www.sorainen.com LATVIJA 2006.gada marts Izdevums: 40 Sorainen Law Offices Pärnu mnt. 15 10141 Tallina, Igaunija Tel: +372-6 400 900 Fakss: +372-6 400 901 E-pasts: sorainen@sorainen.ee Kr. Valdemara iela 21 LV-1010 R ga, Latvija Tel: +371 7 365 000 Fakss: +371 7 365 001 E-pasts: sorainen@sorainen.lv Jogailos g. 4 LT-01116 Viļņa, Lietuva Tel: +370-5 2685 040 Fakss: +370-5 2685 041 Em-pasts: sorainen@sorainen.lt Fredrikinkatu 55 A 1 00100 Helsinki, Somija Tel: +358-9 4369 0840 Fakss: +358-9 4369 0841 E-pasts: sorainen@sorainen.com EIROPAS SAVIENĪBA Eiropas Parlaments balsojumç apstiprina Pakalpojumu direkt vu Kop ES tika ieviesta pakalpojumu snieg anas br v ba, tç nav guvusi gaid to spïku. Komisijas 2002. gadç veiktajç pït jumç "Iek ïjç tirgus stçvoklis" identificïts 91 ïrslis, ar ko pakalpojumu sniedzïjiem bijis jçsaskaras, sniedzot pçrrobeïu pakalpojumus, piemïram, apgrappletino a at auju sa em anas kçrt ba, pçrmïr ga birokrçtija un juridiskç nenoteikt ba. os ïr us labi ilustrï pla i paz stamç lieta, kurç bija iesaist ta Latvijas SIA "Laval un partneri", kurai tika liegta piek uve Zviedrijas bapplevniec bas tirgum. Tika gaid ts, ka pakalpojumu direkt vas projekts veicinçs pakalpojumu br vas aprites att st bu, palielinot konkurenci pakalpojumu tirgos, samazinot cenas un uzlabojot kvalitçti un patïrïtçju iespïjas izvïlïties (patïrïtçju ties bas gapplet labumu no tirgus, kurç valda konkurence). Direkt vas projekts, kuru Eiropas Parlaments pie ïma 2006. gada 16. februçr, ir daudz konservat vçks, nekç sçkotnïji bija cerïts. Saska Ç ar direkt vas noteikumiem dal bvalst m ir jçizvïrtï vairçku ierobeïojumu, kas var kavït pakalpojumu nozares att st bu (piemïram, teritoriçlçs vai kvantitat vçs pras bas, piepras tais minimçlais pamatkapitçls un obligçtç juridiskç darb bas forma), pamatojums un proporcionalitçte, jçvienkçr o uz pakalpojumu snieg anu attiecinçmçs administrat vçs formalitçtes un procedappleras (piemïram, viens kontaktpunkts, elektroniskçs procedappleras, at auju izsnieg anas kçrt bas vienkçr o ana), jçizbeidz vairçkas direkt vç norçd tçs procedappleras, kas kavï piek uvi pakalpojumiem vai to snieg anu (piemïram, valstiskç pieder ba, rezidence, reæistrçcija) un jçgarantï br va pakalpojumu aprite. PÇrrobeÏu pakalpojumu snieg anas ïr u novïr ana attiecas tikai uz tçm jomçm, kuras jau ir atvïrtas konkurencei. L dz ar to direkt va reglamentï pakalpojumus ar vispçrïju ekonomisku noz mi (pasta, appledensapgçdes, elektr bas, atkritumu apstrçdes pakalpojumus), komercdarb bas pakalpojumus, piemïram, vad bas konsultçciju, sertifikçcijas un pçrbauïu, pçrvald bas, reklçmas, personçlatlases un komercaæentu pakalpojumus, tçdus pakalpojumus, ko sniedz gan komersantiem, gan patïrïtçjiem (tostarp ar nekustamo pa umu saist tus pakalpojumus, bapplevniec bas, tirdzniec bas, automobi u nomas un ce ojumu aæentappleru pakalpojumus), kç ar patïrïtçjiem sniegtos pakalpojumus (piemïram, tapplerisma, izklaides, sporta centru un atrakciju parku pakalpojumus). Uz