Talsu novada Stendes pamatskolas Reăistrācijas Nr. 4112900610 Brīvības iela 15, Stende, LV-3157 tālr.6 32 91 645 e-pasts- stendpsk@apollo.lv Skolas direktore Iveta Freimane Pašnovērtējuma ziħojums 2012.gada 30.janvārī
1. Iestādes vispārīgs raksturojums Stendes pamatskola atrodas Talsu novadā, Stendes pilsētā, kas atrodas 12 kilometru no novada centra- Talsiem. Skolas nams būvēts skolas vajadzībām,1934. gadā tas atklāts un iesvētīts. Vēlākos gados skolas ēka papildināta ar piebūvi papildus klasēm un zāli ārpusstundu nodarbību un sporta vajadzībām. 2008./2009. mācību gadā skolā mācījās 110 izglītojamie, bija 9 klašu komplekti, 2009./2010. mācību gadā mācības uzsāka 103 izglītojamie, 9 klašu komplekti, 2010./2011.mācību gadu uzsāka 93 izglītojamie, 9 klašu komplekti, 2011./2012.mācību gadā iestādē mācības uzsāka 73 izglītojamie, ir 5 apvienotu klašu komplekti. Izglītības iestāde piedāvā apgūt pamatizglītības programmu, kods 21011111, licence V-2695, 16.08.2010 uz nenoteiktu laiku. Stendes pamatskolā strādā 15 pedagogi ar augstāko izglītību, 10 no tiem- pamatdarbā, kā arī 5 tehniskie darbinieki. Izglītojamie tiek iesaistīti un piedalās mācību un sporta olimpiādēs, sacensībās Talsu novadā. Izglītības iestādē notiek tradicionālie un radošie ārpusstundu pasākumi. Izglītojamie iesaistās pilsētas pasākumos, talkās, sadarbojas ar citām iestādēm pilsētā un nevalstiskajām organizācijām. Izglītības iestādes atsevišėās iekštelpās veikti remontdarbi, iekārtoti daži kabineti, daĝēji ēkai nomainīti logi, sakopta un labiekārtota skolas apkārtne, veikta jumta nomaiħa skolas ēkas vecajai daĝai. Ēkā ierīkota ugunsdzēsības un apsardzes signalizācija, 2011.gadā uzstādītas videonovērošanas kameras. Izglītības iestādē nav pieejama sporta un pasākumu zāle. Tā ir avārijas situācijā. 2012.gadā paredzēts uzsākt jauna sporta un brīvā laika pavadīšanas centra būvniecību skolas teritorijā. Izglītības iestādes īpašie piedāvājumi: publiskais interneta pieejas punkts, Bērnu Dienas centrs, logopēda nodarbības, sociālā pedagoga atbalsts izglītojamiem un pedagogiem, vecākiem. 2. Iestādes darbības pamatmērėi (iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti) Iestādes mērėis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas nodrošinātu valsts izglītības standartā noteikto izglītības mērėu sasniegšanu. Iestādes darbības pamatvirziens ir mācību un audzināšanas darbība. Iepriekšējo mācību gadu prioritātes Aktualizēt IT pielietošanu mācību stundās Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem licencēšana un īstenošanas uzsākšana. Vienotas vērtēšanas sistēmas un elektroniskā žurnāla, programmas,,mykoob ieviešana iestādes darbā. Sociālā pedagoga aktīva iesaistīšanās izglītojamo, pedagogu un vecāku atbalstam. Informācijas aprites uzlabošana izglītības iestādē un ar vecākiem Turpināt darbu pie izglītojamo uzvedības un disciplīnas uzlabošanas. Konkrētie rezultāti Ar IT ikdienā aktīvi strādā 4 pedagogi, 3 periodiski izmanto šīs iespējas. Mācību programma (kods 21015611) ir licencēta, pedagogi apmeklējuši kursus, lai strādātu, taču darbība nav uzsākta, jo nav guvusi atsaucību vecāku vidū. Iestāde pilnā apmērā izmanto programmas Mykoob piedāvājumu. Divus mācību gadus iestādē strādā sociālais pedagogs(0,2likmes), sadarbojas gan ar pedagogiem, gan izglītojamiem, gan sociālo dienestu. Iestādē notiek regulāras informatīvās sanāksmes pedagogiem, vecāku sapulces un individuālas tikšanās. SaziĦai ar vecākiem izmanto informācijas ievietošanu dienasgrāmatās un Mykoob. Sadarbībā ar sociālo pedagogu, vecākiem un atbildīgiem dienestiem tiek veikts darbs ar izglītojamiem, kam ir uzvedības un disciplīnas pārkāpumi. Skolā izvietotas videonovērošanas kameras.
