Maksa par Valdības Vēstnesi": ar piesūtīšanu bez piesūtīšanas par: (saņemot eksped.) par: gadu... 22, gadu... 18,» /a gadu.. 12 % gadu.. 10 3 mēn...,, 6, 3 mēn..., 5 1, 2-1.. i)70 Pie atkalpār- Par atsevišķu devējiem.,12 numuru '.,10 Latvijas valdības Iznāk katru dienu, izņemot Redakcija: Rigā, pilī jsfo 2. Tālrunis 20032 Runas stundas no 11 12 oficiāls laikraksts svētdienas un svētku dienas Kantoris un ekspedīcija: Rīgā, pilī Ns 1. Tālrunis 20031 Atvērts no pulksten 9 3 Sludinājumu maksa: a) tiesu sludinājumi līdz 30 vienslejīgām rindiņām 4 par katru tālāku rindiņu.... ' 15 b) citu iestāžu sludinājumi par katru vienslejīgu rindiņu,,,20 c) no privātiem par katru viensl. rindiņu (par obligāt. sludin.)... '...,25 d) par dokumentu pazaudēšanu no katras personas,,,80 Saeima. Ministru kabineta sēde 1928. g. 22. maijā. Instrukcija par ceļu lietošanu un satiksmes kārtību. Dzelzceļu virsvaldes rīkojums par noteikumu JY 314 un N 234 grozīšanu. SAEIMA. Sēde 22. maijā. Vakardienas sēdēs, kuras atklāja un vadīja priekšsēdētājs Dr. P. Kalniņš, nodeva attiecīgām kommisijām P. Zeibolta priekšlikumu revidēt un paaugstināt ierēdņu algas. Galīgā veidā pieņēma pārgrozījumus zemesceļu likumā. Steidzamības kārtā pieņēma pārgrozījumus kultūras fonda likumā. Tad apsprieda dažādas formulas pie valsts budžeta un balsoja par tām. Nākošā sēde šodien, pulksten 10. Valdības rīkojumi un pavēles. Apstiprinu. 1928. g. 21. maijā. Satiksmes ministris Fr. Ozoliņš. Instrukcija par ceļu lietošanu un satiksmes kārtību. (Pamats: likuma par zemes ceļiem 10. p. un likuma par satiksmes uzturēšanu uz ielām, šosejām un zemes ceļiem ar automobiļiem un citiem mēchaniskiem satiksmes līdzekļiem 16. p. ). I. Vispārīgie noteikumi. 1. Šī instrukcija attiecas uz visu publisku ceļu (ielu, šoseju un grantētu ceļu) lietošanu kā pilsētās un miestos, tā arī uz laukiem un zīmējas uz visiem satiksmes veidiem un līdzekļiem. 2. Šinī instrukcijā norādītā satiksmes kārtība neattiecas uz kuļg'arnitūrām, šoseju veltņiem, lielām ceļu labojamām vai būvējamām mazinām, speciālām smagu priekšmetu pārvadājamām ierīcēm un citiem līdzīgiem transporta un satiksmes līdzekļiem, kuri savu apmēru dēļ nevar izpildīt vispārīgos satiksmes noteikumus. 3. Ja ceļš ierīkots tikai noteiktam satiksmes veidam-vai satiksmes līdzeklim. piem.: kājnieku ceļš vai trotuārs, jājamais ceļš, automobiļu ceļš u. t. t., tad tas lietojams tikai šim satiksmes uzturēšanas veidam un pārējiem kustība pa to noliegta. Piemēram velosipēdistiem un ratiņstūmējiem (izņemot ratiņus ar bērniem), noliegts braukt pa trotuāriem, pajūgiem pa kāļnieku vai jājēju ceļiem u. t. t. 4. Noliegts braukt ar tādiem satiksmes vai transporta līdzekļiem, kuri bojā ceļa braucamo segu caur nepielaižami lieliem riteņa spiedieniem uz to, vai caur sevišķām riteņiem piestiprinātām ierīcēm (leņķu dzelzīm, dzelzs stieņiem, stotēm, tapām u. c), vai caur sevišķi pagatavotiem riteņiem ar asiem izlaidumiem kas' izjauc sacietējušo ceļa virskārtu. Piezīme: Šis ierobežojums neattiecas uz pašbraucēju lokomobīļiem un traktoriem, pārvadājot kuļgarnituras un traktoru arklus pa grantsceļiem un bruģiem; ierobežojums tomēr pilnos apmēros paliek spēkā attiecībā uz kuļgarnitūru un traktoru arklu pārvadāšanu pa šosejām. 5. Transporta līdzekļiem vajaga būt ar gumijas (vismaz pilngumijas) riepām, ja to pašsvars līdz ar kravu pārsniedz 2,5 tn., pie kam pilngumijas riepai no sevišķi elastīgas gumijas vajaga būt vismaz 50 mm biezai. 6. Pa šosejām, bruģiem un grants ceļiem ārpus pilsētu un miestu administratīvam robežām noliegts braukt ar motorvāgiem, kuru smagums (pašsvars-fkjava) pārsniedz 6,0 tn., pie kam vāģu uzbūvei resp. svara sadalījumam jābūt tādam, lai atsevišķa ass nedotu spiedienu, lielāku par 4,0 tn. Piezīme: Atsevišķos gadījumos Šoseju un zemes ceļu dep-ts var izdot atļauju braukt arī ar smagākiem motorvāgiem un piekabināmiem vāģiem. 7. Neatkarīgi no vispārējā vāģa smaguma riteņu riepām vajaga būt tā ierīkotām un tik platām, lai riepas spiediens uz katra tās platuma centimetra nepārsniegtu: \a) no gumijas riepām...120 kg; b) no dzelzs riepām... 100 8. Uz publiskiem ceļiem motorvāģim var piekabināt tikai vienu piekabināmo vāģi (bez motora), ievērojot sekošus noteikumus: 1) piekabināmā vāģa bru.to smagums nedrīkst pārsniegt 4,0 tn.; 2) riepām jābūt no gumijas vai cita elastīga materiāla; 3) uz piekabināmā vāģa vajaga būt 1 bremzei un ierīcei, kas nodrošina vāģi pret atpakaļslīdēšanu (kāpumos); 4) piekabināmai ietaisei vajaga nodrošināt piekabināmā vāģa pareizu sekošanu motorvāģim ceļa līkumos un iegriezumos; 5) piekabināmā vāģa sānos vajaga būt piestiprinātam uzrakstam (uz skārda) ar norādījumu uz pašsvaru, pielaižamo kravas svaru, lielāko pakaļējās ass spiedienu un riepu platumu. Piezīme: Motorvāgiem ar kāpurķēžu (tankveidīgiem) dzenamiem riteņiem Šoseju un zemes ceļu dep-ts var atļaut piekabināt vairāk vāģu, skatoties pēc apstākļiem katrā atsevišķā gadījumā un kur tas vajadzīgs, sazinoties ar pilsētu un miestu pašvaldībām. 9) Pilsētu un miestu pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var noteikt braukšanai savās, administratīvās robežās arī citādas pārvadājamo smagumu normas, specifiskos riteņu spiedienus, satiksmes līdzekļu ārējo izskatu, kā arī kustības ierobežošanu, atkarībā no vietējiem apstākļiem. Ierobežojot kustību kā virziena, tā arī ātruma ziņā, vai arī noliedzot kustību pavisam, pašvaldībām attiecīgās vietās jāuzstāda zignali un norādījumi saskaņā ar Tautu savienības konsultatīvas satiksmes un tranzita kommisijas permanentas zemes ceļa satiksmes komitejas 1927. gada novembra sesijā pieņemtiem apzīmējumiem. tam pārējiem satiksmes un transporta līdzekļiem; e) automobiļu vai motociklu gaitas krustošanās gadījumos tiesība uz brīva ceļa ir no labās puses nākošam automobilim vai motociklam. Tāpat no labās puses nākošam ir tiesība uz brīva ceļu, ja krustojas pajūgi, velosipēdisti un līdzīgi satiksmes līdzekļi. Bet automobiļiem vai motocikliem satiekoties krustojumā ar pajūgiem, velosipēdistiem un līdzīgiem satiksmes vai transporta līdzekļiem tiesība uz brīvu ceļu katrā gadījumā ir automobiļiem un motocikliem ; f) nogriežoties šķērsielā pa kreisi, jābrauc,,pa lielo riņķi", t. i. tā, lai ielu krustojumu centrs paliktu pa kreisi, bet nogriežoties šķērsielā pa labi" pa mazo riņķi jāuzbrauc uz šķērsielas labo pusi; g) nogriežoties pa kreisi vai pa labi no ieturamā braukšanas virziena; automobiļiem jau iztālēm virziena rādītāja bulta jānostāda nogriešanās virzienā, bet motocikliem, velosipēdistiem, pajūgiem un citiem satiksmes vai transporta līdzekļiem nogriešanās virziens jānorāda ar izstieptu uz to pusi roku; h) uz ielas aizliegts apgriezt automobiļus ārpus ielu krustojuma; i) stingri jāuzmana un jāizpilda satiksmes regulēšanas posteņu vai signālu norādījumi. Šie norādījumi jāievēro arī tramvaju vadītājiem. 11. Atsevišķos gadījumos pilsētu prefektiem vai apriņķu priekšniekiem atļauts zināmās pilsētās daļās vai pa zināmām ielām braukšanas ātrumus automobiļiem un motocikliem samazināt līdz 10 kilometriem stundā, vai braukšanu noliegt pavisam, kā arī pārtraukt kājnieku un citu satiksmi. 12. Satiksmes regulēšanas posteņu un zignalu norādījumi izdarāmi saskaņā ar 9. p. minētās Tautu savienības zemes ceļu satiksmes komitejas apzīmējumiem. Viegliem ormaņiem, kuri nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu, nakts laikā, kā stāvot uz ielas, tā arī braucot, jāpiestiprina apgaismots lukturs līdzās važoņa sēdeklim kreisā pusē. 21. Braucot pa pilsētu vai miestu apdzīvojām vietām, braukšanas ātrumi jāietur tādi, lai vajadzības gadījumos varētu uz vietas apstāties, bet nekādi nepārsniedzot: zirdziniekam rikšojošā zirga ātrumu; velosipēdistam 15 kilometru stundā. Ielu krustojumos, tuvojoties lopu bariem, tuvojoties dzelzceļu pārbrauktuvēm un vispārīgi vietās ar dzīvu kustību šie ātrumi jāsamazina. 22. Noliegts atstāt zirgus uz ielas bez uzraudzības. 23. Braucot pa tiltiem, jāievēro attiecīgie brīdinājumu uzraksti, kuri noteic lielākos pārvadājamos smagumus, braukšanas ātrumu (piem. braukt soļiem), vai arī citādi ierobežo kustību pa tiltu. 24. Stingri noliegts caur nepareizu braukšanu aizkavēt pārējos braucējus. Pie pirmiem signāliem nekavējoties jānogriežas ielas resp. ceļa labā malā, dodot ceļu braucējiem, kuri to prasa. 25. Stingri noliegts vienam cilvēkam vadīt vairāk par diviem pajūgiem. 26. Par ormaņiem, kuri nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu, nav pielaižamas personas, jaunākas par 17 gadiem, vai kuras sodītas par zādzībām, krāpšanu, piesavināšanos vai huligānismu, kā arī kurām ar tiesas lēmumu atņemtas tiesības un priekšrocības, ja no pēdējā soda izciešanas nav pagājuši vismaz 3 gadi. Ja ormani pienāk pie šāda nozieguma izdarīšanas pēc atļaujas izsniegšanas, tad atļauja anulējama. Tāpat anulējamas uz laiku līdz 1 mēnesim to ormaņu atļaujas, kuri zistematiski un apzinīgi pārkāpj braukšanas noteikumus, kā arī iereibušā stāvoklī vada pajūgus. Šo pārkāpumu atkārtošanās gadījumos atļaujas anulējamas pavisam. Anulēšanas tiesības ir atļaujas izsniedzējiem. 27. Viena vezuma platums nedrīkst būt platāks par 2,8 m un vispārīgi braucējs II. Noteikumi par kājnieku kustību. nedrīkst aizņemt ceļa joslu vairāk 13. Pilsētās-un miestos ejot pa trotuāru, par 2,8 m platumā. vai, kur tādu nav. pa ielu pēc iespējas 28. Vedot neiejūgtus kustoņus (zirgus, jāturas trotuāra (resp. ielas) labā pusē, govis u. t. t.), tos drīkst piesiet tikai pajūgu palaižot sev garām pretimnācējus pa kreisi. aizmugurē vai labā pusē līdzās iejūgtam 14. Ielu krustojumos gājējam nav zirgam. Piezīme: Pilsētu un miestu pašvaldībām līdz šim izdotie saistošie no- krustojot uz reizi abas ielas. smagiem un ratiņstūmējiem, kuri nodar- ieteikts pāriet ielu diagonālā virzienā, t. i. 29. Ormaņiem, kā viegliem, tā arī teikumi, cik tālu tie nerunā pretī šai 15. Ejot pa trotuāru, noliegts nest bojas ar pasažieru vai preču pārvadāšanu instrukcijai paliek spēkā. tādus nesamos, kas sevišķi apgrūtina citus kā ar arodu, katra kalendāra gada sākumā gājējus. Tādu priekšmetu nesējiem jāiet jāreģistrējas vietējā policijā un jāizņem 10. Braucējiem jāievēro sekosie noteikumi: ormaņu pajūgs un ietērps pilsētās pārbau- pa ielu, turoties ielas labā pusē. braukšanas atļauja (un numurs). Vieglo 16. Kājniekiem jāievēro, ka satiksmes a) braucot jāturas ceļa vai ielas labajā pusē, atstājot svabadu ceļa kreiso priekšrocības uz ceļa braucamās s dāmi vismaz vienu reizi gadā no pilsētu pieder braucējiem un tāpēc ejot pa ielu prefektiem vai apriņķu priekšniekiem. pusi un vidū pretim un no muguras un sevišķi pārejot ielu stingri jāraugās, garām braucošiem; IV. Noteikumi par braukšanu ar lai netraucētu braucēju satiksmi un pats b) no muguras garām braukšana jādara automobiļiem, motocikliem un citiem satiksmes un transporta līdzek- gar kreiso pusi un tikai pēc pārliecināšanās, ka ceļš ir brīvs; tramvajs, lai nepakļūtu zem braucēju riteņiem. 17. Lai izsargātos no nelaimes gadījumiem ielu krustojumos, kājniekiem jāļiem ar mēcbanisku dzinēju spēku. ja tā sliedes neiet gar ielas malu, griež vērība: a) uz kustību regulējošā 30. Par automobili skaitās vāģis ar jāapbrauc pa labi (gar labo pusi); tramvajam stāvot pieturas vietās, kārtībnieka norādījumiem braucējiem; mēchanisko dzinēja spēku, kurš kustoties tas jāapbrauc soļos, vai automobiļiem b) uz braucēju norādījumiem par viņu pa ielu (resp. ceļu) nav saistīts ar sliedēm. braukšanas virzienu. Motocikls ir tāds mēchanisks satiksmes un motocikliem ar ātrumu, ne lielāku 18. Pirms pāriet ielu, jāpārliecinās, līdzeklis uz 2 vai 3 riteņiem, kura pašsvars par 5 km stundā, braucot ar vislielāko uzmanību, pie kam pasažieru vai iela pāriešanai ir brīva. Nokāpjot braukšanai derīgā stāvoklī nepārsniedz no trotuāra, jāraugās pa kreisi, bet nokļūstot līdz ielas 300 k?. sadrūzmēšanās gadījumos automobilis, kā arī citi satiksmes līdzekļi vidum, jāuzmanās no 3i. Pie brīva ceļa ir pielaižami sekosi braucējiem, jāaptur pavisam; kuri tuvojas no labās puses. lielākie braukšanas ātrumi: c).garām braukšana noliegta iegriežoties stūros (krustceļos), un ja 19. Pa ceļu vai ielu ejošam kājāmgājējam nekavējoties steigšus jānoiet cikliem 50 km stundā; a) pasažieru automobiļiem un moto- no ceļa un jāatbrīvo ceļš braucējam, b) preču priekšā ceļš nav brīvs. No muguras automobiļiem līdz 5 tn kopsvarā un autobusiem 30 km kurš to prasa. garām braucot nedrīkst traucēt kustību caur strauju aizgriešanos tuvu III. Braukšanas noteikumi pajūgiem, ratiņstūmējiem, velosipēdis- c) preču automobiļiem kopsv. 5 tn un stundā; priekšā citam braucējam; d) krustošanās, apbraukšanas un kustības sastrēgumu gadījumos brauk- veidiem. bet pilsētu, miestu un' bieži apdzīvotu tiem u. c. tamlīdzīgiem satiksmes vairāk 20 km stundā. šanas pirmtiesības kārtība ir sekoša: 20. Velosipēdu braucējiem pilsētās un centru cieši apbūvēto rajonu robežās: ugunsdzēsējiem, ātrās palīdzī- miestos, krēslai iestājoties velosipēdi jā- a) pasažieru automobiļiem, autobusiem, bas, automobiļiem vai pajūgiem, automobiliem, apgaismo, iededzinot velosipēda priekšgalā?motocikliem un preču automobiļiem motocikliem un tikai pēc piestiprinātu lukturi. koosvarā līdz 5 tn 25 km stundā:
b) preču automobiļiem kopsvarā 5 tn un vairāk 15 km stundā. 32. 31. p. uzrāditie braukšanas ātrumi vēl jāsamazina un vajadzības gadījumos automobilis resp. motocik's jāapstādina pavisam: a) ceļu līkumos un krustceļos (resp. ielu krustojumos) un citos līdzīgos gadījumos, kad ceļš nav pārredzams, piem. saceltos putekļu mākoņos, miglā u. t. t.; b) uz tiltiem un vietās ar dzīvu kājām gājēju kustību; c) izbraucot un iebraucot pa vārtiem; d) satiekoties ar lopu baru vai braucējiem; e) un pārbrauktuvēm pār dzelzceļu ceļiem. 33. Automobiļu un motociklu sacīkstes pa ielām un ceļiem bez sevišķas atļaujas aizliegtas. Dēļ atļaujas sacīkstes sarīkošanai jāgriežas iekšlietu ministrijas administratīvā departamentā, izprasot iepriekš šoseju un zemes ceļu departamenta piekrišanu sacīkstes sarīkošanai pa zināmiem ceļiem. 34. Sacīkšu rīkotājiem un dalībniekiem jāievēro sekošais: 1) starti jāierīko ārpus pilsētu un miestu apbūvētiem rajoniem; 2) izturības sacīkstēs stingri jāievēro pastāvošie pielaistie braukšanas ātrumi (instr. 30. un 31. p.). 35. Ja braucēju zirgi baidās, automobiļa vai motocikla vadītājam vajadzības gadījumā mašīna jāaptur un pat motors jāapstādina. 36. Pēc notikušā nelaimes gadījuma cietušo, ja tas izrādītos par vajadzīgu, automobiļa resp. motocikla vadītājam jāpalīdz nogādāt uz tuvāko vietu, kur iespējams sniegt palīdzību. Šādos gadījumos automobilis (resp. motocikls) nedrīkst aizbraukt pirms šofera personības noskaidrošanas un automobiļa vai motocikla īpašnieka uzzināšanas. Piezīme. Par automobiļa un motocikla īpašnieku skaitās persona, kuras vārds ierakstīts automobiļa (resp.? motocikla) braukšanas atļaujā. 37. firīd nājumu signāli jādod: tuvojoties uz ceļa stāvošiem vai braucošiem pajūgiem un gājējiem, izbraucot vai iebraucot pa vārtiem, tuvojoties krustceļiem un iebraucot līkumos un ielejās, kur ceļš uz priekšu nav pārredzams, un citos vajadzīgos gadījumos. Aizliegts lietot griezīgus gaisa spiediena signālus un celt lieku troksni, kur signāla brīdinājums nav vajadzīgs. 38. Braucot pa pilsētu vai gar apdzīvotām vietām, skaņslāpis ieslēdzams. 39. Krēslai iestājoties, automobiļu un motociklu lukturi aizdedzināmi, pie kam pilsētu apgaismotās vietās lietojami tikai mazie uguņi. Tāpat lietojami mazie uguņi apgaismotiem automobiļiem sastopoties vai sastopoties ar tramvaja vagonu. 40. Automobiļa vai motocikla vadītājs braucot nedrīkst būt iereibis un braucot viņam noliegts smēķēt. 41. Automobiļa vai motocikla vadītājam jāgriež ceļš karaspēka daļām, ugunsdzēsēju komandām, ātrās palīdzības automobiļiem, tramvaja vagoniem, bēru gājieniem, arestantu partijām un citām procesijām un gājieniem. Ja garāīnbraukšanāi trūkst vietas, automobilis vai motocikls aoturams 42. Automobilis un motocikls jāaptur uz policijas kārtībnieka vai citas policijas amata personas pirmo pieprasījumu. 43. Automobili, autobusu un motociklu stingri noliegts apstādināt ielas (resp. ceļa) vidū, izņemot gadījumus, kur tāda stāvēšana no pašvaldībām vai policijas tieši ierādīta, bet tie apstādināmi tikai ielas malās un vienā rindā ar citiem automobiļiem vai ekipāžām, neaizsprostojot ieejas, vārtus un ielu pārejas to krustojumu vietās. 44. ja stāvot ielas malā, šoferis atrodas pie automobiļa vai motocikla, un pēdējie atrodas zem viņa uzraudzības, tad motora darbību var neapstādīnāt, pretējā gadījumā motors apstādināms. Nav atļauts atstāt automobili bez uzraudzības šaurajās ielās, kurās nav iespējams pabraukt garām. 45. Uz braukšanai derk'ā stāvoklī esošā automobiļa vajaga but: a) divām pietiekoši stiprām, pareizi un vienai no otras neatkarīgi darbojošamies bremzēm»; b) signālaparātiem; c) skaņslāpim; d) gaismas lukturim: diviem lukturiem automobiļa priekšgalā ar ierīci lielo un mazo uguņu iedegšanai un vienai spuldzei? automobiļa pakaļējā numura apgaismošanai; e) automobiļa priekšgalā kreisā puse redzamā vietā piestiprinātam spilgtas krāsas, virziena rādītājam, kurš, krēslai iestājoties, apgaismojams. Virziena rādītāja bultai jābūt labi saredzamai kā no priekšpuses, tā arī no mugurpuses. Viena rādītāja vietā (kreisā pusē) var lietot ari divus, novietojot tos automobiļa priekšgalā : abās pusēs. f) 2 nebojātiem un skaidri saredzamiem numuriem vienu priekšgalā, otru pakaļgalā, no kuriem pēdējais, krēslai iestājoties, apgaismojams. Numura apgaismošana ierīkojama tā, lai lampas aizdegšana un izdzēšana ' būtu izdarāma tikai pie pašas lampas un nekādā ziņā no šofera sēdvietas. 46. Motocikla priekšgalā, kā arī pakaļējā numura apgaismošanai uzstādāmas elektriskās vai karbīdu lampas,'kuras krēslai iestājoties, aizdedzināmas. 47. Automobiļu un motociklu derīgums braukšanai pārbaudāms no iekšlietu ministrijas nozīmētās kommisijās, kurās ieiet pa vienam pārstāvim no iekšlietu ministrijas, satiksmes ministrijas un vietējās pilsētas valdes un viens inženieris speciālists.automobiļos, ja tāda nebūtu kommisiju sastāvos. Pārbaudīšana izdarāma vienu reizi gadā (gada sākumā), izņemot autobusus un taksametrus, kuri pārbaudāmi vēl otru reizi jūlija mēnesī. Vajadzības gadījumos kommisijām tiesība izdarīt pārbaudes katrā laikā un vietā. i. piezīme. Pārbaudes koramisijā var pieaicināt, ar padoma devēja balsi, autoīpašnieku un šoferu biedrību pārstāvjus. 2. piezīme. Automobilis, ar kuru notikusi katastrofa, lietojams satiksmes uzturēšanai tikai pēc tam, kad tas par jaunu pārbaudīts no kommisijās. 48. Pārbaudot autobusus, kommisijām jānoteic arī lielākais uzņemamo personu skaits. Katrā autobusā jābūt uzliktam redzamā vietā no prefekta vai apriņķa priekšnieka apzīmogotam plakātam af norādījumu par noteikto maksimālo pasažieru skaitu. 49. Sākot, ar 1930. g. 1. janvāri izņemami no apgrozības visi tie autobusi, kuri: a) ņav uzbūvēti uz šasijas ar 1,5 tn celtspēju, vai b) kuru virsbūve piestiprināta pie priekšējās vai arī pakaļējās ass ar šķērsatsperi bez sevišķām papildus ierīcēm, vai arī ar divām ceturtdaļ eliptiskām atsperēm. 50. Automobiļu pārbaudīšanai pastāv kommisijās sekošās pilsētās: Rīgā, Liepājā, Daugavpilī. pie prēfek-. turas, Cēsīs, Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Tukumā un Madonā pie apriņķu priekšniekiem. 1. piezīme. Kommisiju atrašanās vietas var grozīt vai papildināt iekšlietu ministrija, saziņā ar satiksmes ministriju. 2. piezīme. Pašgājēju lokomobilis, traktori un citi transporta līdzekļi, kuru braukšanas ātrums nepārsniedz 8 km stundā, no kommisijām nav pārbaudāmi braukšanas derīguma noteikšanai. 51Pārbaudes vietās. pārbaudāmie automobiļi un motocikli iepriekš jāpieteic rakstiski, uzrādot: a) īpašnieka vārdu, uzvārdu un dzīves vietu; b) automobiļa resp. motocikla firmu un uzbūves tipu; c) motora Ne, sistēmu un jaudu; d) pašsvaru braukšanai derīgā stāvoklī; e) uzņemamo lielāko kravas smagumu; f) riteņu un asu savstarpējos attālumus un caurmēru; g) riepu tipu, materiālu un Smagiem automobiļiem arī riepu platumu. 52. Automobiļiem un motocikliem vispārējās braukšanas atļaujas izsniedz pilsētu prefekti un apriņķu priekšnieki uz augšminēto kommisiju pārbaudīšanas aktu pamata, paziņojot par katrā mēnesī izsniegto atļauju skaitu šoseju un zemes ceļu departamentam. Par.braukšanas atļaujas vai numura nozaudēšanu īpašniekam 3 dienu laikā jāpaziņo vietējam prefektam vai apriņķa priekšniekam. Pēdējiem, pēc publicēšanas Valdības Vēstnesī'par nozaudēšanu, jāizdod zudušā dokumenta dublikāts. 5.3. Iestādes un personas, pie kurām nodibinātas automobiļu un motociklu pārbaudīšanas kommisijās, izdod sevišķus mēģina urna numurus - izmēģināšanas braucieniem un mašīnas novešanai uz pārbaudi, garāžu un darbnīcu. Šiem numuriem jāatšķiras no pastāvošiem numuriem ar uzrakstu:,,mēģinājums ". Līdz ar mēģinājuma numuru izsniedzama attiecīga apliecība.,' 54. Šoferu (automobiļu un motociklu vadītāja) pārbaudīšana izdarāma no iekšlietu ministrijas sastādītas kommisijās, kurā ieiet pārstāvji pa vienam no iekšlietu ministrijas, satiksmes ministrijas un Rīgas pilsētas valdes un viens inženieris speciālists automobiļos, ja tāda nebūtu kommisijās sastāvā, pieturoties pie īpašiem no iekšlietu -ministra apstiprinātiem noteikumiem. Personām, kuras vēlas'iegūt šofera tiesības, jāgriežas ar rakstisku lūgumu pie attiecīgas kommisijās Rīgas prefektūrā. 1. piezīme. Kommisijā var pieaicināt, ar padoma devēja balsi, autoīpašnieku un šoferu biedrību pārstāvjus. 2. piezīme. Šoferim, kas pārbaudi izturējuši agrākās pašvaldību kommisijās, līdz 1929. g. 1. janvārim jāreģistrējas Rīgas prefektūrā. 3. piezīme. No pārbaudīšanas atsvabināmas personas, kuras brauc ar velosipēdiem ar piestiprinātiem palīga motoriem, ja motora jauda nepārsniedz 0,75 zirga spēka un velosipēda konstrukcija šim nolūkam nav speciāli pastiprināta. 55. Par šoferiem uz autobusiem var būt tikai personas, kuras sasniegušas 21 gadu vecumu un kuras ne mazāk par vienu gadu jau ir vadījušas automobiļus. i 56. Automobiļu īpašniekiem, kuri paši nevada savas mašinas, pieņemto šoferu vārdi un dzīves vietas jāpieteic prefektūras vai apriņķu priekšniekiem ne vēlāki, ka 3 dienu laikā pēc šofera pieņemšanas dienestā. Stingri noliegts mašīnas nodot braukšanai personām, kuras nav ieguvušas šoferu tiesības. 57. Ja automobilis vai motocikls pāriet citas personas īpašumā,, tad agrākam īpašniekam par pārdošanu 7 dienu laikā jāpaziņo iestādei vai personai, kura izdevusi braukšanas atļauju, uzrādot jaunā īpašnieka vārdu. Jaunam īpašniekam 10 dienu laikā jāiesniedz vietējam prefektam vai apriņķa priekšniekam uz agrākā īpašnieka vārdu izdota braukšanas atļa'uja attiecīgai atzīmēšanai par īpašnieka mainu. 58. Pieteicoties uz pārbaudīšanu, jāiemaksā 49. un 53. p. minētās kommisijās: a) par automobiļa izmēģināšanu un apskatīšanu.... 6, b) par motocikla izmēģināšanu un apskatīšanu.... 3, c) par šofera automobiļa vadītāja pārbaudīšanu...,, 4, d) šofera motocikla vadītāja pārbaudīšanu 2, e) par velosipēda ar palīga motora izmēģināšanu un apskatīšanu,, 1. Minētās summas iemaksājamas valsts ienākumos uz Iekšlietu ministrijas administratīvā departamenta rēķina E. Ne 22 81. p. 25. 59. Šo noteikumu pārkāpējus'sauks pie likumīgas atbildības. 60. Līdz ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos tiek atcelta 1926. g.,,vald. Vēstn." 295. numurā publicētā instrukcija' par braukšanu ar automobiļiem un motocikliem un min. instrukcijas papildinājumi, publ. Vald. Vēstn." 1928. g. Ne 6. Departamenta direktors, inženieris A. Siksne. Par Vecākais inspektors J. Melnalksnis. Apstiprinu. 1928. g. 21. maijā. Satiksmes ministris Fr. Ozoliņš. Rīkojums JV2 259. noteikumu Ne 314.un Ne234. grozīšanu.,,noteikumos Ne 314. par staciju preču kantoru, noliktavu un pagalmu atvēršanu preču sūtījumu pieņemšanai un izdošanai", kuri iespiesti Valdības Vēstneša" 1927. g. 221. numurā un tā paša gada,,dzelzceļu Vēstneša" 37. numurā, kā arī ievietoti,,pagaidu noteikumos un tarifā preču pārvadāšanai", kā 6.. uzdodu dzēst abas pie 5. punkta ievietotās piezīmes, bet viņu vietā ievietot jaunu sekoša satura piezīmi: 4. punktā minētās dienas) jāpārtrauc vienu stundu pirms stacijas slēgšanas preču pieņemšanai, bet 4. pk. min. dienās jāturpina līdz pīkst. 15. Minēto operāciju izvešanai preču kasei jādarbojas visu laiku, kariiēr stacija atvērta preču pieņemšanai un izdošanai. Preču iekraušana vagonos un izkraušana no tiem ar preču īpašnieku līdzekļiem Ventspils stacijā L platuma vagonos jāizdara darbdienās, izņemot 4. pk. minētās dienās, laikā starp pīkst. 6 un 19, bet 4. pk. minētās dienās laikā starp pīkst. 6 un 15." Tāpat izstrīpojams rīkojums Ne 68, kurš publicēts š. g. Vald. Vēstn." Ne 26. un,,dzelzceļu Vēstneša" Ne 5, 1. punkts un arī dzēšamas abas minētās piezīmes, kuras ievietotas,,pagaidu noteikumu un tarifa preču pārvadāšanai" 6. pie 5. punkta, papildinot to ar augstāk minēto piezīmi.,, Noteikumu Ne 234, kuri publicēti 1923. g.,,valdības Vēstneša" 204. numurā un,,dzelzceļu Virsvaldes rīk. krāj." 37. numurā, 6. līdzšinējo tekstu dzēst, ievietojot to sekošā jaunā redakcijā:,,visi dzelzceļam pienākošies maksājumi par sūtījumu pārvadāšanu.un preču saņēmējiem jāsamaksā sūtījuma gala stacijas preču kasē: a) ja sūtījums pienācis kases darbības laikā (ne vēlāk kā 1 stundu pirms slēgšanas) vai arī nepilnu stundu pirms kases atvēršanas 1 stundas laikā, skaitot pirmā gadījumā no sūtījuma pienākšanas, bet otrā gadījumā no kases atvēršanas laika, b) ja sūtījums pienācis nepilnu stundu pirms kases slēgšanas vai arī laikā, kad kase slēgta (ne vēlāk kā 1 stundu pirms atvēršanas) kases darbības uzsākšanas tuvākā laikā. Gala stacijai nekavējoties un ne vēlāk, kā pusstundas laikā pēc vilciena pienākšanas jāizkar publikai redzamā un pieejamā vietā paziņojums par pienākušām precēm, uzrādot, bez šaī.paziņojumā paredzētām ziņām, sūtījuma izkraušanas vietas. Vagonu pienākšanas urr to izpirkšanas laiku (dienu, stundas un minūtes) atzīmē preču pārvadāšanas dokumentos (preču zīmē, tās dublikātā un ceļa pavadzīmē). Ja saņēmējs Jei'gavas stacijā aiz viņa vainas nav izpircis uz atzarojuma padodamos sūtījumus šaī paragrāfā noteiktos termiņos, tad vagonu aizturēšanas laiks no šo termiņu notecēšanas brīža līdz sūtījumu faktiskam izpirkšanas brīdim jāieskaita vagonu nostāvēšanas laikā zem izkraušanas. Preču izkraušanas laiks no vagoniem skaitāms: a) ja vagons izkraušanas vietā padots līdz izpirkšanas termiņam no šī izpirkšanas termiņa, b) ja vagons izkraušanas vietā padots pēc izpirkšanas termiņa, bet kraušanas operāciju izvešanai noteikta laikā no vagona padošanas brīža, c) ja vagons izkraušanas vietā padots pēc izpirkšanas termiņa tādā laikā, kad kraušanas operācijas nav izvedamas - no kraušanas operācijas izvešanai noteiktā tuvākā laika sākuma. Ja saņēmējs vēlētos preces izkraut uz atzarojumiem pirms to izpirkšanas, tad kā dzelzceļiem pienākošos maksājumus, tā arī preču vērtības nodrošināšanai preču saņēmēji pirms vagonu padošanas izkraušanai uz atzarojumiem iemaksā drošības naudu no Dzelzceļu virsvaldes ar īpašiem rīkojumiem vai noteikumiem noteiktā kārtībā un apmēros, pie kam Jelgavas stacijā parakstās 8. paragrāfā paredzētā vagonu padošanas grāmatā par preču faktisko saņemšanu. Piezīme. Ja sūtījumu izpirkšana un to padošana izkraušanai uz atzaro, jumiem aizturasnevis preču īpašnieka, bet dzelzceļu vainas dēļ,tad soda nauda par vagonu aizturēšanu nav ņemama un pārvadāšanas dokumentos (preču zīmē un ceļa pavadzīmē) jāuzrāda aizturēšanas iemesli; šādas atzīmes jāapstiprina stacijas priekšniekam vai viņa pilnvarotam darbiniekam ar savu parakstu, pieliekot stacijas spiedogu". Šis rīkojums spēkā ar 1928. g. 28. maiju, no kura datuma skaitāmi par atceltiem š. g. 13. februāra rīkojums Ne 97. (publicēts,,piezīme. Ar preču īpašnieku līdzekļiem kraujamo preču Valdības Vēstneša" 1928. g. 38. numurā pieņemšanu un,,dzelzceļu Vēstneša." Ne 7) un š. g. un izdošanu Ventspils stacijā 9. marta rīkojums Ne 129, kurš iespiests L platuma vagonos kraujamo uzsāk Dzelzceļu pīkst. 6 un turpina Vēstneša" Ne 11. darbdienās (izņemot 4. punktā minētās dienās) Dzelzceļu galvenais direktors A. Rode. līdz pīkst. 19, bet 4. punktā minētās Ekspluatācijas direktora v. i. K a vi ņš. dienās līdz pīkst. 15, ar pārtraukumu katru dienu no pīkst. 12 līdz 13. Preču ievešana darbdienās (izņemot Finanču direktora v. i. J. Leitis,
