2018. gada 23. februārī Lielajā ģildē 23 February, 2018, Riga Great Guild KLAVIERES + KLAVIERES. OSOKINS + OSOKINS solisti soloists Sergejs OSOKINS, A

Transkripts

1 2018. gada 23. februārī Lielajā ģildē 23 February, 2018, Riga Great Guild KLAVIERES + KLAVIERES. OSOKINS + OSOKINS solisti soloists Sergejs OSOKINS, Andrejs OSOKINS klavieres piano Diriģents Conductor Guntis KUZMA

2 I DAĻA Juris KARLSONS (1948) El Cid. Dzīves un nāves dejas simfoniskam orķestrim (2008) El Cid. Songs of Life and Death for symphony orchestra (2008) Pirmatskaņojums gada 4. decembrī Lielajā ģildē LNSO, diriģents Andris Vecumnieks First performance on 4 December, 2008, at the Riga Great Guild LNSO, conductor Andris Vecumnieks 9 minūtes 9 minutes Fransiss PULENKS (Poulenc, ) Koncerts divām klavierēm un orķestrim (1932) Concerto for Two Pianos and Orchestra (1932) I. Allegro ma non troppo II. Larghetto III. Allegro molto Pirmatskaņojums gada 5. septembrī Venēcijas Teatro la Fenice Žaks Fevrjē un autors, La Scala mūziķu kamerorķestris, diriģents Dezirē Defo First performance on 5 September, 1932, at the Teatro la Fenice Jacques Février, Francis Poulenc, orchestra da camera, conductor Désiré Defauw 20 minūtes 20 minutes) II DAĻA Igors STRAVINSKIS (Stravinsky, ) Balets Petruška (1947. gada versija) Ballet Petrushka (1947 version) minūtes minutes

3 KARLSONS No līdz gadam Juris Karlsons ir Dailes teātra Mūzikas daļas vadītājs, pēc tālaika terminoloģijas galvenais skaņu režisors. Pēc gada Jura Karlsona uzmanības lokā ir galvenokārt pedagoģiskais darbs JVLMA un radošais darbs gadā Karlsons kļūst par JVLMA rektoru. Visu šo laiku netop neviena mūzika nevienai teātra izrādei gadā Karlsonam zvana režisors Arnolds Liniņš un aicina rakstīt mūziku, daļēji pat baletu Pjēra Korneija leģendārās lugas Sids iestudējumam, faktiski dejas teātrim, ar Valdi Liepiņu titullomā. Kad izrāde nospēlēta, Dailes teātra pašreizējais Mūzikas daļas vadītājs Juris Vaivods ierosina Jurim Karlsonam no Sida mūzikas izveidot skaņdarbu, ko varētu spēlēt Sinfonietta Rīga. Taču šajā gadījumā emociju un krāsu apjomam Juris Karlsons vēlas lielu orķestri. Andris Vecumnieks savā doktordarbā Jura Karlsona teātra telpa raksta, ka skaņdarbā El Cid. Dzīves un nāves dejas apmēram 1/3 mūzikas ir no izrādes, viss cits, arī Sida vadmotīvs, ir no jauna komponēts. Teātra mūzika bija tikai inspirācija fantāzijai par Sida tēlu, saka Karlsons. Viens no iedvesmas avotiem komponistam ir gada filma ar Sofiju Lōrenu Himēnes lomā un Mikloša Rožas mūziku. Sids jeb dons Rodrigo bija spāņu Rekonkistas varonis, viņš dzīvoja 11. gadsimta otrajā pusē un, kā stāsta, finansiālu iemeslu dēļ kā algotnis pamanījās