Koplīgumu loma sociālekonomiskajā pārvaldībā
|
|
- Vilnis Celms
- pirms 4 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 KOPLĪGUMU LOMA SOCIĀLEKONOMISKAJĀ PĀRVALDĪBĀ Konference Kolektīvās darba attiecības: sociālo partneru autonomija nozarēs gada 15. maijs Dr.sc.pol. INESE STEPIŅA Ģenerāldirektores vietniece starptautiskajos, ES un projektu vadības jautājumos Starptautisko un ES lietu eksperte ILONA KIUKUCĀNE Ģenerāldirektores vietniece politikas plānošanas un administratīvajos jautājumos, politikas plānošanas dokumentu eksperte, pārstāve BUSINESSEUROPE
2 LABA PĀRVALDĪBA
3 PĀRVALDĪBA 1999: Veids un līdzeklis, kā iedzīvotāju atšķirīgās intereses tiek pārvērstas efektīvās rīcībpolitkas izvēlēs, daudzveidīgo sabiedrības interešu transformēšana vienotā rīcībā 2003: Veids, kurā ieinteresētās puses sadarbojas cita ar citu, lai ietekmētu rīcībpolitikas rezultātus un sekas 2005: Uz zināšanām balstīta spēja rīkoties, konkrēta mērķa sasniegšana, iesaistot visplašāko dalībnieku (valstisko, nevalstisko, nacionālo, reģionālo, globālo) skaitu. Rīcība kopīga labuma radīšanai, kas nodrošina ilgtspējīgu attīstību un cilvēku dzīves kvalitāti Avots: Kohler Koch B. The Evolution and Transformation of European Governance, London: Routledge, Citēts no Laba pārvaldība. Red. Ozoliņa Ž., Reinholde I. Rīga, Zinātne 2009, 8.lpp. Avots: Bovaird T., Lӧffler E. Evaluating the Quality of Public GovernanceL Indicators, Models and Methodologies (2003). Citēts no Laba pārvaldība. Red. Ozoliņa Ž., Reinholde I. Rīga, Zinātne 2009, 8.lpp. Avots: Balstoties uz Stehr N. Knowledge Politics. Governing the Consequences of Science and Technology, Citēts no Laba pārvaldība. Red. Ozoliņa Ž., Reinholde I. Rīga, Zinātne 2009, 8.lpp.
4 EIROPAS PĀRVALDĪBA PRINCIPI UN RAKSTURS LĪDZDALĪBA Vairāk un dažādi dalībnieki, kas piedalās rīcībpolitikas veidošanas procesā DAUDZLĪMEŅU Politikas koordinēšana ietver dalībniekus no dažādiem politiskās sistēmas līmeņiem SUBSIDIARITĀTE Politikas izstrāde tiek lemta zemākajā, vispiemērotākajā līmenī APSPRIEDES Rīcībpolitikas apguve un rīcībpolitikas pārnesamība ir daļa no rīcībpolitikas veidošanas procesa ELASTĪBA Nesaistošu tiesību aktu izmantošana nodrošina elastību, lai vajadzības gadījumā ātri pielāgotu rīcībpolitikas stratēģijas ZINĀŠANU RADĪŠANA Daži jauni pārvaldības veidi izmanto instrumentus, kas ļauj veikt salīdzinošo novērtēšanu vai salīdzinošo pārskatīšanu, kas var radīt jaunas zināšanas Avots: European Union politics, 3rd ed., M.Cini. N.Perez-Solorzano Borragan, Oxford University Press, 2010, p.217.
5 EIROPAS PĀRVALDĪBA VEIDI Dažādi rīcībpolitikas veidošanas instrumenti Pamatdirektīvas, nesaistoši tiesību akti, kopregulējums, partnerības modeļi, brīvprātīgas vienošanās un sociālais dialogs Juridiski nesaistošas darbības vai detalizētas saistības dalībvalstīm vai valstu (nacionālajiem) sociālajiem partneriem Var viegli pielāgot valsts apstākļiem Kopējas īpašības Būtībā brīvprātīgi un neoficiāli sadarbības veidi, kas nosaka sistēmas, kurās var apspriesties par rīcībpolitikas jautājumiem Veicina elastību un līdzdalību Var radīt zināšanas, iespējams, efektīvāku politiku ar apspriežu palīdzību Avots: European Union politics, 3rd ed., M.Cini. N.Perez-Solorzano Borragan, Oxford University Press, 2010, p.217.