pakalpojumiem, kas skar "vispçrïjas intereses", direkt va neattiecas. DaÏi piemïri: valsts un privçtçs vesel bas aprapplepes pakalpojumi, pagaidu darba aæentappleru pakalpojumi, sociçlçs pal dz bas pakalpojumi un pakalpojumi, uz ko jau attiecas speciçli ES ties bu akti piemïram, finan u, telekomunikçciju un transporta pakalpojumi, un juridiskie pakalpojumi, audiovizuçlie pakalpojumi, azartspïles un loterijas, profesijas un darb bas veidi, kas saist ti ar valsts varas steno anu (piemïram, notçri) un nodok u pakalpojumi. Eiropas Parlamenta piedçvçtais direkt vas projekts jçapstiprina 25 ES valstu vald bu vad tçjiem Ministru padomï. Direkt vas gal gçs versijas apstiprinç ana gaidçma ne agrçk kç 2006. gada otrajç pusï. Gints Vilgerts e-pasts: gints.vilgerts@sorainen.lv PaaugstinÇtas l gumcenu robeïas valsts un pa vald bu iepirkumiem Ieviestas diferencïtas likumisko procentu likmes PalielinÇta kreditoru aizsardz ba pirkuma dar jumiem BaltijÇ uzlabojas uz ïmumu pirk anas un pçrdo anas apstçk i 1
LATVIJA KONKURENCES TIESĪBAS UN PUBLISKIE IEPIRKUMI PaaugstinÇtas l gumcenu robeïas 2006.gada 3.martÇ Saeima gal gajç las jumç pie ïma Publisko iepirkumu likumu. Lai gan vïlçk, pamatojoties uz nepiecie am bu ietvert likumç visus tç piemïro anas iz ïmumus, tas tika nosapplet ts otrreizïjai caurlappleko anai, visticamçk, ka attiec bç uz vairumu likuma noteikumiem tas paliks tçds pats, kç sçkotnïji pie emts. Likums ievie direkt vas Nr. 2004/18/EK noteikumus un aizstçj iepriek ïjo likumu Par iepirkumu valsts un pa vald bu vajadz bçm. Jaunais likums paaugstina valsts un pa vald bu iestçïu minimçlçs l gumcenu robeïas no eso ajiem LVL 1000 uz LVL 10 000. Tiek plçnots pa s regulïjums tiem iepirkumiem, kuros l gumcena ir no LVL 1000 l dz LVL 10000. TÇpat tiek noteikts jauns piedçvçjuma izvïles kritïrijs vïrtïjot saimnieciski visizdev gçko piedçvçjumu, proti, vidïjo sociçlo iemaksu apmïrs uz vienu nodarbinçto. Papildus tam, likums ievie jaunus procedappleras ar mïr i atvieglot un paçtrinçt iepirkuma procesu. TurpmÇk pasapplet tçjam bapples iespïja veidot dinamiskç iepirkuma sistïmas, kurç tas varïs iek aus visus pretendentus, kas atbilst pasapplet tçja izvirz tajçm kvalifikçcijas pras bçm un kas ir iesniegu i iepirkumu procedappleras dokumentiem atbilsto u informat vu piedçvçjumu. TÇpat pasapplet tçjam bapples iespïja, izvïloties atbilsto Çko piedçvçjumu ar elektronisko izsoli, kas bapplet bç noz mï elektronisku sol anu. Rappledolfs E Æelis e-pasts: rudolfs.engelis@sorainen.lv DARBA TIESĪBAS Darba likuma noteikumi nav piemïrojami valdes locek u atsauk anai no amata AugstÇkÇs tiesas SenÇts izskat ja lietu (Nr. SKC-653) sakarç ar sabiedr bas valdes locek a pras bu par atjauno anu darbç. Tiesa, sekojot iedibinçtajai praksei vïl pirms Komerclikuma stç ançs spïkç, vïlreiz apstiprinçja, ka valdes locek u iecel anai un atsauk anai no amata nav piemïrojami Darba likuma noteikumi, jo minïtie jautçjumi regulïti speciçlç likumç. Pras tçjs tika ievïlïts par valdes locekli SIA (turpmçk