Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis 2016. gada 27. aprīlis 2016. gada 27. aprīlis
Pamatinformācija / sarunu konteksts Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir visintegrētākās ekonomiskās attiecības pasaulē. Laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam Augsta līmeņa darba grupa nodarbinātības un izaugsmes jautājumos (ALDG), ko vadīja ES tirdzniecības komisāre un ASV tirdzniecības pārstāvis, izskatīja dažādas iniciatīvas, kas varētu labvēlīgi ietekmēt darbavietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi, starptautisko konkurētspēju un augstāku starptautisko standartu izstrādi dažādās jomās. Lai atbalstītu šo darbu, tika organizētas divas sabiedriskās apspriešanas ar ieinteresētajām personām. Pamatojoties uz šo analīzi, ALDG 2013. gada februārī ASV un ES valstu līderiem sniedza šādu ieteikumu (sk. ziņojumu): Amerikas Savienotajām Valstīm un ES saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām ir jāsāk sarunas par visaptverošu, vērienīgu nolīgumu, kurā ietverti dažādi divpusējas tirdzniecības un ieguldījumu jautājumi, tostarp regulējuma jautājumi, un jāveicina globālu noteikumu izstrāde. 2013. gada 14. jūnijā dalībvalstis deva Eiropas Komisijai zaļo gaismu, lai tā sāktu sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un pieņēma precīzas vadlīnijas Eiropas Komisijai. Konkrētāk, dalībvalstis aicināja Eiropas Komisiju nodrošināt līdzsvaru starp nodevu likvidēšanu, nevajadzīgu regulatīvo šķēršļu likvidēšanu attiecībā uz tirdzniecību un noteikumu uzlabošanu, kas dos jūtamus rezultātus attiecībā uz katru no šīm sastāvdaļām un abām pusēm savstarpēji atvērs tirgu. Vērienīgas TTIP ietvaros tiktu atcelti tarifi 3,6 miljardu euro vērtībā un vēl lielāka ekonomiskā ietekme tiktu panākta, novēršot pārbaužu dublēšanu un birokrātismu regulējuma jomā. Kopš 2013. gada ir paveikts liels darbs un ir panākts ļoti konkrēts progress noteiktās sarunu daļās, piemēram, attiecībā uz pasākumiem tirdzniecības atvieglošanai MVU, attiecībā uz nodokļu atcelšanu gandrīz visām tarifu pozīcijām īsā laikā un visvairāk attiecībā uz galīgā nolīguma stāšanos spēkā. Tomēr joprojām ir daudzi neatrisināti jautājumi, jo īpaši saistībā ar sarunām par piekļuvi tirgum. Attiecībā uz pakalpojumiem un publisko iepirkumu vēl nav panākts tāds progress un gatavība, kāds attiecībā uz tarifiem. Tādēļ, lai 2016. gadā noslēgtu TTIP, no abām pusēm tiks prasīts vērā ņemams elastīgums. Lai sāktu noslēguma sarunas, ir nepieciešams, lai visās sarunu jomās būtu saskaņoti konsolidētie teksti, kuros vēl ir palikuši neatrisināti tikai paši sarežģītākie jautājumi. Process Sarunas par TTIP tika sāktas 2013. gada jūlijā. Kopš tā laika sarunu vedēji no abām iesaistītajām pusēm ir tikušies 12 sarunu kārtās, aptverot visus gaidāmā nolīguma komponentus. Pēdējā sarunu kārta ilga vienu nedēļu un norisinājās Briselē 2016. gada 22. februāra nedēļā. Sīkāka informācija par katras sarunu kārtas tvērumu un rezultātiem ir pieejama šeit. Šo tehniskā rakstura darbu uz priekšu virza regulāra informācijas apmaiņa arī politiskā līmenī, jo īpaši ministru līmenī starp komisāri Sesīliju Malmstrēmu un viņas kolēģi partneriestādē ASV tirdzniecības pārstāvi Maiklu Fromanu (Michael Froman). Lai nodrošinātu politisko virzību un, ja 2. lpp. no 10