cīnīties gan kristiešu, gan musulmaņu pusē (viņa vārds kādā no arābu valodas dialektiem nozīmējot kungs ). Neraugoties uz šo interešu daudzveidīgumu, Sids kā varonis un Spānijas aizstāvis kļūst leģendārs, un 17. gadsimtā slavenu traģikomēdiju par viņu uzraksta ne mazāk slavenais dzejnieks Pjērs Korneijs, savukārt 20. gadsimtā Sida iemiesotājs uz teātra skatuvēm Žerārs Filips vēlas, lai viņu apglabā Sida tērpā, un tā arī notiek. PULENKS Fransiss Pulenks piedzimst bagāta farmācijas rūpnieka ģimenē (līdz gadam, kad notiek kārtējā apvienošanās, šis uzņēmums saucas Rhône-Poulenc), mūziku apgūst mātes iespaidā un faktiski ir autodidakts. Pulenka mūzikā var saklausīt dažnedažādas atbalsis no kolēģu mūzikas. Labvēļi sauc to par eklektismu, nelabvēļi par kleptomāniju. No otras puses, Pulenka mūzikai piemīt oriģināla harmoniskā un melodiskā domāšana, un viņa skaņdarbus uzreiz var pazīt. Šī brīnum talantīgā vīra daiļrade (tāpat kā viņa personība) ir divējāda tajā satiekas mūks un palaidnis. Formāli Pulenks pieder pie franču neoklasicisma pārstāvjiem, kuru daiļrade uzplaukst pēc Pirmā pasaules kara. Viņš ir arī formālā grupējuma Sešinieks dalībnieks kopā ar Onegēru, Mijo un citiem. Daiļrades sākumā Pulenks raksta galvenokārt rotaļīgus divertismentus. 30. gadu vidū pēc tuva drauga, komponista un kritiķa Pjēra Oktāva Ferū nāves autokatastrofā Pulenka skaņu valoda iegūst citu apvārsni ievērojami padziļinās mūzikā aplūkojamo tēmu loks, viņš atgriežas pie savas ģimenes katoliskajām saknēm. Koncerts divām klavierēm un orķestrim pieder pie pirmā perioda darbiem. Kā raksta Pulenka daiļrades speciālists Ervē Lakombs, var iztēloties, ka rakstot šo Dubultkoncertu, uz Pulenka klavierēm atradušās Mocarta, Lista, Ravela vai, piemēram, Igora Markeviča klavierkoncertu partitūras. Kaut kur tuvumā bijis arī Kazella (pirmās daļas tokāta), un dažs labs žests aizgūts no Bartoka, Prokofjeva, Stravinska, Šopēna. Pulenks neiztiek arī bez gamelāna atbalsīm (pirmās daļas mierīgākā epizode), šo Bali instrumentu kopumu viņš dzirdējis gadā Parīzē.

4 Dubultkoncerta otrā daļa ir neslēpti mocartiska, un var atgādināt, ka Mocarts Pulenkam bija viens no iemīļotākajiem komponistiem. Dzirdam t. s. Kronēšanas klavierkoncerta citātu un slavenā Domažora koncerta KV 476 otrās daļas motīvu. Trešajā daļā Pulenks ir jau pavisam dauzonīgs, un zināms, ka gadā viņš kādam diriģentam, kas vadījis Dubultkoncerta atskaņojumu, teicis, ka trešā daļa jāinterpretē mazliet cūcīgāk. Dubultkoncerta pirmatskaņojums notiek gada 5. septembrī Venēcijas Teatro la Fenice, solo spēlē Žaks Fevrjē un pats autors, La Scala kamerorķestri diriģē Dezirē Defo, un panākumi ir grandiozi. STRAVINSKIS Igora