo Kleistu Biotehnoloăijas ZTP, kas var sekmēt perspektīvu zinātnisku virzienu attīstību BF. BF personāls piedalās trīs valsts pētījumu programmu izpildē, divu ERAF projektu un divu kompetences centru projektu pieteikumu izstrādē, kas apliecina veiktā zinātniskā darba rezultātu pārneses un izmantošanas potenciālu. 9
Vājās puses Lai gan ir izveidojies konkurss uz budžeta studiju vietām, daudzu pirmā kursa studentu priekšzināšanas priekšmetos, kas nepieciešami bioloăijas studijām, it īpaši ėīmijā, ir nepietiekošas. Bakalaura studijās nav ieviesta moduĝu sistēma kursu izvēlē un apguvē, kas rada bažas par to, ka virzība uz kvalitatīvu studiju rezultātu tiek aizstāta ar minimāli nepieciešamo kredītpunktu summas savākšanu. Maăistratūras studentiem, kas absolvējuši citas studiju programmas, netiek piedāvāti pārejas studiju kursu moduĝi, kas nepieciešami zināšanu līmeħa izlīdzināšanai. Katedrās nepietiekoši tiek uzraudzīta maăistra darbu izstrādes gaita, kā rezultātā 2007. gadā savlaicīgi netika aizstāvēti vairāk nekā 10 maăistru darbi. BF faktiski nav ārzemju apmaiħas studentu un kursu moduĝu piedāvājuma angĝu valodā. Nepietiekoši tiek izmantotas iespējas piesaistīt ārvalstu vieslektorus. Joprojām vairāki BF docētāji un pētnieki, kuriem ir ievērojamas iestrādes un akadēmiskā pieredze, nav sagatavojuši promocijas darbus. Finansējums LU zinātnisko projektu izpildei tiek saħemts ar lielu kavēšanos, gada vidū. Nav izstrādāts Kolkas bāzes attīstības un izmantošanas plāns ārpus studiju prakšu laika. Iepirkuma likuma un projektu finansētāju izvirzītie noteikumi bieži rada šėēršĝus racionālai un efektīvai līdzekĝus izmantošanai. BF algu sistēma nepietiekami ietekmē personāla ieinteresētību akadēmiskā darba rezultātos, nav tiešas saistības starp atalgojumu un veiktā darba apjomu, kvalitāti un intensitāti. Draudi Kavējas otrā posma ES struktūrfondu projektu konkursa izsludināšana, kas var radīt pārrāvumus vairāku iesākto projektu īstenošanā, problēmas saglabāt karjeras perspektīvu piesaistītajiem speciālistiem, nodrošināt efektīvu jauniegādātās zinātniskās aparatūras izmantošanu. Rekonstrukcijas darbi BF ēkā apgrūtina normālo akadēmisko darbu, rodas konflikta situācijas starp telpu izmantotājiem, it īpaši sakarā ar muzeju ekspozīciju pārvietošanu, Ėīmijas fakultātes pārvietošanos uz Kronvalda bulvāri. Papildu darba pienākumi sakarā ar remontu un iepirkumu plānošanu, kā arī projektu īstenošanu rada nevienmērīgu slodzes sadalījumu BF darbiniekiem un apdraud kvalitatīvu kārtējo uzdevumu izpildi, it īpaši promocijas darbu savlaicīgu aizstāvēšanu. ĥemot vērā augošo studentu skaitu dabaszinātnēs, var izrādīties, ka jaunās BF laboratorijas ir par mazu, lai nodrošinātu efektīvas studijas. Studiju formu (tikai pilna laika klātiene), kā arī praktiski orientētu studiju moduĝu ierobežotais piedāvājums var samazināt iespējamo studentu vai klausītāju interesi par izglītības iegūšanu BF. Juridisko un saimniecisko jautājumu nesakārtotība attiecībās ar zinātniskajām institūcijām, kas nav LU sastāvā, var apgrūtināt sadarbību studiju zinātniskajā nodrošinājumā, īpaši promocijas darbu izstrādē. Nepieciešams precīzāk reglamentēt savstarpējo norēėinu sistēmu starp fakultātēm par laboratorijas darbus ietverošo kursu īstenošanu, pretējā gadījumā nav iespējams segt reaktīvu, materiālu izmaksas, tehniskā personāla atalgojumus. 10