Sabiedr ba), kuras vien gais da u pa nieks ir pagasta padome. Lai gan pras tçjs, atrodoties valdes locek a amatç, vairçkkçrt izteicis lapplegumu ar vi u noslïgt darba l gumu, ne darba l gums, ne ar kçds cits civiltiesisks l gums par Sabiedr bas valdes locek a piençkumu pild anu ar pras tçju netika noslïgts. Ar Sabiedr bas dal bnieku sapulces lïmumu tika izlemts valdes locek us, tostarp ar pras tçju, atsaukt sakarç ar nespïju vad t Sabiedr bas darbu. SavukÇrt pras tçjs cïla tiesç pras bu par atjauno anu darbç, dal bnieku sapulces lïmuma atcel anu da Ç un darba samaksas piedzi u par darba piespiedu kavïjuma laiku. IesniegtÇ pras ba tika noraid ta, paskaidrojot, ka tiesiskajai attiec bai valdes locek a atsauk anai no amata jçpiemïro speciçlajç likumç (uz pras bas cel anas br di tas bija likums Par valsts un pa vald bu kapitçla da Çm un kapitçlsabiedr bçm ) iek autçs normas, kas nosaka, ka valdes locek us var atsaukt no amata ar dal bnieku sapulces lïmumu. Darba likuma noteikumi gad jumos, kas attiecas uz valdes locek u atsauk anu, nav piemïrojami. Tiesa atzina: tç kç darb bai valdes locek a amatç ir izteikts uztic bas raksturs, valdes loceklim, vi a atsauk anas no amata gad jumç, nav ties bu pras t atjauno anu amatç tiesas ce Ç. TÇpat tiesa kritiski vïrtïja pras tçja argumentu, ka ajç gad jumç darba l guma noslïg ana bija obligçta, norçdot ja faktiski nepastçv darba attiec bas, pietiek ar pilnvarojuma l gumu, ar kuru viena puse uz emas izpild t otrai zinçmu uzdevumu, bet pilnvaras devïjs ap emas pilnvarnieka r c bu atz t sev par saisto u. Pilnvarojuma l gumu veido dal bnieku sapulces lïmums par valdes locek a iecel anu un valdes locek a piekri ana ie emt o amatu. DomÇjams, ka ie tiesas secinçjumi (jçpiemïro speciçlais likums, darba l guma noslïg ana ar valdes locekli nav obligçta) bappletu attiecinçmi ar uz kapitçlsabiedr bçm ar privçto kapitçlu. TurklÇt speciçlais likums, kas regulï valdes locek u iecel anu un atcel anu, visticamçk, bappletu piemïrojams, pat ja starp valdes locekli un sabiedr bu tomïr bappletu noslïgts darba l gums. TÇtad, iece ot un atsaucot sabiedr bas valdes locek us, jebkurç gad jumç jçvadçs no speciçlç likuma attiec bç pret vairumu komersantu Komerclikuma noteikumiem. Andis Burkevics e-pasts: andis.burkevics@sorainen.lv FINANSES UN VĒRTSPAPĪRI Ieviestas diferencïtas likumisko procentu likmes CivillikumÇ pie emti groz jumi, kas stçjçs spïkç 2006.gada 1.martÇ. ie groz jumi nosaka diferencïtu likumisko procentu likmi un tçs aprï inç anas kçrt bu. Likumisko procentu likme ir piemïrojama gad jumos, kad dar juma dal bnieki nav vienoju ies par piemïrojamo procentu likmi, jo piençkums maksçt procentus izriet no likuma. Uz patïrïtçju l gumiem tiks attiecinçta pastçvo Ç 6 procentu gada likme, kamïr l gumiem par preãu piegçdi, pirkumu vai pakalpojumu snieg anu piemïros 7 procentu likmi virs main gas 4 procentu pamatlikmes. Main gç 4 procentu pamatlikme tiks pçrskat ta reizi pusgadç un tiks paaugstinçta vai samazinçta atkar bç no Latvijas