6 EIROPAS PĀRVALDĪBA SOCIĀLO PARTNERU LOMA 2001: Arodbiedrībām un darba devēju organizācijām ir īpaša loma un ietekme Līgums par ES darbību: Eiropas Komisija, apspriežoties ar darba devējiem un darba ņēmējiem, sagatavo priekšlikumus, jo īpaši sociālās politikas jomā. Noteiktos apstākļos var panākt saistošus nolīgumus, kas vēlāk tiek pārvērsti ES tiesību aktos (sociālā dialoga ietvaros) Sociālais dialogs ir visā pasaulē un arī ES atzīts darba ņēmēju un darba devēju interešu līdzsvarošanas mehānisms Eiropas sociālā modeļa pamatelements - ļauj sociālajiem partneriem (darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem) aktīvi piedalīties Eiropas sociālās un nodarbinātības politikas izstrādē, tostarp ar nolīgumu palīdzību Avots: Social partners, European Governance A White Paper, Brussels, , COM(2001) 428, Avots: Fact Sheets on the European Union, European Parliament, Economy > Social and employment policy, Social dialogue,
7 ES SOCIĀLEKONOMISKĀS PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA EIROPAS SEMESTRIS 2010: iniciatīvas ar mērķis uzlabot Eiropas integrācijas un Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālo dimensiju - no stratēģijas Eiropa 2020 līdz Sociālo tiesību pīlāram Kopš globālās finanšu krīzes sākuma pirms desmit gadiem Eiropas pusgads (Eiropas semestris): kā jauna ES sociālekonomiskās pārvaldības struktūra koordinē valstu politikas, nepārnesot suverenitāti pilnībā ES līmenī uzmanība sociālajai un nodarbinātības jomai Avots: European Consortium of Political Research, EU Socio-Economic Governance and the Future of European Welfare States, ECPR Standing Groups, Science Po, Paris, SGEU Conference, June 2018; A.Verdun, J.Zeitlin, Introduction: The European Semester as a New Architecture of EU Socioeconomic Governance in Theory and Practice, JOURNAL OF EUROPEAN PUBLIC POLICY, 2018, VOL. 25, NO. 2, , p. 137.
8 «JAUNS SĀKUMS SOCIĀLAJAM DIALOGAM» 2016: Eiropas sociālo partneru, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts 2016.gada 27.jūnijā kopīgi parakstītajā paziņojumā Jauns sākums sociālajam dialogam uzsvērts, ka...dalībvalstis tiek aicinātas spert vajadzīgos soļus, lai [...] atbalstītu tāda sociālā dialoga funkcionēšanas pilnveidošanu un efektivitāti valsts līmenī, kas veicina darba koplīguma slēgšanas sarunas un rada piemērotu satvaru sociālo partneru sarunām. Ņemot vērā sociālo partneru attiecību praksi, tam jo īpaši vajadzētu ietvert valstu valdību un sociālo partneru apspriešanos un vienošanos par to, kā šis dialogs būtu jāīsteno, kompetenču skaidru sadalījumu un savstarpējo cieņu, vienlaikus respektējot katras puses autonomiju. Avots:
