Materiâls Madonas rajona attîstîbas programmai

Transkripts

1 MADONAS RAJONA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA I. DAĻA MADONAS RAJONA RAKSTUROJUMS MADONĀ GADS 1

2 I. MADONAS RAJONA RAKSTUROJUMS Saturs lpp. Ievads 3 1. Teritorijas raksturojums 1.1. Ģeogrāfiskais raksturojums Vēsturiskais raksturojums 8 2. Dabas resursi 2.1. Meži Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Ūdeņi Purvi Aizsargājamās dabas teritorijas Ainavas Derīgie izrakteņi Pašvaldības 3.1. Administratīvi teritoriālais iedalījums Pašvaldību sadarbība Administratīvi teritoriālā reforma Cilvēkresursi 4.1. Iedzīvotāji Nodarbinātība Izglītība Nevalstiskās organizācijas Uzņēmējdarbība 5.1. Vispārējs raksturojums Lauksaimniecība un pārtikas ražošana Rūpniecība Tūrisms un amatniecība Uzņēmējdarbības atbalsts Infrastruktūra 6.1. Ceļi Informāciju un komunikāciju tehnoloģijas Energoapgāde Pakalpojumi iedzīvotājiem 7.1. Veselības aprūpe Sociālā palīdzība Sabiedriskais transports Valsts iestādes Komunālie pakalpojumi Atpūtas un brīvā laika organizēšana 8.1. Kultūra Sports SVID analīze 102 2

3 MADONAS RAJONA RAKSTUROJUMS Ievads aktualizēta un papildināta, pārskatot gadā izstrādāto dokumentu "Madonas rajona attīstības plāns". Plānošanas procesā tika iesaistītas dažādas sabiedrības grupas: rajona pašvaldību darbinieki, uzņēmējdarbību atbalstošās iestādes un organizācijas, rajona nevalstiskās organizācijas. Darba procesā apkopoti dažādi viedokļi un nākotnes attīstības redzējumi. sastāv no šādām sadaļām: I daļa - Madonas rajona raksturojums; II daļa - Madonas rajona attīstības stratēģija; III daļa - s papildinājumi. Izstrādājot šo programmu, tika izmantoti Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Lursoft datu bāzes, Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas nostādņu, Nodarbinātības valsts dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, rajona padomes nodaļu un citu rajona iestāžu informācija. Paldies visiem, kas esam strādājuši pie šīs s izveides. Būsim pateicīgi par komentāriem, priekšlikumiem un labojumiem, par rajona attīstību veicinošām jaunām projektu pieteikumu idejām, jo attīstība ir process, kas nebeidzas. 3

4 1. Teritorijas raksturojums Ģeogrāfiskais raksturojums Reljefs Madonas rajons atrodas ziemeļaustrumu Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos. Rajons robežojas ar Aizkraukles, Cēsu, Ogres, Rēzeknes, Gulbenes, Jēkabpils, Preiļu un Balvu rajoniem. Tā teritorija aizņem 3349 m 2, un tas ir otrs lielākais rajons valstī aiz Liepājas rajona. Īpatnējais ģeogrāfiskais novietojums un klimatiskie apstākļi rajona teritoriju nosacīti sadala divās daļās: 1) Vidzemes augstiene; 2) Lubānas līdzenums. 1) Vidzemes centrālajai augstienei raksturīgs paugurains reljefs, kuru vairākos virzienos šķērso pauguraines grēdas jeb vaļņi (Gulbenes, Madonas Trepes, Pļaviņu u.c.). Rajona teritorijā atrodas Vestienas pauguraine, Augšogres pazeminājums un daļa no Piebalgas pauguraines. Vestienas pauguraini (Vidzemes augstienes dienvidaustrumu grēdu) šķērso daudzas upju un ezeru ielejas, veidojot gleznainu, Vidzemei raksturīgu, ainavu. Madonas rajona teritorijā izvietoti 8 Vidzemes centrālās augstienes augstākie pauguri Latvijas augstākā vieta Gaiziņkalns (311,6 m v.j.l.), Sirds kalns (296,8 m v.j.l.), Abrienas kalns (287,3 m v.j.l.), Mazais Gaiziņkalns (283,6 m v.j.l.), Nesaules kalns (284,2 m v.j.l.), Ķelēnu kalns (283,4 m v.j.l.), Dravēnu kalns (282,7 m v.j.l.), Bolēnu kalns (282,5 m v.j.l.). Pakalnu ieplakās daudz gleznainu ezeru Kaķīša (Viešura), Kāla, Līdēres, Talejas, Liezēres, Pulgošņa u.c. Liezēres pagasta dienvidrietumos atrodas Augšogres un Augšgaujas ieplakas ar ezeriem un purviem vai smiltāju viļnotiem līdzenumiem, kurus veidojušas ledāju kušanas ūdeņu sanestās smiltis. 2) Lubānas līdzenums aizņem rajona austrumu daļu. Teritorijai raksturīgs ļoti līdzens reljefs, kas veidojies ledāju kušanas ūdeņu baseina zemākajā vietā 93 līdz 115 m v.j.l. Līdzenuma austrumu daļā izvietojies lielākais Latvijas ezers Lubāns (8270 ha). Madonas rajonā atrodas aptuveni viena trešā daļa no ezera platības. Lubāna ezera teritoriju raksturo applūstoša zemienes daļa, purvu un mitru mežu komplekss. Ezera ūdens līmeņa regulēšana uzsākta gadā. Tad padziļināja Aiviekstes upes gultni un izraka Meirānu kanālu. Apjomīgi kompleksie hidroloģiskie un hidrotehniskie darbi veikti laikā no gada līdz gadam, izveidojot sarežģītu kanālu, dambju un slūžu sistēmu. Applūstošās teritorijas pie Lubāna ezera ir nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas. 4

5 1. attēls Dabas apvidu izvietojums Madonas rajonā Lubānas līdzenums Jersikas līdzenums Adzeles pacēlums Aronas paugurlīdzenums Vestienas pauguraine Piebalgas pauguraine Augšogres pazeminājums Augšgaujas pazeminājums Gulbenes paugurvalnis Klimats Reljefa īpatnības nosaka klimatiskos apstākļus Madonas rajonā. Mākoņainība augstienē ir lielāka kā līdzenumā, gadā vidēji ir 171 apmākusies diena. Pārējā rajona teritorijā apmākušos dienu daudzums vidēji gadā sasniedz dienas. Saulainākie mēneši ir pavasara beigās un vasarā. Gaisa vidējā temperatūra paaugstinās virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem. Aukstākais mēnesis ir janvāris, kad vidējā gaisa temperatūra ir 7 0 C. Zemākā reģistrētā 39 0 C. Atlantijas gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, taču atsevišķās aukstās ziemās tie var arī nebūt. 2. attēls Vidējā gaisa temperatūra janvārī Madonas rajonā -7-8 o C -6-7 o C Siltākais mēnesis ir jūlijs, kad vidējā gaisa temperatūra ir no +16,5 0 C līdz C. Vasarā reljefs jūtami ietekmē gaisa temperatūru. Augstienē jūlijs ir nedaudz vēsāks kā līdzenumā. Arī 5

6 vasarā, tāpat kā ziemā, ciklonu darbības ietekmē gaisa temperatūra var ievērojami svārstīties. Augstākā reģistrētā temperatūra C. 3. attēls Vidējā gaisa temperatūra jūlijā Madonas rajonā +16,0 +16,5 o C +16,5 +17,0 o C +17,0 +17,5 o C Bezsala periods (vidēji 120 dienas) Vidzemes augstienē ir īsākais Latvijā. Rajona līdzenuma teritorijā bezsala periods vidēji gadā ir dienas. Veģetācija atjaunojas aprīļa beigās, bet beidzas oktobra vidū. Rudens salnas sākas septembra sākumā. Pēdējās pavasara salnas novērojamas maija beigās, bet Vidzemes augstienē jūnija sākumā. Nokrišņu daudzums Lubānas zemienē, kas ir viena no nokrišņiem nabadzīgākajām vietām Latvijā, ir mm gadā. Vidzemes Centrālajā augstienē ap Vestienu un Ērgļiem - vēsākajā un mitrākajā vietā Latvijā nokrišņi sasniedz mm gadā. Var sasniegt pat mm gadā. Lielākais nokrišņu daudzums ir jūlijā un augustā ( mm), tad bieži vērojami pērkona negaisi. Gāzienveida lietus laikā nokrišņu intensitāte var sasniegt 2 3mm vienā minūtē. Vismazāk nokrišņu ir ziemas beigās, pavasara sākumā. Augstienē 20% nokrišņu ir sniegs, 67% - lietus, bet 13% - jauktie nokrišņi: slapjš sniegs ar lietu. Līdzenumā lietus nokrišņu īpatsvars ir 70 75%, bet sniega tikai 11 16%. 4. attēls Nokrišņu daudzums Madonas rajonā <650 mm mm mm mm mm >850 mm 6

7 Pirmais sniegs parasti nokūst un pastāvīga sniega sega izveidojas decembrī. Biežie atkušņi ietekmē sniega segas biezumu. Biezākā sniega sega ir februāra beigās un marta sākumā: Gaiziņkalnā - vidēji 50 cm, bet Lubānas līdzenuma dienvidos, teritorijā pie Varakļāniem, sniega segas biezums nepārsniedz 20 cm. Nokrišņiem bagātos gados, ja nav atkušņu, augstienē var veidoties vairāk kā 1 metri bieza sniega sega. Madonas rajonā augsne sasalst decembra vidū, reizē ar pastāvīgas sniega segas veidošanos, bet atkūst aprīļa vidū. Vidējais sasaluma dziļums ir cm. Atsevišķos gados augsnes sasalums var pārsniegt 1 m dziļumu. Dažreiz, zem biezas sniega kārtas, augsne nesasalst pat visu ziemu. 5. attēls Vidējais sniega segas biezums Madonas rajonā cm cm cm cm Sniega sega sāk sairt marta beigās līdzenuma teritorijā, bet augstienē aprīļa sākumā. Gaiziņkalna tuvumā apkārtne klāta ar sniegu vidēji 140 dienas gadā, turpretī līdzenumā, rajona dienvidaustrumu daļā tikai 100 dienas vai pat vēl mazāk. 6. attēls Dienu skaits ar sniega segu Madonas rajonā dienas dienas dienas dienas dienas 7

8 Vidējais vēja ātrums augstienē ir 4 m/s, bet līdzenumā līdz 3 m/s. Vislielāko ātrumu vējš sasniedz rudens un ziemas mēnešos, kad valdošie ir dienvidrietumu vēji. Vasarā un rudens sākumā dominē rietumu vēji, kas liecina par jūras gaisa masu ieplūšanu Latvijas teritorijā. Tie atnes vēsu un lietainu laiku vasarā, bet ziemā bieži rada atkušņus. Rajona teritorijas ziemeļu un ziemeļrietumu daļā dažreiz vasarās pērkona negaisa laikā vērojami nelieli, bet spēcīgi virpuļviesuļi. Postošākais bija gadā pie Pulgošņa ezera, 2 km attālumā no Ērgļiem. Ziemās, ja gaisa temperatūra ir 0 0 līdz 5 0 C, vējam pastiprinoties, novērojami sniegputeņi, kas pasliktina satiksmes apstākļus uz rajona ceļiem. Biežāk nekā līdzenumā, augstienē novērojams apledojums un sarma (Gaiziņkalna apkārtnē aptuveni 39 dienas gadā). Vidēji gadā, visbiežāk vasarā, ar pērkona negaisu novērotas dienas. Krusa rajonā novērojama samērā reti, vidēji 1 2 dienas gadā. Miglas veidošanos sekmē bieži jūras gaisa masu ieplūdumi, purvi. To sekmē arī Madonas rajona reljefs. Spilgti izpaužas Vidzemes centrālās augstienes ietekme - Gaiziņkalnā gadā vidēji ir 107 miglainas dienas. Klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi ziemas sporta un tūrisma attīstībai rajonā. Garā ziema palielina izdevumus ceļu kopšanai, salīdzinot ar citiem Latvijas rajoniem. Pavasara atkušņos satiksme atsevišķos ceļu posmos var tikt apgrūtināta vai pārtraukta apledojuma dēļ. Vēsturiskais raksturojums Rajona apdzīvotība iesākās nepilnu desmit tūkstošu gadu pagātnē. Sākumā tā vairāk saistās ar līdzenuma daļu, ne Vidzemes augstieni. Akmens laikmeta mītnes Latvijā visbiezāk izvietotas ap Lubāna ezeru, tā vārds pazīstams arī Eiropas senatnes pētniekiem. Pa Daugavas - Aiviekstes ūdensceļu no jūras puses pie Lubānas apkārtnes medniekiem un zvejniekiem atceļojis dzintars, kas šeit apstrādāts. Attīstoties darba rīkiem, ieviešoties dzelzs apstrādei, dzīves vietu skaits vairojās, arī tur, kur agrāk to nebija. Noteiktākas rakstiskas ziņas sākas tikai ar XIII gs., kad par Baltijas jūras austrumu piekrastes teritoriju lielāku uzmanību sāka izrādīt krusta karotāji no Rietumeiropas. Kā lielāki centri tad minētas Jersikai pakļautās Cesvaine, Mārciena un Negeste. Madonas apkārtne atradās sāņus no galvenajiem satiksmes ceļiem, kas lielāko tiesu gāja līdzās upēm. Tomēr gar ceļu Koknese - Cesvaine - Alūksne apdzīvotība bija blīvāka. XIII - XVI gs. apvidū te bija Rīgas arhibīskapa un tā vasaļu zemes īpašumi ar pilīm Baltavā, Bērzaunē, Cesvainē, Ērgļos, Kalsnavā, Lubānā un Ļaudonā. Līdztekus tām pakāpeniski izveidojās arī mazāki saimnieciski centri - muižas. Kopš XVI gs. otras 8

9 puses šeit vairākkārt gājis cauri svešzemju karaspēks. XVII gs. austrumos no Aiviekstes veidojās robeža starp Vidzemi un Latgali, tolaik tās piederēja katra savai valstij, bet zināma atšķirība saglabājās arī turpmāk gada, tā sauktie galvasnaudas, nemieri skāra Bērzaunes, Cesvaines, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres draudzes. Politiskā virsvaldība mainījās, tomēr vairumā saglabājās vācu tautības lielie zemes īpašnieki, vēlāk tiem piepulcējās pa kādam krievu muižniekam. Arī luterāņu mācītāji līdz XIX gs. beigām bija vācu tautības. Latvieši bija zemnieki, pirms gada - dzimtcilvēki. Katram bija savs vārds, taču uzvārdu tolaik aizvietoja dzīves vietas mājas nosaukums. Zemnieku pierakstīja tam pagastam, kurā tas dzīvoja pilngadības sasniegšanas brīdī un kuram tas arī maksāja nodokļus visu mūžu, kaut vēlāk varbūt dzīvoja citur. XIX gs. četrdesmitajos gados daļa apkārtnes zemnieku pārgāja pareizticībā. Dibinoties pagastskolām, pieauga to loma lasītprasmes apguvē, salīdzinot ar agrāko mājmācību. Uz laukiem cilvēki sāka pulcēties koros, veidojās arī pirmās saimnieciska rakstura - apdrošināšanas, krājaizdevu un citas biedrības. Madonas apkārtne iezīmējās kā piena lopkopības centrs. Pēc sētu iepirkšanas nostiprinājās zemnieku saimnieciskā patstāvība gadā darbu sāka Stukmaņu - Valkas dzelzceļa līnija caur Mārcienu un Cesvaini. Madonā tajā laikā izvietojās vairākas apriņķa pārvaldes iestādes. XX gadsimtu ievadīja gada revolūcija ar demonstrācijām, mītiņiem baznīcās, krogu demolēšanu, uzbrukumiem cara armijas karavīriem, muižu dedzināšanu, kam sekoja soda ekspedīcijas terors. Pirmā pasaules kara laikā Kurzemes bēgļi savu mājvietu uz laiku atrada vietējos pagastos, savukārt daļa šejieniešu aizceļoja uz Krieviju. Tiešā karadarbība apkārtni neskāra, tomēr iespaidu atstāja arī politisko varu maiņas gadā no Cēsu apriņķa atdalīts Madonas apriņķis, vēl pēc gada Madona ieguva pilsētas tiesības. Turpināja attīstīties piena lopkopība, cēla jaunas pienotavas un krējotavas. Novads iesaistījās cukurbiešu audzēšanā jaunizveidotajām cukurfabrikām. Latvijas lielākā hidrocentrāle pirms Ķeguma bija Aiviekstē. Blakus uzcēla arī raidstaciju Rīgas radio programmas pastiprināšanai Latvijas austrumdaļā. Daļēji uzbūvēja projektēto dzelzceļa līniju no Rīgas uz Lubānu. Otrā pasaules kara beigu posmā gada rudenī fronte skāra novadu. Daļa cilvēku savas dzīvesvietas pameta. Smagākās kaujas notika rajona teritorijas rietumdaļā, tomēr arī citur bija jūtami postījumi. Mežabrāļu kustība turpinājās vairākus gadus, kaut gan to ietekmēja civiliedzīvotāju aresti un lielā gada marta izsūtīšana. Piespiedu kolektivizācija samazināja lauksaimniecisko ražošanu uz ilgāku laiku, tomēr sešdesmitajos gados tā lēnām auga. Citās jomās lielāka, citās mazāka, taču nozīmīga loma saglabājās piemājas saimniecībām. Rūpnieciskā ražošana pamatā bija 9

10 saistīta ar lauksaimniecības produktu pārstrādi gados notika daudzkārtējas pārmaiņas administratīvi teritoriālajā iedalījumā gan rajona iekšienē, gan ārējās robežās. 2. Dabas resursi Madonas rajona teritorija ir bagāta ar unikālām dabas vērtībām gada 1. janvārī rajona kopējā platība ha. Lielākais īpatsvars no tās ir mežiem ,1 ha (47,3%), lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem ,8 ha (37,0%), purvi klāj 13049,7 ha (3,9%), bet zem ūdeņiem atrodas 11774,6 ha (3,5 ha). 7. attēls Dabas resursu īpatsvars Madonas rajonā 4% 37% 4% 8% 47% meži LIZ purvi ūdeņi pārējās zemes Meži Lielāko Madonas rajona teritorijas daļu aizņem meži, kas ir viena no lielākajām un visdinamiskāk izmantojamām dabas bagātībām valstī. Kopējā koksnes krāja ir aptuveni 16,7 milj. m 3. Daļu mežu (14342 ha) nav atļauts izmantot intensīvai saimnieciskajai darbībai, jo tie atrodas valsts nozīmes īpaši aizsargātajās teritorijās (Teiču, Krustkalnu rezervāti) vai arī ir meža zinātnes pētījumu objekti. Valsts īpašumā ir ha jeb 44% no kopējās mežu platības rajonā. Priede, egle, bērzs tās ir koku pamatsugas Madonas rajonā. Kurināmās koksnes resursus, ievērojot mazvērtīgo koksni un atkritumus, kopumā novērtē uz 225 tūkst. m 3 gadā, kas ir visaugstākais rādītājs Latvijā. Mežs ietekmē klimatu, attīra gaisu un ūdeni, dod patvērumu daudzām augu un dzīvnieku sugām. Rajona meži ir bagāti ar meža dzīvniekiem, tāpēc iespējams tos medīt. Samazinājušās pārnadžu aļņu, briežu, mežacūku un stirnu populācijas, bet pieaudzis bebru skaits. Mežs ir jūtīga un mainīga ekosistēma, kas reaģē uz jebkurām vides izmaiņām. Skujkoki sekmē nenoplicinošas mežsamniecības sistēmas veidošanos. 10

11 Koksnei, kuru iegūst no pareizi apsaimniekota meža, saglabājot bioloģisko daudzveidību, ainavas mozaīku un meža resursus, tiks piešķirts zaļais sertifikāts, kas palielinās konkurētspēju pasaules tirgū. Rajona meža resursus pārrauga Valsts meža dienesta (VMD) Madonas virsmežniecība, kuras uzraugāmā teritorija sakrīt ar rajona administratīvo robežu. 1. tabula Mežu platības un to sadalījums Madonas virsmežniecībā Mežniecība Valsts meži (ha) Meži ar izstrādātiem meža apsaimniekošanas projektiem (ha) Meži, kuros nav izstrādāti apsaimniekošanas projekti (ha) Kopējā platība (ha) Liezēres Ērgļu Vestienas Madonas Cesvaines Lubānas Klānu Kalsnavas Saikavas Varakļānu Kopā virsmežniecībā Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir viens no nozīmīgākajiem tautsaimniecības resursiem. Zemes lietotāji ir valsts, pašvaldības, uzņēmumi un privātpersonas. 8. attēls Zemes lietotāji Madonas rajonā ,5 fizisko personu lietojumi 728,6 juridisko personu lietojumi 8881,8 pašvaldību lietojumi 84285,4 valsts pārvaldes institūciju lietojumi 11

12 8a. attēls Zemes īpašumi Madonas rajonā fizisko personu īpašumi ,4 juridisko personu īpašumi 6104, ,5 38,3 pašvaldību īpašumi valsts īpašumi jaukta statusa īpašumi Aramzeme aizņem 79263,8 ha, augļudārzi - 638,5 ha, pļavas 19551,1 ha, ganības 25522,4 ha no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības. 9. attēls Lauksaimniecības zemes izmantošana Madonas rajonā meži 37% 7% 47% ceļi ūdeņi purvi 4% 3% 2% liz pārejās zemes Visvairāk lauksaimniecībā izmantojamo zemju atrodas Ošupes, Barkavas, Ļaudonas, Praulienas, Murmastienes un Varakļānu pagastos, kas izvietoti līdzenumā. 2. tabula Zemes izmantošana pagastos Pašvaldība LIZ sadalījums LIZ kopā Aramzeme Augļu dārzi Pļavas Ganības Aronas pagasts 3260,6 60,3 689,7 1946,9 5957,5 Barkavas pagasts 6411,9 26,5 1237,6 1344,9 9020,9 Bērzaunes pagasts 2455,2 71,6 220,3 1653,4 4400,5 Dzelzavas pagasts 3677,3 38,5 673,6 970,7 5360,1 Ērgļu pagasts 2648,3 14,5 486,3 1561,8 4710,9 12

13 Indrānu pagasts 3103,1 19,8 1902,0 1092,1 6117,0 Jumurdas pagasts 1631,6 8,9 400,2 851,1 2891,8 Kalsnavas pagasts 3485,9 23,9 640,5 1285,4 5435,7 Lazdonas pagasts 105,7 4,6 3,6 80,9 194,8 Liezēres pagasts 4971,3 47,9 806,1 2611,0 8436,3 Ļaudonas pagasts 5471,6 44,8 1465,6 1015,4 7997,4 Mārcienas pagasts 1603,1 13,0 474,3 863,8 2954,2 Mētrienas pagasts 3980,8 17,3 613,4 812,2 5423,7 Murmastienes pagasts 5027,0 34,9 1027,6 853,5 6943,0 Ošupes pagasts 8924,3 24,1 1286,2 775, ,0 Praulienas pagasts 4936,7 50,3 2432,3 1655,0 9074,3 Sarkaņu pagasts 3048,4 25,8 900,5 1405,6 5380,3 Sausnējas pagasts 2386,1 15,0 413,6 1340,0 4154,7 Varakļānu pagasts 3777,9 28,8 1543,5 1091,0 6441,2 Vestienas pagasts 2534,0 8,5 364,6 1000,4 3907,5 Kopā 78186,1 630, , , ,9 Ūdeņi Madonas rajona teritorijā izvietojušies 189 ezeri. Lielākie no tiem ir Lubāns 8210 ha platībā (rajona teritorijā ha), Kāla ezers 407,1 ha, Viešura jeb Kaķīša ezers 176 ha, Jumurdas ezers 173,7 ha, Lielais Līdēris 125,2 ha, Liezēris 105,9 ha. Nelielā rajona teritorijā izvietojusies Latvijā unikāla ezeru sistēma: Lazdonas ezeri, kas atrodas Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas un Praulienas pagastos, vairākās grupās 17,5 km izstieptā teritorijā no Salu ezera ziemeļiem līdz Svētes ezera dienvidiem. Pavisam aptuveni 10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru ar kopplatību līdz 1,5 km 2. Lubāna ezera teritorijā iesākas un rajonu šķērso Aiviekstes upe ar pietekām Kuju, Aronu, Bērzauni un Taleju. Rajona teritorijā savu plūdumu uzsāk Ogres un Pērses upes. Rajonu šķērso daudzas mazas upītes un strautiņi, vietām grūti identificējamas, jo izskatās pēc grāvjiem. Upju režīmam ir raksturīgi pavasara pali un mazūdens periodi, kā arī periodiski vasaras, rudens un ziemas uzplūdi. Pavasara palu laikā pa upēm aizplūst līdz 55% no gada kopējā ūdens daudzuma. Ir liels skaits mākslīgo kanālu un meliorācijas grāvju, kuru kopīgais garums nav uzskaitīts. Purvi Rajona teritorijas līdzenumā, it īpaši Lubānas zemienē un stipri pārpurvotajā Aiviekstes upes krasta apkaimē, izveidojušies samērā lieli purvu masīvi: Baltie Klāni 4064 ha, Salas purvs

