INFORMĀCIJAS MEKLĒŠANA Jebkuru pētniecības darbu uzsākot, pētniekam ir jāiepazīstas ar informāciju par risināmo jautājumu, t.i., pēc iespējas pilnīgi jāizstudē pieejamā literatūra, kas attiecas uz izraudzīto tematu. Informācijas meklēšanas mērķis ir iegūt pietiekami pilnīgu priekšstatu par attiecīgajā jautājumā agrāk paveikto, kas jāņem vērā un maksimāli jāizmanto turpmākajos pētījumos. Lasot tematam atbilstošas grāmatas un žurnālu rakstus, izveidojas priekšstats, kas ļauj izvēlēties turpmākā darba konkrēto virzību un pamatot to. Informācijas apstrādes rezultātā ir jāprecizē pētījumu mērķis un jāformulē uzdevumi. Literatūrā students iepazīstas ar citu pētnieku veikumu, un viņam rodas priekšstats arī par pētījumu veikšanas labāko veidu un paņēmieniem, lietoto mēraparatūru utt. Tas var dot zināmas ierosmes un iespēju izvēlēties racionālāko pētījuma veikšanas metodiku. Tāpēc maksimāli jāizmanto iespējas iegūt pētījumiem noderīgu informāciju. Literatūras studēšana ir mērķtiecīgs, aktīvs radošas apgūšanas process, kas, tāpat kā visi pētījumi, vērsts uz noteiktu uzdevumu risināšanu. Ne velti viena no visai izplatītām studentu pētnieciskā darba formām, it īpaši sabiedriskajās zinātnēs, ir referatīvā forma, kas balstās tieši (un bieži tikai) uz literatūras studijām, apstrādi un analīzi. Informācijas avoti var būt dažādi: teksts (grāmata, žurnāls, rokraksts u.tml.); grafiskie attēli (kartes, rasējumi, grafiki utt.); audiovizuālie līdzekļi (kompaktdiski, kinofilmas, televīzijas pārraides, diapozitīvi u.tml.); internets. Informācijas avotus nosacīti var iedalīt divās pakāpēs: pirmējos avotos; otrējos avotos. Pirmējā informācija ietver faktus par zinātnes un tehnikas stāvokli. Pie pirmējiem informācijas avotiem pieder grāmatas, periodiskie izdevumi, firmu literatūra, patentu literatūra, standarti, instruktīvie materiāli, zinātniski pētnieciskā darba pārskati, disertācijas un tamlīdzīgi materiāli. Grāmatās atspoguļojas tas, kas zinātnē un tehnikā ir jau nostiprinājies. Izšķir zinātniskās, mācību, ražošanas, uzziņu un populārzinātniskās grāmatas. Svarīgu vietu starp zinātniskajām grāmatām ieņem monogrāfijas. Monogrāfija ir tāds zinātnisks darbs, kurā iespējami pilnīgi aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats. Par šo tematu monogrāfijā ir apkopota un analizēta literatūra, izvirzītas jaunas hipotēzes un spriedumi. Parasti monogrāfijās ir daudz izmantoto informācijas avotu. Uzziņu grāmatas ir nepieciešamas, ja steidzīgi jāsameklē ziņas par kādu faktu. Uzziņu literatūrā ietilpst enciklopēdijas, dažādas vārdnīcas u.c. Periodiskie izdevumi ir žurnāli, biļeteni un citi izdevumi, kurus izdod periodiski, noteiktos laika posmos. Periodiskajiem izdevumiem salīdzinājumā ar grāmatām ir daudz īsāks iespiešanas laiks, un tāpēc informācija tajos ir svaigāka. Pārējie pirmējie informācijas avoti var būt publicēti (izgudrojumu apraksti, standarti, katalogi, cenrāži) vai nepublicēti (zinātniski pētnieciskā darba (ZPD) pārskati, disertācijas, diplomdarbi u.tml.). Otrējās informācijas avoti satur pārstrādātas ziņas no pirmējiem informācijas avotiem vai informāciju par tiem. Pie šiem avotiem pieder apskati, bibliotēku katalogi un kartotēkas, dažādi bibliogrāfiskie rādītāji u.tml. Tie dod iespēju atrast vajadzīgo grāmatu vai citu literatūras avotu. Literatūru klasificē pēc Starptautiskās Universālās decimālās klasifikācijas (UDK). Ilmārs Dukulis 1