8. Pielikumi 8.1. Studējošo skaits: Dati uz atskaites gada 1. oktobri 1. gadā imatrikulēto studentu skaits Studējošo skaits pa studiju gadiem Kopā mācās T.sk. par maksu Absolventu skaits Eksmatrikulēto skaits (Atbirums) 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 2005. 65 65 57 59 181 32 50 10 2005. 52 52 61 113 4 32 3 2005. 15 15 10 17 42 4 11 1 2006. 78 80 56 59 195 51 52 12 2006. 63 66 54 120 2 53 2 2006. 18 18 16 10 44 5 16 0 8.2. Studējošo un absolventu aptaujas Aptauja par studiju programmu: aptaujāto studentu skaits sadalījumā pa studiju gadiem 1. 2. 3. 4. 5. Aptauja par studiju kursiem: aptaujāto studiju kursu skaits Absolventu aptauja: aptaujāto absolventu skaits 2 2005./2006. 65 57 59 52 61 41 46 2006./2007. 80 56 59 66 54 49 34 8.3. Akadēmiskā personāla sastāvs (dati par LU ievēlēto personālu uz atskaites gada 1. oktobri): Amats, grāds 2005. 2006. 2007. Profesori 8 8 Asociētie profesori 9 9 Docenti 7 8 Lektori: t.sk: ar doktora grādu --- 1 ar maăistra grādu 5 5 citi* --- ---- Asistenti: t.sk: ar doktora grādu --- ---- ar maăistra grādu 2 3 citi* --- Akadēmiskais personāls KOPĀ 31 34 * Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām) 2 Aizpilda gadā, kad ir veikta absolventu aptauja. 11
8.4. Pieaicinātie mācībspēki (viesprofesori, viesdocenti, vieslektori) (dati uz atskaites gada 1. oktobri) Amats 2005. 2006. u.t.t Viesprofesori 4 4 Viesdocenti Vieslektori: Studiju kursu docētāji (stundu pasniedzēji) 50 37 t.sk: ar doktora grādu 26 17 ar maăistra grādu 24 10 citi* - Pieaicinātie mācībspēki KOPĀ 54 31 * Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām) 8.5. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme: 2005. 2006. u.t.t. Studē doktorantūrā 2 13 Ieguvuši doktora grādu 1 2 Apguvuši profesionālās pilnveides - 2 programmu Akadēmiskajā atvaĝinājumā 1 8.6. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība: 2005. 2006. u.t.t. Dalība pētnieciskos, akadēmiskos un citos projektos (projektu skaits) 68* 69 Dalība zinātniskās konferencēs 59 72 (konferenču skaits) Pārskata gada laikā tapušo 123 73 publikāciju skaits Studējošo iesaiste pētnieciskos 79 70 projektos (studējošo skaits) * Atbilstošais rādītājs 2004./2005. akadēmiskajā gadā bija 36. 12
8.7. Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiħa: Mācībspēku apmaiħa No Latvijas uz ārvalsti No ārvalsts uz Latviju Studējošo apmaiħa No Latvijas uz ārvalsti No ārvalsts uz Latviju Valsts Lielbritānija 1 Itālija 1 Vācija 2 1 Lietuva 2 Portugāle 1 Austrālija 1 Taivāna 1 Kanāda 2 Krievija 1 1 Itālija 1 Igaunija 1 Vācija 1 1 Francija 1 Somija 2 Lietuva 1 Taizeme 1 Lielbritānija 1 ASV 1 Itālija 2 Somija 1 1 Vācija 4 7 Zviedrija 1 2 Krievija 1 Dānija 1 Vācija 1 1 Skaits pa akadēmiskajiem gadiem 2005./2006. 2006./2007. u.t.t. 13
