Latvijas Universitāte

Transkripts

1 Lavijas Universiāe Edgars Brēķis LATVIJAS ĒNU EKONOMIKAS MODELĒŠANA: NODOKĻU POLITIKAS ASPEKTĀ Promocijas darbs Dr.oec. zināniskā grāda iegūšanai Ekonomikas zinānes apakšnozare - ekonomerija Darba vadīāja: Dr.mah., Prof. Ismena Revina Rīgā, 2007

2 Saurs Ievads Ēnu ekonomikas eorēiskie aspeki Ēnu ekonomikas sekora eksisence un ekonomikas sabiliāe Pilnas nodarbināības poliika un ēnu ekonomikas sekors Vienlaicīgs bezdarba un inflācijas līmeņa pieaugums ilgā laika periodā un ēnu ekonomikas sekora pieauguma neievērošana Cenu sabiliāe, fiskālie auomāiskie sabilizaori un ēnu ekonomikas sekora pieaugums Ēnu ekonomikas definīcija Ēnu ekonomikas ipoloģija pēc darījuma formas Ēnu ekonomikas ipoloģija pēc saisības ar oficiālo sekoru Ēnu ekonomikas darījumi pēc Nacionālo Konu Sisēmas izpranes Ēnu ekonomikas cēloņi Srukūras moīvi Ekonomiskie moīvi Ēnu ekonomikas ekonomiskie cēloņi Nodokļu nasa Sociālās aizsardzības sisēma Ēnu ekonomikas sekas Nodaļas kopsavilkums Ēnu ekonomikas novērēšanas meodes Tiešās meodes Loģisiskais modelis Kriika Neiešās meodes Valss izdevumu un ienākumu saisikas nesakriība, oficiālā un paiesā darbaspēka nesakriība Tirdzniecisku darījumu meode Elekrības paēriņa meode Naudas pieprasījuma meode Naudas pieprasījuma meodes eorēiskais modelis Naudas pieprasījuma meode - neizmanojo nodokļu rādīājus (Baačaria meode) Modelēšanas pieeja Nodaļas kopsavilkums

3 3. Ēnu ekonomika Lavijā: naudas pieprasījuma modelis ( ) Dinamiskie regresijas modeļi Modeļa specifikācija un meodoloģija Ekonomeriskā modeļa novērējumi Rezulāu salīdzinājums ar cios pēījumos iegūiem Lavijas ēnu ekonomikas novērējumiem Nodaļas kopsavilkums Tiešo - neiešo nodokļu aiecības izmaiņas Izvairīšanās no nodokļiem Tiešo un neiešo nodokļu kompozīcijas izmaiņas eorēiskie ēnu ekonomikas ierobežošanas aspeki Lavijas nodokļu sisēmas raksurojums Uzņēmējdarbības vide Nodokļu kompozīcijas izmaiņas kā līdzeklis ēnu ekonomikas ierobežošanai Nodaļas kopsavilkums Rezulāi Lieraūra

4 Tabulu rādīājs 1.1. Ēnu ekonomikas ipoloģija pēc darījuma formas Ēnu ekonomikas ipoloģija pēc saisības ar oficiālo sekoru Korupcijas uzveres indeksa un ēnu ekonomikas apjoma korelācija Nodokļu nasas un ēnu ekonomikas apjoma korelācija Kopējo izdevumu sociālai aizsardzībai un ēnu ekonomikas apjoma korelācija Kompensācijas - nodokļu nasas aiecības un ēnu ekonomikas apjoma korelācija IKP uz vienu iedzīvoāju un ēnu ekonomikas apjoma korelācija Markeds - og - Mediainsiue apaujas Norvēģijā galvenie rezulāi, gada sepembris Ēnu ekonomikas daļa IKP pārejas ekonomikas valsīs gg. (procenos) pēc Kaufmana - Kaliberdas meodes pārejas ekonomikas valsīs Ēnu ekonomikas daļa IKP pārejas ekonomikas valsīs gg. (procenos) pēc Lasko (Lackó) meodes Vienības saknes esa rezulāi (logarimēiem ceurkšņu daiem) Modeļa sākuma parameru novērējums pēc Harlija Bukera meodes Fakiskais un novērēais skaidrās naudas daudzums apgrozībā Lavijā Lavijas ēnu ekonomikas apjoma aprēķini Ēnu ekonomikas apjoms Lavijā pa gadiem, procenos no IKP Asevišķu nodokļu daļa kopējo nodokļu ieņēmumos un kopējā nodokļu nasa Lavijā Uzņēmumu skais Lavijā uz 1000 iedzīvoājiem Uzņēmumu sadalījums pēc pamakapiāla avoa, procenos no kopējā uzņēmumu skaia Regresijas (105) rezulāi

5 Zīmējumu rādīājs 1.1. Inflācija un bezdarba līmenis ASV ( g.) Eksogēna ēnu ekonomikas sekora pieauguma efeks ekonomikā ar pilnas nodarbināības poliiku un pre cikliem vērsu moneāro poliiku Eksogēna ēnu ekonomikas sekora pieauguma efeks ekonomikā ar poziīvi vērsu ilga laika perioda Filipa līkni un pre cikliem vērsu moneāro poliiku Eksogēna un sekojoša endogena ēnu ekonomikas sekora pieauguma efeks ekonomikā ar poziīvi vērsu ilga laika perioda Filipa līkni un pre cikliem vērsu moneāro poliiku Eksogēna ēnu ekonomikas sekora pieauguma efeki, ja moneārā poliika nodrošina cenu sabiliāi un fiskālā poliika izmano auomāiskos sabilizaorus Ražošana Nacionālo Konu Sisēmas ievarā Korupcijas uzveres indekss un ēnu ekonomikas apjoms (2000.gads) Nodokļu likme personām ar zemiem ienākumiem (nodokļu daļa darbaspēka izmaksās), gadā Kopējie izdevumi sociālai aizsardzībai (% no IKP), gads Kopējo izdevumu sociālai aizsardzībai - nodokļu nasas iedzīvoājiem ar zemiem ienākumiem aiecība un ēnu ekonomikas apjoms, gads IKP uz vienu iedzīvoāju un ēnu ekonomikas apjoms, gads Ēnu ekonomikas ekonomiskie cēloņi Aplikšana ar nodokļiem un ēnu ekonomika Lafēra līknes sāvoklis skaījumā no piedāvājuma puses Mājsaimniecības reālais ienākumu līmenis, sociālie pabalsi un vēlamais ienākumu līmenis Ēnu ekonomikas apjoms un ekonomiskā sisēma Ēnu ekonomikas efeki akarībā no apjoma Ēnu ekonomikas srukūra no ražošanas viedokļa Lavijas ēnu ekonomikas apjoma pre IKP izmaiņas no gadam pēc modeļa sākuma parameru novērējumiem:α 2 = , α 3 = , α 4 = Ēnu ekonomikas apjoms kā laenais mainīgais Fakiskais un novērēais skaidrās naudas pieprasījums Lavijā Ēnu ekonomikas apjoms Lavijā, procenos no IKP Nodokļu nasas un ēnu ekonomikas apjoma pieaugumi Reālo iešo nodokļu un reālo neiešo nodokļu ieņēmumi Tiešo - neiešo nodokļu ieņēmumu aiecība laikā no gada 2. ceurkšņa līdz gada 4. ceurksnim

6 Ievads Zināniskiem ēnu ekonomikas pēījumiem ir vismaz rīsdesmi gadu vēsure, omēr iem joprojām rūks vienoas pieejas ermina ēnu ekonomika lieojumos, un pas galvenais, ir diskuabli jauājumi par ēnu par ēnu ekonomikas sekām un iespējamām poliikām ās ierobežošanai. Viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomijas efeku pēījumi ir rei sasopami, ir sisemāiski un pēc vienas meodoloģijas vākas informācijas rūkums par ēnu ekonomikas apjomu asevišķā ekonomikā. Ēnu ekonomikas sekora pēījumi ir nepieciešami, lai valss realizēā ekonomikas poliika būu efekīva. Poliika, kas veidoa balsoies uz informāciju, kurā nav ņems vērā ēnu ekonomikas pieaugums, var sabilu ekonomikas līdzsvaru pārvērs nesabilā, kuras raksurīgā pazīme ir sagflācija. Pasāvo pieaugošam ēnu ekonomikas sekoram, kurš neaspoguļojas saisikā, šķieamas problēmas pareizs (balsoies uz nepilnīgu informāciju) poliiskais risinājums, var ik ransformēs reālā ekonomikas problēmā. Arī eorēiskie secinājumi par ēnu ekonomikas sekām nav viennozīmīgi. No vienas puses ēnu ekonomika grauj sociālās vienlīdzības principus, pārdalo ienākumus pa labu kādai šaurai iedzīvoāju grupai, izkropļo irgus konkurenci. No oras puses, ēnu ekonomikas sekors var bū izeja ajās siuācijās, kad valss pārmērīgi iejaucas indivīda darbībā. Zināniskā darba mērķis ir novērē iešo - neiešo nodokļu aiecības izmaiņu ieekmi uz ēnu ekonomikas apjomu Lavijā. Minēā mērķa sasniegšanai izvirzīi sekojoši darba uzdevumi: Izpēī ēnu ekonomikas cēloņus un iespējamās sekas, izveido ēnu ekonomikas ipoloģiju. Veik iepriekšējo pēījumu analīzi, lai izvēlēos piemēroāko meodi ēnu ekonomikas apjoma novērēšanai. Izveido ekonomerisko modeli ēnu ekonomikas apjoma novērēšanai. Salīdzinā iegūos rezulāus ar ciu pēījumu rezulāiem. Izpēī eorēiski nodokļu poliikas efekus uz ēnu ekonomikas apjomu. Izveido ekonomerisko modeli, lai novērēu ēnu ekonomikas akarību no iešo - neiešo nodokļu aiecības izmaiņām. Izpēī iespējamo nodokļu poliikas izmaiņu efekus uz ēnu ekonomikas apjomu Lavijā. Pamaojoies uz promocijas darba rezulāiem auors aizsāv sekojošas ēzes: 1. Tiešo nodokļu samazināšanai ir mazs vai pa nenozīmīgs iešais efeks uz ēnu ekonomikas apjoma ierobežošanu Lavijā īsā laika periodā, un vēl mazāk ilgā laika 6

7 periodā. Neiešo nodokļu samazināšana ieekmē ēnu ekonomikas apjomu Lavijā ikai īsā laika periodā, ilgā laika periodā efeks nav novērojams. 2. Izveidoais naudas pieprasījuma ekonomeriskais modelis, ļauj iegū icamus ēnu ekonomikas novērējumus un dinamiku. Iegūo ēnu ekonomikas laika rindu var izmano ekonomiskā analīzē. Darba noviāes ir: 1. Veico eorēisko analīzi, izsrādāa ēnu ekonomikas ipoloģija, ādejādi, nošķiro ādus jēdzienus kā pelēkā, nelegālā, nereģisrēā ekonomika, u.ml., kas nerei lieraūrā izmanoi, lai apzīmēu vienu un o pašu fenomenu - ēnu ekonomika. 2. Lavijas ēnu ekonomikas apjoma novērēšana veika izmanojo ekonomerisko meodoloģiju. Zināniskā darba rezulāā iegūa ēnu ekonomikas dinamiskā laika rinda pa ceurkšņiem. Lavijā uz doo momenu neeksisē cii zināniskie pēījumi, kuros ēnu ekonomikas apjoms būu novērēs pa ceurkšņiem vai būu iegūa ās laika rinda. 3. Tā kā iešo un neiešo nodokļu ieņēmumu izmaiņu efeki uz ēnu ekonomikas apjomu eorēiski nav viennozīmīgi, un arī empīriskos pēījumos secinājumi ašķiras, izveidos ekonomeriskais modelis, lai novērēu iespējamos efekus Lavijas apsākļos. Darbā izsrādāiem modeļiem ir ne ikai eorēiska nozīme, be arī prakiskas pielieošanas iespējas makroekonomiskā analīzē un ekonomiskās poliikas izsrādāšanā. Ēnu ekonomikas ekonomerisko modeli var izmano valss insiūcijas un cii pēnieki, kas nodarbojas ar makroekonomisko analīzi, un vēlas ņem vērā nereģisrēā sekora eksisenci. Iegūo ēnu ekonomikas laika rindu var izmano kā bāzi, lai izmanojo o, piemēram, ar vairāku cēloņu - vairāku seku meodi, izsrādāu modeli, kas dealizēāki ļauu apraksī ēnu ekonomikas sekora srukūru un dinamiku. Tādejādi rado iespēju veido efekīvāku ekonomikas poliiku, lai cīnīos ar ēnu ekonomikas cēloņiem. Tiešo - neiešo nodokļu izmaiņu efeka uz ēnu ekonomikas apjomu ekonomerisko modeli var pielieo valdība, valss insiūcijas, kuras nodarbojas ar ekonomiskās poliikas izsrādāšanu, kā arī ar makroekonomisko analīzi. Shemaiski darba srukūra ir sekojoša: 1) izmanojo naudas pieprasījuma modeli iek iegūi Lavijas ēnu ekonomikas apjoma novērējumu laika rinda, 2) iegūo laika rindu izmano, lai modelēu iešo - neiešo nodokļu aiecības izmaiņu un ēnu ekonomikas apjoma mijsakarību. Darba 1. nodaļā aplūkoa ēnu ekonomikas ipoloģija pēc darījumu formas un pēc saisības ar oficiālo sekoru. Apraksīi moīvi, kas veicina indivīda iesaisīšanos ēnu 7

