Microsoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc

Transkripts

1 Komunikācijas ģenerāldirektorāts (C) Direktorāts attiecībām ar pilsoņiem SABIEDRISKĀS DOMAS NOVĒROŠANAS NODAĻA gada 24. martā EIROPIEŠI UN EKONOMISKĀ KRĪZE Standard Eurobarometer (EB 71) Iedzīvotāji: ES 15+ Apsekotā materiāla daļa: ES 27 ( Eiropas pilsoņu) Periods statistisko datu vākšanai uz vietas: 2009.gada janvāra vidus februāra vidus Analītisks kopsavilkums Eiropas vēlēšanu priekšvakarā ir svarīgi novērtēt, kā eiropieši uztver ES darbību ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos. Šis apsekojums, ko veica, klātienē aptaujājot ES iedzīvotāju, parāda kopīgās bažas par krīzi, prasību, lai ES līmenī pasākumi būti saskaņotāki, kā arī to, ka eiro valūtas nozīme tiek uztverta ļoti atšķirīgi dažādās dalībvalstīs. Tas arī parāda ļoti skaidras atšķirības sociodemogrāfiskā līmenī: attiecībā uz eiro uztrauktākas un kritiskākas ir sievietes, kā arī iedzīvotāji, kuri izglītošanos pārtraukuši 15 gadu vecumā vai agrāk. Jāatzīmē vairāki svarīgi punkti: Eiropieši ir ļoti noraizējušies par krīzes sekām. Šī trauksme, kuru ļoti spēcīgi jūt visās valstīs (80 90 %), attiecas uz visiem līmeņiem ekonomikā: pasaules, Eiropas un valstu līmeni. Tas attiecas gan uz pašreizējo stāvokli, gan uz nākotni. Šī trauksme nav tik noteicoša individuālajā līmenī (58 % patlaban, 56 % nākotnē). Eiropiešiem ir labvēlīga attieksme pret saskaņotu rīcību krīzes seku mazināšanā. Viņu vērtējums ir skaidrs: 44 % aptaujāto personu uzskata, ka dalībvalstis reaģējušas individuāli, savukārt 39 % personu uzskata, ka valstis darbojušās saskaņoti. No otras puses, 61 % personu uzskata, ka eiropieši būtu labāk pasargāti, ja dalībvalstis veiktu pasākumus, saskaņojot tos ar citām ES valstīm. Šādu pieeju ir neatlaidīgi prasījis EP, kurš šo nostāju paudis vairākos gadījumos.

