Apstiprināts ar Kuldīgas novada Domes 28.02.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr.3, p.16.) Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzejs DARBĪBAS UN ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014. 2019.GADAM
SATURS NR. NOSAUKUMS LPP Ievads 3 I ATTĪSTĪBAS DAĻA 1. Muzeja raksturojums, tā loma sabiedrībā 4 1.1. Muzeja darbības pilnvarojums 4 1.2. Muzeja misija 4 1.3. Muzeja darbības virzieni 4 1.4. Muzeja darbības mērķi un uzdevumi 4 2. Muzeja iekšējās un ārējās darbības vides analīze 2.1. Pārskats par iepriekšējā periodā sasniegtiem rezultātiem un rezultatīvie rādītāji 6 2.2. Ārējās vides ietekmes raksturojums 11 2.3. Muzeja darbības spēju novērtējums 12 2.3.1. SVID analīze 14 2.4. Secinājumi 15 2.5. Muzeja prioritārie uzdevumi 2014. 2019.gadam 15 II PROGRAMMU DAĻA 3. Vidējā termiņa stratēģiskais plāns 16 3.1. Darbības programma 16 3.2. Sagaidāmie darbības rezultāti 23 3.2.1. Kvantitatīvie rādītāji 23 3.2.2. Kvalitatīvie rādītāji 24 3.3. Programmas īstenošanai nepieciešamie cilvēkresursi 24 4. Pārraudzība un atskaitīšanās kārtība 24 5. Muzeja ilgtspēja 24 III PIELIKUMI 1. Krājuma darba politika 2014. 2019.gadam 27 2. Pētnieciskā darba politika 2014. 2019.gadam 36 3. Komunikācijas darba politika 2014. 2019.gadam 43 2
IEVADS Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzeja darbības un attīstības stratēģija 2014. 2019. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kura mērķis ir noteikt prioritāros virzienus muzeja attīstībai, nodrošināt muzeja profesionālu un ilgtspējīgu darbību atbilstoši muzeja misijai, darbības mērķiem un uzdevumiem, kā arī veicināt muzeja konkurētspēju kultūras un kultūrtūrisma tirgū. Muzeja darbības un attīstības stratēģija raksturo muzeja būtību un lomu sabiedrībā (sniedz informāciju par muzeja darbības pilnvarojumu, darbības virzieniem, mērķiem un plānošanas perioda prioritātēm), iekšējās un ārējās vides iespējamo ietekmi uz muzeja mērķu sasniegšanu. Tajā iekļauta kodolīga analīze ar secinājumiem, kas atklāj iestādes paredzamo virzību turpmākajos 5 gados un palīdz noteikt reāli sasniedzamus nākamā perioda rezultātus, par kuriem muzejam būs jāatskaitās. Muzeja darbības un attīstības stratēģija sniedz informāciju par to, kādas apakšprogrammas atbilstoši muzeja darbības mērķiem, muzejs īsteno, pildot savu misiju. Visas apakšprogrammas kopā veido muzeja darbības jeb stratēģijas programmu. Kuldīgas novada muzejam ir būtiska loma gan Kuldīgas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas procesā, gan Kuldīgas novada kultūrvides veidošanā un iedzīvotāju kultūras vajadzību apmierināšanā, nodrošinot daudzveidīgus un kvalitatīvus kultūras pakalpojumus. Muzeja stratēģisko uzdevumu realizācija saskan ar Kuldīgas pilsētas vēlmi sevi pozicionēt kā savu vērtību apzinošos pilsētu, kura, izmantojot un attīstot savus vēsturiskos resursus, piesaista attiecīgās nozares interesentus un veido sevi par tūrismam pievilcīgu un atraktīvu kultūras mantojuma pilsētu. Tas pozitīvi ietekmēs pilsētas starptautisko atpazīstamību un tēla veidošanu, stiprinās pilsētas iedzīvotāju izpratni par vērtībām, kurām līdzās tie dzīvo, veicinās pilsētas ekonomisko izaugsmi. 3
I ATTĪSTĪBAS DAĻA 1. MUZEJA RAKSTUROJUMS, TĀ LOMA SABIEDRĪBĀ 1.1. MUZEJA DARBĪBAS PILNVAROJUMS Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra Kuldīgas novada muzejs, reģ. Nr. 90000035779, ir Kuldīgas novada Domes pārraudzībā esoša, juridiski patstāvīga pašvaldības aģentūra, kas izveidota saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, lai īstenotu Domes funkcijas kultūras darba organizācijā, tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanā, tautas jaunrades attīstībā un kultūrpolitikas realizācijā. Aģentūra ir sabiedrībai pieejama izglītojoša un pētniecības institūcija, kuras uzdevums ir atbilstoši muzeja darbības specifikai vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai. Muzejs izvietots Valsts aizsargājamā kultūras piemineklī Nr. 8544. Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzejs darbības pamats ir Kuldīgas novada Domes apstiprināts nolikums (27.08.2009. Prot.Nr.7 p.8). Muzejs darbojas saskaņā ar Muzeju likumu, kurā noteiktas sabiedriskās attiecības muzeju jomā, lai nodrošinātu muzeju darbību un sekmētu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un muzeju attīstības iespējas. Kuldīgas novada muzejs, veiksmīgi izejot akreditācijas procesu, ieguvis valsts atzīta muzeja statusu (akreditācijas apliecība Nr. 63A izsniegta no 2008.gada 2.aprīļa līdz 2013.gada 1.aprīlim) 1.2. MUZEJA MISIJA Kuldīgas pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzejs misija ir veicināt kuldīdznieku un pilsētas viesu izpratni par Kuldīgas novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām pasaules vēstures kontekstā, izceļot pilsētvides unikalitāti ar tai raksturīgo senatnīgo, romantisko gaisotni, kuru veidojuši kuldīdznieki. 1.3. MUZEJA DARBĪBAS VIRZIENI 1. Kuldīgas novada vēsturi raksturojoša muzeja krājuma veidošana un saglabāšana. 2. Kuldīgas novada vēstures pētīšana no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, par pamatu izmantojot muzeja krājumu un citus vēstures avotus. 3. Muzeja krājuma un pētniecības darba rezultātu pieejamības nodrošināšana, veicinot novada vēstures popularizēšanu. 4. Muzeja darbības nodrošināšana sadarbībā ar pašvaldību. 1.4. MUZEJA DARBĪBAS MĒRĶI UN UZDEVUMI 1. mērķis: Veidot Kuldīgas novada muzeja profilam un misijai atbilstošu muzeja krājumu, veicinot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Uzdevumi: 1.1. Papildināt muzeja krājumu, balstoties uz izstrādāto krājuma politiku un komplektēšanas pamatprincipiem; 1.2. Dokumentēt krājuma priekšmetus atbilstoši MK Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu un Noteikumiem par Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzejs krājumu; 1.3. Nodrošināt krājuma saglabāšanas apstākļus atbilstoši MK Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu. 4
