izaicinājumi un atbalsts Kā skolām veicināt sadarbību ar vecākiem? Skolā jauns skolotājs Skolēnu agresija jeb sauciens pēc palīdzības

Transkripts

1 Nr. 15; Jauns iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem Kā skolām veicināt sadarbību ar vecākiem? Skolā jauns skolotājs izaicinājumi un atbalsts Skolēnu agresija jeb sauciens pēc palīdzības Vienādas iespējas mācīties visiem iekļaujošā izglītība Latvijā un Eiropā Kritiskā masa. Runājam par pedagoģisko izglītību METODISKIE MATERIĀLI Vāka foto: info.shiftelearning.com Kā saistoši un interaktīvi par naudas lietām mācīt sākumskolā Kā dažādot Microsoft Powerpoint prezentāciju demonstrēšanu skolā? 1

2 3 saturs NUMURA TĒMA Skolā jauns skolotājs izaicinājumi un atbalsts. Teju visi Skolas Vārda uzrunātie skolotāji atzīst, ka pašlaik darbā izmanto aptuveni trešdaļu no pedagoģijas studiju laikā apgūtā, un diezgan bieži saskaras ar problēmām, kas rodas nepietiekamu praktisku iemaņu dēļ. 6 SKOLA UN SKOLĒNS Skolēnu agresija jeb sauciens pēc palīdzības. Vidēji 12% Rīgas skolēnu (15 16 gadu vecumā) bieži ir izjutuši saspringumu, nervozitāti, grūtības aizmigt, vēlmi raudāt, bet 49% skolotāju atrodas uz izdegšanas robežas. Latvijā ir visaugstākās emocionālās prasības darbam un nepieciešamība neizrādīt emocijas (64%), kas tiešā veidā ietekmē darbinieku psihoemocionālo veselību, secināts Eiropas Izglītības arodbiedrību komitejas gada pētījumā. Statistika ir satraucoša, bet emocionāla spriedze, kas noved līdz agresijai, skolās ir diezgan bieži sastopama problēma ar tendenci pieaugt. Kā rīkoties, risinot problēmsituācijas? 9 SKOLA UN VECĀKI Kā skolām veicināt sadarbību ar vecākiem? Biedrības Latvijas Vecāku kustība veiktais pētījums Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai apliecina, ka: 1) informēti vecāki ir mazāk agresīvi; 2) informētiem vecākiem ir lielāka motivācija palīdzēt skolai; 3) vecākiem ir svarīga ietekme bērnu attīstībā. Evisa Stankus, biedrības Latvijas Vecāku kustība valdes locekle. 10 IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA Vienādas iespējas mācīties visiem iekļaujošā izglītība Latvijā un Eiropā. Ziemeļvalstu skolās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas balss sintezatorus, audio mācību grāmatas un citas adaptīvās tehnoloģijas izmanto 8 12% vispārizglītojošo skolu skolēnu, un tās nodrošina pašvaldības vai valsts, bet Latvijā atļauju tās izmantot eksāmenos saņem vien pāris bērnu gadā. Kristīne Dūdiņa, psiholoģe, pētniece, domnīcas Bērniem draudzīgs redaktore un Latvijas Vecāku foruma aktīviste. 16 SKOLOTĀJA VIEDOKLIS Kritiskā masa. Runājam par pedagoģisko izglītību. Būtiskāks reālajam darbam ir metožu izmantojums atbilstoši tai vai citai konkrētai klasei, stundas mērķim un mācību tēmai. Diemžēl šāds studentu mācību stils ir liels retums. Jo tas prasa citu sagatavotību, arī pietiekamu skolas darba pieredzi. Māra Bērente, skolotāja. 19 METODISKIE MATERIĀLI Kā saistoši un interaktīvi par naudas lietām mācīt sākumskolā. Antra Slava, Latvijas Bankas ekonomiskās izglītotības interneta vietnes Naudas skola redaktore. Kā dažādot Microsoft Powerpoint prezentāciju demonstrēšanu skolā? Baiba Svenča, Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatore, Aizkraukles novada ģimnāzijas angļu valodas skolotāja. Pedagogus neapmierina IZM izstrādātais mācību stundu plāns Latvijas Pedagogu dome un vairākas skolotāju profesionālās asociācijas nav apmierinātas ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem. Pedagogi nosūtījuši vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim, izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārei Sandai Liepiņai un Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei. Kā informēja Latvijas Pedagogu domes valdes (LPD) priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks, pedagogu profesionālās asociācijas un biedrības atzīst, ka projekta veidotāji mēģinājuši daļēji ņemt vērā izteiktos iebildumus, taču arī pašreizējā redakcijā izmaiņas ir līdz galam nepārdomātas un var izraisīt skolēnu izglītības līmeņa pazemināšanos, kā arī veicināt zināšanu un prasmju apguves nevienlīdzību skolēnu starpā. "Projekts faktiski pieļauj mācīt vairākus mācību priekšmetus (ķīmiju, fiziku, bioloģiju, dabas zinības, ģeogrāfiju, literatūru, mūziku, vizuālo mākslu, mājturību un tehnoloģijas) ar ievērojami mazāku stundu skaitu nekā līdz šim. Vienlaikus visām skolām (un mācību priekšmetiem) paliek spēkā līdzšinējās standarta prasības pie jebkura mācību stundu skaita. Uzskatām, ka šāds piedāvājums nostāda skolas sarežģītā situācijā. Ja kāda skola riskētu izmainīt esošo stundu sadalījumu starp mācību priekšmetiem, pieaug iespējamība standarta prasības neizpildīt. Skolēniem, dažādās skolās mācoties vienu un to pašu mācību priekšmetu ar atšķirīgu stundu skaitu, pastāv risks neiegūt pilnvērtīgu pamatizglītību, kā arī rada nevienlīdzību, gatavojoties gala pārbaudījumiem," klāsta pedagogi. Viņi arī norāda, ka līdz šim IZM nav pamatojusi piedāvātās izmaiņas ar zinātniskiem pētījumiem. Latvijas Pedagogu dome uzskata, ka līdz šim esošā pamatizglītības paraugprogramma nav izsaukusi dažādu mācību priekšmetu pedagogu vidū pretenzijas. Pedagogi rosina šogad apstiprināt MK noteikumus, iekļaujot tikai un vienīgi otro jeb līdzšinējo pamatizglītības paraugprogrammas variantu ar izmaiņām, kas skar angļu valodu un vēsturi, bet pirmo variantu atstāt turpmākai pilnveidei. 2

3 numura tēma Skolā jauns skolotājs izaicinājumi un atbalsts Kā skolā jūtas jaunais skolotājs un vai pedagoģijas studijas sniegušas pietiekamas zināšanas? S kolēni, Nika Aleksejeva, žurnāliste kolēģi, vecāki, skolas vadība un jaunais skolotājs pa vidu. Izaicinājumu viņam netrūkst, ne izpelnoties respektu skolēnu priekšā, ne kolēģu vidū un attiecībās ar vecākiem. Ne visu no tā spēj iedot pienācīga augstākā izglītība pati par sevi. Liela nozīme ir prakses laikam, ko skolotājs gūst studiju ietvaros. Ne vienmēr tas tiek izmantots pienācīgi un pilnvērtīgi, tāpēc jaunajam skolotajam, sākot darbu skolā, rodas izaicinājumi. Iejūtoties skolas dzīvē Sākumā no skolas dzīves neko daudz nezini, un tevi arī neviens nepazīst. Ja tu kaut ko pajautā, uz tevi skatās dīvaini, turklāt tu esi jauns un brīžiem saplūsti ar skolēnu masu, atmiņās, sākot darba gaitas Friča Brīvzemnieka pamatskolā, dalās mājturības un ķīmijas skolotāja Inese Venckus. Lai gan skolā pavadīti jau 10 gadi, jaunā skolotāja atzīst, ka kaut cik vērā ņemamu vecāko kolēģu respektu ieguvusi pēc pieciem darba gadiem. Tomēr, ja divtūkstošo gadu sākumā viņa bija viena no dažiem jaunajiem skolotajiem, pašlaik jaunāka gadagājuma skolotāji veido pusi no skolas kolektīva. Attiecībā uz studiju programmām Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītāja Ineta Tamane uzskata, ka to saturs ir diezgan novecojis un augstskolām ir jābūt pirmajām, kam savā saturā jāiekļauj viss jaunais un inovatīvais, mazāku uzmanību pievēršot, piemēram, 19. gadsimta pedagoģijas vēsturei. Autors: ogrenet.lv Savukārt Pilsrundāles vidusskolas Bērsteles filiāles sākumskolas skolotāja Līga Bajāre kolektīvā iejutās visai ātri aptuveni pēc gada. Esmu sabiedriski aktīva, radoša, un tad rodas pretimnākšana. Bet ir dzirdēts, ka citiem [kolēģiem] švaki iet. Man paveicās ar kolektīvu, paskaidro L. Bajāre. Viņa gan atzīst, ka situācija tajā kļuva saspīlēta krīzes gados, kad katrs cīnījās par savu likmi un darbavietu, taču tam nebija nekāda sakara ar skolotājas jaunību. Tikpat atsaucīgs un izpalīdzīgs pieredzējušo skolotāju kolektīvs ir arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas krievu valodas skolotājai Innai Celmiņai. Atsaucība un pretimnākšana no kolēģiem bija gan pirmajā I. Celmiņas darbavietā Daugavpilī, pilsētā, kur viņa apguva savu pirmo mūzikas skolotājas profesiju, gan pašlaik viņas dzimtajā Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, kur viņa jau gadu pasniedz krievu valodu. Bet Turaidas pamatskolas dabaszinību skolotāja Ilze Avotniece savus pirmos iespaidus, sākot darbu šā mācību gada sākumā, saista ar noskaņojumu, kas valdīja skolas kolektīvā attiecībā uz skolas nākotni slēgs vai neslēgs? Lai gan I. Avotniece ir programmas Iespējamā misija skolotāja, pilnvērtīgs mentors jeb atbalsta persona jaunajai skolotājai nav nodrošināta. Pašlaik citu skolotāju cieņu I. Avotniece pelna ar saviem darbiem, lietojot jaunas mācību metodes un tā uzlabojot skolēnu sekmes. Izmanto trešdaļu no augstskolā apgūtā Teju visi Skolas Vārda uzrunātie skolotāji atzīst, ka pašlaik darbā izmanto aptuveni trešdaļu no pedagoģijas studiju laikā apgūtā un diezgan bieži saskaras ar problēmām, kas rodas nepietiekamu praktisku iemaņu dēļ. Piemēram, krievu valodas skolotāja I. Celmiņa stāsta, ka, apgūstot mūzikas skolotājas profesiju, 3