Valdības iestāžu paziņojumi. 1927. gada 22. jūlijā Rīgā starp Latviju un Igauniju noslēgtās konvencijas par nekustamu īpašumu ierakstīšanu zemes grāmatās, kas ratificēta Saeimā š. g. 14. februārī un publicēta Valdības Vēstneša" š. g. 41. numurā, ratifikācijas grāmatas apmainītas Tallinā, š. g. 15. maijā. Saskaņā ar konvencijas 6. pantu konvencija stājusies spēkā ratifikācijas grāmatu apmaiņas brīdī, tas ir 1928. gada 15. maijā. Rīgā, 1928. gada 22. maijā. Ārlietu ministris A. Balodis. Papildinājums pilsētu tirgu sarakstā. Iekšlietu ministrijas pašvaldības departaments atļāvis Mazsalacas pilsētas pašvaldībai noturēt ' nedēļas tirgu trešdienās un sestdienās. Rīgā, 1928. g. 21. maijā. Ne 88848. Pašvaldības departamenta direktors J. Zankevics. Nos vadītājs Rob. Ķelle. Koku pludinātājiem pa Gaujas upi Jūrniecības departaments paziņo, ka, saskaņā ar 1928. g.j7. marta apspriedes protokolu, šī gada sezonā vaļēju koku pludināšanas termini pa Gaujas upi, pēc rajoniem, skaitās: 1) No Gaujas augšgala līdz Lejasciemam no 24. aprīļa; 2) No Lejasciema līdz Poļukalnam n' o 3. maija; 3) No Poļukalna līdz Gaujienai no 7. maija; 4) No Gaujienes līdz Lēģerītim no 14. maija; 5) No Lēģerīša līdz Oliņai no 24. maija; 6) No Oliņas līdz Sietiņam no 1. jūnija; 7) No Sietiņa līdz Meijermuižai no 6. jūnija; 8) No Meijermuižas līdz Gaujas kanālam no 12. jūnija. 1928. g. " 21. maijā. Jūrniecības departamenta direktors A. Ozols. Iekšējo ūdensceļu pārzinis M. Farnasts. Zemkopības ministrijas kultūrtechniskā ar š. g5. maija lēmumu ir apstiprinājis kultūrtechniskās s sastādīto un Puiķeles pagasta un apkārtnes" meliorācijas sabiedrības darbu dalībnieku pilnā sapulcē pieņemto Valmieras apriņķa Puiķeles pagasta Ķilpu-Ozoliņu galveno novadgrāvju projektu. Līdz ar projekta apstiprināšanu visiem zemāk pievestā dalībnieku sarakstā uzrādītiem nekustamas mantas īpašniekiem vaiviņu tiesību ņēmējiem ir uzlikts par pienākumu piedalīties Puiķeles pagasta un apkārtnes" meliorācijas sabiedrībā, minēto darbu izvešanā un izvesto darbu kārtībā uzturēšanā. Rīgā, 1928. g. 21. maijā. Kultūrtechniskās s vadītāja vietā J. P e 1 s i s. Darbvedis F. Briedis. Zemkopības ministrijas kultūrtechniskā ar š. g. 5. maija lēmumu ir apstiprinājis kultūrtechniskās s sastādīto un Ērģemes pagasta meliorācijas sabiedrības Diļļupīte" darbu dallbniejcu pilnā sapulcē pieņemto Valkas apriņķa Ērģemes pagasta Lejas-Skuķu, Lukstiņu, Leimaņu un citu māju galveno novadgrāvju projektu. Līdz ar projekta apstiprināšanu visiem zemāk pievestā dalībnieku sarakstā uzrādītiem nekustamas mantas īpašniekiem vai viņu tiesību ņēmējiem ir uzlikts par pienākumu piedalīties Ērģemes pagasta meliorācijas sabiedrībā Diļļupīte", minēto meliorācijas darbu izvešanā un izvesto darbu kārtībā uzturēšanā. Rīgā, 1928. g. 21. maijā. Kultūrtechniskās s vadītāja vietā J. P e 1 s i s. Darbvedis F. Briedis. Zemkopības ministrijas kultūrtechniskā ar š. g. 10. maija lēmumu ir apstiprinājis kultūrtechniskās s sastādīto un Palsmanes un Rauzas pagasta meliorācijas sabiedrības Briedene" darbu dalībnieku pilnā sapulcē pieņemto Valkas apriņķa Palsmanes un Rauzas pagasta, Palsmanes un Rauzas muižas jaun- un vecsaimnieclbu galveno novadgrāvju projektu. Līdz ar projekta apstiprināšanu visiem zemāk pievestā dalībnieku sarakstā uzrādītiem nekustamas mantas īpašniekiem vai viņu tiesību ņēmējiem ir uzlikts par pienākumu piedalīties Palsmanes un Rauzas pagasta meliorācijas sabiedrībā Briedene", minēto darbu izvešanā un izvesto darbu kārtībā uzturēšanā. Rīgā, 1928. g. 21. maijā. Kultūrtechniskās s vadītāja vietā J. P e 1 s i s. Darbvedis F. Briedis, Latvijas adrese ir sekošā: vicekonsulātā Visby, Zviedrijā, Vice-Consulat de Lettohie, Donnersplan, Visby, īle de Gotland, Suede. Vicekonsulātā lieto A. B. C. kodu, 5 izd. Latvijas goda vicekonsuls Mobilē, Alabamā. Ziemeļ-Amerikas Savienotās Valstīs, John's B. VVaterman's uz paša lūgumu atbrīvots no ieņemamā amata, skaitot no 1928. g. 1. maija. Iecelšanas. Rīkojums Ns 95/111. Valmieras apriņķa Mūru un Vaidavas pagastā un Valkas. apriņķa Alūksnes, Dūres, Lejas, Mārkalnes, Plāņu uti Zeltiņu pagastā fonda zemju novērtēšanai par vietējo vērtēšanas kommisijās priekšsēdētāju vērtēšanas iece]u zemes virstaksātoru J ēkabu T e i k m a n i. 1928. g. 7. maijā. Zemkopības ministris da'. V. Gulbis. saskaņā ar savu 1928. g. 4. maija lēm«mu, meklē uz sodu lik. 587. p. 1. d. pamata apsūdzēto bij. Krievijas pavalstnieku Pēteri Teo dora d. Smislovu, kura pazīšanas zīmes sekošas: 27 g. vecs, vidēja auguma, zilām acīm, tumši dzelteniem matiem, gludu seju un plānām lūpām. Katram, kam zināma Smislova uzturēšanās vieta vai arī kur atrodas viņam piederoša manta, par to bez kavēšanās jāziņo apgabaltiesai' vai arī tuvākai policijas iestādei. Atrašanas gadījumā Pēteris Smislovs apcietināms. 1928. g. 21. maijā. M> 2740. Tiesas loceklis M e 1v i 1s, Sekretārs (paraksts). Nekustamas mantas saraksts, kuras īpašniekiem vai viņu tiesību ņēmējiem pēc zemkopības ministra š. g. 5. maija lēmuma ir jāpiedalās Puiķeles pagasta un apkārtnes" meliorācijas sabiedrībā, jāņem dalība pie kopējo Puiķeles pagasta Ķilpu-Ozoliņu galveno novadgrāvju rakšanas darbu izvešanas ' un pie izvesto darbu uzturēšanas kārtībā. "» ',?,.,. Darbu r ~ w,, Dalībniekam Ma JNsNq izmaksa pēc Da 5 " bn,eka Kāda pagastā atrodas mājas Dalībnieka Vārds Piederošo vai projekta 6. īpašumu tiesību viņa lietošanā pēc pēc un pie kādas agrākās muižas rēkina dalīb <=- un uzvārds. _. eso 0 eb0s0 māju aju mērnie- zemes.,. JSli,,, Kain. " g apzīmējums, cibas grāmatu piederēja meku alsu nosaukums I p?*m f skaitu P i. e z I m e s i 1) Anna Janson, dzim. Linde >, * Šinī dalībnieku sarakstā uzrādītās 2) Anna - Felicita Zeitc, dzim. V darbu izmaksas summas uzskatāmas i \n Ap par pamatu dalībnieku maksājumu -. I 0\ t 1 ļ,c ' -i' j ' ' r-,..--.,. n-,,_r.r> m tt -i??» 017 noteikšanai un nokārtošanai kā pie l.{ 3) Zelma-Maiņa Smilga, dzim. [ Dzimtsipasnieki Piķi 1702 Alojas pag. Ungurpils muižas 317, darbu pirmreizējas izvešanas, tā ari ļ Linde pie izvesto darbu uzturēšanas kārtībā 4) Irma-Jūlija Linde?? turpmāk, neņemot vērā darbu faktisko ' l 5) Marta-Alīse Linde! '. '.. t ' ļ k k su ku*var bot mazāka vai a ' 1) Jūlija Smilga ] 2) Millija Smilga 2> 4) IvarsSmilga..... Dzimtsipasnieki Mežurgu 438 245 5) Paulis Smilga 6) Arvīds Smilga... ļ 3. Jānis Jāņa d. Eglīts... Dzimtslpašnieks Ķilpas 2863 Puikules pag. Puikules muižas 412, 4. Pēteris Jāņa d. Zariņš...? Piguti 2872 54 5. Miķelis Jēkabsons Kalnadambi 2862 139, 6. Fricis Jāņa d. Lūss... Lindes 2869 382, H %]ŠŠ:i^l$$:: j *'-'^* ^^ >? 256-8. Jānis Eglīts Dzimtslpašnieks Krieviņi 2866 304, 9. Jānis Mārtiņa d. Lūss... Vecmuižnieki 2876 395, 10. Puikules pagasta sabiedrība. Ķikuti 2864» 715, 11. Fricis-ReinholdsJāņad Paeglis Vilciņi 2877 173 12. Paulis - Voldemārs Jāņa dēls?. Paeglis Jaun-Vilciņi 6388»» 389, 13. Olga-Natalija Jāņa m. Karlson,. dzim. Paegle» balini ooov» o/o, Rīgā 1928. gada 21. maijā. Kultūrtechniskās s vadītāja vietā J. Pelsis. Nekustamas mantas saraksts, T~^ uaiuvcuia ni-kunrlip Cj Duiicuis c i n d! c.. kuras īpašniekiem vai viņu tiesību ņēmējiem pēc zemkopības ministra š. g. 5. maija lēmuma ir jāpiedalās Ērģemes pagasta meliorācijas sabiedrībā Diļļupīte", jāņem dalība oie kopējo Ērģemes pagasta Lejas-Skuķu, Lukstiņu, Leimaņu un cttu māju galveno novadgrāvju rakšanas darbu izvešanas un pie izvesto darbu uzturēšanas kārtībā. Māju NsNa Darbu _ «Dalībnieka Dalībniekam Kādā pagastā atrodas māja izmaksa pec?2 Dalībnieka vārds ;..{ niederošo viņa P ēc pēc.,...,... projekta, g,«īpašumu pieaeroso vai vind m c rnje _ z^mts un pie kādas agrākas muižas no kuras ap- Piezīmes 3-*,?.. _j. tiesību lietošanā esošo Th m-āmatu rēkinadalībn. * Un uzvards.s apzīmējums māju nosaukums pssfem?e*ka P iedereja balsu skaitu ^ 1 K^rli«l āna d Cers 184.? īpašnieks Lejas-Skuķi Ērģemes pag. Ērģemes muiža 125, šinī dalībnieku sarakstā uzrādītās 1. Kārlis Jāņa u.^ers. - lva j -i- =. ^ 166 darbu izmal«as summas uzskatāmas 2. Pēteris Kārļ a d. Zutis-Zutiņs.. _. Ķaina-DKUĶi oo > _ par pamatu dalībnieku maksājumu 3 Anna Andreja m. Tamms, dz. Lezdiņ Lukstiņi zi " " " noteikšanai un nokārtošanai on- kā pie a ntin AnHrēia d Svekris... Laimaņi 26?". '«'» 29o, darbu pirmreizējās izvešanas, tā ari Z',cT-is 5 H I^rlinS I eias-kauoi 33. '..-. 340, pie izvesto darbu uzturēšanas kārtība 5. K arhs-eduards Andreja d. Lezdiņs. t!lnakni W 329- turpmāk, neņemot vērā darbu fak- 6. Teodors Andreja d. Lezdiņs..,, Kalna-Ķaupi - d»/o» - '" * tisko izmaksu, kura var būt mazāka 7 Jāņa Jāņa d Vītola mantojuma masa Manto], masa Ragaiņi 20 i>2 1urnas muiža vai oao llelaka - 8. Anna Pētera m. Pupa, dz. Baķis. īpašniece t? })ļ;ļ ' i ' lfa '~ 9. Jānis Pētea d. Lapsiņš» Vec-Diļi 30 2296. 664,- 10. Augusts Jāņa d. Lietiņš... Karkļi 31 2294 430,- _^ Kopa.. o4oo, Kultūrtechniskās s vadītājs J. Pelsis. Pūrā Wg 1928 e 21. maijā. * ' *' Darbvedis F. Briedis.
Nekustamas mantas saraksts, kuras īpašniekiem vai viņu tiesību ņēmējiem pēc zemkopības ministra š. g. 10. maija lēmuma ir jāpiedalās Palsmanes un Rauzas pagasta meliorācijas sabiedrībā Briedene", jāņem dalība pie kopējo Palsmanes un Rauzas pagasta, Palsmanes un Rauzas muižu jaun- un vecsaimniecību galveno novadgrāvju rakšanas darbu izvešanas un pie izvesto darbu uzturēšanas kārtībā. Māju JV N Darbu Dalībniekam Kādā pagastā atrodas izmaksa pēc j^^?3? Dalībnieka vārds Dalībnieka īpašumu piederošo vai viņa pēc pēc projekta,?fj S... ' mērnie- zemes un Pie kādas agrākas muižas no kuras ap- Piezīmes. *un uzvārds tiesību apzīmējums lietošana esošo māju dbas grāmatu.. rēķinadalībn. piederēja o. ' nosaukums plāniem reģistra balsu skaitu 1 Aueusts Jāna d. Bērziņš īpašnieks Aizkalni 13F 3271 Palsmanespag.Palsmanesm-ža 89, šinī dalībnieku sarakstā uzrādītās darbi» ' r, =, n '. Pakalni 1K R 081 izmaksas summas uzskatāmas par pa- 2. Roberts Pavasars... F,akjalni lb»--'...., 281, matu dalibnieku maksājumu noteikšanai 3. Jānis Pētera d. Zāle.. Mezvijas oor»» j o^l, un nokārtošanai, kā pie darbu pirmreizējas 4 Alfrēds Andža d. Kukurīts Stariņi,. 14F 7826 413, izvešanas, tā arī pie izvesto darbu uztu- 5. Jānis Juliusa d. Tenča Purmaļi 17F 3272 98, «šanas kārtībā turpmāk, neņemot vērā o^aktisk^ 6. Oskars Paula d.alksnīts, Rogas 16F 3139.... 228,- izmaksu, kura var but 7. Jānis Pētera d. Rūsa.. Maz-Kļavaisi 4 2013 Rauzas pag. 294,? Rīgā, 1928. gada 21. maijā. Kultūrtechniskās s vadītāja vietā J. Pelsis. Darbvedis F. Briedis. Patentu valde paziņo, ka izdotas sekošas apliecības par preču nozīmju reģistrēšanu. Ne 4741. Firmai,,Schachenmayer, Mann & Co", Virtembefgā, Vācijā vārds Nomotta" dzijām un diegiem. Ne 4742. -Techno-ķimiskai laboratorijai,,zenol", F. S. Leščinski, Rīgā zīmējums (sievietes galva) ar vārdu,,tango " līdzeklim pret sviedriem. Ne 4743. Celuloīda & galalita fabr. sab. Bufra", Daugavpilī zīmējums (tris torni) celuloida un galalita precēm. j\fo 4744. Ķim. techn. lab. Pikols", Rīgā zīmējums (strīpaina etiķete) ar uzrakstu Radiumdont", zobu krēmam, pulverim, mutes ūdenim. Ne 4745. Firmai A/B L. V. Gegginger", Rīgā zīmējums (zivs) zivju konzerviem. Ne 4746. Kom. sab. augu sviesta fabr. Nova", John ~Gry & bdri", Rīgā zīmējums (zils laukums) ar uzrakstu,,extra" taukiem. Ne 4747. Firmai B. Vulfart", Liepājā zīmējums (ķirzaka) ziepēm. Ne 4748. Firmai,,Venus, Markovicz <S Ploehn", Rīgā zīmējums (sievietes galva) ziepēm, krēmiem, parfimerijām, matu ūdeņiem. Ne 4749. Firmai Bremer Kolonial-u. Handels - Aktiengesellschaft", Bremenē, Vācijā zīmējums (bruņnieka attēls) skārdam, auzām, kviešu klijām, tomasmiltiem, fajansam, emaljētiem un porcelāna traukiem, eļļām. Ne ' 4750. Tabakas fabrikai M. N. Asimakis, Rīgā vārds Samos" tabakas precēm. Ne 4751. Tam pašam vārds Benefis" tabakas precēm. Ne 4752. Tam pašam vārds,,valencija" tabakas precēm. Ne 4753. Tam pašam vārdi Mana šķira" tabakas precēm. Ne 4754. Vold. Mamonovam, Kandavā etiķete zīmējums ar uzrakstu,,nervopirin" ārstniecības līdzeklim. Ne 4755. Akc. biedr. L. V. Gegginger, Rīgā zīmējums (apaļa etiķete ar zemes puslodi) zivju konzerviem. Ne 4756. Firmai Hupp Motor Corporation", Mičiganā, Amerikā burts,,h" automobiļiem un viņu konstruktīvām daļām. Ne 4757. Akč. sab. Laferme, Rīgā vardi Papirosi X gada" tabakas precēm. Ne 4758. Latvijas parfimēriju un ziepju fabrikai.,marss ", Zušu muižā, Ādažu pag. zīmējums (puķu pušķis) tualetes ziepēm, lavendeļu ūdenim. Ne 4759. Valterim Feierabendam, Rīgā vārds Gripasan" ārstniecības līdzekļiem. Ne " 4760. Firmai,,Th. Riegerta šok. fabr.", Rīgā zīmējums (pilsētas vārti) ar uzrakstu Vitamin kakao