8 ekonomikas darījumos, un veika šo moīvu nozīmīguma pārbaude ES valsu un Norvēģijas koneksā. Nodaļā eorēiski aplūkoa nodokļu ieekme uz ēnu ekonomikas sekoru. Pamaoa ēnu ekonomikas pēījumu nozīmība. Darba 2. nodaļā aplūkoas meodes, kādas iek izmanoas ēnu ekonomika sekora pēījumos. Veika esošo pēījumu analīze un kriika. Pamaoa naudas pieprasījuma meodes priekšrocība Lavijas ēnu ekonomikas apjoma novērēšanai, salīdzinājumā ar ciām meodēm. Īpaša uzmanība velīa iem pēījumiem, kuros doi novērējumi ēnu ekonomikas apjomam Lavijā. Darba 3. nodaļa ir velīa Lavijas ēnu ekonomikas ekonomeriskajam modelim, kura pamaā ir naudas pieprasījuma meode. Tā kā Lavijas ēnu ekonomikas modelēšanai izmanoās dau rindas ir īsas, lai noeiku nobīdes no līdzsvara sāvokļa īsā laika periodā, izmanoa ekonomerijas meode līdzsvara sāvokļa nobīdes novērēšanai - kļūdu korekcijas meode. Iegūie ēnu ekonomikas novērējumi apver laika periodu no gada līdz gadam ieskaio pa ceurkšņiem. Darba 4. nodaļā aplūkoi pēījumi par iešo-neiešo nodokļu aiecības izmaiņu efekiem. Izanalizēi iespējamie augsā ēnu ekonomikas līmeņa cēloņi Lavijā. Izmanojo 3. nodaļā iegūo Lavijas ēnu ekonomikas apjoma laika rindu, ar ekonomeriskā modeļa palīdzību veika ēnu ekonomikas apjoma un iešo-neiešo nodokļu aiecības izmaiņu sakarības analīze. Veiki ēnu ekonomikas apjoma izmaiņu aprēķini akarībā no nodokļu likmju izmaiņām. Pēījumā pamaā izmanoi saisiskie dai no Lavijas Bankas, Lavijas Republikas Cenrālās Saisikas pārvaldes, Lavijas Republikas Finanšu Minisrijas. Darbā izmanoi Transparency Inernaional valsu korupcijas uzveres indeksi, gan arī cii ēnu ekonomikas empīriskie pēījumi. Aprobācija 1. Par promocijas darba galvenajiem rezulāiem ziņos Lavijas Universiāes Akadēmiskās aīsības projeka Akadēmiskā personāla ajaunošanas projeka izbraukuma seminārā gada 6. novembrī. 2. Sudiju kursā Augsmes eorijas modeļi ekonomikas maģisranūras maemāiskās ekonomikas sudiju programmā Lavijas Universiāes Ekonomikas un vadības fakulāē. 3. ES srukūrfondu nacionālā programmas Darba irgus pēījumi projekā LM pēījumi - Nereģisrēās nodarbināības novērējums Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/ / 0001/0003 Līg.Nr. LM /23A

9 4. Promocijas darba nodaļu rezulāi apspriesi projeka Lavijas dokorani Norvēģijā ikgadējos paplašināajos semināros gadā. Publikācijas 1) Brēķis E. Nodokļu poliikas un ēnu ekonomikas mijiedarbības modelēšana izmanojo logi modeli.// Lavijas Universiāes raksi: Ekonomika I sējums lpp. 2) Brēķis E. Economic Growh of Lavia, Lihuania and Esonia: The Indusrial Srucures Comparison.// Research for Rural Developmen: 10 Inernaional Scienific conference proceedings Jelgava, LLU - pp ) Brēķis E. An Economerical Mehod Of Esimaing The Size Of Shadow Economy. Seminar maerials Inerneional Workshop Lihuania - Nordic Research Neworking in Social Sciences , Vilnius, May 14-15, hp:// [Elekroniskais resurss, uz ] 4) Revina I., Brēķis E. The Indicaors of Macroeconomic Policy in Balic Counries.// Proceedengs of Inernaional conference Inpu-Oupu and General Equilibrium Modeling: Daa, Modeling and Policy Analysis - Brussels - Sepember 02-04, [Elekroniskais resurss, uz ] 5) Brēķis E. Ēnu ekonomikas ekonomeriskā novērēšanas meode.// Lavijas Universiāes raksi: Ekonomika un vadības zināne sējums lpp. 6) Revina I., Brēķis E. Dažu ekonomikas rādīāju endenču analīze Lavijā.// Saisikas un pārvaldes problēmas Zināniskie raksi - Lavijas saisikas insiūs - Rīga lpp. 7) Brēķis E. Tiešo - neiešo nodokļu ieņēmumu aiecība un ēnu ekonomikas apjoma izmaiņas.// Tausaimniecības aīsības iespējas un problēmas, Sarpauiskās zināniskās konferences maeriāli gada 24.mars. - Rēzekne lpp. 8) Brēķis E. The Underground Economy in Lavia: he Currency Demand Approach ( ).// Lavijas Universiāes raksi: Ekonomika un vadības zināne sējums lpp. Sarpauiskās konferences 1) Tiešo - neiešo nodokļu ieņēmumu aiecība un ēnu ekonomikas apjoma izmaiņas : Sarpauiskā zināniskā konference Tausaimniecības aīsības iespējas un problēmas, Rēzeknes Augsskola, 2006.gada 24. mars. 9

10 2) The Underground Economy and he Tax Mix Changes : 2. sarpauiskā zināniskā konference Informaion Sociey and Modern Business, Venspils Augsskola, gada jūlijs. 3) Vai iesāšanās Eiropas Savienībā sekmēs ēnu ekonomikas samazināšanos Lavijā? : Balijas forums , Lavijas dokoranu konference Tirgus ekonomika - iedzīvoāju dzīves līmeņa uzlabošanas fakors un nourīgas demokrāiskas aīsības pamas abilsoši aisnīguma principiem, Rīga, gada 16.aprīlis. 4) The Indicaors of Macroeconomic Policy in Balic Counries : Inernaional Conference Inpu-Oupu and General Equilibrium Modeling: Daa, Modeling and Policy Analysis Brussels, Sepember 02-04, ) Economic Growh of Lavia, Lihuania and Esonia: The Indusrial Srucures Comparison : 10. LLU sarpauiskajā zināniskajā konference Research for Rual Developmen 2004, Jelgava, gada sepembris. 6) An Economerical Mehod Of Esimaing The Size Of Shadow Economy : Lihuania Nordic Research Neworking in Social Sciences , Vilnius, Lihuania, May 14-15, ) Balic Saes Tax Legislaion and Enrepreneurship : Tax Policy in EU Candidae Counries: On he Eve of Enlargemen, EuroFaculy, Riga, Sepember 12-14, 2003 Lavijas Universiāes akadēmiskās konferences 1) Pēc Lavijas pievienošanās ES - vai ēnu ekonomikas apjomam jāsamazinās? : Lavijas Universiāes 64.konference, Balijas reģiona ausaimniecības modelēšana un analīze, 2006.gada 02.februāris. 2) The underground economy in Lavia ( ) : Lavijas Universiāes 63.konference, Modeling and analysis of naional economy of Balic region, 2005.gada 03.februāris. 3) Ēnu ekonomikas ekonomeriskā novērēšanas meode : Lavijas Universiāes 62. konference, Ekonomerijas un informācijas ehnoloģijas uzņēmējdarbībai, gada 6.februāris. 4) Nodokļu poliikas un ēnu ekonomikas mijiedarbības modelēšana izmanojo logi modeli Lavijas Universiāes 61. konference, Ekonomerijas un informācijas ehnoloģijas uzņēmējdarbībai, gada 14.februāris. 10

11 1. Ēnu ekonomikas eorēiskie aspeki 20. gadsima sepiņdesmiajos gados ASV ekonomisko rādīāju prognozēs, izmanojo makroekonomikas modeļos, palielinājās šo prognožu kļūdas. Līdz ar o pieauga inerese par neoficiālās ekonomikas akiviāšu ieekmi uz ekonomiku kopumā un kādu daļu no prognožu kļūdām izraisa ēnu ekonomikas sekors. Piemēram, piecdesmiajos gados par sūrakmeni makroekonomikā kļuva Fīlipa līkne, kas apraksa empīrisko abilsību sarp algu un cenu inflāciju un bezdarba līmeni: augsākam bezdarba līmenim abils zemāks inflācijas līmenis. Sāko ar sepiņdesmiajiem gadiem, ASV bija novērojama augsa inflācija kombinācijā ar augsu bezdarba līmeni (ska zīmējumu), kas vairoja skepicismu par eorēisko inflācijas - bezdarba līmeņa aiecību. Abilsība Fīlipa līknei ASV bija novērojama ikai asevišķos īsos laika periodos: , un gads. Sarpposmos ika novēroas vienādi vērsas bezdarba līmeņa un inflācijas izmaiņas. Fīlipa līkne sāka izliekies uz augšu un uz āru, āpēc ika ieviess jaunvārds sagflācija, lai raksurou inflācijas un recesijas vienlaicīgu gadījumu zīmējums. Inflācija un bezdarba līmenis ASV ( g.) Inflaion and unemploymen in he USA, Dau avos: SMF (IMF), Inernaional Financial Saisics 11

12 Pieaugo prerunām sarp ekonomikas eoriju un novērojumiem, eorija ika pārskaīa, un, lai ņemu vērā dažas novēroās anomālijas ekonomikā, ika ieviesi piedāvājuma puses un racionālo gaidu efeki (Gärner, 2003, ) gada Tuvo Ausrumu krīzei sekojošās nafas produku cenu šoka rezulāā, aīsījās dinamiskā gaidu eorija, kas palīdzēja izskaidro inflācijas un recesijas vienāda virziena izmaiņu paliekošo efeku, un valdības nespēju agriez ekonomiku iepriekšējā sabilā līdzsvarā. Neskaoies uz eorēiskajiem jauninājumiem, urpinājās loģiski un empīriski sagflācijas cēloņu meklējumi, kā arī izskaidrojuma meklējumi ASV valss deficīa būiskam pieaugumam. Vai iespējams, ka ekonomiskās dzīves daus sisemāiski izkropļo apsāklis, ka neiek ņemas vērā nereģisrēās vai ēnu 1 ekonomikas sekora akiviāes? Feige (Feige, 1989) formulēja ēnu ienākumu hipoēzi, ādejādi, cenšoies kriiskāk paskaīies uz ekonomikas indikaoriem, kurus vāc un izplaa oficiālās valss aģenūras. Ēnu ienākumu hipoēzē pieņems, ka liels un augošs ekonomikas akiviāšu segmens var apie izveidoo valss uzskaies sisēmu, kuras mērķis ir veik ekonomikas akiviāšu monioringu. Saisikas biroju, pārvalžu, aģenūru u.ml. izplaīās informācijas raidīie signāli virza gan ekonomikas analīzi, gan poliiku. Piemēram, uzskaies sisēma lielā mērā balsās uz nodokļu daiem, ad siuācijā, kad izvairīšanās no nodokļiem pieaug, nepilnīgi dai par ekonomikas akiviāēm, var radī maldīgus secinājumus (Feige, 1989, 14). Ēnu ienākumu hipoēze izraisa dažus papildus jauājumus, un sniedz dažas orienējošas abildes, kas var palīdzē novērs dažus paradoksus. Jauājumi ir saisīi ar informācijas sisēmas abilsību, uz kuras indivīdi, uzņēmumi un valdība, paļaujas izdaro racionālus lēmumus. McGee un Feige (1989) parāda, ka pieaugošs un informācijas sisēmu apejošs ēnu ekonomikas sekors, apsākļos, kad valdības poliika orienēa uz pilnas-nodarbināības poliiku, var radī sagflācijas sindromus, kas abils bezdarba līmeņa un inflācijas vienādi vērsām izmaiņām, un kuras ASV ekonomika piedzīvoja 70-jos gados (ska zīmējumu). Turpreī, ja poliika ir orienēa uz cenu sabiliāi, augošs ēnu ekonomikas sekors, iepriekš minēos apsākļos var radī budžea deficīu. Tradicionāli makroekonomikas eorijā orienējas uz resursu pārvieošanās rezulāiem sarp privāo un valss sekoru. Ēnu ienākumu hipoēze nosaka, ka uzmanību jāvela arī resursu pārvieošanās sekām sarp novēroo un nenovēroo ekonomikas sekoru. Fiskālās poliikas koneksā, novēroais sekors aiecināms uz o ienākumu apjomu, kas iek uzrādīs fiskālām auoriāēm. Nepakļaušanās nodokļu likumiem rada 1 Jēdziena ēnu ekonomikas definīcija dealizēi iks apskaīa 1.2. nodaļā. Šei, ēnu ekonomikas un nereģisrēā sekora jēdzieni izmanoi kā sinonīmi, lai apzīmēu fenomenu., kad iek gūi labumi no ekonomikas akiviāēm, be neiek reģisrēi oficiālajā saisikā. 12

13 nedeklarēos ienākumus,.i., sarpība sarp ienākumiem, kuriem vajadzēu bū deklarēiem un kuri iek deklarēi. Nedeklarēo ienākumu pieaugums, mazina fiskālo auoriāšu iespēju radī ienākumus, ceeris paribus, rodas budžea deficīs. Turklā, ā kā nacionālajos rēķinos ienākumi iek fiksēi balsoies uz nodokļu adminisrācijas daiem, nedeklarēo ienākumu pieaugums izraisa nereģisrēo ienākumu pieaugumu. Tāad, liels un augošs nereģisrēais sekors pārvieo resursus prom no novērojamās un konrolējamās sfēras. Tas, savukār, ieekmē ekonomikas sāvokļa uzveri un izkropļo reālo ainu. Tāpēc ienākumu pārdalīšanai un sadalīšanai sarp reģisrēo un nereģisrēo sekoru ir nozīmīga loma veidojo makroekonomikas sabilizācijas poliiku un nodokļu poliiku Ēnu ekonomikas sekora eksisence un ekonomikas sabiliāe Lai ilusrēu ēnu ekonomikas iespējamo efeku uz makroekonomikas prognozēm un sekām, kas rodas pieņemo lēmumus nepilnīgas informācijas apsākļos, var izmano sekojošu vienkāršu modeli. Pirmkār, lai apraksīu modeļa darbības pama principus, iek aplūkos modelis pie pilnas nodarbināības poliikas nosacījuma (ar verikālu Filipa līkni). Orkār, iek analizēa nodaļas ievadā apraksīā problēma, kad palielinoies inflācijai novērojams arī bezdarba līmeņa pieaugums (.i., ilgā laika periodā Filipa līkne ir ar poziīvu kāpumu). Treškār, analizēa poliika, kas varēu veicinā ekonomikas sabiliāi Pilnas nodarbināības poliika un ēnu ekonomikas sekors Ekonomikā, kurā moneārās poliikas veidoāji ir sasaisīi ar abildību par pilnas nodarbināības nodrošināšanu, Filipa līkne ir verikāla. Kas noiek, ja kādu ārēju fakoru rezulāā, ēnu ekonomikas sekors pieaug, be as neiek fiksēs oficiālajā saisikā un valdība urpina ievēro pilnas nodarbināības poliiku? 1.2. zīmējumā aēlos eksogēna ēnu ekonomikas sekora pieauguma efeks ekonomikā ar pilnas nodarbināības poliiku. Modelī analīzi sāk pieņemo, ka sākonējā līdzsvara sāvoklī (1.2.(a) zīmējumā punkā A) ir nulles inflācija, pilna nodarbināība un ka ēnu ekonomikas sekors neeksisē (kas ir nereāls nosacījums, be nepieciešams, lai varēu ilusrē ēnu ekonomikas sekora ieviešanas efeku). Ekonomikas sākonējais līdzsvara sāvoklis abils punkiem A, A 2 un A zīmējuma visās daļās (a), (b) un (d) (daļa (c) izmanoa ikai naudas pieauguma projekcijai sarp (b) un (d)). Modelis ir veidos ā, lai būu spēkā racionālo gaidu nosacījums - dabiskais bezdarba līmenis abils sāvoklim, kad naudas masas pieaugums m ir vienādas ar reālo ienākumu pieaugumu y. 13