4 tika pasniegts arī ekonomikas kurss, kam, pēc skolotājas domām, ir visai neliels izmantojums skolas praksē. Arī kursā par mācību procesa organizēšanu netika gūts pietiekami daudz zināšanu par, piemēram, darbu e-klasē. Tā vietā visai daudz tika stāstīts par pedagoģijas vēsturi, kas, pēc I. Celmiņas domām, nav nepieciešama, ja pieņemam, ka skolotājam jāapgūst metodika, ar kuru priekšmetu mācīt. Arī ķīmijas skolotāja I. Venckus stāsta lai gan studiju laikā tika pasniegta psiholoģija, to, kā strādāt ar vecākiem, neviens īsti neiemāca. Viņa uzskata, ka studiju laikā ir jāpalielina prakses īpatsvars, kuras laikā skolotājam vajadzētu ne vien vadīt mācību stundas, bet arī gūt pieredzi klases audzināšanā un, piemēram, pasākumu rīkošanā. Prakses trūkuma problēmu studiju laikā ilustrē I. Celmiņas piemērs. Viņas studiju programmā tā viena mācību gada laikā notika divus mēnešus. Kad pēc pusotra mēneša sāc aptuveni iejuties mācību procesā, prakse jau ir beigusies, atceras I. Celmiņa. Tās laikā jaunā skolotāja 60 stundu novēroja un 15 novadīja, taču tieši prakses laikā apgūtais jaunajai skolotājai darbā noder visvairāk. Skolotāji atzīst, ka pašlaik darbā izmanto aptuveni trešdaļu no pedagoģijas studiju laikā apgūtā un diezgan bieži saskaras ar problēmām, kas rodas nepietiekamu praktisku iemaņu dēļ. Jauno skolotāju sagatavotības līmenis atšķiras Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša uzskata, ka lielākās jauno skolotāju problēmas ir saistītas nevis ar metodiku, bet zināšanām savā priekšmetā. Savukārt sākumskolas skolotāja L. Bajāre uzskata, ka studijas teorētiskā izpratnē ir devušas visu, kas ir nepieciešams darbā, taču pietrūkst praktiskās pieredzes risināt dažādas problēmas, kas gan ir viegli novēršams ar atsaucīga kolektīva palīdzību. Sākumā arī viņai, veicot darbu, pietrūka prakses, atbalsta un drošības izjūtas, ka viss tiek darīts pareizi, taču pieredzējuši kolēģi palīdzēja. Līdzīga sajūta jau pirms darba skolā bija arī dabaszinību skolotājai I. Avotniecei. Papildus izglītībai vides zinātnē viņa pusotra gada laikā ieguva arī zināšanas pedagoģijā, taču tas nebija pietiekami, lai viņa, kā pati saka, justos droši klases priekšā. To pašu apgalvoju, arī stājoties misijā, stāsta I. Avotniece, lai arī man ir zināšanas pedagoģijā, nepieciešamas vēl papildu mācības un nezūdošs morālais atbalsts [nodrošina programma Iespējamā misija red.]. Tas ir tas, kas deva drosmi stāvēt klases priekšā. Lielu nozīmi, lai skolotājs varētu veikt savu darbu, viņa piešķir klasvedībai jeb līderībai, strādājot ar klasi. Raugoties no skolas vadības perspektīvas, vienprātības par to, ko sniedz vai nesniedz mācību process, nav. Piemēram, Daugavpils novada Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska uzskata, ka skolotājiem vajadzētu augstāku sagatavotību didaktikas un metodikas jomā. Savukārt Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša uzskata, ka lielākās jauno skolotāju problēmas ir saistītas nevis ar metodiku, bet zināšanām savā priekšmetā. Attiecībā uz studiju programmām Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītāja Ineta Tamane uzskata, ka to saturs ir diezgan novecojis un augstskolām ir jābūt pirmajām, kam savā saturā jāiekļauj viss jaunais un inovatīvais, mazāku uzmanību pievēršot, piemēram, 19. gadsimta pedagoģijas vēsturei. Taču jaunā skolotāja sagatavotība nav atkarīga tikai no studiju kvalitātes. Liela nozīme ir jaunā pedagoga attieksmei un personībai. S. Tukiša stāsta, ka, piemēram, dažiem jaunajiem skolotājiem klases audzināšanas darbs sagādā problēmas, bet citi iemācās ar šiem pienākumiem tikt galā visai ātri. Arī Rīgas Valdorfskolas direktore Māra Svilāne, kuras skolā pašlaik strādā jaunie skolotāji, kas iepriekš turpat izgājuši arī praksi, norāda: Tas ir atkarīgs no studenta cik ļoti viņš iesaistās tajā, ko viņš grib apgūt, pieredzēt un kā pret šo praksi izturas. [..] Ir studenti, 4

5 kuri pret to prātīgi izturas, un ir studenti, kuri izdara vēl vairāk, nekā prakses uzdevumā ir ierakstīts. Savukārt LIVA vadītāja I. Tamane par praksēm norāda, ka bieži vien, ja prakses vadītājam skolā jeb darbaudzinātājam netiek maksāts, process mēdz būt diezgan formāls, un jaunais pedagogs no tā praktiskas iemaņas negūst. Bieži vien, ja prakses vadītājam skolā jeb darbaudzinātājam netiek maksāts, process mēdz būt diezgan formāls, un jaunais pedagogs no tā praktiskas iemaņas negūst. Cits aspekts, ko I. Tamane min, ir tas, ka pašlaik skolotāja profesija jauniešu vidū nav īpaši prestiža. Bieži vien to studē tie, kuri nav iekļuvuši kādā citā studiju programmā, un tikai aptuveni trešdaļa ir pedagogi pēc sūtības un aicinājuma. Izaicinājumiem studijas nesagatavo Skolēnu motivācija strādāt, atšķirīgas bērnu mācību spējas, darbs ar vecākiem ir izaicinājumi, ar kuriem, kā min M. Svilāne, saskaras ne tikai jaunie, bet arī jau pieredzējuši skolotāji. Runa nav tikai par to, ka es būšu tas, kas nodos jaunas zināšanas vai iemācīšu bērniem kaut kādas prasmes. Lielu daļu darba paņem audzināšana, sociālās prasmes, spēja konkurēt ar jaunajiem medijiem, datortehniku tām lietām, kas bērnam ir pieejamas un interesantākas par mācībām, paskaidro M. Svilāne. Arī veidot klases kolektīvu, sastrādāties ar pārējiem kolēģiem, ieraudzīt savu vietu skolā iestādē ar vienotu mērķi, vīziju, kurā jāmāk iekļauties, ir izaicinājumi, kas stāv priekšā jebkuram jaunajam skolotājam. Augstskolā, pēc M. Svilānes domām, sagatavot jauno skolotāju šiem izaicinājumiem ir ļoti grūti, jo skolas vides ir ļoti dažādas. Tāpēc liela nozīme ir atbalsta mehānismiem, ko sniedz skola. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības ietvaros ir izveidota neliela jauno skolotāju darba grupa. Atbalsta persona, papildu mācības, piemēram, audzināšanas darbā, pieredzes apmaiņa starp kolēģiem un materiāls atbalsts uzskates materiālu iegūšanai ir dažas no aktivitātēm, kas jaunajam skolotājam palīdz iejusties skolas vidē un nodrošināt pilnvērtīgāku mācību procesu. Trešdaļa skolēnu ameklē papildu nodarbības sportā, bet teju piektdaļa - kori ziņas īsumā Izglītības iestādēs skolēni visvairāk jeb 33,3% apmeklē papildnodarbības sportā, bet 19,1% apmeklē kori, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) veiktais pētījums "Kultūras un audzināšanas pasākumi vispārējās izglītības iestādēs un izglītojamo un vecāku iesaiste vispārējās izglītības iestādes pārvaldīšanā". Kā norāda pētījuma veicēji, visvairāk izglītības iestādēs tiek piedāvātas un apmeklētas nodarbības sportā, deju kolektīvs, koris, nodarbības svešvalodās. Anketēšanas rezultāti liecina, ka papildnodarbības svešvalodās apmeklē - 12,8% aptaujāto, deju kolektīvu - 12,3%, teātra studiju - 8,1% izglītojamo. IKVD analītiskā izpēte tika veikta 276 vispārējās izglītības iestādēs, no tām 167 ir vidusskolas, 71 - pamatskola, 29 - ģimnāzijas un 9 - sākumskolas. Izpētes laikā notika izglītojamo un viņu vecāku anonīma anketēšana, izglītības iestāžu vadības un pedagogu intervēšana. Anketēšanā tika iesaistīti izglītības iestāžu 7., 8. un 11.klašu izglītojamie un viņu vecāki. Foto: spoki.tvnet.lv 5

6 skola un skolēns Skolēnu agresija jeb sauciens pēc palīdzības Nika Aleksejeva, žurnāliste Vidēji 12% Rīgas skolēnu (15 16 gadu vecumā) bieži ir izjutuši saspringumu, nervozitāti, grūtības aizmigt, vēlmi raudāt, bet 49% skolotāju atrodas uz izdegšanas robežas. Latvijā ir visaugstākās emocionālās prasības darbam un nepieciešamība neizrādīt emocijas (64%), kas tiešā mērā ietekmē darbinieku psihoemocionālo veselību, secināts Eiropas Izglītības arodbiedrību komitejas (ETUCE) gada pētījumā. Statistika ir satraucoša, bet emocionāla spriedze, kas noved līdz agresijai, skolās ir diezgan bieži sastopama problēma ar tendenci pieaugt. Kā rīkoties, risinot problēmsituācijas? Andris Arī Andris (vārds mainīts) mācās kādā Rīgas skolā. Jau no 1. klases zēns regulāri fiziski aizskar klasesbiedrus. Viņš bieži cenšas kādam iespert, iesist, pagrūst To viņš dara, nerēķinoties ne ar ko. Citu skolēnu vecāki sūdzas, jo viņš apdraud savu klasesbiedru veselību un dzīvību. Vecāki uz pedagogu signāliem par agresivitāti nereaģē vai, labākajā gadījumā, atrunājas, ka Andris mājās tā nedara un pedagogu novērojumi noteikti neatbilst patiesībai. Ar vecākiem runāja gan zēna klases audzinātāja, gan skolas administrācija, gan skolas atbalsta personāla speciālisti (psihologs, sociālais pedagogs, mediķis), taču nevienam neizdevās pārliecināt vecākus, ka problēma pastāv un pati no sevis noteikti neatrisināsies. Laika gaitā, strādājot ar Andri, atklājās, ka zēnu ģimenē bieži sit, stāsta sociālā pedagoģe Irina Dmitrijeva, cilvēks, kurš uzdevās par zēna tēvu, faktiski ir viņa patēvs. Tieši viņš visbiežāk ir vardarbīgs pret zēnu. Savukārt zēna māte nespēj vai nevēlas šo situāciju mainīt. Zēns uzvedas agresīvi, jo tā viņam ir iespēja izpaust savas dusmas, kas ir sakrājušās pret patēvu. Reinis 16 gadu vecais Reinis (vārds mainīts), kādas Latgales vakarskolas skolnieks, bieži ir rupjš, pazemo citus un reiz dusmās metis krēslu. Sociālā pedagoģe Zanda Lūse stāsta, ka arī tam pamatā ir problēmas ģimenē. Tēvs ar mammu ir šķīrušies. Nu tēvam ir cita ģimene, un mamma audzina Reini viena. Dēls pārmet mātei, ka ģimene ir izjukusi, un uzvedas agresīvi. Z. Lūse norāda, ka pretēji Andra vecākiem Raiņa mamma izveidojušos situāciju cenšas risināt. Tiklīdz skolā kaut kas ir atgadījies, viņa atprasās no darba un ir klāt. Bērns uzvedas tā, kā uzvedas, bet tiek sodīta mamma, secina Z. Lūse, viņai tiek uzlikts naudas sods, un bērns pierod pie tā, ka viņam nekas nav. Anna Savukārt 8. klases skolniece Anna (vārds mainīts) mācās kādā Vidzemes skolā. Viņas agresija visbiežāk izpaužas, verbāli pazemojot, ļauni izjokojot, apsmejot, daudz aprunājot un manipulējot ar savām klasesbiedrenēm. Tā tas turpinājās, līdz meiteņu pacietības mērs bija pilns un notika pamatīga fiziska saķeršanās. Sociālā pedagoģe Iveta Upīte stāsta, ka, risinot situāciju, pamazām atklājās, ka meitene šo uzvedību varētu būt agrā bērnībā iemācījusies no nelaiķa vectēva, kurš mēdza aprunāt kaimiņus un rāties uz garāmejošiem cilvēkiem. I. Upīte meitenes uzvedību izskaidro ar varas izrādīšanu klasesbiedreņu vidū, taču papildus tam Annai ir epilepsija, kas izraisa agresijas lēkmes. 6