nepieciešams, novērstu sarežģījumus, abas amatpersonas regulāri tiekas (vismaz reizi 4 6 nedēļās). Politiskajā novērtēšanā 2015. gada decembrī komisāre Malmstrēma un tirdzniecības pārstāvis Fromans vienojās 2016. gadā strādāt vēl intensīvāk, lai palīdzētu strauji virzīt uz priekšu sarunas, tostarp pastiprināti strādāt laikā starp sanāksmēm, regulāri tikties oficiālo sarunu kārtās un organizēt biežāku apspriešanos ministru līmenī. Īss pārskats par pašreizējo stāvokli konkrētās sarunu jomās Starptautiskās tirdzniecības sarunās pirmās sarunu kārtas tiek veltītas galvenokārt otras puses nostājas un mērķu saprašanai attiecībā uz sarunu darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem. Tā notika arī sarunās par TTIP. Sarunu kārtās 2013. gadā un 2014. gada sākumā uzmanība lielākoties tika vērsta uz šāda veida informācijas apmaiņu. ES gadījumā tas tika veikts, pamatojoties uz nostājas dokumentiem, kas ir publiskoti. Apspriešanās nereti ir ļoti tehniskas un sarežģītas, jo īpaši tādās sfērās kā sadarbība regulējuma jomā konkrētās rūpniecības vai pakalpojumu nozarēs, kad sarunas vada attiecīgās ES un ASV regulatīvās iestādes. Kopš 2014. gada sarunu vedēji ir strādājuši pie atsevišķu nodaļu darbības jomas, uzbūves un detaļām. Katra puse ir sākusi iesniegt teksta priekšlikumus konkrētām nodaļām, kas atspoguļo to, kādu teksta galīgo versiju katra puse vēlētos redzēt, rindu pa rindai. ES ir iesniegusi teksta priekšlikumus gandrīz visās sarunu jomās, izņemot šādas: - sadarbība regulējuma jomā konkrētās nozarēs 1, par kurām priekšlikumi tiks iesniegti pirms 2016. gada jūlija sarunu kārtas; - energoresursi un izejvielas, par kuriem vēl notiek apspriešanās ar ASV attiecībā uz veidu, kā strukturēt saistības šajā jomā; - intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), par kurām ES ir iesniegusi tekstus tikai attiecībā uz dažiem aspektiem, piemēram, par IĪT pasākumiem pie robežas, un koncepcijas dokumentu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN); - institucionālie noteikumi attiecībā uz nolīguma darbību, tostarp par sadarbību regulējuma jomā. Visi ES teksta priekšlikumi attiecībā uz regulatīvajiem un noteikumu komponentiem, kas ietverti nolīgumā, ir publiskoti. ES teksta priekšlikums par pakalpojumu tirdzniecību un saistītais piedāvājums par piekļuvi tirgum arī ir publiskoti. 1 Transportlīdzekļi, kosmētika, medicīniskas ierīces, ķīmiskās vielas, tekstilizstrādājumi, informācijas un sakaru tehnoloģijas, inženiertehniskās nozares, pesticīdi. Priekšlikums par farmaceitiskajiem produktiem tiks iesniegts aprīļa sarunu kārtā. 3. lpp. no 10