14 Sākonējais pilnas nodarbināības - nulles inflācijas līdzsvars 1.2.(a) zīmējuma punkā A saglabājas ik ilgi, kamēr naudas masas pieaugums ir vienāds ar reālo ienākumu pieaugumu y m=. Pie doiem nosacījumiem, mēģinājumi bezdarba līmeni u panāk zemāku par ā dabisko līmeni u n, izraisa ikai pārvieošanos gar verikālo paieso Filipa līkni,.i., palielina inflāciju, be neieekmē dabisko bezdarba līmeni. u n 1.2. zīmējums. Eksogēna ēnu ekonomikas sekora pieauguma efeks ekonomikā ar pilnas nodarbināības poliiku un pre cikliem vērsu moneāro poliiku Effec of exogenous shif o underground secor in economy wih full-employmen policy and couner cyclical moneary policy u - bezdarba līmenis (unemploymen level) m - naudas pieauguma emps (money growh rae) y - reālais ienākumu pieaugums (real income growh) p - inflācijas (inflaion rae) Pieņemsim, ka kādu ārēju fakoru rezulāā (eksogēni), palielinās ēnu ekonomikas sekors. Rezulāā, ne visi ienākumi iek deklarēi, un asevišķi nodarbināie daļēji vai pilnībā pārvieojas uz ēnu ekonomikas sekoru. Novērojamais bezdarba līmenis palielinās pie 14

15 jebkuras sākonējās inflācijas likmes, āpēc, paiesā Filipa līkne 1.2.(a) zīmējumā nobīdās pa labi. Moneārās poliikas veidoāju reakcija ir aēloa 1.2.(b) zīmējumā, un aspoguļo poliikas veidoāju pre-ciklu poliiku. Ja jaunais novērojamais bezdarba līmenis ir savukār, izraisa moneāro ekspansiju līdz u B, ad as, m B (1.2.(b) zīmējumā punks B2). Tā kā naudas pieauguma empi agad pārsniedz ienākumu reālo pieaugumu, novērojams inflācijas pieaugums līdz p 1 (1.2.(d) zīmējumā punks 3 B ). Jaunajā līdzsvara sāvoklī, kas abils 1.2. zīmējumā punkiem D, B2 un 3 B, novērojams augsās par sākonējo bezdarba līmenis u B, augsāks naudas pieauguma emps m B un augsāka inflācija p 1. Turpreī, paiesais bezdarba līmeni u n paliek nemainīgs (1.2.(a) zīmējumā punks C), jo paiesais bezdarba līmenis nemainās, mainās ikai nodarbināo sadalījums sarp reģisrēo un nereģisrēo sekoru. Pārvieojoies pilnībā uz nereģisrēo sekoru, pēc būības indivīds ir nodarbinās, be oficiālajā saisikā as neaspoguļojas. Līdz ar o, ēnu ekonomikas vienreizējs un paliekošs pieaugums, var ekonomiku nobīdī no sākonējā reālā līdzsvara sāvokļa un šķieamu līdzsvara sāvokli (1.2.(a) zīmējumā no punka A uz D). Ekonomikā būs novērojama sagflācija: novērojamais bezdarba līmenis ir augsāks salīdzinājumā ar sākonējo dabisko bezdarba līmeni un palielinās arī inflācija, be paiesais bezdarba līmenis nemainās. Ja ārējais šoks urpina samazinā sabiedrības icību valdībai, vai arī, ja sabiedrība nav apmierināa ar valdības veikiem poliiskajiem pasākumiem, ad novērojamā Filipa līkne urpina nobīdīies pa labi, un akārojas iepriekš apraksīais process. Kara ēnu ekonomikas eksogēna palielināšanās, veicina jaunu inflācijas palielināšanos un novērojamā bezdarba līmeņa pieaugumu. Līdz ar o, sagflācija 1.2.(a) zīmējumā aēlojas kā poziīvi vērsa Filipa līkne AD, lai arī sākonēji pieņems, ka Filipa līkne ir verikāla un ie caur punku A Vienlaicīgs bezdarba un inflācijas līmeņa pieaugums ilgā laika periodā un ēnu ekonomikas sekora pieauguma neievērošana Papildus problēmas poliikas veidoākiem rodas, ja pieaugošai inflācijas likmei seko reālās nodokļu likmes pieaugums. Progresīvās nodokļu likmes gadījumā, pieaugo inflācijas likmei, sašaurinās reālo ienākumu klases, kas abils noeikām nodokļu likmēm. Pie augsākām nodokļu likmēm, negaīvais piedāvājuma puses efeks, samazina izlaidi un nodarbināības līmeni. Tādā gadījumā ilga laika perioda Filipa līkne ir ar poziīvu kāpumu, kas aspoguļo augsāku bezdarba līmeni palielinoies inflācijas līmenim. Šī siuācija ir aspoguļoa 1.3.(a) zīmējumā ar līkni ACE. 15

16 1.3. zīmējums. Eksogēna ēnu ekonomikas sekora pieauguma efeks ekonomikā ar poziīvi vērsu ilga laika perioda Filipa līkni un pre cikliem vērsu moneāro poliiku Effec of exogenous shif o underground secor in economy wih upward sloping long-run Phillips curve and couner cyclical moneary policy u - bezdarba līmenis (unemploymen level) m - naudas pieauguma emps (money growh rae) y - reālais ienākumu pieaugums (real income growh) p - inflācijas (inflaion rae) Ja nodokļu likmes ir proporcionālas, ad apraksīā siuācija ir spēkā, ja pieņem, ka ekonomikas aģeni ir racionāli lēmumu pieņēmēji,.i., savās prognozēs pilnībā vai daļēji balsās uz iepriekšējo pieredzi. Līgumi iek slēgi ņemo vērā iepriekšējā perioda inflācijas novērojumus, be, ja līgumu darbības periodā inflācija ir augsāka par gaidīo, ad reālie ienākumi ir mazāki nekā gaidīs. Tiešo nodokļu un ienākumu aiecība nemainās, be neiešo (paēriņa) nodokļu aiecība pre ienākumiem palielinās, rezulāā, kopējā nodokļu aiecība pre ienākumiem palielinās - pieaug reālā nodokļu likme zīmējumā sākonējais līdzsvara sāvoklis abils punkiem A, A 2 un A 3. Tāpa kā punkā Pilnas nodarbināības poliika un ēnu ekonomikas sekors, sākonējo līdzsvara 16

17 sāvokli apraksa nulles inflācija un bezdarbs naurālā līmenī u n (1.3.(a) zīmējumā punks A), y un naudas masas pieauguma un reālo ienākumu pieauguma vienādība m=. Eksogēna ēnu ekonomikas sekora palielināšanās, izraisa novērojamās Filipa līknes nobīdi pa labi aiecībā pre paieso Filipa līkni. Pie esošās nulles inflācijas, novērojamais bezdarba līmenis pieaug no u līdz u, 1.3.(a) zīmējumā punkā B. Tā kā moneārās poliikas n B veidoāji reaģē uz pieaugošo bezdarba līmeni ar augsāku naudas masas pieaugumu (1.3.zīmējumā punks B2), inflācija palielinās līdz p 1 (1.3.zīmējumā punks 3 B ). Rezulāā, palielinoies reālo nodokļu likmei, reālais piedāvājuma puses efeks palielina paieso bezdarba līmeni (punkā C 1.3.(a) zīmējumā), un novērojamo - līdz u D (punkā D 1. 3.(a) zīmējumā). Augsāks novērojamais bezdarba līmenis akal liek veik pre ciklu poliiskos pasākumus, kas veicina gan reālo, gan novērojamo sagflāciju. Tik ilgi, kamēr moneārās poliikas veidoāji cenīsies īseno pilnas nodarbināības poliiku ikai balsoies uz oficiāliem daiem, as paradoksāli veicinās reālās un novērojamās sagflācijas spirāli. Ja ārējie šoki urpina iedarboies uz ekonomiku un ēnu ekonomikas sekors urpina palielināies, novērojamā Filipa līkne urpina pārvieoies pa labi, un sisēmas nesabiliāe aizvien vairāk pieaug. Aplūkoie divi gadījumi (1.2. un 1.3. zīmējums) parāda, ka poliika, kas veidoa balsoies uz informāciju, kurā nav ņems vērā vienreizējs ēnu ekonomikas pieaugums, var sabilu ekonomikas līdzsvaru pārvērs nesabilā, kuras raksurīgā pazīme ir sagflācija. Pasāvoša, be nenovērēa ekonomikas problēma (pieaugošs ēnu ekonomikas sekors), šķieami pareizas poliikas rezulāā, iek ransformēa reālā ekonomikas problēmā. Tālāki sarežģījumi rodas, ja inflācijas izraisīā nodokļu palielināšanās, izraisa endogenu ēnu ekonomikas sekora pieaugumu. Iepriekš ika pieņems, ka ēnu ekonomikas sekora apjoms ieši akarīgs no iedzīvoāju aieksmes pre valdību. Tomēr, ja arī aieksme pre valdību nemainās, aizvien pasāv iespēja, ka ēnu ekonomikas apjoms pieaug, jo pieaugo reālo nodokļu likmēm (samazinoies reāliem gala ienākumiem) palielinās moivācija slēp ienākumus zīmējumā endogenā ēnu ekonomikas palielināšanās aēloa kā novērojamās Filipa līknes kāpuma samazināšanās ((a) daļā līknes BDG pagriešanās pulkseņa rādīāja virzienā sāvoklī BEH). Ja uz vienreizēju eksogēnu ēnu ekonomikas sekora pieaugumu, un am sekojošo novērojamā bezdarba līmeņa pieaugumu, moneārās poliikas veidoāji abild ar naudas piedāvājuma empu palielināšanu, ad kā iepriekš apraksīs, pieaug inflācijas likme. Vēlme saglabā esošo reālo ienākumu līmeni palielina moivāciju neuzrādī daļu ienākumu, arī sarp iem indivīdiem, kas sākonēji nebija iesaisīi ēnu ekonomikā. Tas, savukār, veicina 17

18 ēnu ekonomikas endogenu palielināšanos, kas vēl vairāk palielina novērojamo bezdarba līmeni (ja pēc iepriekš apraksīā un aēloā 1.3. zīmējumā nonāku punkā D, ad ēnu ekonomikas endogenā pieauguma rezulāā novērojamais bezdarba līmenis urpina pieaug līdz u E, kas abils punkam E 1.4.(a) zīmējumā). Rezulāā, palielinās informācijas par ekonomikas sāvokli izkropļojumi zīmējums. Eksogēna un sekojoša endogena ēnu ekonomikas sekora pieauguma efeks ekonomikā ar poziīvi vērsu ilga laika perioda Filipa līkni un pre cikliem vērsu moneāro poliiku Effec of exogenous and endogenous shif o underground secor in economy wih upward sloping long-run Phillips curve and couner cyclical moneary policy u - bezdarba līmenis (unemploymen level) m - naudas pieauguma emps (money growh rae) y - reālais ienākumu pieaugums (real income growh) p - inflācijas (inflaion rae) Problēmas idenifikācija paredz arī dažus risinājumus. Pirmkār, būu jāpilnveido meodes, lai adalīu reālās un šķieamās izmaiņas sociālajos indikaoros, kuru ignorēšana var ieekmē valdības poliiku. Ja šie indikaori būu zināmi, ad varēu pārrēķinā poliikas veidošanai nepieciešamos rādīājus, lai ņemu vērā, piemēram, šķieamo bezdarba līmeņa 18

19 pieaugumu. Turklā, nodokļu sisēmā varēu veik izmaiņas, lai mazināu inflācijas pieauguma rezulāā noikušo reālās nodokļu likmes pieaugumu. Orkār, viens no sagflācijas problēmas risinājumiem, aplūkoā modeļa ievaros, varēu bū aeikšanās no pre ciklu moneārās poliikas un pieņem fiksēas naudas pieauguma likumu (piemēram, ievēro Frīdmana likumu (Friedman rule): naudas piedāvājumam jāpieaug par likmi, kas apuveni vienāda ar ienākumu pieaugumu ilgā laika periodā (Gärner, 2003, 301)). Šīs poliikas izmaiņas 1.4. zīmējumā aspoguļojas daļā (b) kā naudas pieauguma reakcijas funkcijas pagriešanās punkā E 2 pulkseņa rādīāja virzienā, paralēli horizonālai asij,.i., iek fiksēs naudas pieauguma emps. Jaunai poliikai vajadzēu apurē inflācijas pieaugumu un ēnu ekonomikas pieaugumu. Be, kā iks parādīs nākamajā apakšpunkā 1.1.3, priekšlaicīgi ir apgalvo, ka aeikšanās no pilnas nodarbināības poliikas ir risinājums visām problēmām, kuras rada ēnu ekonomikas palielināšanās Cenu sabiliāe, fiskālie auomāiskie sabilizaori un ēnu ekonomikas sekora pieaugums Var parādī, ka apsākļos, kad cenu sabiliāi, moneārās poliikas veidoāji uzur sriki ievērojo fiksēās naudas pieauguma likumu, omēr pasāv fakori, kas varēu veicinā ēnu ekonomikas sekora pieaugumu. Minēās poliikas gadījumā, moneārās poliikas veidoāji nevar apmierinā sabiedrības kredīu pieprasījumu pieaugumu izmanojo moneāro ekspansiju, āpēc fiskālo deficīu jāfinansē vairāk aizņemoies no sabiedrības. Tā kā noeikais moneārās poliikas mērķis ir cenu sabiliāe, ad ienākumu līmeņa un nodarbināības līmeņa sabilizācija piekrī fiskālai poliikai. Pieņemsim, ka fiskālās poliikas veidoāji balsās uz auomāiskiem sabilizaoriem, kuru darbības vienkāršos princips ir - palielinā izdevumus, palielinoies bezdarba līmenim. Turklā jāņem vērā, ka recesijas periodos samazinoies nodokļu bāzei samazinās arī nodokļu ieņēmumi zīmējumā aēloi eksogēna ēnu ekonomikas sekora pieauguma efeki, ja ekonomikā iek ievēroa fiksēu cenu moneārā poliiku un fiskālā poliika balsās uz definēiem auomāiskiem sabilizaoriem. Pieņemo, ka moneārās poliikas veidoājiem ir izdevies, izmanojo fiksēo naudas piedāvājuma pieauguma likumu, nourē sabilu cenu līmeni, analīzē inflācijas līmeni neņem vērā. Līkne ACE 1.5. (a) zīmējumā aēlo visas ās bezdarba līmeņa un procenu likmju kombinācijas, ar kurām sisēma ir līdzsvarā. Augsākas reālas procenu likmes abils augsākam bezdarba līmenim, jo samazinās ekonomikas kapaciāe,.i., palielinoies reālām 19

