Slide 1

Transkripts

1 Meža kaitēkļi Latvijas mežos A.Šmits, Dr.Biol. LVMI «Silava»

2 Egļu astoņzobu mizgrauža paaudžu skaits 0- viena paaudze 1- nesekmīga 2 paaudze 2- daļēji sekmīga otrā paaudze 3- Sekmīgi attīstījusies otrā paaudze

3 Masu savairošanās kopš 1990.gada ha Gilpinia pallida Panolis flammea 1000 Lymantria monacha Bupalus piniarius Neodiprion sertifer 100 Ips typographus Ips accuminatus Lymantria dispar Diprion pini 10 Dendrolimus pini Acantholida posticalis TortrixViridana 1 Agelastica Alni Gads

4 Priežu audžu tīkllapsenes Acantholida posticalis savairošanās Daugavpils apkārtnē

5 2016.gada kāpuru uzskaite 1. Uzskaite veikta 2016.gada septembrī-novembrī 2. Uzskaite veikta 80 parauglaukumos (3 uzskaites punkti katrā parauglaukumā) parauglaukumi izvietoti Nīcgales meža iecirkņa 310. kvartālu apgabala kvartālu teritorijā 4. Ziemojošo kāpuru daudzums zemē salīdzinot ar 2015.gadu ievērojami palielinājies, bet primārās savairošanās reģionā nedaudz samazinājies 5. LVM teritorijā lielākais konstatētais kāpuru daudzums bija 183 kāpuri uz 1 m

6 hektāri hektāri Savairošanās platības Savairošanās platības- kāpuru daudzums kāpuru daudzums zemē Pavasarī (327 ha) Rudenī (454 ha) Savairošanās platības - defoliācija koku vidējā defoliācija audzē (%) Pavasarī (159 ha) Rudenī (201 ha)

7 skujgraužu savairošanās Pierīgā

8 Defoliācija

9 Sugas egļu mūķene Egļu mūķene Lymantria monacha

10 Sugas egļu mūķene

11 Maija vidū šķīlās jaunie kāpuri

12 Priežu pūcīte

13 Sugas priežu pūcīte Panolis flammea

14 Sugas priežu sfings

15 Sugas priežu sfings Hyloicus pinastri

16 Priežu vērpējs

17 Priežu vērpējs Dendrolimus pini

18 Average number of moth per trap Vidēji vienā slazdā noķeretie tauriņi Sample plots

19 Veģetācijas perioda pagarināšanās Priežu sprīžotājs Bupalus piniarius L - Kāpuram raksturīgi 4-7 augumi. - Barojas kamēr laika apstākļi atļauj Biežas savairošanās kurzemē

20 Priežu rūsganā zāģlapsene

21 Plašas savairošanās Lielākās savairošanās reģistrētas jau no pagājušā gadsimta sākuma gads gads gads gads (apmeram tajā pašā regionā, kuru skārusi pašreizejā savairošanās Kurzemē) ; gads (audzes bojātas apmēram ha, pielietota avio apstrāde) gads (skartas apmēram tas pašas platības, kas šobrīd) gads (skartas apmēram tas pašas platības, kas šobrīd) gads

22 Bioloģija +++ ooooooooooooooooo ooooooooooooooooooooo Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec pieauguši īpatņi oooo - olas kāpuri - kokoni

23 Kokonu uzskaite Kokoni atrodami augustā. Vairums kokonu atrodami pie stumbra pamatnes

24 reducētais papildus pieaugums radiālais pieaugums (mm) radial increment (mm) Priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās sekas 1,4 1,2 KONTROLE DEFOL 1 0,8 0,6 0,4 0,2 0 0 kpred m 3 /m 2 volume increment loss per unit basal area m 3 /m 2-0,05-0,1-0,15-0,2-0,25-0,3-0,35-0, tpred plus mīnus Gads Year Gadi Year