2 Kurā līmenī visefektīvāk spētu tikt galā ar krīzes sekām? Atbildes uz šo jautājumus izceļas, pat vairāk nekā uz citiem jautājumiem, jo ir acīmredzamas atšķirības dalībvalstu vidū. Atšķirības ir atkarīgas no tā, vai dalībvalsts ir vai nav G8 valsts, un no tā, cik smagi ekonomiskā krīze skārusi konkrētās dalībvalsts teritoriju. Vidēji 25 % aptaujāto izvēlējās G8 un 17 % ES, 15 % personu atbild, ka to spētu ASV, un 14 % personu atbild, ka valsts valdība. Kādi pasākumi būtu jāveic ES līmenī? Eiropas Parlaments pats ir atkārtoti uzsvēris, ka atbalsta dažādus pasākumus Eiropas Savienības līmenī. Kā parādās atbildēs, procentu punktiem sasniedzot %, eiropieši plaši atbalstījuši šādus pasākumus: ekonomikas un finanšu politikas saskaņošanu; uzraudzību no ES puses vienmēr, kad valsts nauda tiek izmantota finanšu iestādes glābšanai; nozīmīgāko starptautisko finanšu grupu darbības uzraudzību un kontroli; nozīmīgāku lomu ES starptautiskā mērogā, regulējot finanšu pakalpojumus. Eiro valūta vai aizsargātu? Jautājums par eiro valūtas nozīmi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanā tika uzdots visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Eiropas līmenī uz jautājumu vidēji atbildēts noliedzoši. Faktiski 44 % eiropiešu domā, ka eiro valūta nav mazinājusi krīzi, savukārt 39 % personu uzskata, ka tā krīzi ir efektīvi mazinājusi, 17 % personu atbildējuši, ka nezina ( nav atbildes ). Rezultāti patiešām parāda, ka izpratne par eiro ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs. Sīkāk izstrādātajā tabulā (sk. 15. lpp.) parādīts, ka 17 valstīs saņemta pozitīva atbilde uz šo jautājumu, no kurām 13 ir eiro zonas valstis un pārējās 3 valstis ir tās, kurās jāievieš eiro valūta, kā arī viena valsts, kura atteicās to ieviest. No otras puses, 8 dalībvalstīs, no kurām 2 ir eiro dibinātājas valstis, vairāk sliecās sniegt negatīvas atbildes un vienā valstī abi atbilžu varianti bija līdzvērtīgi. Turklāt rezultāti parāda, ka divās valstīs, kuras Eiropas Savienībai pievienojās gadā, ievērojams skaits personu izvēlējās nav atbildes, proti, 51 % Bulgārijā un 41 % Rumānijā. Mēs atzīmējam, ka krīzes apstākļos eiro valūtas kā bufera nozīmes uztvere ir niansētu perspektīvu objekts 27 valstīs, pat tajās 13 dalībvalstīs, kuras pašas veido eiro zonu. Un tāpēc vai eiro zonas valstīs iedzīvotāji domā, ka bijusī valsts valūta būtu aizsargājusi vairāk nekā eiro valūta? Bijusī valsts valūta vai labāk aizsargātu par eiro valūtu? Kopīgie rezultāti vēlreiz būtu jāanalizē saistībā ar rezultātiem valstīs. Eiro zonas valstīs 45 % eiropiešu uz šo jautājumu atbildējuši pozitīvi, bet 45 % negatīvi. Vienlaikus saistībā ar šo jautājumu attiecīgajā tabulā (sk. 17. lpp.) skaidri parādīts, ka 12 valstu iedzīvotāji no kopumā 16 eiro zonas valstīm uzskata, ka valsts bijusī valūta šajā krīzē nebūtu viņus aizsargājusi labāk nekā eiro valūta. To vidū tabulā attēlotas iepriekš minētās divas dalībvalstis, kuras bijušas vienotās valūtas dibinātājas. 2/24

3 Četru valstu pilsoņi sešpadsmit valstu vidū no kurām divas ir dibinātājas dalībvalstis tieši pretēji uzskata, ka valsts valūta būtu aizsargājusi viņus labāk nekā eiro valūta. Eiro valūta vai labāks aizsardzības līdzeklis nekā valsts valūta? Šo jautājumu uzdeva vienpadsmit valstīs, kuras vēl nav ieviesušas vienoto valūtu. Vidēji ES saņemtas 46 % pozitīvu un 36 % negatīvu atbilžu. Trijās valstīs, kuras atteikušās ieviest eiro, ļoti skaidri izteikts vairākums respondentu (54 61 %) uz šo jautājumu atbildējuši noliedzoši. Astoņu valstu vidū, kurās tiek prasīts ieviest eiro valūtu saskaņā ar pievienošanās līgumu, uz šo jautājumu četrās valstīs atbildēts pozitīvi (no 39 % līdz 61 %) un četrās negatīvi (no 43 % līdz 58 %). Eiro valūtas pieņemšana vai process būtu jāpaātrina, jāpalēnina, jāturpina, kā plānots, vai jāaptur? Uz jautājumu, kuru uzdeva astoņās valstīs, kurās jāpieņem eiro, atbildes bija šādas: 29 % iedzīvotāju domā, ka vajadzētu procesu paātrināt, 29 % vajadzētu palēnināt, 19 % jāturpina, kā plānots, un 6 % būtu jāaptur. Pārskatā turpmāk tekstā sīkāk apskatīti aptaujas rezultāti kopumā. Tas iedalīts trijās daļās: I Krīzes ietekme patlaban un nākotnē. II Atbilstīgākais līmenis, kādā risināt ar krīzi saistītos jautājumus, un līdzekļi to risināšanai. III Eiro valūtas nozīme saistībā ar finanšu krīzi. 3/24

