8 IZPĒTE Latvijas ligzdojošo putnu uzskaites: parasto putnu skaita pārmaiņas Ainārs Auniņš Teksts un foto Ir apritējis jau desmit gadu, kopš
|
|
- Mihels Celmiņš
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 8 Latvijas ligzdojošo putnu uzskaites: parasto putnu skaita pārmaiņas Ainārs Auniņš Teksts un foto Ir apritējis jau desmit gadu, kopš Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) uzsāka ligzdojošo putnu uzskaites programmu. Šāda programma nepieciešama, lai iegūtu galvenos populāciju raksturojošos rādītājus skaitu un skaita pārmaiņu tendences par lielu un nozīmīgu daļu no Latvijas putnu sugām. Šī programma vērsta uz mūsu parastākajām sugām, kuras sastopamas tik bieži, lai iegūtu pietiekamus datus vairākos desmitos nejauši izvietotu maršrutu visā valsts teritorijā. Uzskaites veiktas jau desmit ligzdošanas sezonu, un tas ļauj novērtēt putnu populāciju pārmaiņas, kas notikušas pēdējo deviņu gadu laikā no līdz gadam. Šīs zināšanas palīdz LOB definēt prioritātes putnu aizsardzībā, jo dod objektīvus, skaitliskus datus, kurus nevar noraidīt kā subjektīvus, tendenciozus vai viena eksperta viedokli. Šo datu iegūšanā iesaistījušies vairāki desmiti putnu pazinēju, jo iesaistīties var jebkurš, kas pazīst putnus. Arī datu ieguves metodika (Auniņš, 2009) un pati datu apstrāde ir dokumentēta un caurspīdīga, tāpēc rezultātu nav pamata apšaubīt. Kantāns, Oskars Keišs, Viesturs Ķerus, Ingmārs Ķiecis, Jānis Ķuze, Edgars Lediņš, Valdis Lukjanovs, Sintija Martinsone, Ieva Mārdega, Aivars Meinards, Īrisa Mukāne, Jānis Priednieks, Jānis Reihmanis, Ginta Sirmane, Elīze Spridzāne, Antra Stīpniece, Māris Strazds, Marina Šiļina, Mārcis Tīrums, Ilze Vilšķērste, Viesturs Vintulis un Ģirts Zembergs gadā uzskaites veiktas 39 uzskaišu maršrutos. No tiem četras pilnas uzskaites veiktas 22 maršrutos, bet trīs uzskaites veiktas vēl 12 maršrutos. Līdzīga dalībnieku aktivitāte saglabājas pēdējās trīs sezonas. Lai arī tā nodrošina pietiekamus datus parastāko sugu skaita un tā pārmaiņu tendenču aprēķināšanai, tomēr lielāks aktīvo maršrutu skaits paaugstinātu vērtējumu ticamības līmeni un palielinātu sugu skaitu, kam vērtējums ir iespējams. Maršrutu ģeogrāfiskais izvietojums joprojām ir nevienmērīgs. Samērā labi pārstāvēta ir Rīgas apkārtne un arī daži citi reģioni, bet Latvijas dienvidaustrumos nav neviena aktīva maršruta. Maz ir arī Rietumkurzemē un Vidzemes centrālajā daļā (1. attēls). Šajā ziņojumā ietverta skaita pārmaiņu tendenču analīze 101 Latvijā ligzdojošo putnu sugai. Laika posmā no līdz gadam ligzdojošo pāru skaits statistiski mainījies 37 sugām desmit sugām tas ir samazinājies, bet 27 palielinājies. Vēl desmit sugām populācija šajā periodā bijusi stabila, bet pārējām tendences nebija iespējams klasificēt vai nu šo sugu populāciju lielumi svārstījušies plašā amplitūdā, vai arī populācijas indeksa kļūdas intervāli bija pārāk plaši. Reģistrētās pārmaiņas visām analizētajām sugām apkopotas 1. tabulā. Šajā laika periodā skaits būtiski samazinājies mežirbei, parastajai ūbelei, melnajai dzilnai, dižraibajam dzenim, mazajam dzenim, koku čipstei, čuņčiņam, vītītim, purva zīlītei, un egļu krustknābim (1. tabulā atzīmētas ar sarkanu). Daļai šo sugu, piemēram, mežirbei, koku čipstei un egļu krustknābim, šāda tendence saglabājas jau vairākus gadus pēc kārtas un ir ziņota jau iepriekš (Auniņš 2013, 2012). Citām skaita kritums vērojams tieši pēdējos gados, piemēram, parastajai ūbelei un purva zīlītei. Paldies visiem programmas dalībniekiem! gada uzskaišu sezonā tās veikuši (izcelti visu četru uzskaišu veicēji) Margarita Baltā, Aija Bensone, Agnis Bušs, Andra Čaupale, Andris Dekants, Inga Freiberga, Helmuts Hofmanis, Māris Jaunzemis, Imants Jakovļevs, Aigars Kalvāns, Elvijs 1. attēls. Ligzdojošo putnu monitoringa uzskaišu maršruti gadā.
2 9 Satraucoši, ka visas šīs sugas, t. sk. arī trīs no mūsu dzeņu sugām, lielākā vai mazākā mērā saistītas ar meža ekosistēmu. Daļai šo sugu, piemēram, parastajai ūbelei un koku čipstei, samazināšanās tendence vērojama arī Eiropā kopumā, bet citām (purva zīlītei, melnajai dzilnai un dižraibajam dzenim) citur Eiropā tā ir augšupejoša, tāpēc liecina, ka samazināšanās problēmu iemesli meklējami tepat Latvijā. Meži ir vienīgā ekosistēma, kuras putnu sugām pēdējos 9 gados konstatēta statistiski ticama skaita samazināšanās tendence, citās ekosistēmās šādu sugu nav (3. attēls A). 3. attēls. Klasificēto ligzdojošo putnu skaita pārmaiņu tendenču proporcijas, grupējot sugas pēc to piederības ekosistēmām (A) un pēc ziemošanas vietām (B). Dalījums kategorijās ir nosacīts, jo daļa sugu neiekļaujas tikai vienā no kategorijām, tādos gadījumos suga iedalīta kategorijā, pie kuras, domājams, pieder lielākā daļa īpatņu. 2. attēls. Dažu sugu ar skaita samazinājuma tendenci populāciju indeksi gadā. Dižraibais dzenis ir viena no trim dzeņu sugām, kam vērojama skaita samazināšanās tendence.
