Latvijas mākslas terapeitu personības iezīmju, pašcieņas un kolektīvā pašvērtējuma rādītāju savstarpējās sakarības Krieķe, Z., Mārtinsone, K., Purvlīce B. Rīga 2019
Saturs Pētījuma aktualitāte un problēma Pētījuma mērķis un jautājumi Pētījuma metode Rezultāti Pētījuma ierobežojumi Secinājumi Priekšlikumi Izmantotā literatūra
Pētījuma aktualitāte un problēma Mākslas terapeits VPMT DKTT MT DT Profesijas izpēte un attīstība jaunas pieejas (Bayerl, Horton & Jacobs, 2018) Personības iezīmes Indivīda līmenis Pašcieņa Kolektīvais pašvērtējums Kolektīvais līmenis
Mērķis un jautājumi Mērķis: noskaidrot Latvijas mākslas terapeitu personības iezīmju, pašcieņas un kolektīvā pašvērtējuma rādītāju savstarpējās sakarības Pētījuma jautājumi: 1) Kādas ir Latvijas mākslas terapeitu personības iezīmes? 2) Vai un kādas pastāv personības iezīmju atšķirības dažādu specializāciju mākslas terapeitiem (vizuāli plastiskās mākslas (VPMT), deju un kustības (DKT), mūzikas (Mt), drāmas terapija (DT))? 3) Vai un kādas pastāv kolektīvā pašvērtējuma rādītāju atšķirības MT specializācijās? 4) Vai un kādas pastāv savstarpējās sakarības starp Latvijas mākslas terapeitu personības iezīmju, pašcieņas un kolektīvā pašvērtējuma rādītājiem?
Metode Sociāli demogrāfisko datu aptauja Personības iezīmes Lielā Piecinieka teoriju (Goldberg, 1990) HEXACO modelis (Lee&Ashton, 2004) Piecfaktoru modelis (Costa&McCrae, 1992) Latvijas Personības aptauja (LPA-v3) (Perepjolkina, Reņģe, 2013) 100 apgalvojumi 6 faktori (neirotisms, ekstraversija, atvērtība pieredzei, labvēlīgums, apzinīgums, godīgums - pieticība Likerta skala no 1 (atbilst) līdz 5 (neatbilst) Kronbaha alfa (vidējais α = 0,85) Pašcieņa Es koncepcijas / Es tēla teorija (Rosenberg, 1965) Rozenberga pašvērtējuma aptauja (Rosenberg Self esteem scale) (Rosenberg, 1965) 10 apgalvojumi Likerta skala no 1(piekrītu) līdz 4 (nepiekrītu) Kronbaha alfa (α = 0,84) Kolektīvais pašvērtējums Sociālā identitātes teorija (Tajfel&Turner, 1979) Kolektīvā pašvērtējuma aptauja (Collective Self-esteem scale) (Luhtanen, Crocker, 1992) 16 apgalvojumi 4 apakšskalas (Piederības pašvērtējums, Privātais kolektīvais pašvērtējums, Publiskais kolektīvais pašvērtējums, Identitātes nozīme) Likerta skala no 1 (piekrītu) līdz 7 (nepiekrītu) Kronbaha alfa (α = 0,80)
Metode: Dalībnieki (n=61) Dalībnieki (n=61) Mākslas terapeiti Iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība veselības aprūpē un profesionālā kvalifikācija mākslas terapeits ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, mūzika, deja un kustība, drāma) vai pielīdzināta izglītība Šobrīd praktizē kā mākslas terapeits vienā no iepriekš minētajām specializāci jām 2% 98% 25% 35% 30% 10% 77 % Apvieno vairākas profesijas 23 % Strādā kā mākslas terapeits
Rezultāti (1 no 4) Latvijas mākslas terapeitu personības iezīmju profils (standartizētās vidējās T vērtības) Godīgums-pieticība Labvēlīgums Apzinīgums Atvērtība pieredzei Ekstraversija Neirotisms 53.23 52.48 51.46 56.10 49.56 45.98 T balles diapazons T balles interpetācija 1-19 ļoti zemi rādītāji 20-29 zemi rādītāji 30-39 pazemināti rādītāji 40-60 vidēji rezultāti 61-70 paaugstināti rādītāji 71-80 augsti rādītāji 81-90 ļoti augsti rādītāji
Rezultāti (2 no 4) Statistiski nozīmīgas atsķirības personības iezīmju dimensijās starp MT speciālistiem p 0,05 Atšķirības starp grupām pēc Kruskova-Valisa H kritērija Avantūrisms 0,05 Tolerance 0,04
Rezultāti (3 no 4) Statistiski nozīmīgas atsķirības personības iezīmju dimensijās starp MT speciālistiem Personības iezīmes MT specializācijas Mean rank z p p 0,05 Avantūrisms Tolerance Avantūrisms Tolerance DKT 24,33 VPMT 15,36 DKT 24,60 VPMT 15,18 VPMT 19,48 Mt 21,75 VPMT 17,07 Mt 24,69-2,49 0,01-2,61 0,01-0,62 0,54-2,06 0,04