Izglītības iestādes tēla veidošana un popularizēšana sabiedrībā Sadarbības ar PII,,Saulīte Stendē uzlabošana. Iespēju robežās pedagogi un skolēni popularizē iestādes aktivitātes un savus sasniegumus novada laikrakstā,,talsu Vēstis un mājas lapā www.talsi.lv, piedalās Stendes pilsētas notikumos. Sākumskolas pedagogi regulāri viesojas PII un iepazīstas ar nākamajiem audzēkħiem, aicina viħus un vecākus iepazīt skolu atraktīvā, radošā pasākumā. 3.Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde Iepriekšējā skolas un pamatizglītības programmas akreditācija notika 2006.gada martā, saħemtas akreditācijas apliecības ar derīguma termiħu līdz 2012.gada 6. aprīlim. Ieteikums Izpilde Sadarbībā ar pašvaldību atrisināt skolotāju tālākizglītības finansēšanu Šobrīd pedagogi izmanto ESF Vispārējās izglītības pedagogu profesionālās pilnveides tālākizglītības programmas iespējas un finansējumu. Domāt par jaunām darba formām, lai samazinātu pilsētā dzīvojošo skolēnu noplūdi pamatizglītības apguvei citās skolās. Kopā ar pašvaldību rast iespēju sporta zāles, meiteħu mājturības kabineta remontam, dušas telpas iekārtošanai Izplānot un realizēt darbus, lai uzlabotu medmāsas darba apstākĝus un mācību telpu apgaismojumu Pilnveidot metodiskā darba organizāciju, veicinot metodisko komisiju un vadības sadarbību skolas attīstības prioritāšu realizēšanā Personālkontroles un pārraudzības procesā direktorei izvirzīt augstākas Šajos gados skolā pilnveidota materiāli tehniskā bāze dabaszinību kabinetam. Pedagogi strādā ar interaktīvām metodēm un tehnisko aprīkojumu. Izmanto interneta un dabaszinību projekta piedāvātos materiālus. Paplašināts un labiekārtots Bērnu Dienas Centrs, kas palīdz radoši nodarbināt jaunāko klašu skolēnus ar ārpusstundu aktivitātēm pedagoga vadībā, sniedz atbalstu ăimenēm sociālajos jautājumos. Šie pasākumi gan nav pietiekoši efektīvi, lai šo skolēnu aizplūšanu apstādinātu. Turpinām veidot jaunas darba formas un mainīt skolas tēlu, popularizējot labās prakses piemērus, sadarbojoties ar citām izglītības iestādēm. Nemitīgi cenšamies uzlabot darba kvalitāti. Pirms aptuveni četriem gadiem izremontēts un labiekārtots meiteħu mājturības kabinets. 2011.gada sākumā gūts atbalsts novada pašvaldībā un sākta skolas sporta zāles projektēšana un būvniecības plānošana. Pie sporta zāles paredzēta arī dušu telpu iekārtošana. Aizvadītajā periodā tika iekārtots medmāsas darba kabinets un ierīkoti papildus apgaismojumi klašu telpās. Mainoties ekonomiskai situācijai un skolas budžeta iespējām, no apmaksāto skolas štatu saraksta ir svītrota medmāsa, visas medicīniskā rakstura manipulācijas un uzraudzību veic ăimenes ārste savā prakses vietā. Papildus budžeta ietvaros tiek veikti remontdarbi telpu apgaismojuma uzlabošanai. Skolā strādā metodiskās komisijas, veicinot metodisko darbu. Tās sadarbojas ar skolas vadību skolas attīstības prioritāšu plānošanā un realizēšanā. Uzskatu, ka šī darba joma ir jāaktivizē, vēl vairāk padziĝinot un nostiprinot tās nozīmību. 201.gada janvārī sākusi strādāt cita direktore un līdz ar to mainījies mikroklimats kolektīvā un darba vide skolā, prasības
un stingrākas prasības Uzlabot skolēnu sasniegumu un pārbaudes darbu analīzi, iegūstot izmantojamus secinājumus mācību procesa pilnveidošanai. Risināt jautājumus par regulāras psiholoăiskās palīdzības nodrošināšanu skolēniem Regulāri veikt skolas telpu un apkārtnes apsekošanu un novērst skolēnu drošībai un veselībai radušos draudus. darbiniekiem. Skolā izveidotas vienotas formas pārbaudes darbu veidlapas. Veicot pārbaudes darbu analīzi, iegūtie secinājumi tiek izmantoti mācību procesa pilnveidošanai. Aizvadītajā periodā skolas sociālajam pedagogam ir izveidojusies laba sadarbība ar pilsētas sociālo dienestu un novada izglītības pārvaldi, kas nepieciešamības gadījumā sniedz psihologa palīdzību skolēniem un viħu ăimenēm. Skolā psihologs nestrādā. Skolas apkārtnē un iekštelpās šo uzraudzību regulāri veic saimniecības pārzinis, tehniskie darbinieki.. Skolā un apkārtnē uzstādīta videonovērošana. 4. Skolas sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos Joma-1.MĀCĪBU SATURS Kritērijs-1.1.Iestādes īstenotās izglītības programmas 1.1.1.Izglītības iestādes īstenoto izglītības programmu atbilstība normatīvajām prasībām Stendes pamatskolā tiek nodrošināts efektīvs darbs vispārējās pamatizglītības programmas realizēšanā. Skolotāji mācību procesu īsteno atbilstoši licenzētajai mācību programmai kods 21 01 1111,licences numurs V- 2695, derīguma termiħš - beztermiħa. Grozījumi izglītības programmā tiek veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām,kā arī mācību priekšmetu programmu paraugu izvēle tiek apstiprināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 1.1.2.Izglītības programmu īstenošana Pedagogi zina un izprot mācību priekšmeta standartā noteiktos mērėus, uzdevumus, obligāto saturu, skolēnu