Liepājas Pedagoăijas akadēmija Otrā līmeħa profesionālās augstākās izglītības studiju programma LOGOPĒDIJA (kods 46141) 2006./2007. gada pašnovērtējuma ziħojums Programmas direktore: Mg.sc.sal. B.Trinīte Apstiprināts Senāta sēdē 2007. gada protokols Nr. Senāta priekšsēdētāja... Dr.paed., prof.a.samuseviča 1
SATURS 1. Studiju programmas mērėi un uzdevumi 3.lpp. 2. Studiju programmas organizācija 4.lpp. 3. Studiju programmas lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru un citu studiju pasākumu apraksta anotācija 5.lpp. 4. Vērtēšanas sistēma 5.lpp. 5. Studiju programmas praktiskā īstenošana 5.lpp. 6. Programmas perspektīvais novērtējums 8.lpp. a. Atbilstība valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartam 8.lpp. b. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem 10.lpp. 7. Studējošie 11.lpp. 8. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums 11.lpp. 9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums 14.lpp. 10. Ārējie sakari 15.lpp. 11. Studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā vai augstskolā 15.lpp. 12. Programmas attīstības plāns. 16.lpp. 2
1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĖI UN UZDEVUMI Mērėis: Sagatavot studentus skolotāja logopēda funkciju realizēšanai, t.i., nodrošināt zināšanu un prasmju apguvi, kas ir nepieciešamas dažādas etioloăijas komunikācijas traucējumu atklāšanai, novērtēšanai, novēršanai un profilaksei dažādos vecumos. Uzdevumi: 1. Veidot izpratni par cilvēku komunikāciju un tās iespējamiem traucējumiem bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem un veciem cilvēkiem. Ar komunikāciju šeit un arī turpmāk ir domāti visi procesi, kuri ir saistīti ar runātās un rakstītās valodas sapratni un produkciju, kā arī ar neverbālās komunikācijas formām. 2. Nodrošināt zināšanu ieguvi par komunikācijas traucējumu atklāšanas, novērtēšanas un diagnosticēšanas iespējām 3. Apgūt un praksē izmantot komunikācijas traucējumu novēršanas metodes un paħēmienus, iepazīstināt ar alternatīvajām un augmentatīvajām sazināšanās metodēm, kā arī ar komunikācijas traucējumu profilaksi 4. Veidot izpratni par komunikācijas sociālām un kulturālām atšėirībām, respektējot indivīda tiesības būt savādākam sabiedrībā 5. Rosināt studentus zinātniskai darbībai, izvēloties aktuālas pētījumu tēmas logopēdijā par dažādiem komunikācijas traucējumu aspektiem. Programmas mērėis tiek sasniegts apgūstot studiju plānā paredzētos studiju kursus, veicot logopēdiskās prakses, izstrādājot studiju darbu konkrētā logopēdijas jomā. Studiju kursu izvēlē tiek Ħemti vērā studiju programmas realizācijas uzdevumi. Pēc programmas Logopēdija apguves studējošie ir sasnieguši sekojošus rezultātus: ieguvuši zināšanas tajās medicīnas, valodniecības, pedagoăijas, psiholoăijas zinātħu jomās, kuras tieši un pakārtoti ir saistītas ar logopēdiju, ieguvuši zināšanas logopēdijas teorētiskajos un praktiskajos kursos, apguvuši prasmes pielietot logopēdiskā darba tehnoloăijas strādājot ar dažāda vecuma klientiem ar dažādām logopēdiskajām diagnozēm, izveidojuši personīgo attieksmi pret indivīdu ar komunikācijas traucējumiem un viħa vietu sabiedrībā. 3
2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA Studiju darbs programmā tiek organizēts saskaħā ar Latvijas Valsts Izglītības likumu, Augstskolu likumu, MK Noteikumiem par otrā līmeħa profesionālās augstākās izglītības standartu, saskaħā ar Latvijas Republikas izglītības klasifikatoru, LPA Satversmi, atbilstoši LPA Nolikumam par studijām un citiem studiju reglamentējošiem dokumentiem. Studiju programma Logopēdija funkcionē saskaħā ar LPA (LiepU) 1 mērėi t.i., nodrošina studijas un zinātniskos pētījumus - izglītības zinātnē un skolotāju izglītībā. Studiju programma Logopēdija nodrošināt iespēju iegūt profesionālo augstāko izglītību, iesaista sociālos partnerus studiju programmu kvalitātes nodrošināšanā, rūpējas par jauno speciālistu sagatavošanu darba tirgus prasībām, informē un