20 procenu likmēm, samazinās iespējamo invesīciju pievilcība, rezulāā ekonomikā samazinās kapiāla krājumi un am seko darbaspēka pieprasījuma samazināšanās. 1.5.(b) zīmējumā aēloa endogenā sakarība sarp bezdarba līmeni un reālo valss parāda līmeni uz vienu iedzīvoāju. Palielinoies bezdarba līmenim, nodokļu ieņēmumi samazinās un, ajā pašā laikā, palielinās valdības izdevumi, jo palielinās pieprasījums pēc bezdarbnieku pabalsiem un/vai ciiem sociāliem maksājumiem. Tā kā naudas pieaugums ir fiksēs, ieņēmumu kriumu ir jāfinansē veico valss aizņēmumus, kas, savukār, palielina spiedienu uz procenu likmēm zīmējums. Eksogēna ēnu ekonomikas sekora pieauguma efeki, ja moneārā poliika nodrošina cenu sabiliāi un fiskālā poliika izmano auomāiskos sabilizaorus Effec of exogenous shif of underground secor where moneary policy pursues price sabiliy arge and fiscal policy relies on auomaic sabilizers u - bezdarba līmenis (unemploymen level) b - reālais valss parāda līmenis (real governmen deb) r - reālā procenu likme (real ineres rae) 1.5.(d) zīmējumā aēloā līkne A 2 B3D 3 aēlo iespējamos līdzsvara nosacījumus sarp valss parādu un reālām procenu likmēm. Šī līkne arī ir ar poziīvu kāpumu, jo pieaugo aizņēmumiem palielinās reālās procenu likmes. 20

21 B Sākonējam līdzsvara sāvoklim 1.5. zīmējumā abils punki A, A 2 un A 3. Punks A aēlo sākonējo līdzsvara sāvokli, ar bezdarba līmeni un un reālo procenu likmi Aizņēmums b A, kas nepieciešams, lai finansēu esošo valss parādu, abils esošai reālai procenu likmei, līdz ar o, ekonomika ir līdzsvarā. Tāpa kā iepriekš, pieņem, ka ēnu ekonomikas sekora pieauguma cēloņi ir eksogēni. Līkne ACE 1.5.(a) zīmējumā nobīdās pa labi sāvoklī BDF, jo pie karas reālās procenu likmes agad novērojams augsāks bezdarba līmenis. Augsāks bezdarba līmenis ir šķieams un āpēc am nav neakarīgas ieekmes uz reāliem sisēmas rādīājiem. Turklā, fiskālā poliika, kas iek kalibrēa abilsoši bezdarba līmenim, auomāiski rada lielāku budžea deficīu abilsoši pieaugušam bezdarba līmenim r. A (1.5.(b) zīmējumā punks B2). Valss aizņēmumu pieaugums līdz b, paaugsina procenu likmes līdz r (1.5.(d) zīmējumā punks B 3 ), kas, savukār, no piedāvājuma puses palielina paieso bezdarba līmeni līdz līmenim, kas abils punkam C, un novērojamo bezdarba līmeni līdz zīmējumā punks D). B u B B u D (1.5.(a) Tik ilgi, kamēr auomāiskie sabilizaori ir piesaisīi novērojamā bezdarba līmeņa izmaiņām, valss parāds pieaugs (pieaugs valss aizņēmumi), lieko ekonomikai virzīies pa nesabilu ceļu ar augsākām procenu likmēm un augsāku bezdarba līmeni. Sākonējais līdzsvara inflācijas līmenis paliek nemainīgs, be šķieamais bezdarba pieaugums rada augsākas reālās procenu likmes un augsāku reālo bezdarbu. Akāroi šoki, kā rezulāā būu novērojama procenu likmju un bezdarba līmeņa līdzsvara nobīdīšanos pa labi, var paslikinā sāvokli, ja sabiedrība zaudē icību valdības rīcībspējai, ādejādi, var ik veicinās endogens ēnu ekonomikas sekora pieaugums. Aplūkoais modelis paredz, ka labākais veids kā izvairīies no augsāku reālo procenu likmju un recesijas cikla, ir aeikies no poliikas, kas auomāiski palielina valss parādu, reaģējo uz nepaiesiem bezdarba līmeņa signāliem. Ja ir pieejami icami vērējumi, kādā mērā informācija ir izkropļoa, ad, lai izvairīos no dinamiskās nesabiliāes, var veik poliikas kalibrēšanu. Pirms aplūko meodes ar kādām iespējams novērē ēnu ekonomikas sekoru, nepieciešams precīzāk definē mērāmo objeku un ā saisību ar ciiem ekonomikas indikaoriem Ēnu ekonomikas definīcija Lai arī ēnu ekonomikas pēījumiem ir vairāk kā 30 gadus ilga vēsure, lieraūrā vēl aizvien nav vienoa nosaukuma šī fenomena apzīmēšanai. Parādības ēnu ekonomika 21

22 apzīmēšanai izmano arī ādus jēdzienus kā pagrīdes ekonomika, neoficiālā, apslēpā, pelēkā, melnā, paralēlā, beznodokļu. Dažādi ermini iek lieoi akarībā no koneksa, kuru pēnieki vēlas izcel. Šajā apakšpunkā aplūkoa ēnu ekonomikas ipoloģija vairākos šķērsgriezumos un, abilsošās, ēnu ekonomikas definīcijas Ēnu ekonomikas ipoloģija pēc darījuma formas Ēnu ekonomiku pēc darījumu formas var grupē divējādi. Pirmkār, pēc darījumu iesiskuma: legāli (nav aizliegi ar likumu normām, be konkrēa indivīda ineresēs ir nedeklarē šos darījumus) vai nelegāli (ās ekonomiskās akiviāes un darījumi, kas ir prerunā ar vieējiem normaīvajiem akiem); orkār, vai darījumos kā apmaiņas līdzeklis ir izmanoa nauda (1.1. abula) abula. Ēnu ekonomikas ipoloģija pēc darījuma formas (Schneider and Ense, 2000, 79) Taxonomy of underground economic aciviies Nelegālie darījumi Legālie darījumi Naudas darījumi Zagu manu irdzniecība, narkoiku irdzniecība un ražošana, prosiūcija, derību organizēšana, konrabanda un krāpšanās. Izvairīšanās no Nodokļu apiešana nodokļiem Pašnodarbināo personu visu ienākumu nedeklarēšana. Ienākumi no Alaides darbiniekiem, nedeklarēa darba, kas papildalīdzība. saisīs ar legāliem pakalpojumiem vai precēm. Bez-naudas darījumi Barers: narkoikas, zagas manas, konrabanda, u.c. Narkoisko vielu izgaavošana vai audzēšana savām vajadzībām. Zagšana paša vajadzībām. Izvairīšanās no Nodokļu apiešana nodokļiem Legālu pakalpojumu un preču barers. Viss pašu darīais darbs un ar kaimiņu palīdzību. Isaksens, Klovlands un Srums (Isachsen, Klovland and Srøm, 1983, 219) pamaojoies uz Norvēģijas mikro līmeņa ekonomikas daiem, konsaēja, ka naudas darījumu proporcija visos ēnu ekonomikas darījumos ir 80%. Varēu apgalvo, ka arī Lavijas gadījumā ēnu ekonomikas sekorā pamaā ir naudas darījumi. Apgalvojums balsās uz diviem apsvērumiem: (1) Lavijā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido lielu ausaimniecības daļu, un iem ir nozīmīga loma gan iekšzemes kopproduka radīšanā, gan arī nodarbināībā gadā Lavijā bija ekonomiski akīvi uzņēmumi, no kuriem vairāk kā 99% bija MVU. 42.5% no MVU darbojās pakalpojumu sfērā (irdzniecībā), urpreī ražošanā ikai 15% (Economic Developmen of Lavia, 2004 (December), pp ). Klovlands (Klovland, 1984) uz Zviedrijas un Norvēģijas dau pamaa secināja, ā kā pakalpojumi iespējams veido ēnu ekonomikas lielāko daļu, minēais sekors varēu bū daudz ciešāk inegrēs kā oficiālajā ekonomikā, un as nozīmē daudz augsāku skaidrās naudas apries ārumu. 22

23 (2) Vispārzināma MVU problēma ir grūības saņem kredīus, jo rūks informācijas, vai arī rūks piemēroa piedāvājuma. Papildus problēma, pēc Aksa, Karlsona un Karlsona (Acs, Carlsson and Karlsson, 1999) viedokļa, ir arī mazo uzņēmumu vadības kompeences un ciu cilvēka kapiāla rūkums, kā rezulāā ie ir mazāk spējīgi piesaisī naudas līdzekļus. Rezulāā, finanšu resursu rūkums iek kompensēs izmanojo personāla vai personiskos resursus. Lavijas gadījumā, neieši naudas darījumu dominējošo lomu ēnu ekonomikas darījumos apsiprina arī koncepcijas projeka Par fizisko personu ienākumu gūšanas konroles pilnveidošanu ekonomiskā novērējuma rezulāi (Karnīe, 2005, 9-15). Pēījumā salīdzināi personu ienākumi un izdevumi, un secinās, ka vairāk kā rešdaļu fizisko personu izdevumu nevar izskaidro ar viņu ienākumiem: aprēķini pēc mājsaimniecību budžea apsekojuma daiem uzrāda, ka gada 3. ceurksnī fizisko personu ienākumu kopsumma veido 66.55% no IKP saisikā uzrādīā personisko galapaēriņa izdevumu apjoma,.i., neizskaidroā daļa ir 33.45% jeb milj. Ls, kas liecina, ka fizisko personu ienākumi ir lielāki, nekā uzrāda saisika. Pēc auora aprēķiniem (Brēķis, 2006; 82.lpp. 2.zīm.), ēnu ekonomikas apjoms gada 3. ceurksnī vērējams ar 23.9% no IKP, jeb milj. Ls fakiskajās cenās. Tas nozīmē, ka arī Lavijā skaidrās naudas īpasvars ēnu ekonomikas darījumos varēu bū apuveni 87% (333.3/ %). Tāad, izvēloies par pēījuma objeku ēnu ekonomikas darījumus, kuros kā apmaiņas līdzeklis izmanoa nauda, iegūie rezulāi varēu ik vispārināi uz visu ēnu ekonomikas sekoru. Turklā, par naudas darījumiem, ašķirībā no barera, ir pieejami kvaniaīvi indikaori, kas dod iespēju skailiski novērē ēnu ekonomikas sekoru Ēnu ekonomikas ipoloģija pēc saisības ar oficiālo sekoru Ekonomiskās darbības saisībā ar oficiālo sekoru, ēnu ekonomikā var iedalī rīs grupās: 1) paralēlā ekonomika (lieraūrā arī balo apkaklīšu ); 2) pelēkā ekonomika ( neformālā ); 3) melnā ekonomika ( pagrīdes ). 23

24 1.2. abula. Ēnu ekonomikas ipoloģija pēc saisības ar oficiālo sekoru Taxonomy of underground economy relaion o official secor paralēlā ekonomika pelēkā ekonomika melnā ekonomika subjeki objeki saisība ar oficiālo sekoru oficiālā ekonomikas sekora darbinieki ienākumu pārdale bez ražošanas nelegāli nodarbināie pēc būības legālu preču ražošana un pakalpojumu sniegšana profesionāli noziedznieki aizliegu un deficīu preču ražošana un pakalpojumu sniegšana neeksisē bez oficiālās relaīvi pasāvīga pasāvīga Ar paralēlo ekonomiku sapro prelikumīgu slēpu ekonomisko darbību, kuru veic oficiālajā sekorā nodarbināie savās darba vieās, kā rezulāā iek slēpi pārdalīs iepriekš radīais nacionālais kopproduks. Pamaā šajās ekonomiskajās akiviāēs ir iesaisīi vadošā personāla darbinieki (balās apkaklīes), āpēc o sauc arī par balo apkaklīšu ēnu ekonomiku. No sabiedriskā viedokļa, paralēlā ekonomika nerada jaunas preces vai pakalpojumus; paralēlās ekonomikas darījumu rezulāā, personas, kas veic darījumus, palielina savu bagāības līmeni uz ciu personu zaudējumu rēķina. Ar pelēko ekonomiku sapro ekonomiskās akiviāes, kas saisīa ar oficiāli nereģisrēu legālu preču vai pakalpojumu irdzniecību. Ašķirībā no paralēlās ekonomikas, kas ir cieši saisīa ar oficiālo ekonomiku un paraziē uz ās rēķina, pelēkā ekonomika funkcionē daudz pasāvīgāk. Šajā sekorā neakarīgi ražoāji apzināi izvairās no oficiālās uzskaies, lai samazināu izmaksas, vai arī par šāda veida ekonomisko akiviāi uzskaie nav paredzēa. Ar melno ekonomiku (organizēās noziedzības ekonomiku) sapro ar likumu aizliegas ekonomiskās akiviāes, kas saisīas ar aizliegu un deficīu preču ražošanu un pārdošanu. Melnā ekonomika salīdzinājumā ar pelēko ekonomiku ir vēl lielākā mērā neakarīga no oficiālās ekonomikas. Šī ekonomiskā darbība var bū saisīa ne ikai ar vardarbību labumu pārdali (zādzības, laupīšana, izspiešana), be arī ar ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kas grauj sabiedrību (narkoiku ražošana un izplaīšana, rekes, prosiūcija). Paralēlā un melnā ekonomika rada labumu ikai šaurai indivīdu grupai, ajā pa laikā rado zaudējumus ciiem indivīdiem. Turpreī, pelēkā ekonomika varēu radī labumu sabiedrībai kopumā, eso kā alernaīva, piemēram, ekonomikai ar augsu birokrāijas un dažādu ierobežojumu līmeni. No sabiedrības un valss pārvaldes viedokļa, ineresi rada jauājumi par fakoriem, kas varēu veicinā pelēkā sekorā iesaisīo indivīdu pilnīgu pāreju uz oficiālo sekoru. Paralēlās un melnās ekonomikas sekori ir nevis inegrējami, be gan izskaužami, āpēc minēie sekori iek analizēi asevišķi no pelēkā sekora. Plašāk par paralēlās ekonomikas (jeb korupcijas) un par kriminālās rīcības (angl. criminal behaviour) 24