3 10 Pārmaiņu tendence 4. attēls. Skaita pārmaiņu tendenču sadalījums Latvijā ligzdojošajām putnu sugām, klasificējot sugas pēc to ziemošanas vietām. Dalījums kategorijās ir nosacīts, jo daļa sugu ieņem starpstāvokli starp kategorijām. Zināms, ka Eiropā ligzdojošajiem putniem, kuri ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, ir caurmērā sliktākas populāciju pārmaiņu tendences nekā Eiropā vai tās tuvumā ziemojošajām sugām (Sanderson et al. 2006). Aplūkojot šādā griezumā Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu rezultātus (4. attēls), redzam, ka vienīgā grupa, kas uzrāda caurmērā zemākus tendenču vērtējumus, ir nometnieku kategorija, kas ietver arī daļējos migrantus. Šajā grupā arī ir vislielākā sugu proporcija, kurām konstatēta statistiski būtiska skaita samazināšanās tendence (3. attēls B). Lai arī caurmēra populāciju pārmaiņu tendences neatšķiras starp Eiropā un Āfrikā ziemojošajām migrējošajām putnu sugām, tomēr starp pēdējām bija sugas ar statistiski būtisku skaita samazināšanās tendenci, bet starp Eiropā ziemojošajām tādu nebija. Aplūkotajā laika periodā populācija bijusi stabila dzeguzei, lauku cīrulim, baltajai cielavai, sarkanrīklītei, lakstīgalai, lukstu čakstītei, dziedātājstrazdam, svirlītim, zeltgalvītim un dzeltenajai stērstei. Savukārt lielais pieaugošo sugu skaits, iespējams, neraksturo patieso tendenci, bet varētu būt saistīts ar putnu pamanīšanas spēju uzlabošanos pirmajos uzskaišu 1. tabula. Populācijas lieluma pārmaiņas 101 sugai gadā. Salīdzinot ar gadu, salīdzinot ar gadu, vidējā ikgadējā pārmaiņu tendence (laika periodiem un ) un uzskaišu maršrutu skaits, kuros suga konstatēta kā ligzdotāja. Ar krāsām izceltas tās sugas, kam tendence vismaz vienā no periodiem ir statistiski ticama, sugas, kam ligzdojošo pāru skaits pieaug, apzīmētas ar zilu, kam samazinās ar sarkanu, bet kam stabils ar zaļu krāsu. Treknrakstā izceltas sugas, kurām pārmaiņas uzskatāmas par straujām. Latviski Latīniski Pārmaiņa salīdzinājumā ar 2005.g. (%)* Pārmaiņa salīdzinājumā ar 1995.g. (%) Vidējā ikgadējā tendence (%) LLPU maršrutu skaits Baltais stārķis Ciconia ciconia 59,82 63,64 3,82/0,75 50 Meža pīle Anas platyrhynchos 72,40 6,63 55 Gaigala Bucephala clangula 299,59 26,94 15 Lielā gaura Mergus merganser 513,53 21,84 11 Niedru lija Circus aeruginosus 93,43 4,20 27 Vistu vanags Accipiter gentilis -66,34-10,05 16 Zvirbuļvanags Accipiter nisus -8,32 1,52 31 Peļu klijāns Buteo buteo -25,21-56,11-3,49/-3,84 56 Mežirbe Bonasa bonasia -80,16-13,67 35 Rubenis Tetrao tetrix 87,82 0,95 24 Paipala Coturnix coturnix -44,81-4,55-5,64/5,62 13 Grieze Crex crex 21,65 42,83 3,46/-0,90 47 Dzērve Grus grus 50,93 4,91 56 Ķīvīte Vanellus vanellus -20,44 30,79-0,75/1,10 51 Mērkaziņa Gallinago gallinago 39,47 2,59 45 Sloka Scolopax rusticola 100, Meža tilbīte Tringa ochropus 15,15-0,75 46 Mājas balodis Columba livia domest, 648,7 18,42 25 Meža balodis Columba oenas 49,86 1,12 26 Lauku balodis Columba palumbus 37,84 53,15 2,52/2,03 70 Parastā ūbele Streptopelia turtur -87,93-82,04-9,71/-2,50 16 Dzeguze Cuculus canorus 5,93 1,40 68 Svīre Apus apus 88,8 11,57 28 Tītiņš Jynx torquilla 146,46 8,92 46 Pelēkā dzilna Picus canus 69,69 0,22 34 Melnā dzilna Dryocopus martius -43,87-5,68 49 Dižraibais dzenis Dendrocopos major -23,62-3,39 65 Vidējais dzenis Dendrocopos medius 888,34 19,69 21 Baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos -33,36-3,77 30 Mazais dzenis Dendrocopos minor -47,6-9,92 38 Trīspirkstu dzenis -83,08-6,58 11 Sila cīrulis Lullula arborea -31,4-2,24 44 Lauku cīrulis Alauda arvensis -10,33-13,85-0,80/-1,17 63 Bezdelīga Hirundo rustica 149,42 370,81 8,95/6,04 60 Mājas čurkste Delichon urbica 742,23 17,23 32 Koku čipste Anthus trivialis -13,05-2,35 68 Pļavu čipste Anthus pratensis 43,64-41,27-0,22/-2,51 45 Dzeltenā cielava* Motacilla flava -6,18-84,88 1,75/ -13,28 12 Baltā cielava Motacilla alba 46,24-22,19 1,54/-0,42 61 Paceplītis Troglodytes troglodytes 87,4 3,84 68 Peļkājīte Prunella modularis -14,18 1,75 58 Sarkanrīklīte Erithacus rubecula 16,35 1,54 69 Lakstīgala Luscinia luscinia 31,12 141,46 1,28/3,12 62 Melnais erickiņš Phoenicurus ochruros 1191,52 17,16 22 Erickiņš Phoenicurus phoenicurus 89,02 6,70 36 Lukstu čakstīte Saxicola rubetra 3,42 43,22-1,45/1,30 60 Akmeņčakstīte Oenanthe oenanthe 41,12 3,39 26 Melnais mežastrazds Turdus merula 33,78 3,13 69
