2016. GADA 28., 29., 30. DECEMBRĪ LIELAJĀ ĢILDĒ 28, 29, 30 DECEMBER, 2016, RIGA GREAT GUILD LNSO VECGADA KONCERTS LNSO NEW YEAR S EVE CONCERT SOLISTS

Transkripts

1 2016. GADA 28., 29., 30. DECEMBRĪ LIELAJĀ ĢILDĒ 28, 29, 30 DECEMBER, 2016, RIGA GREAT GUILD LNSO VECGADA KONCERTS LNSO NEW YEAR S EVE CONCERT SOLISTS SOLOIST ĪRO RANTALA, KLAVIERES IIRO RANTALA, PIANO DIRIĢENTS CONDUCTOR KLAUSS MEKELE KLAUS MÄKELÄ 30. DECEMBRA KONCERTS TIEŠRAIDĒ LATVIJAS RADIO 3 KLASIKA THE CONCERT OF THE 30TH OF DECEMBER BROADCASTED BY THE LATVIAN PUBLIC RADIO KLASIKA

2 I DAĻA I PART I Antonīns DVORŽĀKS (Dvořák, ) No cikla Slāvu dejas op. 46 (1878) From Slavonic Dances, op deja Domažorā Dance No. 1 in C major 2. deja miminorā Dance No. 2 in E minor 8. deja solminorā Dance No. 8 in G minor 13 minūtes Volfgangs Amadejs MOCARTS (Mozart, ) Koncerts klavierēm un orķestrim Domažorā KV 467 (1785) Piano Concerto in C major K 467 I. Allegro maestoso II. Andante III. Allegro vivace assai minūtes II DAĻA I PART II Īro RANTALAS klavierimprovizācija Piano improvisation by Iiro RANTALA Johanness BRĀMSS (Brahms, ) No cikla Ungāru dejas (1868/1880) From Hungarian Dances 1. deja solminorā* Dance No. 1 in G minor 14. deja reminorā** Dance No. 14 in D minor 6. deja Remažorā** Dance No. 6 in D major 3. deja Famažorā* Dance No. 3 in F major 17. deja fadiēzminorā*** Dance No. 17 in F sharp minor 5. deja solminorā** Dance No. 5 in G minor * instrumentējis autors orchestrated by composer ** instrumentējis Alberts Parlovs orchestrated by Albert Parlow *** instrumentējis Antonīns Dvoržāks orchestrated by Antonín Dvořák 17 minūtes Antonīns DVORŽĀKS No cikla Slāvu dejas op. 46 From Slavonic Dances, op deja Labemolmažorā Dance No. 3 in A flat major 5 minūtes Antonīns DVORŽĀKS No cikla Slāvu dejas op. 72 ( ) From Slavonic Dances, op deja miminorā Dance No. 2 in E minor 7. deja Domažorā Dance No. 7 in C major 10 minūtes

