Līvānu novada dome Līvānu 2. vidusskola Reģ. Nr. 4213900387 Rīgas ielā 113/117, Līvānos, Līvānu novadā, LV-5316, tālr.65307660, e-pasts:livanu2vsk@livani.lv LĪVĀNU 2. VIDUSSKOLAS PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS 06.09.2013. 1
SATURS 1. Vispārīgs Līvānu 2. vidusskolas raksturojums... 3 2. Iestādes darbības pamatmērķi un uzdevumi (iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti)... 4 3. Iepriekšējās vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde... 6 4. Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos... 9 5.Citi sasniegumi (iestādei svarīgais, specifiskais)... 45 6. Turpmākā attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem)... 54 2
1. Vispārīgs Līvānu 2. vidusskolas raksturojums Līvānu 2. vidusskola ir Līvānu novada pašvaldības dibināta mācību iestāde. Atrodas Līvānos, Rīgas ielā 113/117. Skolas vēstures pirmsākumi saistās ar 1854.gadu. Skola vairākkārt ir mainījusi savu nosaukumu, no 1951.gada skola iegūst nosaukumu Līvānu 2. vidusskola. 2012.gada februārī skola nosvinēja 60 gadu jubilejas pasākumu, kurš pulcēja skolas absolventus, darbiniekus un ciemiņus. Ir izveidots skolas vēstures muzejs, kura veidošanā un papildināšanā piedalās izglītojamie. Skolā pārsvarā mācās Līvānu pilsētas izglītojamie. Skolai ir izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldību, citām mācību iestādēm, kultūras centru un Sociālo dienestu. Skola īsteno 3 izglītības programmas: - Mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, kods 0101 11 21, licences numurs V 6399, izdota 2013.gada 14. maijā. - Pamatizglītības mazākumtautību programmu, kods 2101 11 21, licences numurs V 6400, izdota 2013.gada 14. maijā. - Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu, kods 3101 30 21, licences numurs V 6401, izdota 2013.gada 14. maijā. Skolas darbu nodrošina 28 pedagogi un 22 tehniskie darbinieki. Ar augstāko pedagoģisko izglītību 28 pedagogi, no tiem 10 maģistri, viens mācās doktorantūrā. Pedagogi regulāri paaugstina savu pedagoģisko kvalifikāciju. ESF projektā Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos novērtējumu ieguvuši 20 pedagogi: 2 4. pakāpe; 4 2. pakāpe; 13 3. pakāpe; 1. - 1. pakāpe. Pedagogu sadalījums pēc pedagoģiskā stāža Stāžs Līdz 5 5-10 11-20 21-30 vairāk kā 30 Pedagogu skaits 4 0 5 9 10 Pedagogu sadalījums pēc vecuma Vecums Līdz 30 30-39 40-49 50-59 60 un vairāk Pedagogu skaits 3 1 8 13 3 Izglītojamo skaits pa klasēm Mācību gads 1.-4.kl. 5.-6.kl. 7. 9.kl. 10.-12.kl. Kopā 5.-6. gad. 2008./ 2009. 4/86 2/41 4/80 4/68 14/275 26 2009./2010. 4/87 2/36 4/80 4/68 14/271 27 2010./2011. 5/89 2/45 3/55 5/66 15/255 18 2011./2012. 6/104 2/39 3/59 4/62 15/264 14 2012./ 2013. 5/93 2/32 3/54 4/53 14/232 18 2013./ 2014. 5/96 2/42 3/54 3/39 13/231 20 3
Skolas īpašie piedāvājumi Skola ir vienīgā novada skola, kura piedāvā mazākumtautību izglītības programmas. Skolā pieejami psihologa, logopēda, sociālā pedagoga, skolas māsas pakalpojumi. Visi izglītojamie no 3. līdz 9. klasei un pirmsskolas grupas bērni saņem bezmaksas siltas pusdienas, ko apmaksā pašvaldība. 1. un 2. klases izglītojamie saņem valsts apmaksātas bezmaksas pusdienas. No 2013. gada 1. septembra skolā tiek ieviesta e-klase. Bezvadu internets. Daudzveidīga interešu izglītība, angļu valodas fakultatīvs no 1.klases. Pagarinātā dienas grupa 1.-4. klašu izglītojamajiem. Skolā ir bibliotēka un arī ir iespēja izmantot Līvānu novada centrālās bibliotēkas piedāvātos resursus. 2. Iestādes darbības pamatmērķi un uzdevumi (iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti) Mērķis ir izveidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts pamatizglītības un valsts vidējās izglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanu. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša darbība. Skolas uzdevumi ir: 1. Īstenot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, to mērķus un uzdevumus. 