izglīto sabiedrību par jaunākajiem sasniegumiem logopēdijas jomā Latvijā un pasaulē. Programmas iekšējā kvalitātes izvērtēšana notiek pašnovērtējuma perioda beigās, apkopojot studiju gada laikā neformālās sarunās iegūto informāciju un atsauksmes no studentiem un studiju kursu docētājiem. Jāatzīmē, ka šis process ir samērā subjektīvs. Objektīvāku programmas realizācijas kvalitātes vērtējumu dod 2. un 3. kursa studentu aptaujas, jo tās ir speciāli izstrādātas un aptver plašu ar studiju saturu un organizāciju saistītu jautājumu loku. Programmas iekšējās pašnovērtējuma rezultātā programmas direktors lemj par atsevišėu studiju kursu vai docētāju nomaiħu ar mērėi pilnveidot studiju programmas satura un tā realizācijas kvalitāti. Tā kā studiju programmas realizācija notiek saskaħā ar stingri noteiktu hierarhiju, tad studiju plānā paredzētās izmaiħas attiecībā uz docētāju vai studiju kursu maiħu ir iespējams veikt tikai akceptējot tās fakultātes domē un studiju daĝā. Bieži vien šis process ir izteikti formāls un pauž neuzticību programmas direktoram, kurš vislabāk zin programmas saturu un realizācijas gaitu. 2006./2007. studiju gadā studiju programma tika realizēta balstoties uz tipveida plānu. Šajā izvērtēšanas periodā tipveida plāna A un B daĝās izmaiħas nav notikušas, C (brīvās izvēles) daĝā studentiem tika piedāvāti divi jauni studiju kursi Autisms 1KRP un Fonētiskā ritmika 1KRP. 1 LPA Pašnovērtēšanas ziħojums 2005./2006. studiju gads [tiešsaiste]. Liepāja, 2006. [skatīts 2007.gada 14. jūnijā]. Pieejams www.lieppa.lv. 4
Studentu aptaujas rezultāti rāda, ka ar studiju darba organizāciju programmā Logopēdija pilnībā apmierināti vai daĝēji apmierināti ir 91,5 % studējošie. 3. STUDIJU PROGRAMMAS LEKCIJU KURSU, PRAKTISKO NODARBĪBU, SEMINĀRU UN CITU STUDIJU PASĀKUMU APRAKSTA ANOTĀCIJĀ Studiju programmas Logopēdija struktūra veidota, balstoties uz koncepciju par logopēdiju kā integrētu zinātħu nozari. Programma paredz studējošiem iegūt zināšanas medicīnas, valodniecības, pedagoăijas, psiholoăijas zinātħu jomās, kuras tieši un pakārtoti ir saistītas ar logopēdiju, apgūt logopēdijas teorētiskos n praktiskos kursus, apgūt logopēdiskā darba tehnoloăijas, trīs logopēdisko prakšu laikā 1., 2. un 3. studiju gadā apgūt skolotāja logopēda darbam nepieciešamās praktiskās iemaħas, sekmīgi nokārtot kvalifikācijas eksāmenu, izstrādāt un aizstāvēt diplomdarbu (Diploma pielikums punkts 4.2.). Programmas struktūra ir sekojoša: A daĝa - vispārizglītojošie studiju kursi 10 KRP - nozares teorētiskie pamatkursi - 31 KRP B daĝa - nozares profesionālās specializācijas kursi 42 KRP. C daĝa - brīvās izvēles kursi - 4 KRP Studiju kursu aprakstus skatīt studiju programmas Logopēdija Akreditācijas dokumentu kopā. 4.VĒRTĒŠANAS SISTĒMA Studentu zināšanas tiek vērtētas sistemātiski studiju procesa laikā atbilstoši katras studiju kursa programmas nosacījumiem. Tiek vērtēts studiju kursu apguves līmenis un prakses uzdevumu izpilde. Galvenās zināšanu pārbaudes formas ir ieskaites un eksāmeni, kuri notiek mutisku pārbaudījumu, pārbaudes darbu, testu veidā. Vērtēšanas sistēma balstīta uz LPA izstrādātiem Noteikumiem par pārbaudījumiem. Vērtēšana 10 ballu sistēmā vai arī ieskaitīts, neieskaitīts. 5
Studentu aptaujas rezultāti rāda, ka vidēji 88 % studējošo ir apmierināti ar pārbaudījumu veidu un to kārtošanas pietiekamību, precizitāti un savlaicīgumu. 