3 MOCARTS Volfganga Amadeja Mocarta 21. klavierkoncerts ir viens no slavenākajiem šī žanra paraugiem un arī viens no Mocarta t. s. astoņiem lielajiem koncertiem. Punkts partitūrai tiek likts gada 9. martā, četras nedēļas pēc tam, kad pabeigts ne mazāk slavenais reminora koncerts, un tas ir īpaši saspringts laiks Mocarta dzīvē. No 11. februāra līdz 25. aprīlim Vīnē pie Mocarta un viņa sievas Konstances viesojas Volfganga tēvs Leopolds. Tas nav gluži inspekcijas brauciens, tomēr zināma spriedze gaisā jaušama. Atgādināsim, ka komponista tēvs ilgu laiku nedeva svētību dēla laulībai ar šo Vīnes dziedātāju, un Konstance vīratēva klātbūtnē, iespējams, nevarēja justies sevišķi mīlēta. Tātad ir nācis sērst tēvs, un nu Volfgangam kā mīlošam dēlam jāved viņš uz operu, teātri, koncertiem, uz masonu ložu, viesos. Tobrīd Mocartu ģimenē vispār ir vētraina saviesīgā dzīve, ielūgumu tik daudz, ka nereti Konstance iet uz vienām vakariņām, Mocarts uz citām. Tajā laikā Vīne ir Rietumu pasaules ekonomiskais, politiskais un kultūras centrs ap Vīni rotē ne tikai Austrijas un Ungārijas, bet arī mūsdienu Čehijas, Dienvidslāvijas, Itālijas, Krievijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Vācijas dzīve. Visu nosaukto reģionu dižcilši meklē iespēju tikt pie īpašumiem Vīnē, un, kā norāda amerikāņu muzikologs, Mocarta pētnieks un Keheļa kataloga gada redaktors Nīls Zaslavs (Zaslaw), zīmīgs ir arī fakts, ka tādi ne Vīnē dzimuši komponisti kā Gluks, Haidns, Mocarts un Bēthovens, par savu mītnes un daiļrades vietu izvēlas tieši šo pilsētu gada februārī Vīni pārsteidz milzu sniegs tas paralizē dzīvi, ir daudz nosalušo. Marta sākumā Mocarts pabeidz darbu pie Klavierkoncerta Domažorā tieši dienu pirms pirmatskaņojuma, kas paredzēts t. s. parakstīšanās koncertā jeb akadēmijā. Šādas koncertsērijas gavēņa laikā aizpilda sabiedrības prasības pēc kultūras, jo teātri pirmslieldienu periodā slēgti. Domažora koncerta otro daļu apvij romantisks nostāsts par kādu pastāvīgu Mocarta muzikālās akadēmijas klausītāju, kuras sirds tiekusies pretī slavenā komponista radošajam garam, un ir pat dzirdēts, ka saikne, iespējams, bijusi atgriezeniska. Dzirdēts arī, ka šī pati otrā daļa simbolizējot masoniskās iniciācijas trešo jeb meistara kārtu. Sevišķi pazīstama šī mūzika kļuva 60. gados pēc tam, kad sirsnīgu jūtu modināšanas nolūkos tā tika izmantota zviedru režisora Bū Vesterberga filmā par virves dejotāju Hedvigu Jensenu, skatuves vārdā Elvīru Madiganu, kuras aizliegtā mīla uz precētu zviedru armijas dragūnu leitnantu abus mīlētājus veda labprātīgā nāvē. Nevar aizmirst arī sirreālo iespaidu, kādu šīs slavenās taktis rada bondiādes gada filmā The Spy Who Loved Me, kad, ekspresīvi skanot Mocartam, no okeāna viļņiem iznirst ļaunā protagonista zemūdens mājvieta Atlantis. BRĀMSS Zināms, ka Johanness Brāmss bija viens no 19. gadsimta dižākajiem radošajiem gariem. Mazāk zināms, ka aiz bārdainās un miesās pakuplās bargās ārienes, monumentālajām simfonijām un svinīgās kamermūzikas slēpās dzīvespriekus baudošs sarkastisks, tomēr arī omulīgs vīrs, kas dienā izsmēķēja neskaitāmus cigārus, mācēja novērtēt labu alu un teicamu vīnu. Brāmss cēlās piecos no rīta, pagatavoja tasi ļoti stipras kafijas un komponēja līdz divpadsmitiem. Pusdienas ieturēja iemīļotajā krogā Sarkanais ezis, pēc pusdienām pastaigājās, vakarā gāja uz koncertu vai teātri, pēc tam mazliet iestiprinājās kādā no iecienītajām tavernām. Brāmsa mūžs profesionālā ziņā īstenojās pilnvērtīgi, un viņa devumu atbilstoši novērtēja jau komponista dzīves laikā. Cita lieta cilvēciskais aspekts: it kā notikusi un tajā pašā laikā it kā neīstenota lielā mīlestība. Nepiepildītības rezignācija caurvij pašus draiskākos Brāmsa darbus, un aristokrātiska garīgā augšuptiecība saklausāma pašos nostalģiskākajos Brāmsa opusos. Klausoties Vīnes meistara mūziku, mums nav nekādas vajadzības meklēt pēc skaidrojuma vai fābulas tā ir absolūtā mūzika, kur skaņas ir tikai skaņas, nevis kinematogrāfisks notikums. Ungāru dejas oriģinālā komponētas klavierēm četrrocīgi, tās ietilpst mājas muzicēšanai domāto Brāmsa skaņdarbu sarakstā, tāpat kā, piemēram, klaviervalši, Liebeslieder Walzer, dziesmas četrām vai astoņām balsīm u. c gados ungāru mūzika ietilpa sevišķā Brāmsa uzmanības lokā, taču svarīgi precizēt, ka runa ir nevis par ungāru tradicionālo jeb tautas mūziku, bet gan par Ungārijas čigānu mūziku, kas 19. gadsimta otrajā pusē bija populāra daudzviet Eiropā. Tikai dažas dejas balstās uz Brāmsa oriģināltēmām, vairumā gadījumu komponists izmantojis šur un tur dzirdētus čigānu mūzikas paraugus, ar kuriem viņš varētu būt pazīstams jau kopš gada, kad devās turnejās ar vijolnieku Eduardu Remēņi. Daudz populārāki par Ungāru deju oriģinālversiju ir šo deju pārlikumi orķestrim. Pats Brāmss orķestrim pārlika pirmo, trešo un desmito ungāru deju. Piecas pēdējās instrumentējis Antonīns Dvoržāks. Mūsu programmā iekļautas arī trīs dejas, ko orķestrim pārlicis Alberts Parlovs vācu komponists, karamūzikas speciālists, Prūsijas armijas mūzikas direktors, Brāmsa apbrīnotājs.

