LNSO, KORIS LATVIJA UN VASILIJS SINAISKIS THE LNSO, CHOIR LATVIJA AND VASSILY SINAISKY gada 14. februārī Lielajā ģildē Diana OZOLIŅA čells cello

Transkripts

1 LNSO, KORIS LATVIJA UN VASILIJS SINAISKIS THE LNSO, CHOIR LATVIJA AND VASSILY SINAISKY gada 14. februārī Lielajā ģildē Diana OZOLIŅA čells cello Arigo ŠTRĀLS alts viola VALSTS AKADĒMISKAIS KORIS LATVIJA STATE CHOIR LATVIJA Diriģents Conductor Vasilijs SINAISKIS Koncertu ieskaņo Latvijas Radio 3 Klasika The concert recorded by the Public Radio of Latvia 3 Klasika

2 I DAĻA PART I Pēteris PLAKIDIS ( ) Atskatīšanās Glance Back (1991) Pirmatskaņojums gada 1. oktobrī Lielajā ģildē LNSO, diriģents Pauls Megi 17 min. Sergejs TAŅEJEVS Sergey TANEYEV ( ) Kantāte Damaskas Jānis, Alekseja Tolstoja dzeja (1884) Cantata Ioann Damaskin, lyrics by Aleksey Tolstoy (1884) Pirmatskaņojums gada 11. martā Sanktpēterburgas Krievu mūzikas biedrībā autora vadībā min. II DAĻA PART II Rihards ŠTRAUSS Richard STRAUSS ( ) Fantastiskas variācijas par bruņnieciskas iedabas tēmu Dons Kihots (1897) Fantastic Variations on a Theme of Knightly Character Don Quixote (1897) I. Ievads Introduction II. Tēma: Dons Kihots un Sančo Pansa Theme: Don Quixote and Sancho Panza III. Piedzīvojums ar vējdzirnavām Adventure at the Windmills IV. Uzvarošā cīņa ar aitām The victorious struggle against the flock of sheep V. Bruņinieka un ieročnesēja saruna Dialogue between Knight and Squire VI. Nelaimīgā dēka ar svētceļnieku gājienu Unhappy adventure with a procession of pilgrims VII. Bruņinieka vakts un vasaras nakts The knight s vigil VIII. Satikšanās ar Dulcineju The Meeting with Dulcinea IX. Jājiens pa gaisu The Ride through the Air X. Nelaimīgais brauciens burvju laiviņā The unhappy voyage in the enchanted boat XI. Cīņa ar burvjiem Battle with the magicians XII. Divkauja ar spožā mēness bruņinieku Duel with the knight of the bright moon XIII. Dona Kihota nāve Death of Don Quixote Pirmatskaņojums gada 8. martā Ķelnē, diriģents Francis Villners 40 min.

3 Pēteris PLAKIDIS komponē simfonisko darbu ATSKATĪŠANĀS gada vasarā. Pirmatskaņojums notiek gada 1. oktobrī Lielajā ģildē muzicē LNSO, diriģē Pauls Megi gadā Plakida Atskatīšanās Paula Megi vadībā skan LNSO vieskoncertos Zviedrijā un Vācijā. Zviedru laikraksta Svenska Dagebladet apskatnieks Larss Hedblads raksta: Plakida Atskatīšanās ir sapnim līdzīga kompozīcija ar delikāti izmeklētām saskaņām, latvisku garšu. Anotācijā komponists ir lakonisks tikai daži teikumi par opusa formu (divi posmi, pirmajā posmā pūšaminstrumenti ar dažiem sitaminstrumentiem un fūgas veida attīstība, savukārt otrajā posmā dominē stīginstrumenti, kulminācijā spēlē tutti, skaņdarbu ierāmē pikolo flauta un zvani) un žanrisko ievirzi (otrajā posmā augšējās balsīs likta pasakalja). Opuss veltīts Paulam Megi. Viss. Vairāk no Plakida mēs neuzzinām. Vienā no žurnāla Māksla gada laidieniem Jānis Torgāns raksta: Kopumā neapšaubāmi bagātinošā ārzemju latviešu mūzikas un mūziķu iekļaušanās Latvijas mūzikas dzīvē vienlaikus liek arī strikti izvērtēt un no mūzikas koka dzīvā vainaga kā bezperspektīvus nodalīt galējos risinājumus: gan tehnoloģiski perfektus, bet izteiksmē pārāk universālus pasaules pilsoņu sacerējumus, gan tautiskā vadmalā tuntuļojošos pašmāju un aizjūras bāliņus. Man simpātiska un apbrīnas vērta šķiet Pētera Plakida pārliecība un konsekvence, savu ceļu ejot. Viņa demonstratīvā atskatīšanās uz paša pieredzi, struktūras modeļiem, intonatīvo valodu vienlaikus katrreiz ir jauna un dzīva. Strādājot un rotaļājoties ar iemīļotiem būvelementiem un principiem, komponists daudzreiz iekāpj vienā un tajā pašā upē, apstiprinot šādas iekāpšanas īsto, dziļāko neiespējamību. Vērts piezīmēt, ka Atskatīšanās partitūra sākas ar komponista norādi da lontano (no tālienes) un beidzas ar norādi al niente (izdziest nekurienē). Sergejs TAŅEJEVS bija krievu komponists ar plašu redzesloku, kosmopolītiskiem uzskatiem, nevainojamu gaumi un morāli augstvērtīgu raksturu. Pētera Čaikovska audzēknis un viens no pirmajiem, kas iestājās jaunatvērtajā Maskavas