Slaids 1

Transkripts

1 Nemateriālais kultūras mantojums (NKM) Latvijas kultūrpolitikas kontekstā Seminārs «Tradicionālās kultūras iespējas valsts kultūrpolitikā un izglītībā» 2012.gada 7.martā, Rīgā

2 Dokumenti, tiesību akti 1. Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalsts (2003.). 2. Latvijas nozaru politikas «jumta» dokumenti («Latvija 2030»; «Nacionālais attīstības plāns»). 3. Latvijas kultūrpolitikas dokumenti (Kultūrpolitikas vadlīnijas; Koncepcija par Latvijas NKM saglabāšanu) 4. Latvijas tiesību akti (likums «Par pašvaldībām», «Dziesmu un deju svētku likums»; «Muzeju likums»; MK not.par kultūras statistiku; NKM likumprojekts) 2

3 UNESCO Konvencija par NKM saglabāšanu Konvencijas mērķi: 1.saglabāt NKM; 2.nodrošināt cieņu pret attiecīgo kopienu, grupu un indivīdu NKM; 3.veidot izpratni vietējā, nacionālā un starptautiskajā līmenī par NKM nozīmi, nodrošinot tā savstarpēju atzīšanu; 4.nodrošināt starptautisku sadarbību un palīdzību. Dalībvalstu loma (Latvija UNESCO konvencijas dalībvalsts kopš 2005.g.) 1.jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu tās teritorijā esošā NKM saglabāšanu (politikas plānošana, tiesību akti, pētījumi, metodiku izstrāde, tiesiski, administratīvi, finansiāli pasākumi NKM dokumentēšanai, pieejamībai, tālāknodošanai (formālās un neformālā izglītība); 2.jāidentificē un jādefinē dažādos NKM elementus (NKM saraksts/i); 3.jāsekmē indivīdu, kopienu, grupu, nevalstisko organizāciju (NVO) līdzdalība. 3

4 «Latvija 2030» ilgtspējīgas attīstības stratēģija Būtība: Cilvēks, viņa spējas (t.sk. sadarboties), zināšanas, radošums + Latvijas daba, vide, telpa, kultūras mantojums = Latvijas ilgstpējīgas izaugsmes resurss Resursi ir daudzveidīgi, t.sk. labā stāvoklī un mērķu sasniegšanai jāsekmē to efektīva izmantošana. Stratēģiskie principi: Jaunrade attiecas uz visām sabiedriskās un saimnieciskās dzīves sfērām; Tolerance atvērtība, cieņa, t.sk. pret dažādām kultūrām; Sadarbība, t.sk. starpsektoriālā ilgtspējas pamats; Līdzdalība attieksmju un paradumu maiņa. 4

5 «Latvija 2030» ilgtspējīgas attīstības stratēģija 7 Kultūras telpas attīstība 1 Ieguldījumi cilvēkkapitālā 2 Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība Paradigmas maiņa izglītībā 6 3 Telpiskās attīstības perspektīva 5 Daba kā nākotnes kapitāls 4 Inovatīva un ekoefektīva ekonomika 5

6 «Latvija 2030» ilgtspējīgas attīstības stratēģija Prioritāte Nr.1 Kultūras telpas attīstība Rīcības virzieni: Spēcīga nācijas identitāte un piederības izjūta Latvijas kultūras telpai: materiālais un nemateriālais kultūras mantojums, t.sk. Dziesmu un deju svētki, valoda, vērtību izpratne, tradīcijas. Radošums. Kvalitatīva kultūrvide. Attīstīta kultūrtepa = vienota un saliedēta sabiedrība jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību radīšanai, kuras novērtē un pazīst Latvijā un pasaulē. 6

7 Latvijas Nacionālais attīstības plāns ( ) 1. mērķis: Izglītots un radošs cilvēks 1.3. Mūžizglītība cilvēka radošā potenciāla un dzīves kvalitātes izaugsmei 2. mērķis: Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība 2.4. Radošo industriju attīstība 4. mērķis: Valsts un sabiedrības attīstība Vienotas kultūras telpas7veidošana 5. mērķis: Sakārtota uzņēmējdarbības un dzīves telpa Infrastruktūra un pakalpojumi dažādiem cilvēku darbības veidiem un dzīves stiliem 6. mērķis: Cilvēka labklājības kāpums Kopta un pieejama kultūrvide un kultūrvēsturiskais mantojums 7