4 DVORŽĀKS Antonīns Dvoržāks dzimis netālu no Prāgas; viņa tēvs bija miesnieks un krodzinieks, kā arī profesionāls cītaras spēlētājs. Vecāki agri atzina dēla muzikālo talantu un deva viņu mūzikas mācībā. Dvoržāks labi apguva vijoles un alta spēli, tomēr atteicās no koncertējoša mūziķa karjeras par labu komponista darbībai. Trīsdesmit gadu vecumā Dvoržāks bija jau visai atzīts komponists; viņa Otrais stīgu kvartets pievērsa Brāmsa uzmanību, vēlāk abi meistari kļuva par labiem draugiem, bet Dvoržāka karjeras sākumā Brāmsa protekcija stipri palīdzēja gan jaunā meistara nokļūšanai noderīgu prominenču uzmanības lokā, gan arī tīri finansiāli. Slavens ir anekdots, kurā Brāmss izsaka vēlēšanos savus visai apjomīgos finanšu līdzekļus nodot Dvoržāka rīcībā, uz ko jaunais čehs jautā varbūt arī vēlaties mani adoptēt? Tieši pēc Brāmsa ieteikuma slavenais mūzikas izdevējs Fricis Zimroks pasūtināja jaunajam komponistam Slāvu dejas, uz kurām tika liktas lielas cerības, un rezultāts patiešām attaisnoja šīs cerības. Atšķirībā no Brāmsa Dvoržāks izmanto oriģināltēmas, kas sakņojas viņa iespaidos un priekšstatos galvenokārt par Morāvijas tautas mūziku. Līdzība ar Brāmsa opusu vēl arī tāda, ka Slāvu deju pirmvariants ir klavierēm četrrocīgi, un orķestrim šīs dejas pārlicis pats autors. Orests Silabriedis