7 Skolēnu un skolotāju psihoemocionālā veselība Latvija ieņem 5. vietu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū jauniešu (15 19 gadu) pašnāvību skaita ziņā, liecina Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu darbinieku izglītības projekta Attiecību prasmju veidošana ar grūtajiem skolēniem un viņu vecākiem ietvaros veikto pētījumu dati. Taču pietiekami liela nozīme ir arī skolēna attiecībām ar skolotājiem. I. Upīte stāsta par gadījumu, ka kāda priekšmeta skolotājs kādam bērnam dusmās esot pateicis frāzi: Tev jānožēlo tā diena, kad esi piedzimis. Nereti notiek arī problēmas vispārināšana attiecībā uz konkrētu bērnu. Reiz kāda skolotāja, iespējams, neapdomīgi izmetusi: Tas jau tas kauslis. Bērns par to, protams, apvainojies un sašutumā kliedzis: Kāpēc par mani tā saka? Izglītības darbinieki ir vieni no tiem, kuriem ir visaugstākais izdegšanas sindroma risks ikdienā nemitīgi klātesošā sasprindzinājuma dēļ, secinājuši iepriekš minētā Rīgas pašvaldības projekta rīkotāji. Izprotot problēmu Sociālie pedagogi bērna agresivitātes cēloņus saista ar ģimenes situāciju. Tiesa, bērnu agresija skolās ir pastāvējusi vienmēr. Šā paša projekta rīkotāji paskaidro, ka pusaudžu depresīvo garastāvokli un psihoemocionālās problēmas ietekmē attiecības ar vecākiem, skolotājiem, vienaudžiem, iekšējie emocionālie, psihosociālie faktori, arī garīgā veselība. Lielākoties Skolas Vārda uzrunātie sociālie pedagogi bērna agresivitātes cēloņus saista ar ģimenes situāciju. To pietiekami uzskatāmi parāda arī iepriekš izklāstītie piemēri. Ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece norāda, ka Reiņa gadījumā dusmas par vecāku šķiršanos ir pilnīgi dabiskas un skolotājiem, sociālajam pedagogam, skolas psihologam ir jāstrādā, lai palīdzētu viņam tikt ar šīm emocijām galā. Tās Reinim, visticamāk, traucē arī sakoncentrēt uzmanību mācībām. Tieši tāpēc sociālā pedagoģe Z. Lūse min, ka viņam tika sastādīts individuāls stundu plāns un iedota uzvedības pašvērtējuma lapa. Nedēļas laikā viņš [skolēns] saraksta stundas uz A4 formāta lapas. Uz tās ir arī ailītes: ko tu esi darījis stundā, kāda bija uzvedība, skolotāja paraksts un piezīmes. Stundas beigās šis skolēns pieiet pie skolotāja un lūdz parakstīt šo lapu. Ja viņš zina, ka viņu vērtēs, viņš arī cenšas. Protams, tiek paredzēts tas, kas tiks darīts, ja lapa nebūs pildīta, viņa klāsta. Par Andra gadījumu M. Biseniece paskaidro, ka bieži vien audžuvecāks pēc iespējas ātrāk vēlas ieņemt audzinātāja lomu, taču vispirms nepieciešams laiks, lai izveidotu attiecības ar bērnu. Arī bērnam ir nepieciešams laiks, lai viņš tiktu galā ar savu lojalitātes konfliktu, jo viņam var likties, ja viņš izveidos labu attiecību kontaktu ar audžuvecāku, viņš nodos savu vecāku. Lai atrastu līdzsvaru šādās attiecībās, jāpaiet vismaz gadam vai diviem. Sociālā pedagoģe I. Dmitrijeva, kura ir saskārusies ar šo gadījumu, uzskata, ka šī situācija būtu risināma sadarbībā ar Sociālo dienestu, kura speciālisti savukārt izlemtu, kā rīkoties. I. Dmitrijeva atzīst, ka reālo situāciju arī šādi ne vienmēr izdodas mainīt, jo šeit galvenā problēma ir ģimenē, vecāku izpratnē par bērna audzināšanu un atbildību. M. Biseniece šādā gadījumā iesaka sociālajam pedagogam, sadarbojoties ar skolas psihologu, palīdzēt audžuvecākam izprast situāciju un apgūt prasmes, nodibināt labu kontaktu ar bērnu. Ja tas neizdodas, sadarbojoties ar atbilstošām iestādēm, varētu noteikt ģimenes terapiju, kas ārzemēs būtu ļoti normāla kārtība. Savukārt Annas gadījumu M. Biseniece izskaidro mazāk ar vectēva uzvedības modeli, bet vairāk ar cīņu par varu, kas ir daļa no pusaudžu attīstības posma. Psihoterapeite stāsta, ka verbālā agresija meitenēm ir ļoti raksturīga un cīņā par varu viņas ir ļoti nešpetnas. Annas gadījumā gan tika lemts sniegt meitenei medicīnisku palīdzību, bet nu meitene jau ir atgriezusies skolā. Problēmsituāciju skaits pieaug Sociālā pedagoģe I. Upīte norāda, ka viņa praksē ir saskārusies arī ar citiem problēmu cēloņiem. Viens no aktuālākajiem varētu būt skolēnu atkarība no datorspēlēm. Viņa stāsta par situāciju, ka tēvs viens pats audzina divus bērnus. Māte ir prom. Viens 7

8 no bērniem aizraujas ar datorspēlēm, un brīdī, kad viņam liedz tās spēlēt, viņš izrāda agresiju un spītību. Zūd arī viņa produktivitāte stundās, jo viņš uz stundām atnāk neizgulējies. M. Biseniece paskaidro, ka datorspēļu veidotāju meistarības dēļ spēles ievelk bērna uzmanību un viņam rodas grūtības to pārslēgt. Tur ir gājieni, pabeigšana, līmeņi. Viņi ar to ir tik aizrāvušies, ka kļūst nikni, ja šo viņu darbību pārtrauc, saka psihoterapeite, bet paskatīsimies arī pieaugušie, ja kaut ko dara un viņus pārtrauc, es reti zinu, kurš nedusmojas. Risinājums šajā gadījumā būtu pievērst bērna interesi mācībām ar dažādām interaktīvām metodēm, taču vēl pirms tam jānodrošina pārslēgšanās laiks. Piemēram, ja ir noruna datorspēli beigt spēlēt pēc stundas, brīdinājumam beigt ir jābūt 10 minūšu pirms laika beigām. Tas ir tā kā modinātājs. Reti kurš ceļas uzreiz, analoģiju sniedz M. Biseniece. Datorspēļu veidotāju meistarības dēļ spēles ievelk bērna uzmanību un viņam rodas grūtības to pārslēgt. Tur ir gājieni, pabeigšana, līmeņi. Viņi ar to ir tik aizrāvušies, ka kļūst nikni, ja šo viņu darbību pārtrauc. Risinājums šajā gadījumā būtu pievērst bērna interesi mācībām ar dažādām interaktīvām metodēm, taču vēl pirms tam jānodrošina pārslēgšanās laiks. Šo un citu problēmu dēļ katru gadu skolās palielinās to problēmsituāciju skaits, kurās ir iesaistīti skolēni ar uzvedības traucējumiem. Viņu agresīvā uzvedība rada pamatotus draudus citu skolēnu un izglītības iestādes darbinieku veselībai, dzīvībai un drošībai, secināts projekta Attiecību prasmju veidošana ar "grūtajiem" skolēniem un viņu vecākiem ietvaros. Izslēgšanas vietā citi risinājumi Raugoties no tiesiskā regulējuma puses, skolēna pienākums neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību ir noteikts Izglītības likuma 54. pantā. Ja skolēns šo punktu neievēro, izglītības iestādei var rasties pamatotas grūtības nodrošināt skolēnu tiesības uz izglītību. Pašlaik atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr Par kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos konkrētu kārtību, kā rīkoties, ja tiek pārkāpti iekšējās uzturēšanās noteikumi, nosaka skola. Pagājušā gada vasaras beigās Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja grozījumus, kas paredzēja izolēt agresīvos bērnus no skolas, taču tas izraisīja sabiedrības un skolu vides pretestību. Arī Tieslietu ministrija ir norādījusi, ka, izolējot skolēnu no skolas, tiek liegtas noteiktās tiesības uz izglītību un rodas jauna izglītības organizēšanas principa ieviešana. Tāpēc ministrija izstrādāja jaunus. Pašlaik grozījumu projektā noteikti risinājumi saskarē ar agresīviem bērniem, ja skolēni atkārtoti apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību. Problēmu risināt arī pašvaldības līmenī Publiskajā telpā jau ir vēstīts, ka izglītības iestādes direktora vai vadītāja pirmā iespējamā rīcība ir nodrošināt šādam skolēnam mācības kādā citā telpā kāda cita pedagoga, sociālā pedagoga vai izglītības psihologa klātbūtnē, kas varētu ilgt mācību stundas vai arī visas mācību dienas robežās. Tas esot atkarīgs no tā, cik nopietna ir situācija. Savukārt nākamais solis būtu vadītāja rakstveida informācija vecākiem par bērna uzvedību un to, ka tālāk būtu jāsadarbojas ar vecākiem. Direktoram būtu tiesības noteikt turpmāko rīcību atbalsta personālam, kā tieši strādāt ar konkrēto izglītojamo un arī sadarbojoties ar vecākiem. Ieteikums būtu izstrādāt atbalsta programmu atbilstoši situācijai un arī vajadzībām. Ja izglītības iestādē nav psihologa vai speciālā pedagoga, direktoram būtu tiesības pieaicināt nepieciešamos speciālistus. Ja vecāki nesadarbojas un risinājums skolas ietvaros nav iespējams, nākamais solis būtu direktora vēršanās pie pašvaldības. Pašvaldība būtu tiesīga pat sasaukt starpinstitucionālu sanāksmi, pieaicinot gan skolas atbildīgos speciālistus, gan izglītojamā vecākus, gan pārstāvjus no attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldes vai speciālistu, ja tas ir mazāks novads, kā arī sociālā dienesta, bāriņtiesas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvjus, kas lemj par turpmākajiem atbalsta pasākumiem izglītojamam. Tas gan esot atkarīgs no konkrētās situācijas. Vērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos risinājumus, ģimenes psihoterapeite M. Biseniece uzskata, ka tas ir ļoti normāls Eiropas modelis. Šādā gadījumā ir profesionāli speciālisti, kas palīdz ģimenei ar grūtībām tikt galā. [..] Ja problēmas ir ģimenē, bērns ir simptomu nesējs. Viens no biežākajiem simptomiem ir bērnu agresija. Šī agresija nav agresija kā tāda, bet patiesībā kā tāds sauciens pēc palīdzības. 8