8.8. Studentu aptauju analīze SaĦemtas 34 aptaujas anketas. Apmēram 85-90% studentu pēc bakalaura grāda iegūšanas strādā. Apmēram 80% studentu darbs ir saistīts ar bioloăiju, visbiežāk tas ir valsts zinātniskā institūcijā. Atalgojums ir mērens, kā jau valsts iestādēs. Studenti ir pārsvarā apmierināti ar studiju procesu Bioloăijas fakultātē un pasniegšanas teorētisko līmeni. Savukārt studenti norāda, ka iegūtās praktiskā darba iemaħas ir labas līdz viduvējas. Beidzot bakalaura programmu studentiem ir samērā skaidra pārliecība (70%) par nākotni studijas maăistratūrā un darbs specialitātē (80%). Par noderīgiem kursiem studenti nosaukuši daudzus kursus, galvenokārt tie ir pamatkursi. Galvenie kritēriji to vērtēšanai ir jaunu zināšanu ieguve un iespējas iegūtās atziħas izmantot praktiskajā darbībā. Studentiem patīk tie kursi, kuros ir lielāks praktisko darbu apjoms un kurus vada pieredzējuši pasniedzēji, protams, apvienotām ar iegūtām zināšanām un praktiskajām iemaħām. Tomēr arvien studenti uzskata, ka praktisko iemaħu ir nepietiekoši un tehnisko parīkojumu nepieciešams pilnveidot. Šajā aptaujā akcentējas jautājums par informācijas dublēšanos starp kursiem un loăiskais piedāvājums uzaicināt pasniedzējus no citām bioloăiskām organizācijām. No sadzīviskām lietām studenti jau kuru gadu prasa lai būtu fakultātē iespējas paēst. Nodarbinātības joma: 26 zinātne rūpniecība (piem., piena kombināts) augstākā izglītība 3 medicīna (piem., ăenētiskā konsultācija) 4 skola / vidējā spec. izglītība 1 vides pārvaldība (piem., dabas rezervāts) 1 lauk-/ mež - / zivsaimniecība 2 pakalpojumi (piem., banka) mājsaimniecība 5 cita Nodarbinātības tips 1 ierēdnis / ierēdħa kandidāts 1 privātuzħēmuma darbinieks 26 valsts iestādes darbinieks privātuzħēmuma īpašnieks/pārvaldnieks pašvaldību iestādes darbinieks bezdarbnieks students vēlētas institūcijas loceklis, politiėis 1 pašnodarbināta persona 1 cits Atalgojuma līmenis (Ls mēnesī) <100 4 100-200 15 200-300 5 300-500 > 500 Vai Jūs kopumā apmierināja studiju process Bioloăijas fakultātē? 8 Ĝoti 23 labi 3 var iztikt ne sevišėi nemaz Vai Jūs apmierina teorētiskās zināšanas, kuras guvāt studējot Bioloăijas fakultātē? 3 Ĝoti 23 labi 6 var iztikt 1 ne sevišėi nemaz Vai Jūs apmierina praktiskās iemaħas, kuras guvāt studējot Bioloăijas fakultātē? 14
3 Ĝoti 15 labi 12 var iztikt 3 ne sevišėi 1 nemaz Vai absolvējot fakultāti Jūs zinājāt, ko darīsiet tālāk? 11 pilnīgi droši 14 aptuveni 7 ne sevišėi 2 nemaz Vai Jūs apmierināja studiju apstākĝi Bioloăijas fakultātē? 4 Ĝoti 25 labi 3 var iztikt 1 ne sevišėi nemaz Vai Bioloăijas fakultātē apgūto Jūs izmantojat savā patreizējā darbā? 9 Ĝoti 11 labi 4 var iztikt 7 ne sevišėi nemaz Vai iegūtais diploms palīdzēja Jums atrast darbu? 7 Ĝoti 13 labi 6 var iztikt 3 ne sevišėi 3 nemaz Vai Jūs strādājat specialitātē, kuru apguvāt studijās? 17 precīzi 11 aptuveni 3 ne sevišėi 5 nemaz Uzrakstiet, kuri studiju kursi Jums bija visnoderīgākie? Bioėīmija 8 Cilvēka un dzīvnieku fizioloăija 6 Lauka kursi 6 Praktiskā ekoloăija 4 Vispārīgā bioloăija 4 Biometrija 4 Datormācība 3 Šūnas bioloăija 2 Vispārīgā ekoloăija 2 Molekulārā ăenētika 2 Zooloăija 2 Mikrobioloăija 2 Ekoloăija 2 Kursi ar lielāku praktisko darbu apjomu, Imūnsistēmas fizioloăija, Ėīmija, Katrs pa 1 Hidrobioloăija, Latvijas veăetācijas un augšħu tipoloăija, Botānika, Populāciju ekoloăija, Baltie kursi, Cilvēka anatomija, Instrumentālās metodes, Praktiskā ekoloăija, Augu anatomija, Augu fizioloăija, Ievads studijās Kāpēc? Izmantoju praktiskajā darbā 16 Ieguvu pamatzināšanas, izpratni un jaunas zināšanas 14 Noder tālākajā studiju procesā 3 Pasniedzēja pedagoăiskā pieredze 2 Interese par kursiem 2 Uzrakstiet, kuri studiju kursi Jums vislabāk patika? Lauks kursi 13 Praktiskā ekoloăija 5 Cilvēka fizioloăija 4 Botānika 4 Zooloăija 4 Latvijas veăetācijas un augšħu tipoloăija 2 Latvijas dabas ăeogrāfija 2 Toksikoloăija 2 15
