APSTIPRINU Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda 2016. gada 1. aprīlī z.v. Preiļu novada valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa Preiļu pils darbības plāns Esošās situācijas analīze. Preiļu novadā atrodas 29 nekustamie kultūras pieminekļi - objekti, kas iekļauti esošajās valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kuru 29.10.1998. apstiprinājusi LR Kultūras ministrija ar rīkojumu Nr.128. Novada teritorijās atrodas 13 arheoloģijas, 10 arhitektūras, 5 mākslas un 1 vēstures pieminekļi. Valsts aizsardz Nr. Preiļu novada teritorijā atrodošos Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts: Pieminekļu vērtības grupa Pieminekļu veids (* - kustami pieminekļi) Pieminekļu nosaukums Pieminekļu atrašanās vieta Pieminekļu (notikumu) datējums 6498. Valsts Arhitektūra Preiļu muižas apbūve Preiļi, Preiļu muižā 19. gs. 6499. nozīmes Valsts Arhitektūra Pils Preiļi, Preiļu muižā 1860.- 6500. Valsts nozīmes Arhitektūra Kapela Preiļi, Preiļu muižā 1817. 6501. Valsts nozīmes Arhitektūra Stallis Preiļi, Preiļu muižā 19. gs. l.c. 6502. Valsts nozīmes Arhitektūra Vārti Preiļi, Preiļu muižā 19. gs. 2.p. 6503. Valsts nozīmes Arhitektūra Vārti Preiļi, Preiļu muižā 19. gs. 2.p. 6504. Valsts nozīmes Arhitektūra Vārtsarga namiņš Preiļi, Preiļu muižā 19. gs. 2.p. 6505. Valsts nozīmes Arhitektūra Parks Preiļi, Preiļu muižā 19. gs. 1.p. 19./20.gs. 4123. Valsts nozīmes Māksla Ērģeles Preiļi, Tirgus laukums ap 1882. 11, Preiļu katoļu baznīcā 1938. 1920. Valsts nozīmes Arheoloģija Anspoku pilskalns Preiļu pag., pie bij. Anspoku muižas, Preiļupītes labajā krastā 1921. -Valsts nozīmes Arheoloģija Plivdu pilskalns Preiļu pag., Plivdās, Preiļupītes kreisajā krastā 1904 Valsts nozīmes Arheoloģija Aizkalnes senkapi Aizkalnes pag., Aizkalnes skolas pagalmā un dārzā, Jašas upes labajā krastā 1905. Valsts nozīmes Arheoloģija Feldhofas senkapi un Aizkalnes pag., apmetne Feldhofā, Jašas upes labajā 1906. Vietējas nozīmes krastā Arheoloģija Gāgu senkapi Aizkalnes pag., Gāgās, Jašas upes labajā krastā pie 49. Valsts nozīmes Vēsture Dzejnieka Raiņa dzīves vieta kapsētas Aizkalnes pag., Jasmuižā 1883.-1889. 1915 Vietējās nozīmes 1916 Vietējās nozīmes Arheoloģija Gribustānu senkapi (Franču kapi) Preiļu novads, Pelēču pag., Gribustānos Arheoloģija Livmaņu senkapi Preiļu novads, Pelēču pag., Livmaņos 1
1917 Valsts nozīmes Arheoloģija Mackevicišķu senkapi Preiļu novads, Pelēču pag., Mackevicišķos 1918 Vietējās nozīmes Arheoloģija Pelēču - Bramaņu senkapi Preiļu novads, Pelēču pag., Pelēčos - Bramaņos 1919 Vietējās nozīmes Arheoloģija Rošmonu senkapi ( Vaidu kalns) Preiļu novads, Pelēču pag., Rošmonos 1914 Valsts nozīmes Arheoloģija Baraukas pilskalns Preiļu nov., Pelēčos, Baraukā, Vārdavas upes labajā krastā 6497 Valsts nozīmes Arhitektūra Gornijašu kapliča Preiļu nov., Pelēčos, Gornijašos 18.gs. 4114 Valsts nozīmes Māksla Altāris Preiļu nov., Pelēčos, Gornijašu kapličā 4115 Valsts nozīmes Māksla Glezna Garīdznieka Preiļu nov., Pelēčos, Gornijašu portrets kapličā 4116 Valsts nozīmes Māksla Glezna Sv. Antonīns Preiļu nov., Pelēčos, Gornijašu kapličā 4117 Valsts nozīmes Māksla Krucifikss Preiļu nov., Pelēčos, Gornijašu kapličā 4118 Valsts nozīmes Māksla Altāris Preiļu nov., Pelēču pag. Nīdermuižas katoļu baznīcā 4119 Valsts nozīmes Māksla Ērģeļu prospekts Preiļu nov., Pelēču pag. Nīdermuižas katoļu baznīcā 4120 Valsts nozīmes Māksla Ērģeles Preiļu nov., Pelēču pag. Nīdermuižas katoļu baznīcā 4121 Valsts nozīmes Māksla Glezna Aušras vārtu Dievmāte ar rizu Preiļu nov., Pelēču pag. Nīdermuižas katoļu baznīcā 1940 Valsts nozīmes Arheoloģija Skuteļu senkapi Preiļu nov., Saunas pag., Skuteļi 18.gs. beigas 19.gs. I puse 18.gs. III ceturksnis 18.gs. beigas 18.gs. vidus 18.gs. II puse 18.gs. II puse 18.gs. 8787 Vietējās nozīmes 9041 Vietējās nozīmes Arhitektūra Arhitektūra Aizkalnes pareizticīgo baznīca Moskvinas (Moskovskas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ar žogu un vārtiem Aizkalnes pag., Aizkalne 1904. Preiļu pag., Moskvino 19.gs. I.p. Citi nozīmīgi kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti Preiļu novadā Valsts aizs. Nr. Vērtības grupa Pieminekļa veids Pieminekļa nosaukums Pieminekļa atrašanās vieta Pieminekļa (notikuma) datējums Vietējās nozīmes Arhitektūra Aizkalnes Aizkalnes pag., Aizkalne 1815., 1932. katoļu baznīca Vietējās nozīmes Arhitektūra Aizkalnes krogs Aizkalnes pag., Aizkalne 19.gs. II p. Vietējās nozīmes Arhitektūra Jasmuižas Aizkalnes pag., Jasmuiža 19.gs. apbūve Vietējās nozīmes Arhitektūra Kūts Aizkalnes pag., Jasmuiža 19.gs. Vietējās nozīmes Arhitektūra Kungu māja Aizkalnes pag., Jasmuiža 19.gs. Vietējās nozīmes Arhitektūra Stallis Aizkalnes pag., Jasmuiža 19.gs.v. 2