Bankas noteiktajçm refinansï anas likmes izmai Çm. irts Rappleda, e-pasts: girts.ruda@sorainen.lv TIESVEDĪBA Beidzot ieviestas ties bas pras t morçlç kaitïjuma atl dz bu 2006.gada 1.martÇ stçjçs spïkç groz jumi CivillikumÇ. Likuma groz jumi novïr l dz im pastçvo o tiesiskç regulïjuma trapplekumu attiec bç uz morçlo kaitïjumu, ievie ot morçlç kaitïjuma defin ciju un nosakot ties bas pras t morçlç kaitïjuma atl dz bu ties bu aizskçruma gad jumç. Agris Rep s, e-pasts: agris.repss@sorainen.lv ĪPAŠUMS UN BŪVNIECĪBA L dz ierakst anai zemesgrçmatç nekustamç pa uma pircïjs pret tre ajçm personçm neiegapplest nekçdas ties bas AugstÇkÇs tiesas SenÇts izskat jis lietu Nr. SKC-657, kurçs risinçti nekustamç pa uma pircïjiem bappletiski jautçjumi. ajç lietç pras tçjs, viens no atbildïtçjiem un projektï anas un bapplevniec bas sabiedr ba bija noslïgu i sadarb bas l gumu par mçjas celtniec bu. Atbilsto i l gumam pras tçjs apmaksçja celtniec bu un ieguva pa uma ties bas uz 2/5 domçjamçs da as no uzceltçs mçjas. Tomïr, pretïji sadarb bas l guma noteikumiem par vien go mçjas pa nieku zemesgrçmatç 2
tika ierakst ts viens no atbildïtçjiem. is atbildïtçjs da u no mçjas atsavinçja citam atbildïtçjam, kas to da ïji atsavinçja tçlçk. Pras tçjs vïrsçs tiesç ar pras bu atz t atbildïtçju noslïgtos pirkuma l gumus par spïkç neeso iem, kas pirmajç instancï tika apmierinçta da ïji. TÇpat tiesa konstatïja, ka atbildïtçjs, kas sçkotnïji atsavinçja mçju ir atz ts par maksçtnespïj gu un sekojo i ir likvidïts. ApelÇcijas laikç, tiesa atzina pras tçja pa uma ties bas uz da u no mçjas, pamatojoties uz sadarb bas l gumu un atcïla sçkotnïjo starp atbildïtçjiem noslïgto pirkuma l gumu, jo pircïjs ir zinçjis par sadarb bas l guma noteikumiem un tçpïc ir r kojies nelabtic gi. Atce ot apelçcijas instances tiesas spriedumu kasçcijas instance atzina, ka pa uma ties bas uz nekustamo pa umu rodas ar br di, kad tçs tiek ierakst tas zemesgrçmatç, tçpïc pras tçjam nekad nav biju as pa uma ties bas uz mçju. Tiesa papildus noteica, ka l dz pa uma ties bu ierakst anai zemesgrçmatç pras tçjam bija saisto a zemesgrçmatç ierakst tç pa nieka r c ba un ai sakarç pras tçjam nav ties bas vïrsties pret tre ajçm personçm. øemot vïrç, ka sçkotnïjais reæistrïtais mçjas pa nieks (sabiedr ba) ir likvidïts un tam nav ties bu un saist bu pçr ïmïja, pras tçjs ir zaudïjis iespïju vïrsties pret o sçkotnïjo mçjas pa nieku, kç ar iespïju pançkt pa uma ties bu vai ties bu pret tre ajçm personçm atz anu. Çds tiesas secinçjums norçda, ka nekustamç pa uma pircïja intereses vispiln gçk aizsargç pa uma ties bu reæistrçcija zemesgrçmatç, tçpïc visdro Çk ir pirkuma maksu maksçt pïc reæistrçcijas zemesgrçmatç. Lelde Lavi a e-pasts: lelde.lavina@sorainen.lv TIRDZNIECĪBA, IZPLATĪŠANA UN PĀRVADĀJUMI PalielinÇta kreditoru aizsardz ba SÇkot no 2006.gada 1.marta, Civillikums nosaka papildus gad jumus, kad parçdnieka nokavïjums iestçjas pats no sevis. L dz im attiec bç uz l gumiem par preãu piegçdi, pirkumu vai pakalpojumu snieg