9 skola un vecāki Kā skolām veicināt sadarbību ar vecākiem? Evisa Stankus, biedrības Latvijas Vecāku kustība valdes locekle Biedrības Latvijas Vecāku kustība veiktais pētījums Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai apliecina, ka: 1) informēti vecāki ir mazāk agresīvi; 2) informētiem vecākiem ir lielāka motivācija palīdzēt skolai; 3) vecākiem ir svarīga ietekme bērnu attīstībā. Priekšnoteikumi komunikācijas veicināšanai ar vecākiem Vecāku līdzdalībai ir jākļūst par vienu no skolas pamatvērtībām, izglītības iestādes vecākus var informēt par Izglītības likuma 57. panta 4. punktā norādītajām vecāku tiesībām sniegt un saņemt informāciju par bērna audzināšanu un mācībām. Ir vēlams skolas administrācijai, pedagogiem un vecākiem kopā vienoties, ka izglītības iestādē kā minimālā līdzdalības forma tiek noteikts vecāku pienākums būt informētiem par bērna izglītošanas procesu. Lai informācija varētu sasniegt adresātu (vecākus), vecākiem ir jāinformē skola par savu vēlamo informētības (līdzdalības) līmeni. Mūsu priekšlikums ir tāds, ka, reģistrējot bērnu skolā, vecāki pieteikuma anketā vai citādi sniedz skolai informāciju par savu līdzdalības līmeni, norādot, ka: 1) vēlas saņemt informāciju par procesiem skolā, 2) vēlas izteikt viedokli, 3) vēlas līdzdarboties. Šādu informāciju ir svarīgi saņemt pirms mācību gada sākuma, lai gan klases audzinātāji, gan skolas pašpārvaldes un/vai vecāku padomes pārstāvji zinātu, kuri vecāki ir tikai jāinformē par skolā notiekošo un kuri vēlas paust savu viedokli. Papildus klases audzinātāji pirmajā mācību gada klases vecāku sapulcē būs informēti, kuri vecāki vēlas piedalīties skolas pašpārvaldē, tādējādi samazinot risku, ka vecāki, kuri vēlas aktīvi līdzdarboties, tiek ignorēti. Papildu priekšnoteikums veiksmīgai vecāku līdzdalībai skolā ir gan skolas pašpārvaldes vadītāju, gan klases audzinātāju prasme vadīt sanāksmes, argumentēti paust savu viedokli, spēja ieklausīties atšķirīgā viedoklī, rast kompromisu, ja starp vecākiem ir viedokļu atšķirības, kā arī prasme konstruktīvi risināt problēmas. Skolu pašpārvalžu vadītājiem un klases audzinātājiem būtu jāorganizē šādas mācības, un nepieciešamības gadījumā skolas var lūgt, lai šādas mācības finansē pašvaldība visām konkrētās pašvaldības skolām. Latvijā jau pašlaik biedrība Latvijas Vecāku kustība organizē šādas mācības Vecāku izglītošanas un sadarbības projekts Parent-To-Parent ( Open Parents ). E-vides resursi un to izmantošanas iespējas Latvijā izglītības iestādes jau pašlaik izmanto vairākus e-vides komunikācijas resursus: mājaslapas, e-klasi, Mykoob u. c. datubāzes, sociālos tīklus, e-pastus. E-vides pieejamajos resursos būtu vēlams izplatīt jēgpilnu un vecākiem saprotamu informāciju šādām atšķirīgām vecāku grupām: Potenciālo skolēnu vecāki šai grupai vissvarīgāk ir nodrošināt skolas mājaslapā informāciju par izglītības iestādi skolas attīstības plānu, izglītības iestādes nolikumu, iekšējās kārtības noteikumiem, piedāvāto interešu izglītību, kādas mācīšanas metodes tiek izmantotas, kāda ir skolas pašpārvaldes darbības pozitīvā prakse, kādas prasmes skola sagaida no bērniem, sākot skolas gaitas, un citu informāciju, kuru skola uzskata par svarīgu, lai izceltu skolas pamatvērtības. Vecākiem, izvēloties skolu bērnam, ir svarīgi saprast, vai skolas izvirzītās vērtības atbilst vecāku vērtību sistēmai. Tas ir svarīgi, lai vēlāk bērnu vecākiem nerastos konflikti un neuzticība skolai. Pirmklasnieku vecāki šo grupu ir svarīgi ie- 9

10 pazīstināt ne tikai ar jau iepriekš nosaukto informāciju, bet arī informāciju, kā vecāki var līdzdarboties skolas dzīvē. Vecāki ir jāinformē, kur vērsties ar saviem ierosinājumiem un izstāstīt par problēmām, papildus svarīgi ir sniegt informāciju, kā vecāki var iesaistīties skolas pašpārvaldē un/vai vecāku padomē (ja tāda skolā ir izveidota). Kā pozitīvo praksi vēlos norādīt pirmsskolas izglītības iestādē izveidotu jaunpienācēju rokasgrāmatu, ko būtu vēlams izstrādāt katrā skolā pirmklasnieku vecākiem. Iesaku vecāku līdzdalības veicināšanā pievērst vislielāko uzmanību tieši pirmklasnieku vecākiem, jo šie vecāki vairāk vai mazāk ir pieraduši apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, kuru apmeklēja šo vecāku bērni, un bieži vien vēlas turpināt iesaistīties arī skolas dzīvē. Tomēr šiem vecākiem ir ļoti svarīgi izskaidrot, kādas ir šo vecāku tiesības un pienākumi skolā, kādās jomās skola vēlas, lai vecāki iesaistās. Vecāki, kuru bērni apmeklē skolu, daudzām skolām jau patlaban Latvijā ir izveidotas mājaslapas, kurās pamatā ir atrodama informācija, kas ir svarīga vecākiem, kuru bērni apmeklē skolu. Informāciju, protams, nodrošina arī e-klase, Mykoob. Priecē arī tas, ka ir skolas, kas savās mājaslapās izvieto skolas pašpārvaldes sēdes protokolus, no kuriem arī citiem skolas vecākiem, kuri nav skolas pašpārvaldē, ir iespēja iepazīties ar to, kādus lēmumus pieņem skolas pašpārvaldē. Papildus kā pozitīvo praksi Latvijā vēlos norādīt, ka sociālajā tiklā Facebook ir atvērta pirmsskolas izglītības iestādes diskusijas grupa, kurā diskutē gan vecāki, gan pedagogi, kā arī tiek ievietota dažāda informācija un fotogrāfijas. Interesanti, ka vecāki ievieto arī informāciju par pasākumiem ar bērniem. Skolas pašpārvaldes un/vai vecāku padomes (vecāku domubiedru grupu) dalībnieki skolai, domājot par komunikācijas stiprināšanu, ir svarīgi izveidot informācijas kanālus, ar kuru starpniecību skolas pašpārvaldes un/vai vecāku padomes pārstāvji varētu efektīvi nodot informāciju visiem skolas vecākiem par iniciatīvām, izskatāmajām problēmām, kā arī vecāku viedokļu saņemšanai, vecāku problēmu uzklausīšanai un savstarpējās iekšējās komunikācijas nodrošināšanai. Papildus visus skolai pieejamos e-vides resursus būtu vēlams izmantot, lai vecākiem nodotu viņus izglītojošu informāciju saprotamā valodā. Piemēram, informāciju, kā palīdzēt bērniem mājās pildīt mājas darbus, informāciju par bērnu emocionālo audzināšanu, kādi noteikumi bērniem mājās būtu jāievēro, kādi ir vecāku, bērnu pienākumi un tiesības skolā u. c. vecākus interesējošu informāciju, kas var palīdzēt bērna pilnvērtīgai attīstībai gan skolā, gan mājās. Nobeigumā vēlos aicināt skolas izvērtēt rakstā izteiktos priekšlikumus un savā skolā izstrādāt savu komunikācijas stratēģiju, kas ir vispiemērotākā tieši šīs skolas pedagogiem, vecākiem un bērniem. iekļaujošā izglītība Vienādas iespējas mācīties visiem iekļaujošā izglītība Latvijā un Eiropā Kristīne Dūdiņa, psiholoģe, pētniece, domnīcas Bērniem draudzīgs redaktore un Latvijas Vecāku foruma aktīviste Eiropas Speciālās izglītības aģentūras direktors Kors Meijers (Cor Meijer), uzstājoties Pasaules ziņojuma par traucējumiem prezentācijas pasākumā, gada jūnijā ir teicis: Mēs varam runāt par iekļaušanu daudzos līmeņos: konceptuālā līmenī, politikas līmenī, normatīvu un pētījumu līmenī, bet galu galā tas ir skolotājs, kuram ir jātiek galā ar dažādiem skolēniem vienā klasē! Tas ir skolotājs, kurš īsteno iekļaujošās izglītības principus. 12. aprīlī ikgadējās e-klases konferences laikā notika lekcija un diskusija par situāciju speciālajā izglītībā Latvijā un citur pasaulē ar pazīstamāko speciālistu ieteikumiem, kuru vadīja Jana Simanovska no biedrības Vecāki par izglītību. Lielākā daļa diskusijas dalībnieku bija skolotāji no vispārizglītojošajām skolām, kurās mācās arī kādi bērni ar īpašām vajadzībām. Skolotāji atzinīgi vērtēja iekļaujošās izglītības ideju un pauda gatavību to īstenot savā skolā. Tika diskutēts arī par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantojumu 10

11 skolās, kas ir būtiski, lai skolēni ar īpašām vajadzībām spētu kompensēt savus traucējumus, mācīties un parādīt savas zināšanas. Lai gan tikai vienā no pārstāvētajām skolām tika izmantotas IKT, skolotāji pauda gatavību tās lietot, bet norādīja, ka nav finansējuma to iegādei. Uz jautājumu, kas skolotājiem ir vajadzīgs, lai sāktu strādāt ar IKT speciālajā izglītībā, viņi atbildēja: Dodiet mums tās! Skolotāji atbalstīja arī ideju, ka prioritārā grupa, kam jāpiešķir planšetdatori līdz ar nepieciešamajām atbalsta programmām, būtu bērni ar īpašām vajadzībām. Kas ir iekļaujošā izglītība? Iekļaujošā izglītība ir process, kurā tiek apzināti reaģēts uz visu mācību procesa dalībnieku atšķirīgajām vajadzībām, īstenojot iekļaujošu praksi mācībās, kultūrā, sabiedrībā un samazinot izslēgšanu/ izstumšanu izglītības procesā un no tā. Tas ietver satura, pieeju, struktūru un stratēģiju modificēšanu un mainīšanu, ņemot vērā visus bērnus noteiktajā vecumposmā un balstoties uz pārliecību, ka vispārizglītojošās sistēmas atbildība ir izglītot visus bērnus. (Convention on the Rights of Persons with Disabilities, 2006) UNESCO izpratnē iekļaujošā izglītība attiecas ne tikai uz bērniem ar īpašām vajadzībām, bet uz visām marginālajām grupām, kas dažādu iemeslu dēļ ir pakļautas lielam riskam izkrist no izglītības sistēmas savas identitātes, spēju, sociālās piederības vai citu iemeslu dēļ. Iekļaujošā izglītība nozīmē, ka izglītības iestādes kultūra, vide un metodika ir veidota tā, ka tā ir atvērta dažādām izglītojamo mācību vajadzībām, spējām, identitātei. Šāda uz bērnu orientēta pieeja ļauj maksimāli attīstīt savas spējas ikvienam, tāpēc ieguvēji būs arī tie bērni, kuriem nav īpašu vajadzību. Autors: Iekļaujošā izglītība nav integrācija, ka bērns ar īpašām vajadzībām, spējām, kulturālo vai etnisko piederību tiek uzņemts skolā, bet viņam ir jāspēj pielāgoties tās pieejai un noteikumiem. Ja bērns nespēj pielāgoties, viņš būs nesekmīgs skolas prasību izpildē vai sliktākajā gadījumā tiks izslēgts no tās. Lai veidotu iekļaujošu vidi, ir svarīgi apzināties, kādas ir skolēnu īpašās vajadzības, kādi palīgrīki vai atbalsts viņiem ir nepieciešami saistībā ar viņu īpašajām vajadzībām varbūt tie būs braila raksta printeri, materiāli, testi, dzirdes aparāti, īpaši pielāgota vide, IKT un citas adaptīvās tehnoloģijas, mācību materiāla adaptēšana, apmācības skolotājiem vai īpašas nodarbības (zīmju valoda kurlajiem skolēniem, pārvietošanās treniņi neredzīgajiem). Šiem palīglīdzekļiem pēc nepieciešamības ir jābūt pieejamiem. Iekļaujošā izglītība ir cilvēktiesību jautājums tā ir efektīvākais veids, kā cīnīties pret diskriminējošu attieksmi, veidot pieņemošu, iekļaujošu sabiedrību un nodrošināt izglītības iespējas visiem. Tomēr tai ir arī spēcīgs ekonomiskais pamatojums. Cilvēki ar īpašām vajadzībām visur pasaulē ir pakļauti lielākam nabadzības riskam un biežāk kļūst atkarīgi no sociālās sistēmas pabalstiem nekā citi cilvēki. Bieži vien tas ir saistīts nevis ar viņu ierobežotajām spējām, bet gan ierobežotāku piekļuvi izglītībai, informācijai un diskrimināciju. Izglītība samazina cilvēku ar īpašam vajadzībām nabadzību. (World report on disability, 2011) Iekļaujošā izglītība attiecas ne tikai uz bērniem ar īpašām vajadzībām, bet uz visām marginālajām grupām, kas dažādu iemeslu dēļ ir pakļautas lielam riskam izkrist no izglītības sistēmas savas identitātes, spēju, sociālās piederības vai citu iemeslu dēļ. Iekļaujošā izglītība un ar to saistītā individuālā pieeja bērna vajadzībām izglītības procesā samazina to bērnu skaitu, kuri izkrīt no izglītības procesa, un ļauj attīstīt un lietot savu potenciālu. Tādējādi izglītība palīdz samazināt cilvēku ar īpašām vajadzībām nabadzību. Saskaņā ar UNICEF pētījumu par bērnu nabadzību pasaules bagātākajās valstīs Latvijā izglītības trūkums nosaka nabadzību pat lielākā mērā nekā darba trūkums 67,6% ģimeņu, kurās vecākiem nav vidējās izglītības, bērni cieš no nabadzības. 11