Vietējās nozīmes Arhitektūra Preiļu katoļu Preiļi, Tirgus lauk. 11 19.gs. b. baznīca ar žogu un vārtiem Vietējās nozīmes Arhitektūra Zvanu tornis Preiļi, Tirgus lauk. 11, pie Preiļu katoļu baznīcas 19.gs. b. Vietējās nozīmes Arhitektūra Anspoku Preiļu pag., Anspoku muiža 19. gs. muižas apbūve Vietējās nozīmes Arhitektūra Stallis (kūts) Preiļu pag., Anspoku muiža 19.gs. I. p. Vietējās nozīmes Arhitektūra Medību pils Preiļu pag., Anspoku muiža 19.gs. II p. Vietējās nozīmes Arhitektūra Krogs Preiļu pag., Anspoku muiža 19. gs. I p. Vietējās nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka Preiļu pag., Anspoku muižā 20.gs. 30..g. Vietējās nozīmes Arhitektūra Klēts Preiļu pag., Anspoku muiža 20.gs. 30.. g. Vietējās nozīmes Arhitektūra Prīkuļu pamatskola Valsts nozīmes Arhitektūra Kungu māja Saunas pag, Prīkuļi Pelēču pag., Ārdava, Juzefinovas muižā 19.gs.s. 1880. gads Vietējās nozīmes Arhitektūra Juzefinovas muižas apbūve Pelēču pag., Ārdava, Juzefinovas muižā 19.gs.s. 1880. gads Vietējās nozīmes Arhitektūra Parks Vietējās nozīmes Arhitektūra Kūts Pelēču pag., Ārdava, Juzefinovas muižā Pelēču pag., Ārdava, Juzefinovas muižā 19.gs.I pusē 19.gs.sākums Valsts nozīmes Arhitektūra Nīdermuižas katoļu baznīca Pelēču pag., Nīdermuižā 1901. gads Vietējās nozīmes Arhitektūra Klēts Pelēču pag., Pelēču muižā 19.gs.II cet. Vietējās nozīmes Arhitektūra Kūts Pelēču pag., Pelēču muižā 19.gs.II puse Vietējās nozīmes Arhitektūra Kungu māja Pelēču pag., Pelēču muižā 19.gs.Ip. 19.gs.IIp. Vietējās nozīmes Arhitektūra Pelēču muižas apbūve Pelēču pag., Pelēču muižā 19.gs. Vietējās nozīmes Arhitektūra Parks Pelēču pag., Pelēču muižā 19.gs. Vietējās nozīmes Vēsture Pelēču ūdensdzirnavas Pelēču pagasts, Pelēči 1899.gads Pieminekļa nosaukums Esošās situācijas apraksts Perspektīvie izmantošanas pasākumi Foto Preiļu muižas apbūve 3
Pils Kapela 2005.gadaā izstrādāts pils rekonstrukcijas tehniskais projekts /SIA AIG / ES Phare projekta ietvaros, 2015.gadā aktualizēta 1.kārta, 2016.g. uzsākti pils atjaunošanas būvdarbi 2006.gada septembrī pabeigta renovācija Preiļu pils unikāls tūrisma objekts. Iespējamos izmantošanas veidus skatīt zemāk Izstāžu, koncertu un lūgšanu telpas Stallis 2002. gadā iekonservēts, 2015.gadā uzsākti staļļu glābšanas darbi, kurus plānots turpināt 2016. un 2017.g. Paredzēts atjaunot koka dekoratīvos elementus 3 zirga galvas Izmantot kā brīvdabas izstāžu un plenēru vietu. Vārti Pils ielā 2004.gadā renovēti Kā apskates objekts 4
Vārti A. Paulāna ielā 2006.gadā renovēti Kā apskates objekts Vārtsarga namiņš Labā tehniskajā stāvoklī, telpas apsaimnieko un izmanto kā etnogrāfijas u.c. izstāžu telpas Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs Kā apskates objekts un muzeja telpas Parks Preiļu katoļu baznīcas ērģeles 2005.gadaā izstrādāts parka teritorijas rekonstrukcijas tehniskais projekts. 2015.gadā izstrādāt Preiļu parka dīķu sistēmas atjaunošanas tehniskais projekts Kā apskates un kultūras pasākumus objekts 5
Anspoku pilskalns Apaudzis, grūti pamanāms un maz pieejams, atrodas kultūrvēsturiskā vidē 2006.gadā arheoloģe Antonija Vilcāne veica arheoloģiskos izrakumus Kā apskates objekts Plivdu pilskalns Paugurs, izdalās apkārtnē, pilsētnieki ziemas laikā izmanto slēpošanai Kā apskates un aktīvā tūrisma objekts Aizkalnes senkapi Feldhofa senkapi un apmetne Teritorija daļēji apbūvēta, Ir veikta pētniecība. A.Vilcānes publikācija Aizkalnes kapulauks (9.-11.gs.) 1977.-1979.g. J.Urtāna, A.Radiņa, D.Čudara ekspedīcija konstatē ka kapulaukā ir bijušas apmetnes, publikācijas Latvijas vēstures institūta ikgadējos ziņojumos. Kā apskates objekts Gāgu senkapi Ir veco un jauno kapu teritorija kurā notiek apbedījumi, interesanti ar Kā apskates objekts 6
Dzejnieka Raiņa dzīves vieta Gornijašu kapliča daudzslāņainu pēctecību. Nepieciešama izpēte un apsaimniekošanas plāna izstrāde. Jānostiprina krucifikss. Atrodas Raiņa memoriālais muzejs Jasmuiža Estētiska vides veidošana varētu padarīt izteiksmīgāku šo objektu. Objekts ir pilnveidojams. Ir izstrādāts Jasmuižas ainavas pilnveides projekts. Kapliča celta 1788.g. ēka ir astoņstūru guļbūve, no ārpuses apšūta ar horizontāliem dēļiem (jauns dēļu segums uzklāts 1999. gadā), no iekšpuses ar vertikāliem. 2001. gadā, kapličas sienas atbrīvojot no kartona plāksnēm, atklājās līdz šim nezināmu sienu un griestu gleznojuma fragmenti. 2000.gadā uzsākta Altāra un citu kapličā esošo mākslas pieminekļu restaurācija. Kā tūrisma un apskates objekts Kā tūrisma un apskates objekts 7