Cilvēka anatomija 2 Ăenētikas pielietojamie aspekti 2 Mikrobioloăija 2 Biotehnoloăijas 2 Datormācība, Toksikoloăija, Bioloăija Internetā, Augu minerālā barošanās, Katrs pa 1 Ăenētika, Molekulārā ăenētika, Bioėīmija, Šūnu bioloăija, Imūnsistēmas fizioloăija, Bioloăiskā kibernētika, Bioăeogrāfija, Ekoloăija, Augu anatomija, Etoloăija Kāpēc? Pasniedzēja pedagoăiskā pieredze (zināšanas, metodes, kontakts) 14 Ieguvu jaunas zināšanas 8 Ieguvu praktiskā darba pieredzi 6 Izraisīja interesi 3 Labi organizēts studiju process 2 Jūsu ierosinājumi studiju programmas uzlabošanai: Vairāk praktiskās nodarbības 9 Bakalauru studiju laikā uzaicināt pasniedzējus no ar bioloăiju saistītām 4 organizācijām Izslēgt informācijas dublēšanos kursos 4 Pasniedzējiem jāpilnveido pedagoăiskās prasmes 2 Latvijas dabas ăeogrāfiju A daĝā, Likt pasniedzējiem atjaunot lekcijas Katram pa (jaunākās atziħas), Papildināt lekcijas ar teorijas pielietošanu praksē, Pasniedzējiem 1 atstrādāt nokavētās lekcijas, Izskaidrot sarežăītas lietas, Lielāku izvēli B daĝas kursiem, iesaistīt studentus zinātnes projektos, Sniegt padziĝinātas zināšanas, nevis vispārīgas, vairāk informācijas par iespējamām darba vietām, mācīt prezentācijas un uzstāšanos, Uzlabot profesionālāk angĝu valodas pasniegšanu, Vienlīdzību studenta darba vērtējumā neatkarīgi no pasniedzēja, Biometrijas kursu papildināt ar varbūtības teoriju, detalizēti analizēt katru statistikas metodi, bakalaura studijas pagarināt par gadu, Novērst interesējošu lekciju pārklāšanos, ieviest zinātnisko komunikāciju, zinātniskās darbības plānošanu, Labāku sadarbību starp fakultātēm Jūsu ierosinājumi studiju apstākĝu uzlabošanai fakultātē: Fakultātē vajag kafejnīcu/ēdnīcu 11 Papildināt tehnisko aprīkojumu laboratorijām un praksei studentu darbam 7 Pabeigt remontu un nodrošināt visām katedrām labus darba apstākĝus 6 Telpu studentu darbam un atpūtai 3 Vajag vairāk tualešu 3 Iespēju datorklasē izdrukāt,iespēju kopēšanas kartes pirkt fakultātē uz mazāku lapu skaitu, labāk apsildīt telpas, izveidot Bioloăijas fakultātes auru jaunajās telpās, bibliotēkā vairāk grāmatu līdzi Ħemšanai, iespējas strādāt savās katedrās (dators, konsultācijas), datorklases uzturēšana kārtībā Katram pa 1 16
8.9. Absolventu nodarbinātība Vārds Uzvārds Absolvētā Darba vieta Amats studiju programma Jevgēnija ĥečajeva Biol. maă. LU BF zin. asistente doktorantūra Maksims FiĜipovičs Biol. maă. LVMI Silava zin. asistents Alīna Mihailova Biol. bak. LU BF maăistratūra Ilze Puzarele Biol. bak. biol. skolotāja Karīna Ortlova Biol. bak. skolotāja (slimības lapa) Vera Pozdejeva Biol. bak. Latvijas infektoloăijas centrs Kristīne Pāruma Biol. bak. LVMI Silava Liene Sabule Biol. bak. Jelgavas Valsts biol. skolotāja Ăimnāzija Natālija Stasjukeviča Biol. bak. nestrādā Guna Ūsele Biol. bak. LVMI Silava asistente Ingūna Mārcena Biol. bak. Reă. Attīstības un ierēdne Pašvaldības Lietu Ministrija Ilmārs Bodnieks Biol. bak. Dabas Aizsardzības Pārvalde Roberts Matisons Biol. maă. nestrādā Dina Romanova Biol. maă. Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts Linda Madžule Biol. maă. Latvijas pētnieku mobilitātes centrs Inese Namniece Biol. maă. Bauskas virsmežniecība Dace Vainauska Biol. maă. Lielrīgas Reăionālās Vides Pārvalde Lauma StrazdiĦa Biol. maă. LU Botāniskais dārzs Līga StrazdiĦa Biol. maă. LU akad. departaments Žanna Osmane (Eglava) Biol. maă. Latvijas Augu Aizsardzības Pētniecības Centrs Agrita Vaivode Biol. maă. Nacionālais Botāniskais Dārzs Egija Biseniece Biol. maă. vecākais referents asistente projekta asistente mežziħu vietniece vecākā inspektore biologs vecākā lietvede pētniece 17
Dina Bēma Biol. maă. Krim. Pārv. Biol. Ekspertīžu nod. LU EKMI Guna GraudiĦa-BērziĦa Biol. maă. Studijas Lielbritānijā Dace Grīnvalde Biol. maă. Farmācijas kompānija Ieva Grīvīte Biol. maă. RSKUS Transplantācijas centrs Natālija Novikova Biol. maă. LU Bioloăijas vec. speciāliste zin. asistente studente medicīnas pārstāve institūts Edgars CelmiĦš Biol. bak. LU BF maăistratūra students Kristaps Līnis Biol. bak. LU BF maăistratūra students Irina Balašova Biol. bak. LU BF maă. stud. Viktorija BeĜeviča Biol. bak. LU MBI maă. stud. Dace BeĜeviča Biol. bak. StradiĦa KUS zin. asistente Elīna Brice Biol. bak. LU BF maă. stud. Lāsma Gūte Biol. bak. LU BF maă. stud. Agnese Kokina Biol. bak. LU BF maă. stud. Zane Kravale Biol. bak. LU MBI maă. stud. Jana Mihailova Biol. bak. LU BF maă. stud.. Ieva Miniča Biol. bak. LU MBI maă. stud. Anatolijs Serdjukovs Biol. bak. firma Latvijā inženieris Anna Stafejeva Biol. bak. LU MBI maă. stud. Inese StrazdiĦa Biol. bak. LU MBI maă. stud. Anita Šomase Biol. bak. LU BF maă. stud. Inga Vecele Biol. bak. LU MBI maă. stud. Baiba IeviĦa Biol. bak. LU BF maă. stud. Baiba Līmane Biol. bak. LU BF maă. stud. Jūlija Isajeva Biol. maă. Anglija, priv. asistemte laboratorija Emīls Kozlinskis Biol. maă. LLU doktorants Linda Mežule Biol. maă. RTU doktorante Arina Pjatigina Biol. maă. Vet. klīnika vec. speciāliste Ance Bogdanova Biol. bak. LU maăistratūra, BMC Raitis Pečulis Biol. bak. LU maăistratūra, BMC Vladimirs Hutornojs Biol. bak. LU maăistratūra, BMC Viktorija Kurbatska Biol. bak. LU maăistratūra, BMC Veronika Bridāne Biol. bak. LU maăistratūra, BMC Baiba Krivmane Biol. bak. LU maăistratūra, BMC 18
Vita Ignatoviča Biol. maă. LU doktorantūra asistente BMC Didzis Pilāns Biol. maă. RSU asistents Inga Prane Biol. maă. BMC asistente Indra Dundure Biol. maă. RSU asistente Līga Lārmane Biol. maă. RSU asistente Rita Granta Biol. maă. Sab. Ves. Aă. Ilze Žagare Biol. bak. ALIS (Zemkopības ministrijas pārziħā) sistēmu analītiėe Jurăis Šuba Biol. bak. LLU SIA eksperts Vetfonds Ieva Kalnciema Biol. bak. BMC asistente Māra Pakalnišėe Biol. bak. Nestrādā - Dmitrijs Boiko Biol. maă. Latvijas Dabas ornitologs muzejs Laura Jukāme Biol. maă. Dabas aizsardzības pārvalde projektu sektora vadītāja Viesturs Ėerus Biol. maă. LU Bioloăijas biologs fakultāte Andris Vaiders Biol. maă. Pārtikas un sektora vadītāja veterinārais vietnieks dienests Ramona Gajevska Biol. maă. Valsts augu entomoloăe aizsardzības dienests, Karantīnas laboratorija 19