Stravinska lielākās veiksmes simfoniskās mūzikas jomā saistās ar baletiem. Te nosauksim visupirms krievu triloģiju, kurā ietilpst Ugunsputns, Petruška un Svētpavasaris ; seko neoklasicisma garā ieturētā Pulčinella, pēc tam antīku sižetu iedvesmotie baleti Apollons Mūsagets un Orfejs. Stravinska pirmais balets ir Ugunsputns to pasūtināja Sergejs Djagiļevs un tas kļuva par Stravinska ieejas karti Parīzes garīgi augstvērtīgākajās aprindās. Baleta panākumi ir neticami patīk kritiķiem, patīk skatītājiem. Stravinskis uzreiz iekļūst lokā, kurā apgrozās Debisī, Ravels, Satī, arī Gabriels D Annuncio, Sāra Bernāra, Pols Klodels, Marsels Prusts, Andrē Žids un citas lielas personības. Panākumu iedvesmots, Stravinskis ķeras pie Petruškas. Alekss Ross grāmatā Viss cits ir troksnis raksta: Horeogrāfs Mišels Fokins iztēlojās skatuvi, ko piepilda dabiskas, plūstošas dejotāju kustības, akadēmiskā baleta pretstatu. Stravinskis atbildēja ar partitūru, kas pārsteidz ar līksmu tiešumu: frāzes tajā ielec no nekurienes, gaisā pārlūst, mirkli sastingst vienā punktā, tad pagaist, it kā paraustot plecus. Scenogrāfs Aleksandrs Benuā bija lūdzis, lai Stravinskis komponē ielas simfoniju, divdesmit tēmu kontrapunktu, kas ņirbētu no karuseļiem, harmonikām, iejūga zvaniņiem un tautā iemīļotām melodijām. Stravinskis atbildēja ar ritmisku sarežģītību un periodiskām disonanses eksplozijām, atdarinādams modernas lielpilsētas enerģisko drūzmu. Pēc Petruškas pirmizrādes Parīze atkal ir sajūsmā. Alekss Ross piebilst: Lai gan Stravinskim gluži noteikti netrūka patmīlīgas godkāres, viņš bija nesavtīgi apmainījies idejām ar Fokinu, Benuā un Djagiļevu, sastrādājies ar viņiem, pielāgojis savu mūziku viņu vajadzībām. Viņš nebija pravietis, kas nokāpj no kalna, viņš bija cilvēks ar visām cilvēciskajām vājībām, ar kuru dejotāji, gleznotāji un rakstnieki varēja sevi salīdzināt. Ezra Paunds reiz esot teicis: Stravinskis ir vienīgais dzīvais mūziķis, no kura es varu mācīties darīt savu darbu. OS SERGEJS OSOKINS Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mākslas zinātņu doktors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Sergejs OSOKINS ir viens no šī brīža Latvijas pianisma galvenajiem stūrakmeņiem. Sergeja Osokina dziļās, krāsainās un izsmalcinātās interpretācijas allaž sagādā īpašu baudu klasiskās mūzikas gardēžiem. Pianista repertuārā ir visdažādāko stilu un laikmetu skaņdarbi, bet īpaši tuva viņam ir Baha, Bēthovena, Šūmaņa, Skrjabina un Šnitkes mūzika. Par Brāmsa Otrā klavierkoncerta atskaņojumu pianists ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu. Saņēmis arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Gada balvu Gada mācībspēks.