4 11 Latviski Latīniski Pārmaiņa salīdzinājumā ar 2005.g. (%)* Pārmaiņa salīdzinājumā ar 1995.g. (%) Vidējā ikgadējā tendence (%) LLPU maršrutu skaits Pelēkais strazds Turdus pilaris 171,64 165,41 9,17/6,42 51 Dziedātājstrazds Turdus philomelos -2,67 1,59 68 Plukšķis Turdus iliacus -44,2-2,13 52 Sila strazds Turdus viscivorus 125,11 6,68 40 Kārklu ķauķis Locustella naevia 46,58 397,73 3,48/7,47 42 Upes ķauķis Locustella fluviatilis -6,14-18,93 1,04/-5,03 40 Niedru strazds Acrocephalus arundinaceus 3,12-8,32 14 Ceru ķauķis Acrocephalus schoenobaenus -19,6-26,97-1,11/-0,03 34 Purva ķauķis Acrocephalus palustris 148,74 153,59 10,98/4,90 46 Iedzeltenais ķauķis Hippolais icterina 303,96 18,20 55 Gaišais ķauķis Sylvia curruca 62,84 4,89 54 Brūnspārnu ķauķis Sylvia communis 56,84 166,51 4,35/4,50 65 Dārza ķauķis Sylvia borin 36,13 85,92 5,09/1,31 54 Melngalvas ķauķis Sylvia atricapilla 95,61 293,69 6,90/6,53 59 Svītrainais ķauķis Sylvia nisoria 589,06 10,92 14 Svirlītis Phylloscopus sibilatrix 17,36 1,82 68 Čuņčiņš Phylloscopus collybita -2,53-1,67 69 Vītītis Phylloscopus trochilus -14,82-3,51 67 Zeltgalvītis Regulus regulus 43,97 1,16 51 Pelēkais mušķērājs Muscicapa striata 24,67 6,89 44 Mazais mušķērājs Ficedula parva 126,12 9,13 36 Melnais mušķērājs Ficedula hypoleuca 39,39 5,61 61 Garastīte Aegithalos caudatus 30,55 0,11 24 Purva zīlīte Parus palustris -67,89-7,25 41 Pelēkā zīlīte Parus montanus -33,56 0,03 54 Cekulzīlīte Parus cristatus -8,31-1,89 39 Meža zīlīte Parus ater 96,85 1,56 36 Zilzīlīte Parus caeruleus 167,39 9,63 59 Lielā zīlīte Parus major 81,12 4,06 69 Dzilnītis Sitta europaea 16,37 1,66 62 Mizložņa Certhia familiaris -27,5-0,57 53 Vālodze Oriolus oriolus 48,4 4,27 57 Brūnā čakste Lanius collurio 12,62 21,16 1,02/-1,92 50 Sīlis Garrulus glandarius 8 2,91 64 Žagata Pica pica 146,4 126,17 6,44/10,77 47 Riekstrozis Nucifraga caryocatactes -32,26-5,39 17 Kovārnis Corvus monedula 142,91 14,57 17 Vārna Corvus corone cornix 74,44 125,19 4,76/5,80 64 Krauklis Corvus corax -3,08 3,67 64 Mājas strazds Sturnus vulgaris 104,07 111,57 6,09/4,25 62 Mājas zvirbulis Passer domesticus 173,54 7,32 26 Lauku zvirbulis Passer montanus 29,75 45,98 2,91/7,83 33 Žubīte Fringilla coelebs 28,14 2,54 70 Zaļžubīte Carduelis chloris 169,24 140,28 12,34/6,07 50 Dadzītis Carduelis carduelis 159,84-25,39 5,82/-2,99 35 Ķivulis Carduelis spinus 2,51 5,19 45 Kaņepītis Carduelis cannabina 294,4-35,35 6,13/-0,27 25 Egļu krustknābis Loxia curvirostra -58,28-31,6 16 Mazais svilpis Carpodacus erythrinus -20,86-46,78-3,44/-4,01 62 Svilpis Pyrrhula pyrrhula -6,99 0,70 47 Dižknābis Coccothraustes coccothraustes 194,59 15,92 41 Dzeltenā stērste Emberiza citrinella 43,15 38,70 2,14/2,63 63 Niedru stērste Emberiza schoeniclus 150,22 107,69 6,28/4,01 28 * Dzeltenajai cielavai skaita pārmaiņa dota salīdzinājumā ar gadu gados, uzskaišu veicējiem iegūstot pieredzi. Šai versijai par labu liecina fakts, ka vairākumam samērā grūto sugu reģistrēts skaita pieaugums un arī šīs pieauguma tendences straujums ar gadiem samazinās. Lai arī jaunu uzskaišu veicēju pieteikšanās līdzdalībai programmā ir ārkārtīgi nepieciešama, lai palielinātu aktīvo maršrutu skaitu un uzlabotu ģeogrāfisko pārklājumu, tikpat svarīga ir arī esošo uzskaišu veicēju uzticība saviem maršrutiem un to nepamešana pēc dažu gadu uzskaitēm. Ļoti vēlama būtu uzskaišu agrāko veicēju, kuri dalību programmā kaut kādu iemeslu dēļ ir pārtraukuši, atgriešanās. Atklātās lauku ainavas sugām pieejamas arī ilgtermiņa skaita pārmaiņu tendences (no gada). No analizētajām 35 sugām neskaidra pārmaiņu tendence ir tikai sešām. Septiņām sugām populācija bijusi stabila, 17 sugām populācija pieaugusi, bet piecām samazinājusies. Tā kā sugu ar neskaidru pārmaiņu tendenci īpatsvars ir neliels, klasificēto tendenču proporcijas veido uzticamāku ainu (3. attēls A). Arī starp šīm sugām ir daudz sugu ar skaita pieauguma tendenci, īpaši sugām, kam saistība ar tādiem ainavas elementiem kā krūmiem un krūmājiem, kuru pieejamība lauku ainavā ir ievērojami palielinājusies, laukiem daudzviet aizaugot. Krass melno dzilnu skaita samazinājums konstatēts starp un gada ligzdošanas sezonām.
