APSTiPRINATS 1,/ ru-gas 88. vidusskolas direktore -4I 7'- 1,// /% Yc & Rlgas 88. vidusskola Rrga, Il[kstes ield 30, t. 67810722, e - pasts rs8vs@riga.lv Skolas direktors: I$ina Labada ATTISTIBAS PLANS 2019. -2022.
Saturs 1. Skolas misija... 3 2. Skolas vīzija... 3 3. Skolas darbības pamatmērķi un uzdevumi... 3 4. Vispārējs skolas raksturojums... 4 4.1. Licencētās izglītības programmas:... 4 4.2. Skolēnu skaits skolā (uz 2018.gada 1.septembri):... 4 4.3. Skolas pedagoģiskā personāla kvalitatīvais sastāvs.... 4 4.4. Skolas sociālā vide... 5 4.5. Skolas īpašie piedāvājumi.... 5 5. Skolas darba pašvērtējums.... 6 5.1. Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana.... 8 5.2. Skolas darba stiprās puses un tālākās attīstības vajadzības.... 12 5.2.1.Mācību saturs.... 12 5.2.2. Mācīšana un mācīšanās.... 12 5.2.3.Skolēnu sasniegumi.... 13 5.2.4. Atbalsts skolēniem.... 13 5.2.5.Skolas vide... 14 5.2.6.Resursi.... 14 6. Rīgas 88.vidusskolas attīstības prioritātes 2019.-2022.gadam.... 16 7. Skolas attīstības plāna un izvirzīto prioritāšu īstenošana.... 17 7.1. Mācību saturs... 17 7.2. Mācīšana un mācīšanās.... 18 7.3. Skolēnu sasniegumi... 22 7.4. Atbalsts skolēniem... 23 7.5. Skolas vide... 24 7.6. Resursi... 27 7.7. Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana... 30 2
1. Skolas misija Izglītības misija ir sagatavot cilvēku patstāvīgai un pilnvērtīgai dzīvei. Cilvēka gatavība dzīvei ir spēja realizēt sevi mūsdienu mainīgajā pasaulē. Skolai jāsniedz zināšanas, prasmes un iemaņas, lai sagatavotu skolēnus dzīvei mainīgā vidē. 2. Skolas vīzija 1. Skolas pedagogi mērķtiecīgi paaugstina savu profesionālo meistarību, un tiem piemīt atbilstošs pedagoģiskais potenciāls izglītojošā un audzinošā procesa īstenošanai. 2. Skolēni iegūst labas zināšanas, saistītas ar reālo dzīvi; ir apguvuši atbilstoši savām spējām izziņas darbības paņēmienus, prasmes un iemaņas veiksmīgai turpmākās karjeras izveidei. 3. Skolā tiek īstenota mērķtiecīga audzināšanas darbība, kurā iekļauta tikumiskā un patriotiskā audzināšana, personības socializācija. 4. Mācību process virzīts uz katru skolēnu, neatkarīgi no viņa spējām, izmantojot mācību stundās dažādas mācību darba metodes un paņēmienus., radot skolēniem apstākļus caurviju kompetenču apguvei. 3. Skolas darbības pamatmērķi un uzdevumi Skolas mērķis ir organizēt un īstenot izglītības procesu, veidot izglītības vidi, kas nodrošina skolēniem iespēju kļūt par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, radošu personību, kura ciena un rūpējas par sevi un citiem, ir atbildīgs sabiedrības dalībnieks. Vispārējās izglītības programmu galvenie mērķi: Nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas dod iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai; Veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību, veidot izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu; Sekmēt izglītojamā pozitīvi kritisku un sociāli aktīvu attieksmi un veidot Latvijas pilsoņa tiesību un pienākumu izpratni; Veidot izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjerai. Galvenie uzdevumi: Veicināt skolēnu intelektuālo attīstību, attīstīt īpašības, kas nepieciešamas produktīvai dzīvei sabiedrībā, prasmei orientēties mūsdienu sabiedrībā. Radīt apstākļus zināšanu un prasmju apguvei, kas nepieciešamas praktiskai darbībai un izglītošanās turpināšanai. Veicināt skolēnu radošo potenciālu, audzināt skolēnos pozitīvu attieksmi pret savu veselību un veselīgu dzīvesveidu. Veicināt mācību stundas efektivitāti, pilnveidojot mācīšanas un mācīšanās procesu. Nostiprināt skolas un ģimenes pedagoģisko sadarbību, veicinot vecāku līdzatbildību skolēnu izglītošanā. 3
4. Vispārējs skolas raksturojums Skolas atrašanās vieta: Rīgas 88. vidusskola atrodas Rīgā, Pļavnieku mikrorajonā, Ilūkstes ielā 30. Skola ir Rīgas domes dibināta vispārējās vidējās izglītības iestāde, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības iestādes akreditācijas lapa Nr.3127 izsniegta 2015. gada 11. jūnijā uz 6 gadiem. No 1995. gada skolu vada direktore Ņina Labada. 4.1. Licencētās izglītības programmas: Nr. IP kods IP nosaukums 1. 21013121 3. 21014121 4. 21012121 Pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma Pamatizglītības profesionāli orientēta virziena mazākumtautību programma Licences Nr. Licences derīguma termiņš Skolēnu skaits (uz 01.09.20 18.) 8780 beztermiņa 227 8777 beztermiņa 225 (mūzika) Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programma 8779 beztermiņa 578 5. 21011121 6. 31011021 7. 31013021 Pamatizglītības mazākumtautību programma Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma 8776 beztermiņa 118 8775 beztermiņa 69 8774 beztermiņa 120 4.2. Skolēnu skaits skolā (uz 2018.gada 1.septembri): Skolā mācās 1337 skolēni, 51 klašu komplekts, no tiem: o 1.-4. kl. 19 klašu komplekti 534 skolēni; o 5.-9. kl. 24 klašu. komplekti 614 skolēni; o 10.-12. kl. 8 klašu. komplekti 189 skolēni 4.3. Skolas pedagoģiskā personāla kvalitatīvais sastāvs. Skolas personāls (uz 2018.gada 1.septembri): o Pedagoģiskie darbinieki - 108 o Tehniskie darbinieki 39 Pedagoģisko darbinieku izglītība: 4
o Augstākā pedagoģiskā izglītība 92 o Augstākā izglītība un iegūst augstāko pedagoģisko izglītību (mācās)- 2 o Augstākā izglītība 14 o Pedagoģijas maģistri 53 o Pedagoģijas zinātņu doktora grāds 2 Pedagoģisko darbinieku profesionālās darbības novērtēšanas kvalitātes pakāpes: 2. pakāpe 3.pakāpe 47 11 4.4. Skolas sociālā vide. Rīgas 88. vidusskola atrodas Rīgas mikrorajonā Pļavniekos. Vairāk nekā puse mikrorajona iedzīvotāju ir mazākumtautības, kuri vēlas, lai viņu bērni pilnībā apgūtu latviešu valodu, kultūru, tradīcijas, saglabājot savu nacionālo identitāti. Pļavnieku mikrorajons neizceļas ar lielu sociālā riska ģimeņu skaitu, tāpat arī mūsu skolā šādu ģimeņu skaits nav liels septiņas. Rīgas 88. vidusskolā mācās 1337 skolēni, no kuriem 30 problēmbērni, 4 bāreņi, kuri ir sociālpedagoģiskajā uzskaitē. Rīgas 88. vidusskolā darbojas deju kolektīvs Pasaciņa, deju kolektīvs Odziņa ; teātris Straņņiki, teātris Teātris 88 ; 1.-4.klašu teātris; 1.-4. klašu jauktais koris, 5.