Līdz šim abas puses ir apmainījušās ar diviem tarifu piedāvājumiem, diviem pakalpojumu piedāvājumiem un vienu iepirkuma piedāvājumu. Lai virzītu šo sarunu daļu tuvāk noslēgumam, būs nepieciešams apmainīties ar otrajiem iepirkuma piedāvājumiem. Lai gan apspriešanās joprojām ir tehniskas, tās pašlaik atrodas tā sauktajā vidusposmā. Šajā sarunu posmā apspriešanās ir balstītas uz iesniegtajiem tekstiem un piedāvājumiem par piekļuvi tirgum. Jomās, par kurām ES un ASV ir iesniegušas teksta priekšlikumus, galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai konsolidētu šos priekšlikumus vienotā tekstā. Tas nenozīmē, ka ir panākta vienošanās par attiecīgo nodaļu, taču atvieglo to priekšlikumu aplūkošanu vienotā tekstā (norādīti iekavās), kurus abas puses ir iesniegušas par konkrēto jautājumu. Tāpēc uzdevums, virzoties uz priekšu, ir turpināt minēto konsolidēšanas darbu un sarunu beigās vienoties par tekstu, kas atbilst gan ES, gan ASV interesēm. Līdz šim attiecībā uz nolīgumu, kas galīgajā versijā visticamāk ietvers aptuveni 25 30 nodaļas, ir iesniegti 17 konsolidētie teksti (sk. TTIP pašreizējais stāvoklis: tekstu izstrāde). Attiecībā uz pārējiem jautājumu lokiem teksta priekšlikumus ir iesniegušas vai nu ASV, vai ES. Tagad nākamais solis ir nodrošināt, lai abas puses iesniegtu teksta priekšlikumus, ja tas vēl nav izdarīts, un panākt vērā ņemamu progresu, konsolidējot tekstus tā, lai neatrisināti paliktu vien vissarežģītākie jautājumi. Piekļuve tirgum: ES mērķis ir nodrošināt vērienīgu un līdzsvarotu rezultātu trijās galvenajās jomās, kas saistītas ar piekļuvi tirgum (tarifi, pakalpojumi un publiskais iepirkums). Preču tirdzniecība, tostarp tarifi: abas puses ir iesniegušas teksta priekšlikumus noteikumiem par preču tirdzniecību, lauksaimniecību un saistītiem jautājumiem, kas neskar tarifus. Pašlaik minētie teksti tiek konsolidēti. ES ir iesniegusi arī īpašu priekšlikumu par vīnu un stipriem alkoholiskiem dzērieniem. 2014. gada februārī puses apmainījās ar sākotnējiem tarifu piedāvājumiem. Savukārt 2015. gada oktobrī ES un ASV turpināja darbu, apmainoties ar otrajiem piedāvājumiem par piekļuvi tirgum attiecībā uz rūpniecības ražojumiem un lauksaimniecības produktiem. Rezultātā abas puses panāca salīdzināmu līmeni (97 %) attiecībā uz tarifa pozīcijām, kurām ierosināta nodokļu atcelšana. Janvārī abas puses apmainījās arī ar prasībām par tarifiem. Pakalpojumi: gan ES, gan ASV ir iesniegušas teksta priekšlikumus attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību, ieguldījumiem un e-komerciju. Apmaiņa ar pirmajiem piedāvājumiem par piekļuvi tirgum attiecībā uz pakalpojumiem notika 2014. gada pavasarī. 2015. gada jūlijā abas puses iesniedza pārskatītos piedāvājumus. Piedāvājumi par piekļuvi tirgum šajā jomā atspoguļo komisāres Sesīlijas Malmstrēmas un ASV tirdzniecības pārstāvja Maikla Fromana kopīgo apņemšanos, ka TTIP aizsargās valstu valdību tiesības izvēlēties veidu, kā tās nodrošina un pārvalda sabiedriskos pakalpojumus, ko tās piedāvā saviem pilsoņiem. Apspriešanās turpinās arī attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, tostarp par jautājumu, kā uzlabot regulatīvo iestāžu transatlantisko sadarbību. ES un ASV 2016. gada februārī vienojās par gaidāmās finanšu pakalpojumu nodaļas uzbūvi, un ir sācies arī darbs pie abu pušu iesniegto teksta 4. lpp. no 10