12 Bērnu ar īpašām vajadzībām izglītošanas tiesiskais regulējums Vēsturiski bērni ar īpašām vajadzībām daudzviet pasaulē palika ārpus izglītības sistēmas. Lai sniegtu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izglītību, daudzās valstīs tika izveidotas speciālās skolas īpaši aprīkotas un pielāgotas mācību iestādes bērniem ar noteikta veida traucējumiem. Pirmās speciālās skolas nedzirdīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem tika izveidotas jau 18. gadsimtā Francijā un Vācijā. 20 gadsimta sākumā tās tika kritizētas par necilvēcīgo attieksmi, piemēram, Č. Dikensa darbos. Patlaban speciālās skolas Latvijā un daudzās citās pasaules valstīs ir attīstījušās par mūsdienīgiem izglītības centriem. Tomēr šim risinājumam ir daudz trūkumu. Būtiskākais iebildums pret segregētu izglītību mūsdienu perspektīvā ir tas, ka, neskatoties uz speciālo skolu pedagogu labajiem nodomiem un centieniem, segregēta izglītības sistēma rada segregētu sabiedrību, kurā cilvēki ar īpašām vajadzībām tiek stigmatizēti, diskriminēti un galu galā izstumti. (Muskens, 2009) Tāpēc tika izvirzīts jauns mērķis ne tikai iekļaut cilvēkus ar īpašām vajadzībām izglītības sistēmā, bet veidot izglītības sistēmu iekļaujošu tādu, kas spēj pielāgoties un mācīt bērnus ar dažādām vajadzībām kopā. Prioritārā grupa, kam piešķirt planšetdatorus līdz ar nepieciešamajām atbalsta programmām, būtu bērni ar īpašām vajadzībām. Situācija Eiropā un Latvijā Eiropas Komisijas gadā publicētais pētījums liecina par ļoti atšķirīgu situāciju. Dažas valstis ir pilnībā pārgājušas uz iekļaujošo izglītību (piemēram, Itālija, Zviedrija, Norvēģija, Malta, Portugāle), bet citās bērnu arī īpašām vajadzībām izglītošana ir izteikti segregēta (piemēram, Vācijā, Francijā, Beļģijā). Arī īpašo vajadzību diagnostikas kritēriji būtiski atšķiras, kas apgrūtina salīdzināšanu (1. attēls). Vairākas valstis, tostarp Zviedrija, ir atteikušās no bērnu klasificēšanas īpašo vajadzību kategorijās. Tiek apzinātas katra bērna vajadzības un rasti tām piemēroti risinājumi. Kopumā notiek virzība uz iekļaujošās prakses ieviešanu visās Eiropas valstīs. (Riddel, S., 2011) Lai gan Vispārējās izglītības likums noteic, ka vecāki brīvi var izvēlēties mācību iestādi bērnam ar speciālām vajadzībām, Latvijas bērni ar īpašām vajadzībām lielākoties mācās speciālajās skolās, un proporcionāli bērnu daudzums, kuri mācas šajās skolās attiecībā pret kopējo skolēnu skaitu pēdējos gados ir pat nedaudz pieaudzis. (2. attēls) 12

13 Pēc šā rādītāja Latvija ieņem 5. vietu starp Eiropas valstīm (3. attēls). Kopumā Latvijas speciālajās skolās mācās 3,4% skolēnu (vidēji Eiropā tie ir 2,3%). 13

14 Biedrības Sustento un Apeirons norāda, ka realitātē vairākumā vispārizglītojošo skolu trūkst nepieciešamā aprīkojuma un speciāli sagatavotu pedagogu, lai strādātu ar šiem bērniem, tāpēc visbiežāk specializētā mācību iestāde paliek kā vienīgā iespēja. (Cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesības, 2000; Anča, G.) Arī Latvijas Disleksijas biedrība vērš uzmanību gan uz diagnostikas neatbilstību jaunākajai izpratnei par mācību traucējumiem, gan tehniska un metodiska atbalsta trūkumu, kas ļautu bērniem ar mācību traucējumiem kompensēt savus traucējumus un īstenot savu potenciālu. Lai gan Vispārējās izglītības likums noteic, ka vecāki brīvi var izvēlēties mācību iestādi bērnam ar speciālām vajadzībām, Latvijas bērni ar īpašām vajadzībām lielākoties mācās speciālajās skolās. Salīdzinājumam Ziemeļvalstu skolās IKT balss sintezatorus, audio mācību grāmatas un citas adaptīvās tehnoloģijas izmanto 8 12% vispārizglītojošo skolu skolēnu, un tās nodrošina pašvaldības vai valsts, bet Latvijā atļauju tās izmantot eksāmenos saņem vien pāris bērnu gadā. (Birzniece, 2012) IKT pieejamībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu augstu izglītības kvalitāti iekļaujošajās skolās, jo tās sniedz atbalstu izglītojamo personiskajai pieejai informācijai un zināšanām, mācībām, personiskajai saziņai un atbildēšanai un galu galā arī administratīvajām procedūrām speciālajā izglītībā. (ICTs IN EDUCATION FOR PEOPLE WITH DISABILITIES, 2006) Tātad pašlaik durvis uz skolām ir atvērtas, bet reti kurā skolā ir pieejams nepieciešamais atbalsts, lai bērns tajā pilnvērtīgi mācītos. Ir arī pozitīvi piemēri Vaivaru pamatskolā veiksmīgi mācās divi bērni ar redzes traucējumiem, kuri mācību procesā izmanto gan IKT, tostarp teksta adapteri runai, gan citas adaptīvas tehnoloģijas. Tās ir iegādājušies vecāki, jo pašreiz tie netiek finansēti no valsts vai pašvaldību līdzekļiem. Nozīmīgs atbalsts ar metodoloģiju un mācību materiāliem ir Strazdumuižas speciālā internātskola. Z iemeļvalstu skolās IKT balss sintezatorus, audio mācību grāmatas un citas adaptīvās tehnoloģijas izmanto 8 12% vispārizglītojošo skolu skolēnu, un tās nodrošina pašvaldības vai valsts, bet Latvijā atļauju tās izmantot eksāmenos saņem vien pāris bērnu gadā. Tomēr arī speciālo skolu sistēmā daudzas ģimenes nevar rast piemērotu risinājumu. Lielākā daļa speciālo skolu specializējas kādam konkrētam invaliditātes vai saslimšanas veidam. Šāda skola parasti Galvenie principi, kas ir īstenojami skolās, lai tās ne tikai formāli, bet reāli būtu pieejamas ikvienam bērnam, ir: Uz izglītojamo orientēta pedagoģiskā pieeja, kas rēķinās ar izglītojamo individuālajām vajadzībām un atbalsta tās: tiek izmantoti individuāli mācību plāni, iekļaujošās sekmju novērtēšanas metodes, kad vien iespējams, bērniem ar īpašām vajadzībām nodrošina iespēju izmantot IKT, tostarp adaptīvās tehnoloģijas, īpaši pielāgotus mācību un eksāmenu materiālus. Papildu atbalsts izglītojamajiem: skolēniem, kuriem ir kādas īpašas vajadzības vai mācību grūtības, tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts un papildu nodarbības atbilstoši veiktajam izvērtējumam un individuālajam atbalsta plānam; tas tiek īstenots, piesaistot nepieciešamos speciālistus un sadarbojoties ar citām institūcijām. Skolotāju kapacitātes veicināšana: mācības par iekļaujošo pedagoģisko praksi gan pamata mācībās, gan pēcmācību kursos, prioritāte ir mācības un atbalsts speciālo skolu skolotājiem, lai nodrošinātu pāreju uz vispārizglītojošajām skolām, jānodrošina atbalsta sistēma un resursi ikdienas darbam ar klasi. Vides pielāgošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Negatīvo attieksmju pārvarēšana: drošai, pieņemošai un atbalstošai videi ir kritiska nozīme, lai nodrošinātu labus mācību rezultātus. Tā kā Latvijā ir vieni no augstākajiem neiecietības un mobinga līmeņiem Eiropā, šim aspektam jāpievērš īpaša nozīme, lai novērstu bērnu ar īpašām vajadzībām izsmiešanu un atstumšanu skolās. Strukturāli risinājumi, kas veicina vecāku iesaisti lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz skolēniem, klasi, skolas politiku. (World report on disability, 2011; Muskens, 2009) 14