-9. klašu jauktais koris Rezonanse, vokālais ansamblis, instrumentālās mūzikas ansamblis ;vizuālās mākslas studija. Skolas sociālo vidi, protams, ietekmē arī valsts sociālekonomiskie faktori. Šo pārmaiņu rezultātā bērniem tiek pievērsta mazāka uzmanība. Kaut gan Rīgas 88. vidusskolas ārzemēs strādājošo bērnu vecāku skaits skaitliski nav liels, 15 bērniem ārzemēs atrodas viens no vecākiem, 4 bērniem abi vecāki. Tas tomēr ir riska faktors, kuram tiek pievērsta īpaša uzmanība. Klašu audzinātāji sniedz informāciju sociālajam pedagogam par problēmām ģimenēs un, ja nepieciešams, tālākā darbībā tiek iesaistītas arī citas institūcijas, kā, piemēram, sociālais dienests, bāriņtiesa, policija u.t.t. 4.5. Skolas īpašie piedāvājumi. Rīgas 88. vidusskola ir vienīgā mazākumtautību skola Rīgā, kas īsteno mūzikas profesionāli orientētā virziena programmu (kods: 21014121 2.modelis). Vispārizglītojošās skolas ar mūzikas novirzienu statuss skolai tika piešķirts 1994.gadā. Programmas uzdevumi ir: balstoties kompetenču pieejā, sekmēt skolēna emocionālo un intelektuālo attīstību, atraisot radošās spējas; veidot priekšnoteikumus tam, lai katrs jaunietis spētu iesaistīties Latvijas mūzikas dzīves līdzveidošanā kļūtu par aktīvu mūzikas klausītāju, dažāda veida mūzikas amatieru vai profesionāļu kopu dalībnieku; veidot pamatu tālākajai izglītībai. Nokārtojot valsts nobeiguma eksāmenus, saskaņā ar VISC apstiprinātajiem Rīgas 88. vidusskolas standartiem solfedžo un instrumentu spēlē, programmu no 1998.gada ir absolvējuši 512 skolēni. Skolā ir vairāki muzikālie kolektīvi (kori, instrumentālie un vokālie ansambļi). Skolas koris ir pastāvīgs Latvijas Dziesmu un deju svētku dalībnieks un godalgotu vietu ieguvējs. Skolas skolotāji mūziķi kopš 1999.gada, sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu ir ikgadējo Latvijas vispārizglītojošo skolu ar mūzikas profesionāli orientētā virziena programmas apguvi jauno pianistu Festivālu organizatori; sadarbībā ar Rīgas Izglītības un informatīvi metodisko centru (RIIMC) - pilsētas skolu mūzikas skolotāju tālākizglītības kursu organizatori un vadītāji. 2013.gada janvārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) un Rīgas 88. vidusskola noslēdza sadarbības līgumu par mācību metodiskā darba un izglītības satura pilnveidošanas iespējām, kura ietvaros Rīgas 88. vidusskolas mūzikas klasēs notiek JVLMA studentu pedagoģiskā prakse. 5
Programma - pamatizglītības profesionāli orientēta virziena (mūzikas) mazākumtautību - licence Nr. 8777, izdota 2009.gada 26.maijā (beztermiņa); Standarti - solfedžo, klavierspēlē, vijoļspēlē VISC lēmums Nr.1-10/530 2009.gada 18. augustā (beztermiņa); Skolēnu skaits: Prognozējamā skolēnu skaita dinamika mūzikas klasēs 2019./2020.m.g. 35 30 skolēnu skaits 25 20 15 10 5 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 2016/2017.m.g. 31 31 27 30 30 24 25 25 26 2017/2018. m.g. 32 31 32 27 30 27 21 21 26 2018./2019.m.g. 21 22 28 32 23 31 28 19 20 2019/2020.m.g. 32 22 24 28 32 23 31 28 19 klases 2016/2017.m.g. 2017/2018. m.g. 2018./2019.m.g. 2019/2020.m.g. Kopā skolēnu apgūst programmu no 1.-9.klasei: 2019./2020.m.g. - 239 skolēni 2018./2019.m.g. - 225 skolēns; 2017./2018.m.g. - 247 skolēni; 2016./2017.m.g. - 246 skolēni; Dr.paed -1 Maģ.paed - 7 Pedagoģiskais sastāvs: programmu īsteno 11 mūzikas speciālisti, no tiem: Bakalauri 3 (divas no tām Rīgas 88. vidusskolas mūzikas klases absolventes) Programmas mērķis Veicinot Latvijas vispārizglītojošo skolu ar padziļinātu mūzikas apguvi specifikas attīstību, pilnveidojot to ar īpašo mācību programmu, sekmēt skolēnu emocionālo un intelektuālo attīstību, balstītu kompetenču pieejā, kā arī šādu skolu stabilu, nepieciešamu vietu ar mūzikas tradīcijām bagātajā Latvijas izglītības sistēmā. 5. Skolas darba pašvērtējums. Skolas pašnovērtēšanas process ir nepārtraukts, pašvērtēšanas sistēma ir strukturēta, plānota un notiek visos līmeņos. Metodiskā padome kopā ar vadību nosaka kārtību, kādā notiek skolas pašnovērtēšana. Skolas pedagogi veido individuālos pašvērtējumus personīgās izaugsmes veicināšanai, skolas darba analīzei un pašnovērtējuma veikšanai. Skola izmanto vairākus rīkus darbinieku aptaujai un intervēšanai.pēdējos gados kā visatbilstošākā ir atzīta EDURIO aptauju sistēma. Anketēšanas rezultāti tiek prezentēti un analizēti sanāksmēs pie, mācību priekšmetu metodisko jomu sanāksmēs, Pedagoģiskās padomes sēdēs. Aptauju rezultātus izmanto tūlītējai atgriezeniskajai saiknei un rīcībai. Skolā tiek apkopoti pedagogu labās prakses piemēri. Mērķis- popularizēt labo praksi skolā. Skolas darba prioritātes tika apspriestas un precizētas 2018./19. mācību gada augustā mācību jomu sanāksmēs un Pedagoģiskās padomes sēdē. Tās atbilst skolas galvenajiem uzdevumiem un vīzijai. Skola uzsāka uz kompetencēm balstīta izglītības satura pakāpenisku ieviešanu mācību 6
stundās un ārpusstundu nodarbībās.tiek organizēta skolēnu izzinošā darbība mācību stundās, ārpusstundu pasākumos, projektos, radot skolēniem apstākļus caurviju kompetenču apguvei. Tika organizētas mācības ārpus skolas sola dabā, muzejos, teātrī, uzņēmumos, veicinot starpdisciplinārās mācīšanās iespējas. Kā viens no svarīgākajiem jautājumiem skolēnu, pedagogu un vecāku vidū ir skolēnu individuālo spēju attīstīšana, no kā izriet prioritāte -talantīgo skolēnu individuālo spēju attīstības sekmēšana. Prioritāšu īstenošanas gaita tika apspriesta visos skolas pārvaldības līmeņos. 7
5.1. Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana. (2016 /2017.- 2018./2019 mācību gads) Nr. p.k. Skolas darbības joma Darbības prioritāte 1. Mācību saturs Kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanas uzsākšana (akcentējot caurviju prasmes mācību jomu apguvē) Sasniegtais. Īstenojot vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības standartus,mācību priekšmetu programmas un skolas izglītības programmas, mācību satura apguve tiek balstīta uz kompetenču pieeju. Skolas Pedagoģiskās padomes sēdēs, mācību jomu metodiskajās komisijās, sanāksmēs pie ir izskatīta un analizēta VISC īstenotā projekta Kompetenču pieeja mācību saturā jeb Skola2030 pieeja mācību satura īstenošanā. Skolas Metodiskā padome ir izstrādājusi ieteikumus pedagogiem pakāpeniskai pārejai uz kompetenču izglītību. Skolas vadība skolas vecāku kopsapulcēs sniedza informāciju par projektu Skola2030. Skolas metodiskā tēma 2017/.2018. gadā bija Mācību metodes un paņēmieni skolēnu lasītprasmes uzlabošanā ; 2018. /19.mācību gadā bija Kompetenču pieejas uzsākšana mācību darbā. 2. Mācīšana un mācīšanās 1.Mācīšanās iespējas ārpus skolas( dabā, Latvijas muzejos, teātros, kino, uzņēmumos). 2.Starpdisciplinārās mācīšanās iespējas. Sākot ar 2017.gadu viens no skolas darbības galvenajiem virzieniem ir kompetenču pieejas ieviešanas uzsākšana mācību darbā, kas sevī ietver mācību satura saikni ar reālo dzīvi un mācību priekšmetu satura integrāciju. Lai to īstenotu, tika mainīta pieeja mācību satura īstenošanā, mācību darba formas un metodes. Mācību stundas tika organizētas ārpus skolas: skolas parkā. muzejos, uzņēmumos. Mācību satura apguvei literatūrā tika apmeklētas teātra izrādes, Aleksandra Čaka un Ojāra Vācieša memoriālie muzeji. Vēstures un kultūras vēstures stundas notika Latvijas vēstures un Mākslas muzejā. 7.-12.klašu skolēni savā Kultūras dienasgrāmatā veic noteikta veida rakstu darbus atgriezeniskās saiknes iegūšanai, kurus vērtē latviešu valodas un literatūras skolotāji. Lai mazinātu mācību satura sadrumstalotību un lai mācību tēmas, kas satura ziņā ir tuvas dažādos priekšmetos, nedublētos, pedagogi izstrādā starpdisciplināros mācību vielas apguves plānus. Pedagogi vienojas par tēmu saturu, alternatīvajām stundām, pārbaudes darbu veidu, saturu un vērtēšanu.