5.STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA Studijas uzsākot, studenti tiek iepazīstināti ar Logopēdijas studiju programmas mērėiem un uzdevumiem, saturu, studiju organizāciju, prasībām un plānotajiem rezultātiem, kā arī informēti par iespējām aktīvi iesaistīties studiju programmas pilnveidošanā, Ħemot vērā finansiālās iespējas un konkrēto ierosinājumu raksturu. Katra studiju gada noslēgumā studentu tiek informēti par izmaiħām studiju programmā nākošajā studiju gadā. Studiju programmas kursu apguve notiek lekcijās, semināros, praktiskajās nodarbībās, praksēs, konsultācijās, kā arī studentiem patstāvīgi strādājot. Nodarbībās līdzās tradicionālajām darba formām, tiek izmantotas mūsdienīgas pasniegšanas metodes teorijas un prakses saliedētība problēmorientētā apmācībā, kursu tēmu uzskatāma vizualizācija, izmantojot multimediju iespējas. Īpaša uzmanība tiek atvēlēta praktisko nodarbību plānošanai studiju procesā. Daudzu studiju kursu apguves mērėis ir veidot praktiskā darba iemaħas, tāpēc ir svarīgi, lai nodarbības notiktu iestādēs, kur logopēdisko darbu ar dažāda vecuma klientiem veic pieredzējuši praktiėi. LPA ir izveidojusies ilgstoša un laba sadarbība ar speciālām pirmsskolas izglītības iestādēm, speciālām skolām, bērnu attīstības centriem, Latvijas Bērnu dzirdes centru, slimnīcām un veselības centriem. 34 % studējošo uzskata, ka praktisko nodarbību organizācija un saturs ir viens no tiem kvalitatīvajiem rādītājiem, kas raksturo studiju programmas stiprās puses. 8,6 % aptaujāto uzskata, ka programmā ir izveidota laba sadarbība ar citām iestādēm un speciālistiem. Studiju programma paredz studējošo patstāvīgo darbu ikviena studiju kursa apguvē. Patstāvīgā darba veikšanai studenti saħem metodiskas norādes par veicamo darbu no docētājiem. SaziĦa starp mācībspēku un studentu notiek nodarbībās, konsultācijās un, Ħemot vērā to, ka studenti studē neklātienē, arī ar pasta un e-pasta starpniecību. 6
Studentu aptaujas rezultāti rāda, ka 82,9 % studējošo uzskata, ka patstāvīgā darba apjoms studijās ir pietiekams. Patstāvīgā darba veikšanai 100 % studējošo informāciju meklē LPA un citās bibliotēkās, 74 % - internetā. Viens no svarīgākajiem studiju programmas Logopēdija komponentiem ir prakse. Balstoties uz veikto praksi, tiek izstrādāti studiju darbi un diplomdarbi logopēdijā. Prakses laikā studenti apgūst un nostiprina programmas uzdevumos paredzētās praktiskā logopēdiskā darba prasmes, noformulē savu personīgo attieksmi pret klientu ar funkciju traucējumiem. Prakses mērėi tiek sasniegti tikai tādā gadījumā, ja studentam ir skaidri noformulēti veicamā darba uzdevumi, ir izstrādātas nodarbību, novērtējumu protokolu matrices, kuras ir vienotas visā studiju programmā. Diemžēl jāatzīmē, ka varētu turpināt pilnveidot jautājumus, kas ir tieši saistīti ar prakses organizāciju un satura izstrādi LPA administratīvā līmenī: organizēt seminārus studentu prakšu konsultantiem, pārskatīt prakses grupu vadītāju pienākumus un izvērtēt šī darba samērību ar esošo atalgojumu par paveikto. Pašreizējā sistēma nemotivē prakšu grupas vadītāju ieguldīt spēkus un enerăiju profesionālās studiju programmas svarīgākā komponenta prakses pilnveidē. Studiju programmas plāns paredz, ka studiju laikā studējošie raksta studiju darbu un noslēguma darbu, kuri apliecina profesionālo gatavību darbam logopēdijas jomā, prasmi patstāvīgi noteikt un risināt reālas un aktuālas logopēdijas nozares problēmas. Diplomdarbā studenti apliecina profesionālā un pētnieciskā darba iemaħas logopēdijā. Par savu darbu vadītājiem studējošie izvēlas docētājus, kuri jau darbojas dažādos ar logopēdiju saistītos pētnieciskos projektos. Studentu darbu tematika sasaucas ar aktuāliem logopēdijas jautājumiem. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tās ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšanu pētniecības projektos atspoguĝota tabulā Nr.1. Docētājs Projekts Studējošo studiju darbu un diplomdarbu tēma. Laila StaĜăe Bērnu ar īpašām vajadzībām iekĝaušana pirmsskolas izglītības Rakstu valodas traucējumi jaunākā skolas vecuma iestādēs. (realizē RDIJS bērniem. departamenta un Lielbritānijas Runas tehnikas pilnveidošana logopēdiskās nodarbībās. Padomes Latvijā) Baiba Trinīte Atbalsts bērniem ar disleksiju (realizē biedrība Pro Futuro, atbalsta Baltijas Amerikas Partnerattiecību Programma) Optiskās disgrāfijas un telpiskās uztveres traucējumi kreiĝiem. Disleksijas ietekme skolēnu 7
