LATVIETISwww.laikraksts.com

Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr. 611 2020. gada 26. augustā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991 Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Email: redakcija@laikraksts.com Federācijas laukums Melburnas centrā. Pirms Covid-19 kustības ierobežojumiem, laukums vienmēr bija pilns ar cilvēkiem. FOTO Anita Andersone Valsts prezidents ar Vācijas prezidentu Apspriežas par situāciju Baltkrievijā Valsts prezidents Egils Levits 20.08. pa tālruni sazinājās ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru (Frank-Walter Steinmeier), apspriežot situāciju Baltkrievijā. Abas puses pauda gandarījumu par vakar ārkārtas Eiropadomē pieņemtajiem lēmumiem par individuālu sankciju piemērošanu tām amatpersonām, kuras vērsušas represijas pret Velna (un citi) pakti Guntis Kalme par līgumiem Jo mēs neko nespējam pret patiesību, bet tikai par patiesību. (2. Kor 13:8) Moto: Savu kā ārlietu ministra uzdevumu es redzēju tajā, lai kā iespējams vairāk paplašinātu mūsu Tēvijas robežas. Un, šķiet, mēs ar Staļinu esam labi tikuši galā ar šo uzdevumu. (PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs 1 ) Vēstures nemainīgā īstenība Vēsturē svarīga vieta ir varas, varasvīru un viņu piepildīto un nepiepildīto ambīciju vēsturei. Katrs, kas ir ieguvis varu, iepazīst arī tās garšu. Ja ir, gribas vairāk, jo varaskāre ir viena no spēcīgākajiem cilvēka dzenuļiem. Bet līdzās ir gana daudz tādu pat ar varaskāri apmātu cilvēku, kuri līdzīgi tiecas šo dziņu īstenot par katru cenu. Paiet tikai īss brīdis, kad šādi varaskāru cilvēku (politgrupējumu un valstu) intereses neizbēgami saduras. Ja spēki ir iedzīvotājiem un grozījušas vēlēšanu rezultātus, par aicinājumu izbeigt vardarbību pret opozīciju, atbrīvot cietumā ieslodzītos protestantus, rīkot atkārtotas, godīgas vēlēšanas ar līdzvērtīgu iespēju visiem kandidātiem piedalīties vēlēšanu procesā, kā arī pieaicināt vēlēšanu novērotājus. E. Levits un F. V. Šteinmeiers vienojās detalizētāk apspriesties klātienes daudzmaz līdzīgi, tad domstarpības par iekārojamo varas objektu sadali un pārdali tiek risinātas ar dažādu līgumu un vienošanos palīdzību, lai katram tiktu kāds kumoss. Tāpēc var gluži pamatoti sacīt, ka pasaules vēsture ir pildītu un nepildītu, gaidītu un negaidītu līgumu un vienošanos vēsture. Lielās valstis, spēki un grupējumi savstarpēji vienojas par interešu un ietekmes zonām, t.i., tās pērk un pārdod mazākās un vājākās valstis. Tā tas ir bijis (un būs) vienmēr, jo tā ir vēstures nemainīgā realitāte, mainās tikai politdekorācijas un retorika. Turpinājums 8. lpp. sarunā nākamajā piektdienā Berlīnē. LV prezidenta kanceleja 20.08.2020. Saturs Austrālijas ziņas...2, 3, 4 Latvijas ziņas...1, 2, 3, 5, 8, 15 Latvieši pasaulē...5 Redakcijā...3 LV prezidenta kanceleja...1 Guntis Kalme...1, 8, 9, 10, 11 LR Ārlietu ministrija...2 LAAJ...3 Ilona Brūvere...3 Sandra Dragūna...4 Daina Jaunbērziņa...4 Inguna Grietiņa-Dārziņa...5 LR Saeima...5, 15 Intervija Annika Jagandera...6, 7, 12, 15 Guntars Saiva... 13, 15 Sēru vēstis...14 Datumi... 15, 16 Sarīkojumi, ziņojumi...16 Eiro kurss...16 9HRLINH*gjjaac+

2. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, 2020. gada 26. augustā MLV darbojas kā parasti, bet neparastā veidā Stundas notiek attālināti Kā parasti, Melburnas Latviešu vidusskolā (MLV) notiek stundas, bet neparastā veidā attālināti. MLV darbība turpinās, neskatoties uz apstākļiem, kas saistās ar COVID-19 epidēmiju. Ingrīdas un Andra Eimaņu vadībā jaunieši katru nedēļu sastopas ar skolotājām, lietojot Zoom. Skolotājas Līgas Dārziņas, Karīnas Jaunalksnes un Ievas Kainas ierosmē jaunieši pētījuši dažādus tematus un gan par tiem rakstījuši, gan stāstījuši. Daži no tematiem: Tautas Atmodas laikmets, latviešu mākslinieki Austrālijā, pilis Latvijā, latviešu kādreizējās kolonijas Tobago salā un Gambijā u.c. Šo mācību gadu iesāka 15 skolēni, bet tagad piedalās 11; četri ir izstājušies šai gadā. Edītes Atvaras pieaugušo klase katru nedēļu rakstīja uzdevumus un tos sūtīja, lietojot e-pastus. Stundas kopš jūlija mēneša pārtrauktas, jo vairākiem klases audzēkņi jārūpējas par kādu savas ģimenes locekli. Kārļa Brēmaņa pieaugušo klasei katru nedēļu tiek nosūtīti rakstiski uzdevumi un ar četriem audzēkņiem ZOOM stunda 15. augustā. katram 30 minūšu garas telefona sarunas stundas ar skolotāju. Viens no iknedēļas rakstiskiem uzdevumiem ir tulkot 10-15 teikumus par kādu pazīstamu personu, kuras vārds nav pateikts, bet personas vārds jāuzmin, piemēram, Mārtiņš Zīverts, ķīnietis Konfūcijs, īriete Lola Monteza, ebrejs Hudini. Tā mācās jaunie un ne tik jaunie Melburnas Latviešu vidusskolas audzēkņi. Vecums MLV jauniešu un pieaugušo klašu apmeklētājiem ir no 14 līdz 80 gadu vecumam. KB Laikrakstam Latvietis FOTO Ingrīda Eimane Abas klases kopā pirms COVID-19; 2015. gadā. ANO Drošības padome Jānodrošina NB8 valstu nepārtrauktu pārstāvību 2020. gada 18. un Drošības padomē ir ievēlēta Igaunija, 19. augustā Tallinā Norvēģija ir ievēlēta 2021. 2022. gada norisinājās Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) formāta valsts sekretāru sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja valsts sekretāra vietnieks politiskais direktors Jānis Mažeiks. Diskutējot par situāciju Baltkrievijā, valsts sekretāri bija vienisprātis, ka situācijas risināšanā ir nepieciešams iesaistīt Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO). Sanāksmes turpinājumā tika pārrunāta Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība, tostarp Covid-19 pandēmijas laikā iegūtā pieredze, kā arī dažādu Baltijas jūras reģiona sadarbības formātu efektivitāte. Pievēršoties sadarbībai starptautiskajās organizācijās, Igaunija dalījās ar novērojumiem par darbu ANO Drošības padomē, savukārt J. Mažeiks uzsvēra nepieciešamību nodrošināt tajā NB8 valstu nepārtrauktu pārstāvību šobrīd ANO termiņam, savukārt Dānija ir izvirzījusi kandidatūru 2024. gada vēlēšanām. Tāpat tika pārrunāti Austrumu partnerības, kā arī klimata un enerģētikas drošības jautājumi. Sanāksmes noslēgumā Zviedrija iepazīstināja ar gaidāmās prezidentūras EDSO aktualitātēm, bet Igaunija izklāstīja savu redzējumu par Trīs jūru iniciatīvu. Informācijai. NB8 formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. 2020. gadā NB8 darbu koordinē Igaunija, kas noteikusi šādas prioritātes: drošības stiprināšana, transatlantiskās attiecības un Austrumu partnerība, sadarbība kiberdrošības jomā, reģionālās transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu attīstība, digitālā sadarbība, klimata un vides jautājumi, sadarbība kultūrā un veselības aprūpē. LR Ārlietu ministrija FOTO Andris Atvars Published by Sterling Star Pty Ltd ABN 54053671855 Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) 98273753 redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au www.laikraksts.com Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena drukātam laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz vārda: Sterling Star Pty Ltd. Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star 2020. All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991 Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983 Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Trešdien, 2020. gada 26. augustā Laikraksts Latvietis 3. lpp. Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Izsole ir sākusies! VAS Valsts nekustamie īpašumi piedāvā iegādāties pievilcīgu investīciju objektu sešstāvu mūra ēku Rīgā [..]. Ēka celta 1912. gadā [..] kā īres nams ar veikaliem un to iekštelpu plānojums īpaši piemērots īres dzīvokļu izveidei. Nams atspoguļo neoklasicisma stila estētiku un tā kopējais mākslinieciskais tēls iekļaujas jūgendstila formu estētikā. Elektroniskā izsole ar sākumcenu EUR 4 247 000 (ap 7 milj. Austrālijas dolāru) sākās 13. augustā un beigsies 14. septembrī plkst. 13.00. Nekas nav nokavēts! Vēl var līdz 2. septembrim pieteikt dalību izsolē, iemaksājot nodrošinājuma summu 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas. Jauks piedāvājums kurš negribētu luksusa dzīvokli neoklasicisma jūgendstilā ēkā pašā Rīgas centrā? Ēka pat ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Un vēl tāds jauks nosaukums: Tetera nams. Vienīgais mīnus ir tāds, ka šis Tetera nams ir faktiski Stūra māja čekas Latvijas filiāles perēklis 1940/41. gadā un visā pēckara periodā līdz Latvijas faktiskās neatkarības atgūšanas. Neliels apgrūtinājums jaunajam saimniekam ir Latvijas Okupācijas muzeja izmantotās telpas, kuras atrodas daļā gan no pirmā stāva, gan no pagrabstāva. Bet tas netraucētu veidot dzīvokļus vai viesnīcu citos stāvos, un vēl paliktu brīva lielākā daļa pagraba izklaidei varbūt diskotēkas abās 1950. gados iekārtotās bumbu patvertnēs (1938. gadā iekārtotā gāzu un bumbu drošā patvertne nav šim nolūkam piemērota). Gan jau izdomās, kā labāk izmantot daudzās kameras tā sauktajā Dubļu ielā varbūt mācīties no Liepājas Karostas, kura piedāvā asus piedzīvojumus turienes cietumā. Manuprāt, ir nožēlojami, ka valsts nav spējusi atrast labāku risinājumu šai ēkai visaugstākai visā Rīgā, jo no tās var saredzēt Sibīriju. Kā zināms, tur cilvēki ir spīdzināti un arī nošauti. Vai valsts patiešām ir tik nabadzīga un vienaldzīga, lai mūsu sāpju vēsturi nodotu vēl nezināmu privātu personu rokās? Tam, kurš solīs vairāk naudas? Varbūt Latvijas Okupācijas muzeja biedrība varēs glābt tautas godu, nopērkot ēku, un to pienācīgi izmantojot. Kā zināms no publiski pieejamas informācijas, biedrības rīcībā Latvijā un ASV ir ievērojami brīvi finanšu līdzekļi kādi 7 miljonu eiro (pāri par 11 milj. Austrālijas dolāru). Vēl var pieteikties izsolei līdz 2. septembrim! GN LAAJ kas notiek... ir jāsaka paldies! Gatavojas divām lielām sēdēm LAAJ prezidija sēde septītā šogad notika 10. augustā Zoom režīmā. Kā parasti, LAAJ prezidija sēdē vairākas tēmas tiek pārrunātas. Gada beigās ir jāsasauc LAAJ kopsanāksme. Parasti tā notiek Kultūras dienu laikā, bet tā kā AL58. KD Sidnejā tika atliktas uz 2021. gadu un joprojām pastāv Covid-19 ierobežojumi, kopsanāksmes rīkošana sagādās grūtības. Kopsanāksmei jānotiek. Viens no neatliekamiem iemesliem kopsanāksme nosaka prezidija sēdekli un sastāvu, tam mainoties no Sidnejas uz Adelaidi gada beigās. Tā kā kopsanāksme tuvojas, domas griežas uz tādām lietām