3. Skolēnu sasniegumi 4. Atbalsts skolēniem Skolēnu izzinošās darbības sasniegumi mācību darbā, ārpusstundu pasākumos, projektos. Talantīgo skolēnu individuālo spēju attīstības sekmēšana. Mācību process skolā tiek balstīts uz skolēnu kompetenču : pašizziņas un pašvadības; domāšanas un radošuma; sadarbības un līdzdalības; digitālo prasmju apguvi.pedagogi mācību stundās, pētnieciskajos darbos, projektu darbos, konkursos un starptautiskajos projektos virza skolēnus uz pētniecisko izziņu un pašvadītu darbību, kurā pedagogs ir atbalsts skolēnam. Katru gadu tiek organizētas Projektu nedēļas, visu vecumu skolēni piedalās Skolēnu pašpārvaldes organizētajos projektos un konkursos, notiek dažādi radošie konkursi. Skolā tiek īstenoti divi Erasmus+ projekti: Jaunais eiropietis- aktīvs un vesels ar 6 Eiropas Savienības dalībvalstīm un kultūras apmaiņas projekts ar Francijas skolu. Dalība projektu aktivitātēs veicināja skolēnu pašvadības un darba organizēšanas prasmes.. Šīs aktivitātes palīdzēja skolēniem attīstīt sadarbības prasmes, pārvarot kopīgus izaicinājumus un meklējot jaunus risinājumus mērķu sasniegšanai. Projekta laikā tika uzlabotas dalībnieku svešvalodu un IKT prasmes, uzlabota motivācija, bagātināts mūsu skolas izglītības piedāvājums skolēniem, kā arī padziļināts Eiropas sadarbības izpratnes aspekts skolā. Tika veicināta skolotāju profesionālā attīstība, skolotāji radīja atbilstošu izziņas interesi; veidoja rosinošu mācību vidi; piedāvāja nepieciešamos mācību līdzekļus. Viens no skolas vīzijas aspektiem ir konkurētspējīga un radoša skola, kas atbalsta ikviena skolēna individuālo spēju attīstību. Mācību stundu laikā pedagogi diferencē uzdevumus un piemēro mācību apguves metodes atbilstoši skolēnu zināšanām, prasmēm un darba tempam. Tāpat mājasdarbi tiek uzdoti ar dažādu grūtības pakāpi, atbilstoši katra skolēna spējām un vajadzībām. Fakultatīvo nodarbību laikā skolotāji nodrošina iespējas talantīgajiem skolēniem papildus apgūt sev interesējošos mācību priekšmetus. Ārpus stundām tiek piedāvātas nodarbības interešu pulciņos. Skolā ar panākumiem valsts un starptautiskajos konkursos darbojas 3 teātru kolektīvi, 2 estrādes deju kolektīvi, 2 kori. vizuālās mākslas studija. Skolas sportisti piedalās visos rajona un pilsētas sporta pasākumos, iegūstot godalgotas vietas. Skolas foajē ir izvietoti stendi ar skolēnu sporta sasniegumiem. Daudzi skolēni ir iekļauti Latvijas valsts jauniešu izlasē. Skolēnu spējas un talanti tiek atklāti un attīstīti arī Erasmus+ projektu īstenošanas gaitā. Mūzikas novirziena klases ik gadu rīko tematisko Mākslas dienu nedēļu, ar izciliem panākumiem piedalās Latvijas vispārizglītojošo skolu mūzikas festivālos. Skolā darbojas matemātikas entuziastu pulciņš- skolēni piedalās matemātikas konkursos un uzstājas konferencēs kaimiņu valstīs. Augstus rezultātus skolēni sasniedz arī mācību olimpiādēs un ZPD konferencēs gan pilsētā (matemātikā, informātikā,bioloģijā, ģeogrāfijā, vēsturē, krievu valodā un literatūrā, angļu valodā), gan valstī (matemātikā, informātikā, programmēšanā), gan starptautiskajās olimpiādēs (matemātikā, informātikā, programmēšanā). 9
5. Skolas vide Drošas un labiekārtotas skolas mācību vides izveidošana un uzturēšana. 6. Resursi Pedagogu tālākizglītība atbilstoši projektam Skola 2030. Iespējas piedalīties skolas tradicionālajos ārpusstundu pasākumos, to vadīšanā un norisē attīsta skolēnu spējas un talantus, kā arī mācīšanās procesu padara saistošāku un interesantāku. Atbilstoši LR likumdošanai skolā ir izstrādātas un darbojas noteiktas skolas iekšējās kārtības, kā rīkoties katram skolā piesaistītajam (pedagogiem, izglītojamiem, vecākiem) situācijās, kas prasa tūlītēju rīcību. Kārtības noteikumi veidoti ar mērķi maksimāli veicināt drošu vidi un kārtību skolā. Lai veicinātu skolēnu drošību savstarpējās attiecībās skolēni tiek instruēti un apmācīti ar Atbalsts pozitīvai uzvedībai (APU) un sociāli emocionālās audzināšanas (SEA) noteikumu, uzdevumu palīdzību. Tie ir klases audzināšanas darba pamatprincipi. Skola periodiski organizē mācību evakuāciju, kad skolēni un skolotāji, praktiski pielieto zināšanas par rīcību ekstremālās situācijās. Lai skolēni varētu droši uzturēties skolas pagalmā, papildus tika izstrādāti noteikumi, kas jāievēro tur uzturoties. Par fiziskās vides drošību ikdienā rūpējas skolas dežuranti, pašvaldības policists, kā arī ir izstrādāti un darbojas "Rīgas 88.vidusskolas iekšējās kārtības noteikumi", "Skolēnu vecāku un citu nepiederošu personu uzturēšanās kārtība", kā arī kārtības un instruktāžas, kas nosaka izglītojamo drošību mācību kabinetos, mācību ekskursijās, sporta sacensībās, skolas rīkotos pasākumos utml. Izglītības iestādes apkārtnē ceļu satiksme organizēta tā, lai izglītojamie varētu justies droši ierīkotas gājēju pārejas, samazināts braukšanas ātrums, pie skolas ir vieta, kur novietot velosipēdus, skrituļdēļus. Skola ir aprīkota ar novērošanas kamerām. Ir labiekārtota skolas ārējā teritorija- sporta laukums, atsevišķs futbola laukums. Skolas teritorija ir apzaļumota. Skolēnu pašpārvalde jau divus gadus pēc kārtas ir iesniegusi projektus un ieguvusi no Rīgas domes finanšu līdzekļus skolas teritorijas apzaļumošanai. Skolēniem regulāri tiek nodrošināta izglītības iestādes resursu pieejamība, viņi tos izmanto. Ir īpaši iekārtota bibliotēka ar telpu mācību literatūras krātuvei un nodalījumu lasītavai, kā arī ar publiski pieejamiem datoriem. Skolā ir apkopota un mērķtiecīgi plānota skolotāju tālākizglītība un profesionāla pilnveide. Skolotāji apmeklē tālākizglītības kursus atbilstoši skolas prioritātēm un personīgajām interesēm (lai novērstu pedagogu izdegšanas sindromu). Lektori tiek aicināti arī uz skolu. Skolas pedagogi arī paši veido savas tālākizglītības autorprogrammas ar RIIMC apstiprinājumu: latviešu valodas skolotāja M. Laicāne un vēstures/ vizuālās mākslas skolotāja K.Kižlo skolas pedagogiem novadīja tālākizglītības kursus Caurviju prasmju apguve mācību 10
7. Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana Pedagoģiskā un tehniskā personāla saliedēšana skolas mērķu sasniegšanā. stundās. Mūzikas skolotāja L.Maļkova un K.Kižlo novadīja kursus Atbalsts skolotājiem kompetencēs balstīta mācību procesa īstenošanā - par mācību satura plānošanas un īstenošanas metodēm un paņēmieniem, starppriekšmetu saikni. Pedagogi dalās pieredzē ar apmeklēto kursu, semināru, meistarklašu gūtajām zināšanām mācību jomu sanāksmēs, metodiskās padomes sanāksmēs un tematiskajās pedagoģiskās padomes sēdes. 2018. gadā tika organizēta tematiskā pedagoģiskās padomes sēde Labās prakses piemēri kompetenču izglītības īstenošanā mācību un ārpusstundu darbā. Skolā strādā skolotāja,kura ieguva Profesionālās pilnveides eksperta un konsultanta sertifikātu kompetenču pieejas ieviešanai skolā un vada atklātās stundas, sniedz konsultācijas citiem skolotājiem. Ir izveidoti un apstiprināti skolas darbību reglamentējošie dokumenti. Nepieciešamības gadījumā noteiktajā kārtībā notiek to korekcija un pilnveide. Skolas kolektīva darbība ir balstīta uz vispārcilvēciskām normām. Kolektīvā galvenokārt valda savstarpējā cieņa, gan risinot mācību un audzināšanas jautājumus, gan savstarpējā saskarsmē. Skolā ir izveidota ētikas komisija. Pēc skolā veiktās aptaujas lielākā daļa pedagogu atzīst vadības prasības par taisnīgām un uzskata, ka kolektīvā ir vienlīdzīgas iespējas tikt uzklausītiem. Visi skolas pedagogi ir iesaistīti skolas darbības vērtēšanā un plānošanā, kā arī pašvērtēšanā. Tā tiek panākta kolektīva labāka izpratne par skolas darbības būtiskajiem aspektiem un tās virzību. Lielākā daļa pedagogu atzīst, ka viss kolektīvs jūtas atbildīgs par skolas darba kvalitāti. Iespēju robežās piešķirtā papildus finansējuma ietvaros par augstiem sasniegumiem iestādes mērķu realizēšanā notiek personāla materiālā stimulēšana. Šiem nolūkiem ir izveidota īpaša komisija, kura izstrādā kritērijus un nosaka materiālās stimulēšanas principus. Par labu darbu personālam tiek izteiktas pateicības, rīkoti pateicības pasākumi. Iestādē ir noteikta sistēma, kā tiek pieņemti lēmumi. Katram darbiniekam ir iespēja iesniegt savus ieteikumus. Tie tiek apspriesti mazākās grupās: Mācību jomu komisijās, kā arī tehniskā personāla grupās. Vadības sēdēs, kuras notiek ik nedēļu un ir protokolētas priekšlikumus apspriež, iesaka akceptēšanai vai noraida, sniedzot argumentētas atbildes. Pēdējo trīs gadu laikā tika organizēti skolas kopējie pasākumi atpūtai: brauciens uz Minsku un Baltkrievijas skaistākajām vietām, ekskursijas uz A/S Dzintars un Madara, ekskursijas uz Līgatni, Bausku. 11
5.2. Skolas darba stiprās puses un tālākās attīstības vajadzības. 5.2.1.Mācību saturs. Skolas darba stiprās puses 1. Izglītības programmu īstenošana tiek regulāri plānota un izvērtēta. 2. Pedagogi pārzina savu mācību priekšmetu standartus, strādā pēc konkrētas mācību priekšmeta programmas, izprot mērķus un sasniedz izvirzītos uzdevumus, pārzina skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un ievēro to. 3. Skolēniem ir iespēja saņemt konsultācijas un atbalstu neskaidro mācību jautājumu risināšanā. Tālākās attīstības vajadzības 1.Kompetenču pieeja mācību satura apguvē. 2.Turpināt strādāt pie starpdisciplinārās mācīšanās pieejas veicināšanas mācību procesā. 3.Skolas darba ikdienā ieplānot laiku skolas pedagogu tikšanās sanāksmēm,lai veicinātu pedagogu savstarpējo sadarbību un starpdisciplinārās mācīšanās pieejas attīstību. 4. Mācību stundu, ārpusstundu pasākumu sagatavošanā un novadīšanā tiek akcentēta caurviju prasmju apguve. 5.2.2. Mācīšana un mācīšanās. Skolas darba stiprās puses 1. Mācību priekšmetu skolotāji labi pārzina savu mācību priekšmetu, mērķtiecīgi plāno mācāmās vielas apguvi. 2. Skolotāji aizvien vairāk apgūst informācijas tehnoloģiju (turpmāk IT) izmantošanas iespējas mācību procesa modernizēšanai, ievieš savā darbā mūsdienīgas metodes, ir atvērti inovatīviem risinājumiem mācību procesa optimizēšanā 3. Skolā ir rezultatīvi organizēta un īstenota izglītojamo zinātniski pētnieciskā darbība vidusskolas posmā. 4. Tiek organizēti erudīcijas konkursi, mācību priekšmetu olimpiādes, mācību priekšmetu nedēļas, alternatīvās stundas, mācību ekskursijas, sporta pasākumi, muzeju dienas. 5. Skolotāji regulāri dalās savā metodiskajā pieredzē, ir radoši, ieinteresēti darbojas dažāda mēroga projektos. Turpmākās attīstības vajadzības 1. Turpināt sadarbību metodiskās jomās atbilstoši kompetenču pieejā balstītam vispārējās izglītības saturam. 2. Aktualizēt nepieciešamību mācību priekšmeta satura pasniegšanas procesa dažādošanai jēgpilni izmantot visas skolā pieejamās informācijas tehnoloģijas. 3. Literatūras, vēstures un svešvalodu mācību stundās integrēt mācību priekšmetu Drāma 4. Veicināt skolēnu lasītprasmi visos mācību priekšmetos. 5. Organizēt un īstenot 7.-9.klašu skolēnu zinātniski pētniecisko darbību. 6. Turpināt mācību satura apguvi ārpus tradicionālajām skolas stundām- dabā, muzejos, uzņēmumos.
7. Turpināt izmantot mācību stundās starpdisciplinārās mācīšanās iespējas. 5.2.3.Skolēnu sasniegumi. Skolas darba stiprās puses. 1.Skolēni ar augstiem sasniegumiem mācībās,sportā, interešu pulciņos, skolēnu pašpārvaldē tiek cildināti īpašos tradicionālos pasākumos: Ziemassvētku pieņemšanā pie ; Teicamnieku salidojumā 2.semestra beigās. 2.Skolas pēdējā mācību dienā svinīgā pasākumā notiek liecību izsniegšana par individuālu izaugsmi mācību jomās. 3. Diagnosticējošie darbi, kā arī 9. un 12.klašu izmēģinājuma eksāmeni savlaicīgi palīdz konstatēt jomas, kurām jāpievērš uzmanība, plānojot turpmāko mācību darbību. 4.Skolas mērķtiecīgi orientētā sabiedriskā dzīve attīsta un sekmē skolēnu spējas un talantus, radošumu un veicina mācīšanās motivāciju. 5.Skolā ir izstrādāta izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kura nodrošina vienotu, secīgu, pamatotu izglītojamo sasniegumu vērtēšanas sistēmu. 4.Elektroniskā Mykoob žurnāla iespējas nodrošina tūlītēju informācijas apmaiņu : skola skolēns vecāki. Turpmākās attīstības vajadzības 1.Paaugstināt izglītojamo motivāciju mācīties, mērķtiecīgāk izmantot konsultāciju iespējas, lai sagatavotos pārbaudes darbiem un ieskaitēm. 