Riegert" kakao. Ne 4761. Firmai Binney & Smith Company", Ņujorkā, Amerikā vārds ;,Velvetēx" melnām krāsvielām, lietojamām gumijas rūpniecībā. Ne 4762. Firmai,,konfekšu darbnīca K. Valdheims", Rīgā zīmējums ar rakstu,,latvijas Pērle" konfektēm. Ne 4763. Firmai Aktiebolaget Elektro!ux", Stokholmā, Zviedrijā vārds,,elektrolux" lielākam vairumam dažādu preču. Ne 4764. Tam pašam.zīmējums (zemes lode) ar uzrakstu,,electro Lux" tām pašām precēm. N 4765. Firmai Guenther VVagner", Hanoverē, Vācijā zīmējums (iegarena etiķete) ar vārdu Pelikanol" krāsām, tušai, tintēm, dzēšamai gumijai, visāda veida līmēm. ' Ne 4766. Tam pašam vārds,,pelikanol" -- visāda veida līmvielām, viksei, pernicai, lakām. Ne 4767. Firmai,,Simon Redtenbacher seel. Wwe & Soehne", Linčā, Austrijā zīmējums kareivis lāču aizjūgā izkapšu kalēju precēm. Ne 4768. Firmai,,Z. Deuč, čaulīšu fabr.", Rīgā zīmējums (vīrietis) ar uzrakstu Patent" čaulītēm un tabakas precēm. Ne 4769. Firmai 01en", Rīgā zīmējums (sievietes galva) ar uzrakstu,,laima" kafijai, cigoriņiem, kakao, tējai. Ne 4770. Firmai,,Georg Plange", Hamburgā, Vācijā vārds,,moewe" dažādiem miltiem un graudiem. Ne 4771. Akc. sab. G. j. Šereševskij tabakas fabrikai, Rīgā vārds,,feniks " tabakas precēm. Ne 4772. Tam pašam vārds,,torpedo" tabakas precēm. Ne 4773. Tabakas fabrikai M. N. Asitnakis", Rīgā vārds,,jānis" tabakas precēm. Ne 4774. Tam pašam vārds Marta" tām pašām precēm. Ne 4775. Akc. sab. A. G. Šroeder & Ko", Rīgā zīmējums (apaļa etiķete) lopbarības pulverim. Ne 4776. Firmai Siemens-Schuckertwerke A. G.", Berlinē, Vācijā zīmējums (piecstūris) ar uzrakstu,,protos" lielākam vairumam dažādu preču. Ne 4777. Ķīmiskai fabrikai L. Giick", Rīgā zīmējums (lēkājošs vīrietis) lielākam vairumam dažādu preču. Ne 4778. Tam pašam vārds,,exol" tām pašām precēm. Ne 4779. Firmai Heinrich Honigs", Rīgā zīmējums (zēns ar meiteni) ar uzrakstu,,holandero" kakao. Ne 4780. Fr. Borovskim, Rīgā vārds,,higiēna" pulveru kapselēm. Saskaņā ar likuma par preču nozīmēm 140. panta 1. un 2. punktu, dzēstas reģistrēto preču nozīmju sarakstā zem sekošiem numuriem reģistrētas preču nozīmes 12, 13, 14. 15. 16, 26, 27, 383, 425, 550, 691, 734, 768, 1262, 1316, 1791, 1820, 1821, 1822, 1823, 1824, 1825, 1826, 1827, 1828, 1829, 1830, 1831, 1870, 1956, 1960, 2074, 2075, 2076, 2077, 2078, 2079, 2080, 2081, 2082, 2083, 2084, 2085, 2086, 2087, 2088, 2105, 2106, 2107, 2138, 2151, 2248, 2409, 2428, 2433, 2434.2440, 2469, 2520, 2523, 2571, 2587, 2609, 2618, 2636, 2649, 2651, 2659, 2666, 2722, 2775, 2840, 3015, 3068, 3192, 3302, 3396, 3415, 3463, 3464, 3465, 3491, 3495, 3508. 3548. 3566. Rūpniecības nos priekšnieks J. Vagels. Patentu valdes'priekšnieks J. Purics. saskaņā ar savu 1928. gada 3. maija lēmumu, meklē pie piederīgo pēc sodu lik. 581. p. 3. d., 51., 49., 581. p. 1. d. apvainoto Jankeli Smuļa d. Merjamu un.pie piederīgo pēc sodu lik. 616. p. 1. d. 2. pkt. apvainoto Hileli Leiba d. L i b a u e r u, kuru pazīšanas zīmes sekošas: 1. Jankelis Merjams dzimis 1908. gada 21. martā, mazu, kalsnēju augumu, slimīgu sejas izskatu, līku, virsvidēja lieluma degunu, melniem matiem brūnām acīm. 2. Hilels Libauers dzim. 1902. g. 23. aprīlī, vidēju augumu, spēcīgu miesas uzbūvi, platu, bālu seju, pelēki-zaļām acīm, tumši-pelēkiem matiem, taisnu degunu, slimīgām kājām, platu gājienu. Katram, kam zināma Merjama un Libauera uzturēšafiās vieta vai arī kur atrodas viņiem piederošas mantas, par to bez kavēšanās jāziņo apgabaltiesai vai tuvākai policijas iestādei. Atrašanas gadījumā Merjams un Libauers ievietojami cietumā. 1928. g. 21. maijā. JVs 4745. Akts Ne 68/27. g. II g. Valdības darbība. Mimstfu kabineta sēde 1928. g. 22. maijā. 1. Apstiprina prof. Vilhelmu Purviti par Latvijas, Mākslas akadēmijas rektoru un Pēteri Fedderu par Latvijas Mākslas akadēmijas prorektoru 1928./1929. mācības gadam. 2. Saskaņā ar Saeimas pieņemto lēmumu uzdod iekšlietu ministrim saziņā ar tieslietu ministri izstrādāt likumprojektu par Latvijas valsts galvas pilsētu un apriņķu pilsētām. 3. Atsvabina Ādamu Krieviņu, uz paša lūgumu, no Latvijas hipotēku bankas direktora amata Valdības vietējo iestāžu rīkojumi. Rīkojums. Aizputes apriņķī, Nīkrāces un Rudbāržu pagastā, parādījusies trakuma sērga. Pamatojoties uz obligatoriskiem noteikumiem par sērgas apkarošanu, publ. pag. gada,,valdības Vēstnesī" Ne 198, izsludinu -Aizputes apriņķi par trakuma sērgas apdraudētu rajonu un uzdodu visām minētā apriņķī ietilpstošām pagastu valdēm steidzami pasludināt iedzīvotājiem šinī nolūkā izdotos obligatoriskos noteikumus par trakuma sērgas apkarošanu ( VaId. Vēstn." Ne 198/1927. gada). Ātrākai sērgas apkarošanai uzdodu policijai spert visus no viņas atkarīgos soļus apkārtklejojošu kaķu un suņu bez uzpurņiem nogalināšanai un attiecīgu rīkojumu un noteikumu neievērotāju saukšanai pie atbildības saskaņā ar likumu. Liepājā, 1928. g. 18. maijā. Xs 4028/1 Tiesas loceklis M e 1 v i 1 s. Aizputes apriņķa priekšnieks Legzdinš. Saistoši sanitāri noteikumi Ogres pilsētā. Pieņemti Ogres pilsētas domes 1928. g. 12. maija sēdē un apstiprināti ar iekšlietu ministrijas pašvaldības departamenta 1928. g. 16. maija rakstu JVs 88789. 1. Sētās. 1. p. Stingri aizliegts atstāt netīrumus un mēslus pie dzīvokļiem vai akām, bet tie jānovieto tam nolūkam speciāli ierīkotās slēgtās kastēs, kas jāiztīra, ja tās ir 3/ 4 dziļumā pilnas. 2. p. Aizliegts gāzt vai vadīt netīrumus noteku grāvjos vai kanāli, ielas saslaukas nevar nomest atklātos laukumos. Netīru ūdeni no pirtīm, fabrikām un citiem uzņēmumiem var laist kanalī vienīgi caur smilšu filtri. Netīram ūdenim nedrīkst ļaut izplūst uz ielas. 3. p. Mēslus turēt vai uzkrāt sētās vai palieveņos stingri aizliegts. 4. p. Sētās un dārzos nedrīkst sakrāties ūdens peļķēs, vai stāvošs smirdošs ūdens, ko nav atļauts novadīt uz ielām un ietnem. 5. p. Stingri aizliegts dedzināt uz ielām, ietnēm, laukumiem un sētās mēslus un gružus laikā no 15. maija līdz 1. okt. 2. Akas. Sekretārs (paraksts). 1. p. Dzeršanai un ēdienu pagatavošanai ūdens ņemams no akām vai avotiem, bet ne no upēm un dīkiem. 2. p. Akās jābūt tīram lietojamam ūdenim, ūdeni samaitājošie cēloņi nekavējoties jānovērš. 3. p. Aku grodiem vai roriem jāpaceļas vismaz 3 /4 virs zemes un jābūt cietiem, kas šķidrumu nelaiž cauri. Akas apkārtne 1-ī /a m platumā un 60 līdz 90 cm dziļumā apliekama ar māliem, virs kuriem jāliek kaut kāds ciets materiāls (akmeņi, ķieģeļi, cements u. t.) Zemes virsmai ap aku jābūt augstākai, lai virzemes ūdens netecētu' akā. Ūdeni no akas drīkst smelt tikai ar tīru trauku... 4. p. Aizliegts pie akas kaut ko skalot vai mazgāt. 5. p. Laukumu 2 metru attālumā ap aku nav brīv lietot tādu priekšmetu nokraušanai, kas varētu kaitēt ūdens tīrībai. 3. Atejas.. 1. p. Katrā namā jābūt.atejas vietai.. Atejas vietas kārtīgi jātīra un bieži jāizkaisa ar kaļķiem vai jāizlaista ar karbolu. Netīrumi no atejas vietām izvedami vasaras laikā no 1. maija līdz 1. oktobrim no pīkst. 1 rītā līdz 4 rītā un pārējā laukā no pīkst. 9 vakarā līdz 7 rītā. 2, p. Netīrumu izliešana centra apdzīvotās vietās aizliegta. 3. p. Atejas vietas tīrītājs atbild par atejas vietas, apkārtnes un ceļu apšķiešanu ar netīrumiem. ' 4. p. Atejas vietai jābūt ierīkotai pēc 1927. g. 18. febr. Vald. Vēstn." Ne 133: izsludinātiem noteikumiem. 4. Lopu kūtis. 1. p. Lopu kūts mēslus, vircas un citus netīrumus jānovada slēgtās bedrēs, kuras jāizved, negaidot to piepildīšanu. 2. p. Mēslu izvešana no sētām atļauta vienīgi ciešās kastēs. Piezīme. 1, 2, 3, 4, izņemot 3. p. 2. un 3. p. atbildīgā persona ir namīpašnieks vai viņa pilnvarnieks. 5. Pirtis. 1. p. Pirts telpas un vājinās jātur pastāvīgi tīrībā un kārtībā, tāpat ari soliem,, lāvām un ķipjiem jābūt priekšzīmīgā kārtībā. 2. p. Aizliegts nodarbināt pirts per-v sonas, kas slimo ar venēriskām un citām lipīgām slimībām lipīgā (stādijā. 3. p. Kopējās pirtis aizliegts apmeklēt personām, kas slimo ar?. venēriskām ' slimībām lipīgā stadijā, strutojošām, vaļējām vātīm va; citām lipīgām slimībām lipīgā stadijā. Vispārībai mazgāšanai pieejamās nolemtās vannas nav izlietojamas ārstniecības nolūkam. 4. p. Pirts -telpās aizbegts mazgāt vai žāvēt, veļu un ienest īņazgāšat 1 '"'telpās veļu, drēbes u. t. t. Pirts telpa, sdrīkst izlietot saimnieciskām K: iadzībāiit. 5. p. Pirts telpās aijiegts trokšņot,. piedauzīgi izturēties un ierasties iereibušā stāvoklī. 6. p. Pirts telpas pēc iespējas bieži vēdināmas un līdz ar tari^/esošiem priekšmetiem dezinficējamas. 7. p. Publiskās pirtīs šie saistošie noteikumi izkarami redzamās vietās. Piezīme. Atbildīgā ' persona ir pirts īpašnieks vai viņa pilnvarnieks. 6. Iebraucamas vietas. 1. p. Iebraucamo vietu stedelēm un steliņģiem jābūt tīriem un pilnā kārtībā (grīdai un sienām). Stedeles un steliņģi izkaļķojami vismaz vienu reizi mēnesī. 2. p. Zirgu un lopu dzirdīšanai iebraucamās sētās jātur pietiekošā daudzumā tīri spaini, kurus nedrīkst lietot citām vajadzībām. Tie vismaz reizi nedēļā jāizskalo ar nedzēsta kaļķa atšķaidījuma.
3. p. Iebraucamās sētās un to staļļos mesli vismaz reizi dienā jāizvāc. 4. p. Aizliegts tirgotājiem novietot zirgus un citus lopus iebraucamās sētās, izņemot lauksaimniekus, kas pārdod savas saimniecības lopus. 5. p. Guļamām un iebraucēju citām vajadzībām norādītām telpām pie iebraucamām sētām jābūt pastāvīgi tīrām un ar pietiekošu ventilāciju. Guļamās telpās nekādā ziņā nedrīkst atrasties kopējas nāras, bet katrai personai jābūt atsevišķa guļama vieta. Sienām jābūt balsinātām pēc vajadzības. 6. p. Iebraucamo vietu dzīvojamās telpās pastāvīgi jātur tīrs, vārīts, atspirdzināts ūdens dzeršanai, tīrā traukā, tāpat jābūt arī trauciņam dzeršanai. Piezīme. Atbildība piekrīt iebraucamās sētas turētājiem vai viņa pilnvarniekam. 7." Bārddziņu veikali. 1. p. Bārddziņu veikali jātur tīrībā un kārtībā. Bārddziņiem jābūt tīrā baltā uzvalkā. Visiem pie bārdu dzīšanas un maf * u griešanas lietojamiem rīkiem jābūt tiriem. Katras personas pūderēšanai jāņem svaiga vate. Pēc katras personas ieziepējuma ieziepējamais rīks dezinficējams, pie kam lietojams 2Q/ 0 lisoforma atšķaidījums 15 min. laikā. 2. pi Bārddziņu darbnīcās personām stingri aizliegts pirkstiem aiztikt ievainojumus, kas radušies pie bārdas dzīšanas vai matu griešanas. Veikalā jābūt pieejamiem dezinfekcijas līdzekļiem brūces dezinfekcijai. 3. p. Bārddziņa amata izpildīšana nav pieļauta personām, kas slimo ar lipīgām slimībām lipīgā stadijā. 4. p. Personas, kurām kāda matu slimība, nemaz nav pielaižamas darbnīcā bārdas dzīšanai vai matu griešanai, bet ja bārddziņu darbnīcas personāls, kad tas jau stājies pie darba, atrod matu vai galvas ādas slimību, tad pie šādām personām lietotie instrumenti un veļa tūliņ jānoliek atsevišķi un pirms jaunas lietošanas pamatīgi jāmazgā ar ziepēm un karstu ūdeni. Instrumenti pēc tam vēl jānotīra ar vati vai drēbi, kas iemērcēta dezinfecējošā šķidrumā piem.: 1% lizola atšķaidījumā jeb ziepju spirtā. 8. Veikali.!. p. Tējnīcu, ēdienu namu, panziju, pārtikas produktu veikalu, maiznīcu, gaļas un to pārstrādāšanas darbnīcu ierīkošanai un pārējiem tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumiem ir vajadzīga gadskārtēja pašvaldības piekrišana. 2. p. Pārtikas produktu aizsargāšanai no mušām un putekļiem ēdienu un pārtikas produktu veikalos, kā arī nedēļas tirgos jābūt apklātiem ar šķidru tīru drānu, sietiņu vai stikla aizsargiem. 3. p. Tējnīcās, ēdienu namos un traktieru trauku, galdiņu slaucīšanai lietojamiem dvieļiem jābūt pastāvīgi tīriem. 4 p. Pie maiznīcu, gaļu un pārtiku produktu pārdošanas un pārstrādāšanās nodarbinātām personām jābūt pastāvīgi baltos tīros priekšautos un blūzēs. 5". p. Gaļas veikalos drīkst atrasties tikai ēšanai derīga nesabojāta gaļa vai tās pārstrādājumi. 6. p. Gaļas un to pārstrādājumu izkāršana pārdotavas logos un durvīs aizliegta. 7j p. Gaļas pārdotavās vai pārstrādāšanas telpās nedrīkst ielaist'suņus vai citus kustoņus. Tanīs nedrīkst atrasties arī priekšmeti, kas nepieder pie amata. 8. p. Labāka izskata piedošanai nav brīv pārtikas produktus krāsot, vai tiem piejaukt kaut kādus piemaisījumus, izņemot pēc likuma atļautus konzervējamos līdzekļus. 9. p. Šo noteikumu 8. p. I. minēto veikalu, darbnīcu turētājiem jārūpējas par mušu iznīcināšanu, kuram nolūkam vasaras laikā jābūt pietiekošā daudzumā mušu ķeramo ierīcēm. 10. p. Produktus aizliegts ietīt papīrā, kas jau reizi lietots minētai vajadzībai vai arī apdrukātā papīri. Piezīme. 7. un 8. atbildība piekrīt veikalu īpašniekam vai viņa pilnvarniekam. 9. Vispārējie. 1. p. Kaulu, jēlādu un citu vielu noliktavas, kas izplata stipru smaku, aizliegts atvērt pilsētas centrā, bet tās ierīkojamas ārpus centra ar pilsētas valdes atļauju, pēc iepriekšējās apskates no sanitāras kommisijās. 2. p. Gaļas un pārtikas produktu pārvadāšana un pārdošana uzvedējiem tirgos pielaižama tikai tīros un ar baltu drēbi izklātos ratos un ar tādu pat pārklāju; gaļas gabalu pārnešana var notikt vičnīgi, ja tā apklāta. 3. p. Par katru saslimšanas gadījumu ar lipīgām slimībām, kā izsituma tīfs, vēdera tīfs, atgulās tīfs, difterīts, šarlaks, asinssērga, kolera, mēris, masalas, bakas, spitālība (lepra) namu īpašniekiem jeb viņu pilnvarniekiem, vai dzīvokļa īrniekam nekavējoties, jāziņo vietējai policijai un pilsētas valdes sanitārai kommisijai. Pēc tam, kad ar lipīgo slimību slimojošie izveseļojušies dzīvokļos vai darbnīcās izdarāma dezinfekcija, un telpas izbalsināmas pēc ārsta aizrādījumiem dzīvokļu vai darbnīcu īpašniekiem. 4. p. Iepriekšējā 3. p. minētos saslimšanas gadījumos katra namīpašnieka vai viņa pilnvarnieka pienākums ir pie nama vai pie sētas ieejas redzamā vietā izlikt uzrakstu,,slimibas nosaukums" un,,ieeja aizliegta". 