konservatorijā. Teicams pianists un žilbinoši labs ansamblists. Maskavas konservatorijas docētājs, trīs gadus arī tās vadītājs. Sergeja Rahmaņinova, Aleksandra Skrjabina (viņa bērēs gada aprīļa vidū Taņejevs fatāli saaukstējās), Nikolaja Metnera, Reinholda Gliēra, Aleksandra Grečaņinova un daudzu citu skaņdaru skolotājs. Simbolisma dzejas, sevišķi tās ritma aspekta apbrīnotājs; Ļeva Tolstoja biežs sarunbiedrs, taču ne viņa daiļrades dievinātājs. Esperanto pratējs (laba tiesa Taņejeva dienasgrāmatu rakstītas tieši šajā valodā). Kaismīgs tabakas nīdējs un pilnīgs atturībnieks. Pēc Nikolaja Rubinšteina un Pētera Čaikovska aiziešanas Taņejevs palika vienīgais Maskavas mūzikas dzīves patriarhs. Viena no viņa dzīves pamatidejām bija doma par to, ka krievu mūzikā pārāk jūtams viduslaiku un renesanses stingrā stila polifonijas perioda trūkums un ka tas sevišķi noderētu pareizticīgo baznīcas sakrālajā mūzikā. Ar darbiem Damaskas Jānis un Pēc psalma lasīšanas viņš rādīja šīs savas idejas paraugīstenojumu praksē. Būdams Maskavas kompozīcijas skolas vadonis, Taņejevs tiecās nojaukt barjeras, kas palaikam šķīra pirmās un otrās galvaspilsētas mūziķu grupējumus, piedalījās Beļajeva pulciņa sanāksmēs, atskaņoja Rimska-Korsakova, Glazunova un citu pēterburdziešu mūziku. Sergejs Taņejevs sacerējis operu Oresteja, četras simfonijas, solodziesmas, kordziesmas, jau nosauktās apjomīgās kantātes un virkni instrumentālās kamermūzikas paraugu. Taņejevs bija labi pazīstams ar Rietumeiropas kamermūzikas klasiku un vienlaikus prata atrast pats savus negaidītus mūzikas ritējuma pavērsienus.

4 KANTĀTEI DAMASKAS JĀNIS Sergejs Taņejevs deva sava pirmā opusa godu (op. 1), kaut gan pirms tam jau bija sacerējis vairākus desmitus opusu, ko savā paškritiskumā nevēlējās publiskot. Impulsu kantātes tapšanai deva Maskavas konservatorijas vadītāja Nikolaja Rubinšteina pāragrā nāve. Čaikovskis Rubinšteina piemiņai veltīja slaveno trio, savukārt Taņejevs ķērās pie kantātes un tekstam izvēlējās Alekseja Tolstoja ( ) dzejisko variāciju par Damaskas Jāņa tēmu. Komponēšanas process ilga vairākus gadus, un pirmatskaņojums paša jaunā autora vadībā nesa Taņejevam slavu kritika jo sevišķi uzteica polifonās rakstības meistarīgo pārvaldīšanu. Damaskas Jānis (~ ) bija sīriešu mūks un priesteris dzejnieks, rakstnieks, teologs, mūziķis, viņa interešu lokā bija jurisprudence un filozofija, viņu uzskata par vienu no nozīmīgākajiem vīriem austrumu pareizticīgo baznīcā, un viņa teksti ietekmē radošus un dievbijīgus prātus līdz pat mūslaikiem. I Иду в неведомый мне путь, иду меж страха и надежды, мой взор угас, остыла грудь, не внемлет слух, сомкнуты вежды. Лежу безгласен, недвижим, не слышу братского рыданья, и от кадила синий дым не мне струит благоуханье. Eju nezināmu ceļu ar šausmām un cerībām, mans skatiens dzisis, krūtis aukstas, ausīs klusums, plaksti ciet. Es guļu kluss un nekustos, es nedzirdu brāļu raudas, un kvēpināmā zilgie dūmi nekūp man. II Но вечным сном пока я сплю, моя любовь не умирает. И ею, братья, вас молю, да каждый к Господу взывает: Господь! Kamēr dusu mūžīgā mierā, mana mīlestība nemirst. Un mīlestības vārdā, brāļi, lūdzu jūs ikvienu saukt uz Kungu: Kungs! III В тот день, когда труба вострубит мира преставленье, прими усопшего раба в Твои небесные селенья. Dienā, kad bazūnes vēstīs pasaules galu, pieņem savu aizgājušo kalpu un dod viņam vietu debesu mājokļos. Rihards ŠTRAUSS ir viens no romantiskā laikmeta beidzamajiem milžiem. Viņa darbības laiks iestiepās krietni līdz pat 20. gadsimta vidum, un viņa muzikālā izteiksme praktiski nemainījās līdz pat Štrausa mūža galam. Savus skaniskās valodas ziņā asākos opusus Štrauss radīja 20. gadsimta sākumā te runa par operām Salome un Elektra. Visādi citādi Štrausa mūzika eksistēja nepieskaramās paralēlēs ar visiem tiem jaunajiem mūzikas strāvojumiem, kas iezīmē modernitātes dzimšanu. Mazliet ļauni, tomēr visai patiesīgi filozofs un rakstnieks Alesandro Barriko raksta par modernitātes ierosināto Jauno mūziku: Tā satrieca drupās tonālās ģeometrijas