Ija Bauska Baltic Cleft Network (Lietuva, Igaunija, Vācija) Gundega Tomele Interdisciplinārā bērnu attīstības veicināšana (Internationale Deutsche Academie, Vācija) zināšanu apguvē. 5-7 gadīgo bērnu izrunas traucējumi saistībā ar viħu fizisko stāvokli. Montesori atveseĝojošās pedagoăijas izmantošana valodas bāzes funkciju attīstīšanai Tab. Nr.1 Paralēli studijām daudzi studenti aktīvi piedalās Latvijas Logopēdu asociācijas (LLA) rīkotajos semināros un izglītojošās lekcijās. Vairāki programmas 3. kursa studenti ir kĝuvuši par LLA biedriem. 6. PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS 6.1. Atbilstība valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartam. LPA piedāvātā studiju programma Logopēdija ir saskaħota ar MK noteikumu Nr.481 (20.11.2001.) Noteikumi par otrā līmeħa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu. Studiju programma Logopēdija tiek piedāvāta reflektantiem ar augstāko pedagoăisko un augstāko medicīnisko izglītību. Programmas struktūra: 1.studiju gads 2.studiju gads 3.studiju gads Vispārizglītojošie kursi 3 KRP Vispārizglītojošie kursi 5 KRP Vispārizglītojošie kursi 2 KRP Nozares teorētiskie Nozares teorētiskie Nozares teorētiskie pamatkursi - 17 KRP pamatkursi - 11 KRP pamatkursi- 4 KRP Nozares profesionālās Nozares profesionālās Nozares profesionālās specializācijas kursi 13 KRP specializācijas kursi 15 KRP specializācijas kursi 15 KRP Prakse - 4 Prakse - 4 Prakse - 4 Diplomdarbs 8 KRP Kvalifikācijas eksāmens 8
Brīvās izvēles kursi 2 KRP 2 KRP Brīvās izvēles kursi 2 KRP Kopā 37 KRP Kopā 37KRP Kopā 37 KRP Pēc profesionālās programmas apguves tiek piešėirta 5. līmeħa profesionālā kvalifikācija. Programma atbilst skolotāja profesijas standartam ( skatīt profesijas Skolotājs ). Tā nodrošina zināšanu un prasmju apguvi, lai varētu realizēt logopēda funkcijas ar personām jebkurā vecumā iestādēs, kurās ir paredzētas šāda veida darbības. Atbilstoši LR Profesiju klasifikatoram, šajā programmā sagatavotie speciālisti var strādāt profesijās, kuras apzīmētas ar sekojošiem kodiem 2332 04, 2340 05, 2340 10, 2340 11. Programmā ietverta to pedagoăijas un psiholoăijas, medicīnas, lingvistikas zinātħu kursu apguve, kas mērėtiecīgi tiek integrēta logopēdijas teorijā un praksē, lai varētu nodrošināt veicamā darba pienākumu un uzdevumu realizāciju atbilstoši profesijas standartam. Studiju kursu ietvaros studējošie apgūst zināšanu un prasmju kopumu, kas profesijas standartā tiek atzīts par nepieciešamu, lai varētu realizēt skolotāja logopēda funkcijas. Teorētisko un praktisko nodarbību, kā arī prakses laikā studējošie apgūst prasmi plānot savu un audzēkħu darbu ar to šajā programmā saprot tuvāko un tālāko mērėu izvirzīšanu logopēdiskajā procesā, individuālo un grupu nodarbību plānu veidošanu šo mērėu sasniegšanai, tiek apgūtas prasmes iegūt, analizēt un apkopot informāciju par runas, valodas un psihomotorās attīstības traucējumiem, atbilstoši tiem izstrādāt vai izvēlēties korekcijas programmas, to realizēšanas metodes. Studijās, atbilstoši Skolotāja profesijas standartam, studējošie iegūst zināšanas par valsts izglītības sistēmas, skolotāju un logopēdu darbību reglamentējošiem dokumentiem gan LR, gan ES kontekstā. Studiju programma atbilst Eiropas Logopēdu asociācijas (CPLOL) vadlīnijām, kas deklarētas Logopēdu izglītības pamatstandartā (The Minimum Standarts for Initial Education). 2004. gadā, kad studiju programma tika gatavota akreditācijai, tika veikts šis programmas salīdzinājums ar citām tāda paša līmeħa ES dalībvalstīs realizētām 9