2. mērķis: Apzināt un pētīt Kuldīgas novada kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītās materiālās un nemateriālās liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Izmantojot pētnieciskā darba rezultātus, radīt sabiedrībai iespēju iepazīties ar kultūrvēsturisko mantojumu un veidot izpratni par tā nozīmi sabiedrības attīstībā. Uzdevumi: 2.1. Veikt muzeja krājuma kolekciju izpēti, lai ar muzeja rīcībā esošo priekšmetu palīdzību veidotu un nodrošinātu apmeklētājiem zinātniski pamatotu interpretāciju par novada vēsturi. 2.2. Pētīt Kuldīgas novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, akcentējot novada lomu valsts kultūrvēsturisko notikumu kontekstā. 2.3. Apzināt, pētīt novada cilvēku devumu Kuldīgas novadam un Latvijai. 3.mērķis Veicināt novada kultūrvēstures mantojuma popularizēšanu, nodrošinot Kuldīgas novada muzeja krājuma un pētnieciskā darba rezultātu pieejamību sabiedrībai, izmantojot daudzveidīgas muzeja komunikācijas formas. Uzdevumi: 3.1. Veidot sabiedrības interesēm atbilstošas un novada unikalitāti raksturojošas ekspozīcijas un izstādes 3.2. Popularizēt muzeja produktu, izmantojot dažādas mūsdienīgas mārketinga metodes. 3.3. Ar muzeja pasākumiem un izglītojošām programmām veicināt sabiedrības izpratni par Kuldīgas novada vēsturi un tās unikalitāti Latvijas un pasaules kultūrvēstures kontekstā 3.4. Sabiedrības viedokļa izpēte, apkopojums un analīze. 4.mērķis Nodrošināt Kuldīgas novada muzeja pamatfunkciju kvalitatīvu īstenošanu Uzdevumi: 4.1. Veidot un uzturēt stabilu muzeja materiāltehnisko bāzi. 4.2. Veikt pasākumus darbinieku resursu pilnveidošanai. 4.3. Nodrošināt finansējumu pamatfunkciju īstenošanai un stratēģisko plānu realizācijai. 4.4. Turpināt kvalitatīvu sadarbību stratēģisko plānu īstenošanā ar pašvaldību un tās institūcijām. 5
2. MUZEJA IEKŠĒJĀS UN ĀRĒJĀS DARBĪBAS VIDES ANALĪZE 2.1. PĀRSKATS PAR IEPRIEKŠĒJĀ PERIODĀ SASNIEGTIEM REZULTĀTIEM UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI Izstrādājot muzeja darbības programmu 2008.-2013.gadam, tika izvirzīti vairāki mērķi un uzdevumi, kā arī iezīmētas prioritātes, kam pievēršama sevišķa uzmanība noteiktajā periodā. Lai veiktu pilnvērtīgu iepriekšējā perioda sasniegto rezultātu un rezultatīvo rādītāju analīzi, tika izmantoti šādi dokumenti: Kuldīgas pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzejs vidējā termiņa stratēģija 2008 2013.gadam; Kuldīgas pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzejs Krājuma politika 2008.- 2013.gadam; Kuldīgas pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzejs Pētnieciskā darba politika 2008.-2013.gadam; Kuldīgas pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzejs Komunikācijas darba politika 2008.-2013.gadam; Pārskati par Kuldīgas novada muzeja darbību (2008, 2009, 2010, 2011, 2012). 2.1.1. Sasniegtie rezultāti un rezultatīvie rādītāji Krājuma darbā Pārskata periodā muzeja krājumā iekļauti 5554 jaunieguvumi. Krājuma papildinājuma vislielākā daļa saņemta kā privātpersonu dāvinājumi. Pārskata periodā būtiski papildinājusies muzeja arheoloģijas kolekcija. Kolekcijas papildināšanai labvēlīga bijusi vecpilsētas infrastruktūras objektu izbūve, kuras laikā veikta arheoloģiskā uzraudzība. Nozīmīgs papildinājums muzeja krājumam bija 2009.gada oktobrī saņemtais dāvinājums - kuršu ķoniņu dzimtu lēņu grāmatas un tiesvedības dokumenti no 14. gadsimta. Krājuma uzskaites un dokumentēšanas darbi veikti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Sakarā muzeja krājuma izvietošanu jaunās telpās, pārskata periodā prioritārs bijis darbs pie jaunas topogrāfijas sistēmas izveides un topogrāfijas atzīmju veikšana uzskaites kartītēs. Nozīmīgs darbs ieguldīts muzeja priekšmetu ievadīšanā Nacionālajā Muzeju krājuma kopkatalogā. Pārskata periodā kopaktalogā ievadītas 7761 vienības. 6
Būtiskākā izmaiņa krājuma darbā pārskata periodā saistīta ar krājuma saglabāšanas apstākļu uzlabošanu. Krājuma vajadzībām pašvaldība piešķīrusi ēku Vakara ielā 6, kura dod iespēju visas krājuma kolekcijas uzglabāt centralizēti. Līdz šim krājums glabājās 4 dažādās pilsētas vietās. Jaunajā ēkā katra kolekciju grupa (atbilstoši materiālam un kolekcijas veidam) izvietota atsevišķā telpā. Pārskata periodā lielākā daļa krātuvju telpas aprīkotas ar elektroniskiem termohidrometriem. Lai nodrošinātu optimālu klimatu krātuvju telpās, iegādāts klimata nodrošināšanas inventārs gaisa mitrinātāji un mitruma savācēji. Uzlabojot lielformāta papīra priekšmetu (grafikas, afišas, plakāti, kartes) saglabāšanas apstākļus, iegādāti vairāki rasējumu skapji. Izveidota plauktu sistēma keramikas, mākslas, tekstiliju kolekciju uzglabāšanai un veikti citi saglabāšanas apstākļu uzlabošanas darbi. Krājuma nodaļās turpināta priekšmetu iesaiņojuma nomaiņa, pārejot uz bezskābes materiālu iesaiņojumu. Pārkasta periodā restaurēti 15 muzeja priekšmeti. Saskaņā ar darba plānu notiek krājuma esības pārbaudes. Pārskata periodā pārbaudītas 6049 vienības. Pārskata periodā uzsākta muzeja krājuma finansiāla novērtēšana un uzņemšana grāmatvedības uzskaitē. Pārskata periodā būtiski pieaudzis izmantoto krājuma vienību skaits (muzeja ekspozīcijās, izstādēs muzejā un ārpus tā, pētnieciskajam darbam un digitālo attēlu izgatavošanai). Pieaudzis arī deponēto vienību skaits. 7
2.1.2. Sasniegtie rezultāti un rezultatīvie rādītāji Pētnieciskajā darbā Atbilstoši muzeja stratēģijai un aktualitātēm novadā, muzeja speciālisti pārskata periodā veikuši pētniecisko darbu. Pēdējos trīs pārskata perioda gados pētniecisko tēmu skaits ir samazinājies. Pētniecisko darbu skaitu ietekmējusi darbinieku kapacitāte. Sakarā ar krājuma biežu pārvietošanu un jaunas krājuma ēkas iekārtošanu, pētniecisko darbu mazāk veikuši krājuma nodaļas darbinieki. Krājuma pieejamības un popularizēšanas nolūkos pārskata periodā sagatavotas vairākas muzeja krājuma izstādes. Sistemātiska krājumu izstāžu organizēšana nodrošina krājumu kolekciju izpēti un ir veicinājusi kolekciju papildināšanu. Pārskata periodā izpētītas un eksponētas formas tērpu, gaismas ķermeņu, durvju, etnogrāfisko tekstiliju u.c. kolekcijas. 8
Lai popularizētu un apzinātu krājumā esošo materiālu par Kuldīgas novada pagastiem, 2011.gadā tika sagatavots lekciju cikls Pagasta atmiņu albūms. Pagastu vēstures pētīšanas rezultātā tika atjaunota tradīcija doties kultūrvēstures ekspedīcijās uz pagastiem. 2012.gadā bija pirmā atjaunotā ekspedīcija Īvandes pagastā. Pārskata periodā izstrādāts pilsētas vēstures ekspozīcijas Kuldīga Kurzemes pērle plāns, kurš ilustrē pilsētas vēstures nozīmīgākos notikumus no vissenākajiem laikiem līdz Otrajam pasaules karam. Pilsētas vēstures ekspozīcija sadalīta četrās lielās apakšnodaļās: 1) Kuršu pilskalns, Ordeņa pils, Kurzemes un Zemgales hercogiste, 2) Kuldīga Krievijas impērijā, 3) Kuldīga 20.gs. 20.-30.gados, 4) Kuršu ķoniņu vēsturiskais mantojums. Kopš 2010.gada muzejs organizē konferences vēsturiskos lasījumus par Kurzemes vēstures un muzeju nozares aktualitātēm. Pārskata periodā organizētas 3 vietēja mēroga konferences (2010.g. - Hercogs Jēkabs mīti un patiesība, 2011.g- Kurzemes pilsētu metamorfozes un 2012.g. Ebreju kopienas Kurzemes pilsētās ) un 1 starptautiska konference (2010.g.- Muzejpedagoģisko programmu gadatirgus ). 2.1.3. Sasniegtie rezultāti un rezultatīvie rādītāji Komunikācijas darbā Atbilstoši muzeja stratēģijai un citiem plānošanas dokumentiem pārskata periodā veikts darbs ar sabiedrību, popularizējot muzeja krājumu un pētnieciskā darba rezultātus. Rezultatīvos rādītājus pārskata periodā būtiski ietekmē muzeja ēkas remonta darbi 2009. un 2012.gadā. Muzeja apmeklētāju skaita dinamika uzskatāma par pozitīvu. 2008., 2010. un 2011. gadā pārsniegts plānotais apmeklētāju skaits. No 2009. gada maija līdz 2010. gada februārim muzeja ekspozīcija un izstādes tika apmeklētājiem slēgtas. Izstāžu skaita dinamiku muzejā pārskata periodā ietekmējis fakts, ka kopš 2009.gada muzejā nebija skatāma patstāvīgā ekspozīcija. Lai kompensētu ekspozīcijas tūkumu, apmeklētājiem 9