priekšlikumu konsolidācijas. Kad būs atrisinātas problēmas, kas saistītas ar transatlantisko datu plūsmu privātumu, būs iespējams virzīt uz priekšu arī jautājumu par digitālajiem pakalpojumiem, kas ir 21. gadsimta transatlantiskās ekonomikas pamats. Publiskais iepirkums: attiecībā uz noteikumiem un piekļuvi tirgum publiskā iepirkuma procedūrās abas puses ir iesniegušas plašākus priekšlikumus nekā spēkā esošie noteikumi, kas ietverti PTO Nolīgumā par valsts iepirkumu. Ir sagatavota konsolidēta nodaļa, kas pašlaik tiek apspriesta sīkāk. Pirmā apmaiņa ar piedāvājumiem attiecībā uz piekļuvi tirgum publiskā iepirkuma jomā notika 2016. gada februāra beigās. ES pauda vilšanos par ASV sākotnējo piedāvājumu, jo tajā vēl nav ietvertas ES prioritārās prasības. Viens no ES galvenajiem mērķiem TTIP ietvaros joprojām ir būtiski samazināt diskrimināciju iepirkuma jomā, un būs nepieciešama turpmāka sadarbība politiskā līmenī, lai izstrādātu veidus, kā virzīt uz priekšu sarunas. Izcelsmes noteikumi nosaka, kādos gadījumos preci var ražot valstīs, kas ir parakstījušas konkrētu tirdzniecības nolīgumu. Priekšlikumu konsolidācija par horizontāliem noteikumiem un izcelsmes reglamentēšanas principiem tika sākta 11. sarunu kārtā. Minētajā kārtā abas puses apmainījās arī ar vēl nepilnīgiem priekšlikumiem attiecībā uz konkrētiem kritērijiem, kas tiek piemēroti rūpniecības ražojumiem, par kuru izcelsmes vietu uzskatāmas šo valstu attiecīgās teritorijas. Sadarbība regulējuma jomā: ES mērķis ir izveidot sistēmu ciešākai sadarbībai starp abu pušu regulatīvajām iestādēm tā, lai mazinātu šķēršļus tirdzniecībai un nodrošinātu konkrētus rezultātus galvenajās rūpniecības nozarēs. Tas ietver, piemēram, tādu pārbaužu dublēšanas samazināšanu, ko veic ES un ASV regulatīvās iestādes, pārbaudot farmaceitisko produktu ražotājus, lai vairāk laika un resursu varētu veltīt augstāka riska jautājumiem; attiecībā uz automobiļiem noteikumu par drošības jostām saskaņošanu un citu drošības noteikumu saskaņošanu vai līdzvērtības nodrošināšanu, kas palīdzētu uzņēmumiem nodrošināt augstus standartus abos tirgos; vienošanos par veidu, kā apģērbu ražotājiem izmantot vienotu apģērba kopšanas marķējumu kopu abos tirgos. Šī sadarbība regulējuma jomā ir jāīsteno ES un ASV regulatīvo iestāžu vadībā. Pamatprincips ir nodrošināt, ka rezultātā nekad netiek pazemināti esošie aizsardzības standarti, tie saglabātos līdzšinējā līmenī vai tiktu paaugstināti. Horizontālā regulatīvā saskaņotība: pēc 2015. gadā iesniegtā ES sākotnējā priekšlikuma 2016. gada februāra sarunu kārtā ES iesniedza pārskatītu priekšlikumu par sadarbību regulējuma jomā un priekšlikumu par labu regulatīvo praksi. Arī ASV iesniedza teksta priekšlikumus šajās divās jomās. Pašlaik tiek pabeigts konsolidētais teksts. Tirdzniecības tehniskie šķēršļi) ir saistīti ar tādiem jautājumiem kā ražojuma atbilstības novērtēšana, saistīto izmaksu mazināšana, kā arī pārredzamība un sadarbība standartu noteikšanā. Notiek abu pušu iesniegto teksta priekšlikumu konsolidēšana. Standartu noteikšanas 5. lpp. no 10