vērtēšanas formas un kārtību. Gandrīz visi pedagogi veiksmīgi plāno mācību satura apguves secību, dažādu tēmu apguvei paredzēto laiku, paredzamo rezultātu, apgūstamās zināšanas, prasmes un iemaħas, mācību līdzekĝus un metodes, vērtēšanas formas un vērtēšanas paħēmienus, kā arī paredz mācību darba diferenciāciju un individualizāciju. Mācību priekšmetu programmas sastāvdaĝamācību satura apguves secība un apguvei paredzētai laiks mācību priekšmetu tematiskajos plānos kārtējam mācību gadam tiek apstiprināts Stendes pamatskolas noteiktajā kārtībā. Mācību priekšmetu stundu saraksts tiek apstiprināts un atbilst licenzētai izglītības programmai. Mācību stundu saraksts ir pieejams un pārskatāms. Par izmaiħām mācību stundu sarakstā izglītojamie un pedagogi tiek savlaicīgi informēti. Izglītojamo stundu slodze atbilst normatīvo aktu prasībām. Izglītības iestāde nodrošina ar izglītības programmas īstenošanai atbilstošo mācību literatūru un citiem mācību līdzekĝiem. 1.1.3.Izglītības programmu satura pilnveide Stendes pamatskolas pedagogi sadarbojas mācību priekšmetu programmu pilnveidē. Pedagogiem vienmēr pieejams vadības atbalsts, nepieciešamā informācija un resursi. Skolas vadība pārrauga mācību priekšmetu programmu pilnveidi. Stiprās puses jomā MĀCĪBU SATURS sekmīgi tiek īstenota vispārējās pamatizglītības programma mācību satura plānojums skaidrs un precīzs
turpināt mācību metožu un paħēmienu pilnveidošanu darbā ar apvienotajām klasēm veicināt mācību procesa individualizācijas plānošanu skolēniem ar mācīšanās grūtībām un talantīgajiem izglītojamajiem. Kvalitatīvā rādītāja vērtējums :labi 4.2. Joma -MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS 4.2.1. Kritērijs - Mācīšanas kvalitāte 2.1.1. Mācību stundas kvalitātes vērtēšana Izglītības iestādē regulāri novērtē pedagogu darba kvalitāti un sniedz pedagogiem vērtējumu. Iestādē ir izstrādāti kritēriji pedagogu darba kvalitātes novērtēšanai. Klases žurnāli ir elektroniskajā sistēmā Mykoob, tiek aizpildīti atbilstoši prasībām un aizpildīšana ir uzraudzīta un regulāri kontrolēta. 2.1.2. Mācību stundas organizācija Mācību stundas mērėi pārsvarā ir skaidri formulēti, sasniedzami un izglītojamiem saprotami. Mācību stundas plānojums ir strukturēts, tas veicina mācību stundas mērėu un izvirzīto uzdevumu sasniegšanu. Lielākajā daĝā mācību stundu pedagogi neizmanto iestādē pieejamo aprīkojumu un IT iespējas. 2.1.3. Mācību metožu izvēle Lielākajā daĝā gadījumu pedagogu izmantotās mācību metodes ir daudzveidīgas un atbilst izglītojamo spējām, vecumam, mācību priekšmetu specifikai un mācību satura prasībām. Mājas darbi ir mērėtiecīgi, vairumā gadījumu ir optimāli un sabalansēti starp dažādiem mācību priekšmetiem. Mājas darbu formas ir daudzveidīgas. Lielākā daĝa pedagogu mācību priekšmetu programmu īstenošanā veiksmīgi nodrošina mācību procesa saikni ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm. Iestāde organizē olimpiādes vairākos mācību priekšmetos, sporta pasākumus un citus ar mācību un audzināšanas procesu saistītus pasākumus, veiksmīgi sadarbojoties ar Stendes pilsētas iestādēm, uzħēmumiem. Pasākumi ir mērėtiecīgi, lietderīgi, labi organizēti. 2.1.4. Pedagogu un izglītojamo dialogs Mācību stundās pedagogu skaidrojums ir mērėtiecīgs, piemērots mācāmai tēmai, izglītojamo vecumam un klases īpatnībām. Pedagogi pret skolēniem izturas laipni un iecietīgi. Pedagogu un izglītojamo attiecības ir draudzīgas un sirsnīgas. Kvalitatīvā rādītāja vērtējums :labi Kritērijs 2.2. Mācīšanās kvalitāte 2.2.1. Izglītojamo mācīšanās darba organizēšana Gandrīz visi pedagogi iepazīstina izglītojamos ar mācību darbam izvirzītajām prasībām un esošo kārtību. Lielākā daĝa izglītojamo zina un izprot mācību darbam izvirzītās organizatoriskās prasības. Lielāka daĝa pedagogu mērėtiecīgi motivē izglītojamos mācību darbam, veicina mācīšanās prasmju attīstību un sekmē viħos motivāciju mācīties. Iestādes rīcībā esošie resursi (IT, bibliotēka, sporta zāle) nav pietiekami pieejami. Izglītojamie izmanto iestādē pieejamās IT iekārtas, lai prezentētu atsevišėus mājas darbus, projekta darbus u.c. 2.2.2. Izglītojamo līdzdalība un sadarbība mācību procesā. Lielākā daĝa izglītojamo aktīvi piedalās mācību procesā, prot plānot un izvērtēt savu darbu, daĝēji uzħemas līdzatbildību par mācību procesa norisi un samērā maz izmanto izglītības iestādes piedāvātos