tika piedāvāts daudzveidīgs izstāžu klāsts muzeja krājuma izstādes, dažādu sadarbības projektu izstādes, citu muzeju kolekciju izstādes, kā arī mākslinieku personālizstādes. Mazāks izstāžu skaits ir periodos, kad muzejs rekonstrukcijas dēļ apmeklētājiem ir bijis slēgts (2009. un 2012. gadā). Muzejpedogoģija iepriekšējā plānošanas periodā izvirzīta par vienu no prioritātēm muzeja darbā ar sabiedrību. Veidojot izglītojošās programmas, uzsvars tiek likts uz muzejpedogoģijas kvalitāti, kā ar nodarbību skaitu un piesaistīto apmeklētāju daudzumu. Muzejpedogoģijas nodarbību mērķauditorija ir Kuldīgas novada mācību iestāžu audzēkņi. Programmas tiek pielāgotas attiecīgajai vecuma grupai, ņemot vērā skolu programmu saturu un vecuma īpatnības. Tematiski uzsvars tiek likts uz novada vēsturi, gadskārtu ieražām, valsts svētkiem un atceres dienām (Brīvības cīņas, Latvijas Republikas dibināšana, Janvāra barikādes). Daudz strādāts pie muzejpedogoģijas nodarbību formas - nodarbības notiek gan muzeja ēkā (periodos, kad tā bija atvērta apmeklētājiem), gan dodoties izbraukumos uz skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm. Ir izveidotas arī specifiski pilsētvidei pielāgotas pedagoģijas programmas, kurās grupa dodas nodarbībā - ekskursijā tādējādi iepazīstot Kuldīgas pilsētvides un arhitektūras pērles (programmas: Kuldīgas namu durvis Atklāj Pilsētas dārza noslēpumus ). Pārskata periodā uzsākts darbs pie mūžizglītības programmām. Muzejs iesaistījies Latvijas Muzeju biedrības akcijā Mācību nedēļa pieaugušajiem un kopš 2011.gada janvāra muzejā notiek mūžizglītības nodarbības Pēcpusdienu sarunas par rokdarbiem. Šis nodarbību cikls 2012.gadā novērtēts ar Kuldīgas novada Kultūras balvu. Organizēti vairāki semināri novada vēstures pētniekiem. Pārskata periodā muzejā organizēti daudzveidīgi pasākumi - izstāžu atklāšanas, tikšanās ar autoriem, muzeja speciālistu veidoti tematiskie pasākumi. Īpaši jāuzsver pasākumu cikls Pagasta atmiņu albums, kura ietvaros veidots katram novada pagastam veltīts pasākums. 10
Pasākuma laikā muzeja speciālisti kopā ar pagasta iedzīvotājiem atsauc atmiņā vietas un cilvēkus no senām fotogrāfijām, kā arī dod iespēju katram atnācējam pārbaudīt savu erudīciju pagasta vēsturē un dalīties savā stāstā un atmiņās. Pasākumu cikls ieguvis muzeju nozares gada balvu Zelta puteklis nominācijā Inovatīva krājuma izmantošana 2011. Nozīmīga komunikācijas darba daļa ir sabiedrības informēšana par muzeja aktivitātēm un produktiem. Domājot par sabiedrības informēšanu, ņemti vēra katras mērķauditorijas informācijas iegūšanas paradumi un šo paradumu izmaiņas, kas laika gaitā, aizvien vairāk attīstoties tehnoloģijām un interneta saziņai, kļūst aizvien straujākas. Kuldīgas novada muzejs 2012. gada janvārī izveidoja un aktīvi lieto savu lapu draugiem.lv un twitter kontu @kuldigasmuzejs. Sociālo tīklu lietotāju skaitam augot, paplašinās arī lietotāju vecuma spektrs un šis komunikācijas veids aptver aizvien plašāku muzeja produktu potenciālo patērētāju loku. Netiek aizmirstas arī tradicionālākas sabiedrības informēšanas formas - afišas, informācijas sagatavošana un izsūtīšana ziņu aģentūrām, portāliem un drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem, TV un radio, kā arī - publikācijas novada preses izdevumos. Muzerjpedogoģijas nodarbības veiksmīgi tiek popularizētas, sagatavojot skrejlapas, dodoties uz mācību iestāžu skolotāju istabām un stāstot par programmu, ka arī izmantojot iespēju uzrunāt mācību iestāžu vadītājus Kuldīgas novada Izglītības un sporta pārvaldes sēdēs. 2.2. ĀRĒJĀS VIDES IETEKMES RAKSTUROJUMS Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), arī muzeja darbību un attīstību ietekmē labvēlīgā ES kultūrpolitika, kuras mērķis ir saglabāt un veicināt katras dalībvalsts atšķirīgo un unikālo kultūru, iepazīstināt dalībvalstu iedzīvotājus ar izcilām Eiropas kultūras vērtībām, saglabāt kultūras mantojumu. ES konsekventi aizstāv tā saucamo kultūras izņēmuma principu, kas ļauj valstīm iejaukties kultūras tirgus regulēšanā, ja tas nepieciešams kultūras daudzveidības un kultūras mantojuma saglabāšanai. Muzeja darbību tieši ietekmē_ sakārtota ar muzeju nozari saistīta likumdošana Muzeju likums, MK Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu un sadarbība ar Kultūras ministrijas nozares atbilstošo institūciju darbinieku izglītošana, projektu konkursi un muzeja attīstības koordinēšana. Muzejs atrodas valsts nozīmes kultūras piemineklī un tā pamatfunkcija ir rūpēties par materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, līdz ar to muzeja darbību tieši ietekmē normatīvo aktu bāze kultūras mantojuma saglabāšanai un muzejam saistošs ir likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību, bet starptautiskās sadarbības nodrošināšanai nozīmīgi ir 11
MK noteikumi par Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu Latvijā". Muzeja darbības virzienus un attīstību nosaka laba sadarbība ar pašvaldību. Kuldīgas novada dome, domājot par vecpilsētas teritorijas attīstību, īstenojusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstīto projektu Vecā Ventas tilta restaurācija un atraktīvas tūrisma teritorijas izveide Kuldīgas sirdī. Projekta mērķis bija izveidot atraktīvu tūrisma teritoriju, restaurējot Kuldīgas nozīmīgāko kultūrvēstures un tūristu piesaistes objektu veco Ventas tiltu un veidojot infrastruktūru dzīvā muzeja kompleksam. Attīstot dzīvā muzeja kompleksa ideju realizēts projekts Kuldīgas pilsētas dārza kā pievilcīga tūrisma teritorijas attīstība, kura mērķis ir Kuldīgas pilsētas dārza jeb ordeņa pils parka infrastruktūras attīstība un popularizēšana, radot jaunu tūrisma produktu. Abos projektos iekļaujas arī muzeja restaurētā ēka un renovētā palīgēka (kura finansējums iegūts EEZ/ Norvēģijas finanšu instrumentu konkursā), kuras atrodas šajā tūrisma teritorijā. Kuldīgas novada muzeja attīstība iekļauta arī kopējā Kuldīgas pilsētas attīstības programmā. Sadarbībā ar pašvaldību un tās speciālistiem veiksmīgi īstenoti vairāki projekti gan starptautiski, gan vietēja mēroga. Šī sadarbība nākotnē noteikti attīstīsies arī Kuldīgas novada mērogā. Muzejs veiksmīgi iekļaujas Kuldīgas novada aktīvajā kultūras dzīvē, sadarbojoties ar citām pilsētas kultūras institūcijām galveno bibliotēku, kultūras centru u.c. Viens no muzeja darbības ietekmējošiem faktoriem ir demogrāfiskā situācija valstī. Pētījumi liecina, ka visā valstī sasniegtā iedzīvotāju sastāva novecošanās pakāpe nenovēršami izraisīs iedzīvotāju skaita tālāku mazināšanos visā Latvijā. Līdzīgas norises vērojamas arī vairākās citās Austrumeiropas un ES valstīs ar zemu dzimstību. Tāpat iedzīvotāju sastāva novecošanās un zemās dzimstības dēļ visā Eiropā pēc vairākiem gadu desmitiem gaidāma iedzīvotāju skaita mazināšanās jeb depopulācija. Šāda situācija būtiski ietekmē darba spējīgo iedzīvotāju skaitu, jauniešu daudzumu pilsētā un līdz ar to muzeja apmeklētāju skaitu. Nozīmīgs faktors ir arī darbspējīgo iedzīvotāju aizceļošana no valsts, kuri ir potenciālie muzeja pakalpojumu patērētāji. 