Nīdermuižas katoļu baznīca Moskvinas (Moskovskas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ar žogu un vārtiem Baznīca celta 1899.- 1901. gados, veltīta Kunga Jēzus apskaidrošanai. Nīdermuižas baznīcas 1727. gada 22. aprīļa fundācijas privilēģijā sacīts, ka Nīdermuiža ir atdota baznīcai kopā ar visiem ienākumiem, t.i., ar zemnieku klaušām. 1727. gadā Nīdermuižai piederēja divas sādžas. Baznīcas iekārta ir ievērojamāki senāka par pašu ēku. Kokgriezumiem rotātais Altāris ar altārgleznu Aušras vārtu Dievmāte ir atvests no Lietuvas. Valsts nozīmes mākslas piemineklis ir 18. gs. būvētās ērģeles. Baznīca uzbūvēta 1873. gadā. Vieta izvēlēta tādēļ, ka tajā laikā tā bija liela apdzīvota vieta ar vairākiem desmitiem māju, atrodas 6 km no Preiļiem. Kad Preiļos 1962. gadā vecticībnieku baznīcu nojauca, Preiļu vecticībnieku draudze apvienojās ar Moskvinas draudzi. Lūgšanu nams būvēts par godu Dievmātes bezvainīgajai ieņemšanai sv. Nikolajam. Šī draudze ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs starp lauku draudzēm Kā tūrisma un apskates objekts Kā tūrisma un apskates objekts 8
agrāk bija slavena ar saviem kvalitatīvajiem dziedājumiem un to izpildītājiem. Preiļu vēstures mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss ar skaisto parku. Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19.gs vidū un vēl šodien tas ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem. Parka platība ir 41 ha, no kuriem apmēram 13 ha aizņem parka dīķi un kanāli, te aug 25 sugu koki un krūmi, to vidū vairāki dižkoki. Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Arī katrs elements atsevišķi: pils, kapela, stallis, vārti, vārtsarga namiņš, parks ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Preiļu pils izcils Latgales 19.gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Pils arhitektūra izteiksmīgi raksturo romantisma periodu Latvijas muižu mākslas un sabiedriskajā dzīvē. Pils kā arhitektūras pieminekļa galvenā šī brīža vērtība ir tās apjoms un fasādes, kā arī iekštelpu vēsturiskās plānojuma struktūras elementi ar sienu apdari. Viduslaikos Preiļu novads ar pili piederēja Livonijas Ordenim, bet kopš 1382.g. - barona fon Borha dzimtai. Arhitektūras stils neogotika. Preiļu pils vēsture Pirmās pilis Sākotnēji Preiļos atradusies Livonijas ordeņa pils. Tās celšanas gads un vieta nav zināma. Domājams, ka tā celta 14.gadsimta pēdējā ceturksnī, kad Preiļi un to apkārtne nonāca Livonijas ordeņa pārvaldījumā un tika izlēņoti grāfam Borham. Šī pils pastāvēja līdz 16.gadsimta vidum, kad Livonijas kara laikā (1558.- 1582.) Krievijas armija pili nopostīja. Borhi nopostīto ēku neatjaunoja, bet uzcēla jaunu pili, kura 18.gadsimta sākumā nodega. Tās vietā celta trešā divstāvu ēka pirmais stāvs mūra, bet otrais no ozolkoka baļķiem. Ēkai novecojoties, parādes pagalma dienvidu malā būvēta jauna ceturtā Preiļu pils. Vecās pils ēka tikusi izmantota vēl 1920. gados, bet 1926.- 1927.gadā tās koka daļa nojaukta, atstājot vien pirmā stāva mūrus. Jaunā pils Grāfs Jozefs Heinrihs Borhs (1753. 1835.) 19.gadsimta sākumā uzcēla jaunu mūra dzīvojamo māju, kuru vēlāk gotizējot pārbūvēja grāfa dēls Mihaels Borhs (1806. 1881.). Laikā no 1860. 1865.gadam notika pēdējā šīs pils pārbūve, kad agrāk celto ēku paplašināja un bagātīgi izdekorēja, atbilstoši laikmeta prasībām. Vienlaicīgi tika pārveidots vecais parks, ievērojami paplašinot tā robežas. Rezultātā tika izveidota romantiska vieta ar greznu pili un gleznainu ainavu parku, kurš izcēlās ar regulāras plānošanas elementiem un harmoniskiem arhitektūras akcentiem. Jaunajā pilī Borhu dzimtas pēcteči uzturējušies neilgu laiku, jo pēdējais īpašnieks Mihaels Borhs ar 1866.gadu savus īpašumus sāka strauji izpārdot un pārcēlās dzīvot uz Vitebsku. Preiļu pils īpašnieku un apsaimniekotāju hronoloģija 9
No 14.gadsimta līdz 1866.gadam grāfi Borhi 1866 1873 Anglijas pavalstnieks tirgotājs Johans Heinrihs Fredriks. 1873 1891 vācu barons Johans Ungerns-Šternbergs juridiski, bet faktiski uz pilnvaras pamata poļu muižnieks Jans Mols. 1891 1910 krievu muižnieks cara galma kambarkungs Konstantīns Guļkevičs. 1910 1919 vācu muižnieks Kārlis Hipiuss. 1924 1944 Preiļu divgadīgā lauksaimniecības skola (no 1939.gada Lauksaimniecības un mājturības skola). 1945 1963 Preiļu 1.vidusskola. 1963 1978 Preiļu pilī darbojās dažādas iestādes: Preiļu rajona bērnu sporta skola, sporta biedrība Vārpa, SCO, rajona informācijas un skaitļošanas nodaļa, tehniskās inventarizācijas birojs, šūšanas firmas Rīgas apģērbs filiāle, DOSAAF, rajona pionieru nams. 1978. gada februārī pili nopostīja ugunsgrēks. Iespējams, ka Preiļu parka plānojumu projektējis itāļu arhitekts Vinčenco Macoti (1756. 