4 I. Krīzes ietekme patlaban un nākotnē a) Patlaban: QD1 Cik lielā mērā, Jūsuprāt, pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze iespaido vai neiespaido katru no minētajiem? b) Nākotnē: QD2 Domājot par nākotni, vai, Jūsuprāt, pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze nākamo piecu gadu laikā iespaidos vai neiespaidos katru no minētajiem? A. Ietekme uz pasaules ekonomiku a) Patlaban 90 % respondentu paziņo, ka pašreizējā krīze stipri (ļoti stipri iespaido un diezgan stipri iespaido) iespaido pasaules ekonomiku: puse no visiem eiropiešiem (50 %) uzskata, ka pašreizējā finanšu krīze ļoti stipri iespaido pasaules ekonomiku. 4/24

5 40 % aptaujāto tās ietekmi vērtē kā diezgan stipru. Tikai 5 % eiropiešu domā, ka krīze īpaši neiespaido vai nemaz neiespaido. Relatīvi zems ir izvēles nav atbildes īpatsvars (5 %). Attiecībā uz šo jautājumu atšķirības atbildēs ir īpaši niecīgas. To atbilžu vislielākais īpatsvars, kurās norāda, ka krīze ļoti stipri iespaido minēto jomu, ir Grieķijā un Slovākijā (98 %), Kiprā un Nīderlandē (97 %). Vismazākais īpatsvars ir Portugālē (80 %), Latvijā un Itālijā (85 %). b) Nākotnē Liels respondentu vairākums (81 %) prognozē, ka pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze nākamo piecu gadu laikā stipri iespaidos pasaules ekonomiku (35 % personu domā, ka ļoti stipri iespaidos, 46 % diezgan stipri iespaidos). Pesimistisks noskaņojums par krīzes sekām nākotnē visvairāk izplatīts Grieķijā un Slovākijā (93 %), kā arī Luksemburgā (90 %). To iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā šādi, ir vismazākais Dānijā (53 %), Bulgārijā (70 %), Somijā un Latvijā (74 %). B. Ietekme uz Eiropas ekonomiku a) Patlaban 90 % respondentu uzskata, ka finanšu krīze stipri iespaido Eiropas ekonomiku. Atbildes ļoti stipri iespaido veido 48 %, līdzīgs īpatsvars 42 % respondentu uzskata, ka pašreizējā krīze diezgan stipri iespaido Eiropas ekonomiku. Tikai 5 % personu izvēlas nav atbildes. Vēlreiz konstatētas nelielas (13 %) atšķirības un augsts trauksmes līmenis: Visaugstākais līmenis ir Grieķijā (99 %), Beļģijā un Slovākijā (96 %). Viszemākais Portugālē (81 %), Rumānijā, Polijā, Itālijā un Bulgārijā (86 ). b) Nākotnē 5/24

6 Vidēji 81 % respondentu uzskata, ka krīze nākamo piecu gadu laikā stipri iespaidos Eiropas ekonomiku (33 % respondentu domā, ka krīze to ļoti stipri iespaidos, 48 % ka diezgan stipri iespaidos). 8 % ir atbilžu daļa, kurās atzīmēts nav atbildes. Attiecībā uz šo jautājumu trīs vispesimistiskākās dalībvalstis ir Grieķija (92 % respondentu vērtē ietekmi kā stipru), Slovākija (91 %) un Ungārija (90 %). Respondentu pesimistiska noskaņojuma viszemākie rādītāji ir Dānijā (50 %), Bulgārijā (71 %) un Somijā (72 %). C. Ietekme uz valsts ekonomiku a) Patlaban Atkal 90 % respondentu ES domā, ka finanšu krīze stipri iespaido viņu valsts ekonomiku (51 % iedzīvotāju domā, ka ļoti stipri iespaido, un 39 % diezgan stipri iespaido ). Igaunija, Grieķija un Ungārija ir dalībvalstis, kurās rādītājs attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri krīzes ietekmi uz valsts ekonomiku vērtē kā stipru, ir visaugstākais (97 % respondentu visās trijās valstīs). Respondentu, kuri snieguši šādas atbildes, daļa ir vismazākā Dānijā (77 %), Polijā (82 %), Portugālē un Austrijā (83 %). b) Nākotnē 81 % eiropiešu uzskata, ka krīze nākamo piecu gadu laikā stipri iespaidos valsts ekonomiku (36 % sniedz atbildi ļoti stipri iespaidos un 45 % diezgan stipri iespaidos ). Šādu atbilžu vislielākā daļa ir Grieķijā (93 %), Ungārijā (93 %) un Slovākijā (91 %). Un atkārtoti atbilžu vismazākās daļas sniedzēji ir Dānijā (45 %), kam seko Somija (70 %) un Vācija (73 %). D. Ietekme uz personīgo situāciju 6/24