14 ha, Lubānas purvs 1966 ha, Teiču purvs ha. Ar purviem bagātākie ir Murmastienes, Indrānu, Barkavas, Mētrienas un Ošupes pagasti. Purvi uzkrāj ūdeni, ietekmējot tuvākās apkārtnes klimatu un upju ūdens režīmu. Purvi darbojas kā filtri, attīrot piesārņotos virszemes un lietus ūdeņus, tie ir biotops daudzām dzīvnieku un augu sugām. Purviem ir liela saimnieciska nozīme. Tajos ir apjomīgi kūdras krājumi, kas dabiski uzkrājas, radot iespējas attīstīt netradicionālās lauksaimniecības nozares dzērveņu, zileņu un citu ogu audzēšanu, kā arī izmantot kūdras iegulas rūpnieciskai pārstrādei. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Madonas rajons ir vienīgais Latvijā ar īpaši daudzveidīgām, unikālām, Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām. Madonas rajona teritorijā atrodas 20 aizsargājamas dabas teritorijas ar kopējo platību ha jeb 16% no rajona teritorijas, kas pakļautas dažādiem dabas aizsardzības režīmiem. Lielākie aizsargājamie objekti ir Teiču un Krustkalnu rezervāti, Vestienas ainavu aizsargājamais apvidus, Pārabaines dabas liegums, Pededzes lejtece. 3. tabula Madonas rajona aizsargājamās dabas teritorijas Nosaukums Statuss Pašvaldības Ha 1 Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus aizsargājamo ainavu apvidus Bērzaune, Jumurda, Vestiena, Arona, Ērgļi Gaiziņkalna dabas parks dabas parks Bērzaune, Vestiena, Arona Akmeņupīte ģeomorfoloģiskais objekts 4 Barkavas ozolu audze botāniskais liegums Barkava Bolēnu avots ģeoloģiskais objekts Bērzaaunes Ilziņa ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Ērgļi Vestiena 7 Jumurdas ezera salas botāniskais liegums Jumurda Jumurdas ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Jumurda Kāla ezera salas botāniskais liegums Vestiena Krāku (Svētes-Dreimaņu) avotu grupa ģeoloģiskais objekts Mārciena Lielsalas purvs dzērvenāju liegums Murmastiene Lubānas ieplaka dabas liegums Barkava, Ošupe Nesaules kalns kompleksais dabas liegums Arona 14 Palšu purvs dabas liegums Jumurda Pārabaine dabas liegums Indrāni, Ošupe Pededzes lejtece dabas liegums Indrāni Seldžu ozolu audze botāniskais liegums Indrāni

15 Nosaukums Statuss Pašvaldības Ha 18 Velna skroderis ģeomorfoloģiskais objekts Prauliena 19 Krustkalnu valsts rezervāts rezervāts Ļaudona, Mārciena, Prauliena Teiču valsts rezervāts rezervāts Mētriena, Barkava, Varakļānu pag., Murmastiene Teiču valsts rezervāts, dibināts gadā, ir lielākais Latvijas dabas rezervāts. No rezervāta kopplatības 77% aizņem purvi, 20% - mežu platības, 0,8% - pļavas un 2,2% - ūdens tilpnes. Teiču rezervāta galvenā dabas vērtība ir plašs un maz ietekmēts mitro biotopu komplekss, sūnu purvs ar tam raksturīgām augu un dzīvnieku sugām. Īpaša nozīme ir Teiču purvam, jo tā teritorija ir retu, saudzējamu, purvam specifisku putnu dzīves vide. Rezervāts izveidots ar mērķi saglabāt šīs dabas vērtības un nodrošināt biotopu dabīgu attīstību. Teiču un Pelēčāres purvi, kā vienota teritorija, iekļauti Ramsāres konvencijas (konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši par ūdensputnu dzīves vidi, pieņemta gadā) vietu sarakstā. Latvija šai konvencijai pievienojusies gadā. Dabas aizsardzības organizācijas - BirdLife International un Starptautiskais ūdensputnu un seklūdeņu pētniecības birojs iekļāvis šo teritoriju Eiropas Putniem nozīmīgo vietu sarakstā. Krustkalnu rezervāts, dibināts gadā, atrodas Aronas paugurlīdzenumā. Rezervāta austrumu malu veido Madonas - Trepes valnis ar īpatnēju reljefu, jo augstas pauguru virsotnes mijas ar dziļām ieplakām, kurās izveidojušies ezeriņi vai purviņi, kā arī vaļņu pakājēs izplūst daudzi karbonātiem bagāti avoti. Rietumu malu veido liela pārpurvota ieplaka (Dūku - Svētes ieplaka), kurā izgulsnējušies saldūdens kaļķieži. Šī ieplaka atdala Madonas - Trepes valni no Praulienas pauguraines, kas veido rezervāta ziemeļu galu. Šeit samērā zemus vaļņus ar lēzenām nogāzēm vienu no otra atdala plaši pārpurvoti pazeminājumi. Pateicoties ļoti atšķirīgajiem biotopiem, rezervātā sastopama bagātīga augu un dzīvnieku valsts. Teiču un Krustkalnu dabas rezervāti ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās jāsaglabā esošās dabas vērtības un dabiskie procesi pēc iespējas netraucētā stāvoklī. Tāpēc rezervātos netiek pieļautas tādas darbības, kuras var kaut kādā veidā nelabvēlīgi ietekmēt to ekosistēmas. Lai to nodrošinātu, nepieciešama šo teritoriju kontrole un uzraudzība. Rezervātu teritoriju apmeklēšana un jebkādu dabas resursu izmantošana ir stingri ierobežota. To kontrolē vides inspektori, kuri ir 15

16 atbildīgi par rezervātu dabas aizsardzību pret jebkādām nevēlamām ietekmēm. Inspektoru pienākumos ir nepieļaut šo aizsargājamo teritoriju nelikumīgu apmeklēšanu, ogošanu, zvejošanu un mežu ciršanu, jo šādas neatļautas darbības ne tikai tieši negatīvi ietekmē kādas dzīvnieku, putnu vai augu sugas, bet izraisa zemsedzes nomīdīšanu, piesārņošanu ar atkritumiem, kā arī purva un meža ugunsgrēku draudus. Lubāna mitrāja koplekss ietver teritoriju ap Lubāna ezeru aptuveni 100 tūkst. ha platībā, kas izvietojas Madonas un Rēzeknes rajonu teritorijās. Lauksaimnieciski izmantojamā zeme aizņem 50%, meži 22%, augstie purvi 17% un ūdeņi 11% no mitrāja teritorijas. Pavasaros teritorijas applūst, neskatoties uz to, ka ir hidrotehnisko būvju sistēma ūdens līmeņa regulēšanai. No plūdiem pasargātā teritorija ir 45 tūkst. ha, tai skaitā, 84% - lauksaimnieciski izmantojamā zeme ir nosusināta ar drenāžu. Pašlaik tiek izmantoti aptuveni 70% šo zemju, galvenokārt, lauksaimnieciskai ražošanai. Ir ierīkoti zivju dīķi 3,2 tūkst. ha platībā. Teritorija ir unikāla ar biotopu daudzveidību un reto ūdens putnu ligzdošanas vietām gadā ar valdības atbalstu Japānas starptautiskā sadarbības aģentūra izstrādāja projektu par Lubāna mitrāja apsaimniekošanas stratēģiju, definējot pasākumus daudzveidīgo dabas vērtību saglabāšanai gadā Eiropas dabas aizsardzības programma Life nature atbalstīja Madonas rajona padomes iesniegto projektu Par dabas pārvaldību Lubāna mitrāja kompleksā, kas ietver putnu aizsardzības programmu, ūdens līmeņa un hidrotehnisko būvju apsaimniekošanu, kā arī ekotūrisma attīstību. Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus (VAAA) nodibināts gadā ha platībā. Noteiktas robežas, izstrādāts teritorijas funkcionālais zonējums, precizēti aizsardzības pasākumi teritorijām Vestienas, Ērgļu, Jumurdas, Aronas, Liezēres pagastos. Funkcionālo zonu tipus VAAA nosaka šādi faktori: - unikālu dabas objektu esamība; - kultūrvēsturiskās vides esamība un kultūrvēsturisko objektu bagātība; - ainavu reģionālās īpatnības un izvietojums teritorijā; - cilvēka darbības centru vēsturiski nosacītais izvietojums un attīstības tendences; - pastāvošās cilvēka darbības saimnieciskās, rekreatīvās un dabas aizsardzības tradīcijas; - dabas un pieminekļu aizsardzības prasības. Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū ir izdalītas astoņas funkcionālās zonas: - Dabas parki Gaiziņkalna dabas parks 1500 ha; 16

17 - Rezerves dabas parku veidošanai teritorijas ap Bākūžkalnu, Sietnieku, Dreimaņu un Vidus ezeriem; - Aizsargājamā kultūrvēsturiskā dabas teritorija Ērgļu pusē ap Pulgošņa ezeru, ietverot muzejus Braki un Meņģeļi ; - Kompleksais dabas liegums Ilziņa ezers ar apkārtējo ainavu 75 ha; - Aizsargājamās dabas teritorijas ap Kāla, Salāja, Dreimaņu un Pakšēnu ezeriem; - Botāniskais liegums Kāla ezera salas ar 5 aizsargājamām salām; - Vietējās nozīmes botāniskais liegums Aronas upes ielejā; - Ainavu aizsardzības un veidošanas zonas pārējā teritorijā, kas atrodas ārpus dabas aizsardzības zonām. Veidojot potenciālo aizsargājamo dabas teritoriju tīklu Natura 2000 nacionālā līmenī, rajona teritorijā paredzēts papildus noteikt šādas aizsargājamās teritorijas: - Driksnas sils Ļaudonas pagastā 600 ha platībā; - Teritorija ap Kujas upi aptuveni ha; - Kapu (Visagala) ezers 10 ha. Lai saglabātu dzīves kvalitāti rajona teritorijā, dabas resursu aizsardzības nozīmība palielinās. Pieaugot intensīvai tirgus ekonomikai, jāveicina videi draudzīga sociāli ekonomiskā attīstība. Ainavas Ekoloģiskās nozīmes ainavu telpa Madonas rajonā Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas atbilstoši Ramsāres konvencijai ir Teiču valsts rezervāts un Lubāna mitrāja komplekss. Valsts nozīmes īpaši aizsargājamās teritorijas ir Krustkalnu rezervāts, Driksnas sils Ļaudonas pagastā un potenciālā īpaši aizsargājamā valsts nozīmes dabas teritorija ap Kujas upi Praulienas un Sarkaņu pagastos. Minētās ainavu teritorijas, kurām ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā valsts un starptautiskā līmenī, ietvertas valsts nozīmes ainavu ekoloģiskajā tīklojuma struktūrā. Estētiskās kultūrvēsturiskās, vizuālās ainavas telpa Madonas rajonā Vidzemes centrālajai augstienei raksturīgas gleznainas ainavu teritorijas, kurās veikta izpēte projekta Vidzemes josta ietvaros. Vidzemes jostas izpētes teritorija atrodas Vidzemes vidienē un aizņem daļu no Cēsu, Madonas, Aizkraukles un Ogres rajonu zemēm. Kopumā Vidzemes jostas teritorija aizņem aptuveni 75% no Vidzemes centrālās augstienes, tas ir, no tās Latvijas teritorijas, kas ir augstāka par 200 m v.j.l. Augstiene ir ūdensšķirtne Daugavas un Gaujas baseiniem. 17

18 No augstienes plūst Gauja un Tirza, Arona, Veseta, Ogre, Lielā un Mazā Jugla, Amata, Rauna un daudzas mazākas upes. Vestienas pauguri veido ūdensšķirtni starp Ogres un Aiviekstes upju baseiniem. Vidzemes josta vieno Daugavas ieleju ar Vestienas un Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidiem, Gaujas nacionālo parku un dod iespēju projekta teritoriju paplašināt līdz Burtnieku ezera baseinam. Svarīga ir arī Vidzemes jostas sasaiste ar VIA BALTICA telpiskās attīstības zonu. Vidzemes jostas estētiskās kultūrvēsturiskās, vizuālo ainavu telpas raksturojums Madonas rajonā veikts, pielietojot šādus kritērijus: 1) vizuālais kopskats; 2) iedarbība uz cilvēku; 3) pieejamība; 4) saskatāmība; 5) tradicionālā lauku apbūve; 6) tūrisma potenciāls; 7) pašreizējā popularitāte; 8) saistība ar citiem objektiem; 9) nozīmība. 1) Ainavu telpa iezīmējas Madonas rajona ziemeļrietumu daļā, Vidzemes centrālajā augstienē, ietverot Ērgļu, Sausnējas, Jumurdas, Vestienas, Liezēres, Aronas, Bērzaunes pagastu teritorijas. Daļēji arī Lazdonas un Sarkaņu pagasti, Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju un Madonas pilsēta ietilpst Vidzemes jostas izpētes teritorijā. Augstiene pārklāta ar lieliem un maziem pauguriem, augstākais no tiem ir Gaiziņkalns (311,6 m v.j.l.). Daži no augstajiem uzkalniem sagrupēti rindās rietumu austrumu virzienā. Tādi ir Bākūžu kalns (280 m v.j.l.), kalnu grupējums Kāla ezera dienvidaustrumos, kur augstākais ir Spiru kalns (280 m v.j.l.). Morēnu reljefs stipri viļņots ar daudziem samērā augstiem pauguriem un dziļākām ieplakām, kurās izvietojušies ezeri vai nelieli purviņi. Meži sedz lielas zemes platības, gan nepārtraukti, gan joslām un puduriem. Izplatītākie mežu tipi ir eglājs (vēris), dumbrājs, purveglājs, gārša, birzs. Ainavu teritoriju grezno samērā daudz ezeru (Kāla, Jumurdas, Pulgošņa, Ilziņa, Kaķīša jeb Viešura, Līdēres u.c.). 2) Dabīgie meži, bērzu birzis, bagātā augu valsts kopībā ar zemes virsmas veidojumiem 18

19 kalniem, lejām un ūdeņiem piešķir dabas ainavai plašā teritorijā savdabīgu īpatnēju skaistumu, kas garīgi pilnveido, veido tautas raksturu un tikumus. Apdzīvojuma struktūru veido reģiona nozīmes pilsēta Madona, mazpilsēta Cesvaine, ciemati Ērgļi, Jumurda, Liepkalne, Sidrabiņi, Vestiena, Bērzaune, Sauleskalns, Liezēre, Ozoli, Lautere, Kusa, Lazdona, Biksēre, Sarkaņi, Kārzdaba, Kraukļi, Mentes, Grostona, Mēdzūla. Ainavā iekļaujas arī tradicionālā lauku apbūve viensētas. 3) Projekta Vidzemes josta galveno ceļu tīklu Madonas rajona teritorijā veido autoceļi P-30 (Cēsis Vecpiebalga Madona), P-37 (Pļaviņas Madona Gulbene), P-81 (Bērzaune Vestiena Ērgļi), P-79 (Koknese Ērgļi), P-78 (Pļaviņas Ērgļi), P-33 (Ērgļi Jaunpiebalga Saliņkrogs), P-4 (Rīga Ērgļi), P-31 (Ērgļi Drabeši), kā arī plašs vietējās nozīmes grants seguma ceļu tīkls. Svarīgākie ir V (Vestiena Vējava Ineši), V (Ozoli Liezēre Tirza Stāķi), V (Bērzaune Zelgauska Kusa Oļi Cesvaine), kuram ir vēsturiska nozīme, V (Liede Cesvaine), V (Madona Zelgauska Viesiena Vestiena), V (Bērzaune Tomēni Gaiziņkalns), V (Vestiena Indrāni Liepkalne Ogreslīcis) un citi. Projektā Vidzemes josta paredzēta visu šo ceļu uzlabošana, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem sociāli ekonomiskajai attīstībai Vidzemes centrālās augstienes teritorijā. 4) Vidzemes jostas ainavu teritorijas pakalni, ezeri, meži veido savdabīgu ainavas panorāmu, kas paveras skatam pakalnos, braucot pa līkumotajiem lauku ceļiem. Gleznaina ainava paveras no skatu torņa Jumurdas pagastā. Diemžēl, Gaiziņkalna skatu tornis estētiski neiekļaujas apkārtējā ainavā un neveic arī skatu torņa funkcijas. Tas ir jāpārbūvē, panākot savstarpēju sapratni starp zemes īpašnieci un Bērzaunes pagastu, kā arī sabiedriskajām organizācijām Gaizņkalna dabas parks un Gaiziņkalna dabas parka sabiedriskā padome. 5) Koncentrētā apbūve dominē pilsētās un pagastu centros. Lauku teritorijā vērojama izkliedēta dzīvojamā apbūve, kas joprojām pastāv viensētu un lauku ciematu veidā, saglabājot vēsturiskās uzbūves īpatnības. Pastāvošie apdzīvojuma veidi koncentrētais un izkliedētais gadsimtu gaitā ir attīstījušies dažādi. Izkliedētais apdzīvojums - viensētas un sētu kopas (ciemi) mūsdienās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadsimtiem ir samazinājusies gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, lai gan daudzās vietās ārēji saglabā savu arhitektonisko kvalitāti. Lielākā daļa lauku māju celtas pagājušā gadsimta gados, ir novecojušas. Koncentrētais apdzīvojums, kurš vēsturiski veidojās ap pilīm un muižu centros, mūsdienās ir attīstījies, taču neatbilstoši iepriekšējos gadsimtos pastāvējušajai tendencei. 19

20 Sociālisma ideoloģijas un plānsaimniecības sistēmas radītās pārmaiņas 20. gadsimta otrajā pusē ieviesušas ievērojamas disproporcijas apdzīvojuma struktūrā. Viensētu un muižu centru (draudžu novadu) apdzīvojuma attīstība tika kavēta, tās vietā veidojot daudzdzīvokļu namu ciematus. Daļa šo centru radīti veco mauižu vietās, piemēram, Vestienā, bet daļa pilnīgi jaunās vietās, piemēram, Sauleskalnā. 6) Unikālās dabas vērtības un gleznainā ainava ir veicinoši faktori tūrisma attīstībai. Dominē aktīvā atpūta: - ziemā slēpošana, kalnu slēpošana (ievērojamākās vietas ir Madonas, Ērgļu apkārtne, Gaiziņkalns); - vasarā atpūta brīvā dabā, makšķerēšana, braucieni ar laivām, velosipēdiem, izjādes ar zirgiem; - medības Cesvaines apkārtnē. Tūristiem ir iespējas izmantot viesnīcu Ērgļi, Jumurdas muiža, Vestiena, Gaiziņstars, Smeceres krogs un Madona pakalpojumus naktsmītnes, saunas un dažādu atpūtas iespēju piedāvājumus. Bez tam, aptuveni 30 viesu mājas piedāvā nakšņošanas un dažādas atpūtas iespējas tūristiem. Iecienītākā vieta Kučuru dzirnavas atrodas aptuveni 6 km attālumā no Madonas. Madonā, Ērgļos un Vestienā darbojas tūrisma informācijas centri. 7) Atbilstoši viesnīcu Ērgļi un Gaiziņstars sniegtajai informācijai viesnīcu pakalpojumus gadā izmanto aptuveni tūristu. Diemžēl, nav precīzas informācijas par tūristu skaitu kopumā visā rajona teritorijā. Ērgļos, brāļu Jurjānu memoriālajā muzejā Meņģeļi katru gadu notiek Latvijas koru svētki (2003. gadā 7. saiets). Iecienīta vieta valsts nozīmes tēlotājmākslas gadskārtējo plenēru rīkošanai ir Vestiena., piemēram, glezniecības plenērs Laisma Pieaugot popularitātei, jādomā par tūristu plūsmas plānošanu, Vidzemes jostas ainavu teritorijā, lai nepieļautu ainavas degradāciju. 8) Dabas pieminekļi var būt ne tikai sevišķi skaisti noauguši lieli vai veci koki, lieli laukakmeņi, īpatnēji ūdenskritumi, retas putnu ligzdas, bet arī retas augu sugas, lielāki vai mazāki zemes gabali ar visiem dabīgajiem virsmas veidojumiem savdabīgiem augiem un dzīvniekiem uz sauszemes un ūdeņos. Ainavu teritorijā izvietoti etnogrāfiskie, kulta un kultūrvēsturiskie objekti. 9) Pieaugot pieprasījumam pēc tūrisma pakalpojumiem, rodas arī piedāvājums. Ir iespējas 20

21 amatniekiem, vietējās pārtikas ražotājiem piedāvāt specifiskus produktus, pieaug pakalpojumu apjoms. Līdz ar to kopumā pieaug arī nodarbinātība, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem dzīves kvalitātes uzlabošanai. Sakārtota, sakopta dabas un kultūrvēsturiskā ainava ir viena no galvenajām vērtībām sabiedrības ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Derīgie izrakteņi Madonas rajonā izplatītākie cietie derīgie izrakteņi ir kūdra, dolomīts, māls, smilts un smiltsgrants, saldūdens kaļķieži, sapropelis. Madonas rajona kūdras resursi (1004,8 milj. m 3 ) ir pietiekoši. Tie var nodrošināt kurināmā nepieciešamību, kūdru var izmantot lauksaimniecībā. Pastāv iespēja pārstrādāt kūdru, iegūstot dažādus vērtīgus produktus, lopbarības raugu, spirtu, furfurolu, fenolu, gumīnskābi, etiķskābi, skābeņskābi. Dolomīta prognozētie krājumi ir 217,93 milj. m 3. Dolomītu var izmantot būvmateriāliem (būvakmens, šķembas, apdares akmeņi, būvkaļķi) un dolomīta miltu iegūšanai skābo augšņu kaļķošanai. Perspektīvākā ir Saikavas atradne 47,16 milj. m 3. Pieprasījumu ķieģeļu un keramikas ražošanas izejvielām rajonā nodrošina 7 izpētītās mālu atradnes ar 3,58 milj. m 3 un 2 perspektīvie laukumi ar 206,7 milj. m 3 prognozēto krājumu. Madonas rajonā ir 20 smilšu atradnes ar 4,77 milj. m 3 un 66 smilts grants atradnes ar 47,2 milj. m 3 krājumiem. Granti galvenokārt izmanto kā betona pildvielu autoceļu pārklājumiem un dzelzceļu balastam. Smiltis izlieto ceļu un ēku būvniecībai un remontam. Saldūdens kaļķiežu atradne Ļaudona, kuras izpētītie krājumi ir 9,03 milj. m 3, atrodas Krustkalnu rezervāta teritorijā, tāpēc izmantošana ir problemātiska. Rajona teritorijā ir 58 sapropeļa atradnes ar krājumu 34 milj. m 3. Sapropelis ir dabīgs, ekoloģiski tīrs minerālo un bioloģiski aktīvo vielu koncentrāts. To var izmantot kā minerālmēslojumu, kas bagāts ar kāliju, fosforu un slāpekli; kā augšanas stimulatoru un vitamīnu piedevu mājdzīvniekiem; kā ārstniecības dūņas medicīnā. 3. Pašvaldības Administratīvi teritoriālais iedalījums Madonas rajons ir maz urbanizēta teritorija ar dominējošu rajona centra Madonas pilsētas - ietekmi. Rajonā ir 4 pilsētas un viens pilsētas tipa pagasta centrs. J. Turlaja un G.Milliņa darbā "Latvijas apdzīvotās vietas" Latvijas apdzīvoto vietu sistēmā Madona raksturota kā vidēji liela pilsēta, bet pārējās: Varakļāni, Lubāna, Cesvaine - kā mazpilsētas. Visas pārējās apdzīvotās vietas tiek klasificētas kā lauku apdzīvotās vietas. 21