mierinošo skaistumu un brīdināja uzmanīties no krēslainās retorikas, par kuras mērķi varētu nosaukt bezgalīgi ilgu krāšņu saulrietu un kura visspožākos šedevrus radīja ar nemirstīgā Štrausa starpniecību. Jaunā mūzika par saulrietiem nejūsmoja: tā ieklausījās jaunas pasaules rītausmā. Salīdzinājums ar ilgu saulrietu nudien ir tikpat tēlains, cik precīzs. Tas varenuma, ekonomiskās uzplauksmes un vienlaikus dekadences gars, kas 19. un 20. gadsimta mijā sevišķi spilgti izpaudās vāciski runājošās zemēs, visnotaļ caurstrāvojis Štrausa mūziku. Riharda Štrausa tēvs bija nelīdzsvarota temperamenta īpašnieks, Minhenes galma orķestra virtuozs mežradznieks. Štrausa māte bija nervoza dāma, kas mūžu beidza garīgi slimu cilvēku patversmē. Alekss Ross savā monumentālajā darbā The Rest is Noise (latviski Viss cits ir troksnis, Jāņa Rozes apgāds, 2012) raksta: Viņu dēls Rihards, līdzīgi daudziem neveiksmīgu ģimeņu bērniem, ārēji vienmēr likās vēss un savaldīgs, bet aiz šīs fasādes plaiksnījās savādas ugunis. Viens no pirmajiem opusiem, kas pievērš sabiedrības uzmanību jaunā Štrausa mūzikai, ir simfoniskā poēma Dons Žuans, sacerēta 24 gadu vecumā. Riharda Štrausa simfoniskās poēmas (populārākie žanra paraugi Dons Žuans, Tila Pūcesspieģeļa draiskie nedarbi, Tā runāja Zaratustra,

5 Varoņa dzīve, Alpu simfonija ) ir jaunības ceļš uz viņa briedumgadu operām pie tāda uzskata turas daudzi mūzikas vēsturnieki. Štrausa simfoniskās poēmas ir kinomūzika, nereti ar autobiogrāfiskiem elementiem. Štrausa operās komponista uzmanības lokā ir galvenokārt dāmas, turpretim simfoniskajās poēmās galvenie varoņi parasti ir kungi. Tas attiecas arī uz simfonisko poēmu DONS KIHOTS, kura žanriskais apzīmējums ir fantastiskas variācijas par bruņnieciskas iedabas tēmu. Titulvaronis, protams, ņemts no Migela de Servantesa slavenā romāna, kas pabeigts gadā, un savā skaņdarbā Rihards Štrauss ir neslēpti programmatisks, respektīvi, mūzika skaidri zīmē ainas no Servantesa romāna, un savā ziņā šī ir kā tāda simfoniska animācijas filma. Pēc būtības mums darīšana ar klasiskām variācijām: pēc ievada komponists mums eksponē galvenā varoņa tēmu, un nu mums jāpatur prātā, ka čells iemieso donu Kihotu, savukārt altvijoles soloepizodēs (brīžiem sasauksmē ar basklarneti un tenortubu) mēs satiekam dona uzticamo ieročnesēju Sančo Pansu. Obojai ir mīlas vēstneses uzdevums tā tēlo saites, kas donu sien pie daiļās Dulcinejas. OS Diana OZOLIŅA ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare kopš gada un Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas trešā koncertmeistare. Pedagoģe Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un docente Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Par izcilu darbu ansamblī saņēmusi Lielo mūzikas balvu Aktīva kamermūziķe un konceptuālu koncertprogrammu autore. LNSO čellu Dream Team idejas autore un vadītāja. Augusta Dombrovska starptautiskā jauno stīginstrumentālistu konkursa līdzrīkotāja. Bijusi Rīgas kamermūziķu un Rīgas festivāla orķestra čellu grupas koncertmeistare. Diana Ozoliņa absolvējusi Jāņa Tīsa klasi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā (1977) un Eleonoras Testeļecas klasi JVLMA (1982). No līdz gadam papildinājusi zināšanas asistentūrā Pētera Čaikovska Maskavas konservatorijā Natālijas Šahovskas klasē. Arigo ŠTRĀLS ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra altu grupas koncertmeistars kopš gada, orķestrī spēlē kopš gada. JVLMA ieguvis maģistra grādu. Bijis orķestra Rīgas kamermūziķi altu grupas koncertmeistars visu tā pastāvēšanas laiku ( ), piedalījies Nordic Symphony Orchestra projektos, muzicējis dažādos kameransambļos un kamerorķestros, toskait piedalījies baroka mūzikas koncertos un ieskaņojumos. Uzstājies kā solists Eiropā un Japānā. Arigo Štrāls strādājis dažādās Latvijas mūzikas skolās un mūzikas vidusskolās. Patlaban JVLMA asociētais profesors. Vadījis meistarklases Eiropā un Dienvidamerikā. Bijis starptautisku konkursu žūriju dalībnieks un vadītājs Latvijā un citās valstīs. Augusta Dombrovska starptautiskā jauno stīginstrumentālistu konkursa mākslinieciskais direktors. Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2009 kategorijā Par izcilu darbu ansamblī. VALSTS AKADĒMISKAIS KORIS LATVIJA gadā nosvinēja 75. dzimšanas dienu. Koris ir daudzkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts, gada Ministru kabineta balvas laureāts un gada Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts. Kopš gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais. Koris Latvija regulāri sniedz koncertus prestižās pasaules koncertzālēs un sadarbojas ar pasaules klases simfoniskajiem orķestriem un slaveniem diriģentiem.

6 Koris piedalījies ierakstu namu Warner Brothers, Harmonia mundi, Wergo, Ondine u. c. producētajos ierakstos. Kā viens no kora augstākajiem sasniegumiem jāatzīmē Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra 125. jubilejas pasaules turneja diriģenta Marisa Jansona vadībā. Īpaši izauklēts ir Valsts akadēmiskā kora Latvija gadā aizsāktais ikgadējais Garīgās mūzikas festivāls, kur īpašo viesu vidū bijis Arvo Perts, Gija Kančeli, Džons Taveners, Sofija Gubaiduļina, Valentīns Silvestrovs, Džons Raters, Kšištofs Pendereckis. Koris Latvija sadarbojies arī ar Sigur Rós, uzstājies ar Kristjana Jervi elektroakustisko grupu Absolute Ensemble, ieskaņojis datorspēļu un filmu mūziku u. c. Kora Latvija un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta kopīgi producētais multimediālais iestudējums Ziemeļu gaisma (Ērika Ešenvalda ideja un mūzika) saņēma Lielo mūzikas balvu 2015 kategorijā Gada uzvedums. Vasilijs SINAISKIS ir starptautiski atzīts operu un simfonisko koncertu diriģents ar plašu pieredzi vērā ņemamos opernamos un koncertzālēs, kā arī pieprasīts diriģēšanas pasniedzējs. LNSO mūžā viens no izcilākajiem galvenajiem diriģentiem, slavējams latviešu komponistu darbu iestudētājs. Plašāk pazīstams galvenokārt kā krievu, vācu un angļu simfoniskā repertuāra pārzinātājs. Vasilijs Sinaiskis piedzimst gada 20. aprīlī Abezas nometnē (Inta, Komi Republika, Krievija) zemnīcā netālu no Polārā loka. Pirmās klavieres ģimenē uzrodas, kad ģimene pārcēlusies uz Pečoru. Piecu gadu vecumā zēns sāk spēlēt klavieres gadā tēvam atļauj atgriezties dzimtajā Ļeņingradā. Vasilijs Sinaiskis mācās klavierspēli un mūzikas teorētiskos priekšmetus. Diriģēšanas pamatus apgūst samērā agros gados, un viņa guru ir leģendārais Iļja Musins. No līdz gadam Vasilijs Sinaiskis ir Arnolda Kaca vadītā Novosibirskas simfoniskā orķestra otrais diriģents gadā viņš piedalās Herberta fon Karajana fonda konkursā un iegūst zelta medaļu. Pēc konkursa Sinaiski aicina diriģēt koncertus ar Maskavas labākajiem orķestriem, viņš arī iegūst Kirila Kondrašina labvēlību un kļūst par asistentdiriģentu Maskavas filharmonijas orķestrī, kur strādā līdz gadam. Ar šo orķestri viesodamies Dzintaru koncertzālē, Vasilijs Sinaiskis nokļūst Latvijas Valsts filharmonijas direktora Filipa Šveinika uzmanības lokā. Šveiniks uzaicina Sinaiski nodiriģēt koncertu ar LNSO gada 28. septembrī Vasilijs Sinaiskis pie LNSO diriģenta pults vada Jāņa Ivanova 16. simfonijas pasaules pirmatskaņojumu. Pēc tam situācija liekas nobriedusi, lai Leonīdu Vīgneru aicinātu atpūsties un orķestra priekšā stātos jauneklis Sinaiskis, tobrīd 27 gadus vecs. Pats maestro atminas, ka šīs idejas galvenie autori bija Filips Šveiniks un Jānis Ivanovs. Vasilija Sinaiska pirmais koncerts LNSO galvenā diriģenta postenī notiek gada 18. septembrī. Programmā: Kalsona Poēmafantāzija (jaundarbs), Rahmaņinova Rapsodija par Paganīni tēmu (soliste Ilze Graubiņa) un Stravinska Svētpavasaris. Vasilijs Sinaiskis karjeras laikā vadījis Maskavas filharmonijas SO, Krievijas Valsts SO, Malmes SO, bijis Maskavas Lielā teātra galvenais diriģents ( ), BBC FO (patlaban diriģents emeritus šajā orķestrī) un Nīderlandes FO galvenais viesdiriģents. Savas labākās operizrādes diriģējis Berlīnes Komiskajā operā, Vīnes Theater an der Wien, Ungārijas Valsts operā, Anglijas Nacionālajā operā. Sinaiska nopelni mūsu valsts mūzikas laukā novērtēti ar Lielo mūzikas balvu 1999 par latviešu mūzikas popularizēšanu gados.