UDK ieviesta kā bibliotēkās, tā arī zinātniski tehniskās informācijas iestādēs. Pēc šis klasifikācijas literatūra ir iedalīta 10 klasēs: 0 Vispārīgā nodaļa. 1 Filozofija. Psiholoģija. Loģika. 2 Reliģija. Teoloģija. Ateisms. 3 Sabiedriskās zinātnes. 4 Brīva. 5 Matemātika. Dabaszinātnes. 6 Medicīna. Tehniskās zinātnes. 7 Māksla. Dekoratīvā un lietišķā māksla. Fotogrāfija. Mūzika. Spēles. Sports. 8 Valodniecība. Literatūrzinātne. Daiļliteratūra. 9 Ģeogrāfija. Vēsture. Arheoloģija. Katra klase savukārt sadalīta apakšklasēs un tās vēl sīkāk, piemēram: Šeit doti tikai atsevišķi UDK fragmenti. 0 Vispārīgā nodaļa. 00 Vispārīgie zinātnes un kultūras jautājumi. 001 Zinātne kopumā. Zinātniecība (scientoloģija). Garīgā darba organizācija. 002 Prese kopumā. Dokumentācija. Zinātniski tehniskā informācija. 003 Rakstu un rakstības sistēmas. Zīmes un simboli. Semiotika kopumā. Kodi. Domas grafiskais attēls. 004 Datorzinātne. Datortehnoloģija. Datori. 004.3 Datorierīces. 004.4 Programmatūra. 004.42 Programmēšana. Datorprogrammas. 004.45 Sistēmu programmatūra. 004.49 Datoru infekcijas. 004.9 Lietojumorientēta datortehnoloģija. 004.91 Datortehnoloģijas dokumentu sagatavošanai. Piemēram, 004.91:004.42PowerPoint, 004.91:004.42Word 004.92 Datorgrafika. Piemēram, 004.92:004.42CorelDraw 005 Organizācijas jautājumu pētīšana: metodoloģija, analīze, sintēze, klasifikācija un taksonomija (teorija, pamati), sistematizācija kopumā. 006 Standartizācija un standarti. 007 Darbība un organizācija: informācijas, sakaru un pārvaldes kopumā vispārīgā teorija (kibernētika), ieskaitot cilvēka darbību. 008 Civilizācija. Kultūra. Progress. 009 Humanitārās zinātnes kopumā. 01 Bibliogrāfija. Katalogi. Literatūras rādītāji. Vairumā bibliotēku ieviestas datorprogrammas (piemēram, ALISE), kas ļauj veikt meklēšanu pēc vairākiem parametriem. Dažās no tām meklēšanu iespējams veikt tikai bibliotēkā, bet citas piedāvā veikt meklēšanu internetā, turklāt var būt arī atšķirīgas piekļuves tiesības bibliotēkas reģistrētajiem klientiem un pārējiem interesentiem. Ilmārs Dukulis 2
Meklēšanas piemērs LLU Fundamentālās bibliotēkas (http://llufb.llu.lv/) mājas lapā. Tajā atrodams 9 valsts nozīmes bibliotēku elektroniskais kopkatalogs: Kopkatalogu veido: Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālā bibliotēka; Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēka; Latvijas Nacionālā bibliotēka; Latvijas Universitātes bibliotēka; Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka; Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēka; Ekonomikas un kultūras augstskolas bibliotēka; Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka; Latvijas Jūras akadēmijas bibliotēka. Vienkāršās meklēšanas piemērs (pēc autora uzvārda): Ilmārs Dukulis 3