22 10. attēls Madonas rajona administratīvi teritoriālais iedalījums 4. tabula Madonas rajona apdzīvojums Pagasta vai pilsētas nosaukums Platība, ha Iedzīvotāju skaits Iedzīvotāju blīvums uz km 2 Aronas Barkavas Bērzaunes Dzelzavas Ērgļu Indrānu Jumurdas Kalsnavas Lazdonas Liezēres Ļaudonas Mārcienas Mētrienas Murmastienes Ošupes Praulienas Sarkaņu Sausnējas Varakļānu Vestienas Cesvaine + LT 149,74 187, ,9 9,04 15,8 12,08 22,56 3,52 2,9 15,07 36,07 6,48 8,66 14,2 6,9 5,66 6,72 9,65 9,86 6,8 10,2 7,0 26,3 KOPĀ 3349, Madonas rajona apdzīvojuma struktūra ir analizēta rajona teritorijas plānojumā. 22

23 Pašvaldību sadarbība Lai kopīgi risinātu attīstības, kas pārsniedz vienas pašvaldības robežas, jautājumus, bagātinātu pieredzi un apgūtu jaunas zināšanas, Madonas rajona pašvaldībām izveidjusies aktīva sadarbība dažādās jomās: 1) sadarbība vietējo pašvaldību sadarbības apvienībās; 2) sadarbība plānošanas reģionos; 3) starptautiskā sadarbība. 1) Vidzemes septītnieks ir Madonas rajona septiņu vietējo pašvaldību sadarbības apvienība gada jūlijā Vidzemes augstienes Aronas, Bērzaunes, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Sausnējas un Vestienas pagastu padomes vienojās par kopējas pilotprogrammas izstrādi Gaiziņkalna apkārtnes sociāli ekonomiskai sakārtošanai, lai to izveidotu pievilcīgu tūristu apmeklējumam. Tika noslēgta 7 pašvaldību vienošanās par aizsargājamo ainavu apvidu un tiem pieguļošo pagastu videi draudzīgu teritorijas attīstības plāna izstrādi. Sadarbības rezultātā gada jūnijā nodibinājās bezpeļņas uzņēmums "Vidzemes septītnieks", kura statūtos paredzētas plašas daudzprofilu darbības iespējas infrastruktūras sakārtošanā (ūdensapgādes uzlabošana, notekūdeņu attīrīšana, viesnīcu, kempingu, atpūtas māju iekārtošana, fiziskās labsajūtas izklaides un rekreatīvo objektu iekārtošana, tirdzniecība, komercdarbība u.c.). Tika paredzēts, ka visu iepriekš apspriesto iniciatīvu realizācija, kas ietverta statūtos, sekmēs iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos, vides aizsardzību, ainavu saglabāšanu un demokrātiskas pārvaldes uzlabošanu. Pašlaik SIA "Vidzemes septītnieks" ietvaros ir nobeigta apdzīvoto vietu ūdens apgādes un notekūdeņu kanalizēšanas projekta izstrāde, iekārtots informācijas centrs Ērgļos un tiek strādāts pie informācijas centru izveidošanas pārējos pagastos. Zaļā Aiviekste bija izveidota, lai kopīgi plānotu teritoriju sociāli ekonomisko attīstību, pārsniedzot viena rajona robežas gadā ap Teiču un Krustkalnu rezervātiem izvietotās 7 Madonas rajona pašvaldības noslēdza līgumu par kopīgu, videi draudzīgu teritorijas attīstības plānošanu gadā nodibināja pašvaldību sadarbības apvienību "Zaļā Aiviekste". Kopēja attīstības plāna izstrādāšanai apvienojās 2 Jēkabpils, 2 Rēzeknes, 1 Aizkraukles un 12 Madonas rajona vietējās pašvaldības. Sadarbības mērķis bija videi draudzīgas pašvaldību teritorijas attīstības veicināšana, izmantojot un aizsargājot ekoloģiski tīro, rūpnieciski neskarto vidi, ūdeņus un pārējās dabas 23

24 bagātības, radot iespēju reģiona iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus pakalpojumus un realizējot videi draudzīgu uzņēmējdarbību, celt iedzīvotāju labklājības līmeni. Lai īstenotu šo mērķi, tika pieprasīta VARAM mērķdotācija, kuru nepiešķīra. Patlaban atsevišķas sadarbības apvienības pašvaldības piedalās kopīgā projektā, kas vērsts uz dabas aizsardzību Lubāna mitrāja teritorijā. 11. attēls Sadarbības apvienību izvietojums sadarbības apvienība Zaļā Aiviekste sadarbības apvienība Vidzemes septītnieks 2) Vidusdaugavas plānošanas reģions izveidots gadā, noslēdzot sadarbības līgumu Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas rajonu padomēm par plānošanas reģiona izveidošanu. Ar VARAM atbalstu sadarbībā iesaistīja Landshutas reģionu no Bavārijas Federālās zemes Vācijā. Tika nodibināta Vidusdaugavas plānošanas reģiona koordinācijas padome un iesākās aktīva sadarbība sociāli ekonomiskās attīstības un apdzīvojuma struktūras plānošanā, mācoties no ārzemju partneru - Landshutas reģiona konsultantu pieredzes. Sadarbības rezultātā tika izstrādāti šādi dokumenti: a) Vidusdaugavas plānošanas reģiona kopīgās attīstības stratēģija, gadā; b) Vidusdaugavas plānošanas reģiona centrālās vietas un attīstības asis, gadā. Sadarbības laikā ( g.) notika septiņi pārrobežu sadarbības pasākumi: apmācību semināri, pieredzes apmaiņas braucieni un Lejasbavārijas uzņēmējdarbības izstādes apmeklējums gadā. 24

25 Vidzemes plānošanas reģiona sadarbības aktivitātes iesākās gadā. Plānošanas reģionu izveidoja gadā. Rajona padome iesaistījās Vidzemes plānošanas reģiona padomes un tehniskās komitejas darbā, bet gadā Madonas rajona pašvaldība kļuva par vienu no bezpeļņas organizācijas SIA Vidzemes attīstības aģentūra (VAA) dibinātājiem. Vidzemes plānošanas reģiona un VAA darbībā nozīmīgu ieguldījumu deva Vācijas valdības atbalstītais TRANSFORM projekts, kurš ilga no gadam. Tika izstrādāta Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma, kuru apstiprināja kopīgā Vidzemes attīstības plānošanas reģiona padomes sēdē un BO SIA VAA dalībnieku sapulcē Vairākums Madonas rajona pašvaldību izteica vēlēšanos darboties Vidzemes plānošanas reģionā, tāpēc, nosakot reģionus Latvijā, Madonas rajons ir oficiāli iekļauts Vidzemes plānošanas reģionā. BO SIA Vidzemes attīstības aģentūra, ar valdības atbalstu, organizē apmācību seminārus, pieaicinot konsultantus no citiem Eiropas valstu reģioniem, īsteno nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības atbalsta programmu (NUAP), koordinē Vidzemes reģiona attīstības projektus. Patlaban rajona speciālisti strādā pie projekta Vidzemes reģiona telpiskā struktūrplāna izstrāde, kurā ir iesaistīti konsultanti no Flandrijas. Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), reģiona attīstības aģentūras loma pieaugs, sniedzot palīdzību pašvaldībām projektu sagatavošanā, lai piesaistītu finansējumu no ES strukturālajiem fondiem. 25

26 12. attēls Vidzemes plānošanas reģions Latvijā 12 a attēls Vidusdaugavas plānošanas reģions Latvijā 26

27 3) Madonas rajona padomei, īstenojot starptautisko sadarbību, ir uzkrāta bagāta pieredze. Madonas rajona padome noslēgusi sadarbības līgumus ar: - Vaijes pagastu Vācijā, Lejassaksijas Federālajā zemē, gadā; - Kulēnas mēriju Francijā, gadā; - Anikšču rajonu Lietuvā, gadā; - Raplas apriņķi Igaunijā, gadā; - Tranas pilsētu Zviedrijā, ar kuru trīspusējo sadarbības līgumu gadā parakstījušas Madonas rajona padome un Madonas pilsētas dome. Sadarbība attīstās dažādās jomās. Plašs un bagātīgs ir sadarbības lauks tiek organizēti ikgadēji jauniešu grupu apmaiņas braucieni, kultūras pasākumi (koru, deju kolektīvu koncerti, mākslinieku darbu izstādes); gūta abpusēja pieredze pašvaldību darbā; sadarbības partneri iesaistās sporta aktivitātēs; vairākus gadus pēc kārtas Madonas rajona medicīnas darbinieki vienu mēnesi praktizējas Vācijas slimnīcās; veidojas daudzi personiski ģimeņu kontakti. Madonas Vaijes sadarbības ietvaros īstenojas ilglaicīgs sadarbības projekts Latvijas praktikantu apmācība Dīpholcas lauksaimniecības un amatniecības uzņēmumos, kas katru gadu dod iespēju mūsu jauniešiem papildināt teorētiskās zināšanas un praktizēties Vācijā. Galvenie sadarbības virzieni ar Kulēnas mēriju aptver kultūras, izglītības un sociālo jomu. Pēdējos gados īpaši aktivizējas sadarbība ar Anikšķu rajonu un Raplas apriņķi izglītībā, kultūrā, sportā un sociālajā jomā. Sadarbībā iesaistītās pašvaldības - gan no Madonas rajona, gan ārvalstu sadarbības partneri - ir ieinteresēti sadarbības tālākā attīstībā, saglabājot esošās sadarbības jomas un kopējos projektus, domājot par jauniem sadarbības virzieniem un formām, kas varētu saistīties ar jauno tehnoloģiju ieviešanu, uzņēmējdarbības atbalstu, uzņēmēju kontaktu tālāku veidošanos, informācijas apmaiņu un tūrisma attīstību gadā Madonas rajona padome saņēma Raplas pilsētas (Igaunija) piedāvājumu, sadarbībā ar Central Uusimaa /Somija/, Lilla-Edet /Zviedrija/, Vaije /Vācija/, darboties kopīgā projektā ESMERALDA (akronīms ESMERALDA European Small and Medium sized Enterprises Regional and Local Development Action Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu reģionālās un vietējās attīstības aktivitātes), lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Projekta ESMERALDA norises gaitā organizēta projekta partneru piedalīšanās uzņēmējdarbības izstādēs: Latvijā Rīgā, Valmierā, Madonā; Igaunijā Raplā; Somijā Keravā; Zviedrijā Lilla Edet. 27

28 Projekts tika prezentēts Baltijas jūras valstu konferencēs Pērnavā un Kaļiņingradā. Lai aktivizētu mazos un vidējos uzņēmumus, projekta partneru iecere ir izveidot šo projektu kā funkcionējošu sadarbības tīklu Baltijas jūras reģionā. Lai nepazaudētu sadarbības partnerus un turpinātu starptautisko kontaktu veicināšanu uzņēmējdarbībā, Madonas pilsētas domei vai Madonas novadam būtu vēlams turpināt uzsākto sadarbību projektā ESMERALDA. 13. attēls Starptautiskie sadarbības partneri Eiropā Administratīvi teritoriālā reforma Pētījumu par administratīvās reformas iespējām Madonas rajonā gadā veica firma SIA Projekts XXI, ES PHARE programmas Valsts pārvaldes reforma Latvijā ietvaros. Izpēte tika veikta diezgan pavirši, un gala rezultāts, kā to liecināja izpētes materiālu prezentācija, lielāko daļu vietējo pašvaldību vadītājus neapmierināja. Pozitīvs reformas vērtējums tika dots tikai 7,4% respondentu atbildēs. Kā galvenais negatīvais faktors tika minēta mazo centru atmiršana, līdz ar to bezdarba pieaugums un iedzīvotāju aiziešana no laukiem. Atzīstot, ka lielākai pašvaldībai ir vairāk iespēju piesaistīt finansu resursus, efektīvāk nodarbināt pagasta speciālistus u.c., šajā pētījumā minētas arī vājās puses, piemēram, nav 28

29 ekonomiski pamatotu argumentu par labu reformai; vietējā vara attālinās no iedzīvotājiem; samazinās izglītības un kultūras iestāžu skaits lauku teritorijā. Izpētē tika atzīts, ka reforma var notikt un nesīs arī noteiktu labumu pie nosacījumiem, ja: 1. valstī iezīmēsies ekonomiska augšupeja, kas skars arī laukus; 2. būs ilglaicīga un stabila valsts politika zemnieku, mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam; 3. būs reāla iespēja tirgus aizsardzībai; 4. demogrāfiskā politika būs vērsta uz reālām rūpēm par ģimeni un bērniem; 5. izglītības prioritātes būs nevis deklarācija, bet fakts, kas izpaudīsies skolu materiāli tehniskajā nodrošinājumā un skolotāju atalgojuma palielināšanā. Izpētes materiālos par teritoriju pārveidošanu izdarīts secinājums, ka bez īpašas sagatavošanās varētu apvienot šādas teritorijas: - Lubānas pilsētu, Ošupes un Indrānu pagastus; - Madonas pilsētu un Lazdonas pagastu; - Varakļānu pilsētu, Varakļānu un Dekšāres pagastus. Pārējo vietējo pašvaldību apvienošanas pamatojumam pietrūcis pārliecinošu argumentu, un izveidotais apvienošanās modelis, kurā 24 esošo pašvaldību vietā paredzēts izveidot 10 pašvaldības, palicis zem nosaukuma Administratīvi teritoriālās reformas iespējas Madonas rajonā. Jaunākais no Latvijas administratīvi teritoriālās reformas modeļiem ir 102 novadu veidošanas projekts. Pieņemot, ka katrā situācijā ir iespēja izvēlēties labāko no iespējamajiem variantiem, tika analizēti pozitīvie un negatīvie faktori 4 novadu izveides varbūtībai: 1. Madonas novads, kurā apvienotas šādas pašvaldības: Madonas pilsēta, Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju, Aronas pagasts, Bērzaunes pagasts, Dzelzavas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Ļaudonas pagasts, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts. Pozitīvais: ļoti izteikts tieces areāls uz novada centru, Madonas pilsētu, kas ģeogrāfiski atrodas novada centrā, kur krustojas 7 pārnovadu ceļi, no kuriem 4 veido attīstības asis: Aiviekste, Jaunkalsnava, Bērzaune, Madona, Cesvaine, Dzelzava, Aizpurve un Lubeja, Lautere, Kusa, Madona, Lazdona, Prauliena; no Madonas ir sasniedzami valsts nozīmes autoceļi A-2, A-6 un A-12; 29

30 6 km aplī ap Madonu atrodas trīs apdzīvotas vietas ar pilsētas infrastruktūru; no 6 līdz 16 km atrodas Cesvaines pilsēta un vēl 7 apdzīvotas vietas ar pilsētas infrastruktūru; no 16 līdz 23 km atrodas 7 apdzīvotas vietas ar pilsētas infrastruktūru; ārpus 23 km apļa atrodas tikai divas līdzīgas apdzīvotas vietas; labas satiksmes iespējas starp apdzīvotām vietām. Negatīvais: teritorijā pārsvarā nodarbojas ar lauksaimniecību un piena lopkopību, kas orientēta uz naturālo saimniekošanu; puse novada teritorijas ir izteikti pauguraina, otra puse atrodas līdzenumā; pieredzes trūkums lielas teritorijas pārvaldīšanā, lauku sociālās un tehniskās infrastruktūras attīstības nodrošināšanā. 2. Lubānas novads, kurā apvienotas šādas pašvaldības: Lubānas pilsēta, Ošupes pagasts, Indrānu pagasts. Pozitīvais: visā teritorijā līdzīgi dabas resursi un reljefs; Lubāna ezera tuvums; Lubānas pilsēta - kā vēsturiski administratīvais un kultūras centrs. Negatīvais: ļoti mazs teritorijas apdzīvojuma blīvums; neapmierinoša demogrāfiskā situācija; lieli attālumi starp apdzīvotajām vietām ar nepietiekoši labām satiksmes iespējām. 3. Varakļānu novads, kurā apvienotas šādas pašvaldības: Varakļānu pilsēta, Madonas rajona Barkavas, pagasts; Preiļu rajona Sīļukalna pagasts. Pozitīvais: etniskā kopība (Latgales robeža); izteikta Varakļānu pilsētas loma; teritoriju šķērso valsts nozīmes ceļš A-12 un dzelzceļa līnija, pa kuru tiek veikti starptautiski pārvadājumi. Negatīvais: nav pietiekošs darba vietu nodrošinājums; Murmastienes, Varakļānu pagasti; Rēzeknes rajona Dekšāru 30

31 Madonas pilsētas konkurējošā ietekme uz atsevišķām apdzīvotām vietām (piemēram, Barkavu). 4. Ērgļu novads, kurā apvienotas šādas pašvaldības: Madonas rajona Ērgļu, Jumurdas, Vestienas, Sausnējas pagasti un Ogres rajona Mazozolu pagasts. Pozitīvais: Ērgļi kā pakalpojumu saņemšanas vieta novada iedzīvotājiem; kopīgas kultūrvēsturiskās tradīcijas; ir tūrisma potenciāls ainavas un ziemas sporta aktivitāšu iespējas; laba teritorijas sasniedzamība no centra; Negatīvais: konkurējošas 4 apdzīvotās vietas ar pilsētas infrastruktūru; vāja apdzīvoto vietu tehniskā infrastruktūra. Madonas rajonā vēl nav notikusi brīvprātīga vietējo pašvaldību apvienošanās, taču aktivitātes, kas saistītas ar vietējo pašvaldību sadarbību un apvienošanās iespēju apzināšanu, kā arī darbs pie kopējām programmām, notiek. 4. Cilvēkresursi Iedzīvotāji 14. attēls Iedzīvotāju skaita dinamika (1991.g g.) iedzīvotāju skaits g g g g g. 31

32 Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas būtiski raksturo rajona teritorijas apdzīvojuma struktūras attīstību, kas apskatīta rajona teritorijas plānojumā. Iedzīvotāju skaita izmaiņas nosaka gan to dabiskā kustība, gan migrācija. Šo procesu analīze rāda, ka Madonas rajonā no gada līdz gadam kopējais iedzīvotāju skaits samazinājies no līdz cilvēkiem, un šobrīd tas ir 1,96% no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita gada sākumā Madonas rajona pilsētās dzīvoja cilvēki (34,2%). Lielākā pilsēta ar 9440 iedzīvotājiem ir rajona centrs Madona. Tai seko Varakļāni ar 2326 iedzīvotājiem, Cesvaine - ar 3431 iedzīvotājiem, Lubāna - ar 1946 iedzīvotājiem. Laukos dzīvo iedzīvotāji, bet pilsētās cilvēki. Pēdējos 10 gados iedzīvotāju skaits rajonā samazinājies par 4404 cilvēkiem. Ievērojams iedzīvotāju skaita samazinājums ir rajona pilsētās Madonā, Varakļānos, Cesvainē, Lubānā, kā arī Dzelzavas pagastā, Barkavas pagastā, Mārcienas pagastā. Tikai dažos pagastos iedzīvotāju skaits šajā laika posmā ir nedaudz palielinājies: Aronas pagastā, Ļaudonas pagastā, Sarkaņu pagastā, Vestienas pagastā. Gandrīz nemainīgs palicis iedzīvotāju skaits Bērzaunes, Indrānu, Kalsnavas, Ošupes, Varakļānu pagastos. 15. attēls Iedzīvotāju dabiskās kustības izmaiņas (2000.g g.) 2002.g iedzīvotāju skaits 2001.g g miruši dzimuši Iedzīvotāju dabisko kustību veido dzimstība un mirstība. 90. gados Madonas rajonā, tāpat kā citur Latvijā, sākās iedzīvotāju skaita dabiskā samazināšanās. Ja gadā iedzīvotāju dabiskais pieaugums (uz 1000 iedz.) bija 4,7, tad gadā -5,1. Madonas rajonā ir negatīva iedzīvotāju dabiskā pieauguma bilance, jo mirušo skaits gadā 1,6 reizes pārsniedz dzimušo skaitu. 32

33 Analizējot rādītājus laikā no gadam, dabiskajai un mehāniskajai kustībai ir raksturīga negatīva tendence. 16. attēls Iedzīvotāju dabiskās un mehāniskās kustības izmaiņas (2000.g g.) g g g. -34 iedzîvotâju skaits dabiskâ kustîba migrâcija attēls Iedzīvotāju skaita dinamika pēc dzimuma (2000.g g.) 2002.g g sievietes vīrieši 2000.g Sieviešu īpatsvars lielāks laukos, jo sekas vecuma struktūrā atstājuši t.s. demogrāfiskie viļņi, kas daļēji sakņojas Otrā pasaules kara radītajā demogrāfiskajā kataklizmā. Apskatot galvenās vecuma struktūras grupas, redzam, ka gadā valstī līdz darbaspējas vecumam ir 17,3% iedzīvotāju, bet Madonas rajonā - 20,5%. Turpretī, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā valstī - 60,3%, bet Madonas rajonā - tikai 57,3%. Tikai virs darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits ir aptuveni vienāds. Atšķirības ir arī pilsētu un lauku iedzīvotāju vecuma struktūrā. Laukos darba spējas vecuma iedzīvotāju ir mazāk nekā pilsētās. 33

34 5. tabula Rajona iedzīvotāji g g g. Iedzīvotāju skaits (gada beigās) no tiem: pilsētās laukos vīrieši sievietes Iedzīvotāju skaita izmaiņas no tiem: dabiskās kustības rezultātā migrācijas rezultātā Iedzīvotāju dabiskā kustība dzimuši miruši Iedzīvotāju migrācija iebraukušo skaits izbraukušo skaits Iedzīvotāju skaita sadalījums pēc vecuma, % līdz darbaspējas vecumam 20,5 19,7 18,8 darbaspējas vecumā 57,3 57,8 59,6 virs darbaspējas vecuma 22,2 22,5 21,6 Iedzīvotāju nacionālais sastāvs, % latvieši 87,3 87,4 87,5 krievi 8,9 8,8 8,8 baltkrievi 1,3 1,2 1,2 ukraiņi 0,8 0,8 0,7 poļi 0,8 0,8 0,8 lietuvieši 0,4 0,4 0,4 čigāni 0,2 0,2 0,2 citas tautības 0,3 0,4 0,4 Ievērojama nozīme iedzīvotāju struktūrā ir pēdējo gadu dzimstības izmaiņām: paaugstinās īpatsvars 5-14 gadu bērnu vecuma grupā, bet strauji samazinās jaunākā vecuma bērnu īpatsvars. Atsevišķās rajona vietējās pašvaldībās novērojama tendence palielināties virs darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam. Madonas rajons ir viens no etniski viendabīgākajiem rajoniem valstī. Valstī kopumā latviešu īpatsvars ir 57,9%. Madonas rajonā - 87,5%. Lielākā etniskā grupa (mazākumtautība) ir krievi - 8,8 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārējās tautības - 3,7 % ( baltkrievi 1,2%, ukraiņi 0,7%, poļi 0,8%, citas tautības 1%). Rajona pagastos latviešu īpatsvars ir 90,0% - 96,0%, bet pilsētās: Madonā - 78,0%, Cesvainē - 91,0%, Lubānā - 95,0%, Varakļānos - 87,9%. Daļu rajona teritorijas aizņem latgaļu kultūrvēsturiskais apdzīvotības areāls, kas raksturīgs ar savdabīgu tradīciju un apdzīvojuma īpatnībām. 34