Logopēdijas studiju programmām. Salīdzinājumam izmantota informācija internetā (http://www.psych.ut.ee; http://www.reha.hu-berlin.de; http://www.medfak.lu.se). LPA Logopēdijas studiju programma satura un struktūras ziħā tiek salīdzināta ar logopēdijas studiju programmām Tartu Universitātē (Igaunija) un Berlīnes Humbolta Universitātē (Vācija). Abās augstāk minētajās universitātēs šī programma tiek realizēta Pedagoăijas fakultātēs. Berlīnes Universitātē realizētajā programmā tiek izdalīti līdzīgi studiju kursu bloki, kā LPA piedāvātajā Logopēdijas programmā: - pedagoăijas un psiholoăijas zinātħu bloks, - speciālo (logopēdisko) zinātħu bloks, - medicīnas zinātħu bloks, - lingvistikas zinātħu bloks. Salīdzinot LPA piedāvāto studiju programmu ar Tartu Universitātē (turpmāk TU) realizēto logopēdijas programmu, ir konstatējama daudzu studiju kursu atbilstība: - Speciālā psiholoăija 2 KRP (TU: Speciālā psiholoăija 3 KRP) - Ievads speciālajā pedagoăijā 2 KRP (TU: Ievads speciālajā - pedagoăijā 2,5 KRP) - Runas psiholoăija 3 KRP (TU: Runas psiholoăija 1,5 KRP ) - Attīstības psiholoăija 2 KRP (TU: Attīstības psiholoăija 2 KRP) - Runas un dzirdes orgānu anatomija, fizioloăija un pataloăija 3 - KRP (TU: Runas un dzirdes orgānu normālā un patoloăiskā - anatomija un fizioloăija 1,5 KRP ) - Bērnu psihopatoloăija 2 KRP (TU: Bērnu psihopatoloăija 2 KRP - Ievads neirofizioloăijā 2 KRP (TU: Neirofizioloăija 1,5 KRP ) - Bērnu neiroloăija 3 KRP (TU: Neiroloăija 2 KRP ) - Metodoloăija un zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 1 - KRP (TU: Pētnieciskās metodes 2 KRP ) - Lingvistika 3 KRP (TU: Ievads lingvistikā 1 KRP ) - Logopēdiskā ritmika 2 KRP (TU: Logoritmika 2 KRP ) LPA studiju programmā arī ir iekĝauti studiju kursi Valodas traucējumi bērniem, Rinolālija, Afāzija, Runas tempa un ritma traucējumi, Balss traucējumi, Rakstu runas traucējumi, kuri ietverti Lundas Universitātes (Zviedrija) logopēdijas studiju programmā, kā arī citu ES dalībvalstu augstskolu logopēdijas programmās. 10
6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem Ar katru gadu valstī palielinās to personu skaits, kurām ir dažādi runas un/vai valodas traucējumi. Neapšaubāmi, ka visvairāk šie traucējumi ir novērojami pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vidū, bet diemžēl vēl joprojām nav iespējams nodrošināt logopēdisko palīdzību visiem, kam tā ir nepieciešama. Tas ir izskaidrojams ar kvalificētu speciālistu trūkumu izglītības iestādēs. Studiju programmas absolventiem nav grūtību pēc studiju beigšanas atrast savai kvalifikācijai atbilstošu darba vietu. 7. STUDĒJOŠIE 2006./2007. studiju gadā LPA Logopēdijas studiju programmā studēja 54 studenti. UzĦemšana un imatrikulācija studiju programmā notiek saskaħā ar LPA Senātā apstiprinātiem uzħemšanas un imatrikulācijas noteikumiem, kuri attiecībā uz šo studiju programmu nosaka precīzu mērėauditoriju personas ar augstāko pedagoăisko vai augstāko medicīnisko izglītību. 2006./2007. studiju gadā studiju programmā bija imatrikulēti 17 studenti, programmu absolvēs 21 students. 2006./2007. studiju gadā tika veikta studējošo un absolventu aptauja. Aptaujā piedalījās 35 otrā un trešā kursa studenti. Aptaujas rezultātu pilnā apjomā atrodami pie programmas direktores un LPA Socioloăisko pētījumu centrā. Studējošo aptaujas rezultātu analīze ir atspoguĝota pašnovērtējuma ziħojumā katra aprakstāmā jautājuma kontekstā: 2.punktā - Studiju darba organizācija, 4. punktā - Vērtēšanas sistēma, 5. punktā Studiju programmas praktiskā īstenošana, 8.punktā Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums 9.punktā Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums. 11
8.STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTAIS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS Studiju programmas realizācijā ir iesaistīti 32 docētāji no LPA Pedagoăijas, Psiholoăijas un Latviešu valodas katedrām, Rīgas StradiĦa Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, kā arī citi izglītībā, rehabilitācijā un habilitācijā nodarbināti speciālisti, piem., no Latvijas Logopēdu asociācijas, Latvijas Bērnu neirologu asociācijas. Studiju programmas realizācijā ir iesaistīti 2 profesori (A.Samuseviča, J.Dehtjars), kā arī docētāji ar doktora un maăistra grādiem. 2006./2007.studiju gadā programmas realizācijā ir piedalījušies jauni mācībspēki V.Kulmane, Mg.paed.