kā kam ir balsstiesības; kā Covid19 iespaido darbību organizācijām; kā var turpināt un saprast LAAJ darbību, kad prezidijs regulāri ceļo no pavalsts uz pavalsti? Krievijas rīcība šobrīd Vislabākās ziņas bija, ka daudzas biedru organizācijas ir atsaukušās LAAJ rakstam un ir nokārtojušas biedru maksu. Liels paldies visiem tiem, kas līdz šim ir spējuši to nokārtot ar visām Covid19 grūtībām! Ja kāda organizācija ir palaidusi garam LAAJ rakstu un vēl to nav paspējusi, lūdzu, nekautrējieties to darīt tuvākā nākotnē. LAAJ arī gatavojas divām lielām sēdēm. Pirmā būs Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) sēde oktobrī. Tad sekos LAAJ kopsanāksme 12. decembrī šogad. Par kopsanāksmi laicīgi tiks izziņots LAAJ biedriem. Abas sēdes dabīgi notiks kā Zoom sanāksmes. Varbūt ir jauki visiem satikties, bet viens labums ar Zoom sēdēm ir, ka var piedalīties, vienalga kur fiziski atrodas! Ilona Brūvere Laikrakstam Latvietis Padara totalitārisma upuru piemiņu svarīgāku nekā jebkad iepriekš Svētdien, 23. augustā, visā Eiropā ciju ar kuru tika nosodīti un par spēkā tiek nosodīti nacisma un staļinisma neesošiem atzīti 1939. gada 23. augusta Molotova Ribentropa pakta slepe- noziegumi un pieminēti to upuri. Ir pagājuši 12 gadi kopš Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Inesei Vaiderei nālajam, lēmumam bija milzīga loma nie protokoli. Šim, tobrīd sensacio- (ETP) un vēl četriem ārvalstu domubiedriem izdevās izstrādāt deklarāciju ma atgūšanu. Tagad Krievija melīgi tālākajā Latvijas virzībā uz valstisku- un pārliecināt Eiropas politiķus, ka apgalvo, ka rezolūcija esot falsificējusi vēsturi. Eiropas Parlamentā jau diena, kad tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, ir oficiāli jānosaka kā iepriekš esmu paudusi nopietnas bažas par Krievijas centieniem izkropļot visas Eiropas staļinisma un nacisma upuru kopīga piemiņas diena. Deputāte uzsver, ka Krievijas pašreizējie ag- totalitārā režīma noziegumu sma- vēstures faktus un mazināt padomju resīvie centieni pārrakstīt vēsturi padara totalitāro režīmu upuru piemiņu dezinformācijas karā, tādēļ Eiropas gumu. Tie ir ieroči pret mums vērstā svarīgāku nekā jebkad iepriekš. līderiem nepieciešams stingri nosodīt Ir svarīgi, ka mēs pieminam totalitāro režīmu nodarījumus visas vēsturi sagrozīt, skaidro deputāte. šādu Krievijas Domes mēģinājumu Eiropas Savienības mērogā. Pēckara posmā tika nosodīti tikai nacisvijā parāda to, cik svarīgi, lai Krievija Arī pašreizējie notikumi Baltkriema noziegumi, bet padomju režīma respektētu citu valstu neatkarību un asinsdarbi noklusēti. Man tas šķita neiejauktos kaimiņvalstīs. nepieņemami, jo mēs nedrīkstam aizmirst, kādu postu Eiropai nesa Staļina pasaules izpratni par 20. gadsimta no- Lai veicinātu visas Eiropas un arī režīms, sadragājot cilvēku likteņus un tikumiem Baltijas valstīs, I. Vaidere iznīcinot miljoniem dzīvību, uzsver strādā Eiropas vēstures atceres grupā I. Vaidere. un regulāri rīko dažādus vēsturi skaidrojošus pasākumus EP, piemēram, iz- Deputāte atgādina, ka neatkarīgu valstu robežas un suverenitāte nekad stādi Totalitārisms Eiropā. Deputāte nav kavējusi Krievijas impēriskos nolūkus. Arī šodien mēs varam redzēt, starptautiski augsti novērtēto doku- arī līdzfinansējusi un prezentējusi ka Krievijas ārpolitika ir vērsta uz agresiju un vēstures faktu sagrozīšanu. gaismo staļinisma noziegumus. mentālo filmu Padomju stāsts, kas iz- To skaidri demonstrē Krievijas Valsts Ģirts Salmgriezis, Domes jaunais likuma priekšlikums, ETP grupas Latvijas preses un kas atceltu 1989. gadā PSRS Tautas komunikācijas padomnieks deputātu 2. kongresa pieņemto rezolū- 2020. gada 21. augustā

4. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, 2020. gada 26. augustā Sidnejas Latviešu biedrības jauktais koris 2019. gada 18. novembrī. Sidnejas Latviešu jauktā kora darbības pārskats Atskatoties uz laiku no 2019.g. jūlija līdz šodienai Sidnejas Jauktais mēnešus, tas ir bijis neparasti ražīgs un interesants koris, kā jau visas dziedošās vienības, darbību klātienē pārtrauca šogad martā vidū. Sākumā cerējām, kas tas būs tikai uz dažām nedēļām; tad gaidījām, kad paies Jāņi, tagad gaidām, kad paies ziema... un ļoti ceram, ka līdz gada beigām varēsim ne tikai satikties, bet varbūt arī kopā dziedāt. Bijām veiksmīgi uzsākuši gatavošanos Austrālijas Latviešu Kultūras dienām. Gada sākumā bija gatavs KD Kopkora dziesmu krājums, ko dziedātāji tagad var izmantot pašmācībai. Ceram drīzumā sagatavot arī dziesmu balsu ierakstus. Šobrīd mums ir pieejami arī Melburnas kora mēģinājumu Zoom ieraksti. Liels paldies Sandrai un Robertam Birzēm par sadarbību! Neskatoties uz to, ka šajā laika posmā esam klātienē darbojušies tikai septiņus laiks mūsu korim. Kori vada di- riģentes Daina Kaina un Sandra Dragūna, to regulāri apmeklē 20 30 dziedātāji. Mums ir bijusi brīnišķīga iespēja atkal sadarboties ar izciliem Latvijas diriģentiem Gintu Ceplenieku, Intu Teterovski, Ivaru Cinkusu un Sidnejas pianistu Voičiku Visņivskiju (Vojcieck Wisniewsky). Pagājušā, 2019. gada jūlijā piedalījāmies kora svētkos Melburnā un kopā ar Adelaides un Melburnas koriem atzīmējām kora Daina 35 gadu jubileju, uz kuru bija aicināts viesdiriģents no Latvijas I. Cinkuss; viņš vadīja arī meistarklasi diriģēšanā. Šajos kora svētkos pārstāvējām Sidneju ne tikai kā koristi, bet arī kā diriģenti un solisti. Darbību turpinājām, ar skatu uz Kultūras Dienām Sidnejā, sastādījām Kopkora koncerta programmu un noturējām regulārus mēģinājumus. Spilgts notikums kora dzīvē bija Dziesmu svētku virsdiriģenta Ginta Ceplenieka viesošanās Austrālijā, 2019. gada novembrī. Viņa vadībā turpinājām darbu pie KD repertuāra, kā arī dziedājām Latvijas Valsts svētku sarīkojumā, kas vienmēr ir īpašs pārdzīvojums mums visiem. 2020. gada februārī korim bija vēl viena brīnišķīga iespēja sadarboties ar izcilu diriģentu no Latvijas daudziem jau pazīstamo Intu Teterovski, kurš viesojās Austrālijā ar kori BALSIS. Mums bija privilēģija kopā ar šo Latvijas kori ieskandināt Sidnejas Kultūras Dienas, dziedot kopā vairākus skaņdarbus no Kultūras Dienu Kopkora koncerta repertuāra. Ļoti ceram, ka varēsim drīz atkal satikties un turpināt dziedāt! Savā un dziedātāju vārdā mīļš paldies SLB vadībai un klausītājiem, kas ir atbalstījuši mūsu darbību. Sandra Dragūna, Sidnejas latviešu jauktā kora diriģente Laikrakstam Latvietis FOTO Edgars Greste Sidnejas Latviešu vīru koris Covid-19 laikmetā Sidnejas Latviešu vīru kora saime sūta mīļus, dziesmotus sveicienus visiem diriģentiem un koristiem! Iesākām gadu pilnā sparā ar kora pilnsapulci un pirmo mēģinājumu. Bet... ar 16. martu visa kora darbība Latviešu namā apstājās. Nesatiekamies uz mēģinājumiem tagad jau 5 mēnešus, tāpat kā visi citi kori šinī nenoteiktajā laikā. Biju sagatavojusi programmu Dziesmu Pēcpusdienai 9. augustā... Ceram to pasniegt nākamgad. Koris gadu tecējumā ir jau apguvis visas KD repertuāra dziesmas, izņemot divas. Vadīsimies pēc situācijas un ceram, ka drīz varēsim atkal tikties un turpināt iesākto ceļu. Gaidām pavasari un visus Sidnejā 2021. gadā uz Kultūras dienām. Sidnejas Latviešu vīru koris. Centrā diriģente Daina Jaunbērziņa. Turieties veseli! Daina Jaunbērziņa, SLVK diriģente, Laikrakstam Latvietis FOTO Pēteris Erdmanis

Trešdien, 2020. gada 26. augustā Laikraksts Latvietis 5. lpp. Ko pandēmijas laikā dara latviešu kori Īrijā? Koris elvē. Darbojās aktīvi virtuālajā vidē Pašreiz, kad ierastā koru mēģinājumu un koncertu plānus un kārtību ir izmainījusi pandēmija, kas skārusi visu pasauli, uzrunāju Īrijas koru diriģenti Ingunu Grietiņu Dārziņu: kā tad klājas koriem Īrijā šajā laikā? Ingunu Grietiņa Dārziņa stāsta Pašreiz Latviešu biedrības Īrijā jauniešu apvienotajam korim LABKĪ un jauktajam korim elvē līdz augusta beigām ir vasaras brīvdienas. Pirms vasaras brīvdienām abi kori darbojās aktīvi virtuālajā vidē, piedaloties manis izstrādātajos projektos un Latvijas piedāvātajos. Šajā interesantajā periodā kopš marta esam paveikuši ļoti daudz, proti: abi kori, laika periodā no marta līdz jūnijam, katrs patstāvīgi ir apguvuši trīs jaunas dziesmas. Mācoties tās pēc manis nosūtītajiem balsu ierakstiem un nošu materiāla, iedziedot audio un video, nosūtot man atpakaļ. LABKĪ: https://youtu.be/okmokmyrwg4 Abi kori ir izveidojuši video klipus, ar vienu izvēlēto dziesmu, kuras var noklausīties YouTube. Lai vēsturē ierakstītu šo interesanto apmācības procesu. Un koris elvē papildus ir izveidojis savu darbu izstādes video, lai apkopotu koristu veikumu paliec mājās periodā. ELVé: https://www.youtube.com/ watch?v=oly9l9lsnxo Abi kori piedalījās tautas tērpu gājienā, kuru 4. maijā rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Koris elvé piedalījās projektā Meža māte, kuru rīkoja Saulkrastu koris Anima un kura pirmatskaņojums notika TV3, 4. maijā. Koris LABKĪ piedalījās projektā un pirmatskanojumā Tavs karogs, kopkora Nāc, gavilēt sastāvā, kuru Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Facebook lapā varēja redzēt 4. maijā. Abi kori piedalījās Devītajos kultūras svētkos Īrijā, 2. un 3. maijā, kuri šogad notika virtuāli. Koris LABKĪ savu 12. darba sezonu noslēdza ar virtuālo pikniku 31. maijā. Savukārt koris elvē savu 14. darba sezonu noslēdza ar Jāņu ielīgošanu klātienē Killiney kalnā, Dublinas reģionā, 21. jūnijā, un, piedaloties Radio SWH akcijā Salīgosim pasauli 2020. 23. jūnijā. Abi kori savu jauno sezonu plāno uzsākt septembra otrajā nedēļā ar kopīgu ceļojumu, apciemojot savus kora draugus dažādajos Īrijas reģionos un apskatot tūrisma vietas savā ceļā. Par latviešu pasākumiem Īrijā pašreiz mums ir atļauta 50 cilvēku Koris LABKĪ. Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas Saeima pieņem paziņojumu Saeima otrdien, 18. augustā, pieņēma paziņojumu par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, aicinot tās atkārtoti noturēt saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, kā arī nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiskajām saistībām un pasaulē atzītiem demokrātijas un tiesiskuma standartiem, pulcēšanās iekštelpās, ievērojot noteikumus, līdz ar to pavasara pasākumi tika pārcelti uz rudeni, taču patreiz neizskatās cerīgi, ka tie varētu klātienē notikt arī rudenī, jo daudzas iestādes nevēlas riskēt un izīrēt telpas. Patreiz dažas lietas mēs organizējam virtuāli caur Zoom. Lielie klātienes pasākumi ir nogaidīšanas režīmā, ierobežojumu dēļ. Es ļoti lepojos ar saviem koristiem un viņu veikumu un uzņēmību. Turamies! Viss būs labi! Inguna Grietiņa-Dārziņa Laikrakstam Latvietis un tās nebija brīvas un godīgas. Aicinām Latvijas valdību un Eiropas Savienības institūcijas sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai, atsaucoties uz paziņojumu, iepriekš uzsvēra par lēmuma projekta virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. R. Kols arī norādīja, ka paziņojumā aicināts radīt taisnīgus apstākļus un iespējas visiem prezidenta amata kandidātiem, lai viņi varētu īstenot patiesu priekšvēlēšanu kampaņu, kā arī atkārtotās vēlēšanās nodrošināt starptautisko novērotāju klātbūtni. Tāpat paziņojumā aicināts nodrošināt to, ka visos vēlēšanu komisiju līmeņos ir pārstāvēti visu vēlēšanu kandidātu atbalstītāji. Saeima paziņojumā pauž satraukumu par represijām un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pār- Turpinājums 15. lpp. FOTO Publicitātes foto FOTO Publicitātes foto

6. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, 2020. gada 26. augustā Intervijas ar ārzemju vēstniekiem Latvijā (1) Zviedrijas vēstniece Latvijā Annika Jagandera Latvijas Republikā ir 35 ārvalstu vēstniecības. Katrs vēstnieks vai vēstniece ne tikai pārstāv savu valsti, bet arī iegūst iespaidus par Latviju un latviešiem. Interviju sērijā iepazīsimies ar cilvēkiem, kuriem ir skats uz mums no malas, un uzzināsim mazliet par šo skatu. Tas palīdzēs saprast, kāda ir mūsu vieta pasaulē. Pirmā intervija ir ar Zviedrijas vēstniece Latvijā, viņas ekselenci Anniku Jaganderu (Annika Jagander), kuras amata termiņš bija no 2017. gada 11. septembra līdz 2020. gada jūnija beigām. Intervija tika veikta šā gada maijā, kamēr vēstniece vēl bija amatā. Par sevi Gunārs Nāgels: Kāpēc jūs izvēlējāties karjeru diplomātijā? Annika Jagandera: Būdams bērns sešdesmitajos gados, kopā ar saviem vecākiem brīvdienu laikā diezgan daudz apceļoju Eiropu. Mana māte bija valodas skolotāja, tāpēc katru vasaru viņa gribēja doties kopā ar mums uz kontinentālo Eiropu, lai vingrinātos savās valodas prasmēs. Joprojām ļoti kara plosītā Eiropa īpaši Vācija, Beļģija, Francija, Nīderlande uz mani atstāja diezgan lielu iespaidu nabadzība, daudzie kara ievainotie, ubagi utt. Es domāju, ka šie ļoti spēcīgie iespaidi agrā bērnībā radīja manī paliekošu zinātkāri, gandrīz vai apsēstību, mēģināt izprast pasauli, uzzināt vairāk par tās daudzajām tautām un kultūrām un to vēsturi. Vēlāk, būdama universitātes studente, šī interese pārtapa par vēlmi uzzināt vairāk par ārpolitiku, starptautiskajām attiecībām, starptautiskajām tiesībām, cilvēktiesībām, attīstības jautājumiem utt. Man arī paveicās, jo man bija daudz iespēju, kas mani pamudināja turpināt. Piemēram, 20. gs. septiņdesmitajos gados, studējot dažus gadus koledžā ASV, man bija iespēja piedalīties vienā no pirmajiem ANO Modeļa simulācijas vingrinājumiem, kas jebkad notikuši un tas pat notika Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā. Ārkārtīgi aizraujošs notikums koledžas studentei! Pēc pāris gadiem, vēl būdama studente, es biju atpakaļ Ņujorkā un veicu praksi ANO Galvenajā mītnē, kas arī bija ārkārtīgi bagātinoša mācību pieredze. Kad dažus gadus vēlāk radās iespēja pieteikties Zviedrijas ārlietu dienestā, es tiku mudināta to darīt un izdarīju, bet, tā kā tas bija un paliek konkurss ar ārkārtīgi lielu konkurenci, un kas prasa daudz izturības, es domāju, ka man nebūs izredzes. Man pašai par lielu pārsteigumu mani pieņēma. Gunārs Nāgels: Kurās valstīs esat strādājusi kā vēstniece? Annika Jagandera: Man ir bijuši pilna garuma norīkojumi (no 3 līdz 5 gadiem) Kubā, ASV (gan divpusēji, gan daudzpusēji), Spānijā, Botsvānā, Čehijā un tagad šeit Latvijā. Bet arī citās valstīs man ir bijuši īsāki uzdevumi. Gunārs Nāgels: Cik stresa pilns ir darbs, atrodoties prom no jūsu dzimtenes? Annika Jagandera: Pārcelšanās ir diezgan saspringta un nekļūst vieglāka tikai tāpēc, ka to jau esat izdarījis vairākas reizes drīzāk tieši pretēji. Citādi es nedomāju, ka darbs ārzemēs pats par sevi ir stresa pilns, kaut arī tas var būt satracinošs, dažreiz valodu atšķirības vai kultūras atšķirību dēļ. Lielākoties tas ir vienkārši ļoti aizraujoši un jautri. Annika Jagandere. Darbs Latvijā Gunārs Nāgels: Cik ilgi jūs esat Zviedrijas vēstniece Latvijā? Annika Jagandera: Es savus pienākumus Latvijā sāku pildīt 2017. gada septembrī, tāpēc drīz būs 3 gadi. Gunārs Nāgels: Vai pirms vēstnieces amata uzsākšanas šeit, daudz zinājāt par Latviju? Annika Jagandera: Es biju pāris reizes apmeklējusi Latviju, pirms ierados šeit 2017. gadā. Piemēram, 1990. gadu sākumā es biju iesaistīta Zviedrijas centienos dažādos veidos atbalstīt Baltijas valstis to pārejā uz pilnīgu neatkarību un demokrātiju, tai skaitā pielāgojot visu ekonomisko un tiesisko sistēmu, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā. Atskatoties uz uz to laiku, man ir īpašs lepnums un prieks, ka biju iesaistīta, piemēram, Stokholmas Ekonomikas skolas Rīgā izveidē. Tas aizsākās kā Zviedrijas palīdzības projekts, un tagad, 25 gadus pēc Zviedrijas Riksdaga (Parlamenta) lēmuma, es to uzskatu par vienu no labākajiem Zviedrijas attīstības projektiem jebkad, jebkur. Patiesībā Zviedrijas tuvākie kaimiņi visā Baltijas jūrā mani vienmēr ir fascinējuši, iespējams, tāpēc, ka Zviedrijā no šīs pasaules daļas gadu desmitiem ilgi, padomju laikā, bija tik maz informācijas vai kultūras, filmas vai jebkas, kas tiešām bija. Tātad, būdams bērns, es atceros, ka mēģināju pielietot savu fantāziju, lai iedomātos, kāda būtu dzīve tur pāri Baltijas jūrai. Bet, to darot, es, iespējams, nebiju sevišķi sekmīga. Gunārs Nāgels: Vai cilvēki Zviedrijā daudz zina par Latviju? Vai tas ir mainījies kopš Latvijas neatkarības atgūšanas? Annika Jagandera: Protams, Zviedrijas iedzīvotāji par Latviju nezina pietiekami daudz, lai gan zina vairāk nekā agrāk. Latvieši kopumā ir daudz labāk informēti par Zviedriju un seko līdzi tam, kas notiek Zviedrijā. Bet Latvija nav vienīgā, lai arī tas nav sevišķs mierinājums. Zviedriem kopumā ir ļoti sliktas zināšanas arī par, piemēram, Norvēģiju vai Somiju. Kāpēc? Es tiešām nevaru pateikt. Varbūt tā ir sava veida neziņa, nav jāzin sajūta, kas rodas, jo vienmēr esam bijuši nedaudz lielāka un pašpietiekamāka valsts mūsu reģionā. Tomēr mēs, zviedri, esam pieraduši ceļot pa pasauli. Bet kā draugs man reiz sarūgtināti teica, kad mēs apspriedām šo problēmu: Tik daudz cilvēku Zviedrijā pazīst Bali labāk nekā Baltiju. Tas varbūt ir neliels pārspīlējums, bet tas ilustrē problēmu. Gunārs Nāgels: Kā ir darbs Latvijā, salīdzinot ar darbu citās valstīs? Annika Jagandera: Latvijā pārstāvēt Zviedriju ir ļoti viegli un iepriecinoši. Starp latviešiem ir liela interese par zviedru kultūru, zviedru tehnoloģijām, sociālajām idejām un citiem jautājumiem. Un apmaiņa un saites starp mūsu institūcijām dažādos līmeņos, kultūras organizācijām, pašvaldībām un mūsu pilsonisko sabiedrību ir patiešām ļoti visaptverošas, un es uzskatu, ka tās abpusēji ļoti bagātina. Un starp mums tiešām nav nekādas kultūras plaisas, tikai daudzi gadi 20. gadsimtā, kad Otrais pasaules karš un tā sekas padomju okupācija mūs traģiski šķīra. Turpretī mums ir vēl viena vēstures daļa, kad impērijas veidojošā Zviedrija apmēram 90 gadus (aptuveni no 1620. līdz 1710. gadam) valdīja lielākajā daļā Livonijas. Jūs joprojām varat atrast daudz šī laikmeta pēdas gan ainavā, gan cilvēku vārdos, gan latviešu valodā. Bet galvenokārt Latvija ir ģeogrāfiski tuva kaimiņvalsts Zviedrijai, mums ir kopīga robeža (kaut arī tā atrodas Baltijas jūrā), un tas tiešām Turpinājums 7. lpp. FOTO Zviedrijas vēstniecība Latvijā

Trešdien, 2020. gada 26. augustā Laikraksts Latvietis 7. lpp.... ārzemju vēstniekiem Latvijā (1) Turpinājums no 6. lpp. nosaka mūsu attiecības. Šāds gadījums nav bijis ar lielāko daļu citu valstu, kurās esmu strādājusi, kaut arī būt par zviedru diplomātu gandrīz jebkur pasaulē bieži ir gan viegli, gan patīkami. Kā piemēru es vēlētos pieminēt Botsvānu arī tāpēc, ka tā ir valsts, kuru lielākā daļa cilvēku acīmredzamu iemeslu dēļ tik daudz nepazīst. Neskatoties uz to, ka ģeogrāfiski ir tālu viena no otras, Zviedrijai un Botsvānai (Āfrikas dienvidos) daudzus gadus ir bijušas ārkārtīgi ciešas attiecības. Viens iemesls varētu būt tas, ka Zviedrija bija Botsvānas lielākā atsevišķās palīdzības sniedzēja, vērtējot uz vienu iedzīvotāju, trīs nozīmīgās desmitgadēs, kad Botsvāna joprojām bija ļoti nabadzīga valsts, kurai bija nepieciešams ārvalstu atbalsts, lai izveidotu savas iestādes un stiprinātu demokrātiju. Zviedrijas atbalsts Botsvānai bija arī daļa no Zviedrijas stratēģijas, lai mēģinātu atbalstīt tā dēvētās frontes līnijas valstis cīņā pret Dienvidāfrikas šausminošo aparteīda režīmu. Mūsu loma šajā cīņā nozīmēja, ka pat šodien Zviedrijai ir ārkārtīgi ciešas attiecības ne tikai ar Botsvānu, bet arī ar citām tā laika frontes līnijas valstīm, piemēram, Zambiju, Namībiju un Tanzāniju. Gunārs Nāgels: Ko Jūs esat apguvusi no sava darba Latvijā? Annika Jagandera: Esmu daudz iemācījusies, it īpaši par Latvijas vēsturi un bagāto kultūru. Es domāju, ka esmu arī ieguvusi daudz labāku saprašanu par Latvijas sabiedrības sarežģītību, kad runa ir par tās etnisko un lingvistisko šķelšanos ilgstošās krievu ietekmes un tai sekojošās padomju okupācijas rezultātā, kā arī par to, kā šīs sarežģītības atspoguļojas valsts politiskajā ainavā. Gunārs Nāgels: Cik daudz esat apguvusi latviešu valodu? Annika Jagandera: Diemžēl nepavisam pietiekoši. Tā ir tik sarežģīta valoda, un ir bijis ļoti grūti atrast laiku, lai to nopietni studētu. Gunārs Nāgels: Vai esat pamanījusi kādus trūkumus vai ieguvumus, būdama sieviete-vēstniece tādā amatā, kas kādreiz bija galvenokārt vīriešiem? Annika Jagandera: Ne īsti, lai gan to ir grūti pateikt, jo acīmredzot man nav pieredzes būt par vēstnieku vīrieti. Vispārējs novērojums ir tāds, ka sievietes diplomātes, neatkarīgi no valsts, parasti saņem daudz mazāku sava dzīvesbiedra atbalstu (kas tradicionāli ir bijis ļoti svarīgi šajā profesijā, it īpaši, strādājot ārzemēs), pat ja tas tiešām ir kāds, kurš ir dzīvesbiedrs pavadonis partners (angl.: accompanying spouse ). Tas arī ir daudz retāk salīdzinājumā ar gadījumiem, kad diplomāts ir vīrietis ar sievu, kas viņu