Uzdevumi/vingrinājumi Mūzika kinofilmās Jau kopš kino pirmsākumiem ar muzikālo pavadījumu centās iezīmēt raksturu, noskaņu tam, kas notika uz ekrāna. Kinomūzikas nozīmīgums vienmēr saistīts ar emocijām. Ko tu jau zini par kinomūziku? Filmu plakātu attēli Mūzika nodrošina nepārtrauktību Vai tu vari iedomāties šīs filmas bez mūzikas? Kādu lomu spēlē mūzika filmās? Mūzika filmās ir ļoti svarīga, bet kāpēc? 1. Izlasi ziņu! Kādus skaņu efektus tu atceries no savas mīļākās kinofilmas? Skaņa attiecas uz visiem tiem audioelementiem, kurus var redzēt uz ekrāna arī uz dialogu, durvju aizciršanu, soļiem u. tml. Kā skaņas efekti palīdz veidot filmu? Skaņas efektus var izmantot, lai filmā radītu noskaņu vai atmosfēru, kas paspilgtina ekrānā redzamos tēlus un darbības. Piemēram, augstas, spalgas skaņas rada trauksmes izjūtu, savukārt klusas skaņas, piemēram, viļņu šļaksti vai durvju šūpošanos var izmantot, lai panāktu mierīgu vai noslēpumu atmosfēru. Varbūt interesantākais skaņas izmantojums filmā ir tās neesamība, proti, klusums. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 3
2. Skaties fragmentu no kinofilmas bez skaņas! (https://www.youtube.com/watch?v=qnseevlacl4&t=1s The Kid - Charlie Chaplin) 2.1. Iedomājies, kāda varētu būt mūzika šim fragmentam! Pasvītro! Raksturs, noskaņa Temps Atskaņotājsastāvs Draisks, skumīgs. Ātrs Orķestris Jautrs, bēdīgs. Raudulīgs, drosmīgs, nemierīgs, satraukts, skarbs, varonīgs. Lēns Mērens Ļoti lēns Ļoti ātrs Pakāpeniski paātrinās Koris Solo (balss) Instrumenti Cits Mūzikas nozīme skaņu kino 1. Ievads. 2. Raksturot personāžu. 3. Pavadīt darbību. 4. Paust personāža domas. 5. Ziņot par gaidāmiem notikumiem. 6. Stāstīt par jūtām. 2.2. Uzraksti, kāpēc izvēlējies tieši šīs pazīmes! Kas tevi pamudināja? 2.3. Skaties fragmentu no kinofilmas ar skaņu! Kāda bija tevis aprakstītā mūzika salīdzinājumā ar oriģinālu? Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 4
3. Analizē! Ritmizē! Dziedi pēc notīm! Dziedi ar vārdiem! Pievieno pavadījumu! DOE A DEER! Mūzikas skaņas R. Rodžers Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 5
4. Noklausies Latvijas radio 3 Klasika raidījumu Bolero (https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/bolero/kada-ir-ideala-kino-muzika.a44805/)! Ko pazīstami cilvēki domā un runā par mūziku kinofilmās? Izlasi! 4.1. Kā skaņas efekti palīdz veidot filmu? Skaidrs, ka kinomūzika nedrīkst būt pārāk dramaturģiska. Tā ir viena no bīstamākajām lietām, par kuru jau brīdināja ģeniālais režisors Robērs Bresons, sakot, ka mūzika nogalina filmu. Proti, ja mūzikai raksturīga pārāk spēcīga dramaturģiskā shēma, tā ņem virsroku, jo attēls visbiežāk nekad nesasniedz tik augsta līmeņa asociatīvo un emocionālo iedarbīgumu. Ja mūzika ir daudz pārāka, tā diktē savus nosacījumus, un filma pārstāj eksistēt. Tāpēc arī profesionāļi zināja un zina, cik tālu drīkst attīstīt mūzikas partitūru. Pakāpeniski arī izveidojušās tradīcijas, kādai jābūt labai filmas mūzikai. (Dāvis Sīmanis) Laika gaitā mūzikas garums filmās izmainījies: Holivudā šobrīd mūzika tiek izmantota visas filmas garumā kā nepārtraukts ritmiskais elements. Bieži vien filmas patērē mūziku līdz pat 95 % no filmas kopējā garuma, un tas bieži saistīts ar filmu apjomīgo hronometrāžu, lai skatītājs nezaudētu interesi. Jaunākajā Deivida Finčera filmā Neatrodamā mūzika skan visu filmas laiku, reizēm pat noēdot dialogus. Grupas Nine Inch Nails līdera Trenta Reznora sacerētā mūzika brīžam šeit kļūst tik agresīva, ka noēd dialogus un ņem virsoku, bet tāds nu ir režisora nodoms un rezultāts nebūt nav slikts. Eiropas kino novērojama pretēja tendence: šo filmu skaņu partitūras tiek būvētas no specifiskā veidā izkārtotiem trokšņiem, skaņām, un īsta mūzika šeit vairs nav nepieciešamība: eksistenciālo spriedzi un virsvērtību režisori mēģina iegūt, neizmantojot mūziku kā papildus līdzekli. Mārtiņa Brauna viedoklis Ar maģisko papildlīdzekli mūziku neskaitāmas latviešu spēlfilmas un dokumentālās filmas apgādājis Mārtiņš Brauns. Ļoti cienu režisorus, kuri zina, ko grib. Jo mūzika un filma ir divas dažādas lietas. Filmas materiālam un mūzikas materiālam ir jābūt atšķirīgiem, lai veidotos trešais fīlings, un tā ir māksla. Komponists ir pārliecināts: kino