25 ekonomikas pēījumiem var iepazīies, piemēram, Boula (Bowles, 2000, ) un Eides (Eide, 2000, ) darbos. Doajā darbā pēo fakorus, kas varēu ieekmē darbošanos ēnu ekonomikas sekorā, galvenā uzmanība iks pievērsa pelēkam sekoram, be ā kā kvaniaīvie novērējumi balsās uz apsvērumiem, ka ēnu ekonomikas darījumi iek veiki galvenokār izmanojo naudu (skaī punku 1.2.1), ad iegūie ēnu ekonomikas sekora novērējumi ievers arī paralēlā un melnā ekonomikas sekora daļu Ēnu ekonomikas darījumi pēc Nacionālo Konu Sisēmas izpranes Apakšnodaļās un aplūkoā ēnu ekonomikas ipoloģija lielā mērā abils gada Nacionālo konu sisēmas ievaros izsrādāai nereģisrēās ekonomikas darījumu definīcijai. Apvienoo Nāciju un ciu sarpauisko organizāciju pieņemajā 1993.gada Nacionālo konu sisēmā (ālāk eksā NKS) ir izsrādāi kriēriji, pēc kuriem nosaka, kādas akiviāes ir pieskaiāms pie preču ražošanas un pakalpojumiem (OECD, 2002),.i., pieskaiāmas NKS ražošanas sadaļai (producion boundary; shemaiski aēlos 1.6. zīmējumā) zīmējums. Ražošana Nacionālo Konu Sisēmas ievarā Producion boundary in he conex of he Sysem of Naional Accouns AVOTS: OECD, 2002 no kriērijiem: Lai darījumu pieskaiīu pie preču ražošanas un pakalpojumiem, am jāabils kādam 25

26 a) visu individuālo vai sabiedrisko preču un pakalpojumu ražošana, ja ās iek piedāvāas, vai arī domāas piedāvā kādam, kas nav ās ražoājs, ieskaio preču un pakalpojumu ražošanu, kas iek paērēas, lai radīu šīs preces un pakalpojumus; b) preču ražošana par pašu līdzekļiem, kuras ražoājs izmano paša gala paēriņam vai arī kopējā kapiāla veidošanai; c) pakalpojumi mājsaimniecībā, kurus par pašu līdzekļiem sniedz pašnodarbināie, vai arī ģimenes locekļi vai personāls saņemo par o aalgojumu. Ražošanas konā, papildus punkā (b) norādīām akiviāēm, neakarīgi no ā, vai iek ražos pašu paēriņam vai nē, iek uzskaiīa arī: - lauksaimniecības produku ražošana un o ālāka uzglabāšana; ogu vai ciu nekulivēu kulūru vākšana; mežkopība; koku izciršana un malkas vākšana; medīšana un zvejošana; - ciu produku izejvielu ieguve, piemēram, ūdens piegāde, kūdras žāvēšana; - lauksaimniecības produku pārsrāde, piemēram, ādas miecēšana, gaļas un zivju produku ražošana, konservēšana, grozu pīšana, u.ml. - cias nodarbošanās, drēbju labošana, šūšana, mēbeļu izgaavošana, u.c. Pakalpojumu veikšana pašu paēriņam neiek iekļaua NKS, izņemo punkā (c) minēos gadījumus. Asevišķi ir izveidos sarakss ar ģimenes locekļu un mājkalpoāju pakalpojumiem, kas neiek uzskaiīi par ražošanu vienas mājsaimniecības ievaros: - īrīšana, dekorēšana un mājokļa remondarbi, kurus veic ģimenes locekļi, ieskaio arī nelielus remondarbus, kurus veic īrnieks vai arī īpašnieks; - ilgermiņa saimniecības preču īrīšana, apkalpošana un remons, ieskaio ranspora līdzekļus, kas iek izmanoi mājsaimniecības vajadzībām; - ēs gaavošana un pasniegšana; bērnu pieskaīšana, apmācība; - slimo pieskaīšana, vecu cilvēku aprūpe; - ģimenes locekļu un o manu pārvadāšana. NKS ievarā, nereģisrēās ekonomikas akiviāes, iedala piecās grupās: pagrīdes, prelikumīgās, neoficiālā, mājsaimniecības ražošana pašu vajadzībām un ražošana, kas nav uzskaiīa nepilnīgas dau vākšanas programmas rezulāā. Pagrīdes ražošana Pie pagrīdes ražošanas pieskaia darbības, kas var bū ienesīgas no ekonomiskā viedokļa, gan arī oficiālas, be kuras iek slēpas no oficiālajām iesādēm, lai: a) izvairīos no ienākumu, pievienoās vērības vai ciu nodokļu nomaksas; 26

27 b) izvairīos no sociālās apdrošināšanas maksājumiem; c) izvairīos no asevišķiem oficiāliem sandariem, kā minimālā alga, maksimālais darba sundu skais, darba drošības vai saniārie noeikumi; d) izvairīos no noeikām adminisraīvām procedūrām, kā dažādu askaišu formu nodošana. Prelikumīgā ražošana Prelikumīgas ir visas darbības, kas nav aļauas ar likumu, piemēram, nelicenzēu zāļu ražošana un izplaīšana. Prelikumīgo ražošanu var iedalī divās kaegorijās: a) preču ražošana un pakalpojumu sniegšana, kuru ražošana, pārdošana vai pa ikai o piederēšana ir prelikumīga; b) ražošana, kas parasi ir legāla, be, kas ir prelikumīga, ja o veic neoficiāls ražoājs. Robeža sarp pagrīdes un prelikumīgo darbību nav singri novilka. Gan izvairīšanās no nodokļiem, gan ražošana darba drošības normām neabilsošos apsākļos ir prelikumīga. Tāpēc ir pieņems. ka par pagrīdes darbībām uzskaa ās, kas iekļauas adminisraīvo pārkāpumu kodeksā, be par prelikumīgajām, ās, kas iekļauas kriminālkodeksā. Neoficiālā ražošana Neoficiālais sekors ir būiska ekonomikas daļa daudzu valsu darbaspēka irgū. Šo sekoru var raksuro kā ādu, kuru veido preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā iesaisīas vienības, kuru primārais mērķis ir radī nodarbošanos un ienākumus ieineresēām personām. Darbaspēka aiecības - kur ās eksisē, biežāk balsās uz pagaidu nodarbināību, radniecību vai personīgām un sabiedriskām aiecībām, nevis uz līgumiem un sociālām garanijām. Lielākoies neoficiālajā sekorā iek radīas preces un pakalpojumi, kas ir pilnībā legālas. Tas arī ašķir neoficiālo sekoru no prelikumīgās ražošanas. Ašķirībā no pagrīdes ražošanas, neoficiālā sekorā neiek pilnībā apiei nodokļi, pārkāpa darba likumdošana, vai arī cii noeikumi. Ekonomiskās darbības iek uzskaīas par neoficiālām, ja : a) uzņēmums ražo vismaz vienu preci un b) uzņēmumā nodarbināie abils vismaz vienam no rīs kriērijiem: uzņēmumā ir mazāk iesaisīo personu, nodarbināo, vai arī pasāvīgi nodarbināo, nekā raksurīgs āda paša mēroga uzņēmumiem,; uzņēmums nav reģisrēs abilsoši nacionālajiem noeikumiem; 27

28 darbinieki neiek reģisrēi laikā, kad uzņēmumā rūks darba, vai arī ar darbiniekiem iek slēgi pagaidu līgumi, kas padara o sāvokli leģiīmu. Uzņēmumiem, kuri nav darba devēji, spēkā ir ikai (b) punka orais nosacījums. Mājsaimniecības ražošana paša gala paēriņam Ražošana, kuru veic mājsaimniecība neveidojo uzņēmumu, ikai un vienīgi īpašnieka ģimenes gala paēriņam, nav pieskaiāma pie neoficiālā sekora. Šīs darbības sevī iever, piemēram, graudu un mājlopu audzēšanu, ciu labumu ražošanu pašu paēriņam, savas mājas būvniecību un ciu nekusamo īpašumu veidošanu ar saviem līdzekļiem, ieskaio reni no īpašuma nomniekiem, un pakalpojumus par kuriem maksā mājsaimniecības apkalpoājiem. Ražošana, kas nav uzskaiīa nepilnīgas dau vākšanas rezulāā Aplūkojo IKP formēšanas procesu no ražošanas viedokļa, dau nepilnības cēloņus veico iešos mērījumus, var iedalī rīs grupās: a) uzņēmumu neapveršana; (Uzņēmumi, vai arī daļa no iem, neiek uzskaiīi, lai gan pēc pazīmēm abils apaujājamo lokam, jo, piemēram, uzņēmums ir jauns un neika iekļaus apaujājamo saraksā, vai arī palika ārpus noeikā apaujājamo skaia, vai arī as ika nepareizi klasificēs pēc nodarbošanās veida vai reģiona.) b) abildes nesaņemšana no uzņēmumiem; (Uzņēmums ir iekļaus saraksos, be dai neiek saņemi (piemēram, ankea nosūīa nepareizam adresāam, vai arī daļa no ankeām neagriežas) un neiek azīmēi izrūksošie dai.) c) uzņēmumi nesniedz paiesu informāciju. (Dai iek saņemi no uzņēmējiem, be ir kļūdaini, jo ieraksīi nepārbaudīi dai, vai arī dai ir pareizi, be nepareizi apsrādāi.) Kā redzams, ēnu ekonomikas ipoloģijas formas nav viena oru izslēdzošas. Piemēram, organizēā noziedzība ienākumus no narkoiku izgaavošanas un irdzniecības (melnā ekonomika; prelikumīga ražošana), vai arī savākās nodevas no neoficiāliem ražoājiem, legalizē, izmanojo oficiālus uzņēmumus. Tāpēc, šajā darbā iks izmanoa vispārīgākā ēnu ekonomikas definīcija, kāda iek izmanoa arī vairākumā darbu par ēnu ekonomikas novērēšanu ar modelēšanas meodi (Tanzi (1980), Klovland (1984), Schneider (1994, 2000, 2002, 2004)): ēnu ekonomika ir iekšzemes kopproduks, kas nedeklarēšanas un/vai nepilnīgas deklarēšanas rezulāā nav uzskaiīs oficiālajā saisikā. 28

29 1.3. Ēnu ekonomikas cēloņi Kagans (Cagan, 1958) analizējo cēloņus naudas pieprasījuma izmaiņām ASV, secināja, ka ¾ no naudas pieprasījuma pieauguma ir aiecināmas uz izvairīšanos no nodokļiem. Vispārino, indivīda iesaisīšanās iemesls ēnu ekonomikas darījumos ir vēlme gū lielākus ienākumus pēc nodokļu nomaksas. Tāpa pasāv uzskas, ka indivīds iesaisās ēnu ekonomikas darījumos, lai izvairīos no ekonomiskajām grūībām oficiālajā sekorā. Tas var do indivīdam pieeju precēm un pakalpojumiem, kas ciādi nav pieejamas nepieiekama pieprasījuma dēļ oficiālajā ekonomikā. Ēnu ekonomikas aīsība, no vienas puses ir sabiedrības (daļas) reakcija uz valss regulējošo lomu ekonomikā. Regulēšana nav iespējama bez asevišķu indivīdu inerešu ierobežošanas. Piemēram, izvairīšanos no nodokļiem izskaidro ar valss lomas rūkumiem - birokrāija, pārāk augsas nodokļu likmes, nesamērīgi sodi. Tomēr, lai arī cik laba būu ekonomiskā sisēma, pilnībā izskaus ēnu ekonomikas darījumus nav iespējams, jo, piemēram, vienmēr būs indivīdi, kas izvairīsies no nodokļu nomaksas (raksurīgi pelēkai ekonomikai). Turklā, ēnu ekonomikas cēlonis ir ne ikai valss ierobežojošā loma, be arī pašas irgus ekonomikas aiecības - un ieši, ieksme pēc peļņas. Sabiedrības ēikas un morāles normas var ierobežo šo ieksmi, be nevar apspies. Tāpēc, asevišķi indivīdi saskao peļņas iespējas, var apie pieņemās sabiedriskās normas, lai gūu personīgo labumu. Turklā, jo sabiedrībā ir vienaldzīgāka vai iecieīgāka pre personām, kas pārkāpj likumus, jo lielāka varbūība, ka indivīds iesaisās ēnu ekonomikas darījumos (raksurīgi paralēlai un melnai ekonomikai). Moīvus, kas indivīdu veicina iesaisīies ēnu ekonomikas darījumos, var iedalī divās grupās: srukūras un ekonomikas. Srukūras moīviem nav ieekme uz indivīda ieksmi iesaisīies ēnu ekonomikas darījumos īsā laika periodā, ie ir invariani pre konkrēas valdības poliiskajiem lēmumiem, be var mainī indivīda aieksmi vidējā vai ilgā laika periodā. Ekonomikas moīvi ieekmē indivīda ieksmi iesaisīies ēnu ekonomikas darījumos īsā laika periodā, ā var mainīies līdz ar konkrēām izmaiņām valdības poliikā Srukūras moīvi Srukūras moīvus var aplūko rīs griezumos: 1) valdības normas (ierobežojumi); 2) valdības uzvere; 3) indivīda rīcības brīvība. Valdības normas (ierobežojumi), kas regulē veselības, drošības un nodarbināības sandarus, un kas saisīi ar ražošanas procesu, var moivē indivīdu darboies ēnu ekonomikā. 29