pavada. Kad es biju jauna diplomāte, dažreiz strādājot, piemēram, ar tirdzniecības un investīciju jautājumiem un satiekoties ar daudziem uzņēmējiem, es tomēr ik pa laikam biju mazliet aizkaitināta, jo, ja viņi ieradās ar kaut kādu uzņēmuma dāvanu, tas neizbēgami bija kaklasaite, kaklasaites adata vai aproču pogu pāris. Par laimi, šī visa novecojusī dāvanu kultūra mūsdienās, laikam, ir lielā mērā pazudusi, vismaz Zviedrijas kontekstā. G u n ā r s Nāgels: Liela daļa Latvijā akreditēto vēstnieku ir sievietes. Vai jums ir kāds Sieviešu vēstnieču klubs? Annika Jagandera: Cik es zinu, nav formalizēts vai strukturēts veids, kā tiekas Latvijā akreditētās vēstnieces. Tomēr mēs priecājamies par viena otras kompāniju un satiekamies reizēm, lai salīdzinātu piezīmes utt. Tas ir noderīgi un arī jautri, arī tāpēc, ka šādas tikšanās, kad viņi par tām dzird, mēdz nedaudz satraukt mūsu vīriešu kolēģus. Zviedrijas un Latvijas attiecības Gunārs Nāgels: Kā jūs raksturotu Zviedrijas un Latvijas vēsturiskās attiecības? Annika Jagandera: Vissvarīgākais, ka mūsu vēsturiskās attiecības ir ļoti garas, jo galu galā mēs esam kaimiņvalstis un vienmēr tādas esam bijušas. Piemēram, vikingiem, kas nāca no mūsdienu Zviedrijas, Daugava kalpoja par nozīmīgu jūras saikni ar Kijevas Krievzemes karaļvalsti, un kuģošana bīstamos jūras šaurumos ap Domesnäs mūsdienu Kolku jau toreiz tika uzskatīta par drosmīgu un izveicīgu varoņdarbu. Un nākamajos gadsimtos attiecības ir bijušas vairāk vai mazāk intensīvas. Es jau minēju 17. gadsimtu un Livoniju. Es arī saprotu, ka ar Latvijas Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, kas sāka plaukt 19. gadsimta beigās, mūsu attiecības atkal pastiprinājās. Sevišķi tirdzniecības jomā tā notika arī pirmās Latvijas Republikas laikā, laikmetā, kuru brutāli pārtrauca Otrais pasaules karš un nākamās trīs Latvijas okupācijas, kas ilga līdz 1991. gadam. Ilgā padomju okupācijas laikā mūsu attiecības bija ļoti ierobežotas un grūti uzturams, arī privātpersonām, kuras, kā es saprotu, šeit PSRS Latvijā bieži bargi sodīja, ja tika atklāts, ka viņi, piemēram, saņēmuši pastu no Rietumiem. Gunārs Nāgels: Kā vēsturiskās attiecības ir ietekmējušas pašreizējās attiecības? Annika Jagandera: Kopumā es Laikraksta Latvietis galvenais redaktors Gunārs Nāgels un Zviedrijas vēstniece Latvijā Annika Jagandera. teiktu, ka tā ir saikne, kas mūs stipri pievelk, kaut arī daudzi zviedri mēdz uzskatīt, ka Zviedrijas imperiālistiskie centieni 17. gadsimtā saspīlē mūsu attiecības pat šodien. Viņi nezina, ka Latvijai šis periods vēsturē bieži tiek vērtēts ļoti pozitīvi kā labais zviedru laiks. Starp citu, šī ir izpausme, ko daudzi latvieši man ir atgādinājuši manos gados šeit, Rīgā. Protams, gan pirms, gan pēc salīdzinoši mierīgajiem 90 Zviedrijas valdīšanas gadiem Livonijā, starp Zviedriju un citām reģionālajām lielvarām, piemēram, Poliju un Krieviju, bija ilgi karošanas laiki, jo katrs centās panākt pārākumu pār šo pasaules daļu. Tajā laikā cilvēki, kas dzīvoja šajās zemēs, latvieši, kas faktiski bija pakļauti vācu dzimtbūšanai apmēram 700 gadus, ļoti cieta. Nedrīkst aizmirst šo stāsta daļu. Gunārs Nāgels: Kāda ir galvenā tirdzniecības nozare starp Zviedriju un Latviju? Annika Jagandera: Varbūt interesanti atzīmēt, pirmkārt, ka Latvijai vairumā gadu faktiski ir tirdzniecības pārpalikums pret Zviedriju, t.i., Latvija uz Zviedriju eksportē vairāk, nevis otrādi. Daļēji tas tiek skaidrots ar spēcīgu Zviedrijas ražošanas uzņēmumu klātbūtni šeit, Latvijā, kuru eksports, ieskaitot uz pašu Zviedriju, protams, tiek uzskatīts par daļu no Latvijas eksporta. Tradicionālā tirdzniecības bilances statistikas daļa ne vienmēr stāsta visu. Ja skatāties tikai uz apkopotajiem eksporta un importa skaitļiem, izskatās, ka lielākoties mēs apmaināmies ar viena veida precēm, piemēram, mežsaimniecības izstrādājumi, transportlīdzekļu detaļas vai celtniecības materiāli. Aplūkojot sīkāk, protams, var redzēt, ka šie produkti ir diezgan atšķirīgi, piemē- Turpinājums 12. lpp. FOTO Zviedrijas vēstniecība Latvijā

8. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, 2020. gada 26. augustā Amatu dienu svētdiena Brīvdabas muzejā godās senos amatus Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina lielus un mazus uz Amatu dienu svētdien, 30. augustā no 10.00 darbnīcā. līdz 16.00. Pasākuma viesiem būs iespēja satikt dažādu amatu meistarus, sagaidīs pasākuma izmēģināt senos darbarīkus, apmeklēt radošās darbnīcas, nogaršot tradicionālos ēdienus un našķus, kā arī izdancoties un sadziedāties ar folkloras kopām. Amatnieku ceļš visas dienas garumā vedīs pasākuma apmeklētājus darbnīcā. bārkšu cauri muzejam un aicinās iepazīt gan pašus amatu meistarus, gan viņu aroda noslēpumus. Kurzemes zemnieka sētā maziem un lieliem būs iespēja doties līksmās lauku spēlēs, kā arī izmēģināt roku pogu šūšanas (12.00-15.00) un virvju vīšanas (13.00-16.00) darbnīcās un satikt tāšu meistaru. Mērsraga smēdē tikmēr šķindēs kalēja āmurs, bet turpat blakus darbosies rotkaļi, vainagu šuvēja, koka karošu meistars un grozu pinējs. Nidas dūmistabā varēs satikt jostu audēju un piedalīties mazo audēju darbnīcā (12.00-15.00). Pie Priedes kroga būs iespēja vērot prievīšu aušanu, keramikas un dzintara meistardarbnīcas un pašā krogā aromātisko rudzu maizes cepšanu. Blakus Vidzemes sētai mazie viesi varēs izvizināties zirdziņa mugurā un baudīt miežu plāceņus un latvisko virtuvi pie dižsaimnieces Ilzes Briedes (12.00-16.00). Pašā Vidzemes sētā garšu meklētāji varēs nobaudīt cirvja kāta zupu (13.30) un satikt audējas, meldru pinēju, pastalu meistaru un iepazīt Vidzemes keramiku. Dzīvojamajā rijā Ārluikas saimniekos bitenieki un meldru pinēja, aktīvākie varēs piedalīties māla krellīšu Audēju darbnīcā Lejasboļi viesus audējas, adītājas un celotāja. No 10.00-14.00 katrs varēs izmēģināt roku lakata Amatu diena 2019. gadā. siešanas Ratiņu dreimaņa darbnīcā rosīsies galdnieki, dreimaņi un tecīlas meistars, kas aicinās uz kokamatniecības darbnīcu. Netālu podnieka ceplī tikmēr varēs izmēģināt roku mālu apstrādē (10.00-16.00) un Pakalna dzirnavās novērot namdaru darbu. Jaunsaimnieka sētā rosīsies vešeriene un drēbniece, kuras pavadībā (12.00-16.00) varēs izšūt diega pogu. Pēc lielās strādāšanas visi tiks aicināti nogaršot gardās jaunsaimniecības bada pankūkas (12.00-16.00). Neiztiksim arī bez skanīgām dziesmām un dejām Vidzemes sētā no 12.00-13.00 malēju dziesmas izdziedās folkloras kopas Ceļteka un Laiva, pie dzīvojamās rijas Āruikas muzicēs Einārs Kvilis (13.00-14.00), jaunsaimnieka sētā no 14.00-15.00 deju soļus ierādīs Valdis Putniņš un Rīgas Danču klubs, bet pie Priedes kroga no 15.00-16.00 spēlēs muzikanti Zane Kruimane un Rolands Zelčs. Zinātkārākie apmeklētāji tiks aicināti doties ekskursijā mūsu erudīto gidu pavadībā. Ekskursijas sāksies 12.00, 13.00 un 14.00 pie muzeja Galvenajiem vārtiem. Noderīga informācija apmeklētājiem: pie muzeja pieejama bezmaksas autostāvvieta; mājdzīvniekus lūdzam šoreiz atstāt mājās; pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts. Ģimenēm ar bērniem: pirmsskolas vecuma bērniem ieeja muzejā ir bez maksas; ģimenes biļete (1 līdz 2 pieaugušie + 1 līdz 4 bērni līdz 18 gadu vecumam) 8,50 ; vecākiem ar pašiem mazākajiem pieejama pārtinamā istaba. Ieeja, darba laiks un cenas. Ieeja pasākumā no muzeja Galvenās ieejas Brīvdabas ielas 21. Muzejs apmeklētājiem būs atvērts no plkst. 10.00 līdz 20.00 (eksponātēkas būs atvērtas līdz 17.00). Ieejas maksa skolēniem 1,40, pilna laika studentiem 2,00, pensionāriem 2,50, pieaugušajiem 4,00. Harita Maniņa, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Sabiedrisko attiecību speciāliste Rīgā, 21.08.2020 FOTO Publicitātes foto Velna (un citi) pakti Turpinājums no 1. lpp. Jautājumi Šodien runājam tikai par vienu šādu līgumu, proti, 1939.g. Molotova Ribentropa paktu. Ar šo vienu pietika, lai miljoniem cilvēku sagādātu neizsakāmas ciešanas. Tāpēc ir svarīgi iedziļināties notikušajā. Šīs dienas atcere uzdod mums trīs jautājumus: Kas notika? Ko tas nozīmēja mums? Ko tas vēl joprojām nozīmē mums? Infekcija Uz pirmo jautājumu: Kas notika? nav grūti atbildēt. Kā daudziem lieliem notikumiem, tam ir sava zīmīga priekšvēsture. Vācijas un krievu komunistu sadarbības sākums ir meklējams Pirmā Pasaules kara beigās. Vācija bija iestrēgusi abās frontēs pozīciju karā. Tā lēni noasiņoja. Lai mainītu spēku samēru sev par labu, vācu armijas ģenerālštābs izstrādāja pārdrošu plānu, kā rezultātā Krieviju varētu piespiest izstāties no kara un Vācija varētu turpināt karu tikai Rietumu frontē. Vācu ģenerālštābs slēgtā vagonā nogādāja Ļeņinu ar viņa partijas darboņiem no Rietumeiropas uz Krieviju un bagātīgi apgādāja ar finansēm un ieročiem. 2 Viņi transportēja Ļeņinu aizzīmogotā vilcienā kā mēra bacili no Šveices uz Krieviju, sacīja Čerčils. Iznākums pārspēja visas cerības. Krievijas impērija sociālistiskā apvērsuma rezultātā sabruka un komunisti 1918.03.03. noslēdza ar Vāciju, Krieviju teritoriāli degradējošo Brest-Ļitovskas līgumu. Vācija gan nepaguva baudīt savas ideoloģiskās diversijas augļus, jo drīz kapitulēja. Rapallo Sadarbību pēc kara noteica abu pušu politiskais stāvoklis. Vācijas starptautisko situāciju noteica to pazemojošais Versaļas līgums. Vācijai nebija ļauts turēt armiju ar tās ģenerālštābu, kara floti, aviāciju, ķīmiskos ieročus; tai tika atņemtas arī visas kolonijas, pieprasītas daudzmiljonu reparācijas. Sabiedrotie gribēja tikt galā ar Vāciju reiz un par visām reizēm. Savukārt Krievija pēc neveiksmīgās 1920.g. Polijas kampaņas pasludināja sevi imperiālistisko valstu ielenkumā. Abus līdzšinējos ienaidniekus tuvināja starptautiskā izolētība, izstumtība no lielpolitikas un nepiepildītas varas ambīcijas. Tāpēc 1922.16.04. tās slēdza Rapallo līgumu. Saskaņā ar to, sākot no 1927.g. Vācija sāka attīstīt PSRS smago rūpniecību, bet tā savukārt ļāva savā teritorijā Vācijai būvēt tankus (Kazaņā), apmācīt lidotājus, būvēt lidmašīnas (Ļipeckā) un ražot kaujas ķīmiskās vielas (Tomkā). 3 Tosts karam Jaunu grūdienu abu valstu attiecībās ienesa 1939.g. 23. augusta līgums, kuru parakstot Staļins uzsauca tostu uz Hitlera un Himlera veselību. Līgums pārsteidza un satricināja pasauli. Tas bija kas vairāk kā tikai ierindas politisks skandāls. Eiropu pāršalca satraukuma un baiļu vilnis: par ko var vie- Turpinājums 9. lpp.