35 18. attēls iedzīvotāju etniskais sastāvs 2002.g. 8,8% 0,7% 0,8% 1% 1,2% 87,5% latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi citas tautības Nodarbinātība Nodarbinātību raksturo strādājošo un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, kas attiecināts pret darba spējas vecuma iedzīvotāju skaitu. Madonas rajonā gada sākumā Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē bija nodarbināto Madonas rajona iedzīvotāju, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un darba spējas vecuma iedzīvotāju. Nodarbināto skaits no kopējā darba spējas vecuma iedzīvotāju skaita ir 65,0%, bet ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits - 78,4%. Reģistrēto bezdarbnieku skaits ir 2498 vai 9,42% no visiem darba spējas vecuma iedzīvotājiem. Nodarbinātības situācijas analīzi apgrūtina tas, ka valsts statistikā netiek precīzi uzskaitīta iedzīvotāju nodarbinātības struktūra pa nozarēm. Ārpus uzskaites paliek pašnodarbināto iedzīvotāju kategorija - personas, kas strādā uz reģistrācijas apliecību un patentu pamata, kā arī strādājošie zemnieku un piemājas saimniecībās. Pēc statistikas ziņām visos darba veidos nodarbināto skaits no gada līdz gadam palielinājies par 5,6%: vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā tas palielinājies par 38%, finansu starpniecībā - par 35%, bet komunālo, sociālo un individuālo pakalpojumu jomā - par 55%. Tajā pat laikā par 47,2% samazinājies lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto skaits, par 11,5% - celtniecībā un par 22,7% - transportā un sakaros nodarbināto skaits. 35

36 19. attēls Madonas rajona ekonomiski aktīvo iedzīvotāju dinamika 1999.g g g g g g. Rajona darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits laika periodā no gada līdz gadam, pamatojoties uz Latvijas likumdošanu, ir palielinājies sakarā ar pensijas vecuma izmaiņām. 20. attēls Madonas rajona bezdarbnieku skaita izmaiņas 1999.g g g g g g g. Bezdarba līmenis rajonā pēdējos piecos gados ir pazeminājies bezdarbnieku skaits 2002.gadā, salīdzinot ar gadu, ir sarucis par 16,9% (nav ņemti vērā cilvēki, kuri nestrādā un nav reģistrējušies kā bezdarbnieki). Izglītība Madonas rajonā 2001./2002. mācību gadā ir 52 izglītības iestādes, t. sk., 19 pirmsskolas iestādes, 21 pamatskola, 7 vidusskolas un ģimnāzijas, 1vakarskola, 1 internātskola,1 speciālā 36

37 internātskola, 2 arodvidusskolas. Darbojas 2 interešu izglītības iestādes. Ir RPIVA Madonas studiju centrs. 21. attēls Madonas rajona izglītības iestādes Pirmsskolas iestādes - Madonas rajonā ir 19 pašvaldību pirmsskolas bērnu iestādes, bet 8 pašvaldībās (Indrānu, Jumurdas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Sarkaņu, Varakļānu pagastos) šādu iestāžu nav. Pirmsskolas vecumā rajonā ir 2426 bērni. Pirmsskolas iestādēs kopā ir 1182 vietas, gadā audzēkņu skaits ir Galvenā iestāžu pārslodze ir pilsētās; laukos tā ir neliela, jo tur ir zemāks iedzīvotāju materiālais nodrošinājums un tāpēc vecāki neizmanto pirmsskolas iestāžu pakalpojumus gadā rajonā ir 417 piecgadīgie bērni, no kuriem, pirmsskolas iestādēs apmāca 335, un 519 sešgadīgie bērni, no kuriem, pirmsskolas iestādēs Septiņas pirmsskolas iestādes ar pašvaldību atbalstu piedāvā logopēda pakalpojumus gadā Madonā, kā nevalstiskā organizācija, darbību uzsāka pirmsskolas vecuma bērnu atbalsta centrs "Saulespuķe". Skolas - Rajonā ir visu līmeņu skolas, pašvaldības ar skolu tīklu ir nodrošinātas, bet Sausnējas un Ošupes pagastos katrā ir 2 pamatskolas. 30 vispārizglītojošajās skolās 2001./2002. mācību gadā mācās 7645 skolēni, kas ir par 92 skolēniem mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Vidusskolas klasēs mācās 1077 audzēkņi. 37

38 Dzelzavas speciālajā internātskolā mācās 154 audzēkņi no 20 Madonas rajona un 2 citu rajonu pašvaldībām. Skolas ar lielāko skolēnu skaitu ir Madonas ģimnāzija (1435), Cesvaines ģimnāzija (574), Varakļānu vidusskola (553) - no vidusskolām un Kalsnavas pamatskola (298), Praulienas pamatskola (228), Liezēres pamatskola (214), Barkavas pamatskola (204), Kusas pamatskola (195), Bērzaunes pamatskola (192) - no pamatskolām. Mazākais skolēnu skaits ir attiecīgi Ļaudonas vidusskolā (301) un Sausnējas pamatskolā (66), Stirnienes pamatskolā (79), Liepkalnes pamatskolā (85), Degumnieku pamatskolā (96), Meirānu pamatskolā (97), Kraukļu pamatskolā (98). 22. attēls Skolēnu skaits uz vienu skolotāju 2000./2001.m.g. Skolēnu skaits uz vienu skolotāju 2000./2001.m.g Sausnējas pamatskola Degumnieku pamatskola Liepkalnes pamatskola Meirānu pamatskola Lazdonas pamatskola Mētrienas pamatskola Ošupes pamatskola Stirnienes pamatskola Dzelzavas pamatskola Kalsnavas pamatskola Kraukļu pamatskola Murmastienes pamatskola Barkavas pamatskola Bērzaunes pamatskola Mārcienas pamatskola Vestienas pamatskola Lubānas vidusskola Kusas pamatskola Praulienas pamatskola Cesvaines ģimnāzija Ērgļu vidusskola Ļaudonas vidusskola Sarkaņu pamatskola Madonas 2.vidusskola Liezēres pamatskola Varakļānu vidusskola Madonas ģimnāzija Apvienotās klases ir Kraukļu, Sausnējas, Stirnienes pamatskolās un Varakļānu vidusskolas klasēs ar krievu mācību valodu. Visas rajona skolas ir akreditētas, sekmīgi notiek izglītības programmu licencēšana. Vispārējās vidējās izglītības programmu piedāvājums ir sekojošs: 3 programmas piedāvā - Madonas pilsētas ģimnāzija, Varakļānu vidusskola, 2 programmas piedāvā - Cesvaines ģimnāzija, Ērgļu vidusskola, Madonas 2. vidusskola, Madonas vakara un neklātienes vidusskola, 38

39 1 programmu piedāvā - Lubānas vidusskola, Ļaudonas vidusskola. Neskatoties uz pašvaldību rūpēm par savām izglītības iestādēm, kopumā rajonā skolu ēkas un aprīkojums ir samērā neatbilstoši mūsdienu prasībām. Ar Pasaules Bankas projekta līdzekļiem renovētas Praulienas pamatskola un Ērgļu vidusskola, gadā iedalīti līdzekļi Madonas ģimnāzijas renovācijai. Ar valsts finansiālo atbalstu veikti būtiskāki remontdarbi Cesvaines internātskolā, Lubānas vidusskolā, Varakļānu vidusskolā. Vairākas pašvaldības ar saviem līdzekļiem, vai arī ņemot kredītus, centušās nomainīt jumtu segumus, pārbūvēt sanitāros mezglus, nomainīt vecās mēbeles, papildināt mācību tehnisko līdzekļu klāstu. Ir nepieciešamība atjaunot un papildināt mācību līdzekļu kopumu, lai nodrošinātu izglītības programmu realizāciju. Pēdējos 5 gados, lielākoties, pateicoties LIIS projekta finansējumam, būtiski uzlabojusies bāze informācijas tehnoloģiju apguvei. Datoru skaits skolās palielinājies no 48 datoriem gadā uz 428 datoriem gadā. Vidusskolās un daļā pamatskolu ir interneta pieslēgums (pastāvīgais vai iezvanpieeja). 6. tabula Datortehnika rajona skolās gada 1. martā Rinda Rādītāja nosaukums Kopā t.sk., mācību procesam t.sk., admin. vajadz. Kopā: IBM PC 386 un vecāki modeļi IBM PC 486 vai jaudas ziņā līdzvērtīgi IBM PC Pentium, Pentium Pro, Pentium MMX vai jaudas ziņā līdzīgi IBM PC Pentium II, Pentium Celeron vai jaudas zinā līdzīgi IBM PC Pentium III, vai jaudas zinā līdzīgi tabula Interneta pieslēgums rajona skolās Uz cik datoriem pieejams Interneta pieslēguma veids t..sk., t.sk., Kopā māc. admin. vajadz. procesam Iezvanpieeja Pastāvīgais pieslēgums ar ātrumu līdz 128 K bps Pastāvīgais pieslēgums ar ātrumu 256 K bps un vairāk Notiek skolotāju apmācība darbam ar datoru. 39

40 23. attēls Skolotāju datorapmācība g. Skolotāj u datorapmācība g Madonas 2. Vsk Barkavas Degumnieku Dzelzavas Kalsnavas pamatskola Kusas Lazdonas Liepkalnes Murmastienes Praulienas Stirnienes Vestienas Cesvaines int. Dzelzavas spec.sk. Skolotāju skaits Kursus beigušie skolotāji Skolas nodrošinātas ar LIIS projekta ietvaros izstrādātajiem mācību līdzekļiem, bet to izmantošana mācību procesa pilnveidei vēl neapmierina. Rajonā darbojas arī interešu izglītības iestādes: Madonas Bērnu un jauniešu centrs un Madonas Bērnu un jauniešu sporta skola, kuras piedāvā plašu interešu izglītības programmu klāstu. Arodvidusskolas - Rajonā ir 2 bezpeļņas organizācijas valsts SIA " Barkavas arodvidusskola" un "Ērgļu arodvidusskola" /2002. mācību gadā tajās mācās 516 audzēkņi, strādā 58 pedagoģiskie darbinieki un kopumā nodarbināti 116 strādājošie. Skolām pieder zeme 393 ha kopplatībā gadā skolas piedāvā sekojošas programmas: Ērgļu arodvidusskola - saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole, analīze; koka ēku celtniecība; guļbūves ēku celtniecība; lauksaimniecība un mežsaimniecība. Barkavas arodvidusskola - tūrisma pakalpojumi; komerczinības; apdares darbi; lauksaimniecība; policijas darbs. Barkavas arodvidusskolā neklātienē tiek piedāvātas 2 programmas: ēdināšanas serviss un pārtikas ražošanas tehnoloģijas un iekārtas. 40

41 Skolas piedāvā arī tālākizglītības kursus (mežizstrādē, guļbūves ēku celtniecībā, datorapmācībā, autoapmācībā u. c.) Notiek aktīva darbība starptautiskajos projektos (Leonardo da Vinci u. c.), sadarbība ar partneriem vairākās Eiropas valstīs. Skolās tiek veikta arī saimnieciskā darbība. Augstskolas - Madonas rajonā darbojas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Madonas studiju centrs, kur var apgūt šādas studiju programmas: 5 skolotāju studiju programmas: -pirmsskolas un ģimenes skolotājs, psihologa asistents; -sākumskolas un divu priekšmetu pamatskolā skolotājs; -ekonomikas un komercdarbības skolotājs; -mūzikas skolotājs; -izglītības darba vadītājs; studiju programmas jaunas kvalifikācijas iegūšanai; komercdarbība un uzņēmumu vadība; biroja vadība; programmas vidusskolēniem: - uzņēmējdarbības pamati; - sekretārs - lietvedis. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte dod iespēju Madonā iegūt augstāko izglītību ar kvalifikāciju "Pirmsskolas skolotājs". Diplomus jau saņēmuši 58 skolotāji un mācības turpina 63. Britu Padome, sadarbībā ar augstskolām, Madonā jau otrai grupai pedagogu ar augstāko izglītību dod iespēju apgūt angļu valodas skolotāja kvalifikāciju (otru specialitāti). Pieaugušo izglītība - Rajonā darbojas Pieaugušo izglītības centrs, kā Madonas rajona padomes struktūrvienība, kurš koordinē pieaugušo izglītību rajonā, organizē tālākizglītības kursus pašvaldību, izglītības, kultūras, sociālajiem u. c. darbiniekiem, organizē lauksaimniecības un mājsaimniecības praksi jauniešiem Vācijā gada garumā. Izstrādāta pieaugušo tālākizglītības stratēģija. Aktivizējusies pieaugušo izglītošana pašvaldībās: darbojas PI koordinatori, izglītības un kultūras iestādes, NVO un privātās struktūras piedāvā iedzīvotājiem kursus, seminārus, informācijas dienas un citas aktivitātes. Madonas rajona padome ir Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību mūžizglītības asociācijas biedrs. Notiek aktīva darbība starptautiskajos projektos. Tiek organizēts pieaugušo izglītības 41

42 programmu projektu konkurss, kurš sekmē tālākizglītības iespēju paplašināšanos iedzīvotājiem tuvāk viņu dzīvesvietām. Trūkst labi sagatavotu lektoru, bieži vien tiek izmantoti vieslektori. Pedagoģiskie kadri - Pirmsskolas izglītības iestādēs strādā 186 pedagogi, no kuriem, 64 ir ar augstāko izglītību un pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju, 63 - mācās. Skolās strādā 715 pedagogi, no kuriem 78,7 % ir ar augstāko pedagoģisko izglītību. 24. attēls Madonas rajona pedagoģisko darbinieku sadalījums pēc izglītības 2001./2002.m.g. Madonas rajona pedagoģisko darbinieku sadalījums pēc izglītības 2001./2002.m.g Ar augstâko pedagoìisko t.sk. Pedagoìijas maìistri Ar augstâko nepedagoìisko Ar vidçjo pedagoìisko Ar vidçjo speciâlo Ar vidçjo vispârçjo Pamatā visi skolotāji, kuriem nav augstākās izglītības, mācās, daudzi skolotāji apgūst 2. vai 3. specialitāti. Skolotāji aktīvi papildina savas zināšanas tālākizglītības kursos. Vīrieši ir 15% no skolotāju kopējā skaita. Skolās maz ienāk jaunie skolotāji, jo, paredzot skolēnu skaita un stundu skaita samazināšanos un zinot esošo zemo atalgojumu, lielākā daļa skolotāju strādā ar lielu slodzi. 42

43 25. attēls Madonas rajona skolu pedagogu sadalījums pēc vecuma 2001./2002.m.g. Madonas rajona skolu pedagogu sadalījums pēc vecuma 2001./2002.m.g Kopâ t.sk. Sievietes 30 gadi un jaunâki gadi gadi gadi 60gadi un vecâki No kop. sk. pensijas vec. Salīdzinot ar rādītājiem valstī, Madonas rajonā procentuāli mazāks ir skolotāju skaits, kuri jaunāki par 30 gadiem, un lielāks, salīdzinājumā ar vidējo valstī, ir skolotāju skaits vecumā no 40 līdz 59 gadiem. Vērojama skolotāju kolektīvu novecošanās tendence. Kopumā ievērojamas izmaiņas izglītības sistēmā varētu radīt pēdējos gados vērojamā bērnu dzimstības samazināšanās. Skolēnu skaits 2009./2010. mācību gadā varētu samazināties par 2000, jo dzimušo bērnu skaits no 642 bērniem gadā ir samazinājies līdz 374 bērniem gadā. Tas radīs izglītības iestāžu tīkla izmaiņas, kas, savukārt, ietekmēs pedagoģisko kadru sastāvu (kvantitatīvo un kvalitatīvo), ietekmēs iedzīvotāju migrāciju. Nevalstiskās organizācijas Latvijā, kā NVO centra lietotāji, reģistrētas 838 nevalstiskās organizācijas un interešu grupas, t.sk., 472 nevalstiskās organizācijas un interešu grupas (vai 56,3%) reģistrētas Rīgā un Rīgas rajonā. 43

44 26. attēls Nevalstiskās organizācijas Latvijā gadā NVO Latvijā (bez Rīgas) Madona Valmiera Alūksne Cēsis Valka Gulbene Daugavpils Limbaži Talsi Rēzekne Bauska Ogre Jēkabpils Jūrmala Liepāja Dobele Balvi Ventspils Krāslava Saldus Tukums Jelgava Kuldīga Salaspils Aizkraukle Preiļi Ludza Madonas rajonā gadā darbojās 70 nevalstiskās organizācijas un citas sabiedrības interešu grupas, no kurām 64 reģistrētas kā NVO atbalsta centra lietotāji: 27. attēls Nevalstiskās organizācijas Madonas rajonā Barkavas Bērzaunes Dzelzavas Indrānu Jumurdas Kalsnavas Liezēres Ļaudonas Murmastienes Mētrienas Mārcienas Praulienas Sausnējas Vestienas Ērgļu Cesvaines ar l.t. Lubānas Varakļānu Madonas 0 44

45 28. attēls Rajona nevalstisko organizāciju darbības virzieni NVO skaits izglītība, kultūra, māksla vide, teritorijas attīstība sieviešu, pensionāru intereses bērnu intereses garīgā dzīve invalīdi, represētie sociālā joma sports, veselības aizsardzība lauksaimniecība Rajona nevalstisko organizāciju un citu sabiedrības interešu grupu darbības lauks ir plašs, tas sekmē mūsu rajona attīstību kopumā. Lai atbalstītu šo organizāciju veidošanos un tālāko attīstību, aktivizētu to darbību, aptverot plašu iedzīvotāju loku, Madonas rajona padome sadarbībā ar Sorosa fondu - Latvija, Baltijas Amerikas Partnerattiecību programmas (BAPP) ietvaros, gadā izsludināja atklātu grantu konkursu, uz kuru pieteicās 19 nevalstiskās organizācijas no 11 vietējām pašvaldībām (Sausnējas, Vestienas, Lubānas, Cesvaines, Bērzaunes, Mārcienas, Madonas, Ērgļiem, Praulienas, Jumurdas, Dzelzavas) ar 23 projektiem, no kuriem atbalstīti 11 projekti. To īstenošanai piešķirts rajona padomes līdzfinansējums - Ls 2000, papildus piesaistīts Sorosa fonda finansējums 3000 USD. Uz gadā BAPP un Madonas rajona padomes izsludināto konkursu NVO atsaucās 21 organizācija, iesniedzot 22 projektus. Atbalstīti 16 projekti, to īstenošanai piešķirot rajona padomes un BAPP līdzfinansējumu kopsummā par Ls 6285 (rajona padome Ls 3200 un BAPP USD 5096). Ar līdzfinansējumu Ls 100 apmērā BAPP grantu projektu finansējumu papildināja Madonas rajona uzņēmēju apvienība, kura gada maijā atbalstīja rajona padomes projektu BAPP rīkotajā Pašvaldību līdzfinansējuma un līdzdalības programmas grantu konkursā (no 15 iesniegtajiem pašvaldību projektu pieteikumiem BAPP Ekspertu Komisija 7 pašvaldību pieteikumus, t.sk., Madonas rajona padomes, apstiprināja par pilnu pieprasīto summu) gadā finansiāli atbalstīti 12 nevalstisko organizāciju un sabiedrības interešu grupu projekti kopsummā par Ls 5764,70. Rajona nevalstisko organizāciju darbu koordinē un aktivizē Madonas nevalstisko organizāciju atbalsta centrs. 45

46 Madonas rajona NVO atbalsta centrs izveidots gada beigās kā sabiedrisko organizāciju apvienība, NVO centra projekta +8 reģionālie NVO atbalsta centri ietvaros, ar mērķi veicināt saliedēta un spēcīga NVO sektora attīstību Madonas rajonā. Organizācijā notiek aktīva sadarbība un informācijas apmaiņa starp pašvaldībām, uzņēmējiem un rajona NVO, aktīvi darbojas brīvprātīgie. Izveidota bibliotēka par ES, EKL, cilvēktiesībām, citām NVO Latvijā un ārzemēs; apkopota informācija par reģiona SO datu bāzē. Rajona NVO atbalsta centrs rīko izglītojošos seminārus; konsultē par projektu sastādīšanu par dažādām tēmām (angļu valodas apmācība, biznesa pamatu apguve, ģimenes un vides sakārtošana) un palīdz tos sagatavot; apmāca invalīdus un citus interesentus strādāt ar datoriem; atsevišķu pakalpojumu sniegšanā iesaista brīvprātīgos (piemēram, palīdzību datoru darba problēmu novēršanā sniedz Madonas pilsētas ģimnāzijas audzēkņi); veicina sadarbību starp aktīvākajām organizācijām ar domu gatavot kopīgus projektus, lai, sadarbībā ar Valsts nodarbinātības dienesta Madonas rajona nodaļu, radītu jaunas darba vietas rajona iedzīvotājiem, t.sk., invalīdiem. Rajona padome periodiski, iespēju robežās, sniedz finansiālu atbalstu rajona NVO atbalsta centram dažādu aktuālu mērķu īstenošanai. 5. Uzņēmējdarbība Vispārējs raksturojums Galvenās uzņēmējdarbības nozares rajonā ir kokapstrāde, lauksaimniecība, tūrisms un tirdzniecība. Izplatītākā uzņēmējdarbības forma Madonas rajonā ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Individuālie uzņēmumi, kā uzņēmējdarbības forma, pārsvarā darbojas tirdzniecības sfērā. Pēc lieluma rajonā dominē mazie (1-50 strādājošie) un vidējie ( strādājošie) uzņēmumi. Kopējais reģistrēto uzņēmumu skaits Madonas rajonā ir ap 800 (neieskaitot zemnieku saimniecības) gada beigās Madonas rajonā bija 447 ekonomiski aktīvie uzņēmumi, no tiem sabiedriskajā sektorā 33, bet privātajā sektorā 414. Pa darbības veidiem tie sadalās šādi: 29. attēls Ekonomiski aktīvie uzņēmumi Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība 24 Rūpniecība 82 Būvniecība 11 Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, 226 individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remonts Viesnīcas un restorāni 15 Transports, glabāšana un sakari 17 46

47 E k o n o m i s k i a k t ī v i e u z ņ ē m u m i L a u k s a i m n i e c ī b a, m e d n i e c ī b a u n m e ž s a i m n i e c ī b a R ū p n i e c ī b a B ū v n i e c ī b a V a iru m tird z n ie c ī b a u n V i e s n ī c a s u n r e s t o r ā n i T r a n s p o r t s ; g l a b ā š a n a m a z u m t i r d z n i e c ī b a ; u n s a k a r i a u t o m o b i ļ u, m o t o c i k l u, i n d i v i d u ā l ā s l i e t o š a n a s p r i e k š m e t u u n s a d z ī v e s a p a r a t ū ra s u n i e k ā rtu re m o n ts Šo nozaru attīstība ir saistīta ar resursu pieejamību un tirgus pieprasījumu. Madonas rajonā ir 10 aktīvie uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Tas liecina par zemu uzņēmējdarbības aktivitāti, jo vidēji Latvijā ir 17 aktīvo uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem. (Salīdzinājumam Cēsu rajonā 14; ES ir vidēji 50 uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem). Salīdzinoši zemo aktivitāti izraisa starta kapitāla trūkums, zināšanu trūkums, augstās kredītresursu izmaksas, nesakārtota infrastruktūra, neziņa par noieta tirgu, aktīvāko un izglītotāko rajona iedzīvotāju aizplūšana uz lielajām pilsētām. Viens no piemērotākajiem rādītājiem, kas raksturo teritorijas ekonomiskās attīstības līmeni, ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Iekšzemes kopprodukts (tūkstošos Ls) Madonā gadā bija 34020, tas ir 11,1 % no Vidzemes reģiona IKP un 0,9 % no visas valsts IKP. Uz vienu iedzīvotāju IKP bija Ls 716, tas ir 49 % pret vidējo vērtību valstī (salīdzinājumam Ls 4797 bija Ventspilī, Ls Rīgas rajonā, Ls Rēzeknes rajonā). 47

48 Lauksaimniecība un pārtikas rožošana Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir viens no ievērojamākajiem resursiem rajonā. 30. attēls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Madonas rajonā LIZ platîbas un % no kopçjâs teritorijas ha % Vestienas pagasts Varakïânu pagasts Sarkaòu pagasts Oðupes pagasts Mçtrienas pagasts Madonas pilsçta Lubânas pilsçta Lazdonas pagasts Jumurdas pagasts Çrgïu pagasts Cesvaines pilsçta Bçrzaunes pagasts Aronas pagasts Lielākā daļa LIZ (68%) ir meliorētas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā. Lubānas zemiene ir viena no pirmajām teritorijām Latvijā, kur jau 20. gs. 20. gados uzsākti meliorācijas darbi (Aiviekstes gultnes padziļināšana). Lubāna ezera apkārtnes meliorācijas sistēmas uzrauga Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde, kas ir vienīgā šāda veida struktūra Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku atbalsta dienestā (LAD). Tas norāda, cik šī Lubānas zemienes meliorācijas sistēma ir sarežģīta un valstiski nozīmīga. Madonas rajona teritorijā pamatā sastopamas mālsmilts un smilšmāla augsnes. Pauguraines nelīdzenais reljefs kalnienes teritorijās, erodētās augsnes, nelielās lauku platības un nevienādā konfigurācija nav piemēroti intensīvai graudkopībai, tāpēc šeit vēsturiski attīstījusies piensaimniecība un gaļas lopkopība. Pamatā tiek audzēti zālāji, mieži un auzas lopbarībai, kartupeļi. Attīstās netradicionālā lauksaimniecība: - z/s Līvi Bērzaunes pagastā ražo kazas sieru, kuru atzinīgi novērtējuši eksperti no Francijas; 48