15 ir viena vai dažas visā Latvija, tāpēc bērni tur uzturas ilglaicīgi kā internātā un viņiem ilgstoši jādzīvo šķirti no ģimenes. Bērni, kuriem ir vairāki traucējumi, var saņemt valsts apmaksātu palīdzību tikai vienā no tiem. Nākotnes perspektīva Pie iekļaujošās izglītības sistēmas īstenošanas Latvijā pašlaik strādā Vispārējās izglītības reformu darba grupa iekļaujošajā izglītībā. Jau no gada 1. septembra plānots nodrošināt IKT un programmatūras tiem skolēniem ar speciālām vajadzībām, kuriem tas nepieciešams izglītības programmu apguvei. UNICEF norāda, ka iekļaujošā izglītība ir ne tikai resursu, pieejamības un metodiku jautājums, jāpārvērtē vērtības un pārliecība, kā arī jāizstrādā ļoti specifiski, konkrēti risinājumi un pieejas. Lai īstenotu šos mērķus, nepieciešama skaidra politiskā griba, kas izpaužas vispusīgā, sistēmiskā izglītības plānošanā, kurā ir iesaistītas visas puses (politikas veidotāji, pedagogi, vecāki, bērni), un nepieciešamos resursu atvēlēšana iekļaujošās izglītības attīstīšanai (izmaksas par vienu bērnu ar īpašām vajadzībām vispārizglītojošajā skolā ir 1,6 3,1 reizes augstākas). (World report on disability, 2011) Gan vēsturiski, gan arī patlaban sabiedrības līdzdalībai ir būtiska nozīme iekļaujošās izglītības īstenošanā, rosinot skolas pieņemt bērnus ar īpašām vajadzībām, palīdzot ģimenēm atrast piemērotu iekļaujošo skolu, modelējot iekļaujošo attieksmi savā darbībā un aktivitātēs. Avoti Anča, G. Ko nosaka Latvijas Republika cilvēkiem ar invaliditāti. Birzniece, E. Atbalsts skolniekiem ar lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem. Skolas Vārds (2012). Cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesības. Apeirons (2000). Convention on the Rights of Persons with Disabilities. UNESCO (2006). ICTs IN EDUCATION FOR PEOPLE WITH DISABILITIES. UNESCO (2006). Inclusion International (2009). Better Education for All: Salamanca, Spain: Instituto Universitario de Integración en la Comunidad (INICO). Muskens, G. Inclusion and education in European countries (2009). Riddel, S. Education and disability/special needs. European Commisson (2011). The Right of Children with Disabilities to Education. Geneva: UNICEF (2011). The Salamanca deklaration and statement for action on special need education. UNESCO (1994). World report on disability. WHO (2011). Skolēniem vislielākā interese ir par sportu, bet vismazākā - par kulturoloģiju un ekonomiku ziņas īsumā Skolēniem vislielākā interese ir par sporta mācību priekšmetu, bet vismazākā par kulturoloģiju un ekonomiku, secināts Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) veiktajā pētījumā "Kultūras un audzināšanas pasākumi vispārējās izglītības iestādēs un izglītojamo un vecāku iesaiste vispārējās izglītības iestādes pārvaldīšanā". Rezultāti atklāj, ka vislielāko izglītojamo interesi visā valstī izraisa mācību priekšmets "Sports", izņemot vispārējās izglītības mazākumtautību programmu izglītojamos, kuriem visvairāk patīk mācību priekšmets "Matemātika", bet mācību priekšmets "Sports" ir otrajā vietā. Savukārt mācību priekšmets "Matemātika" ieņem otro vietu mācību priekšmetu sarakstā, kuri izglītojamos interesē visvairāk. Kopumā 25,3% aptaujāto izglītojamo vislielāko interesi izraisa "Sports", 18,5% - "Matemātika", 11,8% - "Vēsture", 11,5% - "Angļu valoda", 8,6% - "Bioloģija". Savukārt interese par mācību priekšmetu "Kulturoloģija" ir tikai 1,2% aptaujāto skolēnu, "Ekonomiku" - 1,4%, "Sociālās zinībām" un "Vācu valodu" - 1,9% skolēnu. Savukārt vismazāk izglītojamajiem patīk mācību priekšmets "Matemātika" - 20,3% aptaujāto, "Krievu valoda" - 10,2%, "Latviešu valoda" - 8,7%, "Angļu valoda" - 7% un "Fizika" - 8,8%. Pētījumā secināts, ka kopumā izglītojamie vienlīdz bieži norāda eksaktos mācību priekšmetus gan kā interesi izraisošus, gan kā mācību priekšmetus, kas nepatīk. Piemēram, "Matemātika" ir mācību priekšmets, kas vienlaikus izraisa vislielāko izglītojamo interesi un visvairāk nepatīk. IKVD analītiskā izpēte tika veikta 276 vispārējās izglītības iestādēs, no tām 167 ir vidusskolas, 71 - pamatskola, 29 - ģimnāzijas un 9 - sākumskolas. Izpētes laikā notika izglītojamo un viņu vecāku anonīma anketēšana, izglītības iestāžu vadības un pedagogu intervēšana. Anketēšanā tika iesaistīti izglītības iestāžu 7., 8. un 11. klašu izglītojamie un viņu vecāki. 15

16 skolotāja viedoklis Kritiskā masa. Runājam par pedagoģisko izglītību Māra Bērente, skolotāja Tāpat kā bērns nepiedzimst kā balta lapa, arī topošais pedagogs jau ir izveidojis savu vīziju par to, kāds viņš būs skolotājs. Zināmā mērā veidojas apburtais loks jeb atkārtojas stāsts par vistu un olu kura ir pirmā. Tikai saskarsmē ar sev pieņemamiem paraugiem kāds bērns, pusaudzis, jaunietis izvēlas kļūt par skolotāju. Tā tālāk tiek nodotas attieksmju, mācību metodiku u. c. shēmas. Tas ir viens no faktoriem, kas nosaka skolotāja profesijas konservatīvismu. Tieši personīgā pieredze (noskatītās shēmas) komplektā ar zemo studiju līmeni (netiek ielikti pamati citām shēmām) un Ministru kabineta reglamentiem (shēmu rāmjiem) pārvērš vārdos uzsvērto nepieciešamību pēc izmaiņām gan izglītības sistēmā kopumā, gan arī mācību saturā un pedagogu darbībā, fikcijā (atsevišķi izņēmumi nespēj radīt izmaiņām nepieciešamo kritisko masu). Lai sistēmā kaut kas mainītos pēc būtības, ne pēc formas, nelielajām ikdienas pārmaiņām jāsasniedz noteikta kritiskā masa, tikai tā ir iespējams lēciens uz nākamo līmeni. Tieši šīs kritiskās masas vārdā es turpinu atsegt savus un citu trūkumus, cerot, ka izmaiņas būs. Naivums, protams, bet cerība mirst pēdējā. Lai gan, tikai atjaunojot augstskolu mācību saturu, darba metodes un prasības, būtu iespējams panākt, ka jaunie skolotāju tiešām būtu jaunāki, arī noturīgāki savā pārliecībā par citādu mācīšanos. Mentoriem tiek piedāvāts ieskats dažādu līmeņu saskarsmes un sadarbības problēmās, bet pilnībā tiek ignorēts konkrēts mācību priekšmeta aspekts. Diemžēl reformas augstākajā izglītībā ir iestrēgušas Izglītības un zinātnes ministrijā un augstskolu vadību strīdā ap studiju kvalitātes vērtējumu. Diemžēl strīda ābols pat nav mācību programmu saturs vai metodika, notiek riņķa dancis ap dienišķo maizīti, jo ir pacelta giljotīna naudas pīrāga apcirpšanai. Situācijas, kurās augstskolas regulāri sevi reformētu, ir liels retums. Tiesa gan, cerību vieš fakts, ka vismaz daži studenti (paldies Zanei Baltgailei par uzdrīkstēšanos) publiski runā par savu izpratni un prasībām augstskolu mācību saturam. Vai viņus sadzirdēs?! Domāju, ka ikviens pedagogs, domājošs students varētu šo sarakstu papildināt. Tā ka reālas un mūsdienīgas augstskolu reformas ir tikai attieksmes jautājums. Droši vien arī augstskolu iekšējās situācijas atspoguļojums, jo te strādājošajiem mācībspēkiem būtu jāmaina savs sen izstrādātais kursu saturs, turklāt gan pēc būtības, gan arī pēc formas. Kāpēc darba kvalitātes jautājumi tiek aktualizēti tikai vispārizglītojošo skolu līmenī? Mana lielākā problēma ir nesapratne, kā var nesakārtot vienkāršas un loģiskas lietas Piemēram: 1. Kāpēc augstskolas, kas māca pedagogus, neseko reālajam pieprasījumam, vismaz periodiski interesējoties par skolu vajadzībām (atgriezeniskā saite)? 2. Kāpēc netiek pārskatīta studiju praktiskā sadaļa sākot no konkrētā priekšmetā mācāmo tēmu (vismaz 50%!) satura analīzēm, lomu spēlēm, pedagoga profesijā nepieciešamu iemaņu treningiem un beidzot ar skolu praksēm? 3. Kāpēc netiek konkretizētas, pārskatītas un papildinātas ar vērtēšanas kritērijiem amatu aprakstos uzskaitītās prasības pedagoga darbam, tās attiecinot arī uz topošajiem pedagogiem? 4. Kāpēc diplomu ar ierakstu pedagogs neizsniedz tikai pēc gada reālas prakses? Patlaban pedagoģiskās augstskolas diploms ir tikai dokuments, kas apliecina iepazīšanos ar noteikta apmēra teorijas kursu, arī īsu ieskatu skolas ikdienā jau skolotāja statusā. Tā ka ieraksts skolotājs, maigi izsakoties, ir maldinošs. Domāju, ka augstskolas gadu desmitiem iet pa jau iestaigātu un patiesībā vienkāršotu ceļu, piedāvājot tīru teoriju, bet praktiskas nodarbības, tostarp reālu mācību metodiku, izsniedz kā garšvielas ēdiena uzlabošanai. Ja students nav izvēlējies akadēmisko izglītību, tad teorijai vajadzētu pildīt garšvielu lomu, bet praksei kļūt par pamatēdienu, vai vismaz ievērot 16

17 proporciju 1:1. Manuprāt, obligāto mācību kursu piedāvājums vispār ir atkarīgs no konkrētās augstskolas iespējām (ir pasniedzējs studenti pacietīgi klausās jau pieminēto Pedagoģijas vēsturi), nevis mūsdienīgai izglītībai izvirzītajām prasībām (vai prasības vispār ir formulētas?). Manā darba pieredzē nav gadījuma, ka kāda no pedagoģiskajām augstskolām būtu izrādījusi interesi par skolu vajadzībām, kaut vai tikai aptaujājot strādājošos pedagogus. Situāciju ap studentu viedokli Zane Baltgaile jau aprakstīja. Būtiskāks reālajam darbam ir metožu izmantojums atbilstoši tai vai citai konkrētai klasei, stundas mērķim un mācību tēmai. Diemžēl šāds studentu mācību stils ir liels retums. Jo tas prasa citu sagatavotību, arī pietiekamu skolas darba pieredzi. Lai gan risinājums ir elementārs, jo teoriju students pats var izlasīt no pirmavotiem vai lekciju konspektiem, kurus sagatavotu pasniedzēji. Pēc tam to var pārspriest, analizēt un apaudzēt ar praktiskiem situāciju aprakstiem, radot jēgu un vajadzību pēc konkrētām zināšanām. Par metodiku ir sakāms tas pats. Ir, protams, labi iepazīt daudzveidīgo piedāvājumu, un te pat iederas arī metodisko paņēmienu klasifikācija, bet būtiskāks reālajam darbam ir metožu izmantojums atbilstoši tai vai citai konkrētai klasei, stundas mērķim un mācību tēmai. Diemžēl šāds studentu mācību stils ir liels retums. Jo tas prasa citu sagatavotību, arī pietiekamu skolas darba pieredzi. Vai visiem pedagoģisko augstskolu pasniedzējiem tāda ir? Praktizējošus pedagogus nemēdz pieaicināt pat seminārnodarbību vadīšanai, laikam roka neceļas pārdalīt algu fondu. Skolu prakses norises ir stipri aizkavējušās iepriekšējā gadu simtā Arī tā sauktās skolu prakses norises ir stipri aizkavējušās iepriekšējā gadu simtā gan pēc apmēra, gan satura un profesionālā nodrošinājuma. Tikai Autors: pēdējos pāris gadus Eiropas Sociālā fonda nauda tiek izmantota skolotāju mentoru sagatavošanai, lai gan arī šeit pietrūkst praktiskā aspekta. Mentoriem tiek piedāvāts ieskats dažādu līmeņu saskarsmes un sadarbības problēmās, bet pilnībā tiek ignorēts konkrēts mācību priekšmeta aspekts. Tā ka praksi joprojām var raksturot ar latvisku teicienu dari, kā es (lai gan precīzāk būtu kā māku, tā...). Turklāt topošā skolotāja skolas prakses vērtējumam nav nekādu seku attiecībā uz augstskolas diploma izsniegšanu (vismaz nezinu nevienu gadījumu, ka kāds students prakses zemā vērtējuma dēļ nebūtu saņēmis kāroto dokumentu). Kāpēc jauns skolotājs netiek mērķtiecīgi veidots augstskolās? Zināma ietekme uz skolotāju, protams, ir arī likumiem, kas nosaka visiem vienlīdzīgas tiesības uz darbu iegūtajā profesijā, nepieļaujot sijāšanu rakstura īpašību dēļ. Loģika ir, nevar taču neuzņemt pedagoģijas studijām jaunieti tikai tāpēc, ka viņš mēdz dušā dziedāt. Tomēr, nenoliedzami, pedagoga darbā ļoti būtiskas ir tieši personības īpašības prasme savaldīties (psiholoģiskā noturība), spēja dalīt uzmanību (reaģēt uz izglītojamo vajadzībām) utt., daudz nepieciešamu (skat. pedagoga amata aprakstus), daļēji arī testējamu īpašību. Diemžēl par šo aprakstu pat neieminas uzņemšanas procesā, un tas tiek tikai pārrunāts kādā no pedagoģijas kursiem, visbiežāk ļaujot topošajiem skolotājiem aprakstīt, cik unikāli ideāliem viņiem jābūt. Lai gan pat manā jau tik senajā studentes pieredzē ir anketas un testi, kas ļauj 17