1798.). parku apjoza dekoratīvs nocietinājums (kastella) un četrrindu liepu alejas parka vidū appludinot Preiļupīti, ir radīta dīķu un kanālu sistēma ar daudzām salām un pussalām klajumos (laucēs) izveidotas gleznainas lapenes liepu vai svešzemju koku un krūmu grupas. Preiļu parkā ir izcili skaisti un labi aprūpēti krūmu puduri segliņi, sausserži, melnie plūškoki u.c. Parkā atrodas vairākas Preiļu muižas kompleksam piederīgas būves Preiļu pils, kapela, vārtsarga namiņš, staļļi, trīs vārti. Tās visas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Senatnē parkā atradās daudz vairāk saimniecisku ēku un to greznoja arī neskaitāmas skulptūras, ziedu torņi un tiltiņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm. Preiļu viduslaiku pils tika nopostīta Ivana Bargā iebrukuma laikā 1558.-1582.gadā. Borhi nopostīto pili neatjaunoja, bet uzcēla jaunu, kura 18.gs. sāk. nodega. Tās vietā uzcēla atkal jaunu kungu māju, bet, kad tā vairs neapmierināja saimnieku prasības, 1860.-1865.g. uzbūvēja jaunu pili Tjūdoru neogotikas stilā. Domājams, vecā kungu māja iekļauta jaunās pils apjomā. Kā iespējamie projekta autori minēti G. Šahts un A. Beļeckis. Pilī bijuši ozolkoka paneļi, ornamentāls plastisks dekors, veidojot romantisku interjeru. No saimniecības ēkām saglabājušies 19.gs. 3.cet. neogotikas formās celtie staļļi, vārti ar smailloka arkām, vārtsarga namiņš un kapliča (1817.g.). (K.Veinberga, J.Zviedrāns). 10
Informāciju par valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa Preiļu pils misiju Preiļu pilsētas vēstures mantojuma lielākais lepnums ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (Valsts aizs. Nr. 6498) Preiļu muižas apbūves komplekss. Preiļu pils ir būtiska un neatņemam Preiļu muižas apbūves kompleksa sastāvdaļa, kur vēl ietilpst sekojoši objekti, kas katrs atsevišķi arī ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi: Preiļu pils (1860.-1865.), angļu neogotikas stilā celtā ēka, Preiļu parka vārti, XIX gs, Vārtusarga namiņš, XIX gs, Muižas kapela (1817.), klasicisma stilā celta ēka, kas atgādina Romas Panteonu, Muižas stallis, XIX gs, Preiļu muižas parks, XIX gs, 41 ha platībā, viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem. Apzinoties šī kompleksa lielo kultūrvēsturisko nozīmi, Preiļu novada dome ir izstrādājusi Preiļu muižas apbūves kompleksa aizsardzības pasākumu plānu un uzsākusi tās realizāciju. Sadarbojoties ar citām institūcijām, ieplānojot līdzekļus no novada budžeta un piesaistot papildu finansu avotus, ir realizēti un iecerēti virkne projektu, t.sk. arī Preiļu pils atjaunošana. Preiļu pils misija gan valstiski, gan starptautiski atpazīstams autentisks kultūrvēstures mantojums Borhu dzimtas muižas kompleksa pils", kurš ir iedvesmojošs neogotikas stila paraugs. 11
Preiļu pils un parka attīstības mērķi: Borhu dzimtas muižas mantojuma atjaunošana (atjaunojot maksimāli autentiskam kultūrvēsturiskam izskatam); saglabāts, aizsargāts un attīstīts Preiļu pilsētas Borhu muižas pils un parks, kas ir nozīmīgs kultūras un dabas mantojums (Rekonstruēta Pils un Parka apskates objekti, veikta to uzturēšana); veicināt katalizatora efektu ilgtspējīgai teritorijas atjaunošanai; ar klimata pārmaiņām saistīts izaicinājums (Rekonstruēta pils un citas ēkas perspektīvā); attīstīt ar to saistītos pakalpojumus (piesaistot talantus, privātos investorus veicināta uzņēmējdarbības attīstība, veidotu jaunus inovatīvus pakalpojumus, veikt pastāvīgas aktivitātes tūristu piesaistei, gan kultūrvēsturiskās, gan ikdienas izklaidei un atpūtai ģimenēm, pāriem, skolēniem un senioriem); Preiļu pilsētas unikālās identitātes veidošana un nostiprināšana (izmatojot kvalitatīvu un pārdomātu mārketinga stratēģiju, piesaistīt kultūras tūrismu) tūristu apmeklējums un vairāk dienu tūrismu apmeklējums, gan tūrisma sezonā, gan ne sezonā (rada nozīmīgus pakalpojumu dzīvotspēju un nozīmīgus nodokļu ieņēmumus gan no kultūras mantojuma saistītiem sektoriem, gan pārnesas efekta rezultātā); gan Borhu muižas pils un parka, gan Preiļu pilsētas pievilcības veicināšana (dzīves kvalitātes uzlabošanās veidojot Pilsētas unikālo raksturu un atmosfēru, kas kalpos par priekšnosacījumu, lai Pilsēta ir populāra izvēle dzīves un darba vietai un veicinātu vietējo iedzīvotāju, tūristu un radošo aprindu apmeklējumus); nodrošināt būtisku stimulu izglītībai un mūžizglītībai (veicinās labāku vēstures izpratni un attīstīs pilsonisko lepnumu un piederību, kā arī ietekmēs sadarbību un personisko izaugsmi); veidot sociālo kapitālu un sabiedrības saliedēšanos Eiropā (ir ietvars līdzdalībai, iesaistei un integrācijai). Preiļu muižas kompleksa aizsardzības un glābšanas pasākumi Preiļu novadā: 2005.gadā izstrādāts Tehniskais projekts Preiļu pils un parka rekonstrukcijai /SIA AIG, Phare 2000 un pašvaldības finansējums/; 2011.gadā izstrādāts Ādama un Ievas saliņas un tiltiņa līdz