2.Panākt, ka visi skolotāji precīzi ievēro un izpilda pašu akceptētos izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas noteikumus. 3. Metodiskajās jomās pievērst lielāku uzmanību mācību priekšmeta specifiskajiem nosacījumiem un to izpildei. 4. Veicināt skolēnu sasniegumu izaugsmi 5.- 9. klašu grupā, pārejot uz atsevišķu mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā. 5. Sekmēt skolēnu apzinātu mācību darbu (balstoties uz caurviju kompetencēm- pašizziņa un pašvadība) 5.2.4. Atbalsts skolēniem. Skolas darba stiprās puses 1. Ir organizēts mērķtiecīgs un plānots darbs ar talantīgajiem skolēniem viņu spēju attīstīšana un nostiprināšanai, piedāvājot fakultatīvās nodarbības un konsultācijas (vidusskolā) viņu spēju attīstīšana un nostiprināšanai. 2. Skolas metodiskā padome un mācību jomu metodiskās komisijas Turpmākās attīstības vajadzības. 1. Turpināt mērķtiecīgu darbu ar talantīgajiem skolēniem, izvērtējot piedāvāto fakultatīvo nodarbību saturu, to vairāk virzot uz talantīgo bērnu spēju attīstīšanu. 2. Veicināt mācību procesā izglītojamo savstarpējo mācīšanos "skolēns māca skolēnu". 13
mērķtiecīgi, plānveidīgi strādā, lai attīstītu izglītojamo spējas un talantus 3. Skola organizē un piedāvā iespēju jebkuram ieinteresētam un motivētam skolēnam piedalīties mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos un projektos. 4. Skola piedalās vietējos un starptautiskos projektos. 5. Katru gadu tiek organizētas daudzveidīgas projektu nedēļas, mācību priekšmetu nedēļas, tradicionāli ārpusstundu pasākumi. 3. Mācību priekšmetu metodiskajās komisijās dalīties pieredzē un veidot sistēmu,lai veiksmīgāk organizētu diferencētu pieeju mācību stundās. 4. Turpināt organizēt Karjeras izglītības atbalsta pasākumus. 5.2.5.Skolas vide Skolas darba stiprās puses 1.Sakārtota iestādes fiziskā vide, kura tiek mērķtiecīgi saglabāta, uzlabota un atjaunota. 2.Sadarbība un informācijas apmaiņa starp skolas speciālistiem un vecākiem. 3. Skolēniem pieejami visi atbalsta speciālisti, individuāla pieeja bērnam. 4.. Individuāli pieejams atbalsts skolotājiem par jautājumiem, kuros nepieciešami risinājumi. 5.Konfliktsituācijas tiek risinātas konstruktīvi un savlaicīgi. Tālākās attīstības vajadzības 1. Turpināt un pilnveidot iesāktās skolas tradīcijas. 2. Veicināt sadarbību starp klašu audzinātājiem un priekšmetu skolotājiem, dalīšanos pieredzē un savstarpējo atbalstu. 3.Turpināt aprīkot skolas telpas ar materiāltehniskām iekārtām drošas un labiekārtotas mācību vides nodrošināšanai. 5.2.6.Resursi. Skolas darba stiprās puses 1. Sakārtota skolas fiziskā vide, kurā tiek mērķtiecīgi plānota, saglabāta, uzlabota un atjaunota materiāli tehniskā bāze. 2. Skolā ir nepieciešamais pedagoģiskais un tehniskais personāls. 3. Tiek apkopota un mērķtiecīgi plānota skolotāju tālākizglītība un profesionālā pilnveide. 4. Skolotāji atbilstoši skolas prioritātēm apmeklē tālākizglītības kursus. Tālākās attīstības vajadzības 1. Modernizēt mācību materiāli tehnisko bāzi, iegādāties tehnoloģijas atbilstoši mūsdienīgam izglītības procesam. 2. Uzlabot sporta laukuma funkcionālās iespējas. 3. Veikt nepieciešamos remontus mācību kabinetos un citās telpās. 1. Veicināt pedagogu pašatbildību par nepieciešamo tālākizglītības apguvi. 2. Pilnveidot pedagogu pieredzes apmaiņas sistēmu. 14
5.2.7. Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana. Skolas darba stiprās puses 1. Profesionāla vadības komanda. 2. Pedagoģiskais personāls, kurš vērsts uz inovatīvu darbību un gatavs pārmaiņām izglītības kvalitātes uzlabošanai. 3. Kolektīva motivācija iesaistīties skolas darba plānošanā un pašnovērtēšanā. 4. Mūsdienīgas aptaujas sistēmas izmantošana atgriezeniskās saites nodrošināšanai. Tālākās attīstības vajadzības 1. Izveidot gada darba plānojumu atbilstoši pieejamajiem resursiem un nodrošināt plāna izpildi. 2. Izstrādāt attīstības plānu 2019.- 2022. gadam. 3. Turpināt skolas kolektīva saliedēšanu vienotu mērķu sasniegšanai. 15
6. Rīgas 88.vidusskolas attīstības prioritātes 2019.-2022.gadam. Nr. Skolas darbības 2019./2020.māc.g. 2020./2021.māc.g. 2021./2022.māc.g. p.k. pamatjomas 1. Mācību saturs Uz kompetencēm balstīta Izglītības satura ieviešanas uzsākšana (akcentējot caurviju prasmes mācību jomu apguvē) Uz kompetencēm balstīta valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarta satura ieviešana 1.;4.;7.;10.klasē 2. Mācīšana un mācīšanās 1.Mācīšanās iespējas ārpus skolas Mācību priekšmetu apguves (dabā, Latvijas muzejos, teātros, kvalitāte bilingvāli un valsts kino, uzņēmumos) valodā. 2.Starpdisciplinārās mācīšanās iespējas. 3. Skolēnu sasniegumi Skolēnu apzinātu mācību darba prasmju attīstības sekmēšana (balstoties uz caurviju kompetencēm- pašizziņa un pašvadība) 4. Atbalsts skolēniem 1.Talantīgo skolēnu individuālo spēju attīstības sekmēšana. 2.Karjeras konsultanta atbalsts skolēnu karjeras izvēlē. 5. Skolas vide 1.Drošas un labiekārtotas mācību vides izveidošana un uzturēšana. Skolēnu sasniegumu izaugsmes veicināšana, apgūstot mācību priekšmetus valsts valodā. Karjeras izglītības iespējas skolēna personības izaugsmē. 1.Drošas un labiekārtotas skolas mācību vides izveidošana un uzturēšana. Uz kompetencēm balstīta valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarta satura ieviešana 2. ;5.;8.;11. klasē Mācību priekšmetu apguves kvalitāte bilingvāli un valsts valodā. Skolēnu sasniegumu izaugsmes veicināšana vidusskolas posmā, apgūstot mācību priekšmetus valsts valodā. Pedagogu un atbalsta personāla produktīvs darbs ar skolēniem, kuriem ir mācību grūtības. 1.Drošas un labiekārtotas skolas mācību vides izveidošana un uzturēšana 2. Sociālpedagoģisko problēmu mazināšana. 6. Resursi Pedagogu tālākizglītība atbilstoši projekta Skola 2030 pieejai mācību satura īstenošanā 2. Sociālpedagoģisko problēmu mazināšana. Mācību kabinetu materiāli tehniskās bāzes atjaunošana. 2.Sociālpedagoģisko problēmu mazināšana. Mācību kabinetu materiāli tehniskās bāzes atjaunošana.
7. Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana Pedagoģiskā un tehniskā personāla saliedēšana skolas mērķu sasniegšanā. Absolventu un skolēnu vecāku iesaistīšana skolas mērķu īstenošanā. Skolas attīstības plāna izstrāde2022.- 2024.gadam. 7. Skolas attīstības plāna un izvirzīto prioritāšu īstenošana. Pamatjoma 7.1. Mācību saturs Prioritāte Uz kompetencēm balstīta Izglītības satura ieviešanas uzsākšana (akcentējot caurviju prasmes mācību jomu apguvē) Mērķis Sagatavošanās caurviju kompetencēs balstīta valsts pamatizglītības un vispārējās izglītības standarta satura īstenošanai. Novērtēšanas kritēriji *Pašizziņas un pašvadības ; domāšanas un radošuma; sadarbības un līdzdarbības kompetenču apzināšana mācību priekšmetu apguvē. *Digitālo prasmju pielietojuma pilnveide mācību priekšmetu apguvē. * Skolēnu lasītprasmes uzlabošanās prasmīgs lasītājs Nr.p.k. Uzdevumi Atbildīgais Laiks Resursi Kontrole un pārraudzība 1. Īstenot skolas izglītības programmas. vietn.izgl.jomā Visu mācību gadu. Izglītības programmu licences, Skolas direktore. 2. Īstenot mācību priekšmetu standartus, mācību priekšmetu programmas. 3. Turpināt uz kompetencēm balstīta Izglītības satura ieviešanu (akcentējot caurviju prasmes mācību jomu apguvē) 4. Turpināt apgūt,izmantot mācību procesā un popurarizēt projekta Skola2030 piedāvāto izglītības saturu. vietn.izgl.jomā; Visi skolotāji. vietn.izgl.jomā; Visi skolotāji. vietn.izgl.jomā; Visi skolotāji. Visu mācību gadu. Visu mācību gadu. Visu mācību gadu. Normatīvie dokumenti; Aktuālie mācību resursi. Projekta Skola2030 materiāli; Skolas direktore. Skolas direktore. Skolas direktore 17
4. Katrā mācību priekšmetā apzināt prasmes, kas sekmē skolēnu lasītprasmi 5. Veikt skolēnu lasītprasmes sākotnējo izpēti 6. Uzlabot skolēnu lasītprasmi, akcentējot skolēnu domāšanas un radošuma sekmēšanu 7. Hospitēt mācību stundas, akcentējot valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības satura aprobāciju 8. Veikt skolēnu lasītprasmes atkārtotu izpēti 9. Anketēt skolēnus un vecākus par kompetenču pieeju mācību procesā 10. Apkopot anketēšanas rezultātus un veikt analīzi Skolotāji MJ vadītāji Skolotāji MJ vadītāji Skolotāji MJ vadītāji Skolotāji MJ vadītāji Dir. vietn. izglītības jomā Skolotāji MJ vadītāji Dir.vietn. izglītības jomā Dir.vietn. izglītības jomā Septembris Valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarta saturs, skolotāji, skolēni Direktora vietn. mācību darbā Oktobris Skolotāji, skolēni Direktora vietn. mācību darbā Oktobris Marts Valsts izglītības Direktora vietn. Visu mācību gadu standarta saturs, mācību darbā Oktobris Aprīlis skolotāji, skolēni Valsts izglītības standarta saturs, skolotāji, skolēni Vadība Aprīlis Skolotāji, skolēni Direktora vietn. mācību darbā Novembris Valsts izglītības Dir.vietn. mācību standarta saturs, darbā skolotāji, skolēni Janvāris Aptauju dati Pamatjoma Prioritāte Mērķis 7.2. Mācīšana un mācīšanās. 1.Mācīšanās iespējas ārpus skolas (dabā, Latvijas muzejos,teātros, kino, uzņēmumos). 2.Starpdisciplinārās mācīšanās iespējas. Veicināt skolotāju savstarpējo sadarbību mācību priekšmetu tēmu saskaņošanā un mācīšanā. Organizēt atsevišķu mācību priekšmetu un starpdisciplinārās mācību stundas ārpus skolas. 18
Novērtēšanas kritēriji Skolotāji ir uzsākuši sadarbību mācību tēmu saskaņošanā starp dažādiem mācību priekšmetiem. Skolotāji ir izstrādājuši starpdisciplinārās mācīšanās tematiskos plānus. Skolēni izprot mācību tēmu caur dažādu mācību priekšmetu apguvi. Mācību vielas apguve saistīta ar reālo dzīvi. Ieviešanas gaita Nr.p.k. Uzdevumi Atbildīgais Laiks Resursi Kontrole un pārraudzība 1. Pedagoģiskās padomes sēžu sagatavošana un organizēšana. 2. Tematisko pedagoģisko sēžu sagatavošana: Skolēnu lasītprasmes veicināšanas metodes visu mācību priekšmetu apguvē. Starpdisciplinārās mācīšanās iespēju labās prakses piemēri skolā 3. Pedagoģiskā konsīlija Darbs ar talantīgiem skolēniem sagatavošana un organizēšana. vietn. izgl.jomā; MJ vadītāji vietn. izgl.jomā; MJ vadītāji vietn.izgl.jomā Skolas psiholoģes 4. Skolas iekšējās kontroles pasākumu īstenošana. vietn. izgl.jomā MJ vadītāji 5. Vienotu vērtēšanas kritēriju izstrāde un izmantošana esejas, domraksta, referāta, prezentācijas,recenzijas) novērtēšanā visos mācību priekšmetos. 6. Skolotāju tālākizglītība( kursi,semināri, pašizglītošanās atbilstoši skolas prioritātēm. 7. Turpināt darbu Erasmus+ projektā Jaunais eiropietis- aktīvs un vesels, veidojot skolotāju MJ vadītāji, skolotāji Augusts Decembris Maijs Decembris Marts Novembris Pēc darba plāna Septembrisoktobris Normatīvie akti, mācību darba analīzes materiāli, valsts pārbaudes darbu analīzes materiāli, cilvēkresursi Skolotāju tālākizglītības pieredze, mācību stundu materiāli, ārpusstundu pasākumu materiāli, cilvēkresursi Pētījumi, pieredzes apmaiņas materiāli, cilvēkresursi Normatīvie dokumenti, cilvēkresursi. Normatīvie akti, Cilvēkresursi Visi skolotāji Visu laiku Kursu piedāvājums, cilvēkresursi, laiks Projekta darba Visu laiku Erasmus+ resursi, grupa cilvēkresursi Direktora vietn. izglītības jomā Direktora vietn. izglītības jomā, vietn. izgl. jomā 19
sadarbību, izmantojot darbā kompetenču pieeju, mācot prasmes, saistītas ar reālo dzīvi. 8. Starpdisciplināro mācību organizēšana ārpus mācību stundas, nodrošinot saikni ar reālo dzīvi ; sadarbību un līdzdalību. 9. Mācību stundu saikne ar Karjeras izglītības pasākumiem. 10. Pāra (bloku ) stundu sagatavošana un novadīšana. 11. Kultūras ministrijas atbalstītā projekta Latvijas skolas soma īstenošana, nodrošinot starppriekšmetu saikni un saikni ar reālo dzīvi 12. ZPD vadīšana un Projektu nedēļas organizēšana. MJ vadītāji Visi skolotāji Karjeras konsultanti Mācību priekšmetu skolotāji Skolas koordinators Direkt. vietn. izgl.jomā, MJ vadītāji, skolotāji Pēc tematiskā plāna. Pēc plāna Pēc MJ plāna Pēc izstrādātā pasākumu plāna Pēc projektu nedēļas darba plāna Muzeju. teātru, kino, uzņēmumu piedāvājumi, cilvēkresursi. Piedāvājumi, Eiropas fonda resursi, cilvēkresursi Skolotāju pieredze, metodiskie materiāli, cilvēkresursi KM resursi, piedāvājumi, cilvēkresursi KM resursi, cilvēkresursi vietn. izgl.jomā, direkt. vietn.izgl. jomā Direkt. vietn. izgl. jomā, MJ vadītāji 13. Turpināt darbu Erasmus+ projektā Māci citusmācies no citiem (sadarbība starp Franciju un Latviju),veidojot skolotāju sadarbību, izmantojot darbā kompetenču pieeju, mācot prasmes, saistītas ar reālo dzīvi. 14. Talantīgo skolēnu mācību vēlmju apzināšana, darba organizēšana ar talantīgajiem skolēniem. MJ vadītāji Direkt. vietn. izgl.jomā Dir. vietn. izgl. jomā, MJ vadītāji,skolotāji psihologi 15. Konsultācijas skolēniem ar grūtībām mācībās. Mācību priekšmetu skolotāji. 16. Mācību Jomu metodisko nedēļu sagatavošana un novadīšana. MJ vadītāji Pēc skolotāju izstrādātā plāna Pēc darba plāna Pēc konsultāciju grafika Pēc darba plāna Laika resursi. Aptaujas, papildus mācību resursi, cilvēkresursi. Skolotāju pieredze, metodiskie materiāli, cilvēkresursi. vietn. izgl.jomā 20