5 12 Dzeltenā cielava Lauku cīrulis Mazais svilpis 5. attēls. Dažu sugu ar skaita samazinājuma tendenci populāciju indeksi gadā. 6. attēls. Lauku putnu indekss LFBI 2005 indeksā ietvertas Latvijā nozīmīgas ar lauksaimniecības zemēm saistītas putnu sugas (baltais stārķis, grieze, ķīvīte, lauku cīrulis, pļavu čipste, dzeltenā cielava, lukstu čakstīte, kārklu ķauķis, purva ķauķis, dadzītis, kaņepītis, mazais svilpis, dzeltenā stērste), EFBI 2008 indeksā ietvertas sugas saskaņā ar EBCC Paneiropas putnu monitoringa programmas lauku putnu saraksta gada versiju (baltais stārķis, grieze, ķīvīte, parastā ūbele, lauku cīrulis, dzeltenā cielava, pļavu čipste, bezdelīga, lukstu čakstīte, brūnspārnu ķauķis, brūnā čakste, mājas strazds, lauku zvirbulis, kaņepītis, dzeltenā stērste), LFBI 2013 pārskatīts LFBI-2005, papildinot to ar četrām sugām, indeksā ietvertas Latvijā nozīmīgas ar lauksaimniecības zemēm saistītas putnu sugas (baltais stārķis, grieze, ķīvīte, lauku cīrulis, pļavu čipste, dzeltenā cielava, lukstu čakstīte, kārklu ķauķis, purva ķauķis, brūnspārnu ķauķis, brūnā čakste, mājas strazds, lauku zvirbulis, dadzītis, mazais svilpis, dzeltenā stērste). Lielākā daļa sugu ar skaita samazinājuma tendenci ir tās pašas, par kurām ziņots iepriekšējos pārskatos, peļu klijāns, dzeltenā cielava, upes ķauķis un mazais svilpis (Auniņš 2013, 2012), bet šim sarakstam pirmoreiz pievienojies lauku cīrulis (5. attēls). Raksturīgi, ka divas no šīm sugām (dzeltenā cielava un mazais svilpis, 5. attēls) saistītas ar zālājiem, kuru daudzums un kvalitāte gan Latvijā, gan Eiropā kopumā ir ievērojami samazinājušies. Šo sugu Eiropas populācija arī iet mazumā. Upes ķauķa skaita samazinājums visdrīzāk saistīts ar ārpus Latvijas notiekošajiem procesiem stāvokli sugas ziemošanas vietās Āfrikā. Līdzīgs samazinājums šai sugai vērojams arī Eiropā kopumā. Kā ik gadu, aprēķināti savvaļas putnu indikatori lauku putnu indekss un meža putnu indekss. Šie kompleksie indikatori tiek rēķināti kā ģeometriskais vidējais no attiecīgās ekosistēmas speciālistu sugu ikgadējiem indeksiem. Katra suga tajos kalpo kā ekosistēmas stāvokļa paraudziņš, un šis vienotais indekss nonivelē sugu specifiskās pārmaiņas, bet parāda tendences, kas raksturīgas ekosistēmai kopumā (Gregory, van Strien 2010). Indikators ir atkarīgs no tajā iekļautajām sugām. Lai šie indikatori būtu uzticami, tajā jāiekļauj iespējami daudz speciālistu sugu, tādējādi mazinot katras sugas individuālo ietekmi. Tomēr nav arī vēlams tajā iekļaut sugas, kuru indeksi ir apšaubāmi, jo to ticamības intervāli ir pārāk plaši. Latvijas meža putnu indeksam līdz šim izmantots tikai viens sugu saraksts, par kuru vienojušies Boreālā reģiona valstu putnu eksperti, bet lauku putnu indeksam ir bijuši vairāki varianti. Lauku putnu indeksa varianti un tajos iekļautās sugas paskaidrotas pie 6. attēla. Lauku putnu indekss pieejams ar gadu kā tā sākuma gadu, un visas tā versijas ir bijušas samērā līdzīgas. Lai arī tajās vērojami kāpumi un kritumi, kopumā indekss turējies stabils visā šajā periodā.
6 13 7. attēls. Meža putnu un lauku putnu indeksi Meža putnu indeksu veido Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona meža speciālistu sugas (vistu vanags, zvirbuļvanags, mežirbe, pelēkā dzilna, melnā dzilna, vidējais dzenis, baltmugurdzenis, mazais dzenis, sila strazds, svirlītis, zeltgalvītis, mazais mušķērājs, melnais mušķērājs, garastīte, puva zīlīte, pelēkā zīlīte, cekulzīlīte, meža zīlīte, mizložņa, riekstrozis, egļu krustknābis, svilpis, dižknābis). Meža putnu indeksu (7. attēls) iespējams aprēķināt, tikai sākot ar gadu, jo tikai no minētā gada pieejami individuālo meža speciālistu sugu dati. Pēc indeksa dramatiskā krituma starp un gadu (vairāk par šo kritumu sk. Auniņš 2012) vērojama tā lēna atgūšanās, tomēr tas vēl arvien nav sasniedzis bāzes gada līmeni. Lauku putnu indekss aprēķināts arī, izmantojot kā indeksa atskaites gadu. Šajā periodā tas nedaudz audzis un redzams, ka lauku putniem ir klājies labāk nekā meža putniem. Lai arī čunčiņa (pa kreisi) un vītīša (pa labi) skaita samazinājums uzskaišu periodā nav liels, tas tomēr ir būtisks. Purva zīlīte pirmoreiz nokļuvusi starp sugām ar skaita samazināšanās tendenci. Lai gan lauka cīruļu skaits pēdējos deviņos gados uzskatāms par stabilu, ilgtermiņā sugai ir skaita samazināšanās tendence.