anu, pusïm nevienojoties par atl dz bas samaksas termi u, lai atz tu parçdnieka nokavïjumu, kreditoram bija jçnogçdç parçdniekam atgçdinçjums par parçda esam bu. Saska Ç ar groz jumiem parçdnieka nokavïjums iestçjas pats no sevis, ja parçdnieks nav veicis samaksu 30 dienu laikç no noteiktas dienas, kas atkar bç no apstçk iem var bapplet diena, kad sa emts rï ins, preces vai pakalpojums vai kad veikta vai paredzïta pie em anas pçrbaude. Gints Vilgerts e-pasts: gints.vilgerts@sorainen.lv Sagatavoja: Lea Liigus, Katri-Helen Agur (Igaunija), Gita Rivdi e (Latvija), Gytis Malinauskas (Lietuva). Redaktors: irts Rappleda (Latvija). SORAINEN LAW OFFICES JAUNUMI Nesenie dar jumi Nodro inçjums lidma nu iegçdes finansïjumam R gas birojs pçrstçvïja Landsbanki Luxembourg S.A., nodibinot komerc lu par divçm Thor Aircraft Leasing ehf piedero Çm lidma nçm, lai nodro inçtu o lidma nu iegçdes finansïjumu. Abas lidma nas izmanto Latvijas aviokompçnija Air Baltic Corporation. Juridiskos pakalpojumus ajç lietç sniedza biroja partneris irts Rappleda un jurists Rappledolfs E Æelis. Divi aizdevumi R gas br vostas pçrvaldei Sorainen Law Offices R gas birojs pçrstçvïja Zieme u Invest ciju banku, kas izsniedza divus ilgtermi a aizdevumus ar kopïjo apjomu virs 20 miljoniem eiro R gas br vostas pçrvaldei tçs flotes papla inç anai. Sniegtie pakalpojumi aptvïra ar sarunas par dar jumu dokumentçciju un konsultï anu par Ç aizdevuma ïmïja kç publiskçs iestçdes pa o statusu. o lietu vad ja partneris irts Rappleda, un darbu veica juristi JÇnis L kops un Rappledolfs E Æelis. Mihkli viesn cas pçrdo ana Tallinas birojs konsultïja klientu par AS Mihkli 100% akciju pçrdo anu. ai sabiedr bai pieder un tç pçrvalda tr szvaigï u viesn cu ar 77 istabçm. Mapplesu biroja juristi, kuru darbu vad ja partneris Toomas Prangli, r kojçs saska Ç ar nekustamo pa umu uz ïmuma Ober-Haus norçd jumiem. Ieguld jumu instrumenta izveide invest cijçm nekustamajos pa umos Tallinas birojs konsultïja Broadgate Capital par uz ïmuma pirmç invest ciju fonda Baltic Investment Holdings OÜ izveidi. 3
Tika sagatavots pilns dokumentu komplekts nekustamo pa umu invest ciju sabiedr bas akciju emitï anai vairçkiem paz stamiem Çrvalstu investoriem. Ar o lietu strçdçja juriste Elen Rohtla un vecçkais jurists Risto Agur. JuridiskÇs konsultçcijas Manuli Rubber Industries, uzsçkot uz ïmïjdarb bu Baltijas valst s Sorainen Law Offices konsultïja Manuli Rubber Industries, uz ïmumu, kas specializïjas ar dzelzs armatappleru stiprinçtu elast go cauru u un to piederumu raïo anç un ajç jomç ir vado ais uz ïmums pasaulï, par darb bas uzsçk anu IgaunijÇ, LatvijÇ un LietuvÇ, tostarp par uz ïmuma dibinç anu un ar to saist tajiem juridiskajiem jautçjumiem. o Baltijas mïroga lietu vad ja Tallinas biroja advokçti Lea Liigus un Risto Agur. Darbinieki M applesu Vi as birojam ir pievienojies vecçkais jurists Mindaugas Zilionis. Mindaugas ir absolvïjis Vi as UniversitÇtes Juridisko fakultçti. Vi galvenokçrt specializïjas tiesu darbos, apvieno ançs