ISBN un ISSN ir numuri, kurus izdevējs piešķir attiecīgi grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, piemēram, grāmatai Pirmie soļi pie datora. Ilmārs Dukulis, Iveta Gultniece, Aina Ivane u.c.; red. Viesturs Vēzis. Rīga: Mācību grāmata, 2000. 152 lpp. numurs ISBN 9984-18-261-4, žurnālam AgroTops ISSN 1407-5164. Vienkāršās meklēšanas (pēc autora uzvārda) rezultāts: Šajā katalogā atrodamas galvenokārt mācību grāmatas. Daudzi pašmāju autoru zinātniskie raksti un publikācijas atrodamas datu bāzē LLU mācībspēku un pētnieku publikācijas : Ilmārs Dukulis 4
Tad meklēšanas rezultāts pēc autora uzvārda varētu izskatīties šādi: Jāpiebilst, ka meklēšanas rezultāti pēc viena un tā paša kritērija dažādās datu bāzēs (bibliotēkās) var būt atšķirīgi. Dažās no tām par attiecīgo izdevumu nav ievadīti visi parametri, līdz ar to var gadīties, ka grāmatu atradīsiet, piemēram, pēc UDK koda, bet neatradīsiet pēc autora (jo ievadīti tikai daži no tiem), tāpēc meklēšanas process jāveic radoši. Zinātnisko rakstu meklēšanā internetā labāk lietot kādu no tieši šāda veida informācijas meklētājiem, piemēram: http://scholar.google.lv/ http://www.scirus.com/ Zinātnisko rakstu meklētāju piemēri: Ilmārs Dukulis 5
Ar šiem abiem meklētājiem ļoti atšķiras atrasto rakstu vai publikāciju elektroniski lejupielādējamās informācijas apjoms (piemēram, tikai anotācija vai viss raksts) atkarībā no tā, vai meklēšana tiek veikta no LLU tīkla vai kādas citas vietas. Tā kā LLU abonē ļoti daudzas elektroniskās datu bāzes, tad no universitātes datoriem parasti pilnie raksti ir pieejami daudz biežāk (meklētāji LLU datorus identificē pēc IP adresēm). Varbūt nedaudz nenopietni, bet tomēr ļoti nopietni... Mūsdienu pētnieka rīcībā ir bagātīga informācija, un no tās nepieciešamie dati ir jāiegūst ierobežotā laikā. Tāpēc vajadzīgās informācijas meklēšanā nepieciešamas noteiktas zināšanas un iemaņas. Vajadzīgā informācija ir izkliedēta lielā skaitā avotu. Lai orientētos informācijas izkliedē, ir lietderīgi zināt S. Bredforda atklāto informācijas izkliedes likumu. Jau šī gadsimta sākumā tika konstatēts, ka apmēram 50% no visas informācijas par elektroniku publicēti nelielā skaitā periodisko izdevumu, kas ir profilējošie šajā nozarē. Apmēram 25% informācijas par elektroniku ievietoti ievērojami lielākā speciālo žurnālu skaitā. Atlikušie 25% publicēti citos periodiskos izdevumos, kam nav nekāda sakara ar elektroniku, un šo izdevumu skaits ir ļoti liels. Izpētījis informācijas izkliedi, S. Bredfords formulēja likumu. Pieņemsim, ka speciāli par automātikas jautājumiem raksta noteikts skaits profilējošo žurnālu, kas veido kādu kodolu, kā tas parādīts attēlā. Ap šo kodolu var apvilkt gredzenveida zonas. Ilmārs Dukulis 6