Trešdien, 2020. gada 26. augustā Laikraksts Latvietis 9. lpp. Velna (un citi) pakti Turpinājums no 8. lpp. noties Hitlers un Staļins? Pat tie, kuri no politikas nesaprata neko, saprata tik daudz, ka tas nevarēja būt nekas labs. Tas varēja būt vienīgi un tikai tāds ļaunums, uz kuru viens pats no starptautiskajiem bandītiem atsevišķi nebūtu spējīgs, Pasaules karš. Otrais. Ne velti šis līgums diplomātijas vēsturē ir iegājis kā Velna pakts. Laika gaitā Molotova-Ribentropa pakts.. vēstures literatūrā ir izpelnījies dažādus, tik reti skaļus apzīmējumus un izteikti negatīvus vērtējumus kā neviens cits dokuments... kara un dalīšanas pakts, iznīcināšanas pakts, sātaniskais vai laupīšanas pakts... [tas bija] prettiesisks, amorāls un cinisks darījums.. kam grūti sameklēt analogu visā Eiropas jaunākajā vēsturē. 4 Savstarpējā palīdzība Abi noziedznieki palīdzēja viens otram. Nacistiem vajadzēja stratēģiskās izejvielas karam, komunistiem mašīnbūves iekārtas un ieročus, 5 un abiem garantijas no otra bandīta, ka tas neiejauksies viņa veiktajos noziegumos. Pēc Kremļa iniciatīvas ātri iesākās, produktīvi noritēja un abiem noziedzniekiem par lielu apmierinājumu notika nākošā laupījuma Eiropas sadale. Pakta dalībnieki pirka un pārdeva to, kas viņiem nepiederēja citu tautu un valstu brīvību. Šis pakts plaši pavēra durvis abās pusēs ilgi krātajam un rūpīgi kultivētajam ļaunuma potenciālam. Draudzības pierādījums Pirmā par upuri tam krita Polija. Pēc kopējās nacistu-komunistu karaspēka parādes par godu Brest-Ļitovskas cietokšņa nodošanai PSRS 1939.22.09. parādījās arī kopējs sauklis draudzība, stiprināta ar asinīm. Netika gan precizēts, ka ar poļu asinīm 6. Mēs bijām nākošie rindā. Spriedums Uz otro jautājumu Ko tas nozīmēja mums? varam atbildēt īsi un izsmeļoši nāves sprieduma parakstīšanu mūsu valstij un tautai. 7 Nelaime nenāk viena, tās vārds ir daudzskaitlis. Pēc 23.08. tūdaļ sekoja 1939.05.10., t.s., bāzu līgums 8, tad arī 1940.17.05. okupācija 9 un 1941.14.05. deportācija nekavējās. Jūlijā tika plānota vēl viena, plašāka izsūtīšana 10. Vēsture un ģeometrija Uz trešo jautājumu Ko tas joprojām nozīmē mums? atbildēt ir grūtāk. Mēs parasti netiekam tālāk par atbildi uz otro jautājumu, jo lielākoties mūsu skats apstājas pie okupācijā un deportācijās piedzīvotajām šausmām, zaudējumiem un pazemojumiem. Ciešanu asaras aizmiglo sirds acis, un dvēseles sāpes kavē prātam veikt tālākus secinājumus. Mēdz sacīt un atgādināt, ka no vēstures ir jāmācās. Ko tas nozīmē? Varam šausmināties par nacistu nelietībām un komunistu nekrietnībām. Varam gānīties vai gausties, bet taisnīga sašutuma emocijas maz palīdz, lai izprastu notikušā būtību un apjēgtu tālejošas vēsturiskās sakarības. Vēstures mācīšanās ir arī kas vairāk kā reiz notikušu vēstures datu kolekcionēšana. Mācīties nozīmē vēsturiskos notikumus ieraudzīt nevis kā laiktelpā haotiski izkaisītus punktus, bet kā tādus, kurus vēstures likumsakarības izkārto uz taisnes. Tiklīdz uz vēstures lapas parādās vairāk par vienu svarīgu notikumu, tad, jāņem vērā ģeometrijas aksioma, kas saka, ka caur diviem punktiem var novilkt vienu taisni, un tikai vienu. Pārnesot šo ģeometrijas aksiomu uz vēstures aksiomu jomu var sacīt, ka novilktās taisnes fakts norāda uz kādu apjēdzamu vēsturisku likumsakarību. Tas, ka starp šiem notikumiem ir iespējams novilkt tikai vienu taisni norāda uz to, ka patiesība ir viena un tikai viena. (Nesajaukt to ar paštaisnību, kuru gan ir daudz.) Mums nu ir svarīgi noskaidrot, uz kurieni dodas šī taisne, kādi spēki to veido, kādi vēl punkti atrodas uz tās, kur uz šīs taisnes šodien atrodamies mēs paši? Teherāna un Jalta Ja uzmetam acis nākošajiem punktiem uz mūsu vēstures taisnes, tad redzam vēl citas lielvalstu vienošanās: Maskavā 1942.g., Teherānā 1943.g. 11 un Jaltā 1945.g., kas piecdesmit gadu nesa mums ciešanas un pazemojumus. Teherānas tikšanās sākumā Rūzvelts vēl ko bilda pret Staļinu vēlmi paturēt sev Baltiju. Beigās viņš tomēr jokodamies izmeta, ka tad, kad Staļins tās okupēja, viņš nedomāja to dēļ uzsākt karu ar viņu. 12 Jaltā mēs vairs netikām pat pieminēti tā iemesla dēļ, ka mūs kopā ar daudzām citām Austrumeiropas valstīm Rūzvelts kopā ar Čerčilu jau bijis izpārdevis Staļinam, tā teikt, vairumtirdzniecībā. Tā vēstures taisne turpināja savu gaitu mūsu tautas nebrīves virzienā. Mēs joprojām palikām pirktie un pārdotie. Tikai pārdevēji šoreiz bija citi tie, uz kuriem mēs likām savas atbrīvošanās cerības (Sabiedrotie mūs neatstās!) visu Otrā Pasaules kara laiku un arī vēlāk. Atsaucība Karš Eiropā beidzās 1945. g. Oficiāli ASV deklarēja, ka tā neatzīst Latvijas inkorporāciju PSRS. Tas kalpoja par labu iemeslu mūsu trimdas tautiešu diplomātiskajām aktivitātēm. Viņi gadu desmitiem nenogurstoši atgādināja starptautiskai sabiedrībai, ka PSRS ir varmācīgi okupējusi Latviju, veikusi neskaitāmus noziegumus pret to, genocīdu un mērķtiecīgu kolonizāciju ieskaitot. Starptautiskā sabiedriskā un diplomātiskā doma kopumā bija saprotoša un atsaucīga Latvijas valstiskuma atgūšanai. Diskriminējoša attieksme 1991. gadā Otrais Pasaules karš beidzās arī mums. Nu esam atguvuši savu neatkarību. Mums atkal ir sava valsts. Tam vajadzētu nozīmēt, ka mums vajadzētu varēt arī netraucēti īstenot savas tautas valstiskuma ilgas. Vai tiešām? Patiesība diemžēl ir cita. Tas, ko starptautiskās tiesības sauc par restitūciju sākotnējā valsts stāvokļa atjaunošanu kāds tas ir bijis pirms starptautiskā pāridarījuma, ir izpalicis. 13 Tiklīdz kā Latvija tikai ieminas par padomju okupācijas laikā nodarīto zaudējumu kompensācijām, tā Krievija to tūdaļ novērtē vismaz kā nedraudzīgu žestu. Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai, šķiet, vajadzēja būt tam īstajam brīdim, lai Rietumu demokrātijas vērtības beidzot īstenotu arī mūsu dzīvē un atjaunots valsts, tās teritorijas, kā arī atjaunotu privātpersonu stāvokli pirms okupācijas. Tas nozīmēja ne tikai izvest militāros 14, bet arī civilokupantus. 15 Bet, tā vietā, lai īstenotos starptautisko tiesību triumfs, Latvijas valstij tika uzspiesta tās okupantu integrācija. Tā pati starptautiskā diplomātija, kas vēl pirms padsmit un nedaudz vairāk gadiem runāja par padomju genocīdu un kolonizāciju, piepeši prasa mums integrēt savus tautas slepkavas un viņu pēctečus. Un mēs to esam kopumā uzņēmuši klusuciešot kā sava iedomātā humānisma izpausmi: kur tad viņi paliks, Krievijā viņiem nav kur dzīvot, nevar taču viņus deportēt tikpat barbariski kā viņi mūs, mēs taču esam kulturāli utt., bez tam viņi taču ir derīgi Latvijai utt. Tie visi ir t.s. ad hoc 16 argumenti, kuriem nav nekāda sakara ar lietas juridisko būtību, bet kuri tiek veiksmīgi izmantoti pret mums, prasmīgi spēlējot ar mūsu politnaivumu un lētticību. Kāpēc mēs esam kļuvuši par starptautisko tiesību normu izņēmumu? Kāpēc mēs tam klusuciešot piekrītam? Kāpēc nerunājam? Kad kāds iedrošinās atgādināt par to, ka attiecībā uz Latvijas valsti var pamatoti runāt par starptautiski tiesisku diskrimināciju, neievērojot internacionālus līgumus un normas, tūlīt uzrodas kušinātāju pulks, kuri zina sacīt, ka tieši šobrīd neesot īstais politiskais moments atgādināt starptautisko noziegumu juridiskajiem mantiniekiem par viņu morālajiem un fiziskajiem parādiem. Kāpēc mēs nerunājam ar citiem no starptautisko tiesību patiesības spēka pozīcijām, kamēr viņi nekautrējas izmantot pret mums jebkurus līdzekļus? 17 Mūsu valstsvīriem būtu jāizvirza prasība Rietumu valstsvīriem ievērot to politiskās darbības principu, kuru ir atzinušas visas rietumvalstis. Proti, ka tās ir atzinušas starptautisko tiesību prioritāti pār politiku. 18 Katra jauna pakļaušanās spiedienam tiek novērtēta kā ielūgums veikt nākošo. Tas ir spiediena un pazemojumu nebeidzamības likums. Ja reiz esi ļāvis sevi pērt, tad tevi pērs ilgi, un visi, kam vien nav slinkums. Par to, par ko esi vainīgs un vēl daudzkārt vairāk Turpinājums 10. lpp.

10. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, 2020. gada 26. augustā Velna (un citi) pakti Turpinājums no 9. lpp. par to, par ko neesi. Pasaulē vienmēr būs liels vaininieku pārpalikums, bet maz vainu izciest gribošo. Tāpēc ikvienu, kas labprātīgi šo pienākumu uzņemas, vai pakļaujas spiedienam uzņemties vainīgā lomu, apbalvos ar jaunu pērienu. Mūsu patiesība Sv. Rakstu vārds sacīja: Jo mēs neko nespējam pret patiesību, bet tikai par patiesību. Mēs kā tauta un valsts gribam tikai izdzīvot un dzīvot. Tās ir mūsu tiesības. Tā tad arī ir mūsu tautas un valsts esamības patiesība, tās arī mūsu nacionālās un valstiskās intereses. Vai tas ir daudz? Mēs negribam nevienam uzkundzēties, bet nevēlamies arī lai kāds mūs uzskatītu par savu interešu objektu. Kāpēc nedarījāt? Jau labu laiku atpakaļ avīzē Diena varējām lasīt, ka nākamajos astoņpadsmit mēnešus.. mēs izdarīsim īpašu spiedienu uz Igauniju un Latviju šajā [minoritāšu] jautājumā. 19 Ja mums tiek piedraudēts, un mēs adekvāti nereaģējam par kādu brīvību gan mēs runājam? Mūsu bērni reiz mums jautās kāpēc jūs neteicāt, nepieprasījāt, nerīkojāties? Ko mēs viņiem atbildēsim? Kā viņiem palūkosimies acīs? Kā atbildēsim uz viņu pārmetumu, ka klusuciešot esam ļāvuši nogremdēt savu valsti? Jeb vai ceram, ka viņi būs tādi pat mīkstmieši kā mēs? Vai arī esam iedomājušies, ka mietpilsoniskās ērtības tik ļoti pārmāks jebkuras morālās un garīgās vērtības, ka viņi par savas valsts nozīmīgumu vairs pat neiedomāsies? Ne ar kādiem iedomātiem vai esošiem sasniegumiem, līdzdaļu savienībās un līgumos mēs nevarēsim aizvietot to, ja nebūsim savu valsti atguvuši pilnībā, bet tās vietā būsim izveidojuši tikai acu un sirds apmānam patriotiskās krāsās darinātu kāršu namiņu, ļaujot citiem izlemt mūsu pašu lietas mūsu vietā. Vai nezinām? Latvju vēsturnieks Dr. Uldis Ģērmanis sacīja: Latviešiem jāiemācās visas lietas un norises izvērtēt no latviešu un nevis svešo gudro kungu viedokļa. Mēs nedrīkstam ļaut sevi bīdīt un manipulēt svešām varām pirmajā vietā allaž stādāmas latviešu un Latvijas intereses. 20 To pašu, tikai citiem vārdiem ir sacījusi mūsu prezidente: Lai mans ienaidnieks dara, kas tam patīk, tā ir viņa darīšana. Mana pirmā prioritāte ir darīt to, kas man derīgs un vajadzīgs. Dzīvē nopietni rēķinās ar to, kurš vispirms pats sevi grib un prot nopietni nostādīt. Beigu beigās viss iesākas ar pašiem, ar savu mugurkaulu, gribu pastāvēt, neliekties, neļauties pierunāties, izpārdoties. Vai mēs to nezinām un nesaprotam? It kā zinām un saprotam! Tad kāpēc to nedarām? Vēl tikai augam... Mēs kā valsts un tās pilsoņi vēl tikai augam. Tas, ko patlaban piedzīvojam, ir izaugsmes grūtības, pusaudziski kompleksi, vēlmju domāšana, tukšas ambīcijas un mugurkaula trūkums. Ir sāpīgi un pazemojoši to redzēt, kamēr līdzās citas tautas ne vienmēr ne lielākas un stiprākas spēj un grib pašas par sevi pastāvēt. Meklēt Dievu meklēt Dieva gribu Viss augstāk minētais tikai raksturo mūsu cilvēcisko eksistenci uz zemes, nav taisnības un drošības nekur un ne pie viena. Cilvēciskie solījumi ir mānīgi, neuzticami 21 un savtīgi. Ne velti kāda ironiska diplomātiska paruna vēsta: Līgums noslēgts, tagad jāskatās, kā to pārkāpt. Par Atlantijas hartu, kas solīja Otrā pasaules kara laikā apspiestajām tautām brīvību, un uz kuru latvieši lika savas atbrīvošanās cerības, Čerčils vēlāk izteicās, ka tā esot tikai iezīmējusi lielvalstu nodomus. Pēdējo drošību un sirds mieru varam rast vienīgi un tikai pie Dieva. Kristībā Dievs ar ikkatru kristīto ir noslēdzis Jauno Derību, vienošanos, ka Viņš mūs ir pieņēmis par saviem bērniem un tādēļ Viņš mūs neatstās: Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam (Mt 28, 20). Bet kā ir ar veselu tautu? Uz to attiecas Sv. Rakstu vārds, ka Dievs ir licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu (Ap d. 17, 26-27). Lai tie meklētu Dievu ir mūsu esamības nosacījums. Ne kādi zemišķie līgumi, ne vienošanās mums nepalīdzēs, ja šo vienu noteikums attiecībās ar Dievu nebūsim zinājuši vai gribējuši pildīt. Tas ir mūsu kā tautas pastāvēšanas pamatnosacījums. Mēs neesam šeit sevis, bet Dieva dēļ, gan kā indivīdi, gan kā tautas un valstis. Meklēt Dievu nozīmē meklēt Dieva gribu. Tā nav kāds viens fakts, kuru reiz atraduši varam teikt, ka nu zinām to reiz un uz visiem laikiem. Tā nav nekas līdzīgs eksaktās zinātnes atziņai, kuru reiz izzinājuši mēs ar atradēja gandarījumu varētu iet tai tālāk garām. Dieva griba nav nekas statisks, tā ir Viņa vadība. Dievs ir mūsu Debesu Tēvs, kam rūp viss, kas ar mums notiek. Viņš mūs grib vest pa Saviem patiesības ceļiem. Savas valsts himnā kā tautas lūgšanā mēs esam lūguši Viņa svētību, un katru dienu mēs arī uzsākam ar šo lūgšanu, savas tautas un valsts gaitu novēlot Viņa apredzībai. Viņš to ir dzirdējis un joprojām dzird. Tāpēc varam nešaubīties, Viņš ir devis, dod un dos arvien mums savu svētību. Svarīgi ir, ka mēs nemitāmies meklēt Viņa gribu, ka to, ko zinām no Sv. Rakstiem ņemam vērā nopietni un godbijīgi īstenojam savās un savas valsts dzīvē. Guntis Kalme, Laikrakstam Latvietis Vēres 1 Citāts pēc: Vladimirs Bešanovs, Sarkanais Blickrīgs, (M.: Izdateļ Bistrov, 2006), 5., krievu val. 2 Sk. Ellizabete Herešs, Nopirktā Revolūcija. Parvusa Slepenā Lieta (M: Olma Press, 2004), krievu val.; Viktors Kuzņecovs, red., Oktobra Apvērsuma Noslēpums. Ļeņins un Vācu-Boļševiku Sazvērestība. Dokumenti, Raksti, Atmiņas (Sankt-Pēterburga: Aleteija, 2001), krievu val.; Michael Pearson, The Sealed Train (New York: G.P.Putnam s Sons, 1975). 3 Sk. J. Djakovs, T. Bušujeva, Fašistiskais Zobens Tika Kaldināts PSRS. Sarkanā Armija un Reihsvērs. Slepenā sadarbība 1922-1933. Nezināmie dokumenti (M: Sovetskaja Rossija, 1992), krievu val., A. Širokorads, Teitoņu Zobens un Krievu Bruņas. Krievu -Vācu Militārā Sadarbība (M: Veče, 2003), krievu val. 4 Inesis Feldmanis, Molotova-Ribentropa Pakts, dažas tā Interpretācijas / Latvijas Vēsture, 2005. Nr. 3 (59), 71.lp. 5 Datus sk. Širokorads, 144-148; Burkharts Millers-Gillebrands, Vācijas Sauszemes Armija 1933-1945. (M: Izografus, 2002), 76-106. lpp., krievu val. 6 Abas puses iesāka sistemātisku poļu nācijas iznīcināšanas kampaņu. Vācija līdz 1941.g. paguva deportēt vairāk kā 400 000 poļu, viņu vietā ievedot 61 934 kolonistus no Baltijas. Savukārt PSRS Katinā uc. iznīcināja 15 131 poļu virsnieku un policistu, Mihails Meļtjuhovs, Padomju Poļu Kari. Militāri-politiskā Pretimstāvēšana 1918-1939.g. (M: Veče, 2001), 410., 416. krievu val. 7 Pakta slepenajā protokolā sacīts: Sakarā ar Vācijas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības neuzbrukšanas pakta parakstīšanu abu valstu pilnvarotie pārstāvji, kas paraksta šo paktu, īpaši konfidenciāli apsprieda jautājumu par abu pušu interešu sfēru norobežo0šanu Austrumeiropā. Šīs apspriešanas rezultāts ir šāds: Teritoriāli politiskas pārkārtošanas gadījumā pie Baltijas valstīm (Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas) piederīgos apvidos Lietuvas ziemeļu robeža ir vienlaikus Vācijas un PSRS interešu sfēru robeža. 8 PSRS 25 000 vīru garnizonus izvietoja Ezerē, Vaiņodē, Priekulē, Virgā, Bunkā, Krotē, Durbē, Liepājā, Cīravā, Ēdolē, Ventspilī. Latvijas armijas skaitliskais sastāvs toreiz bija ap 24 000. Ilgonis Upmalis et al, Latvija PSRS Karabāze. 1939.-1998.: Materiāli un Dokumenti par Padomju Armijas Atrašanos Latvijā un Tās Izvešanu (R: Zelta Grauds, 2006), 17., 21. lpp. 9 16 vietās šķērsojot Latvijas robe- Turpinājums 11. lpp.

Trešdien, 2020. gada 26. augustā Laikraksts Latvietis 11. lpp. Velna (un citi) pakti Turpinājums no 10. lpp. žu, PSRS okupēja to ar aptuveni 100 000 karavīriem, 2500 tankiem, 2000 lidmašīnām. Odisejs Kostanda, red., Latvijas Vēsture (R: Zvaigzne, 1992), 286.lpp. 10 Aivars Stranga šādi apraksta pirmās deportācijas iespaidu: Tāda apjoma teroru tik īsā laika sprīdī Latvija nekad nebija pārdzīvojusi; tas atstāja iedzīvotājus šausmu un šoka iespaidā, kuru pastiprināja tūlīt milzu ātrumā izplatījušās baumas par deportācijas otro vilni. Šoreiz tām bija pilnīgs pamats: otrais lielais deportāciju vilnis patiešām tika gatavots, un tas skartu zemniecību ( kulakus ), gatavojot augsni straujai masveida kolektivizācijai..; nākamo deportējamo saraksti jau tika gatavoti... (Vēlāk, 1948. gadā, Latvijas PSR prokuratūra atzina, ka tikai vācu iebrukums nav ļāvis.. galīgi likvidēt kontrrevolucionāro elementu paliekas Latvijas PSR). Latvijas Okupācija un Iekļaušana PSRS (1940-1941) // Ilze Freiberga, red., Latvijas Vēsture. 20. gadsimts, (Rīga: Jumava, 2005), 227. 11 Kā atzīmē Māris A. Mantenieks Rūzvelta attieksme [pret Baltijas valstu neatkarības atgūšanu pēc 2. Pasaules kara] mainījās no probaltisko ārpolitikas ekspertu, piemēram, Samnera Velsa (Sumner Welles) nomaiņa pret Padomju Savienībai draudzīgāk noskaņotiem, kuru vidū bija Harijs Hopkins (Harry Hopkins) un Džosefs A. Deiviss (Joseph A. Davis). Viedokļu maiņā izšķirošs bija 1943. gads. Pēc Sarkanās armijas panākumiem ASV presē un publikā veidojās pozitīvs PSRS tēls, kā arī opozīcija Baltijas valstu pārstāvju viedokļiem. Padomdevēju un ts. Politiskās komitejas memorandos veidojās propadomiskais viedoklis, nereti balstīts uz padomju preses rakstiem, ka Baltija ir bijusi Krievijas sastāvdaļa, ka Baltijas valstis nav izrādījušas spējas neatkarīgi pastāvēt un ka baltieši pieņemtu palikšanu PSRS sastāvā pēc kara. Viedokli par tautas nobalsošanu pēc kara Rūzvelts pieņēma par savu, cerot apelēt pie Staļina morāles principiem un iegūstot apsolījumu rīkot plebiscītu. Rūzvelta attieksme maiņu pret Baltijas valstīm ietekmēja gan padomju armijas panākumi, gan vajadzība iesaistīt PSRS karā pret Japānu, kā arī cerība Padomju Savienību iesaistīt lielajā pēckara miera koalīcijā un viņa nespēja pildīt solījumu atvērt otro fronti pret Vāciju jau 1942. gadā. Tai pat laikā Rūzvelt novērsa Lielbritānijas nodomu 1942. gadā atzīt Baltijas okupāciju de iure un pieturējās pie neatzīšanas politikas, kas palika ASV ārpolitikas sastāvdaļa līdz pat neatkarības atjaunošanai. 1943: gads, kurā Rūzvelts Nodeva Baltijas Valstis // Latvijas Okupācijas Muzeja Gadagrāmata 2005, Atbrīvotāji kā Iekarotāji, (R.: Latvijas Okupācijas Muzeja Biedrība, 2006), 78. Sk. arī William J.H. Hough III, The Annexation of the Baltic States and its Effect on the Development of Law Prohibiting Forcible Seizure of Territory. New York Law School Journal of International and Comparative Law, vol 6, Nr 2, Winter 1985. 12 United States Department of State. Foreign Relations: Conferences at Cairo and Teheran, 1943, Washington, D.C., 1961, p. 594. 13 Te vietā ir Ineša Feldmaņa vārdi: satriecoši bija pakta tiešie rezultāti, tiešās sekas, nerunājot nemaz par to, ka tas ietekmē arī šodienu, jo visas tās sekas joprojām nav pārvarētas. Turpat, 72.lp. [Izcēlums mans G.K.] 14 1991.g. septembrī Latvijā bija PSRS bruņoto spēku 51 348 militārpersonas, to skaitā 13 530 virsnieki, 7513 praporščiki, 30 305 karavīri un seržanti. Latvijā izvietojās 3 divīzijas, 7 brigādes, 3 atsevišķi pulki, 3 karaskolas. Diena, 1991.24.12. No svarīgākiem stratēģiskiem militāriem objektiem minami Skrundas RLS, Ventspils kosmiskās izlūkošanas centrs un Liepājas kara osta. LPSR tika izvietoti arī ķīmiskie un kodolieroči (!) (pēdējo noliktavas atradās Tukumā un Bārtā). Vēl daudzu citu PSRS militāro objektu un armijas izvietojuma shēmu sk. Ilgonis Upmalis et al, Latvija PSRS Karabāze. 1939.-1998.: Materiāli un Dokumenti par Padomju armijas atrašanos Latvijā un tās izvešanu (R: Zelta Grauds, 2006) vāku iekšpusēs, karaspēku daļu saraksts 81.-98. lpp. 15 1994.g. 30.04., kad Latvijā bija 22 320 Krievijas militārie pensionāri, Krievija un Latvija noslēdza Līgumu par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā, kura neatņemama sastāvdaļa ir.. Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, kuras 2. pantā teikts, ka personas, kas ir militārie pensionāri saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlas ; 4. pantā: Latvijas Puse garantē militāriem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem dzīvojamo platību lietošanu valsts un resoru dzīvojamā fonda mājās, kā arī apstiprina viņiem esošās īpašuma tiesības, tajā skaitā īpašuma tiesības uz dzīvojamām mājām, dzīvokļiem.. vasarnīcām.. ; 5. pantā: Militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi, kuriem nav dzīvojamās platības vai kuru dzīvokļa apstākļus nepieciešams uzlabot, tiek nodrošināti ar labiekārtotu dzīvojamo platību tādā pat kārtībā kā citi Latvijas Republikas iedzīvotāji. Latvijas Vēstnesis, 1994. 10.12. Nr. 144. Jāņem vērā vēl padomju varas gados mērķtiecīgi iepludinātie 700 000-800 000 migranti. 16 Burtiski pie cilvēka [lat. val.] t.i., šis arguments apelē pie cilvēciskām emocijām, kaislībām utml., ne pie jautājuma būtības. 17 1995.gadā Parīzē pieņemtā Eiropas Stabilitātes pakta pamatideja lieliski parāda ES divkosību un liekulību, jo tā ir tāda, ka kandidātvalstīm, pirms tās kļūst par Eiropas Savienības loceklēm, ir jāpārvar no pagātnes mantotās problēmas. Latvijas patriots, LZA goda doktors un LZA ārzemju loceklis, starptautiski pazīstams vācbaltiešu izcelsmes profesors Dr. iur. A.D.Lēbers par šo Stabilitātes paktu raksta: Smalka diplomātiska valoda. Vienkāršiem vārdiem izsakoties, tas nozīmē, ka kandidātvalstīm no Austrumeiropas ir jāpārvar Molotova-Ribentropa pakta izraisītās problēmas, un šie izdevumi tām jāveic pašām... Suverenitātes pārkāpšana, ko divas agresorvalstis izdarīja uz triju mazu tautu rēķina, tā arī nav izlabota. Gluži pretēji, 1995.gada Stabilitātes pakts iesaldē Molotova-Ribentropa pakta sekas attiecībā uz Baltijas valstīm. Nasta ir novelta uz upuriem. Šo paktu ir parakstījušas 52 EDSO valstis, un tas ir ES dalībvalstu liekulības kalngals. Diemžēl to parakstīja arī Latvijas valdība. Un tādēļ, lūk, kaut arī oficiālajā ANO publikācijā Cilvēktiesības. Starptautisko dokumentu krājums uzsvērts, ka, citēju: Upuriem ir tiesības uz pieeju justīcijas mehānismiem un ātras, tūlītējas kaitējuma izlīdzināšanas (izlabošanas), - ES pārstāvis H.Veiss atļāvās pielīdzināt Latvijā kolonizācijas nolūkā ievestos cittautiešus latviešiem, Latvijas presē rakstot, ka arī viņi esot politisko notikumu upuri. Visvaldis Lācis, Latvijas valsts un latviešu tautas neizmantotās tiesības / Jaunā Eiropas Savienība 25 valstu kopiena (R: Latvijas Inteliģences Apvienība, 2003), 17.lp. 18 Visvaldis Lācis, Latvijas ārpolitikai Īstas Līgumtiesības Neatkarīgā Rīta Avīze 1998.13.08. 19 ASV NATO komitejas prezidents Brūkss Džeksons intervijā Debates pabeigtas, Baltijas valstis ir jāuzņem Diena, 2001.02.06. 20 Uldis Ģērmanis, Mosties, Celies, Strādā! 99+1 Domu Grauds (Stokholma: Memento, 1998), 26, 27. 21 Amerikāņu vēsturnieki Donalds un Frederiks Kagani par NATO paplašināšanu izsakās šādi: Pirmo reizi vēsturē NATO ir paplašinājusies, lai ietvertu zemes, kuras savienībai nav īstu nodomu aizsargāt, jo [šis] papildu slogs nav stiprinājis NATO spēkus. Donald Kagan and Frederick Kagan, While America Sleeps. Self-Delusion, Military Weakness, and the Threat to Peace Today (New York: St. Martin s Griffin, 2000), 7.

12. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, 2020. gada 26. augustā... ārzemju vēstniekiem Latvijā (1) Turpinājums no 7. lpp. ram, mežsaimniecības nozarē Latvija uz Zviedriju eksportē daudz neapstrādātu kokmateriālu, savukārt Zviedrija uz Latviju eksportē mežsaimniecības nozares mašīnas vai stādus. Gunārs Nāgels: Kā jūs raksturotu kultūras apmaiņu starp Zviedriju un Latviju? Annika Jagandera: Kultūras apmaiņa ( normālos gados, man jāpiebilst) ir ļoti rosīga un intensīva, un daudz kas notiek visu laiku, un tikai nelielā mērā oficiālu centienu rezultātā, piemēram, Zviedrijas vēstniecības Latvijā rīkotā vai Latvijas vēstniecības Zviedrijā. Tajā ir iesaistīti daudzi dalībnieki un ieinteresētās personas. Diemžēl apmaiņa ir nedaudz nelīdzsvarota; parasti par Zviedrijas kultūru literatūru, teātri, mūziku un tā tālāk Latvijā ir lielāka interese nekā pretēji. Neskatoties uz to, kā viens piemērs, kas ir pretējā virzienā šai tendencei, par ko esmu ļoti priecīga, ir nesen zviedru valodā publicētais Noras Ikstenas lieliskais romāns, kas angliski tulkots kā Soviet Milk ( Padomju piens ), bet zviedru valodā ir labāk tulkots kā Modersmjölken (kas arī ir oriģinālais nosaukums latviešu valodā Mātes piens ). Tas ir saņēmis brīnišķīgas atsauksmes. Gunārs Nāgels: Vai Latvijā ir kāda pastāvīga zviedru institūciju klātbūtne? (Institūti, padomes utt.)? Annika Jagandera: Bez vēstniecības Latvijā nav pastāvīgas valdības institūcijas. Vēstniecība pārstāv un kalpo par kanālu Zviedrijas institūtam visos tā dažādajos projektos un programmās Latvijā. Tas ietver arī finansējumu, piemēram, pilna laika pasniedzējam zviedru valodā Andersam Olssonam, kurš strādā Latvijas Universitātē un Kultūras akadēmijā. Latvijā ir diezgan liela interese par zviedru valodas apguvi, tāpēc arī zviedru valodas kursi ir pieejami vairākās privātās iestādēs. Dažiem zviedru uzņēmumiem Latvijā ir atbalsta biroju (angl.: back office ) funkcijas, kuru dēļ cilvēkiem ir jārunā zviedru valodā, un dažos gadījumos viņi arī paši apmāca cilvēkus zviedru valodā. Es jau minēju Stokholmas Ekonomikas skolu Rīgā, kas joprojām ir Zviedrijas institūcija un kuru vada Zviedrijas rektors Anderss Paalzovs. Tomēr tā nav valsts iestāde. Gunārs Nāgels: Vai starp Zviedriju un Latviju ir kāda militāra sadarbība? Annika Jagandera: Starp Zviedriju un Latviju pastāv diezgan liela militārā sadarbība, kaut arī Zviedrija, protams, nav NATO dalībvalsts, tikai cieša partnere, tāpēc tas nosaka dažus ierobežojumus. Mēs esam pateicīgi, ka ikdienas dzīvē Zviedrija bieži tiek uzskatīta par gandrīz NATO valsti, un, piemēram, vēstniecības aizsardzības atašejs tiek regulāri uzaicināts uz ziņojumiem un citiem pasākumiem, ko rīko Latvijas Aizsardzības ministrija. Arī Zviedrijas un Latvijas aizsardzības ministri tiekas diezgan regulāri un labi pazīst viens otru. Gunārs Nāgels: Vai jūs varat pateikt kaut ko par materiāliem, kas saistīti ar Latvijas vēsturi, kas varētu būt pieejami Zviedrijas arhīvos? Cik rūpīgi Latvijas vēsturnieki tos ir izpētījuši? Vai jūs zināt kādus zviedru vēsturnieku pētījumus Latvijas arhīvos? Annika Jagandera: Pēc profesijas es neesmu vēsturniece, tāpēc manas zināšanas šajā jomā ir ierobežotas. Es tomēr domāju, ka dažās Zviedrijas bibliotēkās un arhīvos ir diezgan daudz materiālu par Zviedrijas valdīšanu Livonijā. Šis laikmets sakrita arī ar reformāciju, kas nozīmēja, ka Livonijas klosteri bija jāslēdz, un daļa no to materiāliem tika nosūtīti uz Zviedriju izpētei un glabāšanai. Jezuītu koledža Rīgā cieta tādu pašu likteni, un es domāju, ka liela daļa tās satura ir Upsalas Universitātes bibliotēkas daļa. Tas vismaz zināmā mērā ir ciešās sadarbības fons, kas šodien pastāv starp dažām Zviedrijas un Latvijas mācību iestādēm, piemēram, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Upsalas Universitātes bibliotēku. Tātad, jā, es saprotu, ka Latvijas vēsturnieki ir izpētījuši kādu no šiem materiāliem, lai gan es nevaru pateikt, cik lielā mērā. Jāpiemin arī, ka Argita Daudze, kura šobrīd ir Latvijas vēstniece Spānijā, daudz laika ir veltījusi jaunāku arhīvu materiālu izpētei Zviedrijā saistībā ar pēckara laikiem un Latvijas attiecībām. Par šo tēmu viņa pat ir uzrakstījusi doktora disertāciju par laikposmu no 1939. līdz 1991. gadam. Ar nožēlu jāsaka, ka es nezinu, cik lielā mērā zviedru vēsturnieki ir darījuši to pašu Latvijas arhīvos, taču esmu lasījusi vairākas vēstures grāmatas, kas vismaz daļēji norāda uz paļaušanos uz šādu avotu. Gunārs Nāgels: Aptuveni cik zviedru dzīvo Latvijā? Ar ko viņi nodarbojas? Annika Jagandera: Vēstniecībai ir tikai aptuvenas aplēses par Latvijā dzīvojošajiem zviedriem. Tas notiek tāpēc, ka abas valstis ir ES, un ir brīva cilvēku pārvietošanās (labi, vismaz pirms Corona pandēmijas), un nav vajadzība nekur reģistrēties. Lielākā grupa, ar kuru mēs regulāri kontaktējamies, ir aptuveni 400 zviedru, kuri studē medicīnu (vai, mazākā mērā, odontoloģiju) Stradiņa Universitātē. Daudzi cilvēki ir arī Latvijas zviedri vai Zviedrijas latvieši, kuri dzīvo gan Zviedrijā, gan Latvijā un bieži ceļo starp mūsu valstīm. Vēl daži zviedri strādā Zviedrijas uzņēmumos Latvijā, piemēram, Rimi un Tele2. Zviedrija un Latvija salīdzinājumā Gunārs Nāgels: Latvija pievienojās ES un NATO 2004. gadā, bet eirozonai 2014. gadā. Zviedrija pievienojās ES 1995. gadā. Kāda ir iespējamība, ka Zviedrija pievienosies eirozonai vai NATO? Annika Jagandera: Formāli, Zviedrijai ir pienākums kādā brīdī pievienoties eirozonai, tomēr es nedomāju, ka tas notiks ļoti drīz. 2003. gadā mums bija referendums, kurā vairākums, manuprāt, nožēlojami, balsoja pret pievienošanos. Pašlaik Zviedrijā par to notiek ļoti maz debašu, lai gan tas, protams, varētu mainīties. Runājot par NATO, šis jautājums ir sarežģītāks. Zviedrijas tradīcijai būt militāri nepievienotai (angl.: non-aligned) ir senas vēsturiskas saknes, un tā mums ir labi kalpojusi. Mums ir bijis miers vairāk nekā 200 gadus, un tas ir kaut kas diezgan zīmīgs, it īpaši, ja ņem vērā, cik tuvu Otrais pasaules karš nonāca arī pie mūsu robežām Somija, Norvēģija un Dānija visas bija ievilktas karā un/vai tās okupēja nacistiskā Vācija. Tajā pašā laikā Zviedrijas partnerība ar NATO ir tik cieša, ka būtībā ir tikai Ziemeļatlantijas līguma 5. pants apņemšanās NATO dalībvalstīm aizstāvēt vienai otru, kas neattiecas uz Zviedriju. Jāatzīst, ka tas ļoti svarīgs pants aliansē. Pretstatā, Zviedrija savu robežu aizsardzībā paļaujas tikai pati uz sevi. Tā rezultātā mums bija jāattīsta pašiem sava aizsardzības industrija; skaidrs, ka tas nav iemesls, kāpēc mēs neesam pievienojušies, bet tas ir ievērojams bonuss. Dažām valstīm varētu arī būt priekšrocība pirkt aizsardzības aprīkojumu no militāri nepievienojušās valsts un no valsts, kas nav ne liela, ne ļoti spēcīga. Neviena cita valsts Zviedrijas lielumā neražo gan virsskaņas reaktīvos iznīcinātājus, gan zemūdenes. Es neticu, ka mēs ļoti drīz redzēsim Zviedrijas pievienošanos NATO, kaut arī lēnām, bet noteikti vairāk Zviedrijas Riksdaga partiju lai arī to joprojām nav vairākums atbalsta šādas izmaiņas. Arī Somija ir militāri nepievienojusies, un Zviedrijai un Somijai ir ļoti cieša sadarbība aizsardzības jomā. Acīmredzot Somija atrodas vēl neaizsargātākā drošības stāvoklī nekā Zviedrija, un es domāju, ja Zviedrija vai Somija aktīvāk apsvērtu iestāšanos NATO, tas būtu tikai rezultāts ļoti ciešai konsultācijai starp Stokholmu un Helsinkiem. Kopš Krievijas kara pret Gruziju 2008. gadā, nelikumīgās Krimas aneksijas 2014. gadā un sekojošā kara ar Ukrainu, kas turpinās līdz pat šai dienai, lai arī tas ir zemas intensitātes līmenī, taču joprojām ir saistīts ar daudziem upuriem un aptuveni 1,5 miljoniem iekšzemē pārvietotu ukraiņu, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģions ir kļuvis nestabilāks. Tam var pievienot Krievijas ikdienas centienus radīt nedrošību, izplatīt dezinformāciju, graut demokrātiskos procesus, manipulēt ar plašsaziņas līdzekļiem utt. Vai šis būtu piemērots laiks Zviedrijai palielināt šo nestabilitāti reģionā, pēkšņi pametot politiku, kas izturējusi laika pārbaudi vairāk nekā 200 gadus? Es domāju, ka daudzi teiktu droši vien nē. Gunārs Nāgels: Latvijā ir vare- Turpinājums 15. lpp.