un iegçdes (M&A) jautçjumos un pa umties bçs. Vi am ir septi us gadus ilga jurista prakses pieredze Foresta Business Law Group, un vi ir ar divus gadus strçdçjis par vecçko juridisko padomnieku akciju sabiedr bu grupç SENUKAI, kas ir Baltijas valst s lielçkais DIY preãu mazumtirdzniec bas uz ïmums. Mindaugas pçrvalda ang u, lietuvie u un krievu valodas. telekomunikçciju sabiedr bç SIA Lattelekom darba likumdo anas jomç. L. Medvida ir absolvïjusi Latvijas UniversitÇti (LL.B) un R gas Juridisko augstskolu (LL.M). Laura specializïjas eneræïtikas un vides, kç ar pa uma un bapplevniec bas nozarïs. Vi a pçrvalda latvie u, ang u un krievu valodas. Vi as birojam ir pievienojusies jurista pal dze Vyte Danileviciute. Vi a pa laik studï Vi as UniversitÇtes JuridiskajÇ fakultçtï un labi pçrvalda ang u un lietuvie u valodu. Citas zi as European Legal Experts nominï Sorainen Law Offices juristus starp Baltijas valstu labçkajiem juristiem Jaunais European Legal Experts 2006 izdevums noteicis Eiropas vado os juristus, kas praktizï daïçdçs juridiskçs jomçs. Igaunijas partneri Aku Sorainen, Kaido Loor un Pekka Puolakka, Latvijas partneri Gints Vilgerts un irts Rappleda un jurists Edgars Ko kins, kç ar Lietuvas partneris Kestutis Adamonis ir pa i rekomendïti kç komercdarb bas un finan u jomu speciçlisti. R gas birojam ir pievienojusies juriste Laura Medvida. Iepriek L.Medvida ir strçdçjusi Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulï anas komisijç eneræïtikas likumdo anas jomç un 4
M&A DAR±JUMU BUMS Toomas Prangli Partneris, Baltijas M&A juridiskçs darba grupas vad tçjs E-pasts: toomas.prangli@sorainen.ee Sorainen Law Offices ir specializïjies dar jumos, kas saist ti ar sabiedr bu apvieno anos un iegçdi (M&A). JÇatz mï, ka M&A tirgus EiropÇ un jo sevi i Baltijas valst s pa laik piedz vo visai akt vus un interesantus laikus. ZemÇk sniegsim su pçrskatu par pagçju o gadu un par pa reizïjçm M&A tendencïm ajç reæionç. Eiropas M&A piedz vo labçkos laikus kop 2000. gada Kop 2001. gada Eiropas M&A tirgus bija visai kluss l dz pat 2004. gadam, kad M&A aktivitçte palielinçjçs, ko veicinçja lielçkoties privçtç kapitçla uz ïmumi, kam izdevçs atrast l dzek us un pareizos dar jumu objektus. Eiropas M&A tirgus pozit vçs pçrmai as turpinçjçs ar 2005. gadç, kad aprï inçtç dar jumu kopïjç vïrt ba sasniedza 800 miljardus eiro augstçko rçd tçju kop 2000. gada. 2005. gada lielçkais M&A dar jums notika eneræïtikas sektorç, kur eneræïtikas gigants Endesa iegçdçjçs SpÇnijas Gas Natural par 42,5 miljardiem eiro. Ar telekmunikçciju sektorç notika vairçki dar jumi par ievïrojamçm summçm, tostarp Telefonica pçr ïma LielbritÇnijas mobilo sakaru sabiedr bu O2 par 26 miljardiem eiro. Citu lielu dar jumu starpç jçpiemin ar dar jums, kurç ItÇlijas uz ïmums UniCredito par 15,3 miljardiem eiro iegçdçjçs HypoVereinsbank. Vairums indikatoru vie cer bas uz paredzamo izaugsmi Eiropas M&A tirgapple ar 2006. gadç. Tomïr vïl ir par agru izdar t secinçjumus, pamatojoties tikai uz pirmajiem diviem