2. Izvēlēties mērķtiecīgas un mūsdienīgas izglītošanas darba metodes un formas. 3. Nodrošināt iespēju kvalitatīvi apgūt pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību. 4. Sadarboties ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu un veicinātu pozitīvu izglītojošo darbu, kvalitatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību izglītības programmu mērķu sasniegšanā. 5. Racionāli izmantot izglītības procesa nodrošināšanai piešķirtos finanšu līdzekļus. 6. Īstenot interešu izglītības programmas. Izvirzītās prioritātes un to īstenošana 2.1. Pamatjomā Mācību saturs PRIORITĀTES 2.1.1.Mācību satura un sasniegto rezultātu kvalitatīva plānošana atbilstoši mācību priekšmetu standarta prasībām. Katram mācību priekšmetam katrā klašu grupā ir izstrādāts un saskaņots detalizēts mācību satura apguves tematiskais plāns, kas nosaka konkrēto pārbaudāmās standarta prasības, valodas lietojumu, vērtēšanas formas un veidnes, plānotos pārbaudes darbus un rezerves stundas. 2.1.2 Vispārējās vidējās, pamatizglītības un pirmsskolas programmu licencēšana Izglītības programmas licencētas 2013.gadā 2.2. Pamatjoma Mācīšana un mācīšanās PRIORITĀTE 2.2.1. Mācīšanās procesa kvalitātes pilnveidošana, izmantojot daudzveidīgas mācīšanās un vērtēšanas metodes un paņēmienus standarta prasmju efektīvai apguvei. Pedagogi izmanto daudzveidīgas darba metodes un mācību tehniskos līdzekļus mācīšanās motivācijas veicināšanai. Pilnveidota izglītojamo sasniegumu vērtēšanas sistēma. Ar izglītojamajiem, kuriem ir nepietiekams zināšanu līmenis, tiek plānots individuāls darbs konsultāciju laikā, kā dēļ mācību sasniegumi ir uzlabojušies. 2.3. Pamatjoma Skolēnu sasniegumi 4
PRIORITĀTES 2.3.1. Izglītojamo sasniegumu dinamikas izpēte ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbos. Balstoties uz ārējiem normatīvajiem dokumentiem, tika veikti grozījumi izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība. Ir apkopota un pieejama informācija par izglītojamo sasniegumiem ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbos. 2.4. Pamatjoma Atbalsts skolēniem PRIORITĀTES 2.4.1. Atbalsta karjeras izvēlē un darbības programmas ieviešanā. Izstrādāta karjeras izglītības programma. 2.4.2. Atbalsts izglītojamajiem, kuriem ir grūtības mācībās un stundu kavējumi. Sadarbība ar sociālajiem dienestiem izglītojamo sociālo problēmu risināšanā. Nodrošināts daudzveidīgs atbalsts izglītojamajiem, kuriem ir grūtības mācībās. 2.5. Pamatjoma Skolas vide PRIORITĀTES 2.5.1. Skolas apkārtnes sakārtošana un aktu zāles korpusa renovācija. 2010.gadā veikta skolas siltināšana. 2012. gadā veikta skolas apkārtnes labiekārtošana 2013. gadā veikta aktu zāles renovācija. 2013. gadā veikts ēdamzāles remonts. 2.6. Pamatjoma Resursi PRIORITĀTES 2.6.1 Informācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas paplašināšana mācību un audzināšanas procesā Ieviests elektroniskais žurnāls e-klase. Visos mācību kabinetos pieejams interneta pieslēgums un dators. Kabineti aprīkoti ar modernām tehnoloģijām. 2.7.Pamatjoma Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana PRIORITĀTE 2.7.1. Skolas visu pamatjomu detalizēta izvērtēšana Veikta skolas darba pamatjomu izvērtēšana. Izvērtēšanas procesā iesaistīti skolas pedagogi, darbinieki, izglītojamie, Skolas padome. 5