49 - z/s Talejas Kalsnavas pagastā audzē fazānus medībām; - z/s Sveķi Bērzaunes pagastā nodarbojas ar šķirnes truškopību, ir uzcelta modernākā licencētā trušu kautuve Baltijas valstīs; - z/s Zīles Ošupes pagastā ir lielākais šķirnes aitu ganāmpulks valstī; - z/s Jaunkalēji Ošupes pagastā cep maizi pēc senām receptēm. Atsevišķas vietas dienvidu - rietumu nogāzēs ir piemērotas dārzkopībai. Šajā apvidū sekmīgi ar dārzeņkopību nodarbojas z/s Lauri Kalsnavas pagastā, z/s Lapāres Mārcienas pagastā, ar puķkopību - z/s Dārziņi Mārcienas pagastā. Madonas rajonā ir iestrādes vietējam klimatam atbilstošu produktīvo koku, augļu koku un dekoratīvo stādu audzēšanai. Kalsnavas Arboretums ir lielākā dekoratīvo koku un krūmu kolekcija Latvijas austrumdaļā, bet z/s Rāvijas Kalsnavas pagastā un z/s Poļvarka Sarkaņu pagastā selekcionē vietējiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotas, Latvijā atzītas augļu koku šķirnes. Lubānas līdzenumā, pirms intensīvas meliorācijas uzsākšanas 20. gs gados, attīstījās piensaimniecība, to nodrošināja dabīgi auglīgās zemienes pļavas un hidroloģiskais režīms, kas traucēja nodarboties ar graudkopību. Pēc masveida meliorācijas, tika izveidoti lieli ha, regulāras konfigurācijas lauku masīvi, kas atvieglo lieljaudas tehnikas izmantošanu. Laukos pamatā dominē velēnu vai velēnu vāji podzolētās smilšmāla vai māla augsnes, no kurām, ievērojot pareizu tehnoloģiju, var iegūt augstas graudaugu ražas (5 līdz 8 t/ha). Mālainākas augsnes ir Barkavas, Ošupes, Murmastienes un Varakļānu pagastos. Velēnu augsnes ir piemērotas kviešu un linu audzēšanai. Pēc liekā mitruma novadīšanas daži lauku masīvi Barkavas, Ošupes, Murmastienes pagastos var tikt salīdzināti ar Zemgali. Šajos pagastos veidojas lielas 80 līdz 150 ha specializētas graudkopības saimniecības. Lielākās no tām ir z/s Lazdas, z/s Jaunprodi (Ošupe), z/s Silzemnieki, z/s Kļavas (Barkava). Pārsvarā tiek audzēti kvieši un mieži. Aktīvi ražojošās zemnieku saimniecības un uzņēmumus vislabāk raksturo subsīdiju saņēmēju skaits gadā subsīdijas saņēma 399 saimniecības, kas ir par 99 mazāk kā gadā. Tas norāda uz ievērojamu aktīvo saimniecību skaita kritumu. 49

50 31. attēls Madonas rajonā saņemtās subsīdijas gadā ,00 Ls ,00 Ls ,00 Ls ,00 Ls ,00 Ls ,00 Ls - Ls Vestienas pagasts Varakļānu pagasts Sausnējas pagasts Sarkaņu pagasts Praulienas pagasts Ošupes pagasts Murmastienes pagasts Mētrienas pagasts Mārcienas pagasts Madona Ļaudonas pagasts Liezēres pagasts Lazdonas pagasts Kalsnavas pagasts Jumurdas pagasts Indrānu pagasts Ērgļu pagasts Dzelzavas pagasts Cesvaines pilsētas LT Bērzaunes pagasts Barkavas pagasts Aronas pagasts gads Subsīdijas, Ls 2001.gads Saņēmēju skaits Ls gadā Madonas rajona lauksaimnieki subsīdijās saņēma Ls , bet gadā Precīzi lauksaimniecisko ražošanu rajonā raksturot ir samērā grūti, jo trūkst statistikas materiālu. Rajonā līdz gada 28. martam reģistrētas 1646 zemnieku saimniecības (LURSOFT datu bāze), visvairāk gadā , bet gadā - tikai 10. Salīdzinot ar gadu, lauksaimnieciskā ražošana Madonas rajonā ir būtiski samazinājusies, piemēram, graudaugu sējumu platība - 2,6 reizes, govju skaits 2,4 reizes, cūku skaits 5,5 reizes, aitu - 5 reizes. To izraisīja sociālekonomiskās pārmaiņas Latvijā, vietējās produkcijas noieta tirgus sašaurināšanās un subsidētās pārtikas preču imports. Pakāpeniski pieaug kazu skaits, piemēram, gadā reģistrētas 147, bet gadā - jau 306. Visvairāk liellopi tiek audzēti Kalsnavas, Dzelzavas, Ošupes un Sarkaņu pagastos. 8. tabula Lauksaimniecību raksturojošie rādītāji Madonas rajonā Rādītāji Lauksaimniecības kultūru sējumu platība, ha tai skaitā: Graudaugi un pākšaugi Kartupeļi Dārzeņi

51 Liellopu un putnu skaits, gab. Liellopi t.sk., slaucamās govis Cūkas Aitas Putni (tūkstošos) Graudaugu vidējā raža ir zema, jo netiek ievērotas visas audzēšanas prasības, zemniekiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, un graudu tirgus vēl tikai stabilizējas. Salīdzinoši stabili Madonas rajonā attīstījusies olu ražošana, ko nodrošina A/S Madona otrs lielākais olu ražotājs Latvijā. Tehnika, ko izmanto lauksaimnieki, ir fiziski un morāli nolietojies, jo pamatā balstās uz bijušo padomju saimniecību un kolhozu bāzes. Piemēram, no 3209 rajonā reģistrētajiem traktoriem, 1834 jeb 57% ir vecāki par 15 gadiem, tikai 139 jeb 4% - jaunāki par 5 gadiem. Pārtikas pārstrāde ir attīstījusies galvenokārt vietās, kur tai iepriekšējos gados iedibinātas tradīcijas maizes ceptuves, piena pārstrādes rūpnīcas, saldējuma ražotnes, gaļas pārstrādes cehi. Mazākos apjomos ar pārtikas preču ražošanu nodarbojas lauku zemnieku saimniecības un firmas, kurās ir daudzprofilu darbība, t.i., kurās tiek veikta ražošana, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana. 32. attēls Pārtikas produktu ražošana Madonas rajonā Pārtikas produktu ražošana Madonas rajonā Aronas pagasts Barkavas pagasts Bērzaunes pagasts Dzelzavas pagasts Ērgļu pagasts Indrānu pagasts Jumurdas pagasts Kalsnavas pagasts Lazdonas pagasts Liezeres pagasts Ļaudonas pagasts Mārcienas pagasts Mētrienas pagasts Murmastienes pagasts Ošupes pagasts Praulienas pagasts Sarkaņu pagasts Sausnējas pagasts Varakļānu pagasts Vestienas pagasts Madonas Pilsēta Cesvaines pils. ar l.t. Lubānas pilsēta Varakļānu pilsēta Madonas rajonā ir divi stabili piena pārstrādes uzņēmumi a/s Lazdonas piensaimnieks un a/s Cesvaines piens. SIA Lat Salta ir viens no lielākajiem saldējuma ražotājiem Latvijā. Z/S Līvi pārstrādā kazas pienu, ražojot mīkstos sierus. Darbojas gaļas pārstrādes uzņēmumi SIA Anora un SIA Kalsnavas miesnieks. 51

52 Rudzu miltu ražošanā ir specializējusies firma Madonas L Madonas pilsētā. Atsevišķi uzņēmēji uzpērk nelielos daudzumos lopbarības graudus spēkbarības ražošanai. Lielākais lopbarības graudu patērētājs rajonā ir A/S Madona, kas tos izmanto olu un putnu gaļas ražošanā. Darbojas vairākas maizes ceptuves un konditorijas cehi, lielākie no tiem ir K/S Madonas patērētāju biedrība, SIA Krūmiņa nams un SIA Madonas L. Madonas pilsētā atrodas arī 2 zivju pārstrādes cehi, kas pamatā pārstrādā jūras zivis un karpas no Lubāna ezera apkārtnes zivju audzētavām. Rajona teritorijā trūkst augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumu vai to pieņemšanas punktu. Vasarā un rudenī tiek veidoti savvaļas ogu un sēņu uzpirkšanas punkti, kas ļauj gūt ienākumus maznodrošinātajām ģimenēm. Rajonā darbojas Barkavas un Ērgļu arodvidusskolas, kurās var apgūt lauku mājsaimnieces, zemkopja, mazumtirdzniecības komercdarbinieka, jaunākā kārtībnieka, guļbūvju un koka ēku celtnieka, mazo uzņēmumu grāmatvežu specialitātes. Iespēju robežās tās organizē arī traktoristu, C1, B kategorijas autovadītāju apmācības kursus. To praktisko apmācību bāze ir novecojusi. Lauksaimniecības konsultāciju birojs sniedz grāmatvedības pakalpojumus un organizē zemnieku apmācību. Rūpniecība Rūpniecības produkta kopapjoms (tūkstošos Ls) pa rūpniecības nozarēm Madonas rajonā gadā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija 79,1; apstrādes rūpniecībā 15930,2; elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē 1365,4. Rūpniecības produkcijas kopapjoms Madonas rajonā (faktiskajās cenās) gadā bija 17374,7 tūkstoši Ls. Nefinansu investīcijas (bez individuālās būvniecības) gadā salīdzināmajās cenās bija 7839 tūkstoši Ls, tas ir Ls 166 uz vienu iedzīvotāju. Uzkrātās ārvalstu investīcijas Madonas rajonā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā 884,8 tūkst. Ls gadā, uz vienu iedzīvotāju Ls 19. Madonas rajona pašvaldību sniegtie dati par aktīvajiem uzņēmumiem to teritorijās ataino tirdzniecības uzņēmumu dominanti rajonā. 52

53 33. attēls Madonas rajona uzņēmumi Uzņēmumu skaits pa nozarēm Madonas rajonā ražošana pakalpojumi tirdzniecība Madonas rajons atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, kur potenciāli pieejami lieli koksnes krājumi. Madonas rajonā mežainums ir viens no augstākajiem Latvijā. Rajonā ir 86 kokapstrādes uzņēmumi. Kokapstrādes uzņēmumi ir dominējošie ražošanas uzņēmumi rajonā. Analizējot darbojošos uzņēmumu īpatsvaru rajona pagastos, var vērot, ka kokapstrādes uzņēmumu īpatsvars uz vienu iedzīvotāju ir lielāks pagastos, kuros ir aktīvāka arī cita veida uzņēmējdarbība, kā arī Madonas pilsētā. 34. attēls Kokapstrādes uzņēmumi Madonas rajonā Kokapstrādes uzņēmumu skaits Madonas rajonā Aronas pagasts Barkavas pagasts Bērzaunes pagasts Dzelzavas pagasts Ērgļu pagasts Indrānu pagasts Jumurdas pagasts Kalsnavas pagasts Lazdonas pagasts Liezeres pagasts Ļaudonas pagasts Mārcienas pagasts Mētrienas pagasts Murmastienes pagasts Ošupes pagasts Praulienas pagasts Sarkaņu pagasts Sausnējas pagasts Varakļānu pagasts Vestienas pagasts Madonas Pilsēta Cesvaines pils. ar l.t. Lubānas pilsēta Varakļānu pilsēta Apskatot uzņēmējdarbību kokapstrādē, var veikt secinājumus, ka to izvietojums pagastos un pilsētās ir saistīts ar izejvielu pieejamību un infrastruktūru (mežu tuvums, ceļi, piemērotas ēkas, kas pārsvarā pielāgotas kokapstrādes darbnīcu vajadzībām). Uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar kokapstrādi un meža izstrādi, pēdējos gados ir tendence samazināties. Tas izskaidrojams ar kokmateriālu cenu pazemināšanos pasaules tirgū un konkurences palielināšanos uz koksnes resursiem. Vērojama kokapstrādes uzņēmumu ražošanas specializācija, tieksme pēc noteikta sortimenta, ilgtermiņa līgumiem. Bez tam, šajā nozarē risinās procesi, kuru rezultātā mazie 53

54 kokapstrādes uzņēmumi kooperējas ar vidējiem atsevišķu produkcijas veidu ražošanā, kuri atslogo vidējos un lielos no nerentablas, specifiskas produkcijas ražošanas. Rajonā ir vairākas firmas (vai to filiāles), kas nodarbojas ar meža materiālu uzpirkšanu, tālākpārdošanu. Madonas kokapstrādes attīstības tendences ir kokapstrādes uzņēmumu specializācija, koksnes dziļāka pārstrāde, kooperācija ar lieliem kokmateriālu gala produktu ražotājiem. Uzņēmējdarbība tūrisma un atpūtas pakalpojumu jomā atrodas straujas attīstības stadijā. Pēdējos gados īpašu popularitāti ieguvis lauku tūrisms, kam pakalpojumu dažādošanas nolūkā pievēršas liela daļa lauku uzņēmēju. Analizējot pēdējo gadu šīs nozares attīstības tendences Madonas rajonā, ir vērojama īpatnība, kas raksturīga arī citur Latvijā. Tā ir masveida lauksaimniecisko zemju, ezeru, vēsturisku celtņu privatizēšana. Piesaistot investīcijas, tiek sakopta ainava, labiekārtotas ēkas, sakārtota infrastruktūra, kas kalpo par tūristu plūsmas piesaistīšanas objektiem. Šajā grafikā apkopoti dati ne tikai par tūrisma objektu skaitu pagastos, bet arī par uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, t.i., frizieru, sadzīves pakalpojumu u.c. 35. attēls Tūrisma un atpūtas pakalpojumu uzņēmumi Tūrisma un atpūtas pakalpojumu uzņēmumi Aronas pagasts Barkavas pagasts Bērzaunes pagasts Dzelzavas pagasts Ērgļu pagasts Indrānu pagasts Jumurdas pagasts Kalsnavas pagasts Lazdonas pagasts Liezeres pagasts Ļaudonas pagasts Mārcienas pagasts Mētrienas pagasts Murmastienes pagasts Ošupes pagasts Praulienas pagasts Sarkaņu pagasts Sausnējas pagasts Varakļānu pagasts Vestienas pagasts Madonas Pilsēta Cesvaines pils. ar l.t. Lubānas pilsēta Varakļānu pilsēta 54

55 36. attēls Tirdzniecības uzņēmumi Madonas rajonā Tirdzniecības uzņēmumu skaits Madonas rajonā Aronas pagasts Barkavas pagasts Bērzaunes pagasts Dzelzavas pagasts Ērgļu pagasts Indrānu pagasts Jumurdas pagasts Kalsnavas pagasts Lazdonas pagasts Liezeres pagasts Ļaudonas pagasts Mārcienas pagasts Mētrienas pagasts Murmastienes pagasts Ošupes pagasts Praulienas pagasts Sarkaņu pagasts Sausnējas pagasts Varakļānu pagasts Vestienas pagasts Madonas Pilsēta Cesvaines pils. ar l.t. Lubānas pilsēta Varakļānu pilsēta Tirdzniecības uzņēmumu dominēšana pār citiem uzņēmējdarbības veidiem ir Madonas rajonam raksturīga. Vēsturiski izveidojies tirdzniecības tīkls, kam par pamatu ir Madonas patērētāju biedrība, ir papildinājies un arvien papildinās ar citām privātām tirdzniecības struktūrām. Madonas rajonā ir raksturīgas nelielas tirdzniecības vietas, kurām ir pastāvīgs klientu loks. Sevišķi tas ir vērojams lauku pagastos, kuros ir neliels iedzīvotāju skaits. Nelielu daļu tirdzniecības nišas aizņem uzņēmējdarbība ar autoveikaliem un izbraukuma tirdzniecību. Lielākajos pagastos ir ierīkoti tirgus laukumi. Tirgū dominē apģērbu, saimniecības preču, pašražoto lauksaimniecisko preču un produktu tirdzniecība. Rajonā nav attīstīts lielveikalu tīkls. Tas izskaidrojams ar to, ka nav apdzīvoto vietu ar lielu iedzīvotāju koncentrāciju, kas ir lielveikalu mērķa tirgus. Madonas rajonā un sevišķi - pilsētā ir attīstīta automobiļu un to rezerves daļu tirdzniecība; automobiļu remonts un apkope un autotransports. Šajā darbības sfērā strādā 21 uzņēmums. Līdzās lietotu automašīnu tirdzniecībai, Madonā stabilu vietu ieņem arī jaunu auto tirdzniecība: VOLVO, RENAULT, MAZDA dīleris Latvijā ir SIA Signāls ; PEUGEOT dīleris Latvijā ir SIA Signāls EM ; BMW un Honda dīleris Latvijā ir A/S P.L.G; 55

56 OPEL dīleris Latvijā SIA ir Sports&Co. Automobiļu remontu un tehnisko apkopi var veikt visās rajona pilsētās un pagastos. 11 uzņēmumi nodarbojas ar iekšzemes un starptautiskajiem kravu un pasažieru pārvadājumiem. Pēdējos gados stabilu vietu starp rajona uzņēmumiem ieņēmušas būvfirmas. Tas izskaidrojams ar celtniecības un rekonstrukcijas darbu apjoma pieaugumu iedzīvotāju, privātajā un valsts sektorā. Lielākās būvfirmas Madonas rajonā ir SIA Madonas būve, SIA Sikspārnis, SIA Vidzeme, SIA Madonas ceļu būve, SIA Auto VHV, SIA Atika. Madonā darbojas 2 tipogrāfijas: Latvijas Somijas kopuzņēmums SIA Madonas Poligrāfists un privāttipogrāfija Erante. Katrai no tām izveidojies savs pastāvīgo klientu loks, katrai sava darba specifika un, galvenais, klientiem dota izvēles iespēja. Veselīgā konkurence ir viens no faktoriem, kas nodrošina augstu pakalpojumu kvalitāti un kultūru. Tūrisms un amatniecība Tūrisms, tā ir ceļošana, kurā lietderīga atpūta apvienota ar sporta elementiem un zināšanu paplašināšanu. Tūrismu, kā sistēmu, ietekmē gan politika, gan ekonomika, tāpat arī fiziskie faktori. Būtiska loma kopējā sistēmā ir arī dabai, kultūrai un apkārtējai videi. Visi šie faktori ir savstarpēji saistīti un cits citu ietekmē. Tūrisma attīstības pamats ir dabas un cilvēka radītie resursi, uz kuru bāzes tiek veidota tūrisma infrastruktūra un tūrisma produkts. Pēc pasaules tūrisma organizācijas datiem tūrisma nozare tiek uzskatīta par nozari, kas būtiski ietekmē visas tautsaimniecības attīstību. Tiek prognozēts, ka līdz gadam Baltijas reģionā notiks strauja tūrisma attīstība, kas veicinās ekonomisko augšupeju. Tūrisma produktu, tā plašākajā nozīmē, var raksturot kā tūrisma piedāvājumu, kas veidojas ne tikai no tirgus produktiem, kurus rada tūrisma uzņēmumi, bet arī, no tā dēvētā, pirmatnējā piedāvājuma, kas savā būtībā nav tieši saistīts ar tūrismu, bet kas veido tūrisma pievilkšanas spēku un mērķi. Šajā piedāvājumā ietilpst: Dabas faktori: ģeogrāfiskais stāvoklis, klimats, reljefs, ainavas, augu un dzīvnieku valsts; Sabiedrības un kultūras faktori: kultūras mantojums, tradīcijas, reliģija, valoda, viesmīlība; Vispārējā infrastruktūra: dažādu sabiedrisko un saimniecisko aktivitāšu attīstības iespējas. Dabas, sabiedrības un kultūras faktori veido tūrisma produkta bāzi - pamatu, kuru, savukārt, papildina vispārējā tūrisma infrastruktūra, ko veido cilvēki un kas, savukārt, nosaka sabiedriskās un tirgus attiecības. 56

57 Madonas rajona tūrisma resursi - Nozīmīgs faktors tūrisma nozares attīstībā ir tas, ka daļu no rajona aizņem Vidzemes centrālā augstiene, daļu - Lubānas līdzenums. Vērtējot reljefa potenciālu rekreācijas un tūrisma vajadzībām, kā galvenais kvalitātes kritērijs ir tā relatīvais augstums. Vislielākā vērtība ir Vidzemes centrālās augstienes paugurainajiem masīviem ar ezeru un upju areālu, kur atrodas 11 no 15 Latvijas augstākajiem kalniem, tajā skaitā, Gaiziņkalns (311,6 m virs jūras līmeņa) ar 46 m augsto nepabeigto skatu torni, no kura paveras Vidzemes Centrālās augstienes panorāma km attālumā. Gaiziņkalna dabas parka teritorijā (2026 ha) atrodas vairāki citi kalni: Talejas, Ķelēnu, Dravēnu, Abrienas. Gaiziņš ir iecienīta slēpošanas vieta, jo temperatūra kalna virsotnē ir zemāka un sniega sega saglabājas daudz ilgāk nekā citur Latvijā. Kalna nogāzēs ierīkotas kalnu slēpošanas trases, ziemas beigās katru gadu notiek tradicionālais Gaiziņkalna karnevāls. Ļoti liela nozīme tūrismā ir upju un ezeru resursiem. Madonas rajons ir bagāts ar brīnišķīgām upēm un ezeriem, no kuriem daudzi vēl nav piesārņoti. Ūdeņi aizņem apmēram 2% no rajona kopējās platības. Pavisam rajonā atrodas 189 ezeri, kuru platība ir lielāka par 1 ha. Atpūtnieku iecienītākie ir: Lubāns (80,7 km 2 ; 2/3 atrodas Rēzeknes rajonā), Kāla ezers, Viešūrs, Jumurdas ezers, Liezēris, Gulbēris, Kurtavas un Kaņepēnu ezers. Savdabīgs tūrisma resurss ir Bolēnu avots, kas, tautā saukts par Laimas, Veselības, un Dzīvības avotu, ir viens no slavenākajiem avotiem Latvijā, kam piedēvētas dziednieciskās spējas. Avots ir dabas aizsardzības objekts - ģeoloģiskais liegums. Cauri Madonas rajonam tek lēnākā un garākā rajona upe Aiviekste (132 km), kas ir arī Daugavas lielākā pieteka. Aiviekstes lielākās pietekas ir Kuja, Liede, Arona. Upes un upītes daudzviet veido dziļas un krāšņas ielejas: Arona, Austrona, Ogra, Savīte. Kujas krastos atrodas otrs lielākais Latvijas dižakmens Velna Skroderis, kura virszemes tilpums ir ap 100 m 3, augstums 4 m un apkārtmērs 20 m. Analizējot bioloģiski daudzveidīgās dabas teritorijas Madonas rajonā, par rekreācijai nozīmīgākajām varētu minēt: Vestienas aizsargājamo ainavu apvidu, Gaiziņkalna dabas parku, Teiču un Krustakalna valsts rezervātus, Lubāna mitraines kompleksu un atsevišķus ezerus ar lieguma zonām. Nozīmīgu vietu starp augu valsts resursiem ieņem arī meži un unikāli biotopi. Kā nozīmīgākie faunas resursi tūrismā jāmin: zivis, kas dzīvo praktiski visās ūdenstilpnēs; vēži, kuru izplatība ir visai viduvēja, bet kuru audzēšanai ir labvēlīgi apstākļi un potenciālas iespējas tūristu piesaistīšanai; 57