9 KĀPĒC KOPLĪGUMI?
10 OECD NODARBINĀTĪBAS ZIŅOJUMS 2018: KOPLĪGUMU LOMA DARBA TIRGŪ Darba koplīgumu slēgšanas institūcijas būtiski ietekmē darba tirgus veiktspēju Darba koplīgumu sistēmas, kas koordinē darba samaksu dažādās nozarēs, parasti saista ar mazāku darba samaksas nevienlīdzību un labākiem darba rezultātiem, tostarp attiecībā uz mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām Darba koplīgumu slēgšana uzlabo situāciju nodarbinātības jomā, pienācīgi ņemot vērā makroekonomikas apstākļus Palīdz sasniegt labākus darba tirgus rezultātus, apvienojot gan labu iekļautības, gan elastīguma līmeni. Sociālais dialogs darba vietā tiek asociēts arī ar kvalitatīvāku darba vidi Avots: OECD Employement Outlook 2018
11 OECD NODARBINĀTĪBAS ZIŅOJUMS 2018: KOPLĪGUMU LOMA DARBA TIRGŪ OECD Employment Outlook 2018 OECD 2018: Darba koplīgumu sistēma sekmē iekļaujošu izaugsmi un labklājību Avots: OECD Employement Outlook 2018
12 OECD NODARBINĀTĪBAS ZIŅOJUMS 2019 DARBA NĀKOTNE UN KOPLĪGUMI Kolektīvās sarunas var būt svarīgas, risinot dažas no darba tirgus problēmām, ko izraisa tehnoloģiskās un demogrāfiskās izmaiņas un pieaugošā globālā konkurence Ja sociālie partneri sadarbojas un paredz jaunus izaicinājumus, koplīgumi var atbalstīt un lietderīgi papildināt valsts rīcībpolitiku jo īpaši attiecas uz jaunu darba formu regulēšanu, prasmju paredzēšanu un izpildi, kā arī pasākumu izstrādi, lai palīdzētu darba ņēmējiem pāriet uz jaunu darbu kolektīvās sarunas gan nozaru, gan uzņēmumu līmenī var arī palīdzēt uzņēmumiem pielāgoties, pielāgojot nolīgumus un pielāgojot darba organizāciju, lai apmierinātu viņu īpašās vajadzības kolektīvās sarunas un sociālais dialogs var palīdzēt darba ņēmējiem izteikt savu viedokli, izstrādājot valsts, nozaru vai uzņēmumu stratēģijas un nodrošinot taisnīgu labumu/ ieguvumu sadali, ko sniedz jaunās tehnoloģijas un globalizētie tirgi Avots: OECD Employement Outlook 2019
13 OECD NODARBINĀTĪBAS ZIŅOJUMS 2019 DARBA NĀKOTNE UN KOPLĪGUMI: RĪCĪBPOLITIKAS VIRZIENI Veicināt nacionāla līmeņa konsultācijas un diskusijas par darba nākotni gan ar sociālajiem partneriem, gan citām organizācijām, kas pārstāv darba ņēmējus un darba devējus, lai izveidotu kopīgu diagnozi par problēmām un dalītos pieredzē starp dalībniekiem par jaunām iniciatīvām un tehnoloģiskiem jauninājumiem, izmantojot kopējas zināšanu platforma Atstājot iespēju slēgt kolektīvās sarunas un veicinot pašregulāciju šajos jautājumiem, veicot ierobežotu, bet stratēģisku likumdošanas pasākumu izmantošanu Nodrošināt plašu pieeju apmācībai un mūžizglītībai, veicinot kolektīvās sarunas par šiem jautājumiem Papildinot arodbiedrību un darba devēju organizāciju centienus paplašināt rīcībpolitiku nestandarta darba formās un jaunos uzņēmējdarbības veidos, neaizkavējot citu organizācijas formu rašanos Esošo noteikumu iespējama pielāgošana, lai ļautu kolektīvas sarunās un iespēju pievienoties koplīgumiem arī pašnodarbinātajiem un tiem, kuriem ir nestandarta nodarbinātības formas Avots: OECD Employement Outlook 2019
14 SOCIĀLAIS DIALOGS: PĀRMAIŅU PĀRVALDĪBAS INSTRUMENTS Eiropas Biznesa konfederācija BUSINESSEUROPE: Sociālais dialogs kā pārmaiņu pārvaldības instruments darba pasaulē: lai to sekmētu, jāmudina dalībvalstis nodrošināt, lai valstu sociālā dialoga vai koplīgumu slēgšanas sistēmas nodrošinātu vai saglabātu piemērotu vietu sociālo partneru sarunām, kas ir savstarpēji izdevīgas uzņēmumiem un darba ņēmējiem. Avots: Business Europe, The Future of the Social Dimension of Europe, 29 April 2019, p. 13