3. Iepriekšējās vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde Rekomendācijas: 1. Attīstīt skolotāju prasmes moderno tehnoloģiju izmantošanā mācību stundās. 2008. -2010.gads 2011./2012.m.g. 2012./ 2013.m.g. Pasākumi Pasākumi Pasākumi Līdzdalība ESF projektā Apmeklēti kursi Apmeklēti kursi: Pedagogu konkurētspējas Interaktīvo tehnoloģiju Interaktīvās tāfeles rīki veicināšana izglītības risinājumu un elektronisko mācību materiālu sistēmas optimizācijas mācību materiālu sagatavošanai. (16 apstākļos. (20 skolotāji). komplektu efektīva skolotāji). Datorzinību mācīšana izmantošana latviešu valodā Matemātika virtuālajā vispārējas pamatizglītības un literatūrā 7.,8., 9. klasē. vidē (2 skolotāji). pakāpē (1 skolotājs). (Skolotājs-multiplikators G. Tehnoloģiju izmantošana Prasmju pilnveide darbam Pauniņa + 10 pedagogi). individualizēta un ar interaktīvo karšu sistēmu Līdzdalība ESF projektā personas procesa IS Baltija 2 versija skolā. Pedagogu konkurētspējas veicināšana. (1 skolotājs). (1 skolotājs). veicināšana izglītības Kompetenču pilnveide sistēmas optimizācijas Starptautiskā konference apstākļos. (2 skolotāji). Latvijas Tehnoloģiju Daudzfunkcionāla skolas ekspozīcija 2012. (10 servera ar Moode vidi skolotāji apmācīti strādāt ar izveidi. (1 skolotājs). jaunajām iegādātajām ECDL kursi. (1 skolotājs). informācijas tehnoloģijām (interaktīvā tāfele, multimediju projektors, dokumentu kamera). 2. Pilnveidot skolēnu sasniegumu vērtēšanas sistēmu. 2008. -2010.gads 2011./2012.m.g. 2012./ 2013.m.g. Pasākumi Pasākumi Pasākumi Apmeklēti metodiskie Apmeklēti metodiskie Metodisko komisiju semināri par vērtēšanas semināri par vērtēšanas sanāksmēs tika aktualizēti sistēmas pilnveidi, sistēmas pilnveidi. Notika vērtēšanas sistēmas pamatojoties uz Ministru pedagoģiskās padomes principi saskaņā ar kabineta 2008. gada 2. sēde, kurā tika pārskatīti grozījumiem MK septembra noteikumiem Nr. vērtēšanas paņēmieni. noteikumos. Skolotāji 715. papildināja pārbaudes Dažos priekšmetos darbu materiālus. izstrādāti pārbaudes darbi ar vērtēšanas kritērijiem. 6
3. Izveidot vienotu programmu karjeras izvēles darbam. 2008. -2010.gads 2011./2012.m.g. 2012./ 2013.m.g. Pasākumi Pasākumi Pasākumi Apmeklēti tālākizglītības Piedalīšanās: Projekts Atbalsta kursi Pedagogu Tehniskās jaunrades dienās, pasākumu īstenošana profesionālo kompetenču ZPD konkursos. sociālās atstumtības pilnveide karjeras izglītībā Jaunais finanšu eksperts riskam pakļautajiem (72.st.) 2008. gadā. (4 2012 konkurss bērniem un jauniešiem skolotāji). EXperiments Latvenergo. Līvānu novada skolās Izstrādāts karjeras izvēles Izveidota vienota ekskursijas uz mācību programmas projekts. programma karjeras izvēles iestādēm. Papildināta videotēka darbam. Radoša darbnīca Jauniešu Mana karjera manās Ekskursiju organizēšana. iespējas Eiropas Pilsoņu rokās. Biznesa klubiņš ( skolotāja gada (2013) ietvaros Saņemti metodiskie līdzekļi J. Golubeva). Sabiedrības integrācijas karjeras izglītībā. Skolēnu Mācību fonds. Ēnu dienas, Mācību firmas Uzņēmumu piedalīšanās Augstskolu un koledžu darbs. Ziemassvētku gadatirgos, prezentācijas savu Sadarbības pasākumi ar Starptautiskajos SMU mācību iestāžu reklāma dažādām Latvijas vidusskolēniem augstskolām, arodskolām. Izstādes Skola 2010 apmeklēšana. Skolēnu Mācību Uzņēmumu gadatirgus (skolotāja J. Golubeva Gada labākais skolotājs ekonomikā 2010 ). festivālos. Atklāto dienu apmeklējumi augstskolās un koledžās. 4. Turpināt darbu pie skolas apkārtnes sakārtošanas un aktu zāles korpusa rekonstrukcijas pasākumiem. 2008. -2010.gads 2011./2012.m.g. 2012./ 2013.m.g. Pasākumi Pasākumi Pasākumi Līvānu skolu stadiona Izstrādāts projekts skolas rekonstrukcija 2008.g. aktu zāles renovācijai. Logu Līvānu novada kultūras nomaiņa aktu zālē. centra ēkas rekonstrukcija Skolas 60 gadu jubileja. 2008.g. (ERAF projekts). Skolas muzeja ekspozīcijas Izpildīti ERAF projekta pilnveidošana. Līvānu pašvaldības energoefektivitātes paaugstināšana. Nosacījumi siltināšana, novada ēku (fasāžu skolas 7 Februāra mēnesī noslēdzās aktu zāles renovācijas darbi. Tika veikti skolas apkārtnes uzlabošanas darbi; nobruģēts celiņš pie centrālās ieejas skolā, nomainīts asfalta segums trotuāram un ierīkota gājēju pāreja. Tika uzstādīti ietves nožogojumi, lai izglītojamie ielu varētu
apkārtnes labiekārtošana. šķērsot tikai pa gājēju pāreju. 5. Apgādāt mācību kabinetus ar mūsdienīgu aprīkojumu un mēbelēm. 