5 Sergejs Osokins aktīvi koncertē un pasniedz meistarklases Latvijā, Vācijā, Norvēģijā, Polijā, Zviedrijā, Baltkrievijā, kā arī Dānijā, kur pianistam jau vairāku gadu garumā ir nozīmīga sadarbība ar Dānijas Karalisko Mūzikas akadēmiju. Pēdējās sezonās kopā ar dēliem Andreju un Georgiju Osokiniem pianists uzstājies klaviermūzikas koncertos Trīs Osokini Latvijas Nacionālajā operā, Dzintaru koncertzālē un citur, kā arī gada decembrī Liepājā ieskandināja koncertzāles Lielais dzintars jaunos koncertflīģeļus. Sergejs Osokins ir ne tikai izcils pianists, bet arī ļoti talantīgs pedagogs, kurš izskolojis Latvijā un pasaulē veiksmīgākos un pazīstamākos jaunos latviešu pianistus: Elīnu Bērtiņu, Andreju Osokinu, Vestardu Šimku, Georgiju Osokinu, Aurēliju Šimku, Katrīnu Gupalo, Artu Arnicāni, Rihardu Plešanovu un citus. ANDREJS OSOKINS Andrejs OSOKINS plūcis laurus pasaules nozīmīgākajos pianisma konkursos, tostarp Artura Rubinšteina Starptautiskajā pianistu konkursā Telavivā, Longas-Tibo starptautiskajā konkursā Parīzē, Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā Briselē. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta. Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās Berlīnes Filharmonijā ar Pētera Čaikovska 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri Kremerata Baltica Frankfurtes Alte Oper koncertzālē; Sergeja Rahmaņinova 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri; koncerts Trīs Osokini un Opera Latvijas Nacionālajā operā; viesošanās leģendārajā Berlīnes Konzerthaus kopā ar Georgiju Osokinu, atskaņojot S. Rahmaņi-nova klavierkoncertus; solo koncerts Milānas La Verdi koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju Katrīnu Gupalo radīta koncertizrāde 100 gadi ar Piafu, kā arī džeza teātra izrāde Pēc pusnakts/after Midnight. Andrejs Osokins ir arī meistarīgs kamermūziķis. Duets Duo LV ar virtuozo vijolnieci Kristīni Balanas jau ieguvis lielu klausītāju atsaucību Latvijā un Lielbritānijā. Andrejam Osokinam ļoti nozīmīga ir arī jauno pianistu izglītošana un iedrošināšana, tādēļ pianists regulāri organizē un vada meistarklases Latvijā un ārvalstīs. KUZMA Guntis KUZMA kopš 2014./2015. gada sezonas ir LNSO otrais diriģents. Šajā laikā viņš ar labiem panākumiem vadījis LNSO dažādās programmās, kā arī vairākkārt uzstājies ar Sinfonietta Rīga, Sinfonia concertante, Liepājas SO, JVLMA orķestri gada janvārī lielu atzinību guva Gunta Kuzmas un LNSO veiktais Ādolfa Skultes Piektās simfonijas lasījums Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā ; janvāra beigās kopā ar Liepājas SO Guntis Kuzma spoži pirmatskaņoja Andra Dzenīša simfoniju Mīlestība ir stiprāka ; gada februārī jaunais maestro teicami vadīja jauntapušā Baltijas akadēmiju orķestra koncertus Rēzeknē (Latgales vēstniecībā GORS) un Gdaņskā. Guntis Kuzma ieguvis bakalaura grādu JVLMA docenta Mārtiņa Ozoliņa klasē un patlaban pošas absolvēt JVLMA maģistrantūru Andra Vecumnieka klasē. Guntis Kuzma ir JVLMA docents, Pūšaminstrumentu klases vadītājs. Bijis LNSO klarnešu grupas koncertmeistars no gada līdz gadam. LNSO spēlē kopš 2002.