(Ăenētika. Embrioloăija), V.Kadiėe, Mg.paed (Ievads neirofizioloăijā), I.Zandere (Bērnu literatūra). Akadēmiskā personāla kvalifikācija ir atbilstoša studiju programmā izvirzītajiem mērėiem un uzdevumiem. B.Trinīte ir Eiropas Runas un valodas terapeitu un logopēdu pastāvīgās komitejas (CPLOL) Izglītības komisijas locekle, darbība saistīta ar logopēdu augstākās izglītības ieguves stratēăijas veidošanu Eiropā. Galvenās darbības jomas: logopēdu pamatizglītības standarts, tā atbilstība BoloĦas deklarācijai; diplomu un logopēda profesionālās kvalifikācijas atzīšana Eiropas telpā. B.Trinīte ir arī Latvijas Logopēdu asociācijas valdes locekle, Augstskolu sekcijas vadītāja. S.Tūbele 2006. gadā aizstāvējusi promocijas darbu Jaunāko klašu skolēnu runas un valodas traucējumu noteikšana un korekcijas iespējas un ieguvusi pedagoăijas doktora zinātnisko grādu nozaru peadagoăijā. D. Bethere strādā pie promocijas darba Akadēmisko prasmju veidošanās un korekcija bērniem ar kompleksiem attīstības traucējumiem izstrāde. Tēmas sociālo nozīmību apliecina šādi faktori: dzirdes traucējumi Latvijā tiek diagnosticēti samērā vēlu; daudzos Latvijas reăionos bērniem ar dzirdes traucējumiem netiek nodrošināts atbilstošs pedagoăiskais atbalsts pirmsskolas izglītībā; nedzirdīgo bērnu dzirdīgie ăimenes locekĝi samērā ierobežoti pārzina nedzirdīgo zīmju valodu. Šajā studiju gadā programmas mācībspēki iesaistījās un arī turpināja darboties vairāku starptautisku projektu realizācijā: 1. Terminology Frameworks Project IGOT CSD (International Group on Terminology Frameworks Communication Science and Disorders) piedalījās 12
Mg.sc.sal. B. Trinīte. Projekta dalībnieki: CASLPA (Kanāda), RCSLT (Lielbritānija), AFL (Dānija), ASHA (ASV), SPA (Austrālija), NZSTA (Jaunzēlande), CPLOL (Eiropa), IALP (starptautiskā logopēdu asociācija). Projekta darbības laiks: 2005. 2007. g. Projekta rezultāti: logopēdijas terminoloăijas harmonizēšana, precizēšana un piemērošana; sadarbības veicināšana starp starptautiskajām logopēdu profesionālajām asociācijām. 2. Standarts for Clinical Education (CPLOL) - B.Trinīte. Projekta dalībnieki: Norvēăija, Zviedrija, Spānija, Šveice, Dānija, Slovākija. Projekta darbības laiks: 2007.- 2009.g. Projekta rezultāti: izstrādāt studentu logopēdiskās prakses standartu. 3. Baltic Cleft Network I.Bauska. Projekta dalībnieki Lietuva, Igaunija, Vācija. Projekta rezultāti: uzlabot bērnu ar iedzimtām aukslēju šėeltnēm diagnostiku. 4. Eiropas aăentūras Speciālās izglītības attīstībai projektā Immigrant Pupils with Special Educational Needs: Cultural Diversity and Special Needs Education piedalās Mg.paed. D. Bethere Programmas docētāji ir bijuši dalībnieki Latvijas mēroga projektos: 1. Bērnu ar īpašām vajadzībām iekĝaušana pirmsskolas izglītības iestādēs. (RDIJS departaments, Lielbritānijas Padome Latvijā) Mg.paed.L. StaĜăe, 2. Skolotāju logopēdu profesionālās kompetences paaugstināšana par balss funkcijas traucējumiem (ESF) B.Trinīte, 3. Atbalsts bērniem ar disleksiju. (biedrība Pro Futuro, Baltijas Amerikas Partnerattiecību Programma) B.Trinīte Programmā iesaistīto mācībspēku 2006./2007. gadā veiktie pētījumi atspoguĝoti izdotās grāmatās, publicētos rakstos: 1. Bethere D. Latviešu nedzirdīgo zīmju valodas nozīme nedzirdīgo cilvēku kopienas attīstībā // Valodu apguve: problēmas un perspektīva: Zinātnisko rakstu krājums: V. Liepāja: LiePA, 2006. 84. 92. lpp. 2. Bethere D. Mācību programmu individualizācija speciālajā izglītībā // Pedagoăija: teorija un prakse: Rakstu krājums: IV. Liepāja: LiePA, 2006. 37. 44. lpp. 3. Paipare M. Mūzikas klausīšanās kā izziħas process // Pedagoăija: teorija un prakse: Rakstu krājums: IV. Liepāja: LiePA, 2006. 240. 245. lpp. 4. Trinīte B. Balss un tās traucējumi. Liepāja: LiePA, 2006. 79 lpp. 5. Trinīte B. Leksiski gramatiskā komponenta attīstības īpatnības 5 8 gadus veciem bilingvāliem bērniem // Valodu apguve: problēmas un perspektīva: Zinātnisko rakstu krājums: V. Liepāja: LiePA, 2006. 310. 317. lpp. 13