25 Smecernieka raksturīgais bojājums

26 Ips accuminatus pēdējo gadu laikā pieaug agresivitāte. Lokālas savairošanās g., 15 ha kailcirtes 2007.g., 2008.g.

27 Kaitēklis 3 Egļu astoņzobu mizgrauža raksturojums Agresīvs audžu kaitēklis Tehniskais kaitēklis Karantīnas objekts

28 Egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās pēc 2005.g. vētras

29 Kaitēkļu monitorings

30 Zemsedzes kontrole Zemsedzes kontrole tiek veikta maijā. Katrā rajonā iekārtots viens pastāvīgs parauglaukums (26 parauglaukumi). Katrā parauglaukumā tiek veikta kaitēkļu ziemojošo stadiju uzskaite zemsedzē uz 10 m 2 zemsedzes platības. Sekojošas kaitēkļu sugas var tikt uzskaitītas zemsedzes kontrolē: Bupalus piniarius Panolis flammea Hyloicus pinastry Diprion pini Acantholyda posticalis* Dendrolimus pini** * Acantholyda posticalis uzskaitei jārok uzskaites bedres ** šobrīd netiek uzskaitīta- jāveic papildus rudens zemsedzes kontrole

31 Zemsedzes kontrole- Bupalus piniarius (priežu sprīžotāja) kūniņas uz 1 m

32 Bupalus piniarius- populācijas blīvuma izmaiņas 0,6 Priežu sprīžotāja skaita izmaiņas pa gadiem 0,5 B.piniarius kuniņas uz 1m 2 0,4 0,3 0,2 0, Gads

33 Feromonu slazdu lietošana Tajos pašos parauglaukumos, kur tiek veikta zemsedzes kontrole, tiek izvietoti feromonu slazdi egļu (Lymantria monacha) un ozolu (L.dispar) mūķenes uzraudzībai. Viens dispensers (Lymodor A) tiek izmantots abu sugu uzskaitei. Katrā parauglaukumā tiek izmantoti 3 feromonu slazdi. Papildus, 8 parauglaukumu transekts ir izvietots Valsts rietumu daļā lapu koku audzēs. Tilpuma slazdi mežā tiek izvietoti 1.jūlijā un novākti 1.oktobrī. Kopējais tauriņu skaits tiek iegūts lidošanas perioda beigās. Sugas tiek identificētas laboratorijā pēc spārnu dzīslojuma.

34 Feromonu slazdu parauglaukumi 26 parauglaukumi 78 slazdi Daļa slazdu tiek iznīcināti (ogotāji, sēņotāji)

35 Vidēji vienā slazdā noķerto egļu mūķenes (Lymantria monacha) tauriņu skaits

36 Tauriņu skaits 1 slazdā Egļu mūķenes populācijas izmaiņas 140 Noķerto egļu mūķenes tauriņu skaita izmaiņas Gads

37 Vidējais vienā slazdā noķerto ozolu mūķenes un egļu mūķenes tauriņu skaits lapu koku audzēs Ozolu mūķene Egļu mūķene

38 Egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) uzskaite feromonu slazdos 26 parauglaukumi ar 3 slazdiem katrā tiek iekārtoti svaigās cirsmās no 1.maija līdz 1 septembrim (1 parauglaukums katrā rajonā). Slazdi tiek apsekoti reizi nedēļā. Vaboļu skaits tiek uzskaitīts pēc tilpuma.

39 Mizgraužu feromonu slazdi- tāfeļslazdi

40 Vidēji vienā slazdā noķerto vaboļu daudzums visā lidošanas laikā 2016

41 Vidēji vienā slazdā noķerto vaboļu sk. Egļu astoņzobu mizgrauža populācijas izmaiņas 9000 Egļu astoņzobu mizgrauža populācijas izmaiņas Gads

42 aitēkļu masu savairošanās gadā Neodiprion sertifer Tortrix viridana Acantholyda posticalis

43 Paldies par uzmanību!