7 14 8. attēls. Žubītes konstatējamības parametri gadā: pieejamība uzskaitēs, kad suga jau masveidā atgriezusies no ziemošanas vietām (augšā pa kreisi), konstatējamība atkarībā no attāluma (augšā pa labi) un caurmēra blīvuma pārmaiņas atkarībā no meža īpatsvara uzskaišu zonā. 9. attēls. Žubītes blīvums Latvijā gadā un populācijas lielums gadā. pāri/ha Papildus populāciju pārmaiņu tendencēm un iepriekš aprakstītajiem indikatoriem pērn ligzdojošo putnu uzskaišu dati izmantoti arī populācijas lieluma aprēķināšanai lielai daļai 1. tabulā uzskaitīto sugu. Lai aprēķinātu populācijas lielumu, vispirms tiek noskaidrota katras analizējamās sugas konstatējamība jeb caurmēra nepamanīto putnu proporcija to palīdz veikt putnu skaitīšana attāluma joslās un atkārtotās uzskaites vienas ligzdošanas sezonas laikā (Chandler et al. 2011; Kéry, Schmid 2004; Thompson 2002). Nākamais solis ir ekoloģiskā modeļa izveide putni nav sastopami vienmērīgi vai nejauši visā valsts teritorijā. Katrai sugai ir sava ekoloģiskā niša. Zinot, kādi biotopi un kādās proporcijās ir sastopami uzskaišu maršrutu joslās, iespējams izveidot modeļus, kā mainās sugu blīvumi atkarībā no dažādu biotopu daudzuma ainavā (Fiske, Chandler 2011; Kéry 2008). Izveidotie modeļi tālāk izmantojami prognozēšanā sadalot visu Latvijas teritoriju šūnās, kas izmēra ziņā līdzinās uzskaišu maršruta vienas līnijas uzskaites zonai, un zinot biotopu proporcijas katrā šūnā, iespējams prognozēt kopējo Latvijā sastopamo attiecīgās sugas populāciju. Analīzes procesam var izsekot piemērā ar žubīti gadā. Sugas pieejamība uzskaites laikā un konstatējamības pārmaiņas atkarībā no attāluma (8. attēls augšā) ietekmē to, cik putnu uzskaišu veicēji saskaita. Zinot šos parametrus, iespējams skaitu vai blīvumu koriģēt. Savukārt meža īpatsvars uzskaišu zonā ir galvenais faktors, kas nosaka sugas blīvumu, kādā tā sastopama (8. attēls apakšā). Izmantojot iegūtos modeļa parametrus un prognozējot žubītes blīvumu (vai skaitu) katrā tīkla šūniņā, kādā sadalīta Latvijas teritorija un kas platības ziņā atbilst vienas uzskaites maršruta līnijas uzskaites zonai, varam iegūt gan sugas prognozētā blīvuma karti (9. attēls augšā), gan kopējo populācijas lielumu. Atkārtojot šo procedūru visiem gadiem
8 15 laikā no līdz gadam, iegūstam populācijas lielumu katrā no šiem gadiem (9. attēls apakšā). Šādas analīzes ir krietni laikietilpīgākas nekā ikgadējo populācijas indeksu un tendenču aprēķināšana, tāpēc netiek veiktas katru gadu. Diemžēl pašreizējais aktīvo uzskaišu maršrutu daudzums pat visparastākajām sugām pieļauj tikai ļoti vispārīgu modelēšanu, kā biotopus ekoloģiskajā modelī izmantojot tikai galvenās ekosistēmu kategorijas, un iegūtais rezultāta kļūdas diapazons ir visai plašs. Jo suga retāka, jo kļūdas intervāls relatīvi plašāks. Detalizētākiem biotopu modeļiem un precīzākam rezultātam vienkārši nepietiek izejas datu. Tāpēc nobeigumā gribu vēlreiz aicināt uzskaišu programmā iesaistīties jaunus skaitītājus, kā arī atgriezties tos, kuri savu dalību tajā ir pārtraukuši. Jo vairāk būs aktīvu maršrutu, jo precīzāka informācija par Latvijas putniem mums būs! Latvijā dzīvo vairāk kā 2 miljoni žubīšu. Autora adrese: ainars.aunins@lu.lv Pelēkā strazda populācija pēdējo 19 gadu laikā ir palielinājusies un turpina palielināties. Summary Breeding bird census in Latvia: population changes in common birds /Ainārs Auniņš/ Ten years have passed since Latvian Ornithological Society started the common breeding bird monitoring scheme. It allows us evaluating the changes of bird populations during the last nine years. Annual population indices and trends were calculated for 101 bird species. Of these, populations of ten species were declining, 27 increasing and 10 were stable. Population trends for the rest of the species were uncertain. Time series of farmland birds are available since 1995 thus giving insight of changes during last 19 years. Of 35 farmland bird species, populations of 5 species were declining, 17 increasing and 7 were stable. The trends of remaining 6 species were uncertain. Magnitudes of change of individual species are given in Table 1. Literatūra Auniņš A Latvijas ligzdojošo putnu monitorings. Uzskaišu metodika. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Auniņš A Latvijas parasto putnu skaita pārmaiņas: Putni dabā 2012/1 2: Auniņš A Latvijas parasto putnu skaita pārmaiņas pēdējos septiņos gados. Putni dabā 2013/1: Chandler R., Royle J., King D Inference about density and temporary emigration in unmarked populations. Ecology 92: Fiske I., Chandler R.,2011. unmarked: An R package for fitting hierarchical models of wildlife occurrence and abundance. J. Stat. Softw Gregory R., van Strien A Wild bird indicators: using composite population trends of birds as measures of environmental health. Ornithol. Sci. 9: Kéry M Estimating Abundance From Bird Counts: Binomial Mixture Models Uncover Complex Covariate Relationships. Auk 125: doi: /auk Kéry M., Schmid H Monitoring programs need to take into account imperfect species detectability. Basic Appl. Ecol. 5: doi: / Sanderson F.J., Donald P.F., Pain D.J., Burfield I.J., van Bommel F.P.J Long-term population declines in Afro-Palearctic migrant birds. Biol. Conserv. 131: doi: /j.biocon Thompson W.L Towards reliable bird surveys: Accounting for individuals present but not detected. Auk 119:
10 Izpēte Kā mainījušās ligzdojošo putnu populācijas pēdējos 10 gados? Ainārs Auniņš Jebkuras monitoringa programmas, īpaši sabiedriskā monitoringa pr
10 Kā mainījušās ligzdojošo putnu populācijas pēdējos 10 gados? Ainārs Auniņš Jebkuras monitoringa programmas, īpaši sabiedriskā monitoringa programmas, sākums ir grūts. Gan pārliecinot cilvēkus iesaistīties