5. p. Epidēmiju laikā namsaimniekiem vai viņu pilnvarniekiem vajadzības gadījumā dzīvokļi, virtuves dezinficējami un izbalsināmi pēc sanitārkommisijas ieskatiem resp. sanitārārsta aizrādījumiem. 6. p. Maiznīcās, delikatešu, gaļas un tamlīdzīgos veikalos, kā arī pārtikas produktu izgatavošanas un pārstrādāšanas darbnīcās un veikalos to īpašnieki nedrikst nodarbināt personas, kas slimo ar lipīgām slimībām lipīgā stadijā. Vajadzības gadījumā apriņķa vai pašvaldības ārsts ikkatrā laikā var pieprasīt apliecību par nodarbinātās personas veselības stāvokli, kas triju dienu laikā uzrādāma. 7. p. Šo noteikumu izpildīšanas uzraudzība piekritas sanitārai kommisijai un vietējai policijai. 8. p. Vainīgie par šo noteikumu neizpildīšanu saucami pie atbildības uz sodu likuma pamata. 9. p. Šie noteikumi stājas spēkā 14 dienu laikā pēc to- publicēšanas,,,valdības Vēstnesī". Pilsētas galva J. A. Marsons. Sekretārs Ozoliņš. «Rīgas Jūrmalas pilsētas domes sēdē š. g. 17. aprīlī pieņemtie un no iekšlietu ministrijas pašvaldības departamenta 1928. g. 11. maijā ar JVs88651 apstiprinātie obligatorisko noteikumu par ormaņu aredu Rīgas Jūrmalas pilsētā, publicētus Valdības Vēstneša" 157. numura no 1921. g. 18. jūlija 6. un 7. grozījumu sekošā redakcijā un 14. papildinājumu ar piezīmi: 6. Piestāšanās vietas un kārtību, kāda ormaņiem lielākos daudzumos ar ratiem un ekipāžām jānostājas, tāpat arī zirgu ēdināšanas vietas uz ielām un laukumiem noteic policija saziņā ar pilsētas valdi. 7. Kā pasažiefu, tā ari vezumu ormaņi nedrīkst liegties braukt uz publikas vēlēšanos, izņemot gadījumus, kad viņi ēdina zirgus vai brauc uz māju atpūtā. Ugunsgrēku gadījumos tiem jābrauc uz pirmo pieprasījumu bez kādām ierunām. 14. papildināts ar piezīmi: «Ormaņiem atļauts iesēsties ekipāžā vienīgi gadījumā, kad tie brauc uz māju atpūtā". Pilsētas galva A. R u t k i s. Sekretārs Jēkabsons. Saistošie noteikumi par ēdienu veikalu, tējnīcu un kafejnīcu atvēršanu un ierīkošanu Preiļu pilsētā. Pieņemti bij. Preiļu miesta domes 1927.g. 28. novembra sēdē, prot. JN 32, 4, un apstiprināti ar iekšlietu ministrijas pašvaldības departamenta 1928. gada 21. aprīļa rakstu J\fe 87981. 1. Ēdienu veikali, tējnīcas un kafejnīcas atveramas pilsētā tikai ar pilsētas domes atļauju. 2. Par ēdienu veikalu, tējnīcu un kafejnīcu turētājiem var būt tikai personas, kuras sasniegušas 21 gadu. 3. Ēdienu veikalu, tējnīcu un kafejnīcu telpām jābūt pietiekoši plašām, ērtām, ar ne mazāk, kā vienu normāllieluma logu katrā istabā. Pie šādām iestādēm jābūt publikai pieejamām atejas vietām, kuras turamas tīrībā un pilnīgā kārtībā. 4. Ēdienu veikalu, tējnīcu un kafejnīcu turētājiem aizliegts tirgoties ar sabojātām ēdamvielām vai dzērieniem, vai pagatavot ēdienus, dzērienus no veselībai kaitīgām vielām. Siltā laikā ēdieni un viņu pagatavošanai lietojamie produkti turami vēsā vietā, slēgtos traukos, kā ari aizsargāmi no mušām un pelēm, turot tos zem sjzikla trauka vai pārklājot ar šķidru drēbi. Ēdieni uzglabājami tīros veselībai nekaitīgos traukos, kuri pēc ēdienu lietošanas izmazgājami karstā novārītā ūdeni un noslaukami dvielī, kuram jābūt tīram. 5. Ēdienu un dzērienu veikalos nedrīkst'kalpot personas, kuras slimo ar lipīgām slimībām. 6. Katrām ēdienu veikala, tējnīcas vai kafejnīcas turētājam jāpiestiprina virs veikala durvīm izkārtne ar īpašnieka vārdu un uzvārdu. 7. Uzraudzība par šo noteikumu neizpildīšanu uzlikta policijai un pilsētas valdei. 8. Vainīgie par šo noteikumu neizpildīšanu saucami pie atbildības pēc sodu likumiem. 9. Šie saistošie noteikumi stājas spēkā 14 dienu laikā no viņu publicēšanas,,valdības Vēstnesī". Preiļu pilsētas galva E. Gurvičs. Sekretārs J. Putniņš. Māksla Latvijas Konservatorijas tekošā mācības gada noslēguma akts piektdien, 25. maijā pīkst. 7.30 vakarā. Programmu izpildīs š. g. absolventi un audzēkņu simfoniskais orķestris. Ieeja pret programmām ā 0,50. Literatūra Valsts statistiskā pārvalde. Mēneša biļetens. JV 5. Trešais gads. Bureau de statistique de l'etat Letton. Bulletin mensuel. Troisiēme annee. Nb 5. Rīgā, 1928. g. maijā. Valsts statistiskā pārvalde. Otrā tautas skaitīšana Latvijā. M. Skujenieka teksts un redakcija. V. Nodarbošanās. Bureau de statistique de l'etat. Deuxiēme recensement de la population en Lettonie. Ecrit et rediģē par M. Skujenieks. V. Occupations. Rīgā, 1928. g. Krājumā resp. ģeneralkommisijā pie,,lētas". Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 9. gads. JVs 3. 1928. Tieslietu ministrijas izdevums. Krājumā pie Letas", Rīgā, Kr. Barona ielā 4. Rīgas biržā, Devizes KURSI. 1928. g. 23. maijā. 1 Amerikas dollars 5,158 5,17 1 Anglijas mārciņa 25,195 25,245 100 Francijas franku 20,30 20,45 100 Bejgijas beigu 71,85 72,40 100 Šveices franku 99,30 100,05 100 Itālijas liru 27,15 27,35 100 Zviedrijas kronu. 138,35 139,05 100 Norvēģijas kronu 138,10 138,80 100 Dānijas kronu 138,35 139,05 100 Čechoslovaķijas kronu... 15,22 15,44 100 Holandes guldeņu... 208,00 209,05 100 Vācijas marku 123,40 124,00 100 Somijas marku 12,96 13,08 100 Igaunijas kronu 138,30 139,00 100 Polijas zlotu 57,45 58,65 100 Lietavas litu 51,00 51,70 1 SSSR červoņecs 100 Austrijas šiliņu 72,45 73,15 Dārgmetāli: Zefts 1 kg.. 3425 3445 Sudrabs 1 kg 98 106 Vērtspapīri: 5% neatkarības aizņēmums... 98 100 4% Valsts prem. aizņēmums.. 98 100 6% Zemes bankas ķīlu zīmes.. 92 93 8 / 0 Hipotēku bankas ķīlu zīmes 96 97 Rīgas biržas kotācijas kommisijās priekšsēdētājs J. Skujevlcs Zvērināts biržas māklers P. Rupners Redaktors: M. Ārons. Šim numuram 8 lapas puses. i 1 (ficsu sludināļumi. Rīgas apgabaltiesas 3. civīlnodaja, saskaņā ar civ. proc. likumu 19581 * p., paziņo, ka 1928. g. 5. ; "/lijā, minētās nos attiesās sēdē tiks nolasīts 1928 g. 2. maijā Rīgā mirušā Mike,a ļāna d. Kalniņa testaments. ' L JVs4438 Rīgā, 1928. g. 21. maijā. Pnekšsēd. v. A. V e i d n e r s. 468 Sekretārs A. Kalve. Rīgas apgabaltiesas 3. civīlno, saskaņā ar civ. proc. likumu 1958. ' p. paziņo, ka 1928. g. 5. jūnijā, minē'tās nos atklātā tiesas sēdē tiks nolasīts 1925. g. 14. novembrī Salaspils pagastā,,augš-saidavu" mājās mir. Voldemāra Jēkaba d. D ū - d i n a testaments. L JV 4428 Rīgā, 1928. g. 21. maijā. Priekšsēd. v. A. Veidners. 4690 Sekretārs A. Kalve. šanu, uzaicina pēdējo, kura dzīves vieta prasītājai nav zināma, ierasties tiesā 4 mēnešu laikā no šī sludinājuma publicēšanas dienas. Pie lūguma pielikti noraksti no iesūdzības un klātpieliktiem dokumentiem. Ja atbildētājs noliktā laikā neieradīsies personīgi vai caur pilnvarnieku, tiks nolikta tiesas sēde lietas izklausīšanai aizmuguriski. N 434221. Rīgā, 1928. g. 19. maijā. L. N 1377. Priekšsēd. b. Eglīts. 4696 * Sekretāra\,Stūre. Rīgas apgabaltiesas 4. civīlno, uz lik. par laul. 77. p. pamata, dara zināmu, ka tiesa 1928. g. 9. maijā āņa (Ivana) Voita prasības lietā pret Ludmilu Voits, dzim. Tichomirovs, par laulības šķiršanu aizmuguriski nosprieda: šķirt laulību, kas noslēgta Krievi iā 1920. g. 3. augustā starp Jāni Voitu un Ludmilu Voits, dzim. Tichomirovs. Ja atbildētāja civ. proc. lik. 728., 731. un 748. p. paredzētā Rīgas apgabaltiesas 4. civilno, laikā neiesniegs tiesai atsauksmi uz civ. proc. lik. 293., 295., 298., vai pārsūdzību,/ tad spriedums 301., 309. un 311. p. pamata, stāsies likumīgā spēkā. l z Elzbetes Godskalns, Rīgā, 1928. g. 15. maijā. dzim. Beržinskis, lūgumu viņas 4268z.N2 434176. L. Ne 804 Prasības lietā pret Arnoldu Priekšsēd. b. Eglīts. 0 o d k a 1 n u par laulības šķir- Sekretāra v. Stūre. Rīgas apgabaltiesas 4. civīlno, uz lik. par laul. 77. p. pamata, ar šo dara zināmu, ka tiesa 1928. g. 9. maijā Paula Gobas prasības lietā pret Annu Gobu, dzim. Roze, par laulības šķiršanu aizmuguriski nosprieda: šķirt laulību, kas noslēgta Krievijā, Maskavā starp Pauli Gobu un Annu Gobu, dzim. Roze, atbildētājas vainas dēļ, uzliekot atbildētājai prasītājam par labu 13,33 lietas vešanas un 12, tiesas izdevumus. ļ-a atbildētāja civ. proc. lik. 728., 731. un 748. p. paredzētā lnikā neiesniegs tiesai atsauksmi vai pārsūdzību, tad spriedums stāsies likumīgā spēkā. Rīgā, 1928. g. 15. maijā. JVs 434177 L. te 440 Priekšsēd. b. Eglīts. 4269z Sekretāra v. Stūre. Jelgavas prasības dokuments par 174 kr c. rbļ. pēc Jēkabpils-Ilūkstes zemes grāmatu nodaļā uz Jēkabam Tīrais piederošā nekustamā īpašuma Jēkabpils apr., Biržu muižas Vēze-Tīrais te 10 mājām zem zemes grām. te 2139 koroborētas akts:; pirkšanas līguma, koroborēta 1907. g. 10. aug. JVs 1221, ierasties šaī tiesā viena Vēstn." un iesniegt minēto akti. samaksātu un lūdzējam Jēkabam Tīrais atvēlēs prasīt hipotēkas L. te 1199/28. 4671b Sekretārs Mittei Kofs. Jelgavas 23. apr. nolēmuma, dara zināmu vispārībai, ka parāds pēc piik. pārdevumu līguma par 900 kr. rbļ. korob. 1908. g. 28. okt. Ne 2394, uz Jēkabam un Karolīnes kaprāļu itnobila Jelgavā IV hip. iec. ar zemes grām. te 236 atzits pnr samaksātu un lūdzējiem Jēkabam un Karolīnei Kaprāļiem dota tiesība prasīt attiecīgas hipotēkas dzēšanu zemes L. te 275 28. 3940b Priekšsēd. v. E. Feldmanis. Jelgavas 7. maija nolēmuma, uzaicina to šāda Tukuma-Talsu zemes grām. nodaļā uz Kārlim Balodim piederošā nekustamā īpašuma Tukuma apr.,,kalna-saušu" māju zem zemes grām. te 2933 korob. obligācija par 534,16 kr. rbļ. izstādīta uz Annas Komander vārdu un korob. 1904. g. 14. janv. te 29, ierasties šaī tiesā viena Vēstnesī" un iesniegt minēto akti. tiesa atzis parādu par samaksātu un lūdzējam Kārlim Balodim atvēlēs prasīt hipotēkas Jelgavā, 1028. z. 11. maijā. Ļ. te 899/28. 4072b Jelgavas vispāri-bai, ka obligācija 50 cara rbļ. lielumā korob. 1911. g. 21. maijā.vs 1695 uz Jflgavas apr. Emburgas pag.,,k?i/u u" mājām ar zemes grām. te 4304 atzīta par iznīcinātu un lūdzējai Donas zemes bankai dota tiesība prasīt attiecīgas hipotēkas dzēšanu zemes!.. '.> 400 28. 3941b Sekretārs.Mitteihofs. Jelgavas šāda Jelgavas-Bauskas zemes grāmatu nodaļā uz Jānim Jēkaba d. Seskam Jelgavas apr..,migaju " mājām zem zemes grām. te 475 koroborēta obligācija par 1400 kr. rb., kas izstādīta uz Jelgavas Lauksaimnieku Ekonomiskās sabiedrības vārdu un koroborēta 1908. g. II. februāri JVs 393, ierasties šaī tiesā viena mēneša laikā, skaiott no sludinājuma Vēstn." un iesniegt minēto akti. samaksātu un lūdzējam Jānim Seskam atvēlēs prasīt hipotēkas L. As 1044;28. 4073b Jelgavas apgabaltiesa pamatojoties uz civ. proc. lik. 1958. panta, paziņo, ka šīs tiesas sēdē' š. g. 7. jūnijā attaisīs un nolasīs 1928. g. 24. martā miruša Alberta Lapsas testamentu. Jelgavā, 1928. g. 19. maijā. L. te 1996 28. 4701
Jelgavas nodaļā uz Annai un Kārlim Jēkabsoniem piederošā nekustamā īpašuma Jelgavas apr. Cenas muižas Tiltiņu mājām zem zemes grām. te 2970 korob. akts obligācija par 500 c. rbļ. izstādīta 1914. g. 17. martā uz Pētera Baumanovska vārdu un korob. 1914. g. 17. marta te 707 un blanko cedēta, ierasties šai tiesā viena mēneša laikā, skaitot no sludinājuma iespiešanas dienas,-,valci. Vēstn." un iesniegt minēto akti. samaksātu un lūdzējiem Annai un Kārlim Jēkabsoniem atvēlēs prasīt hipotēkas dzēšanu zemes Jelgavā, 1028. g. 11. maijā. L. * Ns U94./28. 4065b Priekšsēd, v. Veiss. Jelgavas pecrsonu, kuras rokās atrodas šāds Tukuma-Talsu zemes grām. nodaļā uz Ernestam Skrebe piederošā nekustamā īpašuma Tukuma apr. Tumes muižas Skrebe mājām zem zemes grām. Ns 3460 koroborēta akts 1) obligācija par 1000 c. rbļ. izstādīta 1909. g. 27. apr. uz Tukuma Viesīgās biedrības krāj-aizdevu kases vārdu un koroborētas 1909. g. 27. aprīlī Ns 457, ierasties šai tiesā viena mēneša laikā, skaitot no,,valdības Vēstensī" un iesniegt minēto akti. samaksātu un lūdzējam Ernestam Skrebe atvēlēs prasīt hipotēkas Jelgavā, 1928. g. 11. maiiā. L. Ns 1191/28. 4064b Jelgavas nodaļā uz Kāptim Kunkim Bauskas apr. Nizeres muižas Ķuņķu mājām zem zemes grām. Jelgavas saskaņā ar savu šā gada 16. apr. lēmumu, uzaicina bezvēsts prombūtnē esošo_ Dārtu Pāvila m. Osīts, dzim. Ābols, no Jēkabpils apriņķa Rītes pagasta,,eiguču " mājām, ierasties šaī tiesā viena gada laikā, skaitot no sludinājuma Vēstn.", vai sniegt tiesai drošas ziņas par savu atrašanās vietu; tāpat arī apgabaltiesa uzaicina citas personas, tai pašā gada laikā, kam būtu kādas ziņas par Dārtu Osīts, paziņot tiesai par viņas atrašanas vietu vai nāvi. Ja noteiktā gada laikā Dārta Osīts tiesā neieradīsies, vai nesniegs par sevi noteiktas ziņas, un ja tādas arī neienāks no citām personām, tiesa atzīs un izsludinās Dārtu Osīts par mirušu, lelgavā, 1928. g. 12. maijā. L. Ns 795/28. 4029b Jelgavas šāds Jelgavas-Bauskas zemes grā- Jelgavas pamatodamās uz sava š. g. 7. maija nolēmuma, uzaicina tās personas, kuru rokās atrodas šādi Jelgavas-Bauskas zemesgrāmatu nodaļā uz Ernestam un Anetei Brūveriem piederošā nekustamā īpašuma Jelgavas apr. Ja» noteiktā laikā aktis neiesniegs, tiesa atzīs tos par iznīcinātiem un lūdzējiem Ernestam un Anettei Brūveriem atvēlēs prasīt hipotēku dzēšanu zemesgrāmatās, t. te 1196/28. g. Jelgavā, 1928. g. li. maijā. Priekšsēd. v. E. Feldmans. 3868z Jelgavas 7. maija nolēmuma, uzaicina to obligācija par 4000 kr. rbļ., izstādīta no Jēkaba Bukolda uz Viļā Bukolda vārdu, kura vēlāk pārvesta uz uzrādītāja vārdu un korob. 