saliņai rekonstrukcijas tehniskais projekts /SIA Palisāde, pašvaldības finansējums/; 2014.gadā izstrādāts Preiļu parka dīķu sistēmas rekonstrukcijas tehniskais projekts /SIA Meliorprojekts, Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu programmas un pašvaldības finansējums/; 2014.gadā realizēta Preiļu muižas kompleksa Staļļu glābšanas būvdarbu 1.kārta / SIA Preiļu celtnieks, VKPAI un pašvaldības finansējums/; 2015.gadā rekonstruēti daļa Preiļu parka celiņi /pašvaldības finansējums/; 2015.gadā aktualizēts Preiļu pils rekonstrukcijas 1.kārtas būvdarbu 1. un 2.etapau tehniskais projekts /SIA AIG, pašvaldības finansējums/; 2015.gadā izsludināts iepirkums Preiļu pils atjaunošanas 1. kārtas 1. un 2.etapa būvdarbiem un saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem noslēgts līgums ar SIA Preiļu celtnieks par būvdarbu veikšanu. Būvdarbu līguma summa sastāda 492 853 eiro ar PVN. 2016.gadā paredzēts turpināt parka gājēju-veloceliņu rekonstrukciju/varam mērķdotācija no, pašvaldības finansējums/; 2016.gadā noslēgts līgums ar VKPAI par Preiļu muižas kompleksa Staļļu glābšanas būvdarbu 2.kārtas realizāciju; Izstrādāts tirgus pētījums Preiļu novada investīciju objektam Preiļu muižas kompleksa pils un parks /SIA Konsorts, Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums/. 12
Stiprās puses Preiļu muižas komplekss ir unikāls tūrisma objekts (parks 42 ha, ūdeņi 13 ha, daudz kultūrvēsturisko pieminekļu: pils, staļļi, kapela, vārtsarga namiņš, vārti); Preiļu novadam ir bagātīgs kultūrvēsturisks mantojums; Kultūrvēsturiska, vides, ikdienas atpūtas un izklaides, reliģisko konfesiju un gastronomijas tūrisma potenciāls; Latgaliešu dialekts, dzīva latgaliešu folklora un sekmīga pieredze tās popularizēšanā; Aktīvi un viesmīlīgi cilvēki; Vietējiem iedzīvotājiem ir labas zināšanas krievu valodā; Labiekārtota publiska peldvieta pie Preiļu parka dīķiem ES austrumu robežas tuvums un ciešas etniskās un vēsturiskās saites ar Lietuvu, Baltkrieviju, Krieviju un Poliju Iespējas SVID Vājās puses Preiļu pilsētai nav izteikta atpazīstamība kā kultūrvēsturisko, ikdienas atpūtas un izklaides iespēju pilsēta; Nosacīta sezonalitāte; Prasa lielas investīcijas kultūrvēsturiskās un vides infrastruktūras atjaunošanai; Virknei kultūrvēsturisku objektu nav pietiekami sakārtota infrastruktūra, lai tie būtu pieejami visiem interesentiem (trūkst atbilstošas piekļuves invalīdiem vai jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem); Nav attīstīta koordinēta Preiļu novada amatniecība; Novadā ir daudz nozīmīgu un interesantu dabas objektu, tomēr, nav nodrošināta atbalsta infrastruktūra, lai tie būtu pieejami aktīvajam tūrismam; Trūkst velo celiņu; Trūkst informatīvās kartes par Preiļu novadu un Preiļiem pie iebraukšanas pilsētā; Nav noteiktas telšu un pikniku vietas Preiļos; Nav pietiekošu autostāvvietu pie tūrisma objektiem; Trūkst naktsmītņu un citu tūrisma sektora pakalpojumu; Nav izstrādāts vizuālais noformējums Preiļu novadam, kā arī nav izteikta raksturīga suvenīra; Preiļu novadā ir maz cilvēku, kuri brīvi pārvalda angļu vai vācu valodas. Kultūrvēsturiskās, ikdienas atpūtas un izklaides iespēju Pilsētas atpazīstamības celšana Latvijas un Eiropas mērogā; Lauku tūrisma, Aktīvā un sporta tūrisma, Ekotūrisma un ultūras tūrisma attīstība; Pašvaldības pastiprināta interese par tūrisma attīstību un pieredze sadarbības projektu īstenošanā, dažādu tūrisma maršrutu izstrādāšanā; Ik gadu izstrādāt jaunus, interesantus un aizraujošus maršrutus, sasaistot kultūru, izklaidi un gastronomisko tūrismu; Dabas vides objektu sakārtošana iedzīvotāju un tūrisma atpūtas nodrošināšanai (peldvietas, autostāvvietas, telšu vietas, sporta laukumi, tualetes, norādes, u.c.); Piesaistīt Eiropas Struktūrfondu līdzekļus; Pilnveidot un paplašināt Preiļu tūrisma informācijas centra piedāvātos pakalpojumus; Sabiedrisko gidu attīstība (brīvprātīgie pensionāri iesaistās un vada ekskursijas); Ikgadējo Vislatvijas festivālu organizēšana; Pilsētu krustcelēs (braucošu uz Jēkabpili, Rēzekni un Daugavpili) tūristu iesaistīšana Draudi Neskaidra valsts politika un atbalsts tūrisma nozarei; Finanšu līdzekļu trūkums kultūrvēsturisko objektu glābšanai un saglabāšanai; Zināšanu trūkums par tūrisma pakalpojumu sniegšanas principiem; Preiļu pils kā kultūrvēsturisks objekts var kavēt lielu privāto investoru ienākšanu; Dabas vides neparedzams un nezināms piesārņojums vai tā pieaugums; Sadarbības trūkums ar vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem; Pārlieku liels vienas dienas tūristu skaits; Jaunatnes trūkums Preiļu novadā. 13
Valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa darbības virzienu (mērķu) un prioritāro uzdevumu definējums Lai sasniegtu Preiļu pils un muižas kompleksa darbības mērķus, nepieciešams: 1.fāzē: 1. Preiļu pils atjaunošanas 1.kārtas 1. un 2.etapu būvdarbi. 2. Rekonstruētas Preiļu muižas kompleksa kapelas kapenes. 3. Pils laukuma labiekārtošana. 2.fāzē: 4. Borhu pils 2.kārtas būvdarbi -1.stāva rekonstrukcija un pils ēkas energoefektivitātes pasākumi. 5. Borhu muižas galveno /no Daugavpils ielas puses/ vārtu un Borhu muižas parka tiltu renovācija un rekonstrukcija. 6. Preiļu muižas parka kanālu un dīķu sistēmas rekonstrukcija 1.kārta. 7. Borhu muižas zirgu staļļu rekonstrukcijas 2.un 3.kārtas. 8. Borhu muižas parka teritorijas un taku labiekārtošana. 9. Ādama un ievas salas labiekārtošana. 3.fāzē: 10. Preiļu muižas parka kanālu un dīķu sistēmas rekonstrukcija 2.kārta. 11. Borhu pils 2.stāva un bēniņu stāva telpu rekonstrukcija. Rīcības plāns 2016.-2025. gadam Rīcības plāns ietver noteiktus pasākumus, kurus īstenojot tiks veicināta kultūrvēsturiskā objekta Preiļu pils sakārtošana un attīstība Nr. Pasākumi Iznākums 1. Nodrošināt kompleksu plānošanas, projektēšanas Izstrādāts teritorijas telpiskās un funkcionālās koncepcijas projekts. un būvniecības procesu. 2. Atjaunot investīciju objekta teritoriju. Veikti teritorijas primārie sakopšanas darbi: - savākti atkritumi, kas laika gaitā uzkrājušies teritorijā; - veikta nepiemērotu krūmu izciršana; - notiek regulāra teritorijas pļaušana un apsekošana. 3. Sakārtot ielas, takas un laukumus investīciju objekta teritorijas pieejamībai. 4. Attīstīt inženierkomunikāciju nodrošinājumu investīciju objekta teritorijai. Nodrošināta piekļuve investīciju objektam. Investīciju objekta teritorija nodrošināta ar elektroapgādes, ūdens, kanalizācijas un siltumapgādes tīkliem. 5. Atjaunot investīciju objekta teritoriju. Veikti teritorijas pakāpeniska sakopšana un atjaunošana. 6. Organizēti pasākumi publisko personu piesaistei. Jauni un inovatīvi publisko personu produkti teritorijā. 7. Veikti pasākumi privāto investīciju piesaistei. Jauni un inovatīvi privāto investoru (uzņēmēju) produkti teritorijā. 8. Organizēt un izstrādāt modernu mārketinga stratēģiju un plānu vietējo un starptautisko tūristu piesaistei. 9. Veidot sadarbību ar Latvijas un kaimiņvalstu tūrisma operatoriem. 10. Veidot sadarbību ar uzņēmējiem, kas piedāvā naktsmītņu pakalpojumus. 11. Veikt marketinga aktivitātes investīciju objekta atpazīstamības veidošanai un tūristu piesaistei. Sagatavota mārketinga stratēģija un mārketinga plāns tūristu piesaistei. Noslēgti sadarbības līgumi ar tūrisma operatoriem. Noslēgti sadarbības līgumi ar naktsmītņu pakalpojumu sniedzējiem. Sadarbība ar TIC, piedalīšanās izstādēs, konkursos u.c. 14
Informāciju par valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa darbības rezultātiem Preiļu pils un muižas kompleksa darbības rezultāti: 1. Atjaunots unikāls Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Preiļu pils; 2. Izveidots jauns tūristiem pievilcīgs tūrisma objekts Preiļu pils; 3. Veicināta kultūrvēsturiskā mantojuma ekonomiskās vērtības paaugstināšana un investīciju piesaiste Preiļu novadā. Preiļu novada domē jau ir notikušas vairākas tikšanās ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, un Preiļu muižas kompleksa projekta darba grupa ir apkopojusi idejas, kādiem mērķiem varētu tikt paredzētas telpas atjaunotajā Preiļu pils kompleksā. Restaurētajās pils telpās nākotnē varētu būt vieta gan vietējam kultūrvēsturiskajam mantojumam, gan darījumu centram. Pamatojoties uz apkopotajām idejām, SIA Konsorts veica tirgus pētījumu Preiļu novada investīciju objektam Preiļu muižas kompleksa pils un parks, kurā piedāvāti jauni tūristu piesaistes objekti un produkti, kas saistīti ar Preiļu muižas apbūves kompleksa aizsardzības un attīstības pasākumiem: Jauni produkti un pakalpojumi 1.fāzē: Borhu dzimtas Pils apskate; Preiļu pilsētas ikgadējais festivāls Gliemezis ; Preiļu pilsētas vietējo amatnieku un mājražotāju gadatirgus; Borhu dzimtas muižas dabas skatu objekts; Borhu dzimtas muižas kultūrvēsturisko pieminekļu apmeklējums; Gida pakalpojumi par Preiļu pilsētas un Borhu muižas vēsturi; Preiļu pilsētas Muzeju nakts, Staro Preiļi u.c. Jauni produkti un pakalpojumi 2.fāzē: Borhu dzimtas Pils apskate un apmeklējums; Borhu dzimtas Pils apkārtnes kultūrvēsturiskopieminekļu apskate; Borhu dzimtas Pils restorāns/kafejnīca Borhs Gardēdis ; Borhu dzimtas Pils mākslas galerija Borhs Mākslinieks ; Borhu dzimtas Pils retro galerija Borhs Retro ; Borhu dzimtas Pils muzejs, vēsturiskas ekspozīcijas; Borhu dzimtas Pils radošā darbnīca Borhu pils Meistarklases ; Borhu dzimtas Pils suvenīru bode; Borhs Mednieks Borhu dzimtas Pils pagalmā un parka teritorijā; Borhs Sportiskais Borhu dzimtas Pils pagalmā un parka teritorijā; Borhu dzimtas muižas kultūrvēsturisko tiltiņu un dabas skatu objekts, pastaigas pa parka takām; Borhu dzimtas muižas parka Laivu un katamarānu noma; Borhu dzimtas muižas parka un Preiļu pilsētas velosipēdu un velokartu noma; Borhu dzimtas muižas parka Amatnieku darbnīcas Adamu un Ievas salā. 15