mïne iem, kuri parasti tirgapple ir lïnçkie. Dar jumu apjomam CentrÇleiropÇ un AustrumeiropÇ bappletu vïl jçpieaug, palielinot o valstu noz mi Eiropas M&A. Baltijas valstis pilda savu "t Æera" lomu 2006. gadç Forbes publicïja savu valstu reitingu atkar bç no to spïjas piesaist t invest cijas. Igaunijas vïrtïjums bija izcils (7. vieta), un ar Latvija un Lietuva atradçs reitinga tabulas aug da Ç (attiec gi 22. un 29. vieta). Lai gan pasaules M&A tirgus apjoma samazinçjums Ç gadu tappleksto a sçkumç Baltijas valstis vïl sti nav ietekmïjis, pïdïjos gados is tirgus k applest arvien pamançmçks. Tomïr privatizït var vairs tikai nedaudzus uz ïmumus. Baltijas valst s M&A pieaugumu lielç mïrç balsta stratïæiskie investori, kas meklï iespïjas papla inçt savus tirgus jaunajçs ES dal bvalst s vai konsolidït savu ietekmi tirgapple. GalvenÇs tie Çs invest cijas Baltijas valst s nçk no Zieme valst m, VÇcijas un Krievijas. Baltijas valst s akt vçkas ir biju as Igaunijas sabiedr bas, investïjot LatvijÇ un LietuvÇ. GalvenÇ M&A tirgus problïma Baltijas valst s vienmïr bijusi saist ta ar caurskatçm bu. Vairums dar jumu ir pçrçk nelieli, lai tos iek autu starptautiskajçs M&A datubçzïs, un ne visi lielie dar jumi tiek dar ti zinçmi sabiedr bai. 2005. gada lielçkie M&A dar jumi Baltijas valst s notika IgaunijÇ. VietïjÇs IT inïenierzinçt u nozares lepnums pieauga, ebay iegçdçjoties Skype par 2,1 miljardiem eiro. Zviedrijas Foerenings- Sparbanken (Swedbank) veiksm gi iegçdçjçs atliku o Hansabank akciju da u par 1,7 miljardiem eiro. 2005. gada japplelijç Hansabank akcijas tika izslïgtas no Tallinas birïas sarakstiem. Bappletisku lomu Baltijas valst s ir spïlïju i ar M&A dar jumi strauji pieaugo ajç nekustamo pa umu nozarï. eit jçmin dar jums, kurç Citycon iegçdçjçs Rocca al Mare iepirk ançs centru TallinÇ. 2005. gada beigçs Merks (Estonian Merko Ehitus meitasuz ïmums) iegçdçjçs 50% Latvijas uz ïmuma Za usala Estates, kas pa laik strçdç pie pla iem Za usalas att st bas plçniem R gas centrçlajç da Ç. 2006. gadç M&A tirgus izaugsme Baltijas valst s noteikti turpinçsies. Visos M&A sektoros joprojçm dominïs Çrvalstu stratïæiskie investori. Esam pieredzïju i ar ievïrojamu Baltijas mïroga iegçdes dar jumu pieaugumu, kuros ir iesaist ti invest ciju objekti vai invest ciju puses visçs vai da Ç Baltijas valstu. Baltijas investori k applest akt vçki ar Eiropas Savien bç, KrievijÇ un UkrainÇ. SÇkotnïjo publisko piedçvçjumu tirgus 2005. gadç atdz vojçs, un pa laik vairçki Baltijas valstu uz ïmumi akt vi gatavojas 2006.- 2007. gadç uzsçkt akciju tirdzniec bu birïç. Tiesiskais reï ms Sal dzinot ar nenoregulïto situçciju 1990. gadu sçkumç, l dz gadsimtu mijai M&A dar jumu juridiskie principi jau pamatç tika notiekti. Lai gan 2005. gadç Baltijas valst s M&A nozarï lielas likumdo anas pçrmai as nenotika, mïs varam atz mït Çdus nesenus notikumus: Igaunijas AugstÇkÇ tiesa ir sniegusi skaidrojumu par mazçkumakcionçru akciju izpirk anas noteikumiem, sniedzot vadl nijas, kç noteikt pçr emto