7 Rezultāti rāda, ka, lai gan daudzi eiropieši ir nobažījušies par krīzes ietekmi uz personīgo situāciju, tomēr, šķiet, ka viņi ir vairāk uztraukti par tās ietekmi citos līmeņos. a) Patlaban Vairāk nekā puse respondentu (58 %) jau personīgi izjūt krīzes ietekmi savā dzīvē, un no tiem: 20 % atbild, ka viņus tā personīgi ļoti stipri iespaido, 38 % atbild, ka viņus diezgan stipri iespaido. Atšķirības starp dalībvalstīm ir lielākas par tām, kuras saskatāmas, novērtējot krīzes ietekmi dažādos ekonomikas līmeņos. Atšķirības varētu būt aptuveni 61 %. Iedzīvotāju, kuri atbild, ka krīze viņus personīgi stipri iespaido, daļa lielākā ir Grieķijā un Ungārijā (88 %) un Igaunijā (82 %). Vismazākā daļa ir trijās Skandināvijas valstīs: Dānijā (22 %), Zviedrijā (24 %) un Somijā (27 %). b) Nākotnē 56 % eiropiešu prognozē, ka ekonomikas un finanšu krīze nākamo piecu gadu laikā viņus personīgi stipri iespaidos (no kopskaita vidēji 18 % atbild, ka ļoti stipri iespaidos, un 38 % diezgan stipri iespaidos ). Dalībvalstu vidū ir ievērojamas atšķirības, sasniedzot 51 % līmeni. Pesimistisks noskaņojums attiecībā uz krīzes ietekmi personīgajā dzīvē visvairāk vērojams Grieķijā (89 %), Ungārijā (86 %) un Lietuvā (77 %). Viszemākais tas ir Dānijā (15 %), Somijā (27 %) un Nīderlandē (28 %). II Dalībnieki, kuri visefektīvāk spētu tikt galā ar finanšu krīzes sekām, un pasākumi, kuri tiem būtu jāveic A. Dalībnieki 7/24

8 QD3 Kurš no minētajiem, Jūsuprāt, visefektīvāk spētu tikt galā ar finanšu un ekonomikas krīzes sekām? 25 % respondentu domā, ka šo uzdevumu visefektīvāk varētu veikt G8, 17 % Eiropas Savienība, 15 % Amerikas Savienotās Valstis, 14 % attiecīgās valsts valdība, 10 % Starptautiskais Valūtas fonds. 8/24

9 9/24

10 Priekšstats par to, kurš visefektīvāk spētu tikt galā ar krīzes sekām, ievērojami atšķiras ES dalībvalstu vidū. Lielā astoņnieka (G8) valstis (8 bagātākās valstis pasaulē): - kā visspējīgākās krīzes seku risinātājas izvēlas vislielākais respondentu skaits Nīderlandē (36 %), Vācijā (35 %) un Zviedrijā (34 %). - Kā vismazāk spējīgas tās uzlūko Maltā (10 %), Rumānijā (11 %) un Īrijā (12 %). Eiropas Savienība: - tiek uzlūkota kā dalībnieks, kurš visefektīvāk tiktu galā ar finanšu un ekonomikas krīzes sekām, atbildēs, kuru lielākā respondentu daļa ir Grieķijā (28 %), Kiprā (27 %) un Polijā (26 %). - To uzskata par vismazāk spējīgo dalībnieku Apvienotajā Karalistē (6 %), Zviedrijā (8 %) un Dānijā (9 %). Amerikas Savienotās Valstis: - tiek uzskatītas par visefektīvāko dalībnieku atbildēs, kuras sniegusi lielākā pilsoņu daļa Zviedrijā (31 %), Dānijā (29 %), Francijā un Beļģijā (22 %). - Šo atbilžu kopumā vismazākā daļa ir Grieķijā (6 %), Bulgārijā un Lietuvā (8 %). Attiecīgās valsts valdība: - tiek uzskatīta par visefektīvāko dalībnieku vislielākajā respondentu daļā Rumānijā (32 %), Apvienotajā Karalistē (20 %) un Īrijā (20 %). - Šo atbildi izvēlējusies vismazākā pilsoņu daļa Čehijā (6 %), Nīderlandē un Bulgārijā (7 %). Starptautiskais Valūtas fonds: - tiek visbiežāk minēts atbildēs Somijā (22 %), Nīderlandē (17 %), Latvijā un Grieķijā (14 %). - Ieguvis vismazāko respondentu atsaucību Bulgārijā (5 %), Zviedrijā (6 %), Polijā, Portugālē un Īrijā (7 %). Sociodemogrāfiskās atšķirības: Gados jaunākie respondenti un tie, kuru izglītības līmenis ir augstāks, kopumā vairāk par vidējo rādītāju uzticas G8. Iedzīvotāji (mājsaimnieces(-ki)), kuri nav nodarbināti ārpus mājām, drīzāk nesaskata Eiropas Savienību kā efektīvāko dalībnieku. B. Vai veikt individuālus pasākumus vai pasākumus saskaņot ar citām valstīm? 10/24