2.3. MUZEJA DARBĪBAS SPĒJU NOVĒRTĒJUMS Liela nozīme KNM pastāvēšanā un pozitīviem darba rezultātiem ir tā atrašanās vietai vēsturiski nozīmīgā Kuldīgas daļā, blakus populārākajiem tūrisma objektiem Ventas Rumbai un vecajam ķieģeļu tiltam pār Ventu. Muzejs ir izvietots īpaši nozīmīgā kultūrvēstures piemineklī valsts nozīmes aizsargājamā objektā (Nr.8544). Kaut arī muzeja ēkas ir pašvaldības īpašums, muzejam kā ēku pārvaldītājam, ir saistošs likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību. Lai saglabātu arhitektūras pieminekli, kurā atrodas muzejs, 2009.gadā tā fasāde tika restaurēta un 2011.gadā uzsākti iekštelpu restaurācijas darbi. Lai nodrošinātu muzeja pamatfunkcijas, pašvaldība muzeja rīcībā nodevusi trīs ēkas. Galvenā ēka (Pils ielā 5) pēc restaurācijas darbu pabeigšanas kļūs par ekspozīciju un kultūrvēsturisko izstāžu centru Bangerta villa. Pils ielas 5 palīgēkā atrodas muzeja administrācijas, komunikāciju un pētnieciskā darba speciālistu darba vietas, kā arī publiski pieejama pētnieciskajā darbā izmantojamas uzziņas literatūras bibliotēka. Kvalitatīvai un profesionālai krājuma saglabāšanai, muzeja pārvaldībā 2010.gadā nodota ēka Vakara ielā 6. Pēc ēkas labiekārtošanas darbu pabeigšanas, viss muzeja krājums atradīsies vienā ēkā (līdzšinējo 4 atrašanās vietu vietā). Jaunā krātuves ēka devusi iespēju iekārtot ērti lietojamas krātuvju telpas katrai kolekciju un/vai priekšmetu grupai, izveidot darba zonas apmeklētājiem un neapstrādāto priekšmetu glabātavu. Krājuma centralizācija ļauj uzlabot tā pārvaldību. 12
Muzeja vadības modelis un organizatoriskā struktūra veidota, lai spētu realizēt tradicionālās muzeja funkcijas, kā arī sniegt un veidot sabiedrībai aktuālus un nepieciešamus jaunus pakalpojumus, operatīvi reaģēt uz pārmaiņām, prognozēt tās un atrast piemērotu risinājumu, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, veidojot saikni ar dažādām sabiedrības grupām, lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību muzeja darbā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā. Muzeja līdzekļi ir atkarīgi gan no pašvaldības budžeta dotācijas, gan arī no pašu ieņēmumiem, kurus iespaido tādi makroekonomiskie rādītāji, kā iedzīvotāju ienākumi, ekonomiskā stabilitāte, inflācija u.c. Šie ekonomiskie faktori ir cieši saistīti ar muzeja pakalpojumu cenu politiku, galvenokārt ar ieejas biļešu cenu. Papildus finansējuma piesaistei dažādiem pasākumiem un muzeja aktivitātēm tika izstrādāti vairāki projekti. Lielāka mēroga projektus finansējuma piesaistei, kā, piemēram, ēkas restaurācijas projektus, izstrādā novada pašvaldība. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku interesentu loka piekļuvi informācijai par muzejā esošām kultūrvēstures vērtībām, arī Kuldīgas novada muzejs iesaistījies projektā Nacionālais muzeju kopkatalogs, kura ietvaros tiek digitalizēts muzeja krājums un informācija par to ievietota datubāzē. Tāpat muzejs piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas kurētajā projektā Zudusī Latvija, kurā tiek apkopota informācija (pamatā - attēli) par Latvijas zudušajām vietām - objektiem, ēkām, iestādēm, utt., kas dažādu iemeslu dēļ gājuši bojā. Muzejs strādā pie lokālu datubāzu izveides, piemēram, Ievērojami Kuldīgas novada iedzīvotāji. Interneta vide tiek izmantota arī esošā un potenciālā muzeja apmeklētāja informēšanai par muzeja aktivitātēm un reklamējot dažādus muzeja produktus. 2011.gadā izstrādāts jauna muzeja interjera un ekspozīcijas projekts, pēc kura realizācijas 2013.gadā muzejs iegūs jaunas krājumu aptverošas ekspozīcijas. Pētot un analizējot muzeja apmeklētāju, var secināt, ka muzeju apmeklē vairāk sievietes, bet apmeklētāju sadalījums pa vecuma grupām ir apmēram vienāds. Vērojams apmeklētāju skaita pieaugums grupās vecumā līdz 18 un pēc 50 gadiem. Tas liecina, ka muzejam nedraud apmeklētāju trūkums nākamajos gados, jo būs izaugusi uz muzeju apmeklējumiem orientēta jaunā paaudze un saglabājies gados vecākās paaudzes apmeklējums, kas jau tradicionāli ir stabils. 13
2.3.1. SVID analīze Muzeja galvenās stiprās puses Bagāts, novada vēsturi raksturojošs krājums un unikāli krājuma priekšmeti; Juridiskais statuss pašvaldības aģentūra; Vienīgā mēroga pētnieciskā iestāde; Pieredzējuši darbinieki; Sakārtota un uzlabota kultūrvide restaurēta ēku fasāde un labiekārtota teritorija; Ilggadīga sadarbība ar pilsētas nevalstiskajām organizācijām, kultūras un izglītības iestādēm; Atrašanās UNESCO zonā un unikāla ēkas vēsture. Muzeja galvenās vājās vietas Krājuma ēkas infrastruktūras novecošanās; Ierobežoti cilvēku un finansu resursi; daudzveidīgai novada vēstures un muzeju kolekciju izpētei; Nav pietiekami daudzpusīgi izvērsts muzejpedagoģiskais darbs un dažādas interaktīvās nodarbības dažādām sabiedrības grupām. Ārējās iespējas Finansējuma piesaiste: - muzeja krājuma ēkas renovēšanai (investīciju projekti, domes līdzfinansējums) - muzeja resursu uzlabšanai un pasākumu organizēšanai (KKF, novada Dome u.c. organizācijas un fondi); Kuldīgas tūrisma industrijas attīstība muzeja apmeklētāju skaita pieaugums; Starptautiskās sadarbības attīstība; Apkārtējā teritorijā kompakti atrodas daudzas kultūrtūrisma organizācijas. Ieguldīt! Starptautiska un vietēja mēroga finansējuma piesaiste jaunām precēm, pakalpojumiem un infrastruktūras uzlabošanai; Turpināt darbinieku tālākizglītība; Kultūras mantojuma popularizēšana, iekļaujoties tūrisma apritē; Darbinieku profesionālās kapacitātes palielināšana; Pilsētas tēla atpazīstamības veicināšana. Pieņemt lēmumu Izstrādāt tehnisko projektu apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas modernizācijai krājuma ēkā Vakara ielā 6; Piesaistīt dažādus nozaru speciālistus restaurācijas, pētnieciskā un komunikācijas darba pilnveidošanai; Izveidot klientu apkalpošanas stratēģiju. Ārējie draudi Palielināta konkurence finansējuma piesaistē; Sociālekonomiskas problēmas inflācija, iedzīvotāju aizplūšana uz lielākām pilsētām, ārzemēm, iedzīvotāju zemā pirktspēja; Darbinieku aiziešana uz labāk apmaksātu darbu. Aizsargāt! Darbinieku motivēšanas sistēmas izstrāde; Izstrādāt un ieviest dažādus pasākumus kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanai. Rīkoties! Algot projektu speciālistus papildus finanšu piesaistei un PR; Censties pārliecināt pašvaldību par nepieciešamību uzlabot drošības apstākļus krājuma ēkā.