Rezultāti (4 no 4) Personības iezīmju, pašcieņas un kolektīvā pašvērtējuma savstarpējās sakarības Personības iezīmes Pašcieņa Kolektīvais pašvērtējums -0,64 ** 0,46 ** Neirotisms Ekstraversija Atvērtība pieredzei Apzinīgums Labvēlīgums Godīgums-pieticība -0,43 ** Piederības pašvērtējums Privātais kolektīvais pašvērtējums Publiskais kolektīvais pašvērtējums Identitātes nozīme
Pētījuma ierobežojumi Pētījuma dalībnieku skaits Nevienlīdzīgais pētījuma dalībnieku skaits četrās MT specializācijas Izmantotas tikai kvantitatīvās pētniecības metodes
Secinājumi Latvijas mākslas terapeita personības iezīmju profila rezultāti atbilst vidējiem rādītājiem standartizētajā izlasē; Pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības 2 personības iezīmēs starp dažādu specializāciju mākslas terapeitiem; Pastāv savstarpēja sakarība starp personības iezīmi neirotisms, pašcieņu un vienu no kolektīvā pašvērtējuma raksturlielumiem piederības pašvērtējums.
Priekšlikumi Rezultāti izmantojami tālākai Latvijas mākslas terapeitu profesijas attīstībai Izglītībā Akcentējot terapeita personības lomu MT profesijā. Akcentējot kopīgo un arī atšķirīgo dažādās MT specializācijās. Tālākizglītībā Profesionālā pilnveide par darba iespējām ar dažādām klientu / pacientu grupām, grūtībām. Profesionālajā izaugsmē Izglītojot un informējot studentus par profesijas integrācijas iespējām ar esošo profesiju vai jaunas profesionālās identitātes veidošanos.
Izmantotā literatūra Ashton, M. C., Lee, K. (2007). Empirical, theoretical, and practical advantages of the HEXACO model of personality structure. Personality and Social Psychology Review, 11(2), 150. Barrick, M. R., Mount, M. K., & Li, N. (2013). The theory of purposeful work behavior: The role of personality, higher-order goals, and job characteristics. The Academy of Management Review, 38(1), 132-153. Bayerl, P.S., Horton, K.E., Jacobs, G. (2018). How do we describe our professional selves? Building blocks of identity configurations across professions. Journal of Vocational Behavior, 107, 168-181. Costa, P.T.Jr., McCrae, R.R. (1992). The Five-Factor Model of Personality and Its Relevance to Personality Disorders. Journal of Personality Disorders, 6,(4), 343-359. Edwards, J. R. (1996). An examination of competing versions of the person-environment fit approach to stress. Academy of Management Journal, 39(2), 292-339. Goldberg, L. R. (1990). An alternative Description of personality. The Big-Five Factor Structure. Journal of Personality and Social Psychology, 59(6), 1216-1229. Heinonen, E., Lindfors, O., Laaksonen, M. A., Knekt, P. (2012). Therapists' professional and personal characteristics as predictors of outcome in short- and long-term psychotherapy. Journal of Affective Disorders, 138(3), 301-312. Holland, J. L. (1959). A theory of vocational choice. Journal of Counseling Psychology, 6, 35 45. Judge, T. A., Weiss, H. M., Kammeyer-Mueller, J. D., & Hulin, C. L. (2017). Job attitudes, job satisfaction, and job affect: A century of continuity and of change. Journal of Applied Psychology, 102(3), 356-374. Kim, Y. (2012). Music therapists job satisfaction, collective self-esteem, and burnout. Arts In Psychotherapy, 39(1), 66-71. Tajfel, H., Turner, J.C. (1979) An integrative theory of intergroup conflict, in The Social Psychology of Intergroup Relations (ed. W.G. Austin and S. Worchel), Brooks/Cole, Monterey, CA, pp. 33 47. Rosenberg, M. (1965). Society and the adolescence self-image. Princeton, N.Y.: Princeton University Press. Perepjolkina, V, Reņģe, V. (2013). Latvijas Personības aptauja (LPA-v3). Testa rokasgrāmata. Luhtanen, R., Corcker, J. (1992). A collective self-esteem scale: Self-evaluation of one s social identity. Personality and Social Psychology Bulletin, 18, 302 318.
Paldies par uzmanību!