58 putni, kuru starptautiskās migrācijas vietas ir konstatētas rajonā, kas ir nozīmīgs ekotūrisma attīstības resurss; meži un medījamo zvēru skaits. 9. tabula Nozīmīgākie dabas objekti Nosaukums Teiču rezervāts Bolēnu avots Gaiziņkalna dabas parks Jumurdas ezers ar salām Kālezera botāniskais liegums Krustkalnu rezervāts Kalsnavas arborētums Nesaules kalna kompleksais dabas liegums Velna skroderis Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus Lubāna ezers ar klānu pļavām Aiviekstes upe Seldžu ozolājs Akmeņtacis Dižozols - Naudas ozols Īss raksturojums ha, lielākais purvs Baltijā ar valsts dabas rezervāta režīmu Avota ūdenim piemīt dziednieciskas īpašības Parka platība 2026 ha. Teritorijā atrodas Latvijas augstākā virsotne Gaiziņš Apkārtējo ainavu kompleksais liegums, platība 392 ha Kāla ezers ir 24 m dziļš, kurā atrodas 3 kupolveidīgas salas ar stāviem krastiem Lielā, Talkas un Mazā Vestienas sala 2912 ha liels, tajā atrodas 9 ezeri, Krāku avoti Lielākā dekoratīvo koku un krūmu kolekcija Latvijas austrumdaļā Platība 51 ha, Nesaules kalna augstums 284 m virs jūras līmeņa Lielākais laukakmens Vidzemē Platība ha Lubāna mitrājs ir 813 km 2 liela teritorija, kas plešas ap Latvijas lielāko un zivsaimnieciski nozīmīgāko ezeru Lubānu. Vienīgā izteka no Lubāna ezera, sestā garākā upe Latvijā ( 132 km ), pēc baseina - otra lielākā Platība 16,2 ha, maz pārveidota ozolu audze Aiviekstē, strauji krītoties ūdenim, atsedzas un kļūst radzamas dolomīta trepes Pēc teikām un nostāstiem Naudas ozols, apkārtmērs - 5,5 m Kafejnīcas un bāri - Madonas rajonā ir tikai viens restorāns, kas atrodas lauku viesnīcā Jumurdas muiža, bet ir 45 kafejnīcas un bāri, no kurām, 10 atrodas Madonas pilsētā, bet pārējās - rajona pagastos. Ne visās minētajās vietās ir tūristu prasībām atbilstošs serviss un apkalpošanas līmenis, arī tīrība, sanitārie mezgli, kā arī grūtības rada apkalpojošā personāla vājās svešvalodu zināšanas. Kā rajona kvalitatīvākās ēdināšanas vietas var minēt Smeceres krogu, Jumurdas muižas restorānu, krodziņu Šlāgeris, mājas virtuvi Rudzons, kafejnīcas Rāte, Kore, GaiziņStars. Pie kafejnīcām, kas vienlaicīgi spēj uzņemt grupas ap 40 personām, minamas Rāte, Kore, mājas virtuve Rudzons. Tūristi ar pieticīgākām prasībām var pusdienot kādā no rajona 10 ēdnīcām. Veikali - No visiem Madonas rajona veikaliem tikai 2 ir specializējušies sporta un tūrisma preču tirdzniecībā, tie ir veikali Copes lietas un Unisports Madonā, kā arī Ērgļos, atpūtas bāzē Pārsteigumkalns pēc aktīvās ziemas sezonas tiek izpārdots sezonā nomātais kalnu slēpošanas inventārs. Suvenīru tirdzniecībā ir specializējies tikai veikals Ādere Madonā. Atsevišķs suvenīru tirdzniecības stendiņš ir ierīkots lauku viesnīcā Jumurdas muiža un Madonas novadpētniecības un 58

59 mākslas muzeja izstāžu zālē. Kalsnavas pinumu darbnīcā var iegādāties dažādus kārklu pinumus, kā arī veikt individuālus pasūtījumus. Perspektīvā paredzēts visās tūristu iecienītākajās vietās ierīkot vienotu suvenīru tirdzniecības stendu ar Madonas rajonu simbolizējošiem suvenīriem. Muzeji un izstāžu zāles - Madonas rajona tēls nav iedomājams bez R. Blaumaņa Brakiem, brāļu Jurjānu Meņģeļiem, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēm vai J. Zābera Vecā cepļa. Kopā rajonā darbojas 12 muzeji. 10. tabula Muzeji Madonas rajonā Nosaukums Adrese Ekspozīcija Cesvaines novada muzejs Cesvaine, Pils iela 1 Cesvaines novada vēsture Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja profesora A. Bieziņa muzejs Sarkaņu pagasts, Dilmaņi Profesora A. Bieziņa piemiņai veltīta ekspozīcija Madonas novadpētniecības un Madona, Skolas iela 10a Mākslas izstādes mākslas muzeja izstāžu zāle Madonas novadpētniecības un Madona, Valdemāra Madonas rajona vēsture, arheoloģija mākslas muzejs bulvāris 18 Mūziķu brāļu Jurjānu memoriālais muzejs Meņģeļi Ērgļu pagasts Meņģeļi Latviešu klasiskās mūzikas pamatlicēju piemiņai veltīta ekspozīcija, etnogrāfisko priekšmetu kolekcija Operdziedoņa J. Zābera memoriālais muzejs Indrānu pag., Meirānu Vecajā ceplī Operdziedoņa J. Zābera piemiņai veltīta ekspozīcija Pulkveža O. Kalpaka dzimtās mājas Liepsalas Ošupes pag., Liepsalas Pirmā Latvijas Nacionālā karaspēka virspavēlnieka O. Kalpaka dzimtās mājas Rakstnieka A. Saulieša piemiņas Cesvaine, Grašu Saulieši Rakstnieka A. Saulieša piemiņas istaba istaba Rakstnieka Doku Ata muzejs Dzelzavas pag., Rakstnieka Doku Ata piemiņai veltīta Mucenieki Ērgļu pag., Braki ekspozīcija Rakstnieka R. Blaumaņa piemiņai veltīta ekspozīcija Rakstnieka R. Blaumaņa memoriālais muzejs Braki Rakstnieka Valda muzejs Sausnējas pag., Līdumi Rakstnieka Valda piemiņai veltīta ekspozīcija Varakļānu novada muzejs Varakļāni, Pils iela 27 Viens no pirmajiem klasicisma kultūras pieminekļiem Latvijā Apmeklētāju skaita ziņā vispopulārākais ir Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs un rakstnieka R. Blaumaņa memoriālais muzejs Braki. Muzeju lielākā problēma ir nepietiekams finansējums no valsts. To izdzīvošanas iespējas nākotnē ir atkarīgas no jaunu aktivitāšu ieviešanas muzeju darbībā, piemēram, kā Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Brakos un Meņģeļos tiek piedāvāta ekskursiju vadīšana, telpu īre, tematiskas programmas kāzām u. c. aktivitātes. Muzeji ar interesantām un aktīvām programmām ir vairāk populāri un dzīvotspējīgāki nekā pasīvie muzeji. 59

60 Kultūrvēstures objekti - Rajonā ir uzskaitīti ap 500 dažādi kultūras objekti, no kuriem lielākā daļa ir arheoloģijas pieminekļi (senkapi, pilskalni u. c. ), muižu kompleksi, pilis, baznīcas. Kultūrvēstures objektu vērošana ir viens no populārākajiem tūrisma veidiem, jo ir lēts un daudzi to var atļauties, taču ienesīgums ļoti neliels. uzturēšanai. Praktiski visiem objektiem ir nepieciešamas lielas investīcijas to atjaunošanai un 11. tabula Tūristu visiecienītākie objekti Nosaukums Atrašanās vieta Apraksts Aronas pilskalns Bērzaunes pag. Atrodas pie Aronas upes senlejas, kas sākas 4 km augšpus tā un beidzas 4 km lejpus tā Cesvaines pils Cesvaine Celta ap gadu eklektikas stilā. Blakus pilij atrodas arhibīskapa pils pilsdrupas Ērgļu pilskalns Skanstes Ērgļi Atrodas Ērgļu upes krastā. Vēlā dzelzs laikmeta pilskalns kalns Grašu pils ar parku Cesvaines l.t. Celta gadā, baronu Kālinu īpašums Jumurdas muiža Jumurdas pag. Celta 19. gs. otrajā pusē Varakļānu pils ar parku Varakļāni Celta gadā pēc itāļu arhitekta Vincento Macotti Pulkveža O. Kalpaka Indrānu pag. Pieminekļa autors tēlnieks K. Zāle, g. piemineklis Rakstnieka R. Blaumaņa piemineklis Ērgļu pag. Pieminekļa autors B. Dzenis, g. Autobusu īre - Šādu pakalpojumu piedāvā 4 uzņēmumi. Firmas Ceļavējš, Henis un Ripo nodarbojas ne tikai ar autobusu īri, bet paši izstrādā ekskursiju maršrutus pa Latviju, Baltiju, Eiropu un organizē ekskursijas, kā arī dažādus tematiskus braucienus. 12. tabula Autobusu pakalpojumi ekskursijām Uzņēmums Adrese Vietu skaits Ceļavējš Murmastiene, Muižas 2 8 autobusi, 248 vietas Henis Madona, Cesvaines 30 1 autobuss 16 vietas Ripo Varakļāni, Rīgas 13 4 autobusi, 188 vietas Madonas CB Madona, Rīgas 6 10 autobusi, 310 vietas Kopā: 23 autobusi, 762 vietas Gidu pakalpojumi - Gidus iespējams pasūtīt ekskursijām pa Madonu, pa Madonas rajonu, no Madonas - pa Vidzemi. Ekskursijām ir iespējams izvēlēties gidus, kuri iepazīstina ar izvēlēto maršrutu četrās valodās (latviešu, krievu, vācu, angļu). rezervāts. Latvijas vides gidu tīklā iesaistījusies Madonas Reģionālā vides pārvalde un Teiču dabas 60

61 Izjādes ar zirgiem - Šādu pakalpojumu piedāvā četras saimniecības Ielāpi, Jurgāres zirgi, Ķeizari un Stikliņi. Saimniecībās iespējamas izjādes pa apvidu un vizināšanās ar pajūgiem un kamanām. Piedāvātais pakalpojums attīstās lēnu, jo ir ļoti dārgs, kā arī šī piedāvājuma nodrošināšanai nepieciešama laba sadarbība starp uzņēmējiem. Velotūrisms - Galvenās problēmas, kas kavē velotūrisma sekmīgu attīstību, ir šādas: ceļu nomales ir nelīdzenas un bedrainas; nav velosipēdu stāvvietu pie sabiedriskajām iestādēm (stāvvietu trūkumu var izskaidrot ar lielo velosipēdu zādzību skaitu); lauku māju tuvumā bieži vien ir klejojoši nikni suņi. Šis aktīvās atpūtas veids rajonā ir attīstījies samērā vāji, velo noma ir pieejama 6 uzņēmumos A/B Pārsteigumkalns, lauku viesnīcā Jumurdas muiža, viesu namā GaiziņStars, SIA ABI 2, Gaiziņkalns, atpūtas vietā Ozolkalns, atpūtas vietā Piekūni. Cauri Madonas rajonam iet starptautiskā velomaršruta Eiro Velo 11 viens no posmiem, tas šķērso Varaklānu pilsētu un pagastu, Murmastienes, Barkavas, Praulienas pagastus, Madonas pilsētu, Lazdonas, Mārcienas, Bērzaunes, Vestienas, Ērgļu un Jumurdas pagastus. Atpūta pie ūdens - Šis ir viens no pieprasītākajiem aktīvās atpūtas veidiem. Īpaši vasaras sezonā ūdens tuvums nosaka tūristu atpūtas vietas izvēli. Šajā piedāvājumā ietilpst peldvietas, makšķerēšana, braucieni ar laivām, ūdensmotociklu un motorlaivu braucieni. Atpūtnieku iecienītākie ezeri - Kāla, Lubāna, Rāceņa, Kaķīša. Laivu nomas piedāvā 11 uzņēmēji Rāceņa, Kāla, Jumurdas, Kaķīša, Sezēra ezeros un Ērgļos pie Ogres upes. upes. Ūdens velosipēdu nomu - 4 uzņēmēji Rāceņa, Kāla, Visagala ezeros un Ērgļos pie Ogres Izbraucienus ar motorlaivu - 3 uzņēmēji Rāceņa un Kāla ezeros. Vējadēļu nomu - 1 uzņēmējs Kāla ezerā. Rajonā nav attīstīta laivošana pa upēm, kaut ir visi tai nepieciešamie resursi: piemērotas upes - Aiviekste, Kuja, Arona, attīstīts ceļu tīkls un piebraukšana. Makšķerēšana ir populāra izklaide gan vietējo iedzīvotāju, gan atpūtnieku vidū. Šim nolūkam ir piemērota gan Aiviekstes upe, gan lielākā daļa ezeru, kuru kopskaits rajonā tuvojas diviem simtiem. Iecienīts makšķerēšanas veids ir arī zemledus makšķerēšana. Rajonā praktiski nav pieejama vēžošana. Kopumā ir nepietiekams labiekārtotu naktsmītņu tīkls populārākajās makšķerēšanas vietās. 61

62 Neatrisināta ir maluzvejas problēma. Esošais atbildīgo institūciju darbs ir neefektīvs. Medības - Medības ir cilvēku vissenākā nodarbošanās. Rajonā medības ir iespējamas Lubānas medību iecirknī, kura aptuvenā platība ir ha un kur ir iespējams nopirkt medību atļaujas uz aļņu, staltbriežu, stirnu, meža cūku un bebru medībām. Šī ir specifiska produktu grupa, kas tiek pieprasīta tikai atsevišķās interešu grupās, taču piedāvājums bieži nespēj apmierināt pieprasījumu. Pārgājieni - Tās ir speciāli iekārtotas pastaigu jeb pārgājienu takas brīvā dabā, ainaviski bagātās vietās, par kurām liecina informatīvās zīmes, marķējums, vai arī tās ir ejamas gida pavadībā. Rajonā ir ierīkotas 13 pastaigu takas: Madonā, Cesvainē, Praulienā, Vestienā, Lazdonā, Kalsnavā, Varakļānos, Ļaudonas, Jumurdas un Bērzaunes pagastos. Slēpošana - Rajonā ir pieejama gan distanču, gan kalnu slēpošana. Produkts ir kalnu un distanču slēpošanas trašu izmantošana, inventāra noma. Kopā rajonā ir 7 kalnu slēpošanas trases un 4 distanču slēpošanas trases, kuras atrodas Ērgļos, Madonā, Aronas, Bērzaunes un Jumurdas pagastos. Kalnu slēpošana ir viens no ienesīgākajiem tūrisma biznesiem, lai gan šī biznesa izveidošanai ir nepieciešamas lielas investīcijas, taču nepastāvīgie laika apstākļi padara šo biznesu neprognozējamu. Slēpošana ir viena no pieprasītākajām tūrisma aktivitātēm Madonas rajonā. Pirtis - Tās ieņem īpašu vietu vietējo tūristu pieprasījumā kā ziemā, tā vasarā. Šeit ietilpst lauku pirtis, saunas, baseini, banketu zāles. Latvijas iedzīvotāji pirti uztver kā veselības simbolu, ārzemju viesi kā latviešu un ziemeļu tautu īpašu tradīciju. Rajonā ir pieejama 21 pirts, kuru piedāvātā kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Pie kvalitatīvākajām pirtīm var minēt Aizkalnes, Smeceres kroga un viesnīcas Ērgļi pirtis. Pieprasījums pēc šīs produktu grupas pozitīvu ekonomisku ietekmi atstāj arī uz citiem tūrisma nozares uzņēmumiem: lauku mājām, viesnīcām, viesu mājām, kafejnīcām, ietekmējot piedāvājuma dažādošanu. Semināri un konferences - Šo tūrisma produktu rajonā piedāvā 6 uzņēmumi: Barkavas arodvidusskola, viesu mājas GaiziņStars, Grašu pils, Smeceres krogs, viesnīca Ērgļi un lauku viesnīca Jumurdas muiža. Šī produkta galvenie kritēriji ir piemērotas telpas un aprīkojums, ēdināšanas iespējas, apkalpojošā personāla kvalifikācija, naktsmītnes. Šis ir viens no relatīvi ienesīgiem tūrisma veidiem, jo iestādes un uzņēmumi labprāt semināru un dažādu apmācību rīkošanai izvēlas konferenču telpas laukos, kur lietderīgo var apvienot ar patīkamu atpūtu. 62

63 Kultūras un sporta pasākumi - Par resursiem var uzskatīt kultūras namus, brīvdabas estrādes, atpūtas bāzes un sporta bāzes. Ir liels skaits šīs produktu grupas uzņēmumu, taču ir maz vērienīgu, kvalitatīvu un populāru pasākumu, kaut arī šis ir viens no pieprasītākajiem produktiem. Bez šīs tūrisma grupas pozitīvu ekonomisku efektu iegūst arī citi ar tūrisma infrastruktūru saistītie uzņēmumi: naktsmītnes, veikali, ēdināšanas uzņēmumi, degvielas uzpildes stacijas, transporta pakalpojumu piedāvātāji. Būtu vēlams attīstīt regulāru pasākumu, kas ir atpazīti un pieprasīti un galvenais, savlaicīgi reklamēti, piedāvājumu. Naktsmītnes - Šobrīd rajonā ir 35 dažādu tipu naktsmītnes ar kopējo ietilpību 595 gultasvietas. Visvairāk tiek piedāvātas viesu mājas, neapmierinoša ir situācija ar kempingiem (ir tikai viena kempinga tipa naktsmītne), kā arī trūkst kvalitatīvu lauku māju. Lielākais naktsmītņu skaits koncentrēts Gaiziņkalna apkārtnē. Brīvdienu mājas tās ir atsevišķas mājiņas viesiem. Šajās mājās ir guļamistaba, viesistaba, virtuve un labierīcības. Šie piedāvājumi ir ļoti pieprasīti, jo sniedz tūristam vairāk neatkarības no saimnieka dzīves vietas. Bieži šīs mājas noīrē ne mazāk kā uz nedēļu. Cenā tiek iekļauta mājas īre, maksa par elektrību un apsildi, malka, gāze. Ēdienu parasti tūristi gatavo paši. Ciematu mājas tās atrodas nelielās apdzīvotās teritorijās. Piedāvājums parasti ir Gulta un brokastis, kā arī tiek piedāvātas apkārtnē esošas aktivitātes un apskates vietas. Lauku mājas šo māju noteicošais faktors ir lauku vide, kopta ainava, papildu aktivitātes un viesmīlīgi saimnieki, kas ikdienā var rūpēties par viesiem. Visbiežāk šo piedāvājumu izvēlas ģimenes ar bērniem. Kempingi šeit jābūt ēdiena gatavošanas, trauku un veļas mazgāšanas iespējām, kanalizācijai, tualetēm, bērnu spēļu laukumam. Šobrīd rajonā nav neviena Eiropas starptautiskajiem standartiem atbilstoša kempinga. Viesu mājas uzņēmuma īpašumā vai nomā esoša viesu izmitināšanas un apkalpošanas mītne, kurā ir vismaz pieci numuri. Viesu māju prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi un LVS. Viesnīcas uzņēmuma īpašumā vai nomā esoša viesu izmitināšanas un apkalpošanas mītne, kurā ir ne mazāk kā desmit numuru. Viesnīcu prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi un LVS. Jauniešu tūrisma mītnes visu gadu vai tikai vasaras sezonā funkcionējošs tūristu izmitināšanas uzņēmums, kas piedāvā gultasvietu, ēdināšanu, kā arī pakalpojumus, programmas un 63

64 aktivitātes, kas balstās uz neformālu izglītošanu un atpūtu. Tās piedāvā lētākas apmešanās vietas nekā viesnīcas un viesu mājas. 13. tabula Apmešanās vietas Madonas rajonā Pašvaldība Naktsmītnes ( kopskaits) Gultasvietas ( kopskaits) Viesu mājas Viesnīcas Lauku mājas Ciemata mājas Brīvdienu mājas Jauniešu tūrisma mītnes Kempingi Madona Cesvaine Lubāna Varakļāni Arona Barkava Bērzaune Dzelzava Ērgļi Indrāni Jumurda Kalsnava Lazdona Liezere Ļaudona Mārciena Mētriena Murmastiene Ošupe Prauliena Sarkaņi Sausnēja Varakļānu pag. Vestiena KOPĀ: Madonas rajons izceļas ar daiļamatniecības meistariem visdažādākajās jomās keramika, ādas izstrādājumi, klūdziņu pinumi, aušana, zīda apgleznošana u.c. Lielākā daļa daiļamatnieku strādā kā individuālā darba veicēji, no uzņēmumiem var minēt z/s Mārtiņēni. Uzņēmējdarbības atbalsts Madonas rajonā uzņēmējdarbību atbalstošās institūcijas var sagrupēt vairākās grupās: Finansu institūcijas; Apdrošināšanas sabiedrības; Konsultatīvie un informācijas centri; Sabiedriskās organizācijas; Valsts atbalsta institūcijas. 64

65 Finansu institūcijas, kurās uzņēmēji var saņemt pakalpojumus, ir Madonas pilsētā un rajonā esošās banku filiāles: A/S Latvijas Unibanka Madonas filiāle; A/S Hansabanka Madonas filiāle, Varakļānu norēķinu grupa; VAS Latvijas Hipotēku un Zemes banka Madonas nodaļa un Ērgļu norēķinu grupa; A/S Baltijas Tranzītu banka Madonas filiāle, Cesvaines un Lubānas norēķinu grupas; A/S Latvijas Krājbanka Aizkraukles filiāles Madonas klientu apkalpošanas centrs. Madonas rajonā nav izveidota neviena Krājaizdevu sabiedrība (KS). Kaimiņu rajonos - Cēsīs un Valmierā veiksmīgi darbojas 5 KS. Iepazīstot viņu pieredzi un izmantojot iespēju, ka arī pašvaldība var būt KS dalībnieks (to pieļauj likums Par krājaizdevu sabiedrībām ), Madonas rajonā varētu tikt izveidots arī šis finansu instruments. Apdrošināšanas sabiedrības, kurām Madonā ir pārstāvniecības: A/S Balta reģiona centrs Vidzeme ; A/S Balva Madonas pārstāvniecība; A/S BTA (Baltijas transporta apdrošināšana) Madonas filiāle; A/S ERGO Latvija Madonas filiāle; Finansu un apdrošināšanas aģentūras Baltikums Madonas klientu apkalpošanas centrs; A/S RSK (Rīgas slimokase) Madonas filiāle. Konsultatīvie un informācijas centri: Madonas Biznesa Inovāciju un informācijas centrs; Vidzemes reģionālais informācijas centrs; Madonas tūrisma informācijas centrs; Nodokļu un konsultatīvais birojs u.c gadā sagatavots Madonas rajona sociāli ekonomiskās attīstības plāns, kurā, ņemot vērā rajonā esošos resursus, definēta rajona ekonomiskās attīstības vīzija: Rentabla lauksaimniecība un mežsaimniecība kopā ar iegūto produktu kompleksu un dziļu pārstrādi; sakārtota, atpūtai un tūrismam piemērotā vide ir Madonas rajona attīstības pamatelementi (2001. gada martā jauns, papildināts rajona ekonomiskās attīstības vīzijas variants). Tika izvirzīts mērķis par uzņēmējdarbības veicināšanu, radās nepieciešamība veidot jaunu uzņēmējdarbības atbalsta centru (tuvākie uzņēmējdarbības atbalsta centri atradās aptuveni 100 km attālumā no Madonas - Valmierā, Rēzeknē) gadā Madonas rajona padome sadarbībā ar Rēzeknes uzņēmējdarbības atbalsta centru /UAC/ izstrādāja projektu Biznesa Inovācijas un informācijas centra (BIIC) izveidošana Madonā gadā ar rajona padomes līdzdalību, piesaistot ES Phare programmas finansējumu ECU, tika nodibināta bezpeļņas organizācija SIA Madonas Biznesa Inovāciju un informācijas Centrs (turpmāk tekstā Madonas BIIC). BIIC sniedz biznesa konsultācijas, izstrādā biznesa plānus un projektu pieteikumus, piedalās projektos, organizē apmācības. Centra vadībā rajonā izveidotas 2 uzņēmēju sabiedriskās 65