1914. g. 12. augustā JVs 2343 uz nekustama īpašuma Putnenieku mājām zem hip. te 506 Bauskas apr. Codes muižas, ierasties šaī tiesā sešu mēnešu laikā, skaitot no sludinā- matu nodaļā uz Jurim Šķietiņam Jelgavas apr.sarkanmuižas zemes gabala zem zemes grām. te 5614 Hercogu-L'apskalna- muižas,,kiše-melngalvju" mājām ar zemes- koroborēts akts: 1) pirkšanaspāi došanas līgums, noslēgts grārri. te 3820 koroborētas aktis: 1910. g. 28. jūnijā starp Jāni obligācijas: 1) izdota 1-906. g. Heisteru un Jupi Šķietiņu un 10, martā uz Jelgavas krājaizdevu kases vārdu un korobo- koroborēts 1910. g. 28. jūnijā te 2078 par 415 kr. c. rbļ. lielas rēta 1906. g. 16. martā žurn. juma iespiešanas dienas,,vald. pirkšanas summas atlikumu, ierasties šaī tiesa viena mēneša 1908. g. 29. oktobrī uz Jelgavas Ja noteiktā laikā akti ne- JVs 1921 par 1000 rbļ., 2) izdota Vēstn." un iesniegt minēto akti. laikā, ' skaitot no sludinājuma krāj-aizdevu kases vārdu un iesniegs, tiesa atzīs to par iznīcinātu un lūdzējai Tirdzniecības Vēstn." koroborēta 1908. g. 29. oktobrī un iesniegt minēto akti. žurn. Ne 2395 par 2000 rbļ., un Rūpniecības bankai atvēlēs gavas krāj-aizdevu kasei un ko- kas stāsies nozudušā oriģināla 3) izdota 1912. g. 27. aprīlī Jel- prasīt jaunu obligācijas norakstu, samaksātu un lūdzējam Jurim roborēta 1912. g. 27. aprīlī žurn. vietā. Šķietiņam atvēlēs prasīt hipotēkas Jelgavas krāj-aizdevu kasei 1912. L. Ne 378/28. 4077b Ns 1265 par 3000 rbļ. un 4) izdota Jelgavā, 1928. g. 12. maijā. Jelgavā, 1928. g. It. maijā. gadā 3. sept. ierasties šaī tiesā L. te 1.197/28. 4074b viena mēneša laikā, skaitot no,,valdības Vēstnesī" un iesniegt minētās aktis. Jelgavas šādsjēkabpils-ilūkstes zemes grāmatu nodaļā uz Kārlim Grāvītim Jēkabpils apr. Sēlpils muižas Epokne-Liel-Jure te 22 mājām zem zemes grām. Ns 1192 korob. akts: 1) obligācija par 1000 kr. c. rbļ., izstādīta uz Sēlpils krājaizdevu sabiedrības vārdu un koroborēta 1914. g. 27. janvārī Na 130. ierasties šaī tiesā viena Vēstn." un iesniegt minēto akti. samaksātu un lūdzējam Kārlim Grāvītim atvēlēs prasīt hipotēkas L. JVs 1198/28. 4075b Jelgavas 7. maija nolēmuma, uzaicina tās personas, kuru rokās atrodas šādi Jelgavas-Bauskas zemes grāmatu nodaļā uz Jāņa un Lības Pūrs Bauskas apr.,,tenne" mājām zem zemes grām. Ns 1178, korobor. aktis: par: 500 kr. rbļ., 640 r., 2000 r., 4000 r. un 2000 kr. rbļ., izstādīti 1906., 1911., 1911., 1911. un 19)3. g.g. uz Žano Grāfa, Kārļa Grāfa, Lizetes Pūrs, Eduarda Oša un Jāņa Banis vārdu un koroborēti 1906. g., 1911. g., 1911. g., 1911. g., un 1913. g. Ne 239, 700, 1302, 2995 un 71. ierasties tiesā viena Vēstn." un iesniegt minētās aktis. Ja noteiktā laikā aktis neiesniegs, tiesa atzīs parādus par Ne 4719 koroborēta akts obligācija par 500 c. rb[. izstādīta 1912. g. 5. jūnijā uz Jelgavas krāj-aizdevu kases vārdu un korob. 1912. g. 5. jūnijā Ne 1616, ierasties šaī tiesā viena Vēstn." un iesniegt minēto akti. tiesa atzīs to par iznīcinātu un lūdzējam Kārlim Ķuņķim atvēlēs prasīt hipotēkas lelgavā, 1928. g. 11. maijā. L..Ņ? 1103/28. 4067b samaksātiem un lūdzējiem Jānim un Lībai Pūriem atvēlēs prasīt hipotēku dzēšanu zemes grām. Jelgavas pamatodamās uz sava š. g. 36. aprīļa nolēmuma, uzaicina to obligācija par 3000 rbļ., izstādīta no Kārļa Brūvera uz Dārtas Brūvers vārdu un koroborēta 1911. g. 27. jūlijā ar Ns 1830 uz nekustama īpašuma Jēkabpils ap'r. Sēlpils muižas Bruļan-Pēter Ns 14 mājām ar hip. Ns 3649 un blanko cedēta, iesniegt to šai tiesai sešu mēnešu laikā, skaitot no,,valdības Vēstnesī", ar brīdinājumu, ka ja obligāciju noteiktā termiņā neiesniegs, to atzīs pat iznīcinātu un lūdzējai Dārtai Brūvers, kas sevi uzdod par šīs akts likumīgo īpašnieci, izsniegs akts izrakstu, kurš stāsies nozudušā oriģināla vietā. letgavā, 1928. g. 11. maijā. 3869z L. te 811 28. g. Priekšsēd. v. P. Stērste L. te 936/28. 4076b Jelgavas 30. aprīļa nolēmuma, uzaicina to nodaļā uz Emilijai-Almai Jāņa m. Vītols piederošā nekustamā īpašuma Bauskas apr. Vec-Jaun-Saules muižas Irhen- Krievs mājām zem zemes grām. JVs 1474 koroborēta akts: 1) in blanko cedēta obligācija izstādīta 1911. g. 7. jūlijā uz Jāņa Jāņa d. Banisa vārdu un korob. 1911. g, 12. jūlijā JVs 2344 par 2500 c. rbļ. ierasties šaī tiesā viena mēneša laikā, skaitot no,,vald. Vēstn." un iesniegt minēto akti. samaksātu un lūdzējai Emilijai- Almai Jāņa m. Vītols atvēlēs prasīt hipotēkas dzēšanu zemes lelgavā, 1928. g. 11. maijā. L. ' Ns 978,28. 4066b Priekšsēd. v. P. Stērste. Jelgavas vispārībai, ka pirkuma-pārdevuma līgums par 5840 kr. rbļ. korob. 1911. g. 13. maijā.ns 1620 uz Bauskas apriņķa Rundāles pag. iemes gabala ar zemes grām. JVs 5878 atzīts par iznīcinātu un lūdzējai Valsts zemes bankai dota tiesība prasīt attiecīgas hipotēkas dzēšanu zemes L. JVs 373 28. 3942b Sekretārs Mitteihofs Jelgavas nodaļā uz Kristapam Baronam Jelgavas apr. Dobes muižas Kalēju mājām zem zemes grām. te 902 koroborēta akts obligācija par 2000 kr. rbļ. izstādīta 1915. g. 3. februārī uz Pētera Baumanvoska vārdu un korob. 1915. g. 3. februāri JVs 109 in blanko cedēta, ierasties šaī tiesā viena mēneša laikā, skaitot no,,valdības Vēstnesī" un iesniegt minēto akti. samaksātu un lūdzējam Kristapam Baronam atvēlēs prasīt hipotēkas dzēšanu zemes grām. L. te 1192/28. 4068b Pnekšsēd. v. Veiss. Jelgavas pamatodamās zu sava šā gada 30. apr. nolēmuma, uzaicina to obligācija par 6000 kr. rbļ., izstādīta no Jāņa Dišlera uz Ivana Banisa vārdu un korob. 1913. g. 230. apr. Ns 1033 uz nekustamā īpašuma Jelgavas pilsētā, V hip. iec, zem hip. te 128, ierasties šaī tiesā sešu mēnešu laikā, skaitot no sludinājuma iespiešanas dienas Vald. Vēstn." un iesniegt minēto akti. tiesa atzīs to par iznīcinātu un lūdzējam Jānim Dišlerim izsniegs aktas izrakstu, kurš stāsies nozudušā oriģināla vietā. Jelgavā, 1928., g. 11. maijā. L. Ns 1276/28. 4078b Jelgavas nodaļā uz Jānim Namiķim Jelgavas apr. Cenas muižas,,ņurdu" mājām zem zemes grām. te 878 kor. akts: 1) obligācija par 100(1 kr. rbļ., izstādīta 1912. g. I. novembri uz Jelgavas krāj-aizdevu kases vārdu un koroborēta 1912. g. 1. novembrī Ns 2832, ierasties šaī tiesā viena mēneša laikā, skaitot no un iesniegt minēto akti, ar brīdinājumu, ka ja terminā neieradīsies un akti neiesniegs, tiesa atzīs to par iznīcinātu un lūdzējam, Jānim Namiķim atvēlēs prasīt parāda dzēšanu zemes L. te 1195 28. 4070b Jelgavas vispārībai, ka obligācija par 500 kr. rbļ. korob. 1908. g. 28. aug. Ns 763 uz Tukuma pilsētas nekustamu īpašumu ar zemes grām. Ne 99 atzīta par iznīcinātu un lūdzējam Manne Ferberam dota tiesība prasīt attiecīgas hipotēkas L. te 497 28. 3945b Sekretārs Mitteihofs Jelgavas šāds Jēkabpils- Ilūkstes zemes grā- pamata uzaicina 1922. g. 14. apr. Ivandes pag. mir. Kriša (Kristapa) Andreja d. Kāna, mantiniekus, kreditorus, irgatārus. fidei komisārus un visas citas personas, kam varērtu būt kādas tiesības mēnešu laikā, skaitot no sludina juma iespiešanas dienas. iaikāj tiks atzītas par zaudētām Ns 675m./28. 3695b pamata uzaicina 1918. g. 18. nov. Liepājā mir. K'atn'nes (Kates) Klāva in. Graikste, mantiniekus, kreditorus, legatārus, fideikomisārus un visas citas personas, kam varētu būt kādas tiesības saskaņā ar savu 1928. g. 10.maija lēmumu, uz AnnasButkus lūgumu un pamatojoties uz civ. proc. lik. 293., 301. un 309'. p., uzaicina atbildētāju Aleksandru Butkus, kura dzīves vieta nezināma, četru mēnešu laikā ieratises šai tiesā saņemt norakstus no viņa sievas Annas Butkus iesūdztbas raksta viņu laulības šķiršanas lietā un uzdot savu dzīves vietu pilsētā. -Ja minētā laikā aicināmais neierastos, lietu noliks uz termiņu un izspriedīs bez viņa klātbūtnes, ja ieradīsies, bet savu dzīves vietu Liepājā neuzdos, aicinājumu uz tiesas sēdi un visus paretos papīrus atstās tiesas kancelejā.. L, JVs 234/28. Liepājā, 1928. g. 11. maijā. 3871o Sekretārs A.-Jansons. saskaņā ar 1928. g. 12. maija, lēmumu, uz Sofijas, ari Srbujas Ambarcumovas lūgumu un pamatojoties uz civ. proc. lik. 293., 301, un 309'. p., uzaicina atbildētāju Avdeju arī Avetiku Ambarcumovu,kura dzīves vieta nezināma, četru mēnešu laikā ierasties šai tiesā saņemt norakstu mēnešu laikā, skaitot no sludinājuma iespeišanas dienas. matu nodaļā uz Šarlotei Kārļa m. Druja Jēkabpils apr. Neretas no viņa sievas Sofijas arī Srbujas Ambarcumovas iesūdzības raksta viņu laulības šķiršanas lietā muižas Sleke JVs 72 mājām zem zemes grām. JVs 472 koroborēta Liepājā, 1928. g. 5. aprīlī. un uzdot savu dzīves vietu pilsētā. Ja minētā laikā akts: 1) Neretas pag. tiesas Ne 669m. '28. 3696b apliecība izstādīta uz Māres Pētera rf). Kaņepei vārdu un korob. aicināmais neierastos, lietu noliks 1889. g. 25. maijā te 143 par uz termiņu un izspridīs bez viņa 200 c. rbļ. ierasties šaī tiesā klātbūtnes, ja ieradīsies, bet savu dzīves vietu Liepāja neuzdos, viena mēneša laikā, skaitot no aicinājumu uz tiesas sēdi un,,valdības Vēstnesī" un iesniegt pamata uzaicina 1928. g. 9. martā visus pārējos papīrus atstās tiesas kancelejā. ' L. te 25428. minēto aktu. Liepājā, 1928. g. 12. maijā. Ja noteiktā laikā aktu neiesniegs, Priekšsēd. b. V. Bīnenstams 4079o samaksātu un lūdzējai Šarlotei Druja atvēlēs prasīt hipotēkas L. te 1189/28. 4069b Jelgavas vispārībai, ka parāds pēc izpildu raksta 2256 kr. rbļ. 50 kap. korob. 1913. g. 27. nov. JVs 1801 uz Jēkabpils pilsētas nekustamu īpašumu ar zemes grām. Ns 390 atzīts par samaksātu un lūdzējai Emīlijai Kaņepejs dota tiesība prasīt attiecīgas hipotēkas dzēšanu zemes L. JVs 546./28. 3943b Jelgavas vispārībai, ka parāds pēc obligācijas 3000 kr. car. rbļ. liel. korob. 1910. g. 23. okt. Ns 1882 uz Tukuma pilsētas imobīlu ar zemes grām. Ns 401 atzīts par samaksātu un lūdzējai Tukuma apr. likvidācijas valdei dota tiesība prasīt attiecīgas hipotēkas s L. JVs 279/28. 3944b Jelgavas vispārībai, ka pirkuma-pārdedevuma līgums par 1000 kr. rbļ. korob. 1908. g. 24. aprīlī JVs 354 uz Tukuma pilsētas imobīlu ar zemes grām. Ns 99 atzīta par iznīcinātu un lūdzējam Manne Ferberam dota tiesība prasīt attiecīgas hipotēkas dzēšanu zemes Jelgavā, 1928. g. II. maijā. L. Ns 496/28. 3946b Jelgavas dara zināmu vispārībai, ka ar šīs tiesas 1928. g. 16. janv. nolēmumu nodibināta aizgādnība promesošā Jāna Jāņa d. Cīruļa mantībai. L. Ns 1250/28. 3867b Priekšsēd. bv. Veiss. Sekretārs Mi ttelhofs. Jelgavas dara zināmu vispārībai, ka. ar tiesas šā gada 5. janv. nolēmumu iecelta aizgādnība promesošā Krišjāņa Vernis mantībai. Jelgavā, 1928. g. 12. maijā. L. JVs 741/28. 4063b uz laul. lik. 77. p. pamata dara zināmu, ka š. g. 25. janv. aizmugurē nospriests: starp Frici Teibe un Ilzi-Emiliju Teihe, dzim. Zēman 1920. g. 13. jūnijā Ugāles ev.-lut. draudzes mācitāja noslēgto laulību šķirt; atļaut šķirtai sievai saukties viņas agrākā uzvārdā Zēman. Liepājā, 1928. g. 10. maijā. te 30-L/28. 3?5i0b mir. Grietas Anša m. Dadzīt, mantiniekus, kreditorus, legatārus fideikomisārus un visas citas personas, kam varētu būt kādas tiesības vai prasības uz atstāto mantojumu, pieteikt viņas tiesai sešu mēnešu laiiā, skaitot no s.ludinājuma iespiešanas dienas. uz viesiem laikiem. Ns 694m. /28. 3697b pamata uzaicina 1926. g. 18. dec. Nīcas pag. mir. Jēkaba Mārtiņa dēla Stube arī Pienupa, mantiniekus, kreditorus, legatārus, fidei komisārus un visas citas personas, kam varētu būt kādas tiesības sešu mēnešu laikā, skaitot no. iespiešanas dienas. termiņā, atīzs par zaudētām UZ visiem laikiem un testamentu pasludinās par likumīgā spēkā stājušos. Ns- 515m./28. 3690b pamata uzaicina 1926. g. 2. apr. Rucavas pag. mir. Mike'ļa Andreja d. Pilena mantiniekus, kreditorus, legatārus, fideikomisārus, un visas citas personas, kam varētu būt kādas tiesības mēnešu laikā, skaitot no sludinājuma iespiešanas dienas. 07 visiem laikiem. Liepājā, 1928. g, 5. maijā. Ne 676m./28. 3694b Sekretārs A. fansons. pamata uzaicina 1926.g. 14. maijā Kuldīgā mir. Ievas Eriča m. Lasis, mantiniekus, kreditorus, legatārus,fiedikomisārus, un visas citas personas, kam varētu būt kādas tiesības vai prasības uz atstāto mantojumu, piteikt viņas tiesai sešu mēnešu laikā, skaitot no Tiesības un prssības, par kurām uz-visiem laikiem. Ns 692m.,'28. 3691b pamata uzaicina 1917. g. 1. martā Kalētu pag. mir. Elzbes Klāva m. Ratče (Rače), mantiniekus, kreditorus, legatārus, fideikomisārus un visas citas personas, kam varētu būt kādas tiesības vai prasības uz atstāto mantojumu, Ns 691m.,'28. 3698b mēnešu Priekšsēd. b, V. Bīnenstams. laikā, skaitot no sludinājuma iespiešanas dienas. uz laul. lik. 77. p. pamata dara laika, tiks atzītas par zināmu, ka š. g. 16. febr. aizmugurē nospriests: starp Indriķi Liepājā, 1928. g, 5. maijā. zaudētām Matrozi un Annu Matrozs 1918 ģ. Ns 689m./28. 3692b 7. apr. Ēdoles baznīcas mācītāja noslēgto laulību šķirt. Liepājā, 1928. g. 10.' maijā. Ns 45-L/ 28. 3749b Priešksēd. b. V. Bīnenstams. pamata uzaicina 1921. g. 14. janv. Grobiņas pag. mir. Margrietas Pētera m. Kuške, mantiniekus, saskaņā ar savu š. g. 12. aprīļa kreditorus, legatārus, fideikomi- lēmumu uzaicina 1923.g.14. aug. "Bases pag. mir. Annas Mača m. Liepiņ, mantiniekus, kreditorus, legatārus fideikomisārus un visas citas personas, kurām ir kādas tiesības un prasības uz atstāto mantojumu, vai kuras vēlētos apstrīdēt viņa testamnetu, pieteikt tādas tiesai sešu mēnešu laikā, skaitot no sludinājuma sārus, un visas citas personas, kam varētu būt kādas tiesības mēnešu laikā, skaitot no sludinājuma iespiešanas dienas. Tiesības un prasības, pa kurām Liepāiā, 1928. g. 5. maijā. Ns 677m.,28. 3693b Sekretārs A, Jansons. Latgales apgabaltiesas 1. civīlno paziņo vispārībai, ka viņas atklātā tiesas sēdē 1927. g. 31. okt. uz šīs tiesas prokurora lūgumu Naums Andreja dēla Sergcjevs atzīts par atrodošos bezvēsts prombūtnē un uzdots Naujenes pag. padomei iecelt aizbildnību par bezvēsts promesošo Naumu Andreja d. Sergejevu viņa tiesību aizstāvēšanai un mantas apsargāšanai. L Ns Ī966a'27.. 3703b Priekšsēd. b. A. Strazdiņš. Sekretāra v. R. Tirkovskis. Latgales apgabalt. 1. civīlno paziņo vispārībai, ka 1927. g. 21. septembrī mirušā Jāņa Jura d. Porieša 1927. g. 12. augustā sastādītais privattestaments ar apgabaltiesas 1928. g. 19. marta lēmumu apstiprināts. LNs647a,'28 Daugavpilī, 1928. g. 11. maijā. Priekšs. b. A. Strazdiņš. 3872ē Sekr. R. Tirkovskis.