18 izzināt vispirms sevi, tad arī citus. Ja šiem jautājumiem pievērstu nopietnāku uzmanību, dažkārt augstskolām, protams, vajadzētu izsniegt izglītības dokumentus ar ierakstu nerekomendē darbam skolā. Daudzos un dažādos psiholoģijas teorētiskos kursus var padarīt noderīgus topošā skolotāja personības īpašību, darbam nepieciešamu iemaņu attīstīšanā. Modelējot situācijas, analizējot reālus gadījumus no skolu prakses u. tml. Kāpēc tā nenotiek? Kāpēc jauns skolotājs netiek mērķtiecīgi veidots augstskolās, kas ir apņēmušās to darīt? Netiek piedāvātas atklātās stundas Autors: Vēl es nesaprotu, kāda jēga ir dažādajiem starpvalstu projektiem un pieredzes apmaiņai, ja izglītības saturs un reālais mācību process paliek aiz kadra. Tā vietā, lai iepazītu dažādu valstu pieredzi, analizētu to pēc izglītības mērķiem un satura, mēs interesējamies tikai par tehnoloģijām, jauniem terminiem vecajām mācību metodēm. Vienlaicīgi atkal un atkal ar nepamatotu lepnumu uzsverot, ka piedāvājam sarežģītāku un augstāku zināšanu līmeni. Ignorējot faktu, ka mūsu skolēni neprot šis zināšanas izmantot. Starp citu, nekur netiek piedāvātas atklātās stundas (mēs tikai drīkstam uz īsu brīdi ieskatīties mācību nodarbībās), kas ir mūsu darba kvalitātes kontroles sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Laikam jau ikviens profesionāls un cilvēktiesībās izglītots pedagogs saprot, ka mācību stunda ir ierobežotas cilvēku grupas pietiekami intīms sadarbības process, kuru ikviena iejaukšanās no malas pārveido, pat izjauc. Tas, kādi dati tiek fiksēti stundas vērošanas kartēs, vai kā nu tās tiek sauktas, ir terminoloģiski modernizēts atavisms. Bet tā ir tēma atsevišķai sarunai. Stundu vērošanu un analīzi pieminu situācijas absurduma dēļ. Jauns skolotājs, kuram studijas pagājušas lekcijās un apgūstot stundas teorētiskās sadaļas, metožu klasifikāciju u. c. zinības, praktiskajā darbā ir spiests meklēt kādu savu metodiku (gluži kā ezītis miglā). Pēc īsākas vai garākas praktizēšanās viņš tiek pakļauts tikpat teorētiskai sava darba analīzei. Kāda loģika? Un kāds iecerētais rezultāts? Skolotāja situācija ir tik nenoteikta, ka nav pat īsti skaidrs, kā joprojām strādājam. Esam kā diegā piekārti gaisa baloni nav zināms ne tas, vai diegs izturēs, ne tas, no kuras puses pūtīs vējš, kad tas pārtrūks. Un vēl katrs, kura pārziņā ir naudas sadale, var mesties šo gaisa balonu pārkrāsot vai pat no jauna piepūst. Tāpēc ērti jūtas tieši slotniekotāji (skat. gradāciju raksta beigās), kuri iet uz darbu, kaut ko stāsta, raksta, rēķina... atbilstoši apgūtajām un reglamentētajām shēmām. Liek veidot mapi ar darba apliecinājumiem veido. Liek rādīt atklātās stundas rāda. Liek klausīties un apspriest citu labu vai ne tik labu pieredzi apspriež... Turklāt tas attiecas ne tikai uz skolotājiem, tā dzīvo arī skolu vadītāji. Nejautājot un nevērtējot. Ne tikai tāpēc, ka jautājumu nav, bet arī tāpēc, ka jautājumi un skaļi izteikti vērtējumi tiek sodīti. Bieži tieši šāda attieksme ir noteicošā, tāpēc jaunajiem ir jābūt ļoti stipriem savā pārliecībā, lai pievienotu savu artavu kritiskās masas radīšanā. Tikai kā šādu izturību iegūt? Vai tieši tāpēc jauni nav tieši vecie un pieredzējušie? Kāda jēga ir dažādajiem starpvalstu projektiem un pieredzes apmaiņai, ja izglītības saturs un reālais mācību process paliek aiz kadra. Var, protams, un vajag prasīt citu attieksmi valsts līmenī pret izglītību kopumā un arī pret tās nesējiem. Mainīt vismaz normatīvo dokumentu līmenī. Ja tas uzreiz nemainīs esošo situāciju, tad vismaz radīs kādu perspektīvu, atbrīvos telpu kādas novecojušas shēmas demontāžai. Kopumā gan jāsecina: ja nemainīsies jauno skolotāju sagatavošana un strādājošo vērtēšana, ja netiks izvirzītas augstākas prasības skolu u. c. vadītājiem, arī vietniekiem, tostarp sekots, cik lielā mērā skolas darbinieku saraksts kļūst ģimenisks, ja netiks nodrošināta objektīva un mērķtiecīga atgriezeniskā saite visos līmeņos, nekādu izmaiņu nebūs. Kritiskās masas kausā nonāks tikai sīki putekļi. Mans tēvs mēdza teikt, ka ir vīri, vīreļi un kurpnieķeļi. Ja par skolotājiem, tad būtu skolotāji, skolotājiņi un... slotniekotāji (maza skolnieciņa izdomāts vārds), kuru dzīves mērķis ir īstajā brīdī izteikt pareizās replikas. Kā nekļūt par slotniekotāju, jautājums gluži vai hamletisks. Bet censties vajag. 18

19 metodiskie materiāli Kā saistoši un interaktīvi par naudas lietām mācīt sākumskolā "Nauda priekšmets, ar kuru var nopirkt ēdienu, mantas, priekšmetus, puķes, grāmatas." "Bankomāts tāda mašīna, kas dod cilvēkiem naudu." (no konkursa klases skolēniem "Mana vārdnīciņa" finālistu darbiem) Antra Slava, Latvijas Bankas ekonomiskās izglītotības interneta vietnes Naudas skola redaktore Bērns pirmo reizi ar jautājumiem par naudu saskaras jau pirms skolas. Naudaszīmes vecāku makos, nauda kā brīnumlīdzeklis, kas palīdz mammai vai tētim sagādāt kāroto lietu veikalā, bērnam uzdāvinātās monētas, ko iemest cūciņā, pieredze, ar kuru jaunais cilvēks jau ierodas skolā. Un, protams, viņš ienāk skolā arī ar lielu interesi par naudu uzzināt arvien vairāk. Ko sākumskolas skolēnam būtu svarīgi iemācīt par naudu? Pārsvarā ar finanšu pratību saprot personīgo finanšu pārvaldīšanas prasmes (esmu no pedagogiem arī dzirdējusi, ka skolēnam jāiemāca tikai nopelnīt naudu un pareizi to izlietot), taču, manuprāt, ar to vien nepietiek. Finanšu pratība ir tādu zināšanu un prasmju kopums, kas ļauj izprast ar naudu saistītos jautājumus, pieņemot personas finansiālo stabilitāti ietekmējošus lēmumus (definīcija no ekonomiskās izglītotības portāla Mūsu finansiālo stabilitāti ietekmē gan valsts, gan dažādi ekonomiskie procesi pasaulē. Sākumskolas skolēnam šie jautājumi nav jāizskaidro ļoti dziļi, taču atbilstošas domāšanas ievirzi, manuprāt, noteikti jāsāk veidot. To, ka sākumskolas skolēniem ir interese par ikdienā lietojamo naudu arī apkārt notiekošo ekonomisko procesu kontekstā, apliecina Latvijas Bankas apmeklētāju centrā Naudas pasaule jaunāko klašu skolēnu uzdotie jautājumi un izteiktie viedokļi. Tie arī parāda, par kādām tēmām sākumskolā jāmāca. Apgūstamās tēmas: "Man lats patīk labāk nekā eiro, jo ir smukāks." Kas ir nauda (ekonomiskie, sociālie, emocionālie aspekti, naudas funkcijas)? Monētu un banknošu drošības pazīmes (latam un eiro). "Mums taču vienalga vajadzēs pirkt par mūsu eiro citus eiro!" "Kad ieviesīs eiro, kontā visa naudiņa latos pazudīs?" "Kāpēc nevar sadrukāt naudu tik daudz, lai visiem pietiktu?" "Cik pie jums bankā maksā nauda?" Eiro darbības principi (eiro banknošu vienotais dizains, eiro monētu dizains, reversu dažādība, Latvijas eiro monētu dizains). Valūtas (naudas) maiņa. Kā tiks mainīti lati pret eiro (arī cūciņā sakrātie lati)? Naudas vērtība (pirktspēja, cenu pārmaiņas jeb inflācija). Kā rodas nauda tautsaimniecībā? Budžeta plānošana (personīgais un valsts budžets), naudas plūsma. Kā mācīt par naudu? Aplūkojot finanšu pratības definīciju, atslēgas vārdi izprast ar naudu saistītos jautājumus un pieņemt lēmumus ļauj skolotājam atbildēt uz apakšvirsrakstā formulēto jautājumu. Ikviena metode, kas ir vecumam atbilstoša, vizuāli interesanta, līdzdarboties aicinoša un māca pieņemt lēmumus, veicinās vajadzīgā rezultāta sasniegšanu. Sākumskolas skolotājs vislabāk pratīs izvēlēties no plašā materiālu klāsta saviem skolēniem piemērotākās metodes. Es savukārt skolotājiem izvēlei piedāvāšu materiālus, kas ir atrodami Latvijas Bankas ekono 19