7 Pēteris PLAKIDIS composes the symphonic piece REFLECTION in the summer of It is first performed on the first of October 1991 at the Riga Great Guild Hall Latvian National Symphony Orchestra performs, Paul Mägi conducts. In 1992 Plakidis s Reflection, led by Paul Mägi, is heard in Latvian National Symphony Orchestra guest concerts in Germany and Sweden. The Swedish newspaper columnist and culture critic Lars Hedblad writes: Plakidis s Reflection is a dreamlike composition with delicately picked harmonies and a Latvian flavour. In the annotation the composer is brief only a few sentences about the form of the opus (two parts: in the first wind instruments with a couple of percussion instruments, and a fugue-like development, however, the second part is dominated by string instruments, the culmination is played tutti, the piece is framed by piccolo flute and bells) and the genre leanings (in the second part passacaglia in upper voices takes centre stage). The opus is dedicated to Paul Mägi. That s all. We find out nothing more from Plakidis. In one of the issues of the magazine Māksla (Art) Jānis Torgāns writes: All in all, the undoubtedly enriching inclusion of emigrant Latvian musicians and music in the musical life of Latvia simultaneously makes one also critically judge and remove from the music tree s living wreath absolute solutions as lacking perspective: both works of cosmopolitans which are technologically perfect but too universal in expression, and in folk garb draped domestic and overseas individuals. I quite like and admire Pēteris Plakidis s confidence and consistency, going his own way. His demonstrative reflection on his own experience, structural models, intonated language simultaneously is always new and lively. Working and playing with favourite building blocks and principles, the composer often steps into the same river twice, confirming the real, deeper impossibility of such a step. It is worth mentioning that the score of Reflection begins with composer s note da lontano (from afar) and ends with the note al niente (fades into nothingness). Sergei TANEYEV was a Russian composer with a wide outlook, cosmopolitan views, impeccable taste and morally distinguished nature. Pyotr Tchaikovsky s student and one of the first to attend the newly opened Moscow Conservatory. A great pianist and astonishingly good ensemblist. Conservatory docent, as well as its rector for three years. Teacher of Sergei Rachmaninoff, Alexander Scriabin (at his funeral in the April of 1915 Taneyev became fatally ill), Nikolai Medtner, Reinhold Gliere, Alexander Gretchaninov and many other sound poets. After Nikolai Rubinstein s and Pyotr Tchaikovsky s passing Taneyev was left to be the only patriarch of Moscow musical life. An admirer of symbolic poetry, particularly its rhythm; a conversation partner of Leo Tolstoy, though not an admirer of his work. Practitioner of Esperanto (a good deal of Taneyev s diaries are written in this language). A passionate sceptic of tobacco and complete abstainer. One of the key ideas of his life was the fact that Russian music deeply lacks the polyphonic period of the medieval and renaissance, and that it would be especially useful in the sacred music of the Orthodox church. With works such as John of Damascus and At the Reading of a Psalm he created his idea s examples in practice. Being the leader of the Moscow school of composition Taneyev strived to break down barriers which sometimes divided the musicians groupings of Russia s first and second capital cities attended Belyaev s supporters meetings, played Rimsky-Korsakov s, Glazunov s and other composers music from St Petersburg.