I zonā ietilpst žurnāli, kuros atrodamas atsevišķas publikācijas par automātiku. Tādu žurnālu skaits ir n reizes lielāks par žurnālu skaitu kodolā. II zonu veido publikācijas, kas vēl mazākā mērā saistītas ar automātiku nekā I zonas žurnāli. To skaits ir apmēram n reizes lielāks nekā I zonas žurnālu skaits, tātad n 2 reizes lielāks par žurnālu skaitu kodolā. Tā tiek iegūta sakarība, kas apraksta publikāciju izkliedes raksturu periodiskos izdevumos: p:p 1 :p 2 =1:n:n 2, kur p, p 1, p 2 žurnālu skaits kodolā un izkliedes zonās. S. Bredfords pierādīja, ka n 5. Šī likuma zināšanai ir ievērojama praktiska nozīme, jo pēc tā izdarāmi šādi secinājumi: 1) pirmo informāciju visātrāk var iegūt, izmantojot tikai dažus profilējošos žurnālus (kas veido kodolu); 2) lai iegūtu pilnīgu informāciju par interesējošo jautājumu, jāiepazīstas ne tikai ar profilējošiem žurnāliem, bet arī ar I un II izkliedes zonas periodiskajiem izdevumiem, to skaitā ar tādiem, kam ar attiecīgo specialitāti it kā nav nekāda sakara. Ja, piemēram, n = 5 un p = 2, tad, izmantojot Bredforda likumu, apmēram 50% informācijas ātri iegūstam, izlasot divu profilējošo žurnālu izdevumus. Pilnīgu informāciju šai gadījumā iegūsim, iepazīstoties ar 62 periodiskajiem izdevumiem (p 1 = 10; p 2 = 50; kopā = 2+10+50 = 62). Iepazīšanas ar tik lielu skaitu periodisko izdevumu (ja p = 3, tad izdevumu skaits ir 93, bet, ja p = 5, tad 155) vienam cilvēkam īsā laikā parasti nav pa spēkam. Studentam, organizējot informācijas meklēšanu, vispirms jāiepazīstas ar attiecīgā jautājuma izklāstu mācību grāmatās, speciālajā literatūrā un jaunākajos profilējošos žurnālos. Var noderēt arī enciklopēdijas. Tādējādi bieži vien izdodas ne tikai savākt pirmo izmantojamo informāciju par turpmāko darbu, bet tas ir vēl svarīgāk atrast arī atsauces uz oriģināliem darbiem. Ja starp šim atsaucēm ir kāda, kas norāda uz literatūras apskatu vai monogrāfiju, tad ar tiem ir jāiepazīstas vispirms. Pēc tam jāmeklē tā perioda literatūra, kurš iepriekš apskatītajos avotos nav aptverts. Turpmāko informācijas meklēšanu ieteicams veikt pēc referatīvajiem žurnāliem. Tajos ir ievietoti visi nozīmīgākie izdoto grāmatu, zinātnisko rakstu, patentu un izgudrojumu īsi atreferējumi vai vismaz nosaukumi. Referatīvie žurnāli iznāk daudzās sērijās, kas aptver gandrīz visas tehnisko zinātņu un dabaszinātņu nozares. Katrai sērijai ik gadus izdod priekšmetiskos un autoru rādītājus. Referatīvos žurnālus ir lietderīgi izskatīt nevis hronoloģiskā, bet apgrieztā secībā, sākot ar pēdējo gadu. Ir iespējams, ka par doto tematu pēdējā laikā parādījusies kāda monogrāfija vai apskata raksti, kuros iepriekšējie darbi ir analizēti un kritizēti, kā arī norādīts uz iepriekšējos darbos publicēto datu kļūdām. Informācijas meklēšana, sākot ar jaunāko literatūru, palīdz ieekonomēt darbu un laiku, kā arī kritiskāk vērtēt dažus iepriekš sastaptos izteikumus. Turklāt šāda metode dod iespēju iepazīties ar jaunākajiem autoriem, kas strādā dotajā nozarē, un izsekot pētījumu gaitai un avotiem, kas ne vienmēr iespējams, studējot literatūru hronoloģiskā secībā. Ilmārs Dukulis 7