11 a) Priekšstats: QD4 Vai Jūs teiktu, ka līdz šim, lai stātos pretī finanšu un ekonomikas krīzei, dažādas Eiropas Savienības dalībvalstis ir rīkojušās aktīvi vai rīkojušās saskaņoti ar citām Eiropas Savienības valstīm? Vispirms respondentiem jautāja par viņu priekšstatu saistībā ar to, kā dažādas dalībvalstis rīkojušās līdz šim, lai stātos pretī finanšu un ekonomikas krīzei. 44 % eiropiešu uzskata, ka dalībvalstis individuāli rīkojušās aktīvi. 39 % respondentu atbildējuši, ka dalībvalstis rīkojušās saskaņoti ar citām ES valstīm. Uz šo jautājumu lielā atbilžu daļā (17 %) izvēle bijusi nav atbildes. Viedoklis, ka dalībvalstis rīkojušās individuāli, ir visvairāk izplatīts Dānijā (71 %), Nīderlandē (66 %) un Beļģijā (58 %). Viedoklis, ka dalībvalstis rīkojušās saskaņoti, visvairāk atspoguļots atbildēs Somijā (55 %), Čehijā (53 %) un Latvijā (50 %). Dažās dalībvalstīs respondentu vairākums izvēlējās nav atbildes, sevišķi divās jaunākajās dalībvalstīs Rumānijā (43 %) un Bulgārijā (41 %). b) Izvēle 11/24

12 QD5 Vai kā pilsonis Jūs teiktu, ka Jūs būtu labāk aizsargāts(-a) (ņemot vērā pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi), ja (MŪSU VALSTS) veiktu individuālus pasākumus vai veiktu pasākumus, saskaņojot tos ar citām Eiropas Savienības valstīm? 61 % eiropiešu atbild, ka viņi justos labāk aizsargāti, ja viņu valsts veiktu pasākumus, saskaņojot tos ar citām ES valstīm. 26 % aptaujāto justos labāk aizsargāti, ja viņu valsts veiktu individuālus pasākumus. 13 % respondentu uz šo jautājumu izvēlējās nav atbildes. 12/24

13 13/24

14 Vislielāko atbalstu saskaņotiem pasākumiem ar citām ES dalībvalstīm snieguši respondenti Igaunijā (83 %), Grieķijā (78 %) un Ungārijā (76 %). Visvairāk atbalstīta individuālu pasākumu veikšana aptaujāto vidū bija Apvienotajā Karalistē (41 %), Rumānijā (36 %), Dānijā un Austrijā (33 %). Tomēr ir jāatzīmē, ka šajās valstīs to respondentu īpatsvars, kuri atbalsta kolektīvu rīcību, joprojām ir lielāks nekā to respondentu skaits, kuri atbalsta individuālus pasākumus. To atbilžu skaits, kurās respondenti izvēlējušies nav atbildes, ir samērā liels trijās valstīs: Īrijā (30 %), Portugālē (28 %) un Rumānijā (25 %). Sociodemogrāfiskās atšķirības: Iedzīvotāji, kuri beiguši izglītošanos pēc 20 gadu vecuma, un respondenti, kuri ieņem vadošus amatus, justos aizsargātāki, ja pasākumus veiktu saskaņoti. Mājsaimnieces(-ki) justos labāk aizsargātas(-ti), ja valsts veiktu individuālus pasākumus. C. Efektīvākie pasākumi, kas būtu jāveic ES QD9 Šobrīd Eiropas institūcijas apspriež konkrētus pasākumus, lai cīnītos ar ekonomikas un finanšu krīzi. Par katru no šiem pasākumiem sakiet, lūdzu, vai, Jūsuprāt, tas būtu vai nebūtu efektīvs cīņā ar krīzi? 14/24