8 Sergei Taneyev composed the opera Oresteia, four symphonies, solo songs, choir songs, the already mentioned impressive cantatas and a slew of instrumental chamber music works. Taneyev was very familiar with the chamber music classics of Western Europe and simultaneously knew how to find his own unexpected twists in musical development. The honour of his first opus (op. 1) Sergei Taneyev gave to the CANTATA JOHN OF DAMASCUS, although he had composed many opuses well before, which he did not wish to publish due to his own self-critique. He was given the impulse to create the piece with the death of Nikolai Rubinstein, the leader of Moscow Conservatory. Tchaikovsky dedicated his famous trio to Rubinstein s memory, but Taneyev began work on his cantata and chose Aleksey Tolstoy s ( ) poetic variation on the theme of John of Damascus. The composing process took several years and the premiere, led by the young author himself, brought fame to Taneyev critics especially lauded his masterful use of the polyphonic writing. John of Damascus (~ ) was a Syrian monk and priest a poet, writer, theologist, and musician, he was interested in jurisprudence and philosophy. He is considered to be one of the most significant men in the eastern Orthodox church, and his writings make an impression on creative and pious men even today. I I walk an unknown path with horror and hope, my sight faded, chest cold, silence in my ears, eyelids shut. I lie quiet and still, I don t hear cries of brothers, and for me the blue incense smoke does not billow. II While I sleep in eternal peace, my love does not die. And in the name of love, brothers, I ask each of you to call upon the Lord: Lord! III On that day when horns proclaim world s end accept your fallen servant and give him place in your heavenly home. Richard STRAUSS is one of the last giants of the romantic era. His work stretches well into the middle of the 20th century, and his musical expression practically did not change until his death. Where his language of sound is concerned, he created his most poignant pieces at the start of the 20th century operas Salome and Electra. Otherwise Strauss music existed in untouchable parallels with all the new currents of music that signified the birth of modernism. The philosopher Alessandro Baricco writes about the New music, created by modernity, slightly callously but truthfully: It decimated the calming beauty of tonal geometry and cautioned to beware the shady rhetoric, whose target could be an infinitely long, beautiful sunset and the most brilliant of pieces of which were created with the mediation of immortal Strauss. New music did not admire sunsets; it listened to a dawn of a new world. The comparison with a long sunset is, indeed, as poetic as it is precise. That spirit of power, economic bloom and, at the same time, decadence, which made itself apparent in German-speaking lands on the turn of the 20th century, certainly flourished in Strauss music. Richard Strauss father was a man of an unbalanced psyche, a virtuoso French horn player of the Munich court orchestra. Strauss mother was a nervous madam who ended her life in an asylum for the mentally ill. Alex Ross in his monumental work The Rest is Noise writes: Their son Richard, like many children of unlucky families, was always cool and collected on the outside but behind this façade glinted odd flames. One of the first opuses that draw the public s attention to young Strauss music is the symphonic poem Don Juan, composed at age 24. Richard Strauss symphonic poems (most well-known Don Juan, Till Eulenspiegel s Merry Pranks, Thus Spoke Zarathustra, A Hero s Life, An Alpine Symphony) are roads of his youth

9 to the operas of his maturity so think many music historians. Strauss symphonic poems are pieces of cinema music, often with autobiographical elements. In his operas, the spotlight is mostly on women, however in the symphonic poems the main characters are usually men. That applies to the poem DON QUIXOTE as well, which is described as fantastic variations on a theme of knightly character. The titular hero is, of course, borrowed from the famous story of Miguel de Cervantes, which was finished in 1605, and in his piece Richard Strauss is very programmatic the music illustrates scenes from the book and is somewhat like a symphonic animated movie. In