15 KĀ SEKMĒT SOCIĀLO DIALOGU - DARBA KOLEKTĪVĀS ATTIECĪBAS LATVIJĀ? Nepieciešamība sekmēt darba devēju un darba ņēmēju organizāciju brīvprātīgu pārrunu mehānisma īstenošanu Latvijā Latvijas kolektīvo darba attiecību sistēmā nepieciešams elastīgāks tiesiskais regulējums Kohēzijas politikas efektīvas īstenošanas faktors ir lielāka sociālo partneru organizāciju partnerība Rīcībpolitikas mērķī nr.4. Sociālāka Eiropa - īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru nepieciešamība veicināt divpusēju sociālo dialogu un atbalstīt sociālo partnerus kapacitātes stiprināšanu Avots: Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju 2019
16 SOCIĀLAIS DIALOGS: NODARBINĀTĪBAS NĀKOTNE Eiropas Komisijas/ Starptautiskās Darba organizācijas projekts : Enhancing social partners and social dialogue roles and capacity in the new world of work Atbalstīt autonomo sociālo partneru lomu: Novērtēt, cik lielā mērā valstis, noteikumi un sociālā dialoga institūcijas atstāj vai rada «telpu» sociālajiem partneriem iespēju veidot autonomi darba apstākļus, izmantojot visus sociālā dialoga veidus, tostarp koplīgumus. Sociālo partneru pārstāvības stiprināšana un to institucionālās veiktspējas palielināšana, lai veidotu darba tirgus, izmantojot sociālo dialogu un konsultatīvus procesus. Novērtēt, kāda rīcībpolitika un pasākumi var palīdzēt attīstīt sociālo partneru pārstāvību un spēju sniegt savu ieguldījumu valsts līmenī. Digitalizācija. Pētījums par sociālo partneru lomu, lai risinātu digitalizācijas jautājumus uzņēmumu līmenī.
17 SOCIĀLAIS DIALOGS: NODARBINĀTĪBAS NĀKOTNE Eiropas Komisijas/ Starptautiskās Darba organizācijas projekts : Enhancing social partners and social dialogue roles and capacity in the new world of work Valstis, kas tiks analizētas un salīdzinātas: Belģija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Čehija, Francija, Vācija, Itālija, Īrija, Polija, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Zviedrija
18 KĀDA IR SITUĀCIJA? Koplīgumi OECD un ES valstīs
19 Data from Eurofond presentation in Employers seminar Rome, 17 September, 2018
20 PAR ALGĀM UN PRODUKTIVITĀTI LATVIJĀ Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju 2019: «Darbaspēka izmaksu pieaugums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā ir bijis viens no straujākajiem ES. Arvien lielāka darbinieku trūkuma dēļ reālās algas pieaugums (t.i., ņemot vērā inflāciju) jau vairākus gadus ir pārsniedzis produktivitātes pieaugumu. Tas līdz šim nav būtiski ietekmējis Latvijas eksporta rādītājus, bet, ja saglabāsies pašreizējā algu un produktivitātes tendence, ilgākā termiņā varētu ciest Latvijas eksporta konkurētspēja.» Avots: Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju 2019, 3.lpp.
21 SOCIĀLO PARTNERU LOMA: RĪCĪBPOLITIKAS JOMAS Autonomais sociālais dialogs pamatā algu un nodarbinātības nosacījumu noteikšanā Avots: The Role of Social Partners in the Design and Implementation of Policies and Reforms, European Commision, July 2016
22 Vai sociālajiem partneriem ir vara un spēja regulēt autonomi galvenos nodarbinātības un sociālās jomas aspektus bez valdības iejaukšanās?