Nr. p.k. Tematiskais maršruts, produkts vai pakalpojums 1. Baltijas vai Latvijas dabas tūre 2. Latvijas Pilis un drupas 3. Nedēļas nogales tūre Apraksts iespējamie tematiskie maršruti, piemēram, Baltijas gadalaiki, Latvijas gadalaiki, Ezeru tūre, Baltu zeme, iekļaujot kultūrvēsturisko Borhu muižas parku un pili (veidojot kopīgu tūrisma maršrutu sadarbībā ar Daugavpils TIC, citam Latgales dabas apskates vietām, Gaujas nacionālo parku un citām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas TIC). iespējamais tematiskais maršruts, iekļaujot Borhu muižas Pili (kopīgu tūrisma maršrutu sadarbībā ar Daugavpils TIC un citiem Latvijas TIC). iespējamie tematiskie maršruti, piemēram, Brīvdienu atpūtas, gardēžu un 1 nakts pavadīšanas tūre, iekļaujot kultūrvēsturisko Borhu muižas parku un pili (veidojot sadarbību ar viesnīcas pakalpojumu sniedzējiem, veidojot kopīgu tūrisma maršrutu sadarbībā ar Aglonas un Daugavpils novada TIC). 4. Festivālu tūre iespējami tematiskie maršruti, piemēram,. Pilsētu festivālu tūre, Pilsētas svētku tūre, iekļaujot kultūrvēsturisko Borhu muižas parku un pili Preiļu pilsētas svētku un festivālu rīkošanai (veidojot kopīgu tūrisma maršrutu sadarbībā ar Latvijas TIC). 5. Tautu festivālu tūre 6. Laikmetu Varavīksne iespējami tematiskie maršruti, piemēram, Līgo festivāli, Dziesmu svētki, iekļaujot kultūrvēsturisko Borhu muižas parku un pili Preiļu ikgadēju festivālu rīkošanai (veidojot kopīgu tūrisma maršrutu sadarbībā ar Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas un iespējams citu valstu TIC). iespējamais tematiskais maršruts, piemēram, Pils, drupu, muzeju un laikmetīgo gardēžu tūre, iekļaujot Borhu muižas parku un pili (veidojot kopīgu tūrisma maršrutu sadarbībā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas TIC). 7. Atpūta Latvijā iespējamais tematiskais maršruts, piemēram, Aktīva atpūtas un relaksācijas tūre, iekļaujot Borhu muižas parku un pili (veidojot kopīgu tūrisma maršrutu sadarbībā ar Latvijas TIC). 8. Baltijas valstu tūre iespējamais tematiskais maršruts, piemēram, Baltijas valstu varavīksne, Iepazīsti kultūru, iekļaujot Borhu muižas parku un pili (veidojot kopīgu tūrisma maršrutu sadarbībā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas TIC). 9. Brīvdienu tūre iespējamais tematiskais maršruts, piemēram, Ekskursiju un atpūtas tūre, iekļaujot Borhu muižas parku un pili (veidojot kopīgu tūrisma maršrutu sadarbībā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas TIC); 16
Informācija par publicitātes pasākumiem Informatīvais materiāls Objekta popularizēšanai un investoru piesaistei tiks sagatavots informatīvais materiāls, kurš iekļauj visu potenciālajiem investoriem aktuālo informāciju par Investīciju objektu, tā apkārtni un biznesu ietekmējošiem faktoriem. Informatīvajam materiālam iespējams plašs pielietojums gan drukātā, gan digitālā formātā. Tā izvietošana internetā 4 valodās: latviešu, krievu, angļu un vācu, nodrošinās brīvu informācijas pieejamību investoriem jebkurā tiem ērtā laikā un vietā. Informatīvā materiāla drukāto versiju iespējams izplatīt potenciālajās investoru pulcēšanās vietās izstādēs, konferencēs, lidostās u.tml. Marketinga aktivitātes Lai nodrošinātu investīciju objekta izmantošanas iespēju atpazīstamību starp potenciālajiem investoriem, nepieciešams veikt virkni mārketinga aktivitāšu: - informatīvā materiāla par Objektu tulkošana krievu, angļu un vācu valodā; - informatīvā materiāla noformēšanu un maketēšanu drukas vajadzībām; - detalizēta informatīvā materiāla izplatīšanas plāna izstrāde vietas un eksemplāru skaits katrā valodā; - informatīvā materiāla publicēšanu internetā esošajā Preiļu novada pašvaldības mājas lapā preiļi.lv; - investīciju objekta reklāmas mediju plāna izstrāde; - reklāmas materiālu sagatavošana izvietošanai medijos. Potenciālie mediji investīciju objekta popularizēšanai Ņemot vērā mērķa auditorijas specifiku investorus un pakalpojuma sniedzējus, investīciju objekta popularizēšanai un investoru piesaistei atbilstošie mediji par biznesa tēmu ir: Digitālie mediji - Digitālie jeb interneta portāli operatīvas informācijas avots uzņēmējiem ikdienā, kur investīciju objekta reklāma ļauj sasniegt mērķa auditoriju ātri un ar augstu komunikācijas frekvenci, turklāt, ir iespēja šo auditoriju tālāk novirzīt un plašāku informāciju par investīciju