essence, these are classical variations: after the intro the composer exposes us to the main hero s theme and we must remember that the cello embodies Don Quixote, while the viola solo episodes (sometimes in tandem with bass clarinet and tenor tuba) show the Don s trusty squire. The oboe is the messenger of love it depicts the links that tie the Don to the fair Dulcinea. Diana OZOLIŅA is the principal cellist of the Latvian National Symphony Orchestra since 2004 and the third principal cellist of the Latvian National Opera orchestra. Teacher at the Emīls Dārziņš Music School and lecturer at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music. Winner of the Grand Music Award in 2008 For Outstanding Work in an Ensemble. Diana is an active chamber music performer and author of conceptual concert programmes. Diana is the leader of her brainchild, the LNSO cello ensemble Dream Team. Co-organiser of the Augusts Dombrovskis International Competition for young string musicians. Former principal cellist of The Riga Chamber Players orchestra and the Riga Festival Orchestra. Diana Ozoliņa graduated from the class of Jānis Tīss at Emīls Dārziņš Music School (1977) and from the class of Eleonora Testeļeca at the JVLMA (1982). She furthered her knowledge in an assistantship at the Moscow State Tchaikovsky Conservatory in the class of Natalia Shakhovskaya from 1983 to Arigo ŠTRĀLS is the Latvian National Symphony Orchestra s principal viola since 1995, and member of the orchestra since Received a master s degree from the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music. Principal viola of The Riga Chamber Players from the orchestra s inception in 1988 until the end of its existence in 2006; participates in projects with the Nordic Symphony Orchestra, member of several chamber ensembles and chamber orchestras, performs Baroque music in concerts and recordings. Solo performances in Europe and Japan. Arigo Štrāls has worked in several primary and secondary music schools across Latvia. Associate professor at the JVLMA. Štrāls has held workshops in Europe and South America. Jury member and president in international competitions in Latvia and abroad. Creative director of the Augusts Dombrovskis International Competition for young string musicians. Grand Music Award nominee in 2009 For Outstanding Work in an Ensemble.

10 STATE CHOIR LATVIJA celebrated its 75th anniversary in The choir has received Latvia s Grand Music Award numerous times, it received the award of the Cabinet of Ministers in 2003, and the annual award of the Ministry of Culture of the Republic of Latvia in Māris Sirmais is the music director and the chief conductor of the choir since State Choir Latvija performs in prestigious concerts halls across the world and collaborates with leading symphony orchestras and renowned conductors on a regular basis. The choir has partaken in recordings produced by such record companies as Warner Brothers, Harmonia mundi, Wergo, Ondine, and others. One of the choir s greatest achievements is participating in the 125th anniversary world tour of the Amsterdam Royal Concertgebouw Orchestra under the baton of conductor Mariss Jansons. The State Choir s Latvija pride and joy is the annual Sacred Music Festival which takes place since 1998 and has seen special guest performances by Arvo Pärt, Giya Kancheli, John Tavener, Sofia Gubaidulina, Valentyn Sylvestrov, John Rutter, and Krzysztof Penderecki. State Choir Latvija has also collaborated with Sigur Rós, performed together with Kristjan Järvi s electroacoustic band Absolute Ensemble, recorded music for computer games and films. In 2015, State Choir Latvija, together with the Secretariat of the Latvian Presidency of the Council of the European Union, jointly produced a multimedia show Nordic Light (concept and music by Ēriks Ešenvalds), receiving the Grand Music Award for Production of the Year. One of the great Russian conductors schooled in the tradition of Musin and Kondrashin, Vassily SINAISKY is known for his interpretations