resursus mācību mērėu sasniegšanai. Lielākā daĝa pedagogu savā darbā rosina izglītojamos veikt sava mācību darba vai konkrētā uzdevuma argumentētu pašvērtējumu. Lielākā daĝa izglītojamo bez attaisnojoša iemesla nekavē mācību stundas un mācību pasākumus. Izglītības iestādē uzskaita izglītojamo mācību stundu kavējumus, izmantojot e-klasi. Rezultāti tiek analizēti. Izglītojamie prot strādāt grupās, ar interesi iesaistās grupu vai pāru darbā mācību stundās, kuri attīsta sociālās, komunicēšanās un savstarpējās sadarbības prasmes. Izglītojamie reizēm saħem uzdevumus kopīgam projekta darbam vai ziħojumam par kādu mācību tēmu. Lielākā daĝa izglītojamo atzīst, ka klasesbiedri ir draudzīgi un izpalīdzīgi. Gandrīz visi izglītojamie prot sadarboties mācību procesā. Kritērijs 2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaĝa 2.3.1. Vērtēšanas metodes un vērtēšanas kvalitāte Pedagogi vērtē izglītojamo mācību darbu, ievērojot valstī noteikto mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un prasības. Vērtēšanas formas un metodiskie paħēmieni atbilst izglītojamo vecumam un mācību priekšmeta specifikai. Izglītības iestādē ir izstrādāta mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, ko ievēro lielākā daĝa pedagogu. Tā nosaka vērtēšanas sistemātiskumu un vienotus vērtēšanas principus. Izglītojamiem ir zināma un saprotama vērtēšanas kārtība. 2.3.2. Vērtējumu uzskaite un vērtējumu analīzes rezultātu izmantošana. Visi pedagogi regulāri veic vērtējumu uzskaiti, ierakstot tos e-žurnālā un citos valsts un iestādes noteiktajos dokumentos. Vērtēšanas procesā iegūto analizē un izmanto mācīšanās un mācīšanas procesa plānošanai un pilnveidošanai, mācīšanas metožu pārskatīšanai un metodiskā darba pilnveidei. Vecāki saħem informāciju par izglītojamo mācību sasniegumiem elektroniskā veidā, kā arī ar mēneša sekmju izrakstiem dienasgrāmatās. Stiprās puses Pilnveidotas un ieviestas mūsdienīgas mācību metodes un formas. Uzlabojusies mācību procesa kvalitāte, samazinājies izglītojamo skaits ar nepietiekamiem vērtējumiem, kā arī otrgadnieku skaits. Izglītojamo zināšanu pārbaude ir plānveidīga un izmaiħas tiek saskaħotas. Uzlabojusies pedagogu stāstījuma un skaidrojuma kvalitāte. Lielākā daĝa vecāku apgalvo, ka iestāde nodrošina labu izglītības kvalitāti. Pilnveidot informācijas apmaiħas procesu iestādē un ar vecākiem. Precizēt un kontrolēt robežvērtējumu grafika izpildi mācību gada laikā. Uzlabot izglītojamo un pedagoga dialoga kvalitāti. Strādāt pie izglītojamo mācīšanās prasmju pilnveidošanas. Pedagogiem turpināt dažādot mācību metodes un organizācijas formas izglītojamo motivēšanai. Kvalitatīvā rādītāja vērtējums :labi 3. Izglītojamo sasniegumi Izglītības iestādē ir noteikta kārtība izglītojamo ikdienas sasniegumu uzskaitē, izmantojot sistēmu Mykoob.
Mācību priekšmets 2008./09. Vidējais vērtējums ballēs 2009./10. Vidējais vērtējums ballēs 2010./11. Vidējais vērtējums ballēs latviešu valoda 5,4 5,7 6 literatūra 5,2 5,5 5,7 angĝu val. 4,9 5,4 5,4 krievu val. 5,5 5,7 5,9 matemātika 5,4 5,5 5,8 informātika 5,9 6,3 6,5 dabaszinības 6,3 6,3 6,8 bioloăija 5,4 5,8 5,6 sociālās zin. 6,4 6,5 6,3 ăeogrāfija 5,7 5,6 5,9 vēsture 5,4 5,3 5,2 fizika 7,1 5,2 5,4 ėīmija 7,25 6,2 5,1 mūzika 5,3 5,8 5,8 mājturība 6,8 7,2 7,2 vizuālā māksla 7,6 7 7,1 sports 6,02 5,5 6,7 2009./2010. mācību gada noslēgumā 10 izglītojamiem (no 103)bija nepietiekami vērtējumi. Izvērtējot šī rādītāja iemeslus, pedagogi secināja, ka izglītojamiem bijis daudz dažādu iemeslu: stundu kavējumi, uzvedības problēmas, nepietiekami apmeklētas konsultācijas. Izglītojamie nav mācījušies atbilstoši spējām, trūkst ăimenes atbalsta un ieinteresētības mācību darba regularitātei. Papildus mācību pasākumu laikā, uzlabojot vērtējumus, un pēc eksāmenu nokārtošanas 7 izglītojamie tika pārcelti nākamajā klasē. 3 izglītojamie atstāti uz otru gadu un 2 no viħiem turpināja mācības citā izglītības iestādē. 2010./2011.mācību gadā 7 skolēni saħēma nepietiekamus vērtējumus un turpināja tos uzlabot mācību gada pagarinājumā. No tiem 2 tika atstāti uz otru gadu, bet, tā kā viħi pārauguši attiecīgās klases izglītojamo vecumu, izglītojamie izvēlējās mācības turpināt vakarskolā. Klase Mācību priekšmeti, kuros bija valsts pārbaudes darbi 2010./2011.m.g. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos Kopējais skolēnu skaits 2010./2011.mācību gadā Skolotāju skaits 1 3 balles, nepietiekams 4 5 balles, pietiekams 6 8 balles, optimāls 9 10 balles, augsts 3. Latviešu valoda 6 1 0 0 50 50 Matemātika 6 1 17 17 66 0 6. Latviešu valoda 10 1 0 30 70 0
Matemātika 10 1 0 20 80 0 Dabaszinības 19 1 0 0 90 10 9. Latviešu valoda 9 1 0 22 78 0 Matemātika 9 1 0 67 33 0 Vēsture 9 1 0 67 33 0 Krievu valoda 1 1 0 0 100 0 AngĜu valoda 8 1 12 25 38 25 Klase Mācību priekšmeti, kuros bija valsts pārbaudes darbi 2009./2010.m.g. Kopējais skolēnu skaits 2009./2010.mācību gadā Skolotāju skaits 1 3 balles, nepietiekams 4 5 balles, pietiekams 6 8 balles, optimāls 9 10 balles, augsts 3. Latviešu valoda 17 1 0 12 65 23 Matemātika 17 1 12 18 53 17 Sociālās zinības 17 1 0 6 53 41 6. Latviešu valoda 7 1 0 86 14 0 Matemātika 7 1 14 43 43 0 9. Latviešu valoda 11 1 0 36 64 0 Matemātika 11 1 0 100 0 0 Vēsture 11 1 0 82 18 0 Krievu valoda 3 1 0 100 0 0 AngĜu valoda 8 1 0 50 38 12 Stiprās puses Lielākā daĝa izglītojamo sasniedz izvirzītās prasības. 2.- 4. klašu izglītojamiem vērtējums mācību priekšmetos pārsvarā optimāls un augsts. 