15 Rezultāti parāda, ka respondentu vairākums atbalsta visas četras pasākumu jomas, par kurām apspriežas Eiropas Parlamentā. a) 71 % eiropiešu atbildēs ekonomikas un finanšu politikas stingrāka saskaņošana visu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir atzīmēta kā ļoti efektīva vai diezgan efektīva. To uzskata par efektīvu lielākā respondentu daļa Grieķijā (89 %), Kiprā (87 %) un Beļģijā (85 %). Vismazākā respondentu daļa, kas to atzīmē savās atbildēs, ir Apvienotajā Karalistē un Latvijā (57 %), kā arī Portugālē (58 %). b) Nozīmīgāko starptautisko finanšu grupu darbības uzraudzību un kontroli no Eiropas Savienības puses kā efektīvu pasākumu, lai cīnītos ar ekonomikas un finanšu krīzi, izvēlējušies 67 % ES respondentu. Visvairāk respondentu, kuri novērtē šo pasākumu kā efektīvu, ir Grieķijā un Kiprā (83 %), un Slovākijā (82 %). Vismazākais respondentu īpatsvars, kuriem ir šāds viedoklis, ir Apvienotajā Karalistē, Igaunijā (52 %) un Latvijā (54 %). c) Uzraudzību no Eiropas Savienības puses vienmēr, kad valsts nauda tiek izmantota finanšu iestādes glābšanai, arī 67 % respondentu visā ES vērtē kā efektīvu pasākumu. Par efektīvu pasākumu to uzskata vislielākā pilsoņu daļa Grieķijā (85 %), Slovākijā (83 %) un Kiprā (82 %). Savukārt vismazākā daļa respondentu Apvienotajā Karalistē un Dānijā (49 %), un Igaunijā (52 %). d) 66 % eiropiešu par efektīvu pasākumu (17 % par ļoti efektīvu un 49 % par diezgan efektīvu) uzskata nozīmīgāku lomu Eiropas Savienībai starptautiskā mērogā, regulējot finanšu pakalpojumus. Šim pasākumam atbalstu visvairāk pauduši respondenti Grieķijā (86 %), Kiprā (85 %) un Slovākijā (81 %). To vismazāk atbalstījušo ir Latvijā (46 %), Apvienotajā Karalistē (51 %) un Igaunijā (54 %). 15/24

16 III Eiro valūtas nozīme saistībā ar finanšu krīzi A. Eiro valūtas aizsargājošā nozīme 27 dalībvalstīs QD8 Kopumā eiro ir atvieglojis pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes negatīvās sekas. 44 % pilsoņu nepiekrīt (18 % pilnībā nepiekrīt, 26 % drīzāk nepiekrīt), ka eiro ir atvieglojis pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes negatīvās sekas. 39 % respondentu piekrīt, ka kopumā eiro ir atvieglojis negatīvās sekas (10 % pilnībā piekrīt, 29 % drīzāk piekrīt). Salīdzinoši liela respondentu daļa (17 %) uz šo jautājumu atbildi nesniedza. 16/24

17 17/24

18 Tabulā atspoguļoti šādi rezultāti: Respondentu daļa, kuri piekrīt, ka eiro ir bijusi pozitīva nozīme, lielākā ir Slovākijā (66 %), Somijā (61 %) un Beļģijā (54 %). Viedokli, ka eiro nav palīdzējis negatīvo krīzes seku mazināšanā, pauduši vismazāk respondentu Čehijā (tā domā 56 %), Vācijā un Apvienotajā Karalistē (54 %). 17 valstīs respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka eiro bijusi pozitīva nozīme krīzes seku mazināšanā, ir lielāks nekā respondentu īpatsvars, kuri bijuši pretējās domās (SK, FI, BE, SI, IT, EL, NL, LU, CY, MT, AT, HU, IE, PT, EE, PL, RO). 9 valstīs salīdzinošs respondentu vairākums uzskata, ka eiro nav atvieglojis krīzes negatīvās sekas (BG, UK, LV, LT, CZ, DE, SE, DK, FR). Spānijā abi viedokļi ir pārstāvēti pilnīgi vienādi (41 % pret 41 %). Abās valstīs, kuras nesen pievienojās ES (Bulgārijā un Rumānijā), ļoti augstu īpatsvaru veido izvēle nav atbildes : Bulgārijā 51 % un Rumānijā 41 %. 18/24