2.4. SECINĀJUMI 1. Kuldīgas novada muzeja darbības 2008.-2013. analīze norāda līdzšinējās darbības produktivitāti un iezīmē virzienus, kam muzeja tālākajā darbībā piešķirama prioritāra loma. Muzeja darbs atskaites periodā sekmējis muzeja misijas īstenošanu. 2. Nodrošināti un kvalitatīvi uzlaboti krājuma saglabātības un pieejamības apstākļi. Novērstas gandrīz visas iepriekšējā periodā atzītās vājās vietas krājuma darbā. Radīta labvēlīga vide optimālai krājuma pārvaldības nodrošināšanai. 3.Muzeja pētnieciskais darbs veicinājis krājumu kolekciju izpēti un pētniecisko rezultātu pieejamību sabiedrībai. Pētnieciskā darba kvalitātes uzlabošanos pierāda atjaunots ekspedīciju darbs un par tradīciju iedibināta ikgadējā muzeja zinātniskā konference. 4. Pārskata periodā muzejs nodrošinājis daudzveidīgus pasākumus, kuri atzinīgi novērtēti ar dažādiem apbalvojumiem. Aizvien plašāka informācija par muzeja darbību pieejama sociālajos tīklos. Nākošajā plānošanas periodā jārealizē iecere par muzeja mājas lapu. 5. Uzlabojusies muzeja infrastruktūra 2009.gadā restaurēta muzeja ekspozīcijas un izstāžu centra ēkas fasāde, renovēta palīgēka, kurā atrodas darba kabineti administrācijai un speciāliem, kā arī labiekārtota muzeja apkārtne. 2012.gadā uzsākts muzeja ekspozīcijas un izstāžu centra ēkas iekštelpu restaurācijas projekts. 2011.gadā iegūta ēka centralizētai krājumu kolekciju izvietošanai. 2.5. MUZEJA PRIORITĀRIE UZDEVUMI 2014.-2019.GADAM 1. Muzeja ekspozīcijas un izstāžu centra Bangerta villa darbības nodrošināšana, zīmola atpazīstamība. Klientu apkalpošanas centra izveide. Jaunu Bangerta villas pakalpojumu un produktu izstrāde un to darbības nodrošināšana. 2. Krājuma ēkas infrastruktūras uzlabošana - logu un durvju nomaiņa, apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas modernizēšana, priekšmetu saglabāšanas apstākļu uzlabošana (klimata kontroles iekārtu, jaunu mēbeļu iegāde un restaurācija). 3.Pētnieciskā darba kapacitātes palielināšana un pētnieciskā darba rezultātu pieejamības nodrošināšana sabiedrībai (konferences, kolekciju katalogi u.c. aktivitātes)
II PROGRAMMU DAĻA 3. VIDĒJA TERMIŅA STRATĒĢISKAIS PLĀNS 3.1. Darbības programma 1. mērķis: Veidot Kuldīgas novada muzeja profilam un misijai atbilstošu muzeja krājumu, veicinot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. UZDEVUMI 1.1. 1.2. 1.3. PLĀNOTIE REZULTĀTI, GALAPRODUKTI Papildināts krājums ar materiālajām un nemateriālājām liecībām par novada kultūrvēsturi Kvalitatīva un ērti lietojama krājuma pārvaldības sistēma Krājuma priekšmetiem nodrošināti atbilstoši saglabāšanas apstākļi REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI KVALITATĪVIE Mērķtiecīgi veidots muzeja krājums, kurā iegūstama daudzpusīga informācija par novada kultūrvēsturi Viegli pieejama informācija par krājuma priekšmetiem gan muzeja darbiniekiem, gan muzeja klientiem Eksponēšanas prasībām atbilstoši saglabāti/ restaurēti priekšmeti KVANTITATĪVIE 700 vienības gadā 700 inventarizētas jauniegūtās vienības gadā; 1000 kopkatalogā ievadītās vienības gadā. 1 lielgabarītu priekšmetu krātuves iekārtošana; 3 jauni skapji AKTIVITĀTES 1. Krājuma un pētnieciskā darbu speciālistu individuālais darbs; 2. Ekspedīcijas Kuldīgas novada pagastos. 1. Jauniegūto priekšmetu dokumentēšana un uzskaite; 2. Regulāra informācijas ievadīšana par muzeja krājuma jaunajām un esošajām vienībām. 1.Logu/durvju nomaiņa un kosmētiskais remonts lielgabarītu priekšmetu krātuvē; 2. jaunās krātuves iekārtošana un IZPILDES LAIKS FINANŠU AVOTS 2014.-2019. A 1 2014.-2019. A 2014. 2015. A, B- KKF, Kultūras ministrijas 1 A - Sasniedzamie rezultāti pie pašreizējā finansējuma apjoma; B - sasniedzamie rezultāti izmantojot papildu finansējumu
1.4. Veikta kolekciju esības pārbaude Pārbaudīts kolekciju priekšmetu saglabāšanās stāvoklis, veikta priekšmetu novērtēšana grāmatvedības uzskaitei veksiloloģijas kolekcijas saglabāšanas apstākļu uzlabošanai; 150 ievākotas grāmatas, kuras tiks izvietotas atvērta tipa plauktos; 3-5 krājuma priekšmetu restaurācija gadā. 1-2 kolekcijas esības pārbaude gadā; ~ 1500 finansiāli novērtēti krājuma priekšmeti. topogrāfijas sistēmas izveide; 3. jauna aprīkojuma iegāde kolekcijas saglabāšanas apstākļu uzlabošanai. 2017.-2019. 1. Veikt esības pārbaudi kolekcijai (fotogrāfijas, mēbeles, ieroči, grāmatas, dārgmetāli); 2. Esības pārbaudes dokumentācijas sagatavošana, nepilnību novēršana; 3. Krājuma priekšmetu finansiāla novērtēšana, dokumentācijas sagatavošana. projektu konkursi 2014.-2019. A 2. mērķis: Apzināt un pētīt Kuldīgas novada kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītās materiālās un nemateriālās liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Izmantojot pētnieciskā darba rezultātus, radīt sabiedrībai iespēju iepazīties ar kultūrvēsturisko mantojumu un veidot izpratni par tā nozīmi sabiedrības attīstībā. UZDEVUMI 2.1. PLĀNOTIE REZULTĀTI, GALAPRODUKTI Izpētītas krājuma kolekcijas REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI KVALITATĪVIE Izstrādāti kvalitatīvi pētījumi par krājuma kolekcijām un sagatavoti kolekciju katalogi KVANTITATĪVIE 1 pētījums gadā; 1 katalogs reizi 2 gados AKTIVITĀTES 1. Kolekciju apzināšana; 2. Literatūras apzināšana par kolekcijas tēmu; 3.Nozares speciālistu piesaiste; 4. Pētījuma sagatavošana; IZPILDES LAIKS FINANŠU AVOTS 2014.-2019. A, B - KKF 17
2.2. 2.3. 2.4. 1. Sagatavots pētījums atbilstoši ikgadējai muzeja konferences tēmai; 2. Sagatavots pētījums ekspozīcijas papildināšanai; 3. Sagatavots pētījums tematiskai izstādei par novada vēsturi. Organizētas konferences par Kuldīgas novada vēstures aktualitātēm Kurzemes, Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā Ekspedīciju rezultātā apzināta un izpētīta Kuldīgas novada pagastu vēsture, pagastu cilvēku devums novada un valsts attīstībā. Izstrādāts kvalitatīvs, sabiedrībai aktuāls pētījums par novada vēsturi Sabiedrībai nodrošināta pieejamība jaunākajiem novada vēstures pētījumiem Sistemātiska novada vēstures apzināšana un krājuma papildināšana par attiecīgo pagastu 3 pētījumi gadā; 1 referāts ikgadējā muzeja konferencē; 1 papildināta muzeja ekspozīcija gadā; 1 tematiskā izstāde gadā. 1 konference gadā 1 ekspedīcija gadā; 150 jauniegūtu eksponātu par katru pagastu; 25 pierakstītas intervijas katrā pagastā; 100 foto fiksācijas par pagasta dzīvi ekspedīcijas laikā. 5. Kolekcijas kataloga izveide. 1. Pētnieciskā darba izstrāde; 2. Ekspozīcijas papildinājumu un tematisko izstāžu plānu izstrāde; 3. Pētījuma sagatavošana publicēšanai. 1. Konferences norises plānošana, sadarbības partneru piesaiste; 2.Konferences realizēšana; 3. Konferences rezultātu/ referātu apkopošana un publicēšana. 1. Ekspedīcijas plāna izstrāde; 2.Ekspedīcijas darba organizēšana, sadarbības partneru piesaiste; 3. Ekspedīcijas norise. Ekspedīcijas dienasgrāmatas rakstīšana; 4. Ekspedīcijas materiāla apkopošana; 5. Atskaites pasākums ekspedīcijas norises vietā. 2014.-2019. A 2014.-2019. A, B KKF, sadarbības partneru finansējums 2014.-2019. A 18