20 miskās izglītotības interneta vietnē Naudas skola ( apkopotus pa iepriekš minētajām tēmām. Pretviltošanas pazīmes banknotēm skolēni visefektīvāk apgūs, izpētot Eiropas Centrālās bankas (ECB) veidotu interaktīvo prezentāciju par eiro banknošu pretviltošanas pazīmēm un izspēlējot spēli Vai spēj atšķirt viltotu banknoti no īstas?. Lata banknošu pretviltošanas pazīmes skolēniem var nodemonstrēt, izmantojot gan VISC veidotās prezentācijas (parādītas trīs pretviltošanas pazīmes, kuras ikviens naudas lietotājs var viegli pārbaudīt), gan Naudas skolas sadaļas Izproti apakšsadaļā Centrālā banka/skaidrās naudas aprite esošo vizuālo uzskates materiālu. Sākumskolas skolēnu maciņos tomēr visbiežāk būs tieši monētas. Monētu drošības pazīmes ir cieši saistītas ar monētu dizainu. Tādēļ skolēniem jāiepazīst monētu abu pušu (aversa un reversa) attēli. Svarīga pazīme ir arī monētu jostas veidols. Lata monētu dizaina izpētei iesaku izmantot jau minētās prezentācijas Nauda un mēs. Vietnē Naudas skola ir izveidota sadaļa Mazā naudas ābece, kurā videomateriāli un spēles ir saturiski piemēroti sākumskolas skolēniem. Skolotājs var izvēlēties, vai konkrētās tēmas saturu skolēni labāk uztvers, skatoties videofilmas un spēlējot spēles, vai arī skolotājs var veidot savu stundu, par pamatu izmantojot Valsts izglītības un satura centra (VISC) veidotās PowerPoint prezentācijas un darba lapas skolēniem (sadaļā Skolotāju istaba). Videofilma Naudas evolūcija ir skolēnu veidota animācijas filma, kas arī pašiem jaunākajiem skolēniem atklās bartera un naudas kā universāla darījuma starpnieka lomu. Filmas Kā top banknotes?, Kā top monētas? un interaktīvo infografiku Kur kalta nauda? es ieteiktu izmantot sākumskolas pēdējās klasēs kā papildu informāciju. Izskaidrojot eiro monētu dizainu un darbības principus, svarīgi uzsvērt, ka galvenā monētas puse (averss) visām valstīm, kas ir ieviesušas eiro, ir vienāda, bet otrā pusē (reversā) katra valsts var izvēlēties likt savus attēlus. Neskatoties uz šo dažādību, visas eiro monētas ir izmantojamas kā maksāšanas līdzeklis visās eiro ieviesušajās valstīs. Latvija uz savām eiro monētām vienā pusē attēlos simbolus, kas jau ir redzami uz lata monētām, taču pēc eiro ieviešanas Latvijā veikalā kā naudas atlikumu varēs saņemt monētas arī ar citu valstu izvēlētiem simboliem. Tādēļ monētu dizaina dažādības izpēte ir svarīga. No pieredzes varu teikt, ka visus eiro monētu reversa zīmējumus ātri un viegli iegaumēt nav iespējams. Tādēļ pats būtiskākais ir mācēt atpazīt Latvijas eiro monētas, pazīt eiro monētu 20

21 aversa puses attēlus, bet reversa zīmējumu atpazīšanu var trenēt, vairākkārt spēlējot vietnē piedāvātās spēles. Skolotājs var arī izveidot speciālas kartītes ar monētu attēliem un izmantot tās klātienes spēlēm klasē. Latvijas Banka, gatavojoties eiro ieviešanai Latvijā, plāno visām skolām izsūtīt dažādus vizuālos uzskates materiālus par eiro monētām un banknotēm, kā arī materiālus, kas izskaidros naudaszīmju nomaiņas praktiskos aspektus. Pašlaik vietnē Naudas skola, sadaļā Skaties ir vairākas raidījuma Naudaszīmes īsas videografikas, kas palīdzēs skolotājiem pilnveidot savas zināšanas par eiro un norisēm eiro zonā. Pirms izskaidrot lata un eiro valūtas kursu, iesaku izmantot VISC veidotās prezentācijas Apdomīgs bankas klients (10 11 gadu veciem bērniem) materiālus par naudas maiņu ar citplanētiešiem. Vienkāršs matemātikas uzdevums, un naudas maiņas pamatprincipi kļūst saprotami. Naudas vērtība, kā tautsaimniecībā rodas nauda, budžeta plānošana, mācot arī pirmo izpratni par naudas plūsmu, nodokļu loma tās ir tēmas, kuras ir iespējams sākt apgūt sākumskolas vecākajās klasēs. Apmeklētāju centra Naudas pasaule pieredze rāda, ka klases skolēni ECB veidoto animācijas filmu par cenu stabilitāti skatās ar interesi un izpratni, taču skolotājs var izmantot arī vecākiem skolēniem domātās filmas par inflāciju. Lai uzskatāmi nodemonstrētu klasē naudas drukāšanas nevēlamo ietekmi, skolotājs var organizēt izsoli klasē (var izsolīt saražotās konfektes, augļus, krāsainas uzlīmes u. tml.). Mainoties skolēnu rīcībā esošajai spēļu naudai, mainīsies cenas par vienu izsolē piedāvāto priekšmetu, un tā skolēni sapratīs, ka vairāk naudas maciņā vēl nenozīmē arī nopirkt vairāk preču. Ja jums ir priekšlikumi, kā pilnveidot interneta vietnes Naudas skola piedāvāto materiālu saturu, vai rodas jautājumi par esošajiem materiāliem, Latvijas Bankas un ECB piedāvātajiem informatīvajiem materiāliem, aicinu rakstīt Naudas skolas redaktoram: Vēlu radošu mācību procesu! 21

22 KĀ DAŽĀDOT MICROSOFT POWERPOINT PREZENTĀCIJU DEMONSTRĒŠANU SKOLĀ Kurš gan no mums neizmanto Microsoft PowerPoint programmu? Gan skolēnu, gan skolotāju visvairāk iecienītais prezentāciju veidošanas rīks pēdējā laikā tiek visādi kritizēts, galvenokārt lietotāju neprasmes dēļ. Tomēr tas joprojām ir ārkārtīgi populārs skolas ļaužu vidū, tādēļ piedāvāju iespējas izmantot PowerPoint interesantāk un neparastāk. Baiba Svenča, Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatore, Aizkraukles novada ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Viena no šādām iespējām ir izmantot PowerPoint spraudni pptplex, kas ir lejuplādējams bez maksas no details.aspx?id=28558#overview. Lai gan Microsoft speciālisti to ir radījuši jau pirms laba laika, tas tiek nepelnīti maz izmantots. pptplex SKOLOTĀJIEM IR NODERĪGS, JO TAS ĻAUJ: 1) atvērt uz ekrāna vairākas prezentācijas vienlaikus, kas ir īpaši noderīgi laika taupīšanai stundā, ja vairākiem skolēniem ir jādemonstrē savas prezentācijas (prezentācijas ielādēt un atvērt var jau starpbrīdī, un stundas sākumā visas prezentācijas jau būs redzamas uz viena ekrāna); 2) slaidus pievilkt tuvāk un tālāk (zoom in/out), koncentrējot uzmanību uz svarīgākajiem punktiem; 3) ierastās lineārās slaidu demonstrēšanas vietā izmantot atraktīvāku un spraigāku metodi, kas atgādina populārā digitālā rīka Prezi demonstrēšanas manieri. Pēc lejuplādēšanas un instalēšanas spraudnis pats atradīs savu vietu jūsu PowerPoint programmā. To atverot, PowerPoint rīku joslā jūs ieraudzīsiet pptplex pogu (labajā malā). Uz to klikšķinot, jums atvērsies šāda pptplex rīku josla: DIVI VIENKĀRŠĀKIE PPTPLEX IZMANTOŠANAS VEIDI, KO VAR APGŪT IKVIENS SKOLOTĀJS 1. Vienas prezentācijas demonstrēšana: 1. solis atveriet PowerPoint. Atveriet savu prezentāciju caur File > Open. Piemērā es izmantoju savu veidoto radošās rakstīšanas angļu valodā prezentāciju (angļu valodas skolotāji, kuri vēlas to izmantot savās stundās, var to lejuplādēt no 22

23 2. solis - atveriet pptplex rīku joslu un klikšķiniet uz cilni From Overview. Uz ekrāna tiks parādīti visi jūsu prezentācijas slaidi. Tas izskatīsies šādi: 23

24 3. solis rīkojieties ar peli, tā slaidus var pievilkt tuvāk vai tālāk, ar dubultklikšķi var pietuvināt jebkuru vajadzīgo slaidu maksimālajā lielumā. Klikšķis ar peles labo taustiņu noliks slaidu atpakaļ. Ar kursora vadības taustiņiem uz tastatūras var staigāt pa prezentāciju uz priekšu vai atpakaļ. Iziet no prezentācijas skata var ar Esc pogu. 2. Vairāku prezentāciju vienlaicīga demonstrēšana: 1. solis atveriet jaunu PowerPoint prezentāciju un atveriet arī pptplex rīku joslu. Vispirms jāsagatavo fons (to var arī nedarīt, atstājot fonu baltu), klikšķinot uz Canvas Background. No piedāvātajiem foniem iesaku izvēlēties vienkāršo Custom Simple, jo to var viegli modificēt. Izvēlētajam fonam var arī nomainīt krāsas, ja ir vēlēšanās. 2. solis kad pirmais slaids ar fonu ir gatavs, pptplex rīku joslā klikšķinām uz Add Live Content. Sameklējiet savā datorā prezentāciju, kuru gribat atvērt, un izvēlieties to ar Open. Nākamajam slaidam, tāpat izmantojot Add Live Content, izvēlieties citu prezentāciju, atveriet to. Tā pievienojiet tik prezentāciju, cik jums nepieciešams. Šim piemēram es izvēlējos četras prezentācijas par angļu valodas gramatikas tēmu, kuras izmantoju atkārtošanai vienā mācību stundā. Izdzēsiet tukšos slaidus, kas jums nav vajadzīgi. Pēc prezentāciju pievienošanas jūs iegūsiet šādu skatu: 24

25 3. solis kad visas prezentācijas ir ielādētas, klikšķiniet uz cilni From Overview. Uz ekrāna parādīsies visas jūsu pievienotās prezentācijas: 4. solis zem katras prezentācijas ir divas mazas navigācijas pogas Previous un Next, kas ļauj staigāt uz priekšu un atpakaļ vienas prezentācijas ietvaros. Attēlā redzams atvērts prezentācijas slaids ar navigācijas pogām apakšā: 25

26 5. solis ar peles dubultklikšķi var pievilkt izvēlēto prezentāciju maksimālajā lielumā, ar virzienu taustiņiem var pāriet no vienas prezentācijas uz nākamo gan horizontāli, gan vertikāli. Klikšķinot ar peles labo taustiņu, var attālināt prezentāciju sākuma stāvoklī. Iziet no prezentācijas režīma var ar Esc pogu. Tādējādi, izmantojot pptplex, var pāriet no vienas prezentācijas uz otru vai trešo, bet, kad atgriezīsieties, jums nebūs jāsāk viss no sākuma, jo būs redzams tas slaids, kuru atvērāt kā pēdējo. Ar šo spraudni ir iespējams arī atvērt uz ekrāna vairāku prezentāciju dažādus slaidus vienlaikus. Skolotājiem, kurus interesē tehnoloģijas un kuri interesējas par jaunākajiem un populārākajiem prezentāciju rīkiem, iesaku apskatīties manu Scoop.it tīmekļa lapu, kurā esmu savākusi un anotējusi visus labākos digitālos rīkus, kurus ērti izmantot izglītības procesā: Raksts sagatavots Izglītības iniciatīvu centra projekta Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatori ietvaros. Vairāk informācijas par projektu un mācību iespējām: Dziesmas no skolotājas krājuma Maija Kīne, Krustpils pamatskolas mūzikas un sociālo zinību skolotāja Jauka dzīvīte Īrisa Hartmane Maija Kīne 6 E 1.Mam F - mai kat- liņš, a B E - da - ti - ņa, Tē-tim ā- murs, at - slē -dzi- ņa, A-biem mī - ļa B7 G A B E va - lo - di - ņa, a -biem mī - ļa va - lo - di - ņa, A a-biem mī-ļa va -lo - di - ņ a. 2.Māsai- lelle Anitiņa Brālim- gudra grāmatiņa, Abiem mīļa valodiņa. 3.Mammai silts un sirsnīgs skats, bet Tētim vienmēr padoms labs, Abiem mīļa valodiņa. 4.Bērniem smieklu vācelīte, Čaklumiņa stabulīte, Visiem mīļa valodiņa! 26