Latgales apgabaltiesas 1. civīlno paziņo vispārībai, ka 1923. g. 1. sept. mir. Franča Jāņa d. Plinta, 1923. g. 30. aug. sastādītais pirvāttestaments, ar kuru testatora kustama un nekustama manta novēlēta Kazimiram Franča d. Plintam, ar apgabaltiesas 1924. g. 5. dec. lēmumu apstiprināts un izdots mantiniekam Kazimiram Franča dēlam Plintam. L. Ns 310-a/24. g. 3752b Daugavpilī, 1928. g. 10. maijā. Priekšsēd. b. A. Strazdiņš. Sekretāra v. Tirkovsk R^ ' is. Latgales apgabaltiesas 1. civilno paziņo vispārībai, ka viņas atklātā tiesas sēdē 1928. g. 16. aprīlī uz Anisijas Kuzma m. Migunovš lūgumu Paulis Kuzma dēla Migūnovs atzīts par atrodošos bezvēsts prombūtnē un uzdots Brigu pag. padomei iecelt aizbildnību par bezvēsts promesošā Paula Kuzma d. Migunova viņa tiesību aizstāvēšanai un mantas apsargāšanai.? Ns 1274a/28. 3702b Priekšsēd. b. A. Strazdiņš. Sekretāra v. R. Tirkovsk 'is. Tūkstotis deviņi simti divdesmit astotā gada 19. aprīlī ar Latgales apgabaltiesas lēmumu Daugavpils pilsētas tirgotāji Zalmanis Morducha d. Boroks un Leiba Movša d. Lurje, kuri tirgojās zem firmas,,z. Borok un I... Lurje", ir atzīti par tirdzniecībā maksātnespējīgiem parādniekiem. Ievērojot to, amata personām un iestādēm: 1) jāuzliek aizliegumi uz parādnieku nekustamiem īpašumiem un arests uz kustamu mantu, ja tādi viņu rīcībā atrastos; 2) jāpaziņo apgabaltiesas 1. civīlnoi kādas ir prasības pret augšā minētiem maksātnespējīgiem parādniekiem un kādas naudas summas viņiem pienākas no iestādēm resp. amata personām. Privātpersonas paziņo apgabaltiesai: 1) kādas parādu prasības ir pret maksātnespējīgiem parādniekiem un kādas naudas summas parādniekiem pienākas saņemt no viņām, ja arī, kā pirmā, tā otrā gadījumā maksāšanas laiks vēl nebūtu pienācis; 2) par maksātnespējīgo parādnieku īpašumiem, pie viņām ieķīlāto vai nodoto glabāšanai un otrādi, par īpašumiem, ieķīlātiem pie maksātnespējīgiem parādniekiem vai nodotiem viņu glabāšanā. Šie paziņojumi izdarāmi četru mēnešu laikā, skaitot no šā,,valdības Vēstnesī". Daugavpilī, 1928. g. 12. maijā. Lietas Ns 877a/28. g. Priekšs; b. A. Strazdiņš. 3873ē Sekr. v. R. Tirkovskis. Latgales apgabaltiesas 1. civīlno paziņo vispārībai, ka viņas atklātā tiesas sēdē 1927. g. 7. okt. uz šīs tiesas prokurora lūgumu Jānis Jāņa d. Galilīts atzīts par atrodošos bezvēsts prombūtnē un uzdots Istras pag. padomei iecelt aizbildnību par bezvēsts promesošo Jāni Jāņa d. <ļalīti viņa tiesību aizstāvēšanai un mantas apsargāšanai. L. Ns 1859a/27. 3704b Priekšsēd. b. A. Strazdiņš. Sekretāra v. R. Tirkovskis. Latgales apgabalt. reģistr. no dara zināmu, ka, saskaņā ar Latgales apgabaltiesas 1928. g. 27. apriļa lēmumu, uz likumu par biedrībām 17. p. pamata reģistrēti Dagdas trūcīgo ebreju palīdzības biedrības statūti un ievesti bezpeļņas biedrību reģistra Biedrības' valdes sēdeklis atrodas Dagdas miestā. Reģ. nod. pārz. M. Abuls 3874ē Sekr. v. (paraksts). no, dara zināmu, ka saskaņā lik. 146070 71. p. p. pamata reģ. Kalkūnes lauksaimniec. mašīnu koplietošanas biedrībai,,sabotaža" statūti un ievesti kooperatīvu sabiedrību reģistra pirmā daļā. Ilūkstes apr. Laucesas pag. Jeruzalemes m. Reģ. nod. pārzinis (paraksts). 3706b Sekretāra v. (paraksts). Vorkovas pag. Pili^ku ciemā. Reģ. nod. pārzinis (paraksts). 3707b Sekretāra v. (paraksts). Latgales apgabaltiesas reģistr. no dara zināmu, ka saskaņā ar Latgales apgabaltiesas 1928. ' g. lik. 146070. p D, parnata reg. Višķu katoļu krāj-aizdevu sabiedrības statūti un ievesti kooperatīvu sabiedrību reģistra Višķu pag. Višķu miestā. Daugavpilī, 1928. g.' 9. maijā. Reg. nod. pārzinis (paraksts 3705b Sekretāra v. (paraksts). Latgales apgabaltiesas reģis'rāc. 27. apr. lēmumu, uz likuma par biedr. 17. p. pamata reģistrēti Kacēnu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības statūti un ievesti bezpeļņas biedrību reģistra pirmā daļā. Kacēnu pag.,,pokrovā'. Reg. nod. pārzinis (paraksts). 3708b Sekretāra v. (pārskats). Latgales apgabaltiesas reģistrā?. 27. apr.. lēmumu, uz lik. par biedrībām 17. p. pamata reģ. Latgales latvie š u apvienības statūti un ievesti'bezpeļņas biedrību reģistra Biedrība? valdes sēdeklis atrodas Daugavpilī. Reģ. nod. pārzinis (paraksts). 3709bh Sekrtārs v. (paraksts). lik. 146070.. p. p. pamata reģistrēti Istras lauksaimniecības biedrības,,istra" statūti un ievesti kooperatīvu sabiedrību reģ. Ludzas apr. Istras pag.,,vecs!obodā". Reģ. nod. pārzinis M. Abuls. 3710b Sekretāra v. (paraksts). lik. 146070.. p. p. pamata reģistrēti krāj-aizdevu sabiedrības pie,,miesnieku sinagogas Daugavpilī" statūti un ievesti kooperatīvu sa biedrību reģistra Daugavpilī. Daugavpilī, 1928. g. maijā. Reģ. nod. pārzinis M. Abuls. 3711b Sekretāra v. (pārskats). no, dara zināmu, ka, saskaņā 27. aprīļa lēmumu, uz likuma par biedrībām 17. p. pamata reģistrēti Latvijas poļu katoļu jaunatnes biedrības statūti un ievesti bezpeļņas biedrību reģ. Daugavpilī. Reģ. nod. pārzinis M. Abuls. 3712b Sekretāra v. (pārskats). lauku iecirkņa miertiesnesis, uz civ. ties. lik. 1967., 2011. 2014. un 2079. p. un Balt. privāttiesību kop. 2451. p. pamata, uzaicina visas personas, kurām ir kaut kādas pretenzijas, strīdi vai iepinas pret šai tiesā 1928. g. 6. martā publicēto 1926. g. 16. augustā, Nīcas pagastā, Runna mājās mirušā Jēkaba Jāņa d. Runne 1926. g. 5. maijā mājas kārtībā taisīto testamentu, kā arī visas personas, kurām ir kaut kādas tiesības uz mir. Jēkaba Jāņa d. Runne mantojumu vai sakarā ar šo mantojumu kā mantiniekiem, legatārijiem, fideikommisārijiem, parāddevčjiem u. t.,t., pieteikt savas tiesības, pretenzijas un ierunas minētai tiesai sešu mēnešu laikā, skaitot no šī sludinājuma iespiešanas dienas. Ja tas minētā termiņā nebūs izdarīts, tad minētās personas atzīs kā atteikušās no ierunām un zaudējušas savas tiesības, bet testamentu pasludinās par likumīgā spēkā gājušu. L. Ns 240. Liepājā, 1928. g. 10. maijā. 3875ē" Miert. (paraksts). 2. iec. miertiesnesis, uz Nadeždas Parfenovas lūgumu un sava lēmuma no 1928. g. 11. maija pamata uzaicina 1928.g. 21. martā Liepājā mirušās Jūlijas Jāņa m. Parfenovas manti- niekus, kreditorus, legatārus, fideikommisārus un visas citas lik. 146070._. p. p. pamata personas, kam varētu būt kādas reg. Pilskalna lauksaimniecības tiesības vai prasības uz viņas biedrības statūti un ievesti kooperatīvu sabiedribu reģistra sai savas tiesības un prasības atstāto mantojumu, pieteikt tie- sešu (6) mēnešu laikā, skaitot no. Minētā laikā nepieteiktās tiesības un prasības tiks atzītas par zaudētām uz. visiem laikiem Liepājā, 1928.g.l 1.maijā. Ns55i 3947ē Miert. (paraksts). Latgales apgabaltiesas Rēzeknes 3. iecirkņa miertiesnesis uzaicina mirušā ' l927. g. 29. oktobrī, Kalnamuižas sanatorijā, Donata Mikuļa d. Kulaka mantiniekus pieteikt viņam savas tiesības uz nelaiķa atstāto mantojumu, sešu mēnešu laikā no šī uzaicinājuma Vēstnesī". Rēzeknē, 1928. g. 10. maijā. 3876ē Miert. (paraksts). Latgales apgabaltiesas Viļēnu iecirkņa miertiesnesis, pamatodamies uz civ. proc. lik. 1401. p. un saskaņā ar savu 1928. g. 10. maija lēmumu, uzaicina 1924. g. 9. jūlijā mirušā Pētera Staņislava d. Moroza mantiniekus pieteikt savas manto'- šanas tiesības miertiesneša kamerā, Viļēnos, uz nekustamo īpašumu, sastāvošo no 7 desetīnām 75 simtdaļām zemes un dzīvojamās ēkas, atrod. Rēzeknes apriņķī, Kukuru ciemā, sešu mēnešu ' laikā, skaitot no,,valdības Vēstnesī". Pēc minētā termiņa notecēšanas nekādas prasības netiks pieņemtas. 3880ē Miert. i. (paraksts). Rīgas apgabaltiesas 2 iec. pulkst. 1 dienā, Rīgā, Ģertrūdes ielā Ns 9, dz. 17, pārdos Ura K a c m a ņ a kustamo mantu, sastāvošu * no mēbelēm un novērtētu par 640, kā arī apskatīt pārdodamo mantu Rīgā, 1928 g. 9. maijā. 4737 Tiesu izpild. Kalniņš. Rīgas apgabaltiesas 5. iec. pulkst. 10 dieiļā, Rīgā, Karlīnes ielā Ns 42, pārdos Kārļa Zīles un Edgara Jegera kustamo mantu, sastāvošu no papīra griežamās mašīnas un vienas roru tinamās mašīnas un novērtētu par 600. kā ari apskatīt pārdodamo mantu varēs pārdošanas dienā uz vietas. Rīgā, 1928. g. 4. maijā. 4738 Tiesu izp. O. Stellmachers. pulksten 1/211 dienā, Rīgā, Brīvības ielā Ns 24, Rīgas kommercbankas lietā pārdos Ābrama Boruchsona kustamo mantu, sastāvošu no kabatas portfeļiem un novērtētu par 360, Rīgā, 1928. g. 24. aprīlī. 4749 Tiesu izp. J. Z i r ģ e 1 s. pīkst. 10 dienā, Rīgā, Kr. Barona ielā Ns 3, f-mas,,būvmateriālu tirgotava" lietā pārdos Gotfrieda 0 š a 1 i ņ a kustamo mantu, sastāvošu * no zeparatoriem un novērtētu par 240. pīkst. 10 dienā, Rīgā, Kr. Barona ielā Ns 3, III Vidzemes savst. kredītbiedrības lietā pārdos firmas,,ošaliņš un b-dri" kust. mantu, sastāvošu no naudas skapja un novērtētu par 600. kā ari apskatīt pārdodamo mantu varēs pārdošanas dienā uz vietas. Rīgā, 1928. g. 2. maijā. 4751 Tiesu izp. J. Zirģels. paziņo, kā 1928. g. 30. maijā, pīkst. 10 dienā, Rīgā, Kr. Barona ielā Ns 16, Leonida Krauklīša un Aleks. Gisslera lietā pārdos Richarda M i 11 e r a kustamo mantu, sastāvošu no grāmatām un novērtētu par 250. Rīgā, 1928. g. 19. aprīlī. 4752 Tiesu izp. J. Zirģels. pl. V2 12 dienā, Rīgā, Dzirnavu ielā te 70, dz. 8, Latvijas bankas lietās, pārdos Annas Veinbergs kustamo mantu, sastāvošu no mēbelēm un novērtētu par 810. Rīgā, 1928. g. 27. aprīlī. 4753 Tiesu izp. J. Zirģels. Jelgavas apgabaltiesas Jelgavas pilsētas tiesu izpild. v. i. paziņo, ka š. g. 24. aprīļa,,valdības Vēstneša" 91. numurā izsludinātā Vilim Bīmanim piederošā nekustamā īpašuma, Jelgavas apr. Liel-Platones pagasta,,maz-verbu" māju ar zemesgrāmatu reģistra Ns 1895 pārdošana 1928. g. 27. jūnijā 4718 atcelta. Jelgavā, 1928. g. 19. maijā. JTiesu v. i. K. Burdais. izp^ Jelgavas apgabaltiesas Ventspils iec. paziņo ka 1928. g. 31. maijā, pīkst. 1! dienā, Popes pag., sīrupa fabrikā, tiks pārdota Kārļa Lapiņa kustama manta, sastāvoša no smagā automobiļa firmas,,ford", zirga, ķēves un kumeļa un novērtēta par 1960,. kā arī apskatīt pārdodamo mantu Ventspilī,!928.g.21.maijā. Ns91 4719z Tiesu izpild. J. Daile. Latgales apgabaltiesas Daugavpils 2. iec. tiesas izpildītājs, kura kanceleja atrodas Daugavpilī, 3. janvāra ielā Ns 17, paziņo: 1) ka Valsts zemes bankas Latgales nos termiņmaksu apmierināšanai 1656,60 apmērā ar soda % un izdevumiem pēc Latgales apgabaltiesas l.civ. rīkojuma no 1928. g. 7. maija Ns 5401 1928. g. 28. jūlijā, pīkst. 10 rīta, Latgales apgabaltiesas civīlnos sēžu zālē, uz pirmiem publiskiem torgiem tiks pārdots Ignata Jāņa d. Lukja- 110vica nekustams īpašums,kurš atrodas Daugavpils apr., Kapiņu pag.,,mušas ūdens dzirnavas Ns 5F.", ar zemesgrāmatu reģ. Ns 7434 (53. sēj.) un sastāv no Mušas ūdens dzirnavām Ns 5F. ar 7,83 ha zemes; 2) ka īpašums priekš publiskiem torgiem apvērtēts par 8600,--; 3) ka bez augšminētas prasības īpašums apgrūtināts ar hipotēkas parādiem par 6400, un priv. aizliegumiem 2470, ; 4) ka personām, kuras vēlas pie torgiem dalību ņemt, jāiemaksā zalogs desmitā no apvērtēšanas summas' un jāstāda priekšā apliecība par to, ka no tieslietu ministrijas puses nav šķēršļu minētām personām iegūt nekustamo īpašumu; un 5) ka zemesgrāmatas uz šo īpašumu tiek vestas Latgales zemesgrāmatu nodaļā. Personām, kurām ir kādas tiesības uz pārdodamo īpašumu, kas pārdošanu nepielaiž, tādas tiesības jāuzrāda līdz pārdošanas dienai. Visi raksti un dokumenti, attiecos! uz pārdodamo īpašumu, ir ieskatāmi Latgales apgabaltiesas 1. civīlnos kancelejā. 1928. g. 19. maijā. ' 4722z Tiesas izpildītājs J. Kalaus. Latgales apgabaltiesas Daugavpils 2. iec. tiesas izpildītājs, kura kanceleja atrodas Daugavpilī, 3. janvāra, ielā Ns 17, paziņo: 1) ka Valsts zemes bankas Latgales nos prasības lietā par 1442,02 ar soda /0 uti izdevumiem pēc Latgales apgabaltiesas 1. civ. nod. rīkojuma no 1928. g. 3. maija Ns 5214 1928. g. 28. jūlijā, pīkst. 10 rītā, Latgales apgabaltiesas civīlnoda- Rīgā, 1928. g. 2. maijā. 4750 Tiesu izp. J. Z i r ģ e 1 s. ļas sēžu zālē, uz pirmiem torgiem tiks pārdots Kārļa Sondora un Staņislava Leimaņa nekustams īpašums, kurš atrodas Rēzeknes apr., Vidusmuižas pag.,,egļukalna "Ns 185F, Fa, Fb mājas, ar zemesgrāmatu reg. Ns 11613 (98. sēj.) un sastāv no 2,52 ha zemes, atdalītas no Vidsmtiižas; 2) ka īpašums priekš publiskiem torgiem apvērtēts par 1500, ; 3) ka kopā ar augšminēto prasību ī pašums apgrūtināts ar hip. parādiem par 2600, ; 4) ka personām, kuras vēlas pie torgiem dalību ņemt, jāiemaksā zalogs desmitā no apvērtēšanas summas un jāstāda priekšā apliecība par to, ka no tieslietu ministrijas puses nav šķēršļu minētām personām iegūt nekustamo īpašumu; un 5) ka zemesgrāmatas uz šo īpašumu tiek vestas Latgales zemesgrāmatu nodaļā. Personām, kurām ir kādas tiesības uz pārdodamo īpašumu, kas pārdošanu nepielaiž, tādas tiesības jāuzrāda līdz pārdošanas dienai. Visi raksti un dokumenti, attiescoši uz pārdodamo īpašumu, ir ieskatāmi Latgales apgabaltiesas 1. civīlnos kancelejā. 1928. g. 19. maijā. 4723z Tiesas izpildītājs. Kalaus. Rīgas prefektūras Jūrmalas iec. priekšnieks paziņo, ka š. g. 30. maijā, pīkst. 12 dienā, Mellužos, Mellužu pr. Ns 9, pārdos vairāksolīšanā Mārtiņam Gedrovicarri piederošo ledu, 40 vezumus, promvešanai, novērtētu par 40 dēļ tiesas nodokļa piedzīšanas. Latgales apgabaltiesas Zilupes iecirkņa, kura kanceleja atrodas Zilupē, Elizabetes ielā Ne 2, paziņo, ka 1928. g. 13. jūnijā, pīkst. 10 rītā, Šķaunes pagastā, Landskaronas muižā pārdos Vojcecha (Jrtana kustamo mantu, sastāvošu no trijām govim un novērtētu par 320. 4720 _ Tiesu izp. v. O. Vilks. Latgales apgabaltiesas Zilupes iecirkņa, kufa kanceleja atrodas Zilupē, Elizabetes ielā Ns 2, paziņo, ka 1928. g. 31. jūnijā, pīkst. 10 rītā, Šķaunes pagastā, Landskaronas muižā pārdos Vojčika Urtana kustamo mantu, sastāvošu no 2 govīm, 1 vērša, 2 cūkām un 1 ķēvītes un novērtētu par 230. 4721 Tiesu izp. v. O. Vilks. Rīgas notārs Jānis Purgalis dara zināmu, ka Marta Neitals (Neitaler, arī Neutal), šķirta Dofelds, ir atsaukusi Kārlim Jāna dēlam Poru kam izdoto pilnvaru, kuru apstiprinājis minētais notārs 1926. g. 17. nov. ar reģ. Ns 12796. 4729z Notārs ' J. Purgalis. I 'Citu iestāžu sludinājumi. Ikšlietu ministrijai iesnieguši lūgumus dēļ uzvārdu maiņas zemāk minētie Latvijas pilsoņi: 1) Kristaps Bissenieks-Bitenieks ar sievu Barbaru, dzīvojoši Kuldīgas apr., Pampāļu pag. Striebuļu mājās, kup'j vēlas saukties uzvārdā,,bitenieks ' 2) Arvīds Lejasvārdavs, arī Vārdavs, dzīvojošs Kara skolā, kājnieku nodaļā, kurš vēlas saukties uzvārdā,,vārdavs", 3) Timotejs Jemeļjanovs - Jepifanovs ar sievu Kseniju, dēliem: Vasiliju, Saveliju, Aleksandru, meitām: Lubu un Mariju, dzīvojoši Rīgā, Ventspils ielā Ns 5, dz. 6, kuri vēlas saukties uzvārdā,,jemeļjanovs ", 4) Anna Punens. dzīvojoša Rīgā, Augustes ielā Ns 9, dz. 14, kura vēlas saukties uzvārdā,,kļaviņš", 5) Andrejs Šiļunas, dzīvojošs Rīgā, L. Maskavas ielā Ns 183, dz. 3, kurš vēlas saukties uzvārdā,,sarma ", 6) Jānis Liepiņš-Liepa, dzīvojošs Valkas apr., Ēveles pagasta namā, kurš vēlas saukties uzvārdā,,liepiņš", 7) Jānis Cače-Grandbergs ar sievu Grietu, meitām: Lūciju, Annu, Olgu-Bertu, dzīvojoši Kuldīgas apr., Padures pag., Jaun-Beltēs, kuri vēlas saukties uzvārdā,,grandbergs ", 8) Indriķis Hartmanis -Gartknoehs ar sievu Lībi, meitu Annu un dēlu Jāni-Voldemāru dzīvojoši Kuldīgā, Jelgavas ielā Ns 46, kuri vēlas saukties uzvārdā,,hartmanis ", 9) Jānis Bērziņš, dzīvojošs Rīgā, Bruņenieku ielā Ns 73, dz. 8, kurš * vēlās saukties uzvārdā,,vairogs", 10) Kārlis Vaitekunas ar sievu Lību, meitām: Amāliju-Dori un Laimu-Augusti, dzīvojoši Jelgavā, Tērvetes ielā Ns 2, kuri vēlas saukties uzvārdā,,rožuklans ". Varbūtēji iebildumi, pret pievesto lūgumu. ievērošanu, iesniedzami iekšlietu ministrijai triju mēnešu laikā, skaitot no šā sludinājuma publicēšanas dienas; pretējā gadījumā, pēc minētā termiņa notecēšanas, lūgumus izpildīs. Rīgā, 1928. g. 12. maijā. 4180r Ns31327-V Administratīvā departamenta vicedirektors V. Ludiņš. Pasu nod. vad. P. Kurzemnieks Iekšlietu ministrijas administratīvais departaments, pamatojoties uz 1920. g. 15. septembra likuma par uzvārdu maiņu p. 10, dara zināmu, ka uz: 1) Jēkaba Veppera, viņa sievas Līzes, dēlu: Arnolda un Eta-Voldemāra, 2) Augustes Kunkelberga, 3) Jāņa Škerbenika-Puksta un viņa sievas Juiiannas, 4) Kārļa jordena- Jordana, arī Jurdena, viņa sievas Emīlijas" un dēla Žaņa-Kārļa, 5) Jāņa Dimanta-Dimitra un viņa sievas Lilijas, 6) Helēnes Danilenoka - Čerņavska attiecīgiem uzvārdu maiņas lūgumiem, kuri izsludināti š. g. 31. janvāra,,valdības Vēstnesī" te 24 un pret kuriem triju mēnešu laikā-iebildumi nav celti, iekšlietu ministris nolēma: I. Lūdzējiem turpmāk saukties: 1) Jēkabam Vepperam, viņa sievai Līzei, dēliem: Arnoldam un Etam-Voldemāram uzvārdā Lipiņš", 2) Augustei Kunkelbergam uzvārdā,,klints", 3) Jānim Škebernikam-Pukstam un viņa sievai Juliannai uzvārdā,,vijums ", 4) Kārlim Jordenam-Jordanam, arī Jurdenam, viņa sievai Emīlijai un dēlam Žanim- Kārlim uzvārdā,,jordans", 5) Jānim Dimantam-Dimitrim un viņa sievai Lilijai uzvārdā *,,Dimants ". 6) Helēnei Danilenokam - Čerņavskim uzvārdā,,samkovs". II. Visi dokumenti, kā: pases, apliecības, pilnvaras, līgumi, kvitēs u. t. t., kas izdoti līdz šim uz lūdzēju uzvārdiem no visādām iestādēm, kā ari valsts amata un privātām personām, ir skaitāmi kā izdoti uz lūdzēju jaunajiem uzvārdeim. III. Šie lēmumi stājušies spēkā š. g. 2. maijā. Rīgā, 1928. g. 14. maijā. 4187r Ns31330 Administratīvā departamenta vicedirektors V. Ludiņš. Pasu nod. vad. P. Kurzemnieks. Zemkopības min.kultūrtechniskā š. g. 14. maijā ir apstiprinājis Iriavas-Lestenes meliorācijas sabiedrības Strauts" statūtus. Sabiedrībā ir ievesta meliorācijas sabiedrību reģistra II s 457. 1. p. ar te 607. Tukuma apr., Irlavas pag., c. Irlavu. Daļas vadītāja v. J. Pelsis. 4528 Darbvedis Briedis. Zemkopības min. kultūrtechniskā š. g * 14. maijā ir apstiprinājis Mārkalnes meliorācijas sabiedrības,,lieiā-gārša" statūtus. Sabiedrība ir ievesta meliorācijas sabiedribu reg. II s 467. 1. p. ar Ns 617. Valkas apr., Mārkalnes pag., c. Alūksni. Daļas vadītāja v. J. Pelsis. 4529 Darbvedis Fr. Briedis. Zemkopības min.kultūrtechniskā š. g. 14. maijā ir apstiprinājis Mālupes un Annas pag. meliorācijas sabiedrības,,zāles pļavas" statūtus. Sabiedrība ir ievesta meliorācijas sabiedrību reģistra II s 466. 1. p. ar Ns 616. Valkās apr., Annas pag., c. Annu. Daļas vadītāja v. J. Pelsis. 4530 Darbvedis Fr. Briedis. Zemkopības min. kultūrtechniskā š. g. 14. maijā ir apstiprinājis Liezeres-Lideres meliorācijas sabiedrības Darbs" statūtus. Sabiedrība ir ievesta meliorācijas sabiedrību reģistra II s 465. 1. p. tfr Ns 615. Madonas apr., Liezeres pagastā, c. Liezeri. Nos vadītāja v. J. Pelsis. 453J Darbvedis F. Briedis. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums. 1928. g. 10. burtnīca iznākusi un dabūjama Valsts tipogrāfijā, pilī, 1. istabā, kur ari vienīgi jāgriežas ar pieprasījumiem. Burtnīca maksā: bez piesūtīšanas 0,50 ar piesūtīšanu 0,52 Saturs: 84) Noteikumi par valsts robežu apsardzību. 85) Pārgrozījums noteikumos par ceļa izdevumu atlīdzināšanu ieceļamiem, pārceļamiem un atlaižamiem valsts darbiniekiem valsts robežās. 86) Pārgrozījumi Sodu likumos. 87) Izglītības ministrijas skolu virsvaldes un vispārējo lietu pārvaldes likvidācija un skolu departamenta un ministra sekretāra amata nodibināšana. 88) Pastiprinātas apsardzības stāvokļa pagarinājums pierobežas joslā līdz 1928. g. 15. novembrim.