3.mērķis: Veicināt novada kultūrvēstures mantojuma popularizēšanu, nodrošinot Kuldīgas novada muzeja krājuma un pētnieciskā darba rezultātu pieejamību sabiedrībai, izmantojot daudzveidīgas muzeja komunikācijas formas. UZDEVUMI 3.1. 3.2. PLĀNOTIE REZULTĀTI, GALAPRODUKTI Izveidotas sabiedrības interesēm atbilstošas un novada unikalitāti raksturojošas ekspozīcijas un izstādes Atpazīstami un pieprasīti muzeja produkti un pakalpojumi REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI KVALITATĪVIE Papildinātas un pilnveidotas esošās muzeja pastāvīgās ekspozīcijas. Izveidotas kvalitatīvas, saistošas un labi apmeklētas mainīgās izstādes muzeja telpās, kā arī ceļojošās izstādes, kas apskatāmas citās novada iestādēs. Izveidots darboties spējīgs Komunikācijas un mārketinga plāns, kura realizācija veicina muzeja atpazīstamību. Auditorijas daudzveidība un klientu skaita pieaugums KVANTITATĪVIE 10 mainīgās izstādes gadā; 2 ceļojošās izstādes gadā 30 000 muzeja apmeklētāji plānošanas perioda beigās AKTIVITĀTES 1. Izstāžu plāna sagatavošana un realizācija; 2. Izstādēm pakārtotu aktivitāšu (lekcijas, izglītojošās programmas, ekskursijas un piedāvājumi individuālajiem apmeklētājiem) sagatavošana un popularizēšana. 1.Komunikācijas un mārketinga plāna sagatavošana, balstoties uz potenciālās mērķauditorijas izzvērēšanu; 2. Plānā balstītas aktivitātes; 3. Paplašināt informatīvo sadarbības partneru tīklu; 4. Afišu un citu drukas materiālu sagatavošana un izplatīšana; 5.Uz ārvalstu tūristiem vērsta piedāvājuma sagatavošana IZPILDES LAIKS 2014.-2019. FINANŠU AVOTS A, B sadarbības partneru finansējums 2014.-2019. A 19
3.3. 3.4. 3.5. Palielinājusies sabiedrības izpratne par Kuldīgas novada vēsturi un tās unikalitāti Latvijas un pasaules kultūrvēstures kontekstā Veikta sabiedrības viedokļa izpēte un analīze Izveidots pozitīvs un atpazīstams tēls Izveidots kvalitatīvs, sabiedrības interesēm un muzeja misijai atbilstošs muzeja pakalpojumu un produktu klāsts (muzejpedagoģijas programmas, ekskursijas, lekcijas un nodarbības dažādām auditorijām uc.) Klientu anketēšanas rezultātu izpēte, kas palīdz veidot mērķtiecīgāku un ilgtspējīgāku komunikācijas un mārketinga stratēģisko plānu izpildi. Vienots, nesadrumstalots un pozitīvs muzeja tēls 180 muzejpedagoģijas nodarbības (vidējais apmeklētāju skaits 2500 gadā); 5 jaunas muzejpedagoģijas programmas gadā; 5 lekcijas gadā; 50 novadītas ekskursijas gadā. 2 anketēšanas gadā (katru reizi mērķtiecīgi pievēršoties kādai no pētāmajām jomām); 200 aptaujāto respondentu katrā anketēšanas reizē. 1 Vizuālā tēla koncepcijas izstrāde; 3 aptaujas par muzeja svešvalodās; 6.Sadarbība ar tūrisma birojiem un tūrisma informācijas centriem; 7.Aktīvs darbs sociālajos tīklos; 8.Tiešais mārketings. 1.Sastādīts muzeja aktivitāšu un pasākumu plānu; 2.Sadarbībā ar muzeja krājuma nodaļu, atlasīt materiālus un priekšmetus, kas tiks izmantoti pasākumu vai programmu ietvaros; 3.Nodrošināta pasākumu publicitāte pēc iepriekš sastādīta plāna. 1. Apzināt pētāmo jautājumu loku; 2. Izveidot sabiedriskās domas viedokļa izpildes politiku, pēc kuras vadoties, izvēlēties interesējošo jautājumu secību un to sasaisti ar mārketinga aktivitātēm; 3. Sagatavot anketu; 4. Brīvprātīgo piesaiste anketēšanai. 1. Sagatavot vizuālo koncepciju; 2. Izstrādātas stilistikas vadlīnijas, lai veidotu vienotu un 2014.-2019. A 2014.-2019. A 2014.-2019. A 20
tēlu ieturētu drukas materiālu izskatu, kas sasaucas arī ar mājas lapu, muzeja ekspozīcijas virtuālo daļu un sociālo tīklu ādiņu izskatu; 3. Jāveic arī virkne ar vizuālo tēlu nesaistītu aktivitāšu (raksti intervijas, rīkotie pasākumi, produkti, pakalpojumi, dalība citu institūciju rīkotajos pasākumos), kas veidotu un vairotu sabiedrības izpratni par muzeja lomu Kuldīgas novada un Latvijas kultūrtelpas kontekstā. 4.mērķis Nodrošināt Kuldīgas novada muzeja pamatfunkciju kvalitatīvu īstenošanu. UZDEVUMI 4.1. 4.2. PLĀNOTIE REZULTĀTI, GALAPRODUKTI Uzlaboti darba apstākļi un estētiski pievilcīga darba vide Nodrošināti krājuma saglabāšanas apstākļi Daudzpusīgi izglītoti un savā nozarē zinoši darbinieki REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI KVALITATĪVIE Ar darba vidi apmierināti darbinieki. Uzlaboti krājuma saglabāšanas apstākļi Erudīti nozaru speciālisti KVANTITATĪVIE 1-2 jauni datori; 1-2 labiekārtotas darba vietas; 3-4 jauniegādātas vienības krājuma saglabāšanas apstākļu uzlabošanai. 5-10 apmeklēti semināri, kursi vai konferences gadā AKTIVITĀTES 1. Inventāra iegāde; 2. Telpu labiekārtošana Tālākizglītības nodrošināšana darbiniekiem IZPILDES LAIKS FINANŠU AVOTS 2014.-2019. A 2014.-2019. A 21
4.3. 4.4. Muzeja pamatdarbības nodrošināšanai pietiekošs finansējums un tā ekonomisks izlietojums Veiksmīga sadarbība ar pašvaldību Nodrošināta muzeja pamatdarbība Nodrošināts finansējums muzeja pamatdarbībai. Kopīgi realizēti projekti Budžeta pieaugums katru gadu; 2-3 finansējuma piesaistes projekti gadā 1 projekts reizi divos gados 1. Budžeta pamatojuma sagatavošana. Budžeta pieprasījuma atbilstība darba plānam; 2.Finansējuma piesaistes projektu izstrāde. 1. Finansējuma nepieciešamības pamatojuma sagatavošana; 2.Projektu izstrāde un realizācija 2014.-2019. A B Kultūras ministrija, ES struktūrfondi 2014.-2019. A 22