19 B. Vai jūtas aizsargāti: eiro zonas valstīs Eiro zonas valstu iedzīvotājiem jautāja, vai viņi piekrīt šādam apgalvojumam: QD6a (MŪSU VALSTS) būtu labāk aizsargāta, ņemot vērā pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, ja mēs būtu saglabājuši (BIJUSĪ VALSTS VALŪTA). Uz šo jautājumu sniegtās atbildes bija līdzvērtīgas ES līmenī, bet tās bija ievērojami atšķirīgas dalībvalstu vidū. 45 % respondentu piekrīt apgalvojumam (22 % pilnībā piekrīt, 23 % drīzāk piekrīt). 45 % respondentu apgalvojumam nepiekrīt (24 % pilnībā nepiekrīt, 21 % drīzāk nepiekrīt). 10 % respondentu izvēle bija nav atbildes. 19/24

20 Apstiprinošu atbilžu īpatsvars attiecībā uz pieņēmumu, ka attiecīgā valsts būtu labāk aizsargāta, ja būtu saglabāta bijusī valsts valūta, ir visaugstākais Portugālē (62 %), Itālijā un Spānijā (53 %). Tas ir viszemākais Slovākijā un Somijā (72 %), kā arī Slovēnijā (71 %), no kurām Slovākija un Slovēnija ir valstis, kas ieviesa eiro pavisam nesen. 12 dalībvalstīs no 16 dalībvalstīm iedzīvotāju vairākums uzskata, ka viņi ir labāk aizsargāti, ja ir vienotā valūta eiro (SK, FI, SI, NL, LU, IE, MT, BE, AT, FR, DE, EL). Viedokli par to, ka iedzīvotāji būtu labāk aizsargāti, ja būtu saglabāta valsts valūta, vairāk izteikuši respondenti tikai 4 valstīs (Polijā, Itālijā, Spānijā un Kiprā). Sociodemogrāfiskās atšķirības: Sievietes vairāk nekā vīrieši uzskata, ka valsts būtu labāk aizsargāta, ja būtu saglabāta bijusī valsts valūta (49 % pret 41 %). Līdzīgi domā arī respondenti, kuri izglītošanos pārtraukuši 15 gadu vecumā vai agrāk (59 % pret 45 % vidēji ES), kā arī iedzīvotāji, kuriem nav nodarbošanās ārpus mājām (56 %). Viedoklis par to, ka iedzīvotāji jūtas aizsargāti, ja ir vienotā valūta eiro, ir vairāk izplatīts speciālistu vidū. ES vidējais rādītājs ir 45 %, bet atsevišķu grupu respondentu atbilžu īpatsvars ir šāds: 67 % vadošo darbinieku, 51 % pašnodarbināto personu, 64 % personu, kuras beigušas izglītošanos 20 vai vairāk gadu vecumā, un 53 % personu, kas joprojām turpina izglītību. C. Noskaņojums par labāku aizsargātību: valstīs, kas nav eiro zonā Trijās valstīs, kuras atteikušās pieņemt eiro. Astoņās valstīs, kurās eiro ir jāpieņem. Šajās valstīs tika uzdots jautājums: QD6b Ņemot vērā pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, (MŪSU VALSTS) būtu labāk aizsargāta, ja mēs būtu pieņēmuši Eiropas vienoto valūtu eiro. 20/24