6 gada. No Sinfonietta Rīga dibināšanas gadā līdz gadam šī orķestra pirmā klarnete. Ar panākumiem piedalījies festivālos un konkursos. Labprāt spēlē dažādos kamermūzikas projektos, daudz uzmanības pievērš laikmetīgajai mūzikai. Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012 kategorijā Par izcilu darbu ansamblī. Kā klarnetists Guntis Kuzma piedalījies vairāku jaundarbu pirmatskaņojumos: spēlējis solo Kristapa Pētersona darbā Ligeija, Alvila Altmaņa Concertino, Riharda Zaļupes Sequenza Transformed, Andra Dzenīša Urban Translated, Mārītes Dombrovskas abos klarnetes koncertos. Veicis virkni solo un kamermūzikas pirmatskaņojumu, to skaitā Alvila Altmaņa Klarnetes kvintets, Rolanda Kronlaka Ice Age, Georga Pelēča Rundāles kvintets, Romualda Jermaka miniatūras. KARLSONS Juris Karlsons was the head of the Daile Theatre Music Department from 1975 to 1982, or, according to the nomenclature of the era the chief sound director. After leaving the post in 1982, Karlsons devoted most of his time to teaching at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music, as well as creative work. Karlsons was elected the JVLMA rector in All those years he did not write a score for a single stage production. In 1995, stage director Arnolds Liniņš called Karlsons to commission a score, a ballet for the production of Pierre Corneille s legendary play Le Cid in fact, the score was intended for a semi-dance production with Valdis Liepiņš in the lead role. Juris Vaivods, the head of the theatre s music department at the time, suggested that Juris Karlsons adapt the Le Cid score into a piece that could be performed by the Chamber Orchestra Sinfonietta Rīga after the run of the production. However, Juris Karlsons required a large orchestra to reach the necessary tonal and emotional scope. In his doctoral thesis Theatre Space of Juris Karlsons, Andris Vecumnieks wrote that about a third of the composition Le Cid. Dances of Life and Death originates from the ballet; all the rest, including the Cid theme, is written from scratch. Karlsons asserts: Theatre music was only an inspiration for a fantasy on the image of Cid. Another source of inspiration is the 1961 film with Sophia Loren as Ximena with music by Miklós Rózsa. POULENC Francis Poulenc s music echoes that of his colleagues. Well-wishers call him eclectic, ill-wishers kleptomanic. On the other hand, Poulenc s music has its own original harmonic and melodic framework, and his pieces are instantly recognizable. Francis Poulenc s works (like his personality) have a dual nature, part monastic, part rogue. At the beginning of his creative career, Poulenc generally wrote playful divertimentos. In the mid-30s, after his close friend, composer and critic Pierre-Octave Feroud died in a car crash, Poulenc s tonal language acquires another horizon his topics of interest reach a newfound profundity, he returns to his family s Catholic roots. Concerto for Two Pianos and Orchestra belongs to the former period. According to Poulenc scholar Hervé Lacombe, we can imagine that there were scores of Mozart, Liszt, Ravel, or, for instance, Igor Markevitch s piano concertos lying on Poulenc s piano while he was writing this Double Concerto. Casella has also stood somewhere nearby

7 (the first movement s toccata), and a gesture or two have been borrowed from Bartók, Prokofiev, Stravinsky, and Chopin. Clues of gamelan are also present (slower part of the first movement); the composer heard this characteristic Bali instrumental formation in Paris in The Double Concerto s second movement is outright Mozartian as a reminder that Mozart was among Poulenc s favourite composers. We hear a reference to the socalled Coronation Piano Concerto and a motif of the second movement of the Piano Concerto no. 21 in C major, K Poulenc becomes impertinent in the third movement: in 1960 he told a conductor in charge of the Double Concerto s performance that the movement should be performed a bit more raucously. STRAVINSKY Igor Stravinsky s greatest success, when it comes to symphonic music, is his ballets. First, we should list the Russian trilogy, The Firebird, Petrushka, and The Rite of Spring, followed by the neoclassical Pulcinella, and the ballets inspired by classical narratives: Apollo musagète and Orpheus. Stravinsky s first ballet The Firebird, commissioned by Sergei Diaghilev, turned out to be a gateway to the highest intellectual ranks of Paris. The ballet was unbelievably successful: enjoyed by critics and audiences alike. Stravinsky immediately found himself in the milieu of Debussy, Ravel, Satie, as well as Gabriele D Annunzio, Sarah Bernhardt, Paul Claudel, Marcel Proust, André Gide, and other big names. Inspired by his success, Stravinsky proceeded to compose Petrushka. In his book The Rest Is Noise, Alex Ross writes: The choreographer Michel Fokine talked of a stage full of natural, flowing movement, the antithesis of academic ballet. Stravinsky responded with a score of exhilarating immediacy: phrases jump in from nowhere, snap in the air, stop on a dime, taper off with a languid shrug. The designer Alexander Benois had asked him to write a symphony of the street, a counterpoint of twenty themes, replete with carousels, concertinas, sleigh bells, and popular airs. Stravinsky answered with periodic explosions of dissonance and rhythmic complexity, which mimic the energy of the modern urban crowd. SERGEJS OSOKINS Commander of the Order of the Three Stars, Doctor of Arts, professor at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music, Sergejs OSOKINS is one of the cornerstones of piano playing in Latvia today. Laureate of Latvia s Grand Music Award for his performance of Johannes Brahms Piano Concerto no. 2. Recipient of the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music Annual Award as Best Teacher of the Year. Sergejs Osokins frequently performs in concert and teaches workshops in Latvia, Germany, Norway, Poland, Sweden, Belarus, as well as Denmark the pianist has developed close, long-standing collaboration with the Royal Danish Academy of Music. In recent seasons, the pianist has performed with his sons Andrejs and Georgijs Osokins in piano concert programme The Three Osokins at the Latvian National Opera, at the Dzintari Concert Hall and other venues. In December, 2015, he was the first to play the new concert grand pianos at the Great Amber Concert Hall in Liepāja.