3.2. Sagaidāmie darbības rezultāti 3.2.1. Kvantitatīvie rādītāji N.p.k. Krājuma darbs 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 1. Pārskata periodā inventarizēto A 700 700 700 700 700 700 krājuma vienību skaits B 750 750 750 750 750 750 2. Konservēto un restaurēto A 3 3 3 3 3 3 priekšmetu skaits B 5 5 5 5 5 5 3. Izmantoto vienību skaits A 5000 5000 5000 5000 5000 5000 B 5500 5500 5500 5500 5500 5500 4. Kopkatalogā ievadīto vienību A 1000 1000 1000 1000 1000 1000 skaits B 1500 1500 1500 1500 1500 1500 5. No krājuma deponēto vienību A 150 150 150 150 150 150 skaits B 200 200 200 200 200 200 Pētniecības darbs 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 1. Priekšmetu skaits, kuriem 200 200 200 200 200 200 A veikta zinātniskā B inventarizācija 230 230 230 230 230 230 2. Publicēto monogrāfiju un A 1-1 - 1 - katalogu skaits B 1 1 1 1 1 1 3. Izpētīto krājuma kolekciju A 1 1 1 1 1 1 skaits B 2 2 2 2 2 2 4. Sagatavoto pētniecisko darbu A 6 6 6 6 6 6 skaits B 7 7 7 7 7 7 5. Organizēto konferenču skaits A 1 1 1 1 1 1 B 1 1 1 1 1 1 6. Ekspedīciju skaits A 1 1 1 1 1 1 B 2 2 2 2 2 2 Ekspozīciju darbs 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 1. Patstāvīgo ekspozīciju skaits A 2 - - - - - B - - - - - - 2. Izstāžu skaits muzejā A 10 10 10 10 10 10 B 10 10 10 10 10 10 3. Izstāžu skaits ārpus muzeja A 2 2 2 2 2 2 B 2 3 2 3 2 3 Darbs ar apmeklētājiem 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 1. Apmeklētāju skaits A 12000 15000 19000 25000 30000 30000 B 12000 15000 19000 25000 30000 30000 2. Novadīto ekskursiju skaits A 50 50 60 60 70 70 B 55 55 65 65 75 75 3. Muzejpedagoģisko 5 5 5 5 5 5 A programmu skaits B 6 6 6 6 6 6 (jaunizveidotās gada laikā) 4. Novadīto muzejpedagoģisko A 150 150 150 200 200 250 programmu skaits gadā B 160 160 160 220 220 270 5. Muzejpedagoģisko A 2500 2500 2500 3000 3000 3500 programmu apmeklētāju skaits B 2700 2700 2700 3200 3200 3700 6. Aptaujāto apmeklētāju skaits A 400 400 400 400 400 400 B 500 500 500 500 500 500 7. Ekspozīcija atvērta A 2217 2217 2217 2217 2217 2217 apmeklētājiem (stundas gadā) B 2217 2217 2217 2217 2217 2217 8. Muzeja pieejamība ārpus A 633 633 633 633 633 633
regulārā darba laika stundu B skaits gadā 645 645 645 645 645 645 Finansējuma piesaiste 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 1. Iesniegto projektu skaits A 2 2 2 2 2 2 B 3 3 3 3 3 3 3.2.2. Kvalitatīvie rādītāji Muzeja darba kvalitatīvos rādītājus atspoguļos stratēģisko mērķu realizēšana, atbilstoši plāniem: 1. profesionāli komplektēts, kvalitatīvi saglabāts un sabiedrībai pieejams muzeja krājums; 2. veikta kolekciju izpēte un izstrādāti pētījumi ekspozīciju un krājuma izstāžu izveidošanai; 3. nodrošināta muzeja pieejamība plašam interesentu lokam un piesaistītas jaunas mērķgrupas: 4. nodrošināts finansējums muzeja pamatdarbībai; 5. Uzlabota krājuma ēkas Vakara ielā 6 infrastruktūra. 3.3. Programmas īstenošanai nepieciešamie cilvēkresursi N.p.k. Stratēģijas apakšprogrammas 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 1. Krājuma darbs 4 4 4 5 5 5 2. Pētnieciskais darbs 3 3 4 4 4 4 4. Darbs ar sabiedrību 7 7 7 8 8 8 5. Darbības nodrošināšana 11 11 11 11 11 11 4. PĀRRAUDZĪBA UN ATSKAITĪŠANĀS KĀRTĪBA Muzejā par stratēģiskā plāna izpildi atbild muzeja direktors. Vidējā termiņa plāna un gada darba plāna izpildes gaita tiek izvērtēta divreiz gadā muzeja Zinātniskās padomes sēdēs. Krājuma nodaļas darbu un tā atbilstību stratēģiskajiem plāniem vērtē un koriģē Krājuma komisija. Ikgadējo darba plānu apstiprina Kuldīgas novada Dome reizē ar iestādes budžetu. Par kārtējo uzdevumu izpildi muzeja darbinieki informē muzeja vadību iknedēļas plānošanās un gada atskaitēs. Pārskata sanāksmes organizē un vada muzeja direktors. Gada sākumā tiek sagatavots pārskats par aizvadīto gadu, kā arī sagatavots Publiskais pārskats, kas pieejams tīmekļa vietnē www.kuldīga.lv. Ar pārskatu var iepazīties muzejā, kā arī Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā. 5. MUZEJA ILGTSPĒJA Realizējot savas funkcijas, muzejs domā par objekta ilgtspēju, kuras mērķis ir šodienas sabiedrības vajadzību nodrošināšana, neapdraudot iespēju nākamajām paaudzēm apmierināt savas vajadzības. Muzejs, kalpojot sabiedrībai šodien, ar savu darbību kolekciju saglabāšanu un plašo informāciju ir orientēts uz cilvēkiem nākotnē. Dažādu paaudžu interese par iespēju mācīties no pagātnes, lai dzīvotu nākotnē, nodrošina muzeja ilgtermiņa lomas saglabāšanos kultūrtūrisma tirgū. 24
Muzeja ilgtspēja ir atkarīga no vairākiem faktoriem: ilgtermiņa plānošanas, profesionāliem darbiniekiem, sadarbības veidošanas ar sociālajiem parteriem, citām kultūras institūcijām un finansējuma. Muzeja ilgtermiņa pastāvēšanu nodrošina, tā darbības ilgtermiņa plānošana, darbības stratēģiju un politiku izstrāde, to regulāra izvērtēšana un aktualizēšana, kā arī operatīva reaģēšana uz mainīgo politisko, sociālo, vides un ekonomisko situāciju. Muzeja ilgtspēju sekmē arī partnerattiecību veidošana un sadarbība ar citiem muzejiem, kā arī citām lokālām un starptautiskām organizācijām. Pastāvīgu muzeja izaugsmi nodrošina muzeju akreditācija (KNM akreditācijas apliecība Nr. 63 A, kas izsniegta kā apliecinājums valsts atzīta muzeja darbībai), kuras pamatmērķis ir sekmēt muzeju ilgtspējīgu darbību un efektīvu Nacionālā muzeju krājuma pārvaldību, kā arī stiprināt muzeju lomu sabiedrībā. Ilgtspēju nodrošina profesionāls personāls. Lai muzejs būtu ilgtspējīgs, tam optimāli jāizmanto visi pieejamie resursi, tostarp darbinieku prasmes un zināšanas. Lai sasniegtu labus rezultātus, muzejam jāturpina darbs pie cilvēkresursu attīstības, jāapmāca un jāizglīto savi darbinieki, jāmotivē tos paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju un kapacitāti. Muzeja funkcijas un prioritārie uzdevumi nodrošina tā finansiālo ilgtspēju, kas visbiežāk balstās uz vairāku finanšu avotu izmantošanu - centieniem palielināt ieņēmumus un ierobežot izdevumus. Finanšu avotu mikšļa izveidošana palielina efektivitāti, nekompromitējot muzeja iedarbīgumu tā misijas īstenošanā. To var veicināt cieša partnerība ar citiem muzejiem un organizācijām kopēju projektu izstrādē un realizācijā. Muzeja ekonomiskai attīstībai nozīmīgs pienesums ir tūrisms. Muzejs spēlē nozīmīgu lomu apmeklētāju piesaistē Kuldīgai un pilsētas atpazīstamības veicināšanā. Muzeja galvenos ienākumus veido apmeklētāji, kuri tieši veicina tūrisma ekonomiku. Turklāt muzeja ilgtspēju nodrošina ne tikai apmeklētāju skaita pieaugums, peļņas lielums, bet arī piedāvāto pakalpojumu kvalitāte un attiecību dziļums ar savu klientu, personīgā attieksme, piemēram, dzimtu