5 Foto: Gregor Hohenberg Īro Rantalas vārds būs labi pazīstams džeza mūzikas interesentiem. Kopš gada viņa ieraksti nāk klajā vienā no Eiropas vadošajām džeza izdevniecībām ACT, un šī skaņu ierakstu nama mājaslapā par pianistu teikts, ka viņam raksturīga inteliģence, humors, daudz sentimenta, neparedzamas idejas un smalka klavierspēles tehnika. Vācijas ierakstu kritiķi novērtēja CD Lost Heroes (2011) kā gada labāko džeza albumu, un gadā Rantala tika pie Vācijas prestižās ECHO balvas kā gada labākais citzemju džeza pianists. Īro Rantalas talants sevišķi spilgti izpaudies tvartos My History of Jazz (ko iederīgi caurvij Rantalas variācijas par Baha Goldberga variācijām ) un My Working Class Hero (Džona Lenona dziesmu pārveidi). Viņš veicis ierakstus arī ar Iiro Rantala String Trio, kur piedalās poļu vijolnieks Adams Baldiks un horvātu čelliste Asja Valčiča. Savu jaunāko tvartu How Long Is Now? Rantala ieskaņojis kopā ar ievērojamo pasaules klases sitaminstrumentālistu, Latvijas klausītājiem labi zināmo Pīteru Erskinu un zviedru basistu Larsu Danielsonu, kurš bijis Rīgas ritmu muzikālais viesis. Francijas izdevuma Jazz News aprakstnieks Fransisko Kruss saka: Rantalas mūzikā baroks, svings, fusion, tango, bops, rāms džezs un regtaims sadzīvo ar melanholiju un labu devu ironijas. Klausīties Īro Rantalu ir kā lasīt viņa literārā alter ego Arto Pāsilinnas darbus. (Blakusminot, latviski izdoti visai sulīgi Pāsilinnas teksti Zaķa gads un Desmit rīvītes ). Pianists mācījies džezu Sibēliusa akadēmijā un Manhetenas mūzikas skolā gadā dzimušais Klauss Mekele sācis mūzikas studijas kā čellists, patlaban rosīgi pievēršas diriģēšanai un jau 20 gadu vecumā radījis plašu rezonansi, diriģējot dzimtās zemes dižākos orķestrus, toskait Helsinku filharmoniķus, Turku filharmoniķus, Ostrobotnijas kamerorķestri un Kupio simfonisko orķestri, turklāt visi šie kolektīvi vēlas strādāt ar Klausu Mekeli arī turpmākajās sezonās gada sezonā Klauss Mekele spoži debitēja ar Gēteborgas simfonisko orķestri, Tamperes filharmoniķiem, Tapiola Sinfonietta un izcili vadīja Helsinku filharmoniķus Helsinku festivāla koncertā. Šajā sezonā līdztekus koncertiem ar Somijas vadošajiem orķestriem Klauss veiks ieskaņojumu ar Somijas Radio SO. Turklāt nule tapis zināms, ka viņš izvēlēts par Esas Pekas Salonena asistentdiriģentu Nībelunga gredzena iestudējumā Somijas Nacionālajā operā, sākot ar gadu. Aprakstot Klausa Mekeles debijas koncertus diriģenta ampluā, kritiķi lieto tādus apzīmējumus kā dabas dotas vadoņa spējas, māka iegūt mūziķu uzticēšanos, pārliecība par sevi un spēkpilns sniegums, vienlaikus arī graciozitāte un paškontrole. Čella spēlē Mekele mācījies pie Marko Ilonena, Timo Hanhinena un Hannu Kīski, savukārt viņa diriģēšanas metrs ir Jorma Panula.

6 MOZART Wolfgang Amadeus Mozart s Piano Concerto No. 21 is one of the best-known works of its genre. It is also one of Mozart s so-called eight major concertos. He completed the score on 9 March, Four weeks earlier, Mozart had finished his just as famous D minor concerto, and it was a particularly stressful time in the composer s life. Wolfgang s father Leopold visited Mozart and his wife Constanze in Vienna from 11 February to 25 April. The goal of the visit was not quite to keep tabs on his son, but the atmosphere was considerably tense. For a long time, Leopold did not consent to his son s marriage with the Viennese singer, and Constanze probably did not feel very loved by her father-in-law. Thus, Wolfgang, the loving son he was, had to take his father his visitor to the opera, theatre, concerts, to the masonic lodge and receptions. The Mozart family enjoyed an active social life at that time, and they received so many invitations that Constanze and Wolfgang would sometimes each go to a different dinner party in the same evening. In February 1785, Vienna was caught unguarded by heavy, paralysing snow, and many froze to death. In early March, Mozart completed his Piano Concerto in C major exactly a day before its premiere in a so-called subscription concert. During the time of lent, such concert series satisfied the society s demand for culture, as theatres were in abeyance until Easter. The second movement of the C major concerto is a romantic tale about an audience member who frequents Mozart s academy of music, about a listener whose heart was longing to unite with the famous composer s creative spirit. There have even been rumours that the connection may have been mutual. It has also been said that the second movement is a symbol of the third degree of the Masonic degree the Master degree. The piece became particularly popular in the 1960s, when it was used in the soundtrack for Elvira Madigan, a film by Swedish director Bo Widerberg. The film is based on the story about a tightrope dancer, Hedvig Jensen, whose forbidden love with a married Swedish lieutenant led both lovers to voluntary death. The same piece was used in the 1977 James Bond film The Spy Who Loved Me Mozart s expressive tune plays as Atlantis, the underwater lodging of the evil protagonist, rises from the ocean. BRAHMS Brahms was one of the greatest creative spirits of the 19th century. The large, bearded man wrote monumental symphonies and ceremonious chamber music, but behind the rough exterior hid a sarcastic, yet cheerful man who enjoyed everything life could offer, smoked countless cigars each day and appreciated good beer and excellent wine. Brahms s professional life was fulfilling, and his works received adequate acclaim already during his lifetime. Originally, Hungarian Dances were written for piano four hands, and they are a part of pieces Brahms wrote for performing at home, like his waltzes for piano, Liebeslieder Walzer, songs for four or eight voices, and others. In the 1860s, Brahms had taken particularly keen interest in Hungarian music; however, it was not the traditional Hungarian folk music that interested Brahms, but the Hungarian gypsy music, which was popular in many places in Europe in the late 19th century. Only a few dances are based on Brahms s original melodies in most cases, the composer used examples of gypsy music he had heard at one place or another. Brahms must have known these tunes since 1853, when he went on tours with violinist Ede Reményi. The original version of the Hungarian Dances is much less popular than their orchestral arrangements. Brahms himself arranged No. 1, No. 3 and No. 10 for an orchestra. The five latter ones were orchestrated by Antonín Dvořák. In our programme, we have included three dances orchestrated by German composer Albert Parlow an expert on military music, music director of the Prussian Army, and an admirer of Brahms.