8 Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas gadam. Nacionāla valsts Stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības. Pilnveidot sadarbību starp kultūras un tautsaimniecības nozarēm Latvijas kultūras daudzveidības veicināšanai un radošās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai. Veidot labvēlīgu vidi radošās daudzveidības attīstībai un stimulēt tiekšanos pēc izcilības. Sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem. Attīstīt un pilnvērtīgi izmantot kultūras potenciālu indivīdu izglītošanai visa mūža garumā, sekmējot uz humānām vērtībām balstītas zināšanu sabiedrības veidošanos. Sekmēt dialogu un saprašanos starp kultūrām un nācijām, bagātināt Latvijas kultūras dzīvi, aktīvi līdzdarbojoties starptautiskajos kultūras procesos un sadarbības tīklos. Veidot uz zināšanām balstītu, uz rezultātiem virzītu kultūrpārvaldību un veicināt kultūras decentralizāciju. 8

9 Koncepcija par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (2008.) 1. Izveidot Latvijas NKM normatīvo bāzi pārvaldības sistēmas noteikšanai un atbalsta mehānismu izveidei; 2. Noteikt par nacionālā NKM saglabāšanas nodrošināšanu atbildīgo institūciju un panākt koordinētu un uz kopīgiem mērķiem orientētu Latvijas NKM saglabāšanā iesaistīto institūciju darbību; 3. Uz Latvijas digitālās kultūras kartes bāzes izveidot Nacionālo NKM sarakstu un uzsākt nacionālā NKM izpausmju saglabāšanas programmu izstrādi un īstenošanu; 4. Noteikt Latvijas NKM meistara statusu un izveidot atbalsta mehānismu NKM meistara zināšanu un prasmju tālāknodošanai; 5. Iekļaut NKM saglabāšanas jautājumus izglītības procesā visos izglītības līmeņos. 9

10 Tiesību akti (1.) Likums par pašvaldībām (1994.) Likumā noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas (15.pants, 4., 5.punkts) t.sk.: - gādāt par iedzīvotāju izglītību ([ ] organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.); - rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.). Dziesmu un deju svētku likums (2005.) pašvaldību kontekstā Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē (9.pants, ceturtā daļa) 10

11 Pašvaldību kultūrpolitika starpnozaru griezumā (ieteikumi) Kultūra + pašvaldību attīstība: lokālā identitāte (savdabīgais, atšķirīgais, inovatīvais u.c.), kvalitatīva un pievilcīga dzīves telpa, pašvaldību konkurētspēja (pakalpojumi), t.sk. NKM kā resurss, radošās pilsētas, kultūras un radošais tūrisms utt. Kultūra + izglītība: vispārējā izglītība, kultūrizglītība, mūžizglītība (apgūt nacionālās kultūras vērtības, tolerance pret citām kultūrām, radošums, profesionālās prasmes, izcilība, līdzdalība, komunikācija, sadarbība, izglītojošas programmas u.c.); Kultūra + ekonomika: radošās industrijas, dizains, kultūrtūrisms u.c. Kultūra + sabiedrības integrācija: kopīgas vērtības, starpkultūru dialogs, tolerance, aktīva pilsoniskā sabiedrība u.c. Kultūra + digitālā vide: jaunas kultūrtelpas apgūšana, mantojuma pieejamība, bērnu un jauniešu iesaiste u.c. 11

12 Tiesību akti (2.) Dziesmu un deju svētku likums (2005.) - Likuma mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju (1.pants); - Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa (vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki) (3.pants); - Dziesmu un deju svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopas (kolektīvi), pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas un amatierteātri u.c. (6.pants, trešā daļa). Muzeju likums (2005.): muzeja jēdzienā, uzdevumos un funkcijās (7.pants, pirmā un otrā daļa) iekļauts materiālās un nemateriālās kultūras, kā arī dabas vērtību princips (vākšana, uzkrāšana, dokumentēšana, saglabāšana, popularizēšana, izmantošana, izglītošana, pieejamība ). Ministru kabineta noteikumu par valsts statistikas apkopošanu kultūras jomā ( ; Nr.1074): valsts statistikas pārskats kultūras t.sk nemateriālās kultūras mantojuma jomā; statistiku (par NKM KNMC) aizpilda vietnē 12

13 NKM jēdziens NKM nozīmē paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos - atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido viņās identitātes un pēctecības izjūtu, tādējādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka radošo darbību. [ ] tiek ņemts vērā tikai tāds nemateriālās kultūras mantojums, kas ir savienojams ar spēkā esošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem un prasībām pēc savstarpējas cieņas kopienu, grupu un indivīdu starpā, kā arī pēc ilgtspējīgas attīstības gada UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 13