17. Vecāku sapulču organizēšana un individuālās konsultācijas skolēnu vecākiem. 18. Mazā Pedagoģiskās padomes sēde par 5.klašu skolēnu adoptāciju pamatskolā. 19. Mazā Pedagoģiskās padomes sēde par 10.klašu skolēnu adoptāciju vidusskolā. 20. 9.un 12.klašu skolēnu un viņu vecāku iepazīstināšana ar valsts pārbaudes darbu norises laikiem un kārtību. 21. 3.un 6.klašu skolēnu un viņu vecāku iepazīstināšana ar valsts pārbaudes darbu norises laikiem. 22. Mācību tēmu par veselību, drošību, kultūras izpratni, tikumiskajām vērtībām integrēšana mācību priekšmetu stundās. vietn.izgl.jomā, Klašu audzinātāji vietn. izgl.jomā; Skolas psihologi, MJ vadītāji, skolotāji. Skolas psihologi, MJ vadītāji vietn. izgl.jomā; Klašu audzinātāji vietn. izgl.jomā; Klašu audzinātāji MJ vadītāji, priekšmetu skolotāji Pēc grafika Novembris Novembris Septembris, Novembris Septembris Mācību gada laikā Laiks. Diagnosticējošo darbu novadīšana, analīze. Aptaujas. Diagnosticējošo darbu novadīšana, analīze. Aptaujas. Normatīvie dokumenti, cilvēkresursi. Normatīvie dokumenti, cilvēkresursi. Mācību materiāli,saistīti ar reālo dzīvi... vietn. izgl.jomā 23. Mācību Jomas Drāma integrēšana citu mācību priekšmetu apguvē. Mācību priekšmetu skolotāji Mācību gada laikā Starppriekšmetu saikne. Skolēnu un skolotāju radošums. vietn. izgl.jomā 24. Mūzikas novirziena klašu un interešu nodarbību saikne ar reālo dzīvi. 25. Vecāku informēšana par projekta Skola 2030 aktualitātēm (atbildība: skola skolēns- vecāki) MJ vadītāja, Mūzikas skolotāji. vietn. izgl.jomā. Mācību gada laikā Mācību gada laikā Saikne ar reālo dzīvi. Normatīvie dokumenti, cilvēkresursi. vietn. izgl.jomā 21
26. Atklāto stundu organizēšana ( mācību priekšmetu apguve bilingvāli un valsts valodā). MJ vadītāji. Klašu audzinātāji MJ vadītāji Mācību priekšmetu skolotāji Mācību gada laikā Normatīvie dokumenti, cilvēkresursi., vietn. izgl.jomā, MJ vadītāji 27. Mācību stundu un audzināšanas stundu vērošana. (skolas vadības stundu vērošana; skolotāju savstarpējā stundu vērošana). Skolas vadība, MJ vadītāji, Mācību priekšmetu skolotāji. Mācību gada laikā Normatīvie dokumenti, cilvēkresursi., vietn. izgl.jomā, MJ vadītāji Pamatjoma Prioritāte 7.3. Skolēnu sasniegumi 2019./2020.m.g.:Skolēnu apzinātu mācību darba prasmju attīstības sekmēšana (balstoties uz caurviju kompetencēmpašizziņa un pašvadība) 2020.-2022.m.g. Skolēnu sasniegumu izaugsmes veicināšana, apgūstot mācību priekšmetus valsts valodā. Mērķis Mācību un ārpusstundu sasniegumu aktualizēša skolēnu personības veidošanā. Novērtēšanas kritēriji * Analizēta skolēnu sasniegumu dinamika klašu grupās, mācību grupās, individuāli * Salīdzināti skolēnu sasniegumi ikdienas mācību darbā, diagnosticējošajos darbos, valsts pārbaudes darbos * Apzināta skolas vieta skolēnu sasniegumu rezultatīvajos un kvalitatīvajos pētījumos * Tiek sekmēta skolēnu iesaistīšanās mācību priekšmetu olimpiādēs, ārpusstundu pasākumos, projektos Ieviešanas gaita Nr.p.k. Uzdevumi Atbildīgais Laiks Resursi Kontrole un pārraudzība 1. Analizēt skolēnu sasniegumus 3., 6., 9. un 12. klasēs valsts noteiktajos pārbaudes darbos, MJ vadītāji Skolotāji Jūnijs, Augusts, Normatīvie akti, mācību darba analīzes materiāli, Direktora vietn. izglītības jomā 22
izvirzot turpmākā darba uzdevumus, lai uzlabotu sasniegumus valsts pārbaudes darbos 2. Analizēt skolēnu sasniegumus skolas noteiktajos pārbaudes darbos, konstatēt problēmas, plānot pasākumus to uzlabošanai. 3. Veicināt skolēnu sasniegumus dažādās jomās, aktivizējot skolēna pašizaugsmi( piedalīties priekšpilsētās un valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, projektos) 4. Aktualizēt darbu ar talantīgiem skolēniem ikdienas mācību procesā. 5. Analizēt skolēnu sasniegumus ikdienas mācību procesā. 6. Analizēt, kuros mācību priekšmetos ir viszemākie skolēnu zināšanu vērtējumi,izstrādāt priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai. 7. Turpināt darbu Erasmus+ projektos, attīstot skolēnu kompetences. 8. Fakultatīvu nodarbību efektivitāte un skolēnu sasniegumu dinamikas izpēte. Septembris valsts pārbaudes darbu analīzes materiāli, cilvēkresursi MJ vadītāji Visu laiku Mācību darba analīzes materiāli, cilvēkresursi Skolotāji Visu laiku Metodiskie materiāli, pieredzes apmaiņas materiāli, cilvēkresursi MJ vadītāji, skolotāji MJ vadītāji, skolotāji Direktora vietn. izglītības jomā Direktora vietn. izglītības jomā Visu laiku Cilvēkresursi Direktora vietn. izglītības jomā Oktobris, Cilvēkresursi Direktora vietn. Decembris, izglītības jomā Marts, Maijs. MJ vadītāji Visu laiku Mykoob žurnāls, metodiskie materiāli, cilvēkresursi Projekta darba grupa vietn.izgl. jomā, skolotāji Direktora vietn. izglītības jomā Visu laiku Cilvēkresursi Decembris, Aprīlis Cilvēkresursi Direktora vietn. izglītības jomā Pamatjoma 7.4. Atbalsts skolēniem Prioritāte 1.Talantīgo skolēnu individuālo spēju attīstības sekmēšana. 2.Karjeras konsultanta atbalsts skolēnu karjeras izvēlē. Mērķis Sekmēt skolēnu individuālo attīstības izaugsmi Novērtēšanas kritēriji * Skolēni ir motivēti mācību darbībai 23
* Notiek mācīšanās un mācīšanās procesa izvērtējums, iesaistot skolēnus, skolotājus, skolēnu ģimenes * Skolotāji dalās pieredzē par efektīvām metodēm darbā ar talantīgiem skolēniem *Skolēni ir sagatavoti nākamās profesijas izvēlei. Ieviešanas gaita Nr.p.k. Uzdevumi Atbildīgais Laiks Resursi Kontrole un 1. Pilnveidot skolēnu mācīšanās motivāciju: mācību darba diferenciāciju, mācību sasniegumu vērtēšanu atbilstīgi skolēnu attīstības dinamikai, konsultāciju apmeklējumu un ārpusstundu darba priekšrocības u.c. Direktora vietnieki, klašu audzinātāji, skolotāji 2. Skolēnu un skolotāju anketēšana Direktora vietnieki, MJ vadītāji 3. Anketēšanas rezultātu apkopojums un izvērtējums Dir.vietn. izglītības jomā 4. Organizēt pieredzes apmaiņu Efektīgākās metodes Metodiskā manā darbā ar talantīgiem skolēniem padome 5. Mācību stundu hospitācija ar mērķi vērot skolēnu darba Dir.vietn. efektivitāti mācību procesā. izglītības jomā 6. Organizēt pieredzes apmaiņu Efektīgākās metodes Metodiskā manā darbā ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās padome grūtības 7. Karjeras pasākumu organizēšana skolā. Dir.vietn. izgl. jomā 8. Latvijas skolas somas pasākumu organizēšana skolā. Dir.vietn. izgl. jomā Visu mācību gadu. Skolotāji, skolēni pārraudzība, Direktora vietn. izglītības jomā Janvāris. Skolotāji, skolēni Visu mācību gadu Visu mācību gadu Visu mācību gadu Visu mācību gadu Visu mācību gadu Visu mācību gadu Aptauju dati Skolotāji Skolotāji Skolotāji Skolotāji Skolotāji Direktora vietn. izglītības jomā Administrācija Administrācija Pamatjoma 7.5. Skolas vide Prioritāte 1.Drošas un labiekārtotas mācību vides izveidošana un uzturēšana. 2. Sociālpedagoģisko problēmu mazināšana. 24