un atbilstības novērtēšanas priekšlikumos joprojām pastāv būtiskas atšķirības, kuru novēršanai tiek meklēti risinājumi. Sanitāro un fitosanitāro jautājumu nodaļā ir aplūkots jautājums par pārtikas nekaitīgumu un dzīvnieku un augu veselību, kā arī veidu, kā atvieglot tirdzniecību starp valstīm, pilnībā ievērojot abu pušu noteiktās prasības par augsta līmeņa aizsardzību. Arī šajā jomā abas puses ir apmainījušās ar teksta priekšlikumiem, kas pašlaik tiek konsolidēti. Nozaru sadarbība: notiek apspriešanās par deviņām nozarēm: to vada abu pušu attiecīgās regulatīvās iestādes un tas joprojām ir ļoti tehnisks un sarežģīts process. Līdz šim apspriešanās par nozaru sadarbību ir bijusi vērsta uz risinājumiem, kā ļoti konkrēti noteikt iespējas panākt lielāku regulatīvo saderību katrā no deviņām nozarēm pirms konkrētu sarunu sākšanas par tekstiem. Ņemot vērā pēdējās divās sarunu kārtās panākto progresu, ir paredzams, ka sarunu vedēji nākamajās kārtās sāks apspriest tekstus. Lai iegūtu informāciju par apspriežu konkrēto stāvokli dažādās nozarēs, skatīt detalizētu 12. sarunu kārtas rezultātu izklāstu. Tirdzniecības noteikumi: ES mērķis ir veicināt starptautisku tirdzniecības noteikumu izstrādi gan divpusējā, gan daudzpusējā kontekstā. Mazie un vidējie uzņēmumi: 2014. gada martā Briselē notikušajā sarunu kārtā ES un ASV vienojās ietvert TTIP atsevišķu nodaļu tieši par MVU, lai palīdzētu mazākiem uzņēmumiem izmantot TTIP sniegtās iespējas. Tas būs pirmais ES tirdzniecības nolīgums, kas ietver atsevišķu nodaļu par MVU. Pēdējās sarunu kārtās ir panākts ievērojams progress, virzot uz priekšu šīs jomas priekšlikumu konsolidāciju, vien daži jautājumi vēl nav atrisināti. Ilgtspējīga attīstība: 2015. gada oktobrī ES iesniedza priekšlikumu par visaptverošu un vērienīgu ilgtspējīgas attīstības nodaļu TTIP. Tajā ir ietverti būtiski noteikumi par darba tiesību un vides aizsardzību, kā arī transversāli elementi, kas saistīti ar tirdzniecību un ieguldījumiem. ES priekšlikumā piedāvātie noteikumi ir plašāki par jebkurā no spēkā esošajiem ES tirdzniecības nolīgumiem ietvertajiem. Tā kā ASV 2016. gada februārī iesniedza savus priekšlikumus darba tiesību un vides jomā, ir sagaidāms, ka drīzumā tiks sākta konsolidācija. Apspriedes par izpildāmību varētu sākt, tiklīdz būs gūta pietiekama un vienota izpratne par nodaļas pamatnoteikumiem. Ieguldījumu aizsardzība: apspriedes par šo jautājumu TTIP ietvaros tika apturētas 2013. gada beigās. Pēc intensīvām konsultācijām ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, kā arī pamatojoties uz sabiedrisko apspriešanu, Eiropas Komisija pārskatīja savu ieguldījumu aizsardzības pieeju, jo īpaši ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas (IVSI) mehānismu. Eiropas Komisija 2015. gada 16. septembrī iesniedza jaunu priekšlikumu par ieguldījumu aizsardzību, kurā ietverts ierosinājums izveidot ieguldījumu tiesu sistēmu. Kad ES iesniedza teksta priekšlikumu, 2016. gada februārī atsākās apspriedes par ieguldījumu aizsardzību. 6. lpp. no 10