8 Sergejs Osokins is not just an excellent pianist, but also a very talented pedagogue; he has trained many young Latvian pianists who are among the most successful and popular at home and abroad: Elīna Bērtiņa, Andrejs Osokins, Vestard Shimkus, Georgijs Osokins, Aurēlija Šimkus, Katrīna Gupalo, Arta Arnicāne, Rihards Plešanovs, and others. ANDREJS OSOKINS Andrejs OSOKINS is the laureate of the world s most prominent piano competitions, including Arthur Rubinstein International Piano Master Competition in Tel Aviv, Long- Thibaud Competition in Paris, Leeds International Piano Competition and Queen Elisabeth Competition in Brussels. Last season, Osokins performance schedule includes debut in La Verdi Auditorium di Milano, two concerts at the Berliner Philharmonie, performance at the grand Musikmesse in Frankfurt with Kremerata Baltica, performance of Rachmaninoff s Piano Concerto No. 3 with the Qatar Symphony Orchestra, a wide-scale ten concert tour in Latvia with Katrīna Gupalo in the concert programme 100 years with Piaf, concert Three Osokins and the Opera and the release of two solo CDs in Germany and Poland. In 2008, Andrejs Osokins received the Latvian Grand Music Award in the category Debut of the Year. He has performed with outstanding world orchestras and collaborated with the most brilliant conductors of today. Andrejs has received the Audience Award of the International Piano Forum. KUZMA Guntis KUZMA is the LNSO s second conductor since the 2014/2015 season. In addition to successful teamwork with the LNSO in numerous programmes, he has performed with Sinfonietta Rīga, Sinfonia concertante, Liepāja SO, and the JVLMA Orchestra several times. Guntis Kuzma and the LNSO performed Ādolfs Skulte s Symphony no. 5 in the Grand Concert of Latvian Symphonic Music in January, 2018; later that month, he led the Liepāja SO in a dazzling premiere of Andris Dzenītis symphony Love Is Stronger; the young maestro also did a splendid conducting job in concert in Rēzekne (at the Latgale Embassy GORS) and Gdańsk with the newly-formed Baltic Academies Orchestra in February the same year. Guntis Kuzma received his bachelor s degree from the JVLMA, class of Mārtiņš Ozoliņš, and is currently about to graduate from the JVLMA master s programme, class of Andris Vecumnieks. Guntis Kuzma is a docent of the JVLMA Woodwind Instrument Class. LNSO s former principal clarinet from 2008 to Member of the LNSO since Frequent performer in chamber music projects with particular passion for contemporary music. Nominated for Latvia s Grand Music Award For Outstanding Performance in an Ensemble in Guntis Kuzma has performed as a clarinetist in numerous premieres: solo part in Kristaps Pētersons Ligeia, Alvils Altmanis Concertino, Rihards Zaļupe s Sequenza Transformed, Andris Dzenītis Urban Translated, and in both clarinet concertos by Mārīte Dombrovska. He has also performed in an array of solo work and chamber music premieres.