Mērķis 1.Veicināt pozitīvu un drošu skolas fiziskās un emocionālās vides attīstību. 2.Radīt skolā labvēlīgu emocionālo gaisotni, bez noteikumu un tiesību pārkāpumiem. 3.Nodrošināt mācību procesam drošu un labiekārtotu fizisko vidi. Novērtēšanas kritēriji. Ieviešanas gaita * Tiek turpinātas un uzturētas skolas tradīcijas. *. Skolēnu pašpārvalde uzņemas klašu kolektīvu pasākumu un aktivitāšu īstenošanu.. *. Skolēni veido pozitīvu skolas tēlu un popularizē to. *. Tiek apzināti un savlaicīgi veikti nepieciešamie kabinetu, telpu remontdarbi. * Tiek turpināta skolas apkārtnes labiekārtošana. * Ir nodrošināta mācību darbam nepieciešamā IT aparatūra. Nr.p.k. Uzdevumi Atbildīgais Laiks Resursi Kontrole un pārraudzība Visu mācību gadu 1. Skolas tradicionālo pasākumu organizēšana 2. Sporta pasākumu organizēšana skolā. Dir.vietn. izgl.un audz.jomā Sporta organizators; Sporta skolotāji 3. Piedalīšanās sporta pasākumos rajona un pilsētā Sporta organizators Pēc sporta pasākumu norises grafika. Pēc sporta pasākumu norises grafika. Skolēnu pašpārvalde.. Kl.audz. sanāksmes vietn.izgl.jomā. vietn.izgl.jomā. 25
4. Tematisko ārpusstundu pasākumu organizēšana 5. Skolas radošo kolektīvu sasniegumu popularizēšana Dir.vietn.izgl.un audz.jomā Interešu izglītības skolotāji 6. Radošo darbu izstādes skolā MJ vadītāji 7. Interešu nodarbību organizēšana skolā 8. 9. 10. Skolas muzeja padomes darbība un muzeja fondu paplašināšana Mācību telpu, iekārtu un resursu nodrošinājums un izmantošana Skolas finanšu resursu nodrošinājums un izmantošana 11. Tehniskā personāla nodrošinājums 12. Atbalsta personāla (Sociālā pedagoga, psihologa, logopēda, speciālā pedagoga) sadarbība ar skolotājiem, klašu audzinātājiem un vecākiem. Dir.vietn. izgl.un audz.jomā Muzeja vad. I.Šmakova, O.Solovjova Dir.vietn. saimn.jomā Dir.vietn. saimn.jomā Dir.vietn. saimn.jomā, Soc.ped. Logopēds, psihologs Pēc pasākumu norises grafika Pēc pasākumu norises grafika Pēc pasākumu norises grafika Pēc nodarbību plāna. Pēc muzeja darba plāna Pēc plāna un nepieciešamī bas Pēc plāna Skolēnu pašpārvalde. Muzeja Padome. Sanāksmes pie Dir.vietn. izgl. un audz. jomā vietnieces izgl.jomā Sanāksmes pie Muzeja radošās grupas sanāksmes.. Pastāvīgi.. Visu mācību gadu. Profesionalitāte. Metodiskie materiāli. 26
13. Skolas apkārtnes labiekārtošana 14. IT aparatūras iegāde,uzstādīšana un apkalpe. 15. Sporta zāles aprīkojuma nodrošināšana 16. Nepieciešamie remonti Dir.vietn. saimn.jomā Dir.vietn. saimn.jomā Dir.vietn. saimn.jomā Dir.vietn. saimn.jomā Pastāvīgi Pastāvīgi. Pastāvīgi. Pēc plāna un nepieciešamī bas. Aptaujas. Sarunas un konsultācijas. 17. Ēdināšanas organizācija skolā Sociālie pedagogi. Pēc ēdināšanas grafika RDIKSD piešķirtie. Pamatjoma 7.6. Resursi Prioritāte Mērķis Pedagogu tālākizglītība atbilstoši projekta Skola 2030 pieejai mācību satura īstenošanā. 1.Veicināt pedagogu personīgo atbildību par nepieciešamās tālākizglītības apguvi. 2 Pilnveidot pedagogu pieredzes apmaiņas sistēmu. 3.Modernizēt mācību materiāli tehnisko bāzi atbilstoši mūsdienīgam izglītības procesam. Novērtēšanas kritēriji. *. Skolotāju tālākizglītība un profesionālā pilnveide tiek mērķtiecīgi plānota un apkopota. 27
*.Skolotāji atbilstoši skolas prioritātēm apmeklē tālākizglītības kursus. * Skolotāji dalās ar kursos iegūtajām zināšanām mācību jomu metodiskajās komisijās, metodiskās apvienības sanāksmēs, tematiskajā pedagoģiskās padomes sēdē. *Skolā tiek mērķtiecīgi plānota, saglabāta,uzlabota un atjaunota materiāli tehniskā bāze. Ieviešanas gaita Nr.p.k. Uzdevumi Atbildīgais Laiks Resursi Kontrole un pārraudzība Visu mācību gadu 1. Nodrošinājums ar nepieciešamajiem pedagoģiskajiem kadriem izglītības programmu īstenošanai. Direktote... Sanāksmes pie direkt. Sanāksmes pie direkt. 2. 3. 4. Atbalsta personāla darba organizēšana. Skolotāju tālākizglītības un profesionālās pilnveides plānojums 3gadiem. Organizēt skolā nepieciešamos tālākizglītības kursus.. vietn. izgl.jomā vietn. izgl.jomā 5. Mācību un citas literatūras iegādes plānošana. Skolas bibliotekāres 6. Izglītojamo nodrošināšana ar mācību grāmatām un darba burtnīcām. Skolas bibliotekāres Visu mācību gadu. Augusts, Jūnijs Pēc plāna. Mācību gada laikā. Pēc plāna. Mācību gada laikā Augusts. Septembris.., Sanāksmes pie., Sanāksmes pie, Sanāksmes pie, Sanāksmes pie. 28
7. Materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana un paildināšana sporta stundām. 8. Skolas muzeja fondu paplašināšana 9. 10. Telpu, iekārtu un resursu nodrošinājums un izmantošana Skolas finanšu resursu nodrošinājums un izmantošana 11. Tehniskā personāla nodrošinājums 12. Visi skolas darbinieki ir informēti par saviem pienākumiem un tiesībām. 13. Mācību kabineta labiekārtošana 14. IT aparatūras iegāde,uzstādīšana un apkalpe. 15. Sporta zāles aprīkojuma nodrošināšana vietn. saimn. jaut.; Sporta organizators Muzeja vad. I.Šmakova, O.Solovjova Dir.vietn. saimn.jomā Dir.vietn. saimn.jomā Dir.vietn. saimn.jomā Dir.vietn. saimn.jomā Dir.vietn. saimn.jomā Dir.vietn. saimn.jomā vietn. saimn. jaut.; Sporta organizators Pēc muzeja darba plāna Pēc plāna un nepieciešamī bas Pēc plāna Muzeja Padome., Sanāksmes pie Muzeja radošās grupas sanāksmes.. Pastāvīgi.. Augustā, Janvārī; Pēc nepieciešamī bas Pastāvīgi Pastāvīgi. Pastāvīgi. ; Pedagoģiskās padomes sēdes. 29
16. Nepieciešamie remonti Dir.vietn. saimn.jomā Pēc plāna un nepieciešamī bas. 17. Ēdināšanas organizācija skolā 18. Skolas muzeja fondu papildināšana Sociālie pedagogi. Muzeja vadītāja I. Šmakova Pēc ēdināšanas grafika Pēc muzeja Padomes darba plāna. RDIKSD piešķirtie. Pamatjoma Prioritāte Mērķis 7.7. Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana Pedagoģiskā un tehniskā personāla saliedēšana skolas mērķu sasniegšanai Izzināt kolektīva attieksmi pret skolas pamatvērtībām un motivāciju iesaistīties skolas vīzijas sasniegšanā. Izveidot programmu kolektīva motivācijas un vienotības veicināšanai. Novērtēšanas kritēriji * Ir skaidri zināma kolektīva informētība un iespējas, un vēlme iesaistīties skolas galveno mērķu realizācijā. * Ir izveidota darbinieku motivācijas programma noteiktam laika periodam. *Ir izveidots Karjeras izglītības atbalsta pasākumu plāns. *Ir izveidots pasākumu plāns KM iniciatīvai Latvijas skolas soma Ieviešanas gaita Nr.p.k. Uzdevumi Atbildīgais Laiks Resursi Kontrole un pārraudzība 1. Veikt skolas pedagoģisko un tehnisko darbinieku aptaujas un intervijas 2. Veikt aptauju un interviju analīzi un prezentēt skolas darbiniekiem. 3. Uzlabot skolas darbinieku motivācijas programmu Vadība Februāris Programma, noteiktu kritēriju izstrāde. finanšu resursi 4. Veikt vadības darba analīzi kolektīva saliedēšanā Vadība Jūnijs Aptaujas, intervijas Skolas psihologs Janvāris Aptaujas Skolas psihologs Februāris Prezentācija 30
ca c.) -v q) Lr a a< t< >a5 =g) E19 tt c) I a t) a -! oq) -V -y'= (nf at,.e rct CO -o I L\.) I-o rcd E tcd l-r 0 N C\l f- o o o G N c0 d -o (!3 E Cd o0 v) d o.:4 0.- F CB CO o{ (, lct d (-'l -; N N c\ F-!- = s i; 1e E td,- 't N!, o 'a l- t-- 19 I >. I 9V - '7" \ l- t) =)4 la Ou) 't = 't -C, t- t- 3! \,) a lu co lr a lu t- t- c0 N a U) I dlr 6 i N t) \\ $j \ \ o cd c