14 NKM izpausmes 1. mutvārdu tradīcijas un izpausmes; 2. spēles mākslas; 3. paražas, rituāli, svētki; 4. zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un visumu; 5. tradicionālās amatniecības prasmes. 14

15 Saglabāšana darbības, kuru mērķis ir nodrošināt NKM: - identifikāciju (atpazīšana), - pētniecību, - dokumentēšanu, - aizsardzību, - tālāknodošanu (formālā, neformālā izglītība), - vērtības nostiprināšanu, - atdzīvināšanu (izzūdošais, izzudušais mantojums), - popularizēšanu. 15

16 Sadarbība- garants NKM saglabāšanai Kopienas, Grupas Ģimene, Dzimta NVO Eksperti Pašvaldības Pētniecība s iestādes Izglītības iestādes Atmiņu institūcijas NKM Plānošanas reģioni Valsts UNESCO, UNESCO LNK Kultūras iestādes Fondi (finanšu) Privātais sektors Citas starptautiskas institūcijas 16

17 NKM saglabāšanā iesaistītie STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA Starpvalstu institūcijas UNESCO Starptautiskās organiziācijas VALSTS SEKTORS UNESCO LNK PRIVĀTAIS SEKTORS t.sk. mecenāti, sponsori KM Ministru kabinets IZM ZM u.c. NEVALSTISKAIS SEKTORS KNMC VISC PADOME PLĀNOŠANAS REĢIONI PAŠVALDĪBAS (119) un to iestādes tradicionālās amatniecības prasmes paražas, rituāli un svētki mutvārdu tradīcijas INDIVĪDI, GRUPAS, KOPIENAS spēles mākslas zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un visumu 17

18 TRADICIONĀLĀS KULTŪRAS MANTOJUMA LIKUMS TK materiālais un nemateriālais mantojums 18

19 Likuma mērķi 1. Veicināt mantojuma kā nozīmīga resursa aktualizēšanu (daudzveidība, savdabība, radošums, dzīves kvalitāte, attīstība, vērtības izpratne); 2. Sekmēt valsts, pašvaldību, privātā un nevalstiskā sektora sadarbību; 3. Sekmēt starptautisko sadarbību. 19

20 Saraksti Mantojuma identificēšanai (atpazīšanai), uzskaitei un saglabāšanai tiek veidoti saraksti: Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts (KM); Tradicionālās saimniekošanas saraksts (ZM?); Kulinārā mantojuma saraksts (ZM?). 20

21 Lietpratējs = meistars indivīds, kas pārmantojis vai izglītības ceļā apguvis vienu vai vairākas mantojuma izpausmes, praktizē tās un savā darbībā ir sasniedzis tādu kompetences pakāpi, lai tiešā vai pastarpinātā veidā spētu nodot tālāk citiem savas zināšanas un prasmes, sekmējot konkrētas mantojuma izpausmes saglabāšanu un ilgtspēju. 21

22 Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts 22

23 NKM sarakstā iekļauj visā Latvijā, vienā vai vairākās vēsturiskās vai administratīvās teritorijās, lokālā teritorijā vai latviešu diasporā ārvalstīs saglabājušos nemateriālo kultūras mantojumu (atsevišķus žanrus, tehnikas un prasmes; vairākas NKM izpausmes; kultūrtelpas); NKM lietpratējus (meistarus). 23

24 Kritēriji 1. indivīds, grupa vai kopiena NKM atzīst par sava kultūras mantojuma daļu; 2. NKM piemīt kultūrvēsturiska, mākslinieciska, sociāla, valodiska, pētnieciska nozīme un vērtība; 3. NKM balstās tradīcijā un tiešā vai pastarpinātā veidā tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; 4. NKM ir lietpratēji (meistari), kas var nodrošināt attiecīgā NKM zināšanu un prasmju saglabāšanu un ilgtspēju. 24

25 Sarakstam izpausmi piesaka 1. fiziskas personas (kopiena, grupa, indivīds): princips no apakšas ; 2. juridiskas personas (NVO, pašvaldības, ekspertu institūcijas u.c.): princips no augšas. Pieteikuma sagatavošanā svarīga ir sadarbība! 25