Konkurence: apspriedēs, kas balstās uz konsolidēto nodaļu par konkurences jautājumiem, pēdējās sarunu kārtās ir panākts ievērojams progress vien daži jautājumi vēl nav atrisināti. Tiek turpinātas arī apspriedes par valsts uzņēmumiem ar mērķi izveidot konsolidētu tekstu. Attiecībā uz subsīdijām ES ir iesniegusi teksta priekšlikumu, kas vēl netiek konsolidēts. Muitas procedūru un tirdzniecības atvieglošanas noteikumu mērķis ir atvieglot un paātrināt eksportēšanu un importēšanu starp ES un ASV. Apspriedes šajā jomā notiek, balstoties uz konsolidēto tekstu. Energoresursi un izejvielas: vēl nav pieņemts lēmums par to, kā šīs jomas noteikumi tiks atspoguļoti TTIP galīgajā tekstā, taču katrā sarunu kārtā tiek detalizēti apspriesti tie ar energoresursiem un izejvielām saistītie elementi, kurus katra no pusēm vēlētos iekļaut galīgajā nolīgumā. Intelektuālā īpašuma tiesības: notiek apspriedes, lai noteiktu kopīgo interešu jautājumus, kuros atšķirības pušu pieejās varētu risināt, TTIP ietvaros izveidojot atsevišķu IĪT nodaļu. Abas puses ir iesniegušas priekšlikumus par dažiem potenciālajiem komponentiem, kurus varētu iekļaut TTIP. Piemēram, ES ir iesniegusi priekšlikumus par pasākumiem pie robežām. ES vēlētos arī rast pragmatisku risinājumu, kas nodrošinātu atbilstošu ĢIN aizsardzības līmeni lauksaimniecības produktiem, pārtikai un tiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas vēl netiek aizsargāti saskaņā ar esošo 2006. gada ES un ASV divpusējo vīna tirdzniecības nolīgumu. ES ir iesniegusi koncepcijas dokumentu par šo jautājumu, un apspriedes ar ASV turpinās. Valstu savstarpējo strīdu izšķiršana: ir panākts labs progress, konsolidējot tekstu priekšlikumus, vien daži jautājumi vēl nav atrisināti. Pārredzamība un demokrātiska uzraudzība Tirdzniecības un ieguldījumu politika ir ES ekskluzīvā kompetencē. Par ES tirdzniecības sarunu demokrātisku uzraudzību ir atbildīgas ir Padomē pārstāvēto dalībvalstu valdības un Eiropas Parlaments. Papildus pilnvarojumam, ko dalībvalstis sniedza pirms sarunu uzsākšanas, Eiropas Parlaments 2013. gada maijā un 2015. gada jūlijā pieņēma rezolūciju par ES tirdzniecības un ieguldījumu sarunām ar ASV, sniedzot ES sarunu vedējiem vadlīnijas par sarunu vešanu. ES valdības un Eiropas Parlaments ir pilnībā iesaistīti sarunu procesā. Tiem ir pieejami visi ES sarunu teksti, kā arī ES un ASV kopīgie teksti (konsolidētie teksti), un ar tiem tiek veikta apspriešanās par katru aspektu sarunu gaitā, jo īpaši sagatavojot katru oficiālo sarunu kārtu un izvērtējot rezultātus. Eiropas Komisija ir nodrošinājusi, ka TTIP sarunu process ir pieejams valdību amatpersonām un valstu parlamenta deputātiem lasītavās visās galvaspilsētās. Eiropas Komisija ir panākusi arī bezprecedenta politiku attiecībā uz pārredzamību TTIP sarunās. Visi ES nostājas dokumenti un sarunu priekšlikumi tiek publiskoti drīz pēc to iesniegšanas sarunu 7. lpp. no 10