23 ZVIEDRIJAS MODELIS STATE NEUTRALITY UNIONS EMPLOYER ASSOCIATIONS
24 SOCIĀLO PARTNERU LOMA: ZVIEDRIJAS MODELIS LABKLĀJĪBAS VALSTS PAMATS Zviedrijas darba tirgus modeli veido sociālo partneru abpusēja iesaiste un līdzatbildība kolektīvajās darba attiecībās (kopš 1938.) Darba tirgu un kolektīvās darba attiecības (industrial relations) kopumā veido koplīgumi (collective agreements), ko slēdz nacionālās vai nozaru devēju organizācijas un arodbiedrības
25 ZVIEDRIJA: NACIONĀLĀ LĪMEŅA SOCIĀLAIS DIALOGS Nacionālā līmenī (SN un LO+PTK) koplīgumi par apdrošināšanu nosaka (PAPILDUS maksātajiem nodokļiem) darba devēju iemaksas pensiju apdrošināšanas fondos sociālo apdrošināšanu šādiem gadījumiem: darba nespējas gadījumi vecāku pabalsts (parental leave) apdrošināšana nelaimes gadījumiem darbā atlaišanas pabalsti un nosacījumi, atbalsts jauna darba uzsākšanai
26 Collective Insurance Statutory Insurance
27 MEMBERSHIP IN CONFEDERATION OF SWEDISH ENTERPRISE Collective agreement Blue collar workers Collective agreement White collar workers
28 NACIONĀLĀ LĪMENĪ KOPLĪGUMI PAR NODARBINĀTĪBAS PĀREJAS FONDU DIBINĀŠANU Mērķis atbalsts jauna darba uzsākšanai Finansējums darba devēju iemaksas (noteikts % no gada algu fonda) Nodrošina: kompensācijas atlaistajiem darbiniekiem, kas papildina bezdarbnieku pabalstu, Konsultācijas, kompetenču un karjeras iespēju novērtēšanu, mācību iespējas, tālākizglītības un pārkvalifikāciju, palīdzību sava uzņēmuma izveidošanā Uzsāk darbu ar uzņēmumu pirms restrukturizācijas un atlaišanas procesa sākuma
29 JOB TRANSITION COUNCILS FOR WHOM? Council For whom? Professions Companies TSL Job Transition Foundation 900,000 employees in the private blue collar sector Blue collar workers in the engineering industry, retail, construction etc. 100,000 companies Omställningsfonden 1.1 million employees within local authorities and regions All employees within local authorities and regions, for instance teachers medical staff, etc. 290 local authorities 20 regions 600 companies Trygghetsstiftelsen 250,000 government employees All government employees from administrators to military staff and postdoctoral graduates. 250 authorities TRR Trygghetsrådet 850,000 employees in the private white collar sector White collar workers within the whole private sector 32,000 companies TRS Trygghetsrådet 43,000 employees in performing arts and the voluntary sector Dancers, artists, voluntary workers, employees within the sports movement 5,750 companies
30 Svenskt Näringsliv (SN) (The Confederation of Swedish Enterprise) Collective labor agreement LO (The Swedish Trade Union Confederation) 12 Board of Directors from SN and LO 33 providers offering job transition programmes
31 DĀNIJAS MODELIS DARBA TIRGUS ELASTĪBA LABOUR MARKET REGULATION IN DENMARK National level main agreements DA LO Branch level collective agreements Employer organisation Trade union Company level local agreements Management Employee/shop steward
32 DĀNIJA: DARBA TIRGUS REGULĀCIJA THE DIVISION OF LABOUR Regulated by law: Health & Safety Holidays Act EU directives - The law does not apply to CA when CA has implemented same EU directive Regulated by CA: Minimum pay Working hours Overtime pay Pensions Sickness pay Education & training Parental leave pay Dismissal notices Etc.
33 DĀNIJA: KOLEKTĪVO PĀRRUNU PROCESS COLLECTIVE BARGAINING Collective bargaining in the private sector 2017 Collective bargaining in the private sector Collective bargaining in the public sector and the financial sector 2018
34 BEĻĢIJA: DIVPUSĒJAIS SOCIĀLAIS DIALOGS 3 LĪMEŅOS Group of 10 National Labour Council Sectoral level Interprofessional level national level Mainly different for white and blue collar workers Company level 9
35 BEĻĢIJA: VIENOŠANĀS PAR DARBA ALGU PIEAUGUMU SOCIĀLĀ DIALOGA IETVAROS How does the procedure work? Step 1: Report every 2 years on «available margin» (Central Council of Economy) Step 2: Wage negotiations social partners (SP) about the «maximum margin» Step 3: If agreement SP (< 15th January) => Collective agreement => Royal Decree makes it binding => sectors can start their biennial negotiations Step 4: If no agreement SP => Government proposes a mediation => in case the SP agree with this proposal => back to step 3 Step 5: if SP don t reach any agreement => the government itself sets the maximum margin (Royal Decree) NB : in 2019, there is only a «resigning» government => controverse about its ability to set the margin or not
36 LABA PĀRVALDĪBA 2003: visu ieinteresēto pušu sarunu process, kas notiek uzlabotas rīcībpolitikas rezultātu, seku un saskaņotu pārvaldības principu ietvarā, kuru visas ieinteresētās puses ievieš un regulāri novērtē Avots: Bovaird T., Lӧffler E. Evaluating the Quality of Public GovernanceL Indicators, Models and Methodologies. Citēts no Laba pārvaldība. Red. Ozoliņa Ž., Reinholde I. Rīga, Zinātne 2009, 8.lpp.