7 DVOŘÁK Antonín Dvořák was born near Prague, his father was a butcher, an innkeeper and a professional player of the zither. Dvořák s parents recognised their son s musical talent early on and sent him to learn the violin and viola, which he was good at, yet instead of becoming a performing musician, chose to compose. At the age of 30, Dvořák had become a comparatively successful composer. His Second String Quartet attracted Brahms s attention and the two masters later became close friends. Early in Dvořák s career, Brahms s support helped him not only to attract useful attention from important people, but also in financial aspect. There is a famous joke that Brahms offers his wealth to Dvořák, and the young Czech replies maybe you would also like to adopt me? It was Brahms who suggested that the famous music publisher Fritz Simrock commission the Slavonic Dances to the young composer. The expectations were high, and the result was worthy of them. In contrast with Brahms, Dvořák s themes were his own original ones, inspired by his impressions and notions mainly of Moravian folk music. Like Brahms s Hungarian Dances, Dvořák s Slavonic Dances were written for piano four hands and lated arranged for an orchestra by the author himself.

8 Foto: Gregor Hohenberg Iiro Rantala (born 1970) is probably Finland s best known jazz musician internationally, (Jazz Finland). Within Finland itself, Rantala is a major public figure and an advocate for music. He has done extensive work as presenter for the national televison corporation Yle. Iiro has published his autobiography Now It Can Be Told (2011). Rantala has written music for dozens of plays and musicals, as well as a few feature length films. He has been running the Jazz Piano Festival at Kapsäkki since Rantala s album Lost Heroes (2011) was hailed as a giant of an album by AllAboutJazz.com. It earned him the 2012 ECHO Jazz award for Best International Pianist, and the album received the annual prize of the Deutsche Schallplattenkritik. It has proved of lasting value: in early 2016 it was garlanded with a German Jazz GOLD Award. Iiro s a hero, wrote the late Jack Massarik in London s Evening Standard. In Anyone with a Heart (2014) the pianist was joined by violinist Adam Bałdych andcellist Asja Valčič to reveal the more tender, classically-inspired side of his artistry. Both the widely read German magazine Fono Forum and Concerto in Austria gave it five stars. Rantala s thoughtful solo piano tribute to John Lennon My Working Class Hero brought a different, more reflective side, a liturgy of memories and love for the music. (LondonJazz News) Iiro Rantala was asked earlier this year to name his favourite piano players. Richard Tee, Egberto Gismonti, Keith Jarrett and Michel Petrucciani, he responded. Tee s influence is to the fore on How Long is Now (2016), an infectious, tuneful and swinging trio album (Times of London) made with Lars Danielsson on bass and Peter Erskine on drums. Born in 1996, conductor and cellist Klaus Mäkelä has already made a significant impact on the Finnish musical landscape. The 20-year-old has conducted major Finnish orchestras, including Helsinki Philharmonic, Turku Philharmonic, Ostrobothnian Chamber Orchestra and Kuopio Symphony Orchestra, all with reinvitations. In the 15/16 season, he made outstanding debuts with the Gothenburg Symphony Orchestra, Tampere Philharmonic, Tapiola Sinfonietta, as well as conducting the Helsinki Philharmonic at the Helsinki Festival. This season will see Mäkelä returning to the Helsinki, Tampere and Turku Philharmonics, Oulu Symphony, Tapiola Sinfonietta, Ostrobothnian Chamber Orchestra, St Michel Strings and Sønderjyllands Symfoniorkester. Other highlights of the season include making his debut with Kymi Sinfonietta as conductor and soloist and recording with the Finnish Radio Symphony Orchestra. In the opera world, Mäkelä was recently announced as Esa-Pekka Salonen s assistant for the Finnish National Opera s Ring Cycle beginning in He begins his relationship with the FNO with a concertante performance of Erkki Melartin s Aino in May 2017, and will conduct other titles in future seasons. A graduate of the Sibelius Academy, he studied conducting with Jorma Panula and cello with Marko Ylönen, Timo Hanhinen and Hannu Kiiski. As soloist, he has performed with Finnish orchestras such as the Lahti Symphony, Kuopio Symphony and Jyväskylä Sinfonia as well as appearing at many Finnish festivals.