26 NKM saraksta institūcija. Padome. Eksperti. Saraksta institūcija Kompetenci nosaka MK Organizē un koordinē Saraksta procedūras, t.sk. sadarbību ar Padomi; Koordinē informācijas apriti Latvijas Digitālajā Kultūras kartē (Saraksta vietne); Īsteno NKM saglabāšanas aktivitātes, programmas, sadarbojas ar visu līmeņu institūcijām, NVO; Apkopo un analizē informāciju par Sarakstā iekļauto vienību stāvokli, u.c. Padome Izveido un nolikumu apstiprina MK Izveido ekspertu komisijas (ekspertīzei, atzinumiem); Sniedz priekšlikumus politikas, budžeta izstrādē; Pieņem lēmumu par attiecīgu vienību iekļaušanu vai izslēgšanu no Saraksta; Pieņem lēmumu lietpratēja (meistara) statusa piešķiršanai vai anulēšanai; Piedalās publicitātes aktivitātēs, u.c. Eksperti Piesaistes kārtību nosaka MK; Veic ekspertīzi; Sniedz atzinumus Padomei par NKM vienībām un lietpratējiem (meistariem) vienību iekļaušanu vai izslēgšanu no Saraksta; Piedalās publicitātes aktivitātēs, u.c. Saraksta institūcijas uzraugošā institūcija izskata sūdzības (ja tādas ir) saistībā ar Sarakstu. 26

27 Pieteikšanas iekļaušanas posmi 5. Aktivitātes pēc iekļaušanas sarakstā 4. Lēmuma pieņemšana (iekļaušana) un publicitāte 3. Pieteikumu izvērtēšana 2. Pieteikumu sagatavošana un iesniegšana 1. Priekšdarbi: projekti Tradicionālo prasmju skola ( ) un Satiec savu meistaru (no 2012.) 27

28 Līdzdalība NKM saglabāšanā Identificēšana, pētniecība, dokumentēšana Pētījumi (lauka, akadēmiski, u.c.) Dokumentēšana (audio, video, foto, rakstiski, materiālas liecības u.c.) Saturs: pētījuma, dokumentēšanas process, rezultātu apkopšana un pieejamības sabiedrībai nodrošināšana (digitāli, iespiestā veidā u.c.) Īstenotāji: pētniecības iestādes, augstskolas (valsts, reģionālās), NVO (kas specializējas šajā jomā). 28

29 Līdzdalība NKM saglabāšanā Praktizēšana, tālāknodošana, atdzīvināšana regulāri, mērķtiecīgi mājas apstākļos praktizēti vai sabiedrībai pieejami pasākumi, sevišķi izmantojot formālo un neformālo izglītību Saturs: metodiku izstrāde (ZINĀT KĀ!) un pieejamība (t.sk. mūsdienu tehnoloģiju izmantošana), izglītības/studiju programmu/moduļu izstrāde un īstenošana; infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes (t.sk. darba instrumentu) nodrošināšana, uzlabošana, regulāru pasākumu nodrošināšana (meistars māceklis) u.c. Svarīgi: pieejamība visiem vecumiem un sociālajiem slāņiem(iespēja, piem., risināt sociālās atstumtības, problēmas). Īstenotāji: visu līmeņu izglītības iestādes un citi formālās un neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji, t.sk. NVO. 29

30 Līdzdalība NKM saglabāšanā Popularizēšana, vērtības nostiprināšana Saturs: informācijas nodrošinājums, t.k. Latvijas Digitālajā kultūras kartē, kultūras un izglītojoši pasākumi (t.sk. konferences, semināri, akcijas u.c.), dažādu produktu, t.sk. kultūras tūrisma joma radīšana un izplatīšana (iespējama saimnieciskā darbība). Īstenotāji: fiziskas un juridiskas personas, t.sk. NVO. 30

31 Augstākās mācību iestādes Noderīgas saites (resursi) LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve Latvijas Republikas Kultūras ministrija Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs Valsts satura izglītības centrs Latvijas Pašvaldību savienība Valsts un pašvaldību (t.sk. izglītības iestāžu) bibliotēkas Valsts un pašvaldību (t.sk. izglītības iestāžu) muzeji UNESCO UNESCO Latvijas Nacionālā komisija Latvijas Digitālā kultūras karte Latvijas Kultūras kanons Kultūras ministrijas ES kultūras kontaktpunkts, Antonijas iela 9, Rīga, LV-1010, Laura Turlaja, e.pasts: ,

32 Dokumenti interneta vidē Tiesību akti (no vietnes UNESCO Konvencija par nemateriālā mantojuma saglabāšanu: Dziesmu un deju svētku likums: Politikas dokumenti (no vietnes Nacionālās attīstības plāns: Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas gadam. Nacionāla valsts : Koncepcija par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu: Valdības rīcības plāns 2012 Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai: Jumta politikas dokuments Latvijas ilgstpējīgas attīstības darbības stratēģija Latvija 2030 : 32

33 PALDIES PAR UZMANĪBU! Signe Pujāte Tālr ; NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā (Projekta Nr.1DP/ /11/APIA/SIF/170) 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts Kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu 33