37 «JAUNĀ» PĀRVALDĪBA 2009: Mūsdienīgas pārvaldības definīcijas palīdz mums saprast jaunus valdības lēmumu pieņemšanas aspektus. Jaunā pārvaldība (angļu val. New Governance) ir arī pašreizējā modernizācijas centienu virzītājspēks, uzsverot pilsoņu līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības nozīmīgo lomu. Avots: H.Hoht, Good Governance in Norway, Laba pārvaldība. Red. Ozoliņa Ž., Reinholde I. Rīga, Zinātne.
38 Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Darba devēju konfederācija
Draft council conclusions Austrian Presidency
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 14. jūnijā (OR. en) 10354/19 SOC 485 EMPL 374 SAN 304 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2019. gada 13. jūnijs delegācijas
SīkākIEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ ESF projekts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 4.2.aktivitāte Normatīvo aktu un
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ ESF projekts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 4.2.aktivitāte Normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīze Eiropas Savienības
SīkākBioekonomikas attīstības iespējas Latvijā
Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība
SīkākCOM(2014)520/F1 - LV (annex)
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā
SīkākPowerPoint-Präsentation
No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi - CWPharma seminārs ieinteresētajām pusēm 22.marts, 2019, Peldu iela 25, Rīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 101.telpa Ieva Putna-Nīmane,
SīkākLatvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka
Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākFMzino_
Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz
SīkākSeptītā Pamatprogramma
Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas
SīkākAM_Ple_NonLegReport
21.10.2015 A8-0307/14 Nr. 14 2. punkts 2. norāda, ka galvenās politikas iniciatīvas, kas ietvēra politikas ieteikumus, balstījās uz ekonomikas prognozēm, kurās nebija paredzēts lēnais izaugsmes temps un
SīkākSIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald
SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016
SīkākKas mums izdodas un ko darīsim tālāk?
Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan
LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā
SīkākKULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss
KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas
SīkākPowerPoint Presentation
Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,
SīkākLatvijas Pilsoniska alianse
Interešu aizstāvība lēmumu pieņemšanas procesā Rasma Pīpiķe, direktore Latvijas Pilsoniskā alianse Inta Šimanska, politikas koordinatore Latvijas Pilsoniskā alianse Apmācību saturs Sabiedrību veido dažādas
SīkākAizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63
Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:
SīkākVispārējās izglītības iestādes paraugnolikums
MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.
SīkākEuropean Commission
EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākI Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini
AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss
LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada
Sīkāk_ZINO_240413_00
KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentv
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentvalsts Pastāvīgo pārstāvju komiteja Gatavošanās Konkurētspējas
SīkākALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6
ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv
SīkākLAT_O2_WBL_PRO_EQF_workshops_FINAL REV_180327
WBL-PRO projekts Kvalifikācija, atvērtie resursi, labās prakses un rīku piemēri darba vidē balstītu mācību profesionālim 2016-1-DE02-KA202-003339 IO2: Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra DVB mācību profesionālim
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem
SīkākP R O J E K T S v
APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta
SīkākSlide 1
Lifelong Learning Grundtvig Partnership Project 2012-1-LV1-GRU06-03580 1 How to Ensure Qualitative Lifelong Learning for Different Age Groups Adult education teachers will discuss the ways how to involve
SīkākLATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013
LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās
SīkākLatvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas
LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi
SīkākĪsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā
Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Profesionālā izglītība un apmācība Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek
SīkākDPP
IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības
SīkākEiro Latvijā!?