5.- 9.klašu izglītojamiem vērtējums mācību priekšmetos pārsvarā optimāls. Valsts pārbaudes darbos izglītojamo vērtējumi ir stabili un adekvāti, pārsvarā optimālā līmenī. Uzlabot izglītojamo sasniegumus. Nepietiekamā apguves līmeħa iemeslu izzināšanai plānot attiecīgo mācību priekšmetu stundu vērošanu, analīzi, sarunas ar pedagogiem. Papildus strādāt pie izglītojamo izaugsmes dinamikas mācību darbā. 4. Joma ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM Kritērijs 4.1.Psiholoăiskais atbalsts, sociālpedagoăiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana(drošība un darba aizsardzība) 4.1.1 Psiholoăiskais un sociālpedagoăiskais palīdzības nodrošinājums. Izglītības iestādē ir apzinātas izglītojamo psiholoăiskās un sociālpedagoăiskās vajadzības, un šo informāciju daĝēji izmanto atbalsta sniegšanai izglītojamiem un veiksmīgākai sadarbībai ar sociālajiem dienestiem pašvaldībā un citām atbildīgām valsts pārvaldes institūcijām. 4.1.2. Drošības pasākumi Visiem pasākumiem ir izstrādāti drošību reglamentējoši normatīvie akti. Telpās ir izvietota drošības prasībām atbilstoša informācija- norādes, evakuācijas plāni un rīcības instrukcijas. Pastāv noteikta kārtība ārpusstundu pasākumu organizēšanā. Izglītojamie un izglītības iestādes personāls ir iepazīstināts ar evakuācijas plānu, iekšējās kārtības noteikumiem, darba kārtības noteikumiem un drošības noteikumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Izglītojamie jūtas droši izglītības iestādes telpās un tās apkārtnē. Drošības nodrošināšanai skolā un ārpus tās ir uzstādītas videonovērošanas kameras.
Gandrīz visi izglītojamie zina, kā rīkoties ārkārtas situācijās vai evakuācijas gadījumā. Periodiski notiek mācības par rīcību ārkārtas situācijās. Izglītības iestāde piedāvā pagarinātās dienas grupas nodarbības. 4.1.3. Izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe. Izglītojamie ne vienmēr zina, kā rīkoties traumu un pēkšħas saslimšanas gadījumos, tāpēc iestāde sadarbībā ar Jaunsardzes instruktoriem un medicīnas darbiniekiem veic izglītojamo un iestādes personāla apmācību pirmās palīdzības sniegšanā. Izglītības iestāde, sadarbībā ar ēdināšanas uzħēmumu,,nārone izglītojamiem piedāvā ēdināšanas pakalpojumu, veicina veselīgas pārtikas lietošanu- skola iesaistījusies programmā,,skolas auglis, pieejams dzeramais ūdens. Izglītības iestādei ir nepieciešamā informācija par izglītojamo veselību un individuālajām vajadzībām. Iestādē nestrādā medicīnas darbinieks. Kritērijs 4.2. Atbalsts personības veidošanā. 4.2.1. Izglītojamo pozitīvo attieksmju, personības īpašību un sociālo iemaħu attīstīšana Iestādē ir izveidota izglītojamo pašpārvalde. Izglītojamo piedalīšanās tās darbā norit formāli, neregulāri. Izglītības iestāde plāno un organizē ārpusstundu pasākumus, bet tie notiek reti, un izglītojamie tos daĝēji atbalsta ar savu aktīvu iesaistīšanos. Klašu audzinātāji plāno savu darbu saskaħā ar skolas audzināšanas darba programmu, organizē audzināšanas stundas, kas tematiski ir izplānotas, reizēm tomēr nesasniedzot maksimālos rezultātus. 4.2.2. Interešu izglītības organizēšana Iestāde īsteno vairākas interešu izglītības programmas, kas veicina vispusīgu personības attīstību. Izglītojamie iesaistās ansambĝos, vizuāli lietišėajā, teātra studijas, informātikas, sporta interešu izglītības pulciħos, kā arī fakultatīvi apgūst kokapstrādes pamatus. Interešu izglītības programmu izstrāde un izvēle ir pamatota un mērėtiecīga. Izglītojamiem un vecākiem ir pieejama informācija par nodarbību laikiem. Notiek interešu izglītības programmu izpildes un rezultātu analīze. Kritērijs- 4.3. Atbalsts karjeras izglītībā 4.3.1. Informācija par izglītības programmām Izglītības iestādē ir pieejama aktuālā informācija par vispārējās vidējās un profesionālās izglītības programmu izvēles iespējām novadā un tuvējā apkārtnē, tajā skaitā arī e- formā. 4.3.2. Karjeras izglītības organizēšana un pasākumi. Karjeras izglītības saturu integrē īstenotajā pamatizglītības, audzināšanas un interešu izglītības programmu saturā. Iestādē viesojas un tiekas ar izglītojamiem arodskolu un vidusskolu audzēkħi, prezentējot gan skolu, gan savu profesiju. Izglītojamie apmeklē atvērto durvju dienas nākamajās mācību iestādēs un konsultējas karjeras izvēlē ar speciālistiem. Kritērijs- 4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai 4.4.1. Talantīgo izglītojamo izaugsmes veicināšana Izglītības iestāde veicina un atbalsta izglītojamo dalību konkursos, olimpiādēs, bet darbs ar talantīgajiem bērniem nav regulārs. 4.4.2. Palīdzība izglītojamiem, kuriem mācības sagādā grūtības Pedagogi sistemātiski organizē darbu ar izglītojamiem, kuriem ir grūtības mācībās vai kuri ilgstoši nav apmeklējuši skolu. Izglītojamiem un vecākiem ir zināms konsultāciju grafiks, pedagogi organizē individuālas nodarbības ar šiem izglītojamiem.