procesā. Tie ir dokumenti, kas jau ir bijuši pieejami dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam vēl pirms to iesniegšanas ASV. Detalizēti kopsavilkumi par visām sarunu kārtām tiek publicēti drīz pēc katras sarunu kārtas beigām. Gan laikposmā starp sarunu kārtām, gan to laikā Komisija arī regulāri sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un plašāku sabiedrību. Katrā sarunu nedēļā viena diena tiek veltīta tiešai sadarbībai starp ieinteresētajām personām un ASV un ES sarunu grupām. 2014. gada janvārī tika izveidota TTIP padomdevēju grupa, kurā darbojas 16 neatkarīgi eksperti, kuri pārstāv dažādas intereses (uzņēmumi, MVU, arodbiedrības, patērētāji, NVO, sabiedrības veselība). Reizi mēnesī tā tiekas ar ES sarunu grupu, lai detalizēti apspriestu sarunu saturu. Apspriežu darba kārtība un ziņojumi tiek publiskoti. Turklāt visās dalībvalstīs tiek organizēti dialogi ar pilsoņiem, kā arī citi pasākumi un sanāksmes, piedaloties ES komisārei un Tirdzniecības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem. Perspektīvas 2016. gadā Tiks turpināta augsta līmeņa sadarbība gan politiskā, gan tehniskā līmenī. 2016. gada aprīlī un jūlijā notiks vēl divas sarunu kārtas. Abas puses ir vienojušās pievērsties apspriedēm par to, kā nodrošināt, lai līdz 2016. gada vasarai tiktu iesniegti teksta priekšlikumi par visām sarunu jomām un lai tie lielākoties būtu konsolidēti, tā ka varētu risināt vēl tikai vissensitīvākos jautājumus. Tiek arī turpināts darbs, lai līdz rudenim panāktu līdzvērtīgu vērienu trijos aspektos, kas saistīti ar piekļuvi tirgum, proti, attiecībā uz tarifiem, pakalpojumiem un publisko iepirkumu, kā arī regulatīvo un noteikumu jomu. Abas sarunās iesaistītās puses ir paudušas ieceri darīt visu iespējamo, lai līdz gada beigām noslēgtu nolīgumu, ja tiktu iesniegts pietiekami vērienīgs piedāvājums. Šādam piedāvājumam būtu jāatbilst Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta, kā arī ASV Kongresa gaidām. Ņemot vērā to, ka abām pusēm ir jābūt pārliecinātām, ka nolīgums gūs galīgo apstiprinājumu to attiecīgajās sistēmās, tā saturs ir svarīgāks par iesniegšanas ātrumu. 8. lpp. no 10
TTIP pašreizējais stāvoklis: tekstu izstrāde Sarunu joma Stāvoklis Piekļuve lauksaimniecības tirgum Korupcijas apkarošana Konkurence Pakalpojumu pārrobežu tirdzniecība Muitas procedūru un tirdzniecības atvieglošana E-komercija Energoresursi un izejvielas Finanšu pakalpojumi Ieguldījumu aizsardzība Intelektuālā īpašuma tiesības Tiesiskie un institucionālie jautājumi Piekļuve tirgum / rūpniecības preces Iepirkums Regulatīvā saskaņotība Sadarbība regulējuma jomā ASV dokuments Konsolidācija beigu posmā Konsolidācija beigu posmā ES dokuments ES un ASV priekšlikumi ES un ASV priekšlikumi ASV priekšlikums 9. lpp. no 10
Izcelsmes noteikumi Mazie un vidējie uzņēmumi Valsts uzņēmumi Sanitārie un fitosanitārie pasākumi Valstu savstarpējo strīdu izšķiršana Subsīdijas Ilgtspējīga attīstība: Darba tiesības, vide Tirdzniecības tehniskie šķēršļi Telesakari Tekstilizstrādājumi un apģērbs Tiesiskās aizsardzības līdzekļi tirdzniecībā Nozares (9) Konsolidācija beigu posmā Konsolidācija beigu posmā ES priekšlikums ES un ASV priekšlikumi ASV priekšlikums ES un ASV priekšlikumi un dokumenti 10. lpp. no 10