66 organizācijas kokapstrādātāju asociācija un uzņēmēju apvienība, kuru darbu tas joprojām koordinē. Ar Madonas BIIC palīdzību rajona uzņēmēji laikā no gada SIA Reģionālais fonds iesnieguši dažādus projektus no rajona pašvaldībām ar īpaši atbalstāmā reģiona statusu. Madonas BIIC ir kļuvis par stabilu ilgtermiņa biznesa vides attīstības veicinātāju pilsētā un rajonā, orientējoties uz biznesa iesācēju un mazo, vidējo uzņēmumu apkalpošanu, sniedzot tiem informatīvos, konsultatīvos, izglītojošos un biroja pakalpojumus. Turpmākā Madonas BIIC virzība: Sadarbība (semināri, apmācība, pieredzes apmaiņas braucieni) ar uzņēmējiem biznesa klubos un uzņēmēju apvienībās (asociācijās); Pakalpojumu sniegšana uz uzņēmējdarbību vērstu projektu sagatavošanā, koordinēšanā un līdzdalībā; Rajona uzņēmēju integrācija reģionālajā un starptautiskajā līmenī, īstenojot izvirzītos mērķus par investīciju piesaisti un rajona mārketingu. Rajona Pašvaldību reformas neprognozējamo seku rezultātā, nesaņemot pašvaldību atbalstu līdzdalībai projektos, Madonas BIIC darbība var jūtami apsīkt. Sabiedriskās organizācijas: Aktīvos uzņēmējus un iedzīvotājus apvieno sabiedriskās organizācijas. Ar lielāko ietekmi sabiedrībā darbojas Madonas Kokapstrādātāju un Mežizstrādātāju asociācija, kas savās rindās apvieno 7 biedrus. Asociācijas mērķis ir veicināt kapitāla ieguldīšanu, kas vērsta uz mazās un vidējās mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmējdarbības attīstību, kā arī šo uzņēmumu interešu aizstāvība un normālas funkcionēšanas nodrošināšana, esošo darba vietu saglabāšana un jaunu veidošana. Madonas rajona uzņēmēju apvienība apvieno 20 rajona uzņēmējus. Apvienības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Madonas rajonā, nostiprināt valsts iestāžu, pašvaldību un uzņēmēju sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī iesaistīties sabiedrībai aktuālu problēmu risināšanā. Valsts atbalsta institūcijas: Uzņēmējdarbības veicināšanai rajonā liela nozīme ir Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmai un tā ekonomiskajam instrumentam Reģionālajam fondam gadā valstī tika noteiktas 112 īpaši atbalstāmās teritorijas, Madonas rajonā 13 (Aronas, Bērzaunes, Barkavas, Ērgļu, Sausnējas, Vestienas, Mētrienas, Mārcienas, Ļaudonas, 66

67 Murmastienes, Ošupes pagasti, Varakļānu pilsēta un Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju). Reģionālā fonda akceptētajos projektos Madonas rajonā veikti šādi ieguldījumi: 14. tabula Reģionālā fonda akceptētie ieguldījumi Madonas rajona projektos Ieguldījuma veids Ls Ieguldījumi projektos no Reģionālā fonda Uzņēmēju ieguldījums Ieguldījums projektos no citiem avotiem Faktiskie ieguldījumi KOPĀ 3622 Reģionālā fonda ieguldījums uz vienu iedzīvotāju 10,58 Uzņēmēju ieguldījums uz 1 iedzīvotāju 133,3 Ieguldījums no citiem avotiem uz 1 iedzīvotāju 15,0 Ieguldījums uz 1 iedzīvotāju KOPĀ 158,9 Madonas rajonā lielākais atbalstīto projektu skaits ir lauksaimniecībā, pakalpojumu sektorā un kokapstrādē gadā īpaši atbalstāmā reģiona statuss tika piešķirts 15 Madonas rajona teritorijām. Atbalsts, kuru sniedz Reģionālais fonds, ir kredītprocentu atmaksa un ienākuma nodokļa atlaides. 6. Infrastruktūra Ceļi Autoceļu blīvums rajona teritorijā ir pietiekošs. Lai nodrošinātu ceļu pilnvērtīgu izmantošanu, jārūpējas par to seguma kvalitāti. Rajona teritoriju pie Varakļāniem 18 km garumā šķērso valsts galvenais autoceļš, bet tā ietekmei uz rajona saimniecisko darbību ir lokāls raksturs. Daudz lielāka nozīme ir valsts pirmās šķiras autoceļu tīklam, kas rajona teritorijā ir samērā labi attīstīts. To kopējais garums ir 1039 km, t. sk., pirmās šķiras autoceļi 352 km un otrās šķiras autoceļi 669 km. Pieci radiālie valsts pirmās šķiras autoceļi, kas krustojas rajona centrā Madonā, nodrošina labu satiksmi ar Ērgļiem, Cēsīm, Gulbeni, Lubānu, Varakļāniem, Pļaviņām, un nodrošina pieejamību valsts galvenajiem autoceļiem A-6 (Rīga Daugavpils), A-12 (Rīga - Rēzekne), A-2 (Rīga Pleskava). Otrs nozīmīgs valsts autoceļu krustojums ir Ērgļos, kas nodrošina labu satiksmi ar Pļaviņām, Madonu, Rīgu, Drabešiem, Piebalgu. Rajonam svarīgs ir arī pirmās šķiras autoceļš Jaunkalsnava - Lubāna gar Aiviekstes upes labo krastu. Otrās šķiras valsts autoceļu tīkls, galvenokārt, nodrošina satiksmi rajona teritorijas robežās un pieejamību valsts pirmās šķiras un valsts galvenajiem autoceļiem. Lielākā daļa valsts autoceļu izbūvēti pēc Otrā pasaules kara, rekonstruējot, iztaisnojot vecos ceļus, piemērojot tos mūsdienu satiksmes prasībām un izbūvējot jaunus ceļus. 67

68 Vietējo pašvaldību ceļu tīkls ir relatīvi blīvs. To kopējais garums km un nodrošina satiksmi, galvenokārt, vietējo pašvaldību teritorijās, kā arī izeju uz valsts autoceļiem. Rajona teritorijā ir arī vairāk par 400 km māju ceļu un vairāk par 300 km - meža ceļu. Ceļu blīvums pašvaldību teritorijās ir ļoti atšķirīgs un saistīts ar vispārīgo teritorijas infrastruktūras attīstības līmeni. Ja Kalsnavas pagastā ir 1,67 km ceļu uz 1 km 2, Bērzaunes pagastā - 1,6 km, Ērgļu pagastā - 1,44 km, tad Murmastienes pagastā - 0,55 km uz 1 km 2, Indrānu pagastā 0,71 km, Jumurdas pagastā - 0,82 km. Rajona pilsētās vidējais ceļu (ielu) blīvums ir 4,6 km uz 1km 2 teritorijas. Rajona pašvaldību teritorijās ielu garums gada sākumā bija 203,5 km, t.sk., četrās rajona pilsētās - 116,8 km. Tikai Cesvaines pilsētas lauku teritorijā, Sausnējas un Indrānu pagastos, kur nav apdzīvotu vietu ar kaut cik attīstītu infrastruktūru, nav arī ielu tīklu. Uz valsts ceļiem Madonas rajonā ir 37 tilti ar kopējo garumu 1292 m. Tiltu kopējais garums uz pašvaldību ceļiem ir 805 m. Pie valsts ceļiem izbūvēti 8 atpūtas laukumi, 54 autobusu pasažieru nojumes, 429 pieturvietu paplašinājumi. Palielinoties saimnieciskajai aktivitātei un iedzīvotāju personīgajā īpašumā esošo automašīnu skaitam, ar katru gadu palielinās kustības intensitāte pa rajona ceļiem. Pēc Latvijas autoceļu direkcijas veiktajiem satiksmes intensitātes skaitīšanas datiem Madonas rajonā uz 1. šķiras autoceļiem satiksmes intensitāte posmos Pļaviņas - Madona, Madona - Kusa, Madona - Prauliena ir lielāka par 2000 automašīnām diennaktī. Posmos Madona - Gulbene, Bērzaune - Vestiena, Madona - Varakļāni, Stalīdzāni - Lubāna, Sausnēja - Ērgļi, Madona - Vecpiebalga satiksmes intensitāte ir automašīnu diennaktī. Uz pārējiem valsts 1. šķiras autoceļiem tā ir automašīnu diennaktī. Madonas rajons ir viens no četriem valsts rajoniem, kur ar asfaltbetonu vai melno segumu klāto ceļu īpatsvars ir mazāks par 0,1 km uz 1 km 2 teritorijas. Tas sastāda 30,5% no valsts ceļu un 2,5% no vietējo pašvaldību ceļu kopgaruma rajonā. Pēc Latvijas autoceļu direkcijas Madonas nodaļas vērtējuma no 352 km valsts 1. šķiras autoceļu rajona teritorijā tikai 32 km ir labā stāvoklī, 173 km ir apmierinošā, 122 km - sliktā, bet 25 km - ļoti sliktā stāvoklī. No 669 km valsts 2. šķiras autoceļu rajona teritorijā 438 km ir apmierinošā stāvoklī, 153 km sliktā un 78 km - ļoti sliktā stāvoklī. Kaut gan vienota uzskaite par vietējo pašvaldību ceļu stāvokli rajonā nav veikta, pēc vietējo pašvaldību vērtējuma, šo ceļu stāvoklis kopumā ir sliktāks par valsts ceļu stāvokli. 68

69 Valsts ceļu uzturēšanai un remontam no gadam izlietoti vairāk par 5 miljoniem latu, bet pašvaldību ceļu uzturēšanai un remontam - 2,3 miljoni latu. Izlietotās summas sastāda apmēram 20% no normatīvi nepieciešamo līdzekļu apjoma. Tādēļ ceļu uzturēšanas iespējas kļūst problemātiskas. Rajona pašvaldībām ir iestrādes, kuru realizācija ļautu savienot visu pagastu centrus ar rajona centru un pagastu centrus - savā starpā ar asfaltbetonu klātiem ceļiem, kā arī uzlabot pārējo ceļu segumu. Tas dotu lielu ieguldījumu transporta iespēju labākai izmantošanai, palielinātu kustības drošību uz ceļiem. Pozitīvas izmaiņas šajā jomā varētu panākt, palielinot ceļu uzturēšanai, rekonstrukcijai un izbūvei paredzētos resursus un piesaistot ES līdzekļus. 69

70 Pašvaldība 15. tabula Ceļu garums pēc to piederības un blīvums rajona pašvaldību teritorijās gadā Valsts ceļu garums km Teritorijas platība 2 km Pašvaldību ceļu garums kopā km ar asfaltbetona segumu km t. sk. Pievadceļu Mežnie- garums Ielu t. sk. ar zemnieku cību apdzīvotās ar asfaltbetona grants sētām ceļi vietās segumu garums km kopā segumu km km km km ar grants segumu km Kopā Km Km 2 uz 1 km teritorijas Aronas pagasts Barkavas pagasts Bērzaunes pagasts Dzelzavas pagasts Ērgļu pagasts Indrānu pagasts Jumurdas pagasts Kalsnavas pagasts Lazdonas pagasts Liezēres pagasts Ļaudonas pagasts Mārcienas pagasts Mētrienas pagasts Murmastienes pagasts Ošupes pagasts Praulienas pagasts Sarkaņu pagasts Sausnējas pagasts Varakļānu pagasts Vestienas pagasts Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju Lubānas pilsēta Madonas pilsēta Varakļānu pilsēta Kopā: t. sk., Cesvaines pilsēta

71 Dzelzceļa līnijas, kuras šķērso Madonas rajona teritoriju: 1. Rīga - Gulbene - 60 km, 2 kravas, pasažieru stacijas, 1 pieturvieta; 2. Rīga - Ērgļi - 8 km, 1 kravas, pasažieru stacija, 1 pieturvieta; 3. Rīga - Zilupe - 8,6 km, 1 kravas, pasažieru stacija, 1 pieturvieta; 4. Madona Lubāna - 36,6 km, nedarbojas kopš gada. Galveno pasažieru pārvadājumu apjomu pa dzelzceļu no rajona teritorijas veic maršrutos: Rīga - Gulbene, Gulbene - Rīga, kas teritoriāli izdevīgi šķērso rajonu, un tādēļ tos izdevīgi izmantot lielam iedzīvotāju skaitam. Saskaņā ar VAS "Latvijas dzelzceļš" sniegtajām ziņām rajona iedzīvotāji dzelzceļa pakalpojumus gadā izmantoja vairāk par reizēm. No kopējā rajona teritorijā pārdoto braukšanas biļešu skaita 70% pārdotas uz līnijas Rīga - Gulbene, 20% uz līnijas Rīga - Ērgļi un tikai 10% - uz līnijas Rīga - Zilupe. Kravu apgrozījumu raksturo iekrauto un izkrauto vagonu skaits un kravu svars. 16. tabula Iekrautie un izkrautie vagoni pēc gada uzskaites Stacija Iekrauti vagoni Izkrauti vagoni vagonu skaits Tonnas vagonu skaits tonnas Madona Cesvaine Ērgļi Stirniene Jaunkalsnava Jāatzīmē, ka caur Jaunkalsnavas staciju no VAS "Latvijas dzelzceļš" piederošā Vesetas karjera gadā aizved līdz 7000 vagonu ar dzelzceļa balastam paredzēto granti. Iepriekš minētie skaitļi ļauj aprēķināt, ka no rajona teritorijas diennaktī vidējais vilcienu pasažieru skaits sastāda līdz 200 cilvēkiem, bet dzelzceļa noslogojums ar kravas pārvadājumiem - 5,5 vagonus diennaktī. Tas liecina par kravu pārvadājumu struktūras izmaiņām, kravu apjomu ievērojamu samazinājumu, kā arī iedzīvotājiem izdevīgas autobusu satiksmes organizāciju. Tāpēc dzelzceļa loma rajona tautsaimniecībā, kā arī sociālajā jomā, ir ļoti samazinājusies. Tādēļ arī VAS "Latvijas dzelzceļš" daudzkārt apspriedis un ierosinājis slēgt dzelzceļa posmus Jaunkalsnava - Gulbene un Rīga - Ērgļi. Pateicoties tam, ka pagaidām nav alternatīvas pilnvērtīgai pasažieru un kravu pārvadājumu nodrošināšanai, un, ņemot vērā vietējo pašvaldību argumentus, tas vēl nav izdarīts. Ar gaisa un jūras satiksmes iespējām Madonas rajons tieši nav saistīts. Arī cauruļvadu transporta artērijas Madonas rajona teritoriju nešķērso. 71

72 Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas Nostabilizējoties jaunās ekonomikas principiem, par Latvijas attīstības pamatu kļūst sabiedrības spēja radīt jaunas zināšanas un izmantot tās ikvienā uz attīstību vērstā procesā, sekmējot tautsaimniecības attīstību un vispārējā dzīves līmeņa celšanos. Līdz ar to vispārēja informācijas pieejamība (pilnīgums, ātrums, vieglums utt.), spēja to transformēt zināšanās, informācijas pakalpojumu attīstība un to globāla savietojamība kļūst par nepieciešamu priekšnoteikumu ekonomisko un sociālo uzdevumu izpildei, ekonomikas aktivitātes pieaugumam, jaunu un labi apmaksātu darba vietu radīšanai, sabalansēšanai un līdzsvarotai reģionu attīstībai, sociālekonomisko disproporciju izlīdzināšanai, līdzvērtīgu iespēju radīšanai izglītībai un sociālo vajadzību apmierināšanai. Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju dinamiskā attīstība sniedz arvien jaunas iespējas un pielietojumus. IT izmantošana saimnieciskajā darbībā ļauj daudz efektīvāk sasniegt mērķus. Pieaug pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka, kas spējīgs uztvert jauninājumus un tos apgūt. Latvijas izglītības informatizācijas sistēma (LIIS) un pašvaldību vienotā informācijas sistēma (PVIS) ir visu valsti aptveroši projekti. LIIS projekts kopš gada tiek realizēts visā valstī un tā galvenie uzdevumi ir: skolu informatizācija, skolotāju apmācība un uz jaunajām IT balstītu mācību materiālu izveide visos priekšmetos gadā Madonā tika izveidots Reģionālais datorcentrs, kas ir galvenais LIIS projekta atbalsta punkts Madonas rajonā. Reģionālais datorcentrs veic skolotāju un pašvaldību darbinieku izglītošanu pēc izstrādātām skolotāju apmācības paraugprogrammām 96, 72 un 8 stundu apjomā. Līdz šim Madonas reģionālajā datorcentrā vairāk kā 450 skolu un pašvaldību darbinieki apguvuši datorzinības un interneta lietošanu. LIIS projekta ietvaros un ar pašvaldību finansiālu atbalstu izglītības iestādes ir nodrošinātas ar datortehniku. Kopš gada Madonas rajonā tiek realizēts valsts investīciju projekts Pašvaldību vienotā informācijas sistēma. Projekta mērķis ir: nodrošināt pašvaldībās veicamo funkciju informatizāciju; darbojoties integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas ietvaros, nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt kvalitatīvus valsts un pašvaldību pakalpojumus; ieviešot vienas pieturas aģentūras principus, veicināt informācijas sabiedrības, kas spēj integrēties Eiropas Savienībā, veidošanos un gadā PVIS projekta realizācija notika pilotprojekta formā, iedzīvinot projektu Vienotas informācijas sistēmas izveide Madonas rajonā gadā Madonas rajons piedalās projekta realizēšanā Vidzemes reģiona līmenī. Uzsākot PVIS projekta realizāciju Madonas rajonā, tas tiek veiksmīgi integrēts ar LIIS 72

73 projektu. PVIS projekta ietvaros visās Madonas rajona pašvaldībās ir izveidoti pastāvīgie interneta pieslēgumi. Projekta realizētāji ir SIA BVB un SIA Lattelekom. IT preču un pakalpojumu tirgus: Madonas rajonā darbojas divi vietējie IT preču un pakalpojumu izplatītāji - SIA BVB un SIA Kvarcs. Firmu galvenie darbības virzieni ir datortehnikas un programmatūras tirdzniecība un internetprovaidera pakalpojumu piedāvāšana. Likums Par telekomunikācijām paredz SIA Lattelekom monopolstāvokļa termiņa saīsinājumu līdz gada 1. janvārim līdz ar to gada 1. janvārī Latvijā ir viens publiskais fiksētais telekomunikāciju tīkls un viens publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operators, proti, SIA Lattelekom. SIA Lattelekom līdz gadam ir investējusi 1,4 milj/ls publiskā telekomunikāciju tīkla attīstībā. Madonas rajonā pavisam ir līnijas. 16. tabula SIA Lattelekom līniju skaits Madonas rajonā uz Līniju tips Līniju skaits Ciparu 1319 Modernizētas analogās 8793 Kopā: t.sk., juridiskām personām 1546 fiziskām personām 8566 SIA Lattelekom gadā plāno pabeigt ciparlīniju ieviešanu šādās rajona apdzīvotajās vietās: Ērgļos, Madonā, Lubānā, Varakļānos, Barkavā, Bērzaunē, Jaunkalsnavā un Ļaudonā. Datu pakalpojumu piekļuves tehnoloģijas (DISLAM) paredzēts ieviest tikai Madonā (jau tiek piedāvāti pakalpojumi), Cesvainē (2002.g.), Lubānā un Varakļānos (2003.g.). Latvijas Mobilais Telefons SIA ir lielākais GSM mobilo sakaru šūnveida tīklu operators Latvijā. Uzņēmums izveidots gadā un ir pirmais mobilo sakaru operators valstī. LMT tika izveidots kā NMT sistēmas operators. Savas darbības gados uzņēmums strauji attīstījies gada janvārī sāka darbību GSM tīkls, gada decembrī tika atklāts duālais 900/1800 Mhz tīkls gada sākumā mobilo sakaru tīkls pārklāja gandrīz 92% valsts teritorijas, nodrošinot mobilo sakaru iespējas gandrīz 95% Latvijas iedzīvotāju. Līdztekus pamatpakalpojumam - balss pārveidei - LMT, tāpat kā vadošie mobilo sakaru operatori visā pasaulē, aizvien vairāk uzmanības pievērš pakalpojumiem, kas saistīti ar datu pārraidi, bezvadu piekļuvi Internet tīklam. LMT pirmie Latvijā nodrošināja saviem abonentiem gan WAP pakalpojumu (iespēju piekļūt Interneta tīklam ar mobilo telefonu bez datora starpniecības), gan "Mobilo banku", kas ļauj ar mobilā telefona starpniecību veikt visas bankas operācijas. 73

74 Tele2 (agrāk Baltkom GSM) darbības uzsākšanu var dēvēt par Latvijas mobilo sakaru tirgus attīstības sākumu. Latvijas mobilo sakaru tirgū izveidojās konkurence, kuras rezultātā krasi samazinājās mobilo sakaru pakalpojumu un mobilo telefonu cenas, kā rezultātā ievērojami palielinājās to lietotāju skaits. Tele2 tīkls šobrīd pārklāj 82% Latvijas teritorijas, tādējādi nodrošinot mobilos sakarus 91.5% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, tīkla pārklājums ir palielinājies par 34%. Tele2 ir uzstādījis bāzes stacijas arī Madonas rajonā. Energoapgāde Elektroenerģijas apgādi Madonas rajonā nodrošina uzņēmuma VAS "Latvenergo Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu Madonas elektrisko tīklu rajons, kā arī tā iecirkņi Ērgļos un Lubānā, un Austrumu elektrisko tīklu Viļānu elektrisko tīklu rajons. Rajona teritorijā ir 4 elektrotīklu 110/20 kv apakšstacijas Madonā, Ērgļos, Cesvainē un Barkavā, 1300 km 20 kv elektrolīniju, 2400 km - 0,4 kv elektrolīniju un vairāk par 650 transformatoru punktu. Ne vienmēr tiek nodrošināta pietiekoši augsta elektroenerģijas kvalitāte. Elektroenerģijas patēriņš ir stabilizējies. Manāma neliela patēriņa pieauguma tendence iedzīvotājiem. Elektroenerģijas piegāde tiek nodrošināta no valsts elektrotīkla. Rajona teritorijā atrodas Aiviekstes HES 840 kw; Ērgļu HES 150 kw; Vecogres HES 185 kw. Mazās hidroelektrostacijas praktiski elektroenerģijas piegādi neietekmē. 7. Pakalpojumi iedzīvotājiem Trīs slimnīcas: Veselības aprūpe Madonas rajonā pavisam ir 64 ārstniecības iestādes un privātstruktūras. Bezpeļņas organizācija Madonas rajona pašvaldības uzņēmums Madonas slimnīca ; Ērgļu pagasta pašvaldības uzņēmums Ērgļu slimnīca (35 gultas); Varakļānu pilsētas pašvaldības uzņēmums Varakļānu slimnīca (40 gultas). Divi veselības un sociālās aprūpes centri: Lubānas pilsētas pašvaldības uzņēmums Veselības aprūpe ; Bezpeļņas organizācija Cesvaines veselības un sociālās aprūpes centrs (10 gultas). Ārstniecība tiek veikta šādos profilos: terapija, ķirurģija, traumatoloģija, infekcijas, ginekoloģija, grūtniecības pataloģija, dzemdības, neonatoloģija, pediatrija, neiroloģija, narkoloģija, psihiatrija. 48 ārstu prakses: 26 ģimenes ārstu prakses; 2 ārsta prakses pediatrijā; 1 ārsta prakse terapijā; 1 ārsta prakse otolaringoloģijā; 74