4.4.3. Atbalsta personāla ieguldījums mācību procesa organizācijā Atbalsta personāls- logopēds un sociālais pedagogs- nodrošina kvalitatīvu palīdzību izglītojamiem, sadarbojas ar priekšmetu pedagogiem, klašu audzinātājiem un vecākiem. Iestāde piedāvā regulāras logopēda nodarbības. To norises grafiks ir zināms izglītojamiem un vecākiem. Sociālais pedagogs individuāli konsultē izglītojamos un vecākus, veic mājas apmeklējumus un sadarbojas ar sociālā dienesta darbiniekiem. Kritērijs- 4.5. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. Izglītības iestāde neīsteno speciālās izglītības programmu. Lielākā daĝa pedagogu ir apguvuši zināšanas darbam ar izglītojamiem, kuriem ir mācīšanās grūtības. Uzlabojot izglītības iestādes fizisko vidi, periodiski ir veikti uzlabojumi atbalstam cilvēkiem ar speciālām vajadzībām uzbūvēta uzbrauktuve pie parādes durvīm. Kritērijs 4.6. Sadarbība ar izglītojamā ăimeni 4.6.1. Informācijas apmaiħa ar izglītojamo vecākiem. Izglītības iestāde informē vecākus par skolas darbību, organizējot vecāku kopsapulces un individuālas tikšanās. Vecākiem ir iespēja izteikt savus ierosinājumus un iebildumus. Izglītības iestāde nenodrošina vecāku priekšlikumu uzskaiti, pilnvērtīgu analīzi un secinājumus turpmākajā darbā Iestāde periodiski sniedz informāciju vecākiem par izglītojamo sasniegumiem, to dinamiku, stundu apmeklējumiem, uzvedību un attieksmi pret mācību darbu. 4.6.2. Pasākumi vecākiem un vecāku līdzdalība izglītības iestādes darbībā. Iestāde dažas reizes mācību gadā organizē pasākumus vecākiem, tie ne vienmēr gūst atsaucību vecāku vidū. Izglītības iestādes padomē vecāku pārstāvji ir vairākumā. Padomes vadītāja ir no vecāku vidus. Vecāku darbība padomē pārsvarā ir formāla. Stiprās puses Izglītības iestādes telpas un apkārtne atbilst drošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Izglītojamiem pieejams interešu izglītības vispusīgs programmu piedāvājums. Nepieciešama psihologa pieejamība izglītojamiem, vecākiem un personālam. Izglītojamo veselības aprūpē vēlams medicīnas darbinieks iestādē. Pedagogiem papildus strādāt ar talantīgajiem izglītojamiem, sagatavojot viħus mācību priekšmetu olimpiādēm iestādē un novadā. Organizēt vecākiem izglītojošus pasākumus, diskusijas par dažādām tēmām. Joma -5 IESTĀDES VIDE Kritērijs- 5.1. Mikroklimats 5.1.1. Kopības apziħas veidošana, vienlīdzība un taisnīgums izglītības iestādē Izglītības iestāde kopj savas tradīcijas, ievieš jaunas un rūpējas par pozitīva tēla veidošanu. Izglītības iestādē ir izglītojamie un personāls, kas nejūtas vienlīdzīgi ar pārējiem, taču tās nav reliăiska vai nacionāla rakstura nesaskaħas. Konfliktsituācijas ne vienmēr risina savlaicīgi, taisnīgi un toleranti. 5.1.2. Sadarbības vide izglītības iestādē Izglītības iestādes vadības, personāla un izglītojamo attiecībās valda labvēlība, sapratne un cieħa. Iestādē izstrādāti noteikumi apmeklētājiem, attieksme pret apmeklētājiem ir laipna un korekta. 5.1.3. Izglītojamo uzvedība un disciplīna. Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi ir izstrādāti, iesaistot ieinteresētās puses. Izglītojamie un personāls ar noteikumiem ir iepazīstināti, pārzina tos, taču dažkārt neievēro.