9 LNSO ŠOVAKAR I vijoles Raimonds Ozols, Sandis Šteinbergs, Darja Smirnova, Ilze Kirsanova, Inese Štrāle, Baiba Šulce, Aija Frišenfelde, Liene Neija-Kalniņa, Terēze Zīberte-Ijaba, Vizma Laura Agloniete, Indulis Cintiņš, Oskars Siliņš, Liene Skujiņa, Laura Elīza Muskare II vijoles Arvīds Zvagulis, Ilze Pence, Inga Slava, Daina Birzniece, Beāte Račko, Tatjana Ostrovska, Māra Baļķena, Ingrīda Laka, Raimonds Melderis, Anete Liberte, Sandra Šnē, Margarita Ogibalova Alti Arigo Štrāls, Ināra Brīnuma, Katrīna Krašauska-Krauze, Inga Ozoliņa, Einārs Roževics, Lauma Visendorfa, Tatjana Ļebedeva, Jevgeņija Gorbunova, Elina Andrianova, Marta Rācene Čelli Diana Ozoliņa, Ieva Upatniece, Lolita Lilje, Mareta Prikule, Aleksandrs Smirnovs, Jānis Rinkulis, Zane Guļāne, Emma Aleksandra Bandeniece Kontrabasi Raivo Ozols, Dzintars Sabļins, Jurģis Klotiņš, Ivars Ozols, Matīss Eisaks, Oskars Bokanovs Flautas Dita Krenberga, Aiva Zauberga, Maija Zandberga Obojas Dainis Cimermanis, Jana Zeļenska Klarnetes Mārcis Kūlis, Agnese Skrastiņa Fagoti Jānis Semjonovs, Aleksandrs Žiguļičs Mežragi Artūrs Šults, Viesturs Vārdaunis, Miks Bankevics, Mikus Runka Trompetes Jānis Porietis, Edgars Bārzdiņš Tromboni Kaspars Majors, Boļeslavs Voļaks, Artūrs Bērziņš Sitaminstrumenti Edgars Saksons, Elīna Endzele, Mikus Bāliņš

10 BIĻETES Biļetes uz Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertiem var iegādāties Lielās ģildes biļešu kasē, Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un Skolēniem, studentiem un pensionāriem 30% atlaide. Jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, iegādājoties biļeti koncerta dienā, biļetes cena 5 EUR. Izmantojiet iespēju iegādāties pavasara abonementu 4 koncertiem par 60 EUR. Divi saviļņojoši simfoniskās mūzikas koncerti, aizraujošs LNSO mēmā kino vakars un spirgta kamermūzika. Dāviniet mūziku sev un tuviniekiem! Vairāk par koncertiem - KASE Lielās ģildes biļešu kase atvērta darba dienās , sestdienās TICKETS Tickets for all the LNSO s concerts are available at the Great Guild Hall box-office, Biļešu Paradīze outlets and For school pupils, students and pensioners 30% discount. GIFT VOUCHERS available at the Great Guild Hall box office. Don t miss a chance to purchase a spring subscription: 4 concerts for only 60 EUR. Two emotive symphonic concerts, an exciting LNSO silent movie night and fresh breeze of chamber music. Offer music to yourself and your closest ones! More information about concerts - BOX-OFFICE The Great Guild Hall box-office is open on weekdays: , on Saturday:

11 PART II Ludwig van BEETHOVEN ( ) Symphony No. 4 in B flat minor, op. 60 (1807) I. Adagio. Allegro vivace II. Adagio III. Menuetto: Allegro vivace Trio: Un poco meno allegro IV. Allegro ma non troppo minutes