21 Ja vidējā atbilde uz šo jautājumu eiro zonas valstīs parāda, ka iedzīvotāji nejūtas labāk aizsargāti ar eiro salīdzinājumā ar bijušo valsts valūtu, ir lielas atšķirības dalībvalstu vidū, kuras atteikušās pieņemt eiro valūtu un kurām tā jāpieņem. Valstis, kas nav eiro zonā vidēji 46 % respondentu nepiekrīt, ka viņi būtu labāk aizsargāti, ja būtu eiro valūta (23 % pilnībā nepiekrīt un 23 % drīzāk nepiekrīt). 36 % respondentu piekrīt (11 % pilnībā piekrīt, 25 % drīzāk piekrīt). Vidējais rādītājs attiecībā uz nav atbildes daļu atkal ir augsts 18 %. Atšķirības dalībvalstīs, kurās jāpieņem eiro: Respondenti, kuri visvairāk ir pārliecināti, ka būtu labāk aizsargāti no finanšu un ekonomikas krīzes, ja valstī būtu eiro valūta, ir Ungārijā (61 %), Rumānijā (44 %) un Polijā (41 %). Šīm trijām valstīm nākotnē ir jāpieņem eiro. Papildus trijām valstīm, kuras jau ir noraidījušas eiro (sk. nākamajā punktā), noskaņojums attiecībā uz to, ka eiro nebūtu aizsargājis tās labāk nekā valsts valūta, plaši izplatīts ir: Čehijā (58 %), Lietuvā (55 %) un Latvijā (50 %). Trijās valstīs, kas jau ir noraidījušas eiro ieviešanu, nepiekrīt apgalvojumam 61 % respondentu Dānijā, 59 % Apvienotajā karalistē un 54 % Zviedrijā. 21/24

22 Abās valstīs, kuras ES pievienojās gadā, ir augsts izvēles nav atbildes īpatsvars: Bulgārijā 40 % un Rumānijā 37 %. Sociodemogrāfiskās atšķirības: Vairāk vīriešu (40 %) nekā sieviešu (31 %) uzskata, ka valsts būtu labāk aizsargāta ar eiro. Tādu pašu tendenci var vērot saistībā ar izglītības līmeni. Vidējais rādītājs ir 36 %, bet to atbilžu īpatsvars, ka eiro labāk aizsargātu, sasniedz 43 %. Šī pārliecība pieaug līdz ar izglītības līmeni, un šajā jomā studenti arī pauž atbalstu virs vidējā rādītāja (43 % salīdzinājumā ar 36 %). Pretēju viedokli pauž respondenti, kuri izglītošanos beiguši 15 gadu vecumā vai agrāk un no kuriem 51 % nepiekrīt apgalvojumam, kā arī 50 % pensionējušos respondentu. 22/24

23 D. Valstīs, kurās eiro jāpieņem: paātrināt vai nepaātrināt pieņemšanas procesu Šo jautājumu uzdeva Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Lietuvā, Latvijā, Polijā un Rumānijā, proti, valstīs, kurās turpmākajos gados ir jāpieņem eiro. QD7 Kā Jūs zināt, (MŪSU VALSTS) gatavojas pieņemt Eiropas vienoto valūtu eiro tuvāko gadu laikā. Vai Jūs personīgi vēlētos, lai...? Valstīs, kurās jāpieņem eiro: 29 % respondentu atbalsta procesa paātrināšanu; 29 % atbalsta procesa palēnināšanu; 19 % respondentu atbild, ka process jāturpina, kā plānots, bez tempa izmaiņām. Tikai 7 % respondentu atbild, ka process pilnīgi jāaptur. 16 % respondentu izvēlējušies nav atbildes. 23/24

24 Vislielākais atbalsts procesa paātrināšanai ir Ungārijā (47 %) un Rumānijā (35 %). Vēlēšanās šo procesu palēnināt visvairāk pausta Lietuvā (50 %) un Polijā (41 %). Igaunijā 42 % respondentu domā, ka process būtu jāturpina, kā plānots. Līdzīgi domā 34 % iedzīvotāju Bulgārijā. Sociodemogrāfiskās atšķirības: Vīrieši biežāk nekā sievietes pauž viedokli, ka process būtu jāpaātrina (34 % pret 24 %). Šādu viedokli retāk pauž cilvēki, kuri ir gados vecāki, savukārt biežāk pauž iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni, un tas visvairāk izplatīts ir pašnodarbināto personu (36 %) un vadošo darbinieku (35 %) vidū; Iedzīvotāji 55 gadu vecumā vai vecāki, pensionāri un respondenti, kuri beiguši izglītošanos 15 gadu vecumā vai agrāk, visvairāk pauž viedokli, ka process būtu jāaptur (visi 10 %). Sabiedriskās domas novērošanas nodaļa Jacques Nancy Tel Nives Žun Tel Elise Defourny Tel /24