Eiro Latvijā?!? Sanita Putniņa, biedrība «Radošās Idejas» Šodien runāsim par... Kāpēc veido monetārās savienības? Kāpēc Latvijā ievieš eiro? Kā notiks eiro ieviešana? Kas ir monetārā savienība? Valstu
SīkākValsts pētījumu programma
Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības
SīkākPowerPoint Presentation
Akadēmiskā personāla darba samaksa Vidzemes Augstskolā Gatis Krūmiņš Vidzemes Augstskolas rektors Iveta Putniņa Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Vispārējie principi Docēšana Pētniecība Administratīvais
SīkākLatvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P
Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?
SīkākRīgā
APSTIPRINĀTS ar Privātās pamatskolas un Rīgas ģimnāzijas Maksima direktora 2016. gada 01.septembra rīkojumiem Nr. 78/47 IEKŠĒJIE NOTEIKUMI Rīgā METODISKĀS KOMISIJAS REGLAMENTS Izdots saskaņā Vispārējās
SīkākSeminārs skolu sociāliem pedagogiem “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai” 1.grupa un grupa - 31.
Laba pārvaldība Rīgas domes Labklājības departamentā Inese Švekle Rīgas domes Labklājības departamenta direktore 2012.gada 21.novembris Zinātniski praktiskā konference: «Laba pārvaldība. Vīzija un realitāte»
SīkākPowerPoint Presentation
Atbalsts pašnodarbinātības vai uzņēmējdarbības uzsākšanai Diāna Balode Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas Jauniešu garantijas eksperte Tālr. 67021696,
SīkākBaltic HIV Association
- 2014.gada pārskats 12/03/2015 Inga Upmace, Valdes priekšsēdētāja Dibināta 2010.gadā Reģ. Nr.40008153882 Fakti par biedrību Jurid. adrese Druvienas iela 36-144, LV-1079 Valdes sastāvs E.Dompalma-Linuža,
SīkākPrezentācijas tēmas nosaukums
ES programma Radošā Eiropa (2014-2020) Andrejs.Lukins@km.gov.lv www.km.gov.lv/radosaeiropa facebook.com/radosaeiropa @radosaeiropa 05/04/2018, Valmiera ES programma RADOŠĀ EIROPA 2014-2020 - Eiropas Komisija
SīkākPowerPoint Presentation
Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība PROJEKTA SAM 8.2.1. ĪSTENOŠANA DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ Starpdisciplinārais seminārs Daugavpils Universitātē, 06.11.2018. Eiropas Sociālā fonda projekta Daugavpils
SīkākBĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum
BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2011) 608 galīgā redakcija 2011/0269 (COD) C7-0319/11 LV Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 6.10.2011 COM(2011) 608 galīgā redakcija 2011/0269 (COD) C7-0319/11 LV Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014.-2020.
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu
C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās
SīkākPrezentācijas tēmas nosaukums
Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 27. maijā (OR. en) 9706/19 COMPET 433 IND 185 MI 476 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariā
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 27. maijā (OR. en) 9706/19 COMPET 433 IND 185 MI 476 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariāts Datums: 2019. gada 27. maijs Saņēmējs: delegācijas
SīkākSlide 1
VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum
LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo
SīkākPowerPoint Presentation
Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -
SīkākGrozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā
2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā
SīkākS-7-1, , 7. versija Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoi
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoinovācija Kursa nosaukums angliski Innovation Management and Eco Innovation Kursa nosaukums
SīkākEuropass Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds RŪDOLFS KALVĀNS Tālrunis Tālrunis: E-pasts Pilsonība Latvijas
Europass Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds RŪDOLFS KALVĀNS Tālrunis Tālrunis: 67976735 E-pasts rudolfs.kalvans@svg.lv Pilsonība Latvijas Dzimšanas datums 09.12.1980. Ģimenes stāvoklis Precējies
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas
ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30
LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 90001623310, Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 Tālr./fakss 63050688, tālr. 63050188, e-pasts: ozolniekuvsk@apollo.lv,
SīkākRemigrācijas veicināšanas rezultāti Vidzemes plānošanas reģionā
Remigrācijas veicināšanas rezultāti Vidzemes plānošanas reģionā Ziņojums Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē 29.03.2019. Ija Groza, remigrācijas jautājumu koordinatore Mērķis Palīdzēt ārvalstīs
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017.