6. Tubele S. Detailed Speech and Language Diagnostic System a Curriculum Component in Teacher Education/ Kruze A., Mortag I., Schulz D. Sprache- und Schulpolitik in Multikulturellen Gesellschaften.- Leipzig: Leipziger Universitatsverlag, 2007.- S.71-82 7. Tūbele S. Skolotāju izglītības uzlabošana, lai veicinātu sadarbību skolēna runas un valodas koriăējoši attīstošajā darbībā / ATEE Spring University. Teacher of the 21st Century: Quality Education for Quality Teaching. Rīga: Izglītības soĝi, 2006.- 493.-508. lpp. 8. Tubele S. The Cooperation in the Correction Developmental Work of Pupil s Speech and Language Disability/ ATEE Spring University. Changing Education in a Changing Society. Lithuania: Klaipeda University, 2006.- p. 121 131. 9. UkstiĦa R. Pedagoga loma 6 7 gadus vecu bērnu izziħas interešu veidošanā attīstošā vidē // Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā. Zinātniskie raksti. 3. Starptautiskā konference. 6. 8.aprīlis, 2006. Rīga: RPIVA, 2006. 475. 480. lpp. Programmas docētāji piedalījušies vairākās starptautiskās konferencēs: Māra Lokenbaha, Baiba Trinīte: 6. Eiropas Logopēdu kongress A multilingual and multicultural Europe A challenge for speech and language therapists Berlīne (Vācija) 15. 17.IX Sarmīte Tūbele: Latvijas Universitātes 65. conference, 2007. gada 8. februārī (referāts) Studiju programmas realizācijas kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no tajā strādājošo docētāju profesionālās kvalifikācijas līmeħa. Uzaicinot vadīt studiju kursus, viens no galvenajiem kritērijiem pretendentam ir augsta līmeħa kompetence studiju kursam atbilstošajā jomā. Lektoru piedāvātās studiju kursu programmas tiek saskaħotas ar studiju programmas Logopēdija mērėiem un uzdevumiem. Logopēdijas studiju kursus (teorētiskos un praktiskos) vada tikai augsti kvalificēti logopēdi. Programmas docētāji regulāri apmeklē LLA rīkotos kvalifikācijas paaugstināšanas kursus. Logopēdisko prakšu realizācijā iesaistītie prakses konsultanti ir ar augstāko logopēdisko izglītību un ilggadēju darba stāžu izvēlētajā logopēdijas jomā. Studentu aptaujas rezultāti norāda, ka programmā iesaistīto mācībspēku kopīgais vērtējums ir labs, apmierina mācībspēku sagatavotība lekcijām, kompetence attiecīgajā jomā, izmantotais pasniegšanas stils, vērtēšanas objektivitāte, izmantotie izdales materiāli. 14
9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS Studiju programmas finansiālos izdevumus sedz studējošais. Studiju programmas izmaksa tiek noteikta, pamatojoties uz LPA Senātā apstiprinātu dokumentu Par studiju maksas noteikšanas principiem LPA, kas izstrādāts saskaħā ar MK noteikumiem Nr.337. Studiju programmā studējošiem ir iespēja saħemt studiju kredītu mācību maksas segšanai. LPA infrastruktūra ir pietiekama, lai realizētu šo studiju programmu. Studiju programmas praktiskās daĝas sekmīgā realizācijā nozīmīga ir sadarbība specializētām izglītības un veselības aprūpes iestādēm. Salīdzinot ar iepriekšējo pašnovērtējuma periodu 2, var redzēt, ka būtiski ir uzlabojies studiju procesa nodrošinājums ar literatūru un metodiskajiem materiāliem. Tā, 31,4 % respondentu uzskata, ka nodrošinājums pilnībā apmierina, 57,1 % - daĝēji apmierina, 5,7 % - daĝēji neapmierina. 10. ĀRĒJIE SAKARI Studiju programmas specifika nosaka, ka praktiskās nodarbības ir nepieciešams organizēt iestādē, kurā studenti uz vietas var vērot speciālistu darbu ar dažāda vecuma klientiem, kuriem ir smagi psihomotorās attīstības un komunikācijas traucējumi. Tāpēc logopēdijas programmas realizācijas gaitā ir izveidojusies laba sadarbība ar dažādām valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām, kuras ir atsaucīgas, uzħemot pie sevis LPA studentus. Šāda sadarbība nodrošina iespēju potenciāliem darba devējiem iepazīt topošos speciālistus un jau pēc studiju beigām piedāvāt viħiem darba vietas. Arī studenti aptaujās atzīmē, ka praktisko nodarbību norisei vietās, kur ir redzama reāla logopēda un bērna mijiedarbība, ir būtiska loma viħu profesionālajā izaugsmē. 2006./2007.studiju gadā ir noslēgti sadarbības līgumi par praktisko nodarbību organizēšanu studiju programmā Logopēdija ar sekojošām iestādēm: Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolu, VAS P.StradiĦa klīnisko universitātes slimnīcu, 2 Studiju programmas Logopēdija pašnovērtējuma ziħojums 2005./2006. studiju gads [tiešsaiste]. Liepāja, 2006. [skatīts 2007.gada 14. jūnijā]. Pieejams www.lieppa.lv. 15