akciju vïrt bu un summu (pla Çku informçciju skatiet mapplesu Baltic Legal Update izdevuma 2004. gada novembra decembra numurç); Latvijas parlaments pie ïma "jumta" likumu valsts un pa vald bu pa umu privatizçcijas pabeig anai LatvijÇ (skatiet Baltic Legal Update 2005. gada septembra numuru); Igaunijas parlaments pie ïma pla us groz jumus Igaunijas KomerckodeksÇ, paredzot jaunus pirmpirkuma ties bu noteikumus attiec bç uz akciju nodo anu un finan u pal dz bas ierobeïojumus no 2006. gada janvçra (skatiet Baltic Legal Update 2005. gada novembra numuru). Baltijas valstu M&A likumus tagad nenovïr ami ietekmï ES ties bu akti. TÇdï jçpiemin ar divi noz m gi neseni notikumi ES. PirmkÇrt, PÇr em anas direkt vas pçrejas periods beidzas 2006. gada maijç, un tçs ievie ana jau tagad ir izrais jusi karstas debates Zieme valst s un citçs Eiropas valst s. Baltijas valst s PÇr em anas direkt va vïl nav ieviesta. OtrkÇrt, 2005. gada septembr tika apstiprinçta PÇrrobeÏu apvieno ançs direkt va, un bapples interesanti redzït, kç tç atbalst s (ja vispçr atbalst s) pçrrobeïu M&A dar jumus EiropÇ. Lielisks gads Sorainen Law Offices M&A komandai Sorainen Law Offices M&A komandas juristu skaits sasniedzis 22, un tç ir noslogota. 2005. gadç ie ïmumi no M&A darbiem sal dzinçjumç ar iepriek ïjo gadu pieauga par 63% un sasniedza aptuveni no mapplesu biroja kopïjiem ie ïmumiem. Mïs iesaist jçmies vairçkos lielos Baltijas M&A dar jumos, piemïram, ebay iegçdçjoties Skype, Citycon iegçdçjoties Za usala Estates LatvijÇ un Rautakirja iegçdçjoties Lietuvos Spauda LietuvÇ. Esam gandar ti, redzot, ka mapplesu M&A komanda ir pietiekami augusi, lai tçs r c bç bappletu nozares l me a zinç anas par vairumu lielçko uz ïmïjdarb bas sektoru papildus pieredzei vairçk nekç 350 M&A dar jumos. Starptautiskais juridisko firmu katalogs The European Legal 500 norçd jis: "Sorainen Law Offices vispla Çk paz st sakarç ar zinç ançm M&A un korporat vajç darbç". Cits respektabls katalogs Chambers Global The World s Leading Lawyers atz mï, ka mapplesu klienti atzin gi novïrtï "iespaid go, viedo un entuziasma pilno komandu" un "pakalpojuma vïrt bas oti labo attiec bu pret cenu". Saska Ç ar vado Çs M&A dar jumu datubçzes Mergermarket datiem starp Baltijas valstu M&A juridiskajiem birojiem 2005. gadç Sorainen Law Offices pïc dar jumu kopapjoma ie ïma pirmo vietu. Lappledzu, emiet vïrç, ka Baltic Legal Update sastçd ts tikai informat vç nolapplekç, bez piençkuma un bez juridiskas atbild bas un saist bas. 5 Tas neaptver visus likumus un neatspogu o visas likumdo anas izmai as, un sniegtie skaidrojumi nav piln gi. TÇdï mïs iesakçm jums sazinçties ar Sorainen Law Offices vai savu juridisko konsultantu, lai iegappletu papildu informçciju. Baltic Legal Update tiek publicïts katru otro mïnesi. Baltic Legal Update tiek publicïts ar tr s Baltijas valstu valodçs, kur sastçv no attiec go valstu juridiskajiem jaunumiem. To elektroniskçs versijas ir pieejamas mapplesu mçjas lapç, kur japples varat ar parakst ties uz to.