Laikraksts Latvietis Trešdien, 2020. gada 26. augustā 13. lpp. Saules ģimnāzista atmiņas (4) Nepilns gads pēckara Vācijā Noslēgums. Sākums LL608, LL609, LL610. Meža stiga (skrejceļš) pie Špakenbergas nometnes. 1987. gadā. Kas vēlāk notika ar mūsu ģimnāzijas direktoru? 1950. gadā Jānis Esers ar ģimeni ieceļoja Austrālijā un apmetās uz dzīvi Sidnejā. No sākuma, kā viņš pats teica, strādāja par kleķeri. Nezinu, ko šis vārds īsti nozīmē, bet zinu, ka viņš strādāja par mūrnieka palīgu, jauca un piegādāja mūrniekam javu. Šajā Turpinājums 15. lpp. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva ar klases biedru Adamoviču piedalījāmies Stendzinieka atvadīšanās sacīkstēs. Stendzinieks Westward Ho akcijas ietvaros bija ceļā uz Angliju. Sezonas sākumos viņš bieži Gēstahtā sasniedza pasaules labākos rezultātus šķēpa mešanā. Startējot vispārējā klasē 100 m ar 12,4 s paliku otrais aiz Alberta Priednieka 12,1 s. Priedniekam, kas 1946. gadā ar 11,0 s bija tā laika trimdas labākais sprinteris, tas bija ļoti pavasarīgs rezultāts. Adamovičs šajā skrējienā ar 12,8 s ieguva 4. vietu. *** Liela daļa mūsu izlaiduma ģimnāzisti izceļoja uz Kanādu. Daudzi apmetās Toronto. Tur ik pa 10 gadiem notika izlaiduma atceres. Saglabājusies ir izlaiduma 20 gadu atceres fotogrāfija. Nez vai Saules ģimnāzijai bija vēl otrs izlaidums, kura abiturienti tik cieši uzturēja saskarsmi savā starpā. Izlaiduma 50 gadu atcerē 1997. gada 18. oktobrī Toronto piedalījās 24 gandrīz puse, kādreizējo ģimnāzistu. Dažādu iemeslu un attāluma dēļ 15 nevarēja ierasties, sešiem nebija zināmas adreses. Nolēma nākošo saietu rīkot pēc 5 gadiem. Nezinu. ka 2002. gadā būtu noticis 55 gadu atceres saiets. *** FOTO Guntars Saiva Ar meitu Baibu 1967. gadā uz sporta laukuma starp Špakenbergas un Saules nometnēm. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva Blakus mācībām, krietna daļa ģimnāzistu piedalījās dažādās sporta nozarēs. Volejbols un basketbols varbūt bija populārākie sporta veidi. Bet tā kā Saules nometnē dzīvoja vairāki latviešu vieglatlēti, to vidū latviešu labākais, pasaules klases šķēpa metējs, Jānis Stendzinieks, tad arī vieglatlētika nebija atstāta novārtā. Mēs, maza grupiņa skolnieku, kas dzīvojām Špakenbergas nometnē, un visi nebijām Saules ģimnāzijas skolnieki, netālā mežiņa stigas izmantojām skriešanas sacensībām. 90 grādu pagriezieni gan kavēja, arī mūsu toreizējā uztverē, labu laiku sasniegšanu. Skrējām distances no 60 m līdz 1000 metriem. Špakenbergas nometnē dzīvoja kādreizējais vidus distanču skrējējs, vārdā Krēsliņš. Ar viņu un ģimnāzijas klases biedreni Ilgu Krūmiņu, reizes trīs nedēļā meža skrējienos noskrējām divus vai trīs kilometrus. Krēsliņš neskopojās ar praktiskiem padomiem par pareizāku trenēšanos. Bija arī nopietnākas sacīkstes. Pusceļā no Špakenbergas uz Saules nometni, ceļa labajā malā, bija divi sporta laukumi. Viens otram blakus. Latvieši augšējo laukumu izmantoja šķēpa mešanai. Zemāko laukumu vieglatlētikai. Laukums gan bija par mazu 400 m aplim, bet 300 m aplis sanāca. 1946. gadā Gēstahtā piedalījos divās ģimnāzijas organizētās sacīkstēs: 20. jūnijā Jaunatnes pārbaudes sacīkstēs: 5 kg lodi aizgrūdu 10,73 m izcīnot 2. vietu. 2 kg disku (normālais diska lielums) aizmetu 26,37 m un arī paliku 2. vietā. 20. oktobrī Jaunatnes klasē: 100 m skrējienā ar 12,5 s izcīnīju 1. vietu. 4 kg lodes grūšanā ar 13,13 m arī biju pirmais. Saules ģimnāzijas komanda 4 reiz 100 m stafetē (Saiva, Bortiņš, Asars un Sališs) ar 50,4 s zaudēja sastādītai komandai (50,1 s). 1947. gada 11. maijā Gēstahtā, kopā FOTO Guntars Saiva Sports 1947. gada sacīkstēs Gēstahtē 100m skrējienā uzvar Priednieks, Saules ģimnāzijas stafetes komanda Saiva, BorSaiva otrā vietā. tiņš, Asars, Sališs,

14. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, 2020. gada 26. augustā Mūžībā devusies mūsu mīļā tante ELENORA (LAIMA) LINDIŅA (dz. BRUĢĒTĀJA) dzimusi 22.01.1922. Rīgā, Latvijā mirusi 16.08.2020. Melburnā, Austrālijā Gaisma, kas cilvēkā dzīvo, Un siltums, ko izstaro sirds, Tas nezūd, tas paliek Un mirdz. (V. Egle) Mīļi piemin Juris un Selga Beņķi, Liāna, Edgars, Elīze un Klāvs un Lelde. Aizsaulē aizgājusi Elenora Laima Lindiņa (dz. Bruģētāja) 22.I.1922. (Rīgā, Latvijā) 16.VIII.2020. (Melburnā, Austrālijā) Laimu mīļi piemin Anita, Graham, Jāna un Lija Andersoni. Mūžībā aizgājusi mūsu mīļā filistre LAIMA (ELENORA) LINDIŅA (dz. Bruģētāja) 31.c., LDS (zobārste) Dzimusi 1922. gada 22. janvārī, Rīgā, Latvijā Mirusi 2020. gada 16. augustā, Melburnā, Austrālijā Sit tibi terra levis! Sēro Stud! korp! Imeria Melburnas un Anglijas kopas Mūžības ceļā devusies LAIMA (ELENORA LAIMDOTA) LINDIŅA (dzimusi BRUĢĒTĀJA) 22.01.1922. 16.08.2020. Mīļā piemiņā viņu paturēs Ilze un Gunārs.

Trešdien, 2020. gada 26. augustā Laikraksts Latvietis 15. lpp. Saules ģimnāzista atmiņas (4) Turpinājums no 13. lpp. darbā bija galīgi nolaidies, nebija nekā no mūsu iznesīgā un staltā direktora. Lietas mainījās 1961. gadā, kad viņš dabūja darbu pie korespondences skolas. Rakstīja mācību grāmatas, sastādīja uzdevumus, laboja skolnieku darbus. Šajā laikā viņu ļoti labi iepazinu. Esers arī bija tēva skolas biedrs no Rūjienas Draudzes skolas. Atkal bija tas pats vecais direktors. Pēc ilgākas slimības ar asins vēzi viņa mūžs noslēdzās 1968. gada 4. februārī. Apglabāts Sidnejas Rukvudas kapsētā. Ar ziediem atvadījos Saules ģimnāzijas 3. izlaiduma vārdā. Guntars Saiva Laikrakstam Latvietis Stendzinieka atvadīšanās sacīkstes Gēstahtā 1947. gadā. Stendzinieks redzams starp lodes grūdēju Veltu Višķeri un sķēpa metēju Mudīti Riekstiņu (abas Saules ģimnāzija). Aizmugures rindā astotais no kreisās Guntars Saiva.... ārzemju vēstniekiem Latvijā (1) Turpinājums no 12. lpp. nas dziedāšanas tradīcijas ik pēc 5 gadiem notiek lieli dziesmu svētki. Vai Zviedrijai ir kaut kas līdzīgs masu kultūras svētki ik pēc dažiem gadiem? Annika Jagandera: Zviedrijā nav absolūti nekā tāda, kas varētu būt pats mazākais, salīdzinājumā ar Latvijas brīnišķīgajiem Dziesmu un Deju svētkiem. Starp citu, man bija bija paveicies, ka varēju apmeklēt īpaši krāšņās simtgades izrādes 2018. gadā. Mums Zviedrijā ir daudz festivālu, kas nosaukti, piemēram, dažādu personību vārdā piemēram, izcilā 18. gadsimta dzejnieka un mūziķa Karla Maikla Bellmana (Carl Michael Bellman) vārdā vai ārkārtīgi populārā 20. gadsimta autora, mākslinieka, trubadūra un komponista Everta Taubes vārdā. Un, noteikti, ir arī daži deju svētki, bet galvenokārt vietējie un mazāki. Starp citu, es saprotu, ka pirms diviem gadiem Dziesmu svētkos bija vismaz trīs, ja ne vairāk, latviešu kori no Zviedrijas. Atkal, cik lielisks notikums tas bija Gunārs Nāgels: Gan Zviedrija, gan Latvija svin Midsommar/Jāņus. Vai esat piedalījies Jāņu svinībās Latvijā? Kā tie salīdzinās ar Midsommar svinībām Zviedrijā? Annika Jagandera: Jā, es esmu piedalījusies Jāņu svinībās tepat Latvijā, kaut arī ne katru gadu, kurus esmu šeit dzīvojusi. Es domāju, ka pamatideja ir tāda pati gan Latvijā, gan Zviedrijā svinēt vasaras saulgriežus, pulcējoties ar ģimeni un draugiem laukos, lai ēstu, dzertu un dziedātu, un ievērotu dažas, iespējams, dīvainas, bet senas tautas tradīcijas, kas saistītas ar dzīves un auglības atjaunošanu. Mūsu ēdieni un dzērieni ir nedaudz atšķirīgi, taču, lai arī ziediem rotātu stabu (Maypole) pacelšana un pēc tam dejošana ap to ir svarīgs elements Zviedrijā, mums nav ugunskuru, kādi ir Latvijā. Ugunskuri ir paredzēti agrāk gadā Zviedrijā Valpurģu nakts svinībās aprīļa beigās. Tātad, ļoti līdzīgi daudzējādā ziņā, bet arī nedaudz atšķirīgi katrs atspoguļo savu dažādo kultūru bagātību. Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas Turpinājums no 5. lpp. stāvjiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu laikā, kā arī pirms un pēc tām. Tāpat uzsvērts, ka tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības, kā arī pašreizējā Baltkrievijas varas iestāžu rīcība pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus. Dialogs sabiedrībā un reformas sekmēs Baltkrievijas attīstību, palīdzot veicināt draudzīgas kaimiņattiecības ar mūsu reģiona valstīm, kā arī atjaunojot veiksmīgu sadarbību ar Eiropas Savienību (ES), norādīts paziņojumā. Deputāti paziņojumā Baltkrievijas varas iestādes aicina nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politiski ieslodzītos un tos, kuri pēdējās dienās ir prettiesiski aizturēti, kā arī reabilitēt atbrīvotos politiski ieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības. Tāpat varas iestādes aicinātas nodrošināt demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Baltkrievijas ratificētajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem. Baltkrievijas valdība mudināta nekavējoties uzsākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai izvairītos no turpmākas vardarbības un īstenotu pārmaiņas, kuras iedzīvotāji uzskata par vēlamām un vajadzīgām, teikts paziņojumā. Saeima paziņojumā aicina Latvijas valdību atbalstīt ES sankciju noteikšanu pret Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu. Latvijas valdība un ES institūcijas paziņojumā aicinātas arī sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai. Tāpat paziņojumā apliecināts nemainīgs atbalsts Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām. Saeimas Preses dienests Datumi Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 27. augusts 1900. aktieris Atis Krauklis. Žanis, Jorens, Alens 1935. literatūrvēsturniece Ligita Bībere. Armīns, Vismants. Aiga 29. augusts 1940. likvidētas Baltijas valstu satversmes. 1925. SLT aktrise Mirdza Ansule (dz. Lāže). 28. augusts Auguste, Guste 30. augusts Alvis, Jolanta, Samanta 1950. latviešu vieglatlēts, sprinteris Juris Silovs. 1975. sākas 1. ASV un Kanādas Jaunatnes Dziesmu svētki Monreālā. 31. augusts Vilma, Aigars Turpinājums 16. lpp.