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. gada 24. maijs delegācijas SPORT 40 EDUC 266 JEUN
SīkākPrezentācijas tēmas nosaukums
Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai Solveiga Kabaka Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Tālr. 67021712 Solveiga.Kabaka@nva.gov.lv 24.02.2015, Rīga Mērķis:
SīkākPowerPoint Presentation
Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula
SīkākKlientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied
Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus
SīkākMicrosoft Word _Pamatjoma.doc
Ogres sākumskola ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014. 2017. gadam Skolas attīstības prioritātes 2014.- 2017.gadam 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g. 2016./2017.m.g. Mācību saturs Pamatzināšanu kodola izveide izglītojamiem
SīkākApstiprināts
Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv
SīkākJAUNA STRATĒĢISKĀ PROGRAMMA GADAM Eiropadome
JAUNA STRATĒĢISKĀ PROGRAMMA 2019. 2024. GADAM Eiropadome IEVADS Pēdējos gados pasaule ir kļuvusi arvien nemierīgāka, komplicētāka un vairāk pakļauta straujām pārmaiņām. Tas rada gan iespējas, gan izaicinājumus.
SīkākUzņēmīgums un uzņēmējdarbība
Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks
SīkākPILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ
PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas
SīkākPowerPoint Presentation
Bērnu un ģimeņu politika Latvijā: prioritātes, aktualitātes un izaicinājumi Līga Āboliņa (Dr.demogr.) Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece 2017.gada 29.maijs BĒRNU UN ĢIMENES POLITIKA: starpdisciplināra
SīkākCM_PETI
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais
SīkākPowerPoint Presentation
K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un
SīkākKrustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts
Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr.4512900275 Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss 65223936, 65221063, e-pasts kps48@inbox.lv KRUSTPILS PAMATSKOLAS NOLIKUMS Jēkabpilī I.
SīkākAvision
Bauskas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Zīlīte NOLIKUMS 2017.gada 31.augustā Bauskā Nr.43 (prot.nr. 5, 5.punkts) Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu, Vispārējās izglītības
SīkākRecent economic developments in Latvia
Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt
SīkākBiedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbība
Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013. gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013.gadu ir izstrādāts ar Eiropas Ekonomikas
Sīkākeuropean-semester_thematic-factsheet_research-innovation_lv.docx
EIROPAS PUSGADA TEMATISKĀ FAKTU LAPA PĒTNIECĪBA UN INOVĀCIJA 1. IEVADS Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme gudras un ilgtspējīgas izaugsmes izveidē un darbvietu radīšanā. Pētniecība rada jaunas
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)
SīkākApstiprināts
SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017
SīkākLatvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks
Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. 90009113532 Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr. 63232110, fakss 63232130, e-pasts dome@talsi.lv Talsos PIELIKUMS
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr , Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības ies
LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90009118031, Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības iestāžu reģistrā 4513900859, NMR kods: 90009249831, Meža
SīkākApstiprināts
APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo
SīkākPowerPoint Presentation
Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam 2017.gada 10. jūlijs Kādēļ vajadzīga nodokļu reforma? NAP 2020: vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5% apjomā Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija
Sīkāk2015 Finanšu pārskats
2015 2 Neatkarīgā revidenta ziņojums akcionāriem Ziņojums par finanšu pārskatiem Mēs esam revidējuši pievienotos ( Uzņēmums ) finanšu pārskatus, kas ietver 2015. gada 31. decembra bilanci, ienākumu pārskatu,
SīkākPowerPoint Presentation
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference
SīkākSlide 1
nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā
SīkākPPP
PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas
SīkākMicrosoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc
Komunikācijas ģenerāldirektorāts (C) Direktorāts attiecībām ar pilsoņiem SABIEDRISKĀS DOMAS NOVĒROŠANAS NODAĻA 2009. gada 24. martā EIROPIEŠI UN EKONOMISKĀ KRĪZE Standard Eurobarometer (EB 71) Iedzīvotāji:
SīkākJanvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra sta
Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra statistika par 218. gadu 1. Apkalpoto tūristu (pieprasījumu)
SīkākEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas
SīkākEIROPAS KOMISIJA Strasbūrā, COM(2018) 375 final 2018/0196 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz kopīgus note
EIROPAS KOMISIJA Strasbūrā, 29.5.2018 COM(2018) 375 final 2018/0196 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas
Sīkāk