75 1 ārsta prakse psihoterapijā; 17 privātprakses stomatoloģijā (zobārstniecībā); Madonas rajona prettuberkulozes dispansers; Rajona Mutes veselības kabinets Madonā, kurā strādā 2 zobu higiēnistes. Madonas, Ērgļu, Varakļānu slimnīcās un Lubānas BO Veselības aprūpe ir neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes (kopā 5 brigādes). BO Madonas slimnīca ir asins sagatavošanas un pārliešanas nodaļa, hemodialīzes nodaļa, diabēta pēdas kabinets. Visas ārstniecības iestādes, neatkarīgi no īpašuma formas, ir līgumattiecībās ar BO SIA Ziemeļaustrumu Slimokase, kas, savukārt, ir līgumattiecībās ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru, kas nodrošina slimokases dalībniekiem ārstniecisko pakalpojumu apmaksas organizēšanu un uzraudzību. Iedzīvotāju veselības aprūpes finansēšanas kārtību, ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus nosaka LR Ministru kabineta Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi (LR MK noteikumi Nr. 13) un to grozījumi. Rajona medicīnas iestādēs strādā 98 ārsti un 244 vidējie medicīnas darbinieki. 89 ārsti ir sertificēti, t.i., 90,8% no kopējā ārstu skaita. Madonas rajonā strādā arī citi sertificēti ārsti, kuri, pamatojoties uz LR Labklājības ministrijas rīkojumu Nr. 61, ir tiesīgi veikt nesertificētu ārstu un rezidentu apmācību. Madonas slimnīcā strādā arī viena medicīnas māsa ar augstāko izglītību. Madonas rajonā ārstu skaits uz iedzīvotājiem pašvaldību sistēmā ir 13,8 (Latvijā 12,7), bet privātuzņēmumos un ārstu praksēs 6,4 (Latvijā 10,2). Ārstniecības personu ar vidējo medicīnisko izglītību skaits uz iedzīvotāju ir 49,9 (Latvijā 61,6). Veselības aprūpes pakalpojumi rajonā ir nodrošināti, taču finansējums ārstniecības iestāžu uzturēšanai un augstas kvalitātes medicīnisko pakalpojumu sniegšanai nepietiekošs. 37. attēls Veselības aprūpes iestādes Madonas rajonā 75

76 Sociālā palīdzība Sociālā palīdzība ir sociālās politikas pasākumu kopums, kas vērsts uz atbalsta nodrošināšanu sociālā riska iestāšanās gadījumā un / vai mīkstinātu sociālo risku sekas. Ar sociālo risku saprot darba nespēju slimības vai invaliditātes dēļ, vecumu, nāvi, bezdarbu un (pārejošu) nespēju gūt ienākumus citu apstākļu dēļ. Sociālās drošības sistēma ietver sociālo apdrošināšanu un sociālo palīdzību. Tā ir veidota tā, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināts noteikts ienākumu līmenis. Latvijas sociālās drošības sistēmas mērķis, tāpat kā sociālās aizsardzības sistēmas mērķis jebkurā Eiropas valstī, ir pasargāt cilvēku no nabadzības. kuras: Sociālā palīdzība ir sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa un drošības tīkls tām personām, nesaņem pietiekamus ienākumus no darba sociālās apdrošināšanas maksājumiem vai valsts sociālajiem pabalstiem; pilda līdzdarbības pienākumus; ar rehabilitācijas pasākumiem veicina pašpalīdzības iespēju realizēšanu un integrāciju sabiedrībā. Sociālās palīdzības sistēmas mērķi: garantēt sociālo drošību un aizsardzību iedzīvotājiem, kuri nespēj nodrošināt sevi vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības un nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību, kā arī nesaņem nepieciešamo atbalstu no sociālās apdrošināšanas sistēmas; garantēt personu sociālās tiesības un to realizāciju dzīvē, sniedzot drošības sajūtu sarežģītās dzīves situācijās, vienlaicīgi sekmējot pašas personas aktivitāti. 38. attēls Sociālās palīdzības un aprūpes sistēma SOCIĀLĀ POLITIKA SOCIĀLĀ DROŠĪBA NODARBINĀTĪBA IEDZĪVOTĀJU VESELĪBA SABIEDRĪBAS VESELĪBA SOCIĀLĀ APDROŠINĀŠANA SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA MATERIĀLĀ PALĪDZĪBA SOCIĀLĀ APRŪPE SOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA 76

77 Sociālās palīdzības sistēma Latvijā izveidota gadā saskaņā ar valdības lēmumu Par neatliekamiem uzdevumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā. Pirmie Madonas rajona sociālās palīdzības dienesti darbu uzsāka rajona padomē un pilsētas domē. No 24 Madonas rajona teritorijā esošajām pilsētu un pagastu pašvaldībām gada sākumā sociālās palīdzības darbinieki strādā 16 vietējās pašvaldībās un Madonas rajona padomē: Dzelzavas, Ērgļu, Kalsnavas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sausnējas, Vestienas pagastos, Cesvaines pilsētā ar lauku teritoriju, Lubānā, Madonā un Varakļānos. Pašvaldību veicamie sociālās palīdzības pasākumi iedalāmi trīs grupās: materiālā palīdzība; sociālā aprūpe; sociālā rehabilitācija. Situācijas aprakstā tiek īsumā raksturots paveiktais darbs katrā no šīm sfērām. Sociālo darbu pašvaldību pienākumus, kompetenci, iestāžu pakļautību, finansējumu pakalpojumiem - ietekmējušas izmaiņas likumdošanā;arī tuvākajā nākotnē tādas ir paredzamas. Tādēļ pārskatā redzams arī valsts sniegto pakalpojumu uzskaitījums. Pašvaldības pamatā sniedz palīdzību iedzīvotājiem materiālajā palīdzībā un sociālajā aprūpē. Situācijas aprakstā dati ņemti no rajona pašvaldību gada pārskatiem par sociālo palīdzību. 39. attēls Sociālās palīdzības pasākumiem izlietoto līdzekļu struktūra 12% 2% 1% Pabalstiem Aprūpe iestādēs Aprūpe mājās 31% 54% Norēķini starp pašvaldībām Sociālās palīdzības dienesta uzturēšanai 17. tabula Materiālās palīdzības pasākumi Valsts pienākumi Mērķis atbalstīt noteiktas iedzīvotāju grupas atsevišķā dzīves situācijā Bērna piedzimšanas pabalsts Bērna kopšanas pabalsts Ģimenes valsts pabalsts Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu Valsts sociālie pabalsti aizbildnim Atlīdzība audžuģimenei par pienākumu pildīšanu Pašvaldību pienākumi Mērķis sniegt atbalstu iedzīvotājiem, kuru ienākumu līmenis nav pietiekams no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ Likumā Par sociālo palīdzību noteiktie pabalsti: Trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts Dzīvokļa pabalsts Pabalsts aprūpei Apbedīšanas pabalsts Citi pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti - pabalsts pārtikai, ēdināšanai 77

78 Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts Apbedīšanas pabalsts Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem ar apgrūtinātu pārvietošanos Pabalsts Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem pabalsts bērnu audzināšanai un izglītošanai pabalsts medicīnas pakalpojumu apmaksai pabalsts transporta izdevumiem skolēniem Galvenie uzdevumi, ko veic pagastu un pilsētu pašvaldību sociālie darbinieki, ir ģimenes ienākumu un mantiskā stāvokļa izvērtēšana, trūcīgās personas statusa noteikšana; pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu izmaksāšana. Sociālās palīdzības pabalstiem mērķa dotācija no valsts budžeta nav paredzēta, šī palīdzība jāsniedz pašvaldībām no sava budžeta līdzekļiem. No kopējā budžeta sociālās palīdzības pabalstiem tiek izlietoti ~ 10% līdzekļu, un ar katru gadu izlietotie līdzekļi samazinās: gadā - Ls ; gadā - Ls ; gadā - Ls , bet gadā - tikai Ls , 40.a attēli Piešķirto pabalstu struktūra un gadā ēdināšanai 9% 9% 12% 6% 3% 1% 13% 17% 30% medikamentu iegādei, ārstēšanas izd. transporta izd. apbedīšanas pabalsti dzīvokļu pab., komunāl. maks. citiem pabalstiem izglītībai trūcīgajām pers. pabalsti aprūpei Trūcīgo Dzīvokļu 9% 3% 5% 4% 7% 1% 7% Aprūpei Apbedīšanas 18% Citi Ēdināšanas 46% Medikamentu Izglītībai Transporta 78

79 Materiālās palīdzības sniegšanā paredzamas izmaiņas, kuras noteiks jauni normatīvie dokumenti, saistīti ar garantēto minimālo ienākumu sniegšanu (GMI) trūcīgajām personām gadā pašvaldības veica aprēķinus par iedzīvotājiem, kuriem šāda veida palīdzība būs nepieciešama, proti, papildus materiālā palīdzība būtu jāsniedz 7683 iedzīvotājiem. Pēc paredzamajām izmaiņām likumdošanā mainīsies materiālās palīdzības saņēmēju struktūra, t.i., pašvaldības vairāk pabalstus izmaksās ģimenēm ar bērniem, bezdarbniekiem, personām pirmspensijas vecumā, kurām nav nekādu ienākumu. Pēc veiktajiem aprēķiniem līdzekļu trūks atbalstam pensionāriem un invalīdiem. Pašvaldības ir apkopojušas datus par pabalstu saņēmēju ģimeņu materiālo stāvokli. Kopā pabalstus saņēmušas 3673 ģimenes, tai skaitā, 1612 ģimenēm (44%) ienākumi ir līdz Ls 21 uz vienu ģimenes locekli un šās grupas ģimenes saņēmušas 52% no pabalstos izlietotās naudas. Tātad, Madonas rajonā pusi no materiālās palīdzības saņem vistrūcīgākās ģimenes. Otra lielākā materiālās palīdzības saņēmēju grupa (25%) ir ģimenes, kurām uz vienu ģimenes locekli ir virs Ls 38,23. Tās ir pensionāru, invalīdu ģimenes, kurām palīdzība sniegta ārstniecības izdevumu, medikamentu iegādei. Šajā gadījumā palīdzība netiek liegta, jo, pēc izdevumu nokārtošanas par mājokli, bieži vien iztikai līdzekļu trūkst. Pašvaldības vienmēr izvērtē katra pabalstu lūdzēja konkrēto situāciju un lemj par palīdzības nepieciešamību. Ar katru gadu samazinās arī pabalstu saņēmēju skaits. Pārskatos par gadā veikto darbu pašvaldības norāda, ka kopā ir tikai 744 personas, kurām atteikta materiālā palīdzība. Dažās pašvaldībās atteikumu nav vispār. Tas nenozīmē, ka šajās pašvaldībās nav trūcīgo personu. Vairākas reizes saņemot pabalsta atteikumu, cilvēki pašvaldības palīdzību nelūdz. 18. tabula Sociālās aprūpes pasākumi Valsts pienākumi Pašvaldību pienākumi Aprūpe institūcijās Mērķis nodrošināt aprūpes pakalpojumus institūcijās bērniem līdz 2 gadu vecumam bērniem invalīdiem personām ar garīga rakstura traucējumiem neredzīgām personām bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam pensionāriem un invalīdiem ar fiziska rakstura traucējumiem Alternatīvā aprūpe Mērķis nodrošināt pakalpojumus dzīvesvietā invalīdiem pensionāriem bērniem invalīdiem, kuri paši nespēj sevi aprūpēt - aprūpe mājās, - adopcija, - aizbildnība, - audžuģimenes, - dienas centri, - krīzes centri, - nakts patversmes 79

80 Madonas rajonā, salīdzinot ar citiem Vidzemes novada rajoniem, ir plašs sociālās aprūpes iestāžu tīkls pieaugušajām personām. Daļa no tām ir vietējo pašvaldību pakļautībā, bet pansionāti Madonā un Ērgļos, kā arī bērnu nams Zīļuks ir rajona padomes iestādes. No gada budžeta līdzekļiem izlietots abu pansionātu uzturēšanai - Ls 75691; bērnu namam Zīļuks - Ls 66552; dotācija Grašu bērnu ciematam - Ls Ar katru gadu nedaudz pieaug izdevumi sociālās aprūpes iestāžu uzturēšanai. Tas izskaidrojams ar to, ka visas iestādes atrodas vecās telpās, kuru uzturēšana prasa lielus līdzekļus, arī komunālie pakalpojumi katru gadu nedaudz palielinās. Iestādēs nonāk arvien smagāk slimi iemītnieki, kuru kopšanai un aprūpei nepieciešami papildu līdzekļi. Neskatoties uz to, ka rajonā ir plašs iestāžu tīkls, nevienā no tām nav brīvu vietu. No gada rajona pašvaldības veic starppašvaldību norēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem sociālās aprūpes iestāžu iemītniekiem. Tas izskaidrojams ar to, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonda līdzekļi tiek piešķirti tikai personām, kuras iestādēs ievietotas līdz gada 1. janvārim. Par pārējiem iemītniekiem tiek slēgti līgumi ar apgādniekiem vai pašvaldībām. 19. tabula Madonas rajona sociālās aprūpes iestādes Nr. Institūcijas Dibināšanas Vietu p.k. nosaukums un profils gads skaits Adrese Vietējo pašvaldību: 1. Veco ļaužu, invalīdu sociālās aprūpes centrs Ļaudonā, Avotu 3 2. Veco ļaužu, invalīdu pansionāts Barkavā, Brīvības 9 3. Veco ļaužu, invalīdu veselības un sociālās aprūpes centrs Cesvainē, Saulieša Veco ļaužu, invalīdu sociālās aprūpes centrs Vecsaikava Praulienas pag., Vecsaikava 2 5. Veco ļaužu pansionāts Varavīksne Varakļānos Rēzeknes 1 Rajona pašvaldības: 1. Veco ļaužu, invalīdu pansionāts Ērgļi Ērgļos, Parka 4 2. Madonas pansionāts Madonā, Parka 6 3. Bērnu nams Zīļuks Sausnējas pag. Ozoliņos Paju sabiedrības Dzelzava : 1. Veco ļaužu, invalīdu pansionāts Dzelzavas pag. Grāveros Privātās: 1. Grašu bērnu ciemats Cesvaines lauku ter. Grašu muiža Indrānu pagasta Vecumos atrodas valsts specializētais sociālās aprūpes centrs (60 vietām), kurš gadā nodots Labklājības ministrijas pakļautībā. Šo iestādi pilnībā finansē valsts. No gada paredzamas izmaiņas likumdošanā, kur personu ar garīgās attīstības traucējumiem aprūpi paredzēts nodot pašvaldību pārziņā. Šo jautājumu iecerēts atrisināt līdz ar administratīvi teritoriālo reformu Latvijā. 80

81 Madonas rajonā ir attīstīta arī alternatīvā aprūpe. Pieaugušajiem tā ir aprūpes nodrošināšana mājās, slēdzot līgumus par aprūpēšanu un izmaksājot atalgojumu. Katru nedaudz pieaug mājās aprūpējamo skaits un arī līdzekļu apjoms šim palīdzības veidam. 20. tabula Alternatīvā aprūpe Gads Aprūpēto cilvēku skaits Izlietotie līdzekļi, latos gadā no visiem aprūpējamiem 224 bija pensionāri, 77 invalīdi. Izvērtējot sniegtos pakalpojumus, jāsecina, ka 71% no līdzekļiem mājas aprūpei izlietoti 1. līmeņa pakalpojumu nodrošināšanai - pārtikas produktu un pārējo ikdienas preču un medikamentu iegādei, ikmēneša maksājumu kārtošanai, dzīvojamo telpu uzkopšanai, ārsta, medicīnas darbinieka izsaukšanai, veļas nodošanai mazgāšanā vai ķīmiskajā tīrītavā; 29 % līdzekļu izlietoti 2. līmeņa pakalpojumiem - visi iepriekš minētie pakalpojumi + pastaigas, vingrinājumi vai citas aktivitātes, malkas skaldīšana, krāsns kurināšana, ūdens piegāde, pagalma apkopšana, logu tīrīšana, ēdiena gatavošana, barošana, trauku mazgāšana, veļas mazgāšana, vanna, duša, pirts, matu griešana, roku un kāju nagu apgriešana, apģērbšana un izģērbšana, visa veida uzraudzība. gadu Diemžēl, sakarā ar zemo apmaksu mājas aprūpe ietver tikai nepieciešamāko pakalpojumu veikšanu. Nevienā no pašvaldībām nav aprūpes biroju, arī aprūpētājiem nav profesionālās izglītības. Aprūpētāji apmeklē lekcijas un kursus, kurus organizē Madonas rajona Pieaugušo izglītības centrs, Madonas ev. luteriskās draudzes Diakonijas centrs. Bērniem, kuri ir bāreņi vai palikuši bez vecāku gādības, pašvaldību sociālie darbinieki kopā ar pagasttiesām (bāriņtiesām) organizē iespējamo palīdzību. Joprojām daudzi bērni nonāk bērnu namā Zīļuks, un arī šobrīd tajā nav brīvu vietu. Iepriecina tas, ka ar katru gadu pieaug bērnu skaits, kam iespējams nodrošināt alternatīvo aprūpes veidu audzināšanu aizbildņa ģimenē: gadā rajona 137 aizbildņu ģimenēs bija 176 bērni; gadā ģimenēs bērni. Aizbildņi saņem valsts sociālos pabalstus - atlīdzību Ls 38,00 par savu pienākumu pildīšanu un pabalstu bērna uzturēšanai Ls 32,00 (ja bērnam piešķirts arī ģimenes valsts pabalsts vai apgādnieka zaudējuma pensija, tad uzturmaksa ir starpība starp Ls 32,00 un minētajiem valsts pabalstiem). Šie pabalsti tiek izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, kas ir ne mazsvarīgs fakts, izvērtējot pašvaldību iespējas palīdzēt ģimenēm. Neapmierinoša ir situācija, ka rajonā joprojām nav nevienas audžuģimenes, kur bērni varētu uzturēties uz laiku, kamēr ģimenē tiek atrisināta krīzes situācija. 81

82 Ļaudonas pagastā gadā izveidots krīzes centrs bērniem, 12 vietām. Centra darbība apsīkusi nepietiekamā finansējuma dēļ. 21. tabula Sociālās rehabilitācijas pasākumi Valsts pienākumi Rehabilitācijas pasākumi: invalīdu valsts arodapmācība un profesionālā rehabilitācija, personu nodrošināšana ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana Institūcijās: - invalīdiem, - politiski represētajiem, - ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, - Vardarbībā cietušiem bērniem Alternatīvi: - Personām ar smagiem dzirdes un redzes traucējumiem, - politiski represētām personām, - rehabilitācija dienas centros, - vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācija dzīvesvietā, - kredīta % segšana invalīdiem, kuri ņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanai, - alternatīvo sociālās palīdzības pakalpojumu attīstībai pašvaldībās Pašvaldību pienākumi Rehabilitācijas pasākumi: personu ar garīga rakstura traucējumiem rehabilitācija, neredzīgo personu rehabilitācija specializētajās darbnīcās, servisa dzīvokļi personām, kurām nepieciešama īpaša sociālā aprūpe, nestrādājošiem pensionāriem, alkoholiķu un narkomānu sociālā rehabilitācija, personu, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietām, rehabilitācija, ja pēdējā dzīvesvieta bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā Sociālā rehabilitācija ir pasākumu komplekss, kas vērsts uz personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu un uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu, integrāciju sabiedrībā un ietver fizisko, intelektuālo, psiholoģisko un profesionālo spēju atjaunošanu. Pamatā rajonā tiek izmantoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem: pensionāriem, politiski represētajām personām, invalīdiem, kuru vienīgais ienākumu veids ir pensija vai sociālā nodrošinājuma pabalsts; Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem; vardarbībā cietušajiem bērniem. Minēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu rajona iedzīvotājiem veic rajona padome. Ar katru gadu pieaug reģistrēto iesniegumu skaits no personām, kuras vēlas ārstēties sanatorijās gadā šo pakalpojumu saņēmis 151 rajona iedzīvotājs. Vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai dzīvesvietā gadā no valsts budžeta līdzekļiem saņemti Ls 1344,00 (palīdzību saņēmuši 28 bērni). Uz rehabilitācijas centriem nosūtīti 15 bērni, kuri centros uzturējušies 30 dienas. Ar rajona padomes starpniecību gadā 43 rajona iedzīvotāji saņēmuši tehniskos palīglīdzekļus, t. sk., 17 invalīdu ratiņus. Šie palīglīdzekļi tiek izsniegti gan no Valsts tehnisko palīglīdzekļu centra, gan no humānajā palīdzībā saņemtajiem. Rajonā nav neviena dienas aprūpes centra invalīdiem, pensionāriem. Šo personu rehabilitācijā lielu ieguldījumu sniedz sabiedriskās organizācijas Invalīdu atbalsta centrs, pensionāru biedrības, organizējot dažādus pasākumus gada nogalē nodibinājās bērnu - invalīdu ar garīgu atpalicību vecāku apvienība Mēs saviem bērniem, kuras mērķis ir veikt bērnu un viņu vecāku sociālo rehabilitāciju. Deju 82

83 pedagoģes Laimdotas Andersones vadībā bērni apguvuši dejas un veiksmīgi piedalījušies starptautiskajā mākslinieciskās pašdarbības festivālā cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Solis Rīgā. Rajona padomē regulāri tiek atjaunota datu bāze par rajona bērniem invalīdiem gadā Madonas rajonā bija 220 bērni invalīdi, gadā 327. Tiek organizēti pasākumi bērniem invalīdiem, sporta un atpūtas nometne Praulienas pamatskolā. Tomēr šie pasākumi ir neregulāri un nelielam bērnu skaitam. 41. attēls Sociālās iestādes Madonas rajonā Sabiedriskais transports Privātā un sabiedriskā transporta nodrošinājums raksturo dažādās apdzīvotajās vietās un to ietekmes zonās dzīvojošo cilvēku pārvietošanās iespējas. Vieglo automašīnu skaits Madonas rajonā ar katru gadu pieaug. Pēdējo 3 gadu laikā vien tas pieaudzis par 17% un gada sākumā to kopskaits sasniedz (viena vieglā automašīna uz 3,9 iedzīvotājiem). Iedzīvotāju personīgo vieglo automašīnu skaits vietējo pašvaldību teritorijās ir atšķirīgs. To nosaka gan lauku piemāju ceļu stāvoklis, gan arī iedzīvotāju materiālās nodrošinātības līmenis. Ja Kalsnavas pagastā viena vieglā automašīna ir uz 2,8 iedzīvotājiem, Jumurdas pagastā - uz 2,9; Cesvainē - uz 3,2; Madonā - uz 3,3 iedzīvotājiem, tad Cesvaines pilsētas lauku teritorijā - uz 5,9; Sausnējas pagastā - uz 5,3; Indrānu un Lazdonas pagastos - viena vieglā automašīna uz 5 iedzīvotājiem. Lai raksturojums būtu pilnīgāks, jāsaka arī tas, ka no Ceļu satiksmes drošības departamenta (CSDD) uzskaitē esošo vieglo automašīnu kopējā skaita - 32% mašīnu ir vecākas par 20 gadiem. Neskatoties uz 83

84 samērā lielo personīgo vieglo automašīnu skaitu, ievērojama nozīme iedzīvotāju satiksmes nodrošināšanā ir sabiedriskajam transportam, īpaši lauku iedzīvotāju nokļūšanai dažādu ikdienas pakalpojumu saņemšanas centros. Vietējo sabiedriskā transporta pasažieru plūsmu Madonas rajonā apkalpo divi lielākie vietējie uzņēmumi: SIA "Madonas ceļu būve" un SIA "Ceļavējš". SIA "Madonas ceļu būve" apkalpo 56 rajona maršrutus ar kopējo garumu 1849,2 km un 4 Madonas pilsētas maršrutus ar kopējo garumu 32,4 km. SIA "Ceļavējš" apkalpo 15 rajona maršrutus Latgales pusē ar kopējo garumu 388 km. Mēneša laikā abi šie uzņēmumi pārvadā vairāk par pasažieru rajona teritorijā. Madonas pilsētas maršrutos vidēji dienā tiek pārdotas biļetes. Madonas rajona teritoriju šķērso arī vairāk par 40 starprajonu satiksmes sabiedriskā transporta maršrutu. Madonas autoostā diennaktī apmainās vairāk par 100 autobusiem. Reisu blīvums atsevišķos ceļu posmos 20 un vairāk diennaktī. Pēdējos gados sevišķi uzlabojusies autobusu satiksme ar galvaspilsētu Rīgu (reisu skaits diennaktī un apkalpes kvalitāte). 42. attēls Autobusu maršrutu shēma Madonas rajonā Valsts iestādes Latvijā valsts pārvaldes izpildinstitūciju struktūru veido 11 ministriju, valsts kontroles un Prokuratūras dažādas administratīvās vienības un dienesti. Patreiz valsts saimnieciskās vadības sistēmā, dažādos pārvaldes līmeņos, pašvaldībām un valsts institūcijām ir izveidojies atšķirīgs vadības līmeņu skaits. Pēc apkopotās informācijas Madonas rajonā darbojas ap 34 dažādu dienestu izpildinstitūcijas. Valsts pārvaldes sistēma un struktūra ir 84