30 Lai indivīds legalizēu savu ekonomisko darbību, ir jāavēl laiks un līdzekļi birokrāijas pārvarēšanai. Jo vairāk pakāpju ir reģisrēšanās procesā, jo lielāka varbūība, ka kādā no reģisrēšanās soļiem iek saņema negaīva abilde. Turklā, kars no soļiem piedāvā alernaīvu negodīgiem birokrāiem (ierēdņiem) prasī kukuļus, kas var apdraudē uzņēmējdarbības uzsākšanu. Ja indivīds jau ir invesējis uzņēmējdarbībā (nopircis iekāras, izremonējis elpas), un ierēdņi negaidīi pieprasa kukuli, vai arī valss negaidīi maina licenzēšanas nosacījumus, ad pieaug biznesa uzsākšanas izmaksas. Racionāls indivīds varēu šajā momenā pieņem lēmumu pārrauk konkrēo projeku, ja sagaidāmas peļņas plūsmas diskonēā vērība nepārsniedz izmaksas. Tomēr, realiāē, vairākums indivīdu jau sākonēji novērē uzņēmējdarbības vidi un ja uzsāk biznesa projeku, ad jau biznesa plānā paredz papildus izmaksas (kukuļus). Sagaidāmo invesīciju ienesīgumu, ēnu ekonomikas koneksā, jāaplūko no diviem aspekiem, kas, savukār, lielā mērā ieekmē valdības uzveri: 1) kādā mērā likumi un insiūcijas,.i., sociālā infrasrukūra, veicina ražošanu nevis izšķērdē ekonomikas resursus; 2) ekonomiskās sisēmas sabiliāe. Sociālā infrasrukūra, kas veicina ražošanu, moivē indivīdus iesaisīies preču un pakalpojumu radīšanā. Resursu izšķērdēšana aiecas uz nelegālām darbībām, ādām kā zādzības, korupcija, maksāšana jumam, vai arī legālām - sīkumaina un ilgsoša lieu izskaīšana, valdības lobēšana savu inerešu dēļ. Ja infrasrukūra neaizsargā indivīda īpašumu, ad pašam indivīdam jāavēl resursi savu inerešu aizsāvībai. Līdz ar o, vai nu resursi iek nozagi, vai arī iek ieguldīi īpašuma aizsardzībā, vienlīdz ir zaudēi ražošanai. Pirmais resursu izšķērdēšanas efeks uz uzņēmējdarbību ir ā līdzībā ar nodokļiem. Daļa ienākumu vai peļņas no invesīcijām iek novirzīas prom no uzņēmējiem, samazino invesīciju ienesīgumu. Orais efeks ir as, ka veicina indivīdus meklē veidus kā apie izšķērdēšanu. Piemēram, indivīds var nolīg papildus apsardzi vai arī jurisus, vai arī maksā kukuļus ar mērķi apie sarežģījumus, be visas šīs invesīcijas āpa ir resursu izšķērdēšanas forma. To, cik lielā mērā valss ekonomiskā vide veicina ražošanu vai izšķērdē resursus, pirmkār, ir akarīgs no valdības. Valdība izsrādā un pieņem likumus, kas veido pamau ekonomiskiem darījumiem. Ekonomiskās sisēmas sabiliāe - orais fakors, pas par sevi ir svarīgs invesīciju adeves fakors. Ekonomika, kurā likumi un insiūcijas bieži mainās, pai par sevi ir riskana vide invesīcijām. Ja ekonomikā poliiskās parijas pamaā pārsāv ekonomisko grupējumu inereses, ad liela iespējamība, ka ie, kas savu darbaspēku piedāvā ēnu ekonomikā, valdību redz kā korumpēu srukūru, ādejādi aaisnojo ienākumu slēpšanu. 30

31 Indivīdi var izvēlēies srādā ēnu ekonomikā, ja ā kopā ar rīcības brīvību un auonomiju piedāvā arī plašāku rīcības brīvību. Pārmērīga oficiālā darba irgus regulēšana un darbaspēka izmaksas var būiski ieekmē ēnu ekonomikas apjomu. Doajā koneksā bieži iek analizēi divi aspeki oficiālo darba sundu samazināšana un bezdarba līmenis. Vairumā ES valsu, bezdarbs lielā mērā ir augso darbaspēku izmaksu sekas. Tās var arī uzskaī par iemeslu ēnu ekonomikas pieaugumam. Lai samazināu bezdarba līmeni, Francijā un Vācijā ika samazinās darba sundu skais nedēļā. Rezulāā, ika novēros privāmāju būvniecības un remonu pieaugums, kas neieši liecina par ēnu ekonomikas akiviāšu pieaugumu (Hun,1999). Poliiskā pieeja, samazinā darba sundu skaiu, balsās uz pieņēmumu, ka ādejādi iek pārdalīs zināms daudzums no pasāvošā darba apjoma. Be, šī poliika neņem vērā būisku fakoru: ja darba sundu piespiedu samazināšana noiek preēji nodarbināo preferencēm, ad palielinās poenciālo sundu skais, ko indivīdi var avēlē darbam ēnu ekonomikā. Darba pārdalīšanai var bū panākumi ikai ad, ja as sakrī ar indivīda vēlmi pēc brīvā laika vai ja indivīds ir darba nespējīgs. Tāpēc, pamaos ekonomiskās poliikas lēmums būu ievies daudz elasīgāku darba laiku saskaņā ar nodarbināā preferencēm, ādejādi mazino indivīda lēmumu kropļošanu. Lai noeiku Eiropas Ekonomiskās Zonas valsu šķērsgriezumā, cik cieša ir sakarība sarp srukūras moīviem un ēnu ekonomikas apjomu, analizēi dai par ES 22 valsīm (neskaio Malu. Kipru un Luksemburgu) un Norvēģiju. Valsu izvēli noeica dau pieejamība. Dai par ēnu ekonomikas apjomu gadā ņemi no F. Šneidera un R. Klinglmaira pēījuma (Schneider, Klinglmair, 2004). Novērējumi iegūi pēc naudas pieprasījuma modeļa valsu šķērsgriezumā. Par srukūras moīvu indikaoru gadā izvēlēi organizācijas Transparency Inernaional aprēķināie korupcijas uzveres indeksi valsu šķērsgriezumā (Transparency Inernaional Releases, The Year 2000 Corrupion Percepions Index). Indeksi parāda korupcijas izplaības līmeni (biežumu un/vai kukuļu lielumu) sabiedriskajā un poliiskajā sekorā. Informācijas avoi ir rezidenu un nerezidenu eksperu inervijas, nerezidenu biznesa līderu no aīsīām valsīm apaujas un rezidenu biznesa līderu savas valss novērējumi. Pēc izsrādāās meodoloģijas, inerviju un apauju rezulāi iek sandarizēi skalā no 0 līdz 10. Jo lielāks ir vērējums, jo pēc biznesa līderu viedokļa mazāka ir korupcijas ieekme (srukūra nekavē uzņēmējdarbību). 31

32 Ēnu ekonomikas apjoms (% no IKP) 40,00 35,00 30,00 25,00 Lavija Lieuva Polija Grieķija Iālija Slovēnija Ungārija Igaunija Beļģija Porugāle Spānija 20,00 Slovākija Čehija Zviedrija Somija Norvēģija Dānija 15,00 Īrija Vācija Francija Nīderlande Lielbriānija 10,00 Ausrija 3,00 4,00 5,00 6,00 7,00 8,00 9,00 10,00 Korupcijas uzveres indekss (min=0, max=10) 1.7. zīmējums. Korupcijas uzveres indekss un ēnu ekonomikas apjoms (2000.gads) Corrupion percepion index and underground economy (2000) Dau avoi: Schneider, Klinglmair (2004) Transparency Inernaional Releases, The Year 2000 Corrupion Percepions Index Aplūkojo korupcijas uzveres indeksa un ēnu ekonomikas apjoma sakarību grafiski (1.7. zīmējums), redzama endence, ka valsīs, kurās korupcijas problēma ir mazāka (korupcijas uzveres indekss augsāks), ēnu ekonomikas apjoms ir mazāks. Korelācija sarp aplūkoiem mainīgiem, kā redzams 1.3. abulā., ir negaīva un vidēji cieša (korelācija ir nozīmīga pie 1% icamības līmeņa (divpusēja)) abula. Korupcijas uzveres indeksa un ēnu ekonomikas apjoma korelācija Correlaion beween Corrupion percepion index and underground economy Y Y Korelācijas koeficiens 1 CPI Korelācijas koeficiens -,683** 1 Nozīmīgums (divpusējs),000 N Y - Ēnu ekonomikas apjoms (% no IKP), gadā CPI - Korupcijas uzveres indekss, gadā. ** korelācija ir nozīmīga pie 1% icamības līmeņa (divpusēja) Dau avoi: Schneider, Klinglmair (2004) Transparency Inernaional Releases, The Year 2000 Corrupion Percepions Index No ā izrie pirmais secinājums: Eiropas ekonomiskās zonas koneksā ir spēkā, jo srukūras moīvi mazāk liek izšķērdē resursus un veicina ražošanu, jo mazāks ir ēnu CPI 32

33 ekonomikas apjoms. Tāad, lai samazināu ēnu ekonomikas apjomu, nepieciešams uzlabo ekonomikas srukūru Ekonomiskie moīvi ekonomikā: Tiek izdalīi čeri ekonomiskie moīvi, kas var veicinā indivīdu darboies ēnu 1) draugi un/vai radinieki 2) lai izvairīos no nodokļu maksājumiem; 3) lai nezaudēu jebkādu valss pabalsu; 4) inflācija. Moīvs dalībai ēnu ekonomikā var bū indivīda informēība par o, ka draugi vai radinieki srādā ēnu ekonomikā. Zino, ka cii nedeklarē visus ieņēmumus vai vispār os nedeklarē un viņiem pasāvīgi izdodas izvairīies no konroles iesādēm, arī pārējie iek moivēi iesaisīies ēnu ekonomikas darījumos. Šis moīvs ir cieši saisīs ar iepriekš aplūkoiem srukūras moīviem - īpaši ar valdības normām, be nevar nolieg arī vieējo radīciju ieekmi uz darījumiem ekonomikā. Palielinoies nodokļu un sociālo iemaksu nasai, iek ieekmēa darba - apūas izvēle. Jo lielāka ir darbaspēku izmaksu oficiālajā ekonomikā un pēc-nodokļu ieņēmumu sarpība, jo lielāka ir ieksme apie šo sarpību un darboies ēnu ekonomikā. Lai arī kopumā Lavijā nodokļu nasa salīdzinājumā ar ES, ās kandidāvalsīm un Eiropas ekonomikas zonas valsīm ir salīdzinoši zema, omēr, aplūkojo asevišķi nodokļu nasu iedzīvoājiem ar zemiem ienākumiem (1.8. zīmējums), jāsecina, ka Lavijā ā ir sarp augsākām aplūkoo valsu vidū (41.4%) ,3 30,4 32,8 38,2 39,6 39,6 40,1 40, ,2 41,4 41,6 41, ,5 43,3 46,2 46,5 47, ,2 34,3 18,1 Īrija Lielbriānija Porugāle Spānija Norvēģija Grieķija Igaunija Francija Slovākija Ausrija Nīderlande Slovēnija Dānija Lavija Čehija Polija Lieuva Somija Iālija Ungārija Vācija Zviedrija Beļģija 1.8. zīmējums. Nodokļu likme personām ar zemiem ienākumiem (nodokļu daļa darbaspēka izmaksās), gadā. Tax rae on low wage earners (Tax wedge on labour cos), 2000 Avos: Eurosa Rādīāja korelācija ar ēnu ekonomikas apjomu neuzrāda ciešu saii. Korelācija sarp nodokļu nasu personām ar zemiem ienākumiem un ēnu ekonomikas apjomu ir (

34 abula). Šīs sakarības zīme ir poziīva, kas abils eorēiskai - palielinoies nodokļu nasai palielinās moivācija darboies ēnu ekonomikā, be saie ir vāja abula. Nodokļu nasas un ēnu ekonomikas apjoma korelācija Correlaion beween ax burden and underground economy Y Y Korelācijas koeficiens 1 X1 Korelācijas koeficiens,232 1 Nozīmīgums (divpusējs),287 N Y - Ēnu ekonomikas apjoms (% no IKP), gadā X1 - Nodokļu likme personām ar zemiem ienākumiem (nodokļu daļa darbaspēka ienākumos), gadā Avos: Eurosa Turpreī, izdevumi sociālai aizsardzībai Lavijā (15.3% no IKP), kā redzams no Eurosa daiem (1.9.zīmējums) ir vieni no zemākiem (izdevumi sociālai aizsardzībai: sociālie pabalsi, kas iever pārskaiījumus naudā vai naūrā, mājsaimniecībām un indivīdiem, lai pasargāu no iekļūšanas definēā riska grupā; adminisraīvās izmaksas) ,6 24,9 25,2 25,3 26,3 26, ,4 28,3 28,9 29,3 29, ,1 14,4 15,3 15,8 19,5 19,6 19,6 19,8 20,1 21,7 Īrija Igaunija X1 Lavija Lieuva Slovākija Čehija Spānija Ungārija Polija Porugāle Norvēģija Slovēnija Iālija Somija Grieķija Beļģija Lielbriānija Nīderlane Ausrija Dānija Vācija Francija Zviedrija 1.9. zīmējums. Kopējie izdevumi sociālai aizsardzībai (% no IKP), gads. Toal expendiure on social proecion (per cen of GDP), 2000 Avos: Eurosa Korelācija sarp kopējiem izdevumiem sociālai aizsardzībai un ēnu ekonomikas apjomu, kā redzams 1.5. abulā, ir negaīva un vidēji sipra (korelācija ir nozīmīga pie 5% icamības līmeņa (divpusēja)). To, ka šī sakarība nav sipra var izskaidro ar o, ka arī eorēiski nav vienprāības par sociālās aizsardzības sisēmas efeku uz ēnu ekonomikas apjomu. No vienas puses ir skaidrs, ka darba ņēmējs ir ieineresēs legalizēies, lai nepieciešamības gadījumā saņemu pabalsus. No oras puses, sociālā apdrošināšanas sisēma var negaīvi ieekmē labumu saņēmēju moivāciju srādā oficiālajā sekorā. Jo kompensācija ir uvāka iepriekšējam ienākumu līmenim, jo indivīdam ir izdevīgāk, piemēram, saņem bezdarbnieka pabalsu un nemeklē darbu oficiālajā sekorā, ja viņa kopējais ienākumu līmenis ir augsāks vienlaikus saņemo pabalsus un gūso ienākumus no darba ēnu ekonomikā (Schneider, Ense, 2002, ). 34

35 1.5. abula. Kopējo izdevumu sociālai aizsardzībai un ēnu ekonomikas apjoma korelācija Correlaion beween oal expendiures on social proecion and underground economy Y Y Korelācijas koeficiens 1 X2 Korelācijas koeficiens -,515* 1 Nozīmīgums (divpusējs),012 N Y - Ēnu ekonomikas apjoms (% no IKP), gadā X2 - Kopējie izdevumi sociālai aizsardzībai (% no IKP), gadā. * korelācija ir nozīmīga pie 5% icamības līmeņa (divpusēja) Dau avoi: Schneider, Klinglmair (2004) Eurosa Aplūkojo kopējo izdevumu sociālai aizsardzībai aiecību pre nodokļu likmi personām ar zemiem ienākumiem, redzams (ska zīmējumu), ka sarp aprēķināo indeksu un ēnu ekonomikas apjomu, iespējams, pasāv negaīva sakarība: ja kompensāciju daļa uz vienu nodokļu nasas vienību personām ar zemiem ienākumiem ir lielāka, ad zemāks ir arī ēnu ekonomikas līmenis. X2 Ēnu ekonomikas apjoms (% no IKP) 40,00 35,00 30,00 25,00 Lavija Lieuva Polija Iālija Slovēnija Igaunija Ungārija Beļģija Grieķija Porugāle 20,00 ČehijaSlovākija Zviedrija Norvēģija 15,00 Somija Vācija Dānija Īrija Francija Nīderlande Lielbriānija 10,00 Ausrija 0,40 0,60 0,80 1,00 Kopējo kompensāciju (% no IKP) un nodokļu nasas nabadzīgiem iedzīvoājiem (nodokļu daļa darbaspēka ienākumos) aiecība zīmējums. Kopējo izdevumu sociālai aizsardzībai - nodokļu nasas iedzīvoājiem ar zemiem ienākumiem aiecība un ēnu ekonomikas apjoms, gads. Toal expendiure on social proecion o ax rae on low wage earners and underground economy, 2000 Dau avoi: Schneider, Klinglmair (2004) Eurosa 35