of Russian, German and English repertoire. Sinaisky also has a distinguished pedigree as an operatic conductor and from 2010 to 2013, was Chief Conductor and Music Director of the Bolshoi Theatre, Moscow. Vassily Sinaisky s international career was launched in 1973 when he won the Gold Medal at the prestigious Karajan Competition in Berlin. His early work with Kirill Kondrashin at the Moscow Philharmonic and with Ilya Musin at the Leningrad Conservatoire provided him with an incomparable grounding. Soon after his success at the Karajan Competition, Sinaisky was appointed Chief Conductor of the Latvian National Symphony Orchestra, a post he held from 1976 to He then became Music Director and Principal Conductor of the Moscow Philharmonic, leading numerous high-profile projects with the Orchestra both in Russia and on tour. Sinaisky holds the position of Conductor Emeritus of the BBC Philharmonic. Memorable projects with the BBC Philharmonic have included the Shostakovich and his Heroes festival, tours to Europe and China, as well as many appearances at the BBC Proms. Sinaisky has also held the positions of Principal Guest Conductor of the Netherlands Philharmonic and Music Director of the Russian State Orchestra. Whilst Chief Conductor and Music Director of the Bolshoi Theatre, Moscow, Sinaisky conducted many acclaimed productions including Rimsky- Korsakov s The Golden Cockerel directed by Kirill Serebrennikov and Richard Strauss s Der Rosenkavalier directed by Stephen Lawless (the first ever staging of this work in Moscow). Sinaisky has conducted Iolanta and Francesca da Rimini in new productions by Stephen Lawless at Vienna s Theater an der

11 Wien. He also conducted Boris Godunov at San Francisco Opera. Other projects have included productions of The Fiery Angel at Komische Opera Berlin, and The Queen of Spades at Hungarian State Opera, Carmen and Der Rosenkavalier for English National Opera and an acclaimed Lady Macbeth of Mtsensk with Hans Neuenfels at the Komische Oper Berlin. Vassily Sinaisky s recordings include a set of the symphonies of Franz Schmidt for Naxos with the Malmo Symphony Orchestra. His other recordings include many with the BBC Philharmonic including works by Shostakovich, Tchaikovsky, Rimsky- Korsakov, Shchedrin, Glinka, Liadov, Schreker and Szymanowski. Vassily Sinaisky is a noted and influential teacher and holds the position of Professor of Conducting at the St Petersburg Conservatoire.

12 LNSO ŠOVAKAR I vijoles Georgs Sarkisjans (orķestra koncertmeistars), Sandis Šteinbergs, Aleksejs Bahirs, Darja Smirnova, Nellija Sarkisjana, Inese Štrāle, Baiba Šulce, Aija Frišenfelde, Terēze Zīberte-Ijaba, Vizma Laura Agloniete, Aija Sūna, Indulis Cintiņš, Oskars Siliņš, Anna Janovska II vijoles Alise Ozoliņa, Arvīds Zvagulis, Ilze Pence, Inga Slava, Daina Birzniece, Beāte Račko, Māra Baļķena, Ingrīda Laka, Raimonds Melderis, Anete Liberte, Margarita Ogibalova, Kristiāna Ozoliņa Alti Ināra Brīnuma, Pēteris Trasuns, Liene Beitāne, Katrīna Krašauska-Krauze, Inga Ozoliņa, Einārs Roževics, Lauma Visendorfa, Tatjana Ļebedeva, Elina Andrianova-Bahira, Diāna Anna Zaharova Čelli Ieva Upatniece, Lolita Lilje, Mareta Prikule, Dace Zālīte, Aleksandrs Smirnovs, Jānis Rinkulis, Zane Guļāne, Ainārs Paukšēns Kontrabasi Oskars Bokanovs, Raivo Ozols, Dzintars Sabļins, Kristaps Pētersons, Jurģis Klotiņš, Toms Timofejevs Flautas Tommāzo Pratola, Ilze Urbāne, Anete Toča, Aiva Zauberga Obojas Jana Zeļenska, Dainis Cimermanis, Amanda Tauriņa Klarnetes Mārcis Kūlis, Mareks Pinta, Sigurds Lallo, Mārtiņš Kalniņš Fagoti Jānis Semjonovs, Normunds Zvejnieks, Raimonds Gulbis, Aleksandrs Žiguļičs, Pauls Gendrikovs Mežragi Viesturs Vārdaunis, Mārcis Kalniņš, Miks Bankevics, Mikus Runka, Kalvis Etkins, Guntis Kronītis Trompetes Jānis Porietis, Gints Ozoliņš Tromboni Artūrs Hrustaļovs, Uldis Zilberts, Māris Zondaks Tuba Raivis Māgurs, Jānis Pusplatais (tenortuba) Sitaminstrumenti Edgars Saksons, Uģis Krūskops, Atis Vintuks, Elīna Endzele, Mikus Bāliņš Arfa Ieva Šablovska