Bruņošanās pārvalde pārdos š. g. 5. jūnijā, pīkst. 10, K. M. Arsenālā, Torņakalnā Nometņu laukumā, publiskā izsolē lietotus 11 smagos automobiļus, 4 vieglos automobiļus, 1 sanitāro automobili un 13 motocikletus. Ar publiskās izsoles noteikumiem var iepazīties pārvaldes apgādības daļā, Valdemāra ielā Ns 10/12, dz. 16, darbdienās no pulkst. 11,30 līdz pulkst. 14,30, bet sestdienās no pulkst. 11,30 līdz pulkst. 13. Automobiļi un motocikleti apskatāmi K. M. Arsenālā,Torņakalnā Nometņu laukums, otrdienās, ceturtdienās un sestdienās no pulkst. 9 līdz pulkst. 12. 2* L 2647 4758 ARSENĀLS izdos rakstiskā izsolē š. g. 26. jūnijā, pulkst. 11 dienā, sekošu materiātu piegādi ; 1) trisdzīšlīga bruņota svinota zemes kabele... 165 mtr. 2) kabeļu 240 savienojamā uzmava (muffe), taisna ar piederumiem mm, 2 kompl. 3) kabeļu uzmavās pildāmā masa pr. vienas uzmavas. Minētā kabele jāpiegādā saskaņā ar techniskiem un izsoles noteikumiem, bet kabeļu savienojamā uzmava un pildāmā masa tikai pēc izsoles noteikumiem, kuri saņemami Arsenāla saimniecības daļā (Vecā Nometņu laukā Ns 84-a) katru darba dienu no pulkst. 9 15. Piedāvājums jānodrošina 5% apmērā no pledā vājumakopsumrnas. 2* L 2660 4761 F. m. Jelsooos cukuru fodrihn š. g. 31. maijā, pīkst. 12, savā birojā, Rīgā, Noliktavas ielā 1 izdos rakstiskā izsolē vezumu svaru pamatu un svaru mājas uzbūves darbus. Piedāvājumi apmaksāti ar attiecīgu zīmognodokli slēgtās aploksnēs ar uzrakstu uz svaru mājas izsoli" iesniedzami līdz izsoles dienai fabrikas birojā. Turpat saņemami tuvāki paskaidrojumi. Drošības nauda 10% no uzrādītās kopsummas. 4728 pasta izsludina im vata opiaiiia gna mīca Zemkopības min. kultūrtechniskā š. g. 15. maijā ir apstiprinājis Ignatovas meliorācijas sabiedrības statūtus. Sabiedrība ir ievesta meliorācijas sabiedrību reģistra II s 468. 1. p. ar Ns 618. Rēzeknes apr. Rēznas pag. Ignatovā, c. Antonopoli.. Daļas vadītāja v. J. Pelsis. 4748 Darbvedis Briedis. Šoseju un zemesceļu dep-ta II rajona inženieris izdos 1928. g. 5. jūnijā, pīkst. 11 savā kancelejā, Jelgavā, pilī, rshsī. un iiiul. izsolē mazākprasitājiem sekošus darbus: 4760 1) 1 klm. gaias šosejas jaunbūves darbus uz Rīgas Iecavas ceļa no klm. 46,375 līdz klm. 47,375 pie Iecavas miesta. Nodroš. 1300. 2) Valsts pārziņā? atrodošā Rīgas Iecavas * Ha šķiras ceļa nolīdzināšanas darbus no klm. 43,875 līdz klm. 46,375. Nodrošinājums 10. Tuvākas ziņas II rajona inženiera kanclejā, Jelgavā, pilī, darbdienās parastā darba laikā. Ilūkstes apr. priekšn. pal. 2. iec. dara vispārībai zināmu, ka 1928.g. 30. maijā, pīkst. 10, Pilskalnes pag.,,zaķu" mājas tiks noturēta ūtrupe, kurā atklātā vairāksolīšanā pārdos Pēterim Brakovskam piederošu vienu zirgu-ķēvi, vienu gadu vecu, nocenotu par LS 20, dēļ liecinieka naudas iekasēšanas, saskaņā ar Subates iecirkņa miertiesneša rakstunsl50 no 1928. g. 19. aprīļa. Pārdodamais zirgs apskatāms ūtrupes dienā uz vietas. 4688z rakst. izsoli š. g. 4. jūnijā uz: Logu stikliem 3552 gb. Mikrotēlefona auklu 5 vad 2000 m. Izsole notiks minētā datumā pīkst. 10, p. t. d. materiālu iegādes un inventāra nodaļā, Aspazijas bulv. 15. Izsoles dalībniekiem iemaksājama drošības nauda 10% apmērā no piedāvājuma kopsumas. Izsoles un techniskie noteikumi un zīmējumi saņemami darbnīcas komercdaļā Slokas ielā Ns 2, darbdienās no pīkst. 10 12 un no 12,30 14. L 2667 2* 4762 Dzelzceļu techniskā Mālpils pag. valde izsludina par nederīgu Latvijas pasi zem Ns 2812, izdotu no Cēsu pilsētas policijas 1920.g. 4. martā uzmārča Pētera d. Velmera vārdu, jo tāda pieteikta par nozaudētu. 4742 Salas pag. valde izsludina par ned. nozaud. Latv. pasi Ns 4194, izd. no [asmuižas pag. valdes 1923. g. 13. sept. uz Vladislava Pētera d. Zarana v. 32541 z $)ažādi sludinājumi. Tirdzniecības un rūpniec-bas \;S,.Ph. Grāmatrūpniecības A/S. Golts nn otrreizēja biedru Gutinunn" valde paziņo, ka 1928. g. 15.jūnijā tiek sasaukta ārkārtēja akcionāru direkcija izdos jaufrtā izsolē š. g. 5. jūnijā, pl. 12, dzelzbetona caurtekas būvdarbus sek. vietās: 1) Ieriku-Vecgulbenes līn. 31.km.7. p. Drošības nauda 35, 2) ' " 66. 6. - 100, 3) Zemgales-Rītupes 23. 2. 285. Tuvākas zinas izsniedz darba laikā techniskās direkcijas tiltu daļā, Rīgā, Gogoļa ielā Ns 3, ist. 312. L 2674 4763 Jūrniecības departaments paziņo, ka noliktā uz š. g. 10. jūniju rakstiskā izsole uz 4000 metr. tonnu ntsmiņojla plesodi 4759 pārcelta u«s. g. TZ iūnfjfuf. L 2652 sabiedrības sapulce un uzaicina visus akcionārus minētā dienā ierasties valdes telpās, Rīgā, Marijas ielā 2, pīkst. 5. vak. Dienas kārtība: 1) Sabiedrības pamatkapitāla palielināšana, 2) Statūtu 1 un 7 grozīšana. 3) Dažādi jautājumi. 4730z Valde. Jūriņas pilna sapulce, š. g. 18. jūnijā, pīkst. 5 pēc pusd. Mārstaļu ielā Ns 5. Dienas kārtība: 1) Sapulces darbinieku vēlēšanas. 2) Gada pārskats un revīzijas kommisijās ziņojums par 1927. gadu. 3) Budžets par "i928. g. 4) Valdes priekšlikumi " 5) Amatu personu vēlēšanas. 473 Iz Valde. Rūpnieku un eksportieru savstarpējā Kredītbiedrība Rīgā. gtarfa pānfiats par 1927- gadu. Pejņas un zaudējumu konts par 1927. gadu. Debets.. ļ Kredīts. Maksātas procentes? 24.342,78 Peļņas-pārnesums no 1926. g 1.041,95 Tekoši izdevumi un nodokļi 64.087,62 ļ Saņemtās procentes, kommisijās, kursa peļņas un citi. 106.094,71 Norakstījumi: a) Kustama īpašuma un iekārtas konts 10% no 23.726,99 2.372,69 b) Šaubīgās prasības 13.939.82 16.312,5! Peļņa Kigas policijas 8. iec. priekšu. I izsludina par ned. nozaudēto karaklausības apliec. Ns 8738, izd. -no Rīgas kara apr. priekšn. uz Pētera Rūdolfa Mednis v., dzim. 1902. g., pied. pie Mangaļu pag., Rīgas apr., iedzīv. Bruņinieku ielā Ns 149, dz. 2. 4736z Latvijas universitātes leģitimācijas kartiņans 5660 uz Eberharda Michelsona vārdu pazaudēta un tiek izsludināta par nederīgu. Iespiests Valsts tipogrāfijā. " Akc. sab. Latvijas privātais lombards" valde, Rīgā, Teātra ielā Ns 9, tāļr. 2-3-2-6-9, paziņo, ka no viņas izdotās zemāk pievestās ķīlu zīmes ir no to īpašniekiem nozaudētas un tiek uzskatītas par nederīgām: NsNs 370752, 371208, 372607, 373968, 374147, 377859, 377871. 4735z Valde. ' 2.393,75. 107.136,66 107.136,66. bilance 1027- g 31 decemfifi, Aktivs. Pasivs. Kase ' 5.795,67 Kapitāla konts 56.400 Tekošs rēķins: Noguldījumi uz noteiktu laiku 28.342,64 a) Latvijas bankā 1.260,28 Tekoši rēķini 173.033,53 201.376,17 b) citās kredītiestādēs 891,79 2.152,07 Pārķilāti vekseļi privāt-bankās 15.659, Ārzemju nauda 34,63 Speciāli tekoši rēķini 25.345,55 Diskontēti vekseļi: Korespondenti Loro" \.. 11.892.99 a) portfelī.;?'... 101.508,76 Saņemtas procentes par 1928. g 1.759,02 b) pie korespondentiem.'.. 1.920, 103.428,76 Nesamaksāti procenti uz noguldījumiem.. 595,84 2.354,86 Speciāli tekoši rēķini, nodrošināti ar: Nodokļi 817,12. a) vekseļiem ' 111.849,03 Pārejošas summas 10.383,75 b) precēm un preču dokumentiem.. 8.36f,38 120.210,41 Peļņas un zaudējumu konts: " Akkreditivi 7.930- Pe "a Par 1927. g 2.393,75 Korespondenti,,Nostro" 14.125,55,.Loro" 41.930,05 Protestēti vekseļi 1.798,69 Kustama īpašuma un iekārtas konts... 21.354,30 Pārejošas summas _ 7.863,06 ~ 326.623,19 " 326.623,19 Inkaso vekseļi un dokumenti:. a) portfelī. 169.047,43 b) pie korespondentiem 6.328,30 175.375,73 Avalu un galvojumu debitori 63.986,13 ~ 239.361,86 4411 ē Valde. Baltijas savstarpējā kredītbiedrība. Merķeļa ielā Ns 2, Krišjāņa Barona ielas stūri. Peļņas un caudējumu rēķins par 1027. g. Zaudējums. A. Nomaksātie un par pārskata gadu maksājamie augļi: Par noguldījumiem 6838,96 tekošiem rēķiniem 13536,99,, pārdiskontētiem vekseļiem... 17499,75 kredībiedrības spec. tek. rēķiniem 3924,66 41800,36 B. Norakstījumi: Protestēti vekseļi 2255,58 Pirmskara vekseļi 2017,44 Nokavētie vekseļi 6891,48 Aizdevumi 24331,76 Atmaksājami izdevumi 1470,16 Pārejošas summas 548,01 Nodokļi 6500,71 Biedru dalības nauda citās kredītiestādēs 30, 44045,14 C. Dažādi izdevumi: Tekoši izdevumi 16269,21 Kopā. T~ l02114,71 Peļņa. A. Saņemtie un par pārskata gadu saņemamie augļi: Par vekseļu diskontu 40573,65 spec.tek. rēķiniem 12880,08,, dažādiem aizdevumiem 938,20 noguldījumiem Latvijas bankā.. 1028,91 vērtspapīriem 171,37 55592,21 B. Kommisija %... 414,40 C. Kursa starpība uz valūtas operācijām 60,23 D. Dažādi ienākumi: Norakstītu zaudējumu atmaksa... 145,10 Starpība no pirmskara kontu regulēšanas 1390,60 Peļņa no nekustama īpašuma... 756,54 2292,24 Kopā 77 58359,08 Zaudējums _. 43755,63 foilance uz 102$ g. 1. janvāri- Aktīvs. 102114,71 Kase 13753,37 Tekošs rēķins Latvijas bankā 25750,15 Tekošs rēķins citās kredītiestādēs 179,77 Ārzemju nauda 11611,91 Vērtspapīri 4666 Diskontēti vekseļi 375859,42 Speciāli tekoši rēķini 147109,58 Aizdevumi 8974 38 Nekustams īpašums 20115^69 Inventārs 7332,19 Atmaksājami izdevumi 1040,90 Procentes 1746,05 Kredītbiedrībai piederošas obligācijas 47840, Pārejošas summas '.. 22610,97 Zaudējums par 1927. g '. 43755,63 ~ 732346,01 Pasīvs. Pamata kapitāls (pajas) 78407,59 Rezerves kapitāls 4105,77 Speciāls rezerves fonds 254 ' 16 Noguldījumi uz noteikta laika... 80170J3 Noguldījumi uz nenoteikta laika 24122^04 Pirmskara noguldījumi 196306 Tekoši rēķini.. '. 19511264 Pārķīlāti vekseļi Latvijas bankā...... 23591? Pārķīlāti vekseļi citās kredītiestādēs. '"... 604^8 Spec. tek. rēķini pret vekseļiem ' Latvijas bankā! \. 43570 08 Spec. tek. rēķini citās kredītiestādēs... 12639 * 64 Kreditori : [ [ 40000,' Dividende Procentes Pārējie pasīvi. 4402o 4745 46 5039 ' '. ' '... 5700,56 VALDE. 732346, 01 Pliis Rīgas apdrošināšanas saimas,ii i..i (Valde: Rīgā, Šķūņu ielā Ns 23/31) gada pārskats par 1927. gadu. PEĻŅAS un ZAUDĒJUMU RĒĶINS. Debets. Zaudējums no apdrošinājumiem pret ielaušanās zādzībām 632,7)3 Vispārējie vaidēs izdevumi 108466,43 Kursa starpības 727,51 Amortizācija 4022,2S Skaidrā peļņa un viņas sadalīšana: Nodokļu rezervei. *... 10000, Rezerves kapitālam 6307,73 Atalgojumi padomei 3000, valdei 12000,, revizijas kommisijai... 300,,, ierēdņiem 8750, Papildu piemaksa dzīv.apdr. rezervu fond. 2214,40 7% dividende 28000 Atlikums 2505,16 73077,29> 186926,22 Kredits. Peļņas pārnesums no iepriekšēja gada 1.188,86» Peļņa no ugunsapdrošinājumiem 82.041,14,,,, transporta apdrošinājumiem.." 7.956,52,,,, apdrošinājumiem pret nelaim. gadījumiem. 15.246,34,,,, automobiļu apdrošinājumiem 6.227,62 dzīvības apdrošinājumiem 13.817,36 Procenti un peļņa no mājas eksploatacijas 22.989,08. ' Ienākumi no nodevām un porto 37.459,30»? 186.926. Bilance 1927. g. 31.. decembrī. Aktivs. Kase 3.485,55 Ārzemju valūtas 681,31 Tekoši rēķini..' 501.063,55 Vērtspapīri 34.750, Rezerves kapitāla vērtspapīri 38.400, Aizdevumi pret ieķīlātiem nekustamiem īpašumiem. 69.994, Prasības uz vekseļiem 42.112,91 Debitori.. 234.085,04 Noguldījumi, direkcijas iemaksāti 2.500, Inventārs ' 13.682,16 Biedrības nekustami īpašumi 132.703, Dzīvības apdroš. nesamaksātas prēmijas 185.787,47 Pārejošas summas 7.401,40 1.266.646,39 Pamata kapitāls Pasivs. LI / 400.000', Rezerves kapitāls 42.076,04 Speciāls rezerves fonds 25.323,62 Inventāra amortizācijas fonds 2.470,13 Nekustamo īpašumu amortizācijas fonds 11.471,38 Direkcijas noguldījumi... 2.500, Uz. 1928. g. rezervē atliktā prēmija.. 1 116.800 Rezerves vēl nenokārtoti zaudējumiem 34.000, Nodokļu rezerve ' 11.385,36 Apdrošināšanas nodevas 6.234,59 Zīmognodoklis 2.602,21 Kreditori ' 157.704,93". Dzīvības apdroš. prēmiju rezerve 330.092,07 Dzīvības apdroš. kommisijās rezerve 42.856,54 Dzīvības apdroš. nenokārtotā rokas naudas... 963,83 Dzīvības apdrošināto peļņas rezerve 7.088,40 Pelņa ' 73.077,29" ^266.646^39-43995 Valde. JtRciju «-6as» ignum", (fiīģā, J^fungu ielā 2- Bilance 1927. g. 31. decembrī. Aktivs. Pasivs. Kase 8,02 Kapitāls 20.000 Tek. rēķins Rīgas pils. Rezerves kapitāls.. 875,43" diskonto bankā.. 31,2 Deldēšanas konts.. 382,62 Gruntsgabalu konts, 16.600, Obligācijas 1.000, Inventārs 1.913,15 Kreditori 283,39 Depozits 1.000, Direkcijas depoziti. 1.000, Debitori 1.050, ' Peļņas un zaudējumu konts...... 2.939,07 23.541,44 23.541,44 Peļņas un zaudējumu konts. Debets. Kredits. Algas 1.920 : Bilance 97,71 Izdevumi 667,61 Procentes 69,57 Nodokļi 691,11 i Kommisija 172,37 Bilance...... 2.939,07. 4400ē 3.278,72 ' 3.278,72:' Valde.