mūzikas specifiku iespējams apgūt tikai ar laiku. Filmai vienmēr vajag galveno tēmu; iespējama filma arī uz vienas muzikālās tēmas, taču pats visbiežāk esmu izmantojis divas vai trīs tēmas: piemēram, Aveņu vīns būvēta uz divām tēmām dziesmu par aveņu vīnu un tango. Dažkārt Mārtiņa sacerētā mūzika filmām aizgājusi tautā, turpinot savu, no filmas neatkarīgu dzīvi: tā tas noticis ar filmas Spēle tituldziesmu, kura ar grupas Sīpoli starpniecību vēlāk kļuva ļoti populāra. Komponists atceras, ka grūti klājies ar Aivara Freimaņa filmu Puika : Tā bija mana pirmā aktierfilma, tolaik vēl biju galīgais puišelītis... Tas bija grūts variants, jo filmā bija ļoti gari kadri, un šādu kadru laikā laist lēnu mūziku tas skatītāju iemidzina. Šādos gadījumos ir svarīgi ar mūzikas dinamiku garlaicīgos fragmentus padarīt interesantus. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 6
Mārtiņš Brauns atzīst, ka ar īstiem kompromisiem nekad nav saskāries, drīzāk respektējis režisoru vēlmes: Jānis Streičs savām filmām grib spilgtas melodijas, tautā atpazīstamas lietas, un tad tā arī jāraksta. Kā smejos, ir tēmas, un ir uzlējumi mūzika, kas pati par sevi nenozīmē neko, bet filmas kadriem piešķir lielisku noskaņojumu. Mārtiņš, kurš mūzikas jomā ir visai piekasīgs kinoskatītājs, ļoti augstu vērtē Marģera Zariņa un Jāņa Ivanova mūziku latviešu kinoklasikai, ciena Ivara Vīgnera veikumu un slavē Artura Maskata jušanu. Dāvis Sīmanis: par pieeju realitātei Vai mūzikas izmantojums dažādu žanru filmās atšķiras? Jā, gan, jo atšķiras pašu filmu pieeja realitātei: animācija ir realitātes galējā abstrakcija, dokumentālais kino cenšas dzīvi parādīt tādu, kāda tā redzama mums apkārt, bet spēlfilmās realitāte kļūst par jaunradītu realitāti, taču ar nopietnu atsauci uz mums apkārt esošo realitāti. Līdz ar to arī mūzikas izmantojums ir dažāds: animācijā tā ir rotaļīga vai apzināti disharmoniska, spēlfilmās uzņemas stāstošo funkciju ar emocionālu tonējumu, kamēr dokumentālajā kino mūzika vai nu paspilgtina emociju, vai veidota kā intelektuāls pielikums. Starp citu, tas raksturīgs arī spēlfilmām. Larsa fon Trīra filmā Antikrists vizuālā uvertīra uzbūvēta uz Georga Frīdriha Hendeļa Rinaldo ārijas, kurā tiek izdziedāts visas ainas psiholoģiskais motīvs. Viestura Kairiša jaunākajā dokumentālajā filmā Pelikāns tuksnesī izmantota Gustava Mālera Dziesma par Zemi. No vienas puses šai mūzikai ir emocionāla funkcija, bet vairāk tomēr intelektuāla nozīme, kas kinodarbam piešķir pārāko dimensiju, par kuru lielākoties skatītājs īsti nenojauš, jo, iespējams, nezina, kas ir Mālers un kādu vēstījumu nes viņa konkrētais opuss. Normunda Šnē viedoklis Kādi ir parametri, kuri diriģentam Normundam Šnē par dzirdēto skaņdarbu liek vai nu kritiski vai ar nožēlu teikt tā ir kinomūzika? Pirmkārt, tā ir pārspīlēta objektivitāte emociju izpaušanā, lai nebūtu ne mazāko pārpratumu, ka tur ir īgnums, šausmas, migla, prieks, melanholija. Kinomūzikā tai sajūtai jābūt skaidri noformulētai. Otrs tā ir mūzika, kas neatstāj telpu fantāzijai. Mūzikas vērtīgākā īpašība ir tā, ka vēl ilgi pēc tās noklausīšanās smadzenēs raisās jauni tēli un idejas. Runājot par latviešu kinomūziku, Normunds Šnē uzsver: Padomju laikā Latvijā kino mūzikai tika pievērsta ļoti liela uzmanība. Īsts šedevrs ir Marģera Zariņa mūzika filmai Pie bagātās kundzes, kas mūsu apziņā saaugusi ar 20. un 30. gadu Rīgu, tāpat Jāņa Ivanova devums vai Imanta Kalniņa mūzika filmai Pūt, vējiņi. Diemžēl pēdējā laikā mūzikai filmās ir pakārtota loma, un bieži tā nonākusi otrajā plānā, turklāt pati mūzika nav pārāk veiksmīga. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 7
Aivara Kalēja viedoklis Uzrunājam arī ērģelnieku un komponistu Aivaru Kalēju, kurš spēlējis mūziku mēmajām filmām: Sevi par tapieri neuzskatu, jo tās bijušas atsevišķas filmas, kad nācies improvizēt. Mans ērģeļu profesors Nikolajs Vanadziņš gan bija profesionāls tapieris... Galvenais šajā nodarbē lai skatītājam nav garlaicīgi, un lai mūzika nav arī pārāk uzmācīga. Sarunā uzzinām, kāpēc Aivaram prātā tik spilgti palikusi filma Hamlets, kurā titullomu atveidojusi poļu izcelsmes Holivudas mēmā kino laika kinozvaigzne Pola Negri. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 8