objektu internetā Preiļu novada mājas lapā - Drukātie izdevumi no biznesa laikrakstiem līdz mēneša un kvartāla žurnāliem, kuros apkopota un plašāk aprakstīta labākā biznesa prakse, attīstības tendences un aktuālie biznesa notikumi. Objekta reklāma drukātajos biznesa izdevumos nodrošina kvalitatīvu mērķa auditorijas sasniedzamību, nodrošinot nedalītu tās uzmanību reklāmas apskates laikā. Internets ir galvenais un biežāk lietotais informācijas avots. Tādēļ investīciju objekta popularizēšanai ir nepieciešams: - 1. Nodrošināt mērķa auditorijai nepieciešamās informācijas pieejamību par investīciju objektu jebkurā tai ērtā laikā, izvietojot investīciju objekta informatīvo materiālu Preiļu novada pašvaldības mājas lapā gan latviešu, gan krievu, angļu un vācu valodā. - 2. Mērķtiecīgi veicināt šīs informācijas atrašanu un apskatīšanu: - vienojoties ar sadarbības partneriem par informācijas izvietošanu tiem piederošajos interneta resursos reklāmas vai linku veidā (piemēram, liaa.gov.lv); - izmantojot GoogleAdwords reklāmas pakalpojumus uz investīciju objektam aktuāliem atslēgas vārdiem, kuri varētu tikt izmantoti meklēšanā; - izvietojot reklāmu mērķa auditorijas biežāk apmeklētajos interneta resursos, piemēram: DB.lv un DB.ru, kapitals.lv; irnauda.lv u.tml. 17
Valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa ilgtspējas pamatojums Investīciju objekts ir daļa no Preiļu novada attīstības plāna. Tādēļ ilgtermiņā tas būtu jāiekļauj un jāpopularizē kā daļa no Investīciju iespējām Preiļu novadā, atjaunojot iepriekš sagatavoto informatīvo materiālu, kas pieejams Preiļu novada pašvaldības mājas lapā www.preili.lv un tulkojot to arī krievu, angļu un vācu valodā, lai nodrošinātu iespējami plašu pieejamību ne tikai vietējiem, bet arī potenciālajiem ārzemju investoriem. Ilgtermiņā ir svarīgi uzturēt investīciju objekta atpazīstamību un informācijas aktualitāti, piedaloties dažādos potenciālo investoru apmeklētos pasākumos izstādēs, konferencēs un citos līdzīgos pasākumos. Preiļu novada dome ir izstrādājusi arī vairākus svarīgus novada attīstības dokumentu, kuros ir uzsvērta Preiļu muižas kompleksa rekonstrukcijas lielā nozīme novada un reģiona attīstībā: Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2033. ; Preiļu novada teritorijas plānojums līdz 2015.gadam ; Preiļu novada attīstības programma līdz 2017.gadam ; Preiļu novada tūrisma marketinga attīstības programma. Lai gan liela teritorijas daļa šobrīd ir degradēta, tai ir liels attīstības potenciāls, jo - pieejama salīdzinoši liela teritorija uzņēmējdarbības veikšanai, - teritorijā izvietoti daudzi autentiski kultūrvēsturiski apskates un apmeklējuma objekti, - ir pieejama transporta infrastruktūra no Jēkabpils, Daugavpils un Rēzeknes pusēm, - tūrisma nozare ir ļoti apjomīga. - Kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzības pasākumi Preiļu novadā: Plānojot teritorijas izmantošanu vai paredzot jebkāda veida saimniecisko darbību kultūras pieminekļos vai to aizsardzības zonās, saistoši sekojoši normatīvie akti: Likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību; MK 26.08.2003. noteikumi Nr.474 Noteikumi par kultūras pieminekļu aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu; Citi normatīvie akti, kuros ietverti kultūras pieminekļu aizsardzības jautājumi. Saskaņā ar likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 23.pantu un Aizsargjoslu likuma 8.pantu aizsardzības zona ap valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem lauku teritorijā noteikta ne mazāk par 500 m, bet pilsētās 100m, ja aizsardzības zona nav noteikta īpaši. Ja arhitektūras piemineklis atrodas muižas apbūves teritorijā, tam nav jānosaka atsevišķa aizsardzības zona. Tāpat, ja nekustams mākslas piemineklis atrodas kultūras pieminekļa iekštelpās, tam atsevišķa aizsardzības zona nav jānosaka. Nekustamiem mākslas pieminekļiem, kas atrodas ēkās ārpus kultūras pieminekļu teritorijas vai to aizsardzības zonas, individuālā aizsardzības zona tiek noteikta pa ēkas perimetru. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Preiļu muižas apbūve (valsts aizsardzības Nr. 6498) uzskatāms par teritoriālu pieminekli, kuram Preiļu novada teritorijas plānojumā uzrādītas pieminekļa teritorijas robežas. Jebkuru saimniecisko darbību kultūras pieminekļos, to teritorijās un aizsardzības zonās drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas atļauju. 18
Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās plānojama tāda saimnieciskā darbība, tajā skaitā apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.). Saimnieciskā darbības kultūras pieminekļu aizsardzības zonā plānojama, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri. 19