Kritērijs 5.2. Fiziskā vide 5.2.1. Izglītības iestādes iekšējās vides sakoptība Apgaismojums, temperatūra telpās, regulāra uzkopšana izglītības iestādē ir atbilstoša mācību procesa prasībām. Ir kontroles institūciju veikto pārbaužu aktu reăistrācijas žurnāls, pārbaužu dokumenti ir pieejami. Telpas ir funkcionālas, tīras un kārtīgas. Izglītojamie periodiski iesaistās telpu uzkopšanā un sakārtošanā. Dažreiz izglītojamiem ir pavirša attieksme pret kārtības uzturēšanu telpās. 5.2.2. Izglītības iestādes ārējās vides sakoptība Izglītības iestādei piederošā teritorija ir estētiski iekārtota, apzaĝumota, sakopta un uzturēta kārtībā. Talku veidā arī izglītojamie iesaistās vides uzkopšanā un dažādu instalāciju (noformējumu) veidošanā. Kvalitatīvā rādītāja vērtējums :labi Stiprās puses Izglītības iestādē ir izkoptas savas tradīcijas. Iestādē ir izglītojamiem un personālam labvēlīga fiziskā vide- telpas ir silta, tīras, kārtīgas. Kolektīvs rūpējas par telpu estētisko noformējumu. Savlaicīga, taisnīga konfliktsituāciju risināšana ar atbalsta personāla iesaistīšanos. Turpināt atsevišėu, fiziski nolietojušos telpu rekonstrukciju, labiekārtošanu. Joma -6. IESTĀDES RESURSI Kritērijs -6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi 6.1.1 Nodrošinājums ar telpām atbilstoši programmas īstenošanai Izglītības iestādē ir daĝēji izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās telpas- trūkst sporta zāles. Jau otro mācību gadu esošā zāle ir slēgta kritiskā stāvokĝa dēĝ. Sporta stundām pielāgo iespējas apkārtnes sporta zālēs(talsos, Sabilē), vai Tautas nama zālē Stendē. Telpu iekārtojums un aprīkojums atbilst izglītojamo skaitam, vecumam, augumam un nepieciešamības gadījumā ir pielāgojamas izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. Telpas ir piemērotas interešu izglītības programmas īstenošanai un ārpusstundu pasākumu organizēšanai. Plašākiem pasākumiem izmantojam skolas ēdnīcas telpas un dažkārt sadarbojamies ar Stendes Tautas namu. 6.1.2. Iekārtu un materiāltehnisko resursu izmantošana mācību procesā Izglītības iestāde ir daĝēji nodrošināta ar nepieciešamiem pilnvērtīgam mācību procesam nepieciešamiem materiāltehniskajiem resursiem. Racionāli plānojot, pedagogiem ir iespējams tos izmantot. Ir izstrādāta kārtība, kādā tas notiek. Tehniskie līdzekĝi un iekārtas ir darba kārtībā. Notiek regulāra to apkope un remonts. Nepieciešams uzlabot šo resursu efektīvu izmantošanu. Kritērijs 6.2. Personālresursi 6.2.1. Izglītības iestādes personāla nodrošinājums un pedagoăiskā personāla atbilstība normatīvajām prasībām Izglītības iestādē ir viss izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais personāls un sekmīgi darbojas atbalsta personāls. Diemžēl sociālā pedagoga likme ir Ĝoti maza, arī logopēda nodarbības ir pārāk noslogotas mazās likmes dēĝ. 6.2.2. Pedagogu profesionālā pilnveidošanās. Izglītības iestādes pedagogu izglītība un profesionālā kvalifikācija, kā arī profesionālā pilnveide atbilst normatīvo aktu prasībām. Ir pedagogu profesionālās pilnveides plāns. Pēc VIIS datu bāzes nepieciešamos kursu apjomu šobrīd papildina 3 pedagogi-( I.Artmane-Hartmane augstāko mācību
iestādi beigusi 2009.gadā, uzsākti kursi mājturībā un vizuālajā mākslā 48 stundu apjomā, D.Kristberga- šai mācību gadā turpinās kursus klašu audzinātājiem). Viens pedagogs( M.Pavloviča ) ilgstoši slimo un šai mācību gadā skolā nestrādā. Atsevišėi pedagogi piedalās dažādās ar pedagoăisko darbu saistītās aktivitātēs gan iestādē, gan ārpus tās. Kvalitatīvā rādītāja vērtējums :labi Stiprās puses Plaši pieejams tehnisko mācību līdzekĝu klāsts un IT iespējas. Izglītības iestādē veiksmīgi strādā logopēds un sociālais pedagogs, darbojas Bērnu Dienas centrs. Pedagogi aktīvi apmeklē kursus savai tālākizglītībai un kvalitātes novērtēšanai. Nepieciešama jauna sporta zāle pie izglītības iestādes. Pedagogiem vairāk izmantot pieejamos resursus mācību stundu sagatavošanā un ikdienas darbā. Izglītības iestādes bibliotekāra štata vietas atjaunošana. Joma 7. IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA Kritērijs -7.1. Iestādes darba pašnovērtēšana un attīstības plānošana 7.1.1 Izglītības iestādes darba pašnovērtēšanas organizēšana. Izglītības iestādes pašnovērtēšanas sistēma ir fragmentāra. Pašnovērtēšana aptver turpat visas iestādes darba jomas. Katru gadu izvērtē izglītojamo mācību sasniegumus un prioritātes. Pašnovērtējums ir pietiekami objektīvs un pamatots. Iestādes vadība rosina personālu pašnovērtēšanai, kurā personāls iesaistās epizodiski. 7.1.2. Izglītības iestādes attīstības plānošana Pašnovērtēšanā konstatētas iestādes darba stiprās puses un nepieciešamie uzlabojumi, kas tiek Ħemti vērā, plānojot turpmāko darbību. Personāls tiek iepazīstināts ar šo informāciju. Izglītības iestāde veido attīstības plānu 3 gadiem(2012.-2014.gadam) Dokuments ir strukturēts, pārskatāms un skaidrs. Prioritātes izvirzītas, Ħemot vērā iestādes darbības pamatmērėus, pašnovērtējumā konstatētās stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus, kā arī ārējo faktoru ietekmi. Kritērijs -7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība. 7.2.1. Vadības darba organizēšana un plānošana. Izglītības iestādē ir visa pedagoăiskā procesa organizēšanai nepieciešamā obligātā dokumentācija. Ir izglītības iestādes nolikums( apstiprināts 29.12.2011.Nr.993), kas atbilst normatīvo aktu prasībām. Ir izglītības iestādes gada darba plāns un pārskats par iepriekšējā gada darbu izpildi. Ir personāla amatu apraksti. Izglītības iestādes dokumenti pamatā atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un ir sakārtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai. 7.2.2. Izglītības iestādes darba organizēšana un personāla pārvaldība Direktora vietnieks iecelts, ievērojot viħa kvalifikāciju, pieredzi un iestādes vajadzības, viħa darba pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir noteiktas amatu aprakstos. Ir noteikta vadības organizatoriskā struktūra, kas aptver visas iestādes darbības jomas, kompetences ir noteiktas un pārsvarā veiksmīgi pārraudzītas. Atsevišėās darbības jomās izglītības iestādes vadītājs reizēm nepietiekami efektīvi plāno, organizē un vada izglītības iestādes darbu. Pirms lēmumu pieħemšanas visbiežāk konsultējas ar attiecīgā jautājumā kompetentiem darbiniekiem. Iestādes vadītājs deleăē pienākumus un pārrauga to izpildi. Iestādes vadībai ir noteikti apmeklētāju pieħemšanas laiki.