SīkākMicrosoft Word - MIGR_MONIT_ATSK_2005.doc
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts Līguma Nr. DARBU NODEVA Darba vadītājs: /Jānis Baumanis/ DARBU PIEŅĒMA Latvijas Vides aģentūras Monitoringa koordinācijas daļas vadītājs: Monitoringa koordinācijas
SīkākKuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas
Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas skolotāja Kuldīga, 2015 Saturs Ievads... 3 1. Putnu
SīkākKuldīgas 2
Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumskolas skolotāja Kuldīga, 2015 Saturs Ievads...3 1.Putnu barošana
Sīkāk2016/2 (74) Dzeņu noteikšana un bungošana Madonas vietējā grupa Naktsputnu uzskaites
2016/2 (74) Dzeņu noteikšana un bungošana Madonas vietējā grupa Naktsputnu uzskaites Galvenais redaktors/editor-in-chief Agnis Bušs E-pasts: agnis@putnidaba.lv http://putnidaba.lv Redaktore/Editor Elīna
SīkākMicrosoft PowerPoint Medni_2016_starpatskaite [Read-Only]
Medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte Projekta vadītājs: Dr.biol. Jānis Ozoliņš Medniecības un medību faunas radošā grupa LVMI Silava janis.ozolins@silava.lv 26320528 Mērķis: Precizēt Latvijas
SīkākLatvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijai Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Mežzinātņu nodaļas vadītājam Dr. silv. Tālim Gaitniekam Latvi
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijai Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Mežzinātņu nodaļas vadītājam Dr. silv. Tālim Gaitniekam Latvijas Mežu sertifikācijas padome Latvijas Meža īpašnieku
SīkākLatvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā
Centralizētais Nacionālais Riska Novērtējums Latvijai (CNRA) Sandra Ikauniece Meža biotopu eksperts Viesturs Lārmanis Biologs Jānis Rozītis Meža politikas eksperts = Viesturs Ķeruss Meža politikas eksperts,
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākAtbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas
SīkākParex index - uzņēmēju aptaujas atskaite
PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA
SīkākGAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM
Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs
SīkākInstrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem
Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai semināra modulī tiek paplašināta uzdevuma funkcionalitāte.
Sīkākputni_daba_2016-1_gala
3 Dižraibais dzenis 2016. gada putns MADARS BERGMANIS Laikā, kad dižus darbus pārāk bieži nākas aizstāt ar rosīšanos nebeidzamu ikdienas sīkumu laukā, LOB par gada putnu izraudzījusies tādu, kam dižums
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
SīkākMicrosoft Word - 6.pielikums.PriekÅ¡likumi un institÅ«ciju atzinumi
Atzinuma /iesnieguma iesniedzējs Inese Silamiķele Pēteris Strancis Arhitekts, Mag.geogr., Jaunciema gatves 47b iedzīvotājs Dabas aizsardzības pārvalde Atzinuma /Iesnieguma Nr., datums Epasta priekšlikums
SīkākMicrosoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2
SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu
SīkākSlide 1
Meža kaitēkļi Latvijas mežos A.Šmits, Dr.Biol. LVMI «Silava» 1971 1974 1977 1980 1983 1986 1989 1992 1995 1998 2001 2004 2007 2010 2013 2016 Egļu astoņzobu mizgrauža paaudžu skaits 0- viena paaudze 1-
SīkākAPSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma
APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes 209. gada 5. maija sēdē, protokols Nr. 6 (209) Sadales sistēmas neikdienas apjoma prognozēšanas modelis Rīgā 5.05.209 8/6 Sadales sistēmas apjoma prognozēšanas
SīkākBook 1
1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM
SīkākPowerPoint Presentation
Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA
SīkākPamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude
Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude J. Valeinis 1 1 Latvijas Universitāte, Rīga 12.marts, 2010 Valeinis Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude p. 1 of 22 Ievads I. Pamatelementi matemātiskajā
SīkākMicrosoft Word - LOB_nostaja_medibu_jautajuma_ doc
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) nostāja medību jautājumā Apstiprināta LOB padomes sēdē 2009. gada 12. janvārī (precizēta LOB padomes sēdē 2009. gada 15. aprīlī) Pārskatāma 2010. gadā LOB nostājas
SīkākJaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos
ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī
SīkākPar Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.
Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu
SīkākMicrosoft PowerPoint - p.pptx
Āra bērza Betula pendula un ievas Padus racemosa pavasara fenoloģisko fāzu modelēšana Baltijas reģionam Andis KALVĀNS Tartu Universitāte, e-pats: andis.kalvans@ut.ee Daiga CEPĪTE-FRIŠFELDE Gunta KALVĀNE
SīkākKŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS
KŪDRAS ĪPAŠĪBU IZMAIŅAS DABAS APSTĀKĻU UN CILVĒKA DARBĪBAS IETEKMES REZULTĀTĀ Laimdota KALNIŅA 1,5, Jānis Dreimanis 1, Ilze OZOLA 2, Elīza PLATPĪRE 1,2, ReInis BITENIEKS 1, Inārs DREIMANIS 3, Ingrīda KRĪGERE
Sīkāk51 UZDEVUMU PIEMĒRI Sasniedzamais rezultāts I II III 1. Ar piemēriem raksturo putnu galvenās pazīmes un dzīvības procesus (ķermeņa sega, skelets, elpo
51 UZDEVUMU PIEMĒRI 1. Ar piemēriem raksturo putnu galvenās pazīmes un dzīvības procesus (ķermeņa sega, skelets, elpošana, gremošana, asinsrite, vielu izvadīšana). 1.1. Kurš apgalvojums ir patiess? Atzīmē
SīkākNEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 2013/4
NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 213/4 2 Satura rādītājs 1. Problēmas aktualitāte... 3 2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Latvijā... 3 3.