salidojumu organizēšana. Muzeja ēkas un teritorija ir izveidota un apsaimniekota tā, lai aizsargātu krājumu un nodrošinātu sabiedrības un dabas mantojuma ilgstošu saglabāšanu, respektējot vides un dabas resursu saglabāšanu. Arī muzeju nozares pārstāvjiem ir pienākums taupīt enerģiju un citus neatjaunojamos resursus, savas darbības nodrošināšanai izvēloties aizvien vairāk zaļus piegādātājus, veicināt zaļu produkciju savā sortimentā (izdevumi uz otrreiz pārstrādājama papīra u.c.) un savā darbā ekspozīciju, izstāžu noformējumā, priekšmetu transportēšanai utt. - izmantot videi draudzīgus materiālus, kā arī turpmāk nodrošināt kvalitatīvu un ekonomisku apgaismojumu, rūpēties par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, izmantojot videi draudzīgus restaurācijas materiālus (eļļas, kaļķa krāsas u.c.), dabīgus siltināšanas materiālus utt. Sociālo ilgtspēju nodrošina muzeja pieejamība plašai sabiedrības daļai daudzveidīgai izmatošanai, piemēram, dažādas izstādes, interešu pasākumi un brīvprātīgā darba iespēju nodrošināšana (piemēram, iesaiste cilvēku intervēšanā, datubāzu veidošanā u.c.). Muzejs sadarbojas ar daudzveidīgām interešu un sociālām grupām (piemēram, tautas tēlotājmākslas studija Palete, invalīdu biedrība Kopā būt, Kuldīgas 25
jaunatnes iniciatīvu centrs, Kurzemes kultūras mantojuma centrs Kūrava, citas biedrības u.c.) un aktīvi piesaista jaunas mērķgrupas, ņemot vērā gan vietējo iedzīvotāju, gan ekspertu intereses. Tas palielina sociālo ilgtspēju, padziļinot un dažādojot attiecības ar auditoriju. Turpmāk īpaši jāstrādā pie darbības veidiem, kas saglabā attiecības ar jauniegūtajām auditorijām, veicinot dažādus sadarbības attīstības projektus. Attīstot muzeju kā sociāli atbildīgu iestādi, uzlabojas arī vietējā ekonomika. Pēdējos desmit gados muzeju izglītība ir piedzīvojusi revolūciju. Muzejs ir izveidojies par mūžizglītības centru. Lai arī turpmāk muzejs paliktu kā dažādu interešu un vecuma grupu - bērnu, jauniešu, pieaugušo, ģimeņu - zināšanu un prasmju ieguves centrs, jāattīsta plašas inovatīvas mācību programmas. Kultūrtūrisma objektu un muzeju konkurences vidū Kuldīgas novada muzeja ilgtspēju nodrošina tā unikālais, novada vēsturi raksturojušais krājums (vienīgais pasaulē), kurš eksponēts vēsturiskā namā ar atbilstošu kultūrvēsturisku ekspozīciju. Muzejs veicina dzīves kvalitātes uzlabošanos, veidojot specifisku produktu kopumu, kas ļauj gūt peļņu no maksimālas resursu izmantošanas. Radošums un jaunrade būs izšķirošais faktors muzeja konkurētspējas un kopējās sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā. Radoša pieeja muzeja produktu veidošanā stimulēs jaunu un oriģinālu ideju rašanos, piesaistīs cilvēku resursus ar augstāku profesionālo un māksliniecisko kvalifikāciju, kā arī veicinās jaunrades procesa attīstību un piesaistīs jaunas mērķauditorijas. 26
Pielikums Nr.1 Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra KULDĪGAS NOVADA MUZEJS reģ.nr.90000035779, Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301, tālr.3322364, mob.29150644 Izskatīts un akceptēts Muzeja Zinātniskās padomes sēdē 04.02.2013. Protokols Nr.1 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS NOVADA MUZEJS KRĀJUMA POLITIKA 2014. 2019.GADAM 27
Kuldīgas pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzejs (turpmāk tekstā KNM) krājuma politika izstrādāta, balstoties uz MK Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu (Nr. 956, 2006.g. 21.nov., ar grozījumiem 29.09.2009.MK noteikumi Nr.1102 un 08.12.2009. MK noteikumi Nr.1409), KNM Nolikumu un Noteikumiem par KNM krājumu. Kuldīgas novada muzeja krājums ir Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļa. 1. KRĀJUMA VEIDOŠANAS MĒRĶIS Veidot un saglabāt KNM profilam un misijai atbilstošu muzeja krājumu, veicinot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā arī veicinot novada iedzīvotāju izpratni par kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi. 2. KRĀJUMA DARBA UZDEVUMI 1. Papildināt muzeja krājumu, balstoties uz izstrādāto krājuma politiku un komplektēšanas pamatprincipiem; 2. Veikt krājuma priekšmetu dokumentēšanu un izpēti; 3. Turpināt informācijas ievadīšanu NMKK informācijas sistēmā; 4. Optimālu krājuma saglabāšanas apstākļu nodrošināšana. 3. KRĀJUMA RAKSTUROJUMS Kuldīgas muzejs ir dibināts ar Kuldīgas pilsētas valdes 1935.gadā izdotu lēmumu, piešķirot četras telpas Kalpaka ielā 1 (tagad Liepājas 37). Krājumu veidoja vērtīgi priekšmeti, dokumenti, mākslas darbi no privātpersonu kolekcijām, kā arī deponējumi no Kuldīgas valsts ģimnāzijas muzeja. Paredzēja ierīkot arheoloģijas, vēstures, etnogrāfijas, dabaszinātņu, Kuldīgas pilsētas vēstures un Kuldīgas aizsargu pulka nodaļas. Pieaugot eksponātu skaitam, 1940.gadā piešķīra tagadējo ēku Pils ielā 5. Muzejs bija kā dārgumu krātuve, ekspozīcijas veidoja pēc kolekciju principa. Padomju periodā muzejs bija ideoloģiska rakstura iestāde, kas veica krājuma komplektēšanu, zinātniski pētniecisko un izglītojošo darbu atbilstoši valdošajai PSKP ideoloģijai. Veicot 70.-80.gados kompleksās ekspedīcijas pa visu Kuldīgas rajonu, tika bagātīgi papildināts muzeja krājums, veidojot apjomīgas etnogrāfijas, priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju u.c. kolekcijas. Atsevišķu kolekciju inventāra grāmatas sāktas rakstīt kopš 1973.gada, sākot ar foto negatīvu kolekcijas grāmatu. Turpmākajos gados iesāktas fotogrāfiju kolekcijas, arheoloģijas kolekcijas, kolekcijas Ievērojami novada darbinieki (1976.g.), gleznu kolekcijas, grafikas kolekcijas (1977.g.) inventāra grāmatas. Jaunākās ir mākslas kolekcijas palīgkrājuma inventāra grāmatas - no 1984.gada. Ieraksti kolekciju inventāra grāmatās tiek veikti visu laiku. Aizvadītajā akreditācijas periodā bagātīgi tika papildināta arheoloģijas kolekcija (tas notika saistībā ar Kuldīgā realizētajiem projektiem pilsētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, kā arī ielu rekonstrukciju, kur tika veikta arheoloģiskā uzraudzība). Svarīga loma krājuma papildināšanā bijusi izstādēm no krājuma, kas veicināja iedzīvotāju atsaucību papildināt krājumu ar jauniem materiāliem. 2012.gadā pēc ilgāka laika tika atjaunotas ekspedīcijas uz pagastiem, papildinot krājuma fotogrāfiju, dokumentu un priekšmetu kolekcijas. No jauna tika izveidota faleristikas kolekcija. 28