36 Korelācija sarp aprēķināo indikaoru un ēnu ekonomikas apjomu, kā redzams 1.6. abulā, ir vidēji cieša (korelācija ir nozīmīga pie 1% icamības līmeņa (divpusēja)) abula. Kompensācijas - nodokļu nasas aiecības un ēnu ekonomikas apjoma korelācija Correlaion beween compensaion - ax burden and underground economy Y Y Korelācijas koeficiens 1 X21 Korelācijas koeficiens -,632** 1 Nozīmīgums (divpusējs),001 N Y - Ēnu ekonomikas apjoms (% no IKP), gadā X21 - Kopējo izdevumi sociālai aizsardzībai (% no IKP) un nodokļu nasas nabadzīgiem iedzīvoājiem (nodokļu daļa darbaspēka ienākumos) aiecība, gadā. ** korelācija ir nozīmīga pie 1% icamības līmeņa (divpusēja) Dau avoi: Schneider, Klinglmair (2004); Eurosa Lemieux, Forin un Fréchee (1994) pierādīja, ka ēnu ekonomikas produkcijas pieprasījumu veido urīgākais slānis, be darbaspēka piedāvājumu lielākoies rūcīgo iedzīvoāju slānis. Ņemo vērā minēo apgalvojumu un salīdzino ar 1.8., 1.9. un zīmējumu, var secinā: lai samazināu ēnu ekonomikas apjomu, izdevumiem sociālai aizsardzībai jābū sabalansēiem ar nodokļu nasas līmeni iedzīvoājiem ar zemiem ienākumiem. X21 Ēnu ekonomikas apjoms (% no IKP) 40,00 35,00 30,00 25,00 Lavija Lieuva Polija Igaunija Ungārija Grieķija Slovēnija Porugāle Iālija Beļģija Spānija 20,00 Slovākija Čehija Zviedrija Somija Norvēģija Vācija Dānija Īrija 15,00 Francija Nīderlande 10,00 Lielbriānija Ausrija 20,00 40,00 60,00 80,00 100,00 120,00 140,00 160,00 IKPuz vienu iedzīvoāju (PPS, EU25=100) zīmējums. IKP uz vienu iedzīvoāju un ēnu ekonomikas apjoms, gads GDP per capia and Underground Economy, 2000 Dau avoi: Schneider, Klinglmair (2004); Eurosa 36

37 Pieaugo dzīves līmeņa dārdzībai var pieaug reālā nodokļu nasa un līdz ar o, iespējams, pieaug moivācija srādā ēnu ekonomikā. I īpaši, ja ienākumi oficiālajā ekonomikā nav indeksēi, vai arī nodokļu sisēma neiek indeksēa vispār, ad pieaugo dzīves dārdzībai, ieņēmumi ēnu ekonomikā kļūs relaīvi pievilcīgāki salīdzinājumā ar reāliem pēcnodokļu ieņēmumiem oficiālajā sekorā. Lavijas reālā IKP pieaugums pēdējo 6-7 gadu laikā ir lielāks salīdzinājumā ar 10 jauno ES valsu un veco 15 ES valsu vidējo. Tomēr joprojām IKP uz vienu iedzīvoāju Lavijā ir viens no zemākiem visu ES valsu vidū. Aplūkojo sakarību sarp IKP uz vienu iedzīvoāju un ēnu ekonomikas apjomu (1.11. zīmējums), redzams, ka lielāks ēnu ekonomikas apjoms ir valsīs ar zemāku relaīvo ienākumu līmeni. Korelācija sarp relaīvo ienākumu līmeni un ēnu ekonomikas apjomu (skaī 1.7. abulu) ir vidēji cieša (korelācija ir nozīmīga pie 1% icamības līmeņa (divpusēja)). Variācijas sarp valsīm ar vienādu relaīvo ienākumu līmeni var izskaidro ar apakšnodaļā apraksīām srukūras moīvu ašķirībām (korupcijas līmeņa ašķirības, radīcijas) abula. IKP uz vienu iedzīvoāju un ēnu ekonomikas apjoma korelācija Correlaion beween GDP per capia and underground economy Y Y Korelācijas koeficiens 1 IKPpc Korelācijas koeficiens -,689** 1 Nozīmīgums (divpusējs),000 N IKPpc Y - Ēnu ekonomikas apjoms (% no IKP), gadā IKPpc - Iekšzemes kopproduks uz vienu iedzīvoāju pēc pirkspējas pariāes sandara (PPS, EU25=1), gadā. ** korelācija ir nozīmīga pie 1% icamības līmeņa (divpusēja) Dau avoi: Schneider, Klinglmair (2004) Eurosa Lavijā ir viens no zemākiem relaīviem ienākumu līmeņiem ES, be viens no augsākiem ienākuma līmeņa pieauguma empiem. Abilsoši augsmes eorijai (ska., piemēram, Barro, Sala-i-Marin (1992)), uvojoies ES vidējam līmenim, reāliem augsmes empiem vajadzēu samazināsies. Viena no iespējām saglabā pēc iespējas ilgākā laika periodā augsu reālo izaugsmes empu būu inflācijas līmeņa ierobežošana un samazināšana. Tādejādi, ņemo vērā iepriekš sacīo, secināms, ka: samazinā, vai vismaz ierobežo, ēnu ekonomikas apjomu iespējams, nodrošino pēc iespējas lielāku reālo ienākumu līmeņa pieaugumu, vai vismaz samazino inflācijas līmeni. 37

38 1.4. Ēnu ekonomikas ekonomiskie cēloņi Abilsoši iepriekš apraksīajiem moīviem, ēnu ekonomikas pieaugumu var veicinā dažādi ekonomikas fakori. Svarīgākie un visbiežāk pieminēie ir: nodokļu nasas pieaugums un sociālās garanijas, pieaugošā valss loma oficiālajā sekorā, darba sundu skaia samazināšana, pirms laika pensionēšanās, bezdarbs, kā arī likuma spēka samazināšanās, lojaliāes mazināšanās sabiedriskajām insiūcijām kombinācijā ar nodokļu morāles krišanos. Plašāku apskau par morālās dimensija fakoriem (nodokļu morāle, nodokļu sisēmas uzvere un akcepēšana, soda līmenis), kas veicina indivīda iesaisīšanos ēnu ekonomikas darījumos apraksījuši Šneiders un Ense (Schneider, Ense, 2002, ). Novērējo ēnu ekonomikas apjomus ar modelēšanas meodi, ādus morāles fakorus kā nodokļu morāle un nodokļu nasas uzvere izmanojuši Frejs un Veks (Frey, Weck, 1983), savukār valss regulējošo lomu - Šneiders pēījumā par nodokļu reformām Ausrijā (Schneider, 1994). Par mikro-socioloģiskās un psiholoģiskās pieejas nozīmi, analizējo indivīda lēmumu pieņemšanas procesu, plašāk apraksīs Elsera darbā Emocijas un ekonomikas eorija (Elser, 1998). Turpreī, šajā darbā galvenā uzmanība ir pievērsa ekonomikas fakoriem, āpēc dealizēāk iks analizēi ekonomiskie ēnu ekonomikas cēloņi zīmējums. Ēnu ekonomikas ekonomiskie cēloņi Economic causes for he shadow economy Avos: Schneider, Ense, 2002: p. 104 (Fig. 7.1) 38

39 Ēnu ekonomikas ekonomiskos cēloņus, var iedalī čerās grupās - nodokļi, sociālā apdrošināšana, pabalsi un valss regulējošā loma ekonomikā (skaī zīmējumu). Tās nav viena oru izslēdzošas, āpēc analizējo ēnu ekonomikas cēloņus fakori jāaplūko kompleksi nevis šķiri,.i., no vienas puses, kāda ir nodokļu nasa, un no oras, kāda ir sociālās aizsardzības sisēma Nodokļu nasa Lielākā daļā pēījumu, par vienu no galvenajiem ēnu ekonomikas pieauguma cēloņiem uzskaa nodokļu nasu. Teorēiski nodokļu ieviešanas efeku uz neoficiālo vai ārpus-irgus ekonomiku var analizē izmanojo irdzniecības eorijas elemenus zīmējumā budžea līkne BB` parāda kā brīvais laiks var ik samazinās, lai palielināu izlaidi. Tas ir, līknes BB` pieskare parāda proporciju kādā brīvais laiks var ik konverēs izlaidē. Pieņemsim, ka indivīds sākonēji arodas punkā α. Tad sundas, kas avēlēas brīvam laikam un neoficiālai ražošanai sadalās ā kā norādīs 1.13.(a) zīmējumā. Tirgus apsākļos, indivīdam ir iespēja izvirzī savus nosacījumus un panāk kompromisu ar darba devēju irgoies par algas likmi,.i., pārvieojoies pa līknei BB` punkā α novilko pieskari w. Ja pasāv iespēja ražo arī irgum, indivīds līdzsvaru var sasnieg punkā β, kas arodas uz vienaldzības līknes I 1. Līdz ar o oficiālās un neoficiālās darbam avēlēās sundas pārdalās kā parādīs 1.13.(a) zīmējumā aiecībā pre punku β. Turklā, pārvieošanās no α uz β (irgus ieviešana) ir saisīa ar oficiālo darba sundu un oficiālās izlaides ieviešanu. Pēdējais, proams, ir saisīs ar nacionālā kopproduka aprēķiniem vairākumā valsu (b) zīmējumā aēlos nodokļu ieviešanas efeks. Cenu līkne, kas apzīmēa ar w, pagriežas pulkseņa rādīāja virzienā sāvoklī (1-)w, ādejādi aspoguļojo nodokļu efeku uz algas likmi, kas aiecas uz laiku velīu oficiālai ražošanai nevis neoficiālai. Indivīds līdzsvara nosacījumu sasniedz punkā δ, kas arodas uz zemākas vienaldzības līknes I 0. Punks γ sundas sadala neoficiālā darba sundās no vienas puses, un oficiālās darba sundās un brīvā laikā no oras puses. Oficiālo darba sundu un brīvā laika sadalījums ir diskuabls, be redzams, ka nodokļi palielina neoficiālās ražošanas apjomu salīdzinājumā ar oficiālo ražošanu. Ražošanas pārvieošanās uz ēnu ekonomikas sekoru ir piemērs nodokļu kavējošam efekam, kas samazina reģisrēo irgus izlaidi (IKP). 39

40 Laiks Neoficiālās sundas B α (a) Oficiālās sundas β I 1 Brīvais laiks Brīvais laiks w Vieējās ražošanas iespējas 0 Neoficiālā ražošana Laiks B Neoficiālās sundas α Oficiālā ražošana B` (b) Izlaide γ β I 1 Oficiālās sundas δ w I 0 Brīvais laiks (1-)w 0 Neoficiālā ražošana Oficiālā ražošana B` Izlaide zīmējums. Aplikšana ar nodokļiem un ēnu ekonomika Taxaion and underground economy Piedāvājuma puses ekonomikas pieeja aēloa zīmējumā. Pieņemsim, ka algas likme ekonomikā ir W 0, ad ienākumu - brīvā laika izvēles līdzsvars individuālā līmenī ir norādīs zīmējuma (a) daļā punkā α. Tas makro līmenī (1.14. zīmējuma (b) daļā), pie nulles nodokļu likmes (piemērā nodokļu likme ir proporcionāla), abils kopējam ienākumu līmenim Y a (W 0 ), kas ir uvs vai pa vienāds ar reģisrēo ienākumu līmeni Y r (W 0 ). Augsāku nodokļu likmju 1, 2 un 3 ieviešanas rezulāā, ienākumu - brīvā laika izvēles līdzsvars sākonēji pārvieojas uz punku β, un ad, abilsoši, uz punkiem, γ un δ (1.14. zīmējuma (a) daļā). Sākonējais efeks nodokļu ieviešanas uz ienākumiem ir as, ka 40

41 indivīds pērk mazāk normālas preces, ieskaio brīvo laiku. Darba sundu skaiam palielinoies, pieaug arī paiesais ienākumu līmenis. Jebkurā punkā, nodokļu aizvieošanas efeks padara mazākas brīvā laika alernaīvās izmaksas. Līdz ar o, palielinās brīvā laika izvēles priekšrocības zīmējums. Lafēra līknes sāvoklis skaījumā no piedāvājuma puses The Luffer - supply - side posiion Avos: Cullis, Jones, 1998, p. 278, Fig Opimālo sāvokli nosaka ienākumu relaīvās priekšrocības un aizsāšanas efeks. Nodokļu likme, pie kuras iek maksimizēs paiesais ienākumu līmenis ir * a, zīmējuma (b) daļā. Nodokļu likme * r pie kuras iek maksimizēi reģisrēie ienākumi ir zemāka nekā paiesos ienākumus maksimizējošā likme. Tāpēc var secinā, ka palielinoies nodokļu likmēm, ieksme izvairīies un nedeklarē ienākumus pieaug, jo palielinās paieso un reģisrēo ienākumu sarpība. 41