Pedagogu darba slodzes ir noteiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ir izveidotas pedagogu metodiskās komisijas, kas darbojas saskaħoti, plāno savu darbu. Kritērijs -7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām 7.3.1. Sadarbība ar izglītības iestādes dibinātāju. Izglītības iestādei ir regulāra un cieša sadarbība ar dibinātāju- Talsu novada domi un Izglītības pārvaldes speciālistiem. Sadarbība iestādes budžeta veidošanā un izglītības darbības nodrošināšanā ir abpusēji ieinteresētas. 7.3.2. Sadarbība ar valsts un pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Izglītības iestāde īsteno mērėtiecīgu sadarbību ar pašvaldības, valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām gan Stendes pilsētā, gan novadā. 7.3.3. Starptautiskā sadarbība Izglītības iestādes iesaistīšanās starptautiskā sadarbībā ir epizodiska. Ir sadarbības partneri Igaunijā Vohmas pašvaldībā. Stiprās puses Personāla amatu apraksti ir izstrādāti pārskatāmi, izmaiħas tiek laikus saskaħotas ar darbinieku. Produktīva sadarbība ar Talsu novada domi un citām pašvaldības iestādēm, dienestiem. Izglītības iestādes veiksmīgākai mērėu sasniegšanai nepieciešams direktora vietnieks audzināšanas un ārpusstundu jomā. Periodiski pārskatīt, analizēt un veikt korekcijas izglītības iestādes attīstības plānā, iesaistot tajā iestādes personālu. Paplašināt sadarbību ar NVO, tai skaitā ar Stendes jauniešu klubu. 5. Citi sasniegumi (iestādei svarīgais, specifiskais) Izglītojamo sasniegumi Talsu novada mācību priekšmetu olimpiādēs 2010./2011.m.g. Izglītības iestāde veicina un stimulē izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs. Aizvadītajā mācību gadā Talsu novadā rīkotajās olimpiādēs (matemātikā 4. -8.klasei, bioloăijā-9.klasei, informātikā 5.-7.klasei, latviešu valodā un literatūrā- 4. un 9.klasei, ăeogrāfijā- 8.klasei, vizuālajā mākslā, angĝu valodā -8 un 4.klasei) veiksmīgi piedalījās 17 izglītojamie. Stiprās puses Olimpiādēs izglītojamo vērtējumi ir stabili un adekvāti, pārsvarā optimālā līmenī. Rosināt izglītojamos aktīvāk piedalīties novada rīkotajās olimpiādēs. Pedagogiem prasmīgāk plānot mācību darbu stundās, lai atrastu vairāk laika darbam ar talantīgajiem izglītojamiem. 6.Turpmākā attīstība(balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem) Piesaistīt izglītojamos izglītības iestādei, popularizējot sabiedrībā notikumus iestādē, izmantojot mēdiju iespējas( izglītības iestādes mājas lapas izveide), meklējot īpašus un jaunus izglītības piedāvājumus, formas(eksterni, jaunas interešu izglītības vai mācību programmas, sporta zāles būvniecība). Pedagogu labās prakses piemēru popularizēšana savu kolēău vidū, demonstrējot tos vecākiem un citiem pedagogiem.
Mācību darba metožu dažādošana, iespēju piedāvāšana izglītojamiem, izmantojot sadarbību ar Talsu un Sabiles sporta centriem, ledus halli, Sabiles vidusskolas dabas zinību kabinetu. Pilnveidot darbu ar talantīgajiem izglītojamiem, veidot un analizēt izglītojamo attīstības dinamiku, lai celtu katra izglītojamā individuālos sasniegumus. Mācīšanās prasmju un motivācijas atbalsts izglītojamiem. Izglītības iestādes fiziskās vides estētiska uzlabošana, modernizēšana. Iestādes iekšējās darba kārtības un disciplīnas uzlabošana izglītojamo un personāla vidū. Panākt bibliotekāra, direktora vietnieks audzināšanas un ārpusstundu jomā, medicīnas darbinieka štata vietu nodrošinājumu izglītības iestādes pilnvērtīgai darbībai. Iestādes vadītājs: Iveta Freimane