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākLatvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas
LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi
SīkākEurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs
EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINU: Profesionālās izglītības kompetences centra Liepājas Valsts tehnikums direktors A. Ruperts 2013.gada 7. maijā Profesionālās izglītības kompetenču centrs Liepājas Valsts tehnikums audzēkņu biznesa
SīkākV.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa
Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,
SīkākIEVADS
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...
SīkākSapropelis Latvijā
Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības
SīkākApstiprinu:
Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar
SīkākMicrosoft Word - kn817p3.doc
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa
SīkākSIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)
Sīkāk/Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT Viļņa, Lietuva, tel: , web: KARJERĀ TŪRKALNE
/Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT-03116 Viļņa, Lietuva, tel: +370 699 54953, e-mail: info@geobaltic.lt, web: www.geobaltic.lt KARJERĀ TŪRKALNE DOLOMĪTA SPRIDZINĀŠANAS LAIKĀ IZRAISĪTO SVĀRSTĪBU
SīkākKlimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau
Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš
Sīkāk2012 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 10. klasei 1. Tā kā LM ir viduslīnija, tad, balstoties uz viduslīnijas īpašībām, trijstūra 1 laukums
01 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 10. klasei 1. Tā kā LM ir viduslīnija, tad, balstoties uz viduslīnijas īpašībām, trijstūra 1 laukums būs 1 4 no trijstūra ABC laukuma. Analogi no viduslīnijām
SīkākLatvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
SīkākLatvijas šķirnes sporta un braucamā tipa vaislas ķēvju izmēru analīze 25 gadu periodā ( ) = Analysis of measurements of Latvian warmblood and
LATVIJAS ŠĶIRNES SPORTA UN BRAUCAMĀ TIPA VAISLAS ĶĒVJU IZMĒRU ANALĪZE 25 GADU PERIODĀ (1988-2013) ANALYSIS OF MEASUREMENTS OF LATVIAN WARMBLOOD AND LATVIAN HEAVY WARMBLOOD BROODMARES IN 25 YEARS PERIOD
SīkākVPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K
VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz 216. gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU INDEKSS... 1 VEIKTO PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU
SīkākNEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD ceturksnis
NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD 2012 1.ceturksnis Saturs 1. Kopsavilkums... 3 2. Nekustamā īpašuma tirgus attīstības vispārējās tendences... 3 3. Dzīvokļu
Sīkāk11
LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n
Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākLatvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P
Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?
SīkākMasu plānošanas pamati. Tēma 6
Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas
SīkākIzskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s
Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada deviņiem mēnešiem
Sīkāk“Mana sēta, mana māja , mans pagalms”
Skaista mana tēvu zeme par visām zemītēm: Plaši lauki, zaļi meži, Zilis jūras ūdentiņš. Mana sēta, mana māja, mans pagalms Projekta autori 5.a klase 2018.g. 18.-20.aprīlis Projekta mērķis Veidot sadarbības
SīkākPowerPoint Presentation
Tālizpētes datu izmantošana ESRI programmatūrā Harijs Ijabs Rīga, 2017 Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienests (LAD) ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no
Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākKonkursa nolikums
APSTIPRINU Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons Rīgā, 2017. gada 7. septembrī Konkursa Gada balva personu ar invaliditāti atbalstam 2017 NOLIKUMS PAMATOJUMS Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk
SīkākĒkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p
Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS 017018-19-7a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses pag., Koknese, Indrānu iela 3.1 Ēkas daļa -.1 Ēkas vai tās daļas
SīkākImants Gorbāns. E-kursa satura rādītāja izveide IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Imants Gorbāns E-kursa satura rādītāja izveide Materiāls izstrādāts ESF Darbī
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Imants Gorbāns E-kursa satura rādītāja izveide Materiāls izstrādāts ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam Cilvēkresursi un nodarbinātība prioritātes 1.2. Izglītība un prasmes
SīkākEuropean Commission
EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)
Sīkāk32repol_uzd
Materiāls ņemts no grāmatas: Andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 6-5 matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS OLIMPIĀDE UZDEVUMI 8 klase Pierādīt, ka neviens no skaitļiem
Sīkākv, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace
v, m/s Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sacensības Fizikas valsts 68. olimpiāde Otrā posma uzdevumi
SīkākMicrosoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais
AS PIRMAIS SLĒGTAIS PENSIJU FONDS 2018. GADA PĀRSKATS (SAĪSINĀTS) ZIŅOJUMS PAR PENSIJU PLĀNU DARBĪBAS VEIDS Akciju sabiedrība Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds (turpmāk Pensiju Fonds) ir viens no sešiem privātajiem
SīkākSlide 1
Velotūrisma nacionālās īpatnības īpaši aizsargājamā dabas teritorijās. Ķemeru nacionālā parka piemērs Agnese Balandiņa Carnikavas novads 27.03.2013 Velotūrisms ĪADT kāpēc par krietni zaļāka un videi draudzīgāka
SīkākLatvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 2006
Latvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 006 Saturs Ievads... Uzdevumi... Metode... Pētījuma respondenti...