42 Nodokļu ieņēmumi ir nodokļu likmes un reģisrēo ienākumu reizinājums, un o iespējamajās kombinācijas zīmējumā (b) daļā aēlo Lafēra līkne LC r. Lafēra līkne LC a, ajā pašā zīmējumā, aiecas uz paiesiem ienākumiem. Jāpiebils, ka reizinājumi Y r un Y a nesasniedz maksimumu pie ādām pašām nodokļu likmēm kā ienākumu līmeņi Y r (W 0 ) un Y a (W 0 ), jo līdz zināmai robežai augsāka likme no zemākiem ienākumiem dod lielākus nodokļu ieņēmumus nekā zemāka likme no augsākiem ienākumiem. Lafērs apgalvoja, ka pie augsas nodokļu likmes, piemēram 3, pārejo uz zemāku, 2, vajadzēu palielināies paiesiem ienākumiem, reģisrēiem ienākumiem un nodokļu ieņēmumiem. Valss lomas samazināšana kompensē iniciaīvu pēc brīvā laika un izvairīšanos no nodokļiem, āpēc kars varēu bū ieguvējs. Valss iegūu vairāk, lai ērēu, ajā pašā laikā, reālās izlaides un ienākumu pieaugums kompensēu bezdarbu. Turklā, ja reālās izlaides pieaugums noiek apsākļos, kad iek ievēroa singra moneārā poliika, būs novērojams lejupvērss spiediens uz inflāciju. Tāad, viss iepriekš sacīais veicināu ēnu ekonomikas apjoma samazināšanos Sociālās aizsardzības sisēma Sociālās aizsardzības sisēmas ieekme uz moivāciju iesaisīies ēnu ekonomikas darījumos ir diskuabla. No vienas puses, sociālām garanijām vajadzēu moivē darba ņēmēju srādā legāli, lai siuācijā, kad darbs iek zaudēs, iesājas darba nespējas gadījums, vai mājsaimniecības ienākumu līmenis ir zemāks par kādu pieņemu līmeni, varēu saņem valss/pašvaldības finansiālu abalsu. No oras puses, sociālās garanijas neveicina agriešanos legālajā darba irgū, ja sociālo garaniju un ienākumu no ēnu ekonomikas darījumiem summa ir lielāka nekā ā, ko varēu saņem srādājo ikai legāli. To, kādam vajadzēu bū kompensāciju līmenim, lai indivīds nebūu moivēs iesaisīies ēnu ekonomikas darījumos, var ilusrē ar sekojošu modeli (1.15. zīmējums). Pieņemsim, ka kādā laika momenā * iesājas gadījums, kad esošais mājsaimniecības ienākumu līmenis y 0 pieaug līdz y 1, paeicoies sociālās aizsardzības sisēmas maksājumiem, vai ās izmaiņām Δ y (piemēram, bezdarbnieka pabalss, darba nespējas pabalss, minimālās algas paaugsināšana, ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugsināšana). Turklā pieņemsim, jo zemāks, salīdzino ar kādu ienākumu līmeni y, ir mājsaimniecības ienākumu līmenis, jo augsāka ir moivācija iesaisīies ēnu ekonomikas darījumos. 42

43 1.15. zīmējums. Mājsaimniecības reālais ienākumu līmenis, sociālie pabalsi un vēlamais ienākumu līmenis Real income level of household, social benefis and desirable income level - laika segmens (ime segmen); y 0 - sākonējais ienākumu līmenis (iniial level of income); y 1 - ienākumu līmenis pēc sociālās palīdzības Δ y saņemšanas (income as go social benefi Δ y ); y - vēlamais ien ākumu līmenis (desirable income level) Ja neņem vērā pirms laika * esošo siuāciju, ad, lai zusu moivācija darboies ēnu ekonomikā, ienākumu pieaugumam Δ y = y y 0. Δ y jāsedz reālo ienākumu un vēlamo ienākumu sarpība: Ja ņem vērā, ka pirms laika * * mājsaimniecībai kādā laika segmenā ; 0 reālo ienākumu līmenis (legālo un, ja ādi ir, arī nelegālo ienākumu summa) ir bijis zemāks par vēlamo, ad, lai zusu moivācija iesaisīies ēnu ekonomikas darījumos, pā rskaāmā laika periodā kompensācijai Δ y vajadzēu kompensē iepriekš uzkrāo reālo un vēlamo ienākumu sarpību. Maemāiski o izsaka vienādojums (2): * y d 0 + ( y 0 +Δ y ) d = yd. * 0 0 (1) Izsako no vienādojuma (2) Δ y, iegūsam: (2) Δ = y 0 ( y y ), jeb (3) 0 * 43

44 sarpībai ( y y ) Δ y = ( y y ) + * *. Tāad, laika segmenā * ; karā periodā papildus vēlamo un sākonējo ienākumu y y 0 jākompensē arī iepriekš uzkrāo negūo vēlamo ienākumu daļa * 0 0 *. Līdz ar o Δ y > y y0. Jo garāks ir laika posms, kurā iek kompensēa * iepriekšējos periodos uzkrāā negūo vēlamo ienākumu daļa ( ), jo un y y sarpība Δ y 0 ir mazāka, be ad var arī nemazināies moivācija gū ienākumus no ēnu ekonomikas darījumiem, ā kā pamaā iek sega ikai esošā vēlamo un pareizējo ienākumu sarpība un neiek pieiekami kompensēi iepriekšējos periodos uzkrāie negūie vēlamie ienākumi. Ja sākonēji mājsaimniecības ienākumu līmenis y 0 ir bijis uvs vai augsāks nekā vēlamais ienākumu līmenis y, un mājsaimniecības ienākumu daļu veido nereģisrēi ienākumi, ad ienākumu pieaugums Δ y var arī nesamazinā moivāciju gū ienākumus no ēnu ekonomikas darījumiem, jo iespējams ciiem cēloņiem ir lielāka nozīme, ādiem kā nesamērīgi mazi sodi par nodarījumu, vai arī vāja konrole. Izrie divi secinājumi. (1) Ja sociālās apdrošināšanas, vai sisēmas izmaiņu rezulāā, ienākumi mājsaimniecībām pieaug par salīdzinoši nelielu daļu, ad moivācija iesaisīies ēnu ekonomikas darījumos var arī nemazināies. (2) Ienākumu pieaugums uz sociālās aizsardzības sisēmas rēķina var nesamazinā moivāciju darboies ēnu ekonomikā, ja neiek vienlaikus pasiprināa konrole, vai neiek pārskaīa esošā sodu sisēma Ēnu ekonomikas sekas Zināniskajā lieraūrā ir salīdzinoši mazs pēījumu skais par ēnu ekonomikas sekām. Vienas ekonomikas ievaros, ēnu ekonomikas apjoma novērējumu laika rindas ir pieejamas ikai dažām valsīm, be vēl mazāk ir pēījumu, kuros iegūie novērējumi izmanoi, lai novērēu poliikas ieekmi uz ekonomiku. Rezulāā, lai arī ēnu ekonomikas pēījumiem ir vismaz rīsdesmi gadu vēsure, spriedumi par ēnu ekonomikas sekām pamaā balsās uz eorēiskiem pieņēmumiem, kurus ne vienmēr apsiprina empīriskā analīze. Šīs prerunas ir aplūkoas doajā apakšpunkā. Teorēiski ēnu ekonomikas sekas nevar vērē viennozīmīgi. No vienas puses ēnu ekonomika grauj sociālās vienlīdzības principus, pārdalo ienākumus pa labu kādai šaurai iedzīvoāju grupai, izkropļo irgus konkurenci. Tāpa iek grauas ēikas normas. Tiek izkropļoa cenralizēā ekonomikas poliika, jo balsoies uz nepaiesu oficiālo saisiku var (4) 44

45 pieņem siuācijai neabilsošus lēmumus; piemēram, pasāvo nelegālai nodarbināībai, valdības lēmums veicinā jaunu darba vieu veidošanu, var nesamazinā šķieamo bezdarba līmeni, be budžea deficīs pieaugs. Acīmredzami, ka no ekonomikas viedokļa ir labāk, ja akiviāes iek veikas oficiāli, nevis ēnu ekonomik ā. Mazāk acīmredzams labums ir no ā, ka akiviāes neiek veikas vispār, nekā ēnu ekonomikā. Tas sagādā problēmas poliikas analīzē, jo faks, ka novērojams liels ēnu ekonomikas apjoms, pas par sevi neaklāj alernaīvas ēnu ekonomikai. Sadalīšanas efeks Ēnu ekonomikas akiviāes ir saisīas ar vairākiem negaīviem labklājības efekiem. Galvenā problēma ir konkurences izkropļošana sarp diviem sekoriem. Ja balsās uz pieņēmumu, ka nelegālie nodarbināie nevar izmano kredīu resursus, kā ikai par augsāku samaksu nekā oficiāli nodarbināie, ad viņi nav moivēi os izmano vispār. Ja varbūība ik aklāam ir salīdzinoši augsa, ad ā ir vienāda ar augsu risku zaudē kapiālu. Rezulāā kapiāls ir relaīvi lēāks oficiālajā sekorā un, līdz ar o, uzņēmumi izmano o daudz inensīvāk nekā būu vajadzīgs resursu ierobežoības apsākļos. Kapiāla koeficiens oficiālajā ekonomikā ir augsāks arī āpēc, ka vēsuriski darbaspēks ir daudz dārgāks valss un kolekīvo līgumu rezulāā. No ā seko, ka ražošana ēnu ekonomikas sekorā ir vairāk darbaspēka - inensīva, jo šis fakors ir relaīvi lēāks nekā kapiāls. Ēnu ekonomikas sekorā, ā kā visas uzkrāās zināšanas kļūs neizmanojamas, ja personu aklāj, darbinieku apmācība nav izdevīga. Tas var ieekmē ekonomikas izaugsmi ilgā laika periodā, palielino ilgermiņa bezdarba līmeni: nereģisrēam darbaspēkam kļūs aizvien grūāk iegū regulāru darbu, jo rūks izglīība. Proams, nodarbināiem, kas ikai piesrādā nelegālajā sekorā (srādā ēnu ekonomikas sekorā paralēli oficiālam darbam) šāda problēma nepasāv. Turklā, vāja inelekuāla īpašuma iesību aizsardzība neveicina uzņēmumus ieguldī kapiālu vai piesaisī cilvēku resursus, lai aīsīu jaunus un labākus produkus vai pakalpojumus. Rezulāā, cilvēku resursu un kapiāla deficīam ēnu ekonomikā ir ālejošas negaīvas ekonomiskās augsmes sekas. Ilgā laika periodā deficīie cilvēka resursi samazina izaugsmes poenciālu, samazinās jauno ehnoloģiju aīsība un o pielieojuma iespējas, jo rūks darbiniekiem zināšanas. Turklā, produkiviāi nekādi nevar paaugsinā ar lielāku kapiāla resursu palīdzību. Iepriekš sacīais savukār izskaidro, kāpēc ēnu ekonomikas akiviāes galvenokār koncenrējas pakalpojumu sekorā. Pakalpojumu sekors ir vairāk darbaspēka - inensīvs, be oficiālajā sekorā darbaspēks kļūs dārgāks racionalizācijas un kapiāla - inensīvas ražošanas rezulāā. 45

46 Eilas un Zinnes (Eila, Zinnes, 2002; 1233) savu pēījumu par ēnu ekonomikas ieekmi uz 25 pārejas ekonomikām sāk ar reorisku jauājumu: Vienkāršs pēnieks pievēršo uzmanību oficiālam bezdarba līmenim Polijā 1990-o gadu sākumā (vairāk kā 16%), varēu bū pārseigs, kāpēc valsī neika piedzīvoi ielu nemieri. Līdzīgi jauājumi rodas par Ukrainu, kur laikā no gadam IKP samazinājās vairāk nekā par pusi. Turpa iek sniega arī abilde. Ilgā laika periodā ēnu ekonomika rada virkni negaīvu efeku, urpreī īsā laika periodā ā var kalpo par pagaidu pavērumu no pasāvošām ekonomiskām problēmām. Rezulāā, minēajās valsīs ēnu ekonomikas apjoms palielinājās. Oficiālā ekonomika regulēšanas rezulāā var būiski novirzīies no perfekas konkurences. Ēnu ekonomikā daudzi no šiem nosacījumiem un kolekīvām vienošanām neeksisē, nodrošino daudz augsāka līmeņa paērēāju suvereniāi, indivīda brīvību, un cenu elasību, kur pēdējā funkcija ir kā deficīa indikaoram. Tas ir svarīgs priekšnosacījums resursu efekīvam izlieojumam. Cenas līdzsvaro pieprasījumu un piedāvājumu un koordinē individuālu uzņēmumu un mājsaimniecību lēmumus. Līdz ar o, ēnu ekonomika ir gandrīz ideāls varians opimālai resursu izvieošanai. Ēnu ekonomikas sekors nav ierobežos ar pārmērīgu regulēšanu un adminisrēšanu, kā oficiālais sekors. Tā ir lēākā alernaīva resursu izvieošanā maziem uzņēmumiem pārejas ekonomikas un aīsības valsīs. Ilgā laika periodā ēnu ekonomikas spiediens var palīdzē ransformē oficiālās normas, kā arī sabiedriskās un ekonomiskās insiūcijas. Valss budžeam nonāko grūībās, valdība var bū spiesa veik irgus reformas. Ēnu ekonomikas akiviāes palīdz palielinā darbu dalīšanu. Daudzi pakalpojumi, kas nav pieejami irgū vai ir pārāk dārgi, var ik pieprasīi ēnu ekonomikā. Augso oficiālā sekora cenu dēļ, nolīg oficiālu uzņēmumu darbu veikšanai nav liederīgi, ja darba sundas izmaksas oficiālajā sekorā pārsniedz īros ienākumus sundā. Tādejādi mazinās specializācijas priekšrocības. Salīdzinošo priekšrocību izmanošana ēnu ekonomikā sekmē vispārējo ekonomikas labklājību valsī. Piemēram, auomehāniķis saremonē sanehniķa auomašīnu, urpreī orais nomaina pirmā mājā sanehniku. Pakalpojumu sarpība iek sega izmanojo skaidro naudu. Līdz ar o, pārvieošanās uz ēnu ekonomiku ir racionāla sraēģija ar mērķi kompensē indivīdu ienākumu un akīvu sarpību, ignorējo nodokļu likmes. Aīsības un pārejas ekonomikas valsīs, ēnu ekonomika var piedāvā iespēju inovācijām. Tajās var aras indivīdus, kas vēlas uzņemies risku un kas arod nišas saviem produkiem. Lielākoies, o var panāk, ja apie likumus un nodokļus. Preces var realizē ēnu ekonomikā ar mazākām izmaksām un, ādejādi, ar mazāku risku. Uzņēmumi var ik izveidoi 46

47 bez ierobežojumiem, kurus rada oficiālās adminisrācijas izvirzīie nosacījumi. (Schneider, Ense, 2002, ) Ēnu ekonomikas apjomi lielā mērā ir akarīgi no ekonomiskās sisēmas. Tā nebūs novērojama robežgadījumos - ja pasāv absolūa valss konrole un ja valsij nav nekāda loma ekonomikā (1.16. zīmējums). Ēnu ekonomikas apjoms sasniedz visaugsāko līmeni pārejas zonā sarp cenralizēo un decenralizēo ekonomiku zīmējums. Ēnu ekonomikas apjoms un ekonomiskā sisēma The size of underground economy and he ype of economic sysem Poziīvo un negaīvo ēnu ekonomikas efeku aiecība ir akarīga no ās mēroga (1.17. zīmējums). Ēnu ekonomikas poziīvā efeka pieauguma empi samazinās palielinoies ēnu ekonomikas apjomam (analogi am kā samazinās resursu adeve neoklasiskajā augsmes modelī) zīmējums. Ēnu ekonomikas efeki akarībā no apjoma Effecs of underground economy as he case of he size Turpreī negaīvā efeka pieauguma empiem ir izeika endence palielināies, palielinoies ēnu ekonomikas apjomam (sociālo normu neievērošana, morāles pagrimums, 47