RTU Transporta un mašīnbūves fakultāti, Rīgas 85. vidusskolu, rehabilitācijas centru Mēs esam līdzās, Latvijas bērnu dzirdes centru, Latvijas Logopēdu asociāciju. 11. STUDĒJOŠO IESPĒJAS TURPINĀT STUDIJAS CITĀ STUDIJU PROGRAMMĀ VAI AUGSTSKOLĀ 12. LPA Senāta sēdes lēmums (protokols Nr.8 no 17.02.2003) par iespējām turpināt izglītības ieguvi LPA Logopēdijas programmā studējošiem akreditētā studiju programmā Logopēds, pamatskolas skolotājs ( lēmums Nr.69, 1998.g. 3.decembrī). 13. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2007./2008. STUDIJU GADAM Studiju programmas galvenos virzienus lielā mērā nosaka LPA Attīstības koncepcija, kura tika apstiprināta 2004.gadā un pašlaik norit šīs koncepcijas realizācija gan visā akadēmijā kopumā, gan arī konkrēti studiju programmā Logopēdija. Viena no attīstības plāna prioritātēm ir turpināt pilnveidot studiju programmas modeli, kurš paredz pedagoăijas, psiholoăijas, medicīnas, valodniecības zinātħu bloku integrāciju logopēdijas priekšmetu apguvē. Nr. Veicamie uzdevumi Izpildes Atbildīgais Izpildītāji Izpildes p.k laiks par izpildi apliecinājums, novērtējums 1. Pilnveidot studiju programmas kursu saturu integrāciju un to saistību ar logopēdiju: Izstrādāt anketas mācībspēkiem un 2008. aprīlis Kvalitātes Socioloăisko Aizpildītas turpināt studentu anketēšanu sistēmas pētījumu studentu un atgriezeniskās saites nodrošināšanai. vadītāja centrs mācībspēku M.Kivlena anketas 16
Pārstrādāt studiju kursu programmas atbilstoši LPA prasībām Apzināt jaunas praktisko nodarbību realizācijas vietas: izglītības un veselības aprūpes iestādēs. 2. Uzlabot studentu pētniecisko darbu: Veicināt studentu dalību LPA zinātniskajās konferencēs, LLA rīkotajos semināros, studentu zinātnisko darbu lasījumos, veicināt studentu darbu izdošanu un publicēšanu. 3. Pilnveidot prakses organizāciju: Apzināt studentu prakses konsultantus izglītības iestādēs, veselības aprūpes iestādēs, Labklājības ministrijas pakĝautībā esošajās iestādēs. 4. Akadēmiskā personāla atlase un kvalifikācijas paaugstināšana: 2008. aprīlis B.Trinīte Programmas mācībspēki Pārstrādātas kursu programmas 2007.gada B.Trinīte B.Trinīte Noslēgti oktobris līgumi Sistemātiski B.Trinīte Studiju programmas docētāji 2007./2008. L.Nakase L.Nakase Līgumi ar studiju gads sadarbībā ar iestādēm, programmas kuras direktori nodrošina prakses vietas Jaunu mācībspēku piesaiste logopēdijas kursu realizācijā studiju programmā. Piedalīšanās starptautiskos semināros, konferencēs, simpozijos, apmaiħas programmās. 5. Nostiprināt materiāli tehnisko bāzi: Attīstīt un paplašināt LPA logopēdiskās palīdzības centru. sistemātiski ĥ.petrauska B.Trinīte Noslēgti darba līgumi sistemātiski Studiju Studiju Konferenču programmas programmas tēzes docētāji docētāji sistemātiski V.TrumsiĦa B.Trinīte 17
Uzlabot infrastruktūras nodrošinājumu programmas realizācijai Papildināt bibliotēkā logopēdiskās literatūras klāstu. 6. Pārskatīt studentu iespējas turpināt studijas citā studiju programmā vai augstskolā. 2008.aprīlis M.Leimants B.Trinīte sistemātiski Bibliotēkas B.Trinīte, vadība bibliotēkas vadība 2008. gada ĥ.petrauska B.Trinīte Noslēgts aprīlis līgums Darba grupas vadītāja : Baiba Trinīte, veselības zinātħu maăistre, Pedagoăijas katedras lektore, programmas direktore Darba grupas locekĝi: ĥina Petrauska, pedagoăijas maăistre, Pieaugušo izglītības nodaĝas vadītāja Dina Bethere, pedagoăijas maăistre, Pedagoăijas katedras lektore Sanita Dunkere, studiju programmas Logopēdija 3. kursa studente 18