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 284 final ANNEXES 1 to 2 PIELIKUMI dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 17.5.2018 COM(2018) 284 final ANNEXES 1 to 2 PIELIKUMI dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes
SīkākCitadele Index Latvijas uzħēmēju aptaujas rezultāti gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs
Citadele Index Latvijas uzħēmēju aptaujas rezultāti 2014. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre
SīkākAPSTIPRINĀTI ar AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA
APSTIPRINĀTI ar 25.05.2018. AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA S T A T Ū T I JAUNĀ REDAKCIJA Valmiera 2018 1. Firma
SīkākSpeckurss materiālu pretestībā 3. lekcija
Speckurss materiālu pretestībā 3. lekcija Ģeometriski mainīgas un nemainīgas sistēmas Stieņu sistēmu struktūras analīzes uzdevums ir noskaidrot, vai apskatāmā sistēma ir ģeometriski mainīga, vai nemainīga.
SīkākDETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1)
1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 1.1. IEVADS Detālplānojuma grozījumi Cidoniju iela 47 izstrāde, uzsākta atbilstoši Stopiņu novada domes 2016. gada 14. septembra lēmumam Nr.82 Par detālplānojuma Saulīši (1.z.g.),
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākKomandu sacensības informātikā un matemātikā Cēsis 2017 Izteiksmes Fināla uzdevumi Aplūkosim aritmētiskas izteiksmes, kurās tiek izmantoti deviņi atšķ
Izteiksmes Aplūkosim aritmētiskas izteiksmes, kurās tiek izmantoti deviņi atšķirīgi viencipara naturāli skaitļi un astoņas aritmētisko darbību zīmes (katra no tām var būt tikai +, -, * vai /). Iekavas
SīkākSpeckurss materiālu pretestībā 10. lekcija
Speckurss materiālu pretestībā 10. lekcija Balstu reakciju un piepūļu aprēķins izmantojot ietekmes līnijas Ietekmes līnijas dod iespēju aprēķināt balstu reakcijas un iekšējās piepūles šķēlumā, kuram tās
Sīkāk100802_EU_Bio_Logo_Guidelines_cos.indd
ES BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS LOGOTIPS ES BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS LOGOTIPS IEVADS ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipa pamatā ir divi plaši pazīstami simboli: Eiropas karogs Eiropas Savienības
SīkākKā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d
Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka
Sīkāk2018 Finanšu pārskats
2018 2 Neatkarīga revidenta ziņojums akcionāram Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju Atzinums Mēs esam veikuši (Sabiedrība) finanšu pārskatu, kas ietver atsevišķu ziņojumu par finansiālo stāvokli 2018.
SīkākMicrosoft Word - Adazhi2006_gala_parskats.doc
Pētījuma Īpaši aizsargājamo putnu sugu izpēte un aizsardzība Ādažu poligonā gala pārskats Pētījums veikts pēc Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma, pasūtījuma Nr. C-103/AM/2006 Pētījuma
SīkākSocial Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir
Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību
SīkākAtalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r
Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,
SīkākLatvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze
Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis , f
LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis 63428744, fakss 63428633, reģ. Nr. 90009569239 Dokumenta datums
SīkākESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/ /09/IPIA/VIAA/001 Pr
ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001 Projekta 6.posms: 2012.gada janvāris - aprīlis Balvu
SīkākLatvijas Universitātes 74. zinātniskā konference
Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.
SīkākIespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di
Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Diskusija Rīgas pilsētas arhitektu birojā 20.11.2012
Sīkāk2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2
2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 28) Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma
SīkākKomandu olimpiāde Bermudu trijstūris Katru uzdevumu vērtē ar 0 5 punktiem. Risināšanas laiks - 3 astronomiskās stundas Uzdevumi 7. klasei 1. Doti 5 sk
Komandu olimpiāde Bermudu trijstūris Katru uzdevumu vērtē ar 0 5 punktiem. Risināšanas laiks - 3 astronomiskās stundas Uzdevumi 7. klasei 1. Doti 5 skaitļi. Katru divu skaitļu summa ir lielāka par 4. Pierādīt,
SīkākMicrosoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx
1 APSTIPRINĀTS akciju sabiedrības "LatRailNet" 2018.gada 11.decembra valdes sēdē prot. Nr. JALP-1.2./71-2018 NOTEIKUMI Rīgā 2018.gada 11.decembrī Nr. JALP-7.6./05-2018 Grozījumi AS "LatRailNet" 2016.gada
SīkākKlientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied
Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus
SīkākPārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums
Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Saturs: 1. Tēmas aktualitāte 2. Institūta būtība 3. Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Latvijas civiltiesībās 4. Ideālās likuma redakcijas meklējumos 1 Tēmas
SīkākSaturs IEVADS...4 RĪGAS PILSĒTAS Pašvaldības kapitālsabiedrību UN Publiski privātās kapitālsabiedrības finanšu un saimnieciskā darbība Rīgas pa
Saturs IEVADS...4 RĪGAS PILSĒTAS Pašvaldības kapitālsabiedrību UN Publiski privātās kapitālsabiedrības finanšu un saimnieciskā darbība...5 1. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību Rīgas
SīkākPowerPoint Presentation
Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula
SīkākProdukta nosaukums
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un tās dalīborganizāciju publicitātes pārskats 0.gada janvāris decembris Publicitātes pārskats sagatavots Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta nr. DP/.../08/IPIA/NVA/00
SīkākPAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu
EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm
SīkākVides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits
Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākAr [..] apzīmēts teksts un lēmums nav pieejams publiskai apskatei, jo satur informāciju par fizisko personu, kas aizsargāta saskaņā ar Fizisko personu
Ar [..] apzīmēts teksts un lēmums nav pieejams publiskai apskatei, jo satur informāciju par fizisko personu, kas aizsargāta saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu LATVIJAS REPUBLIKA SALACGRĪVAS
SīkākEsi biodaudzveidības detektīvs! Tulkots no: HTFC Education ( Piemērots skolēniem vecuma
Esi biodaudzveidības detektīvs! Tulkots no: HTFC Education (http://hctfeducation.ca/lessons/earth-ecosystems-and-ecology/) Piemērots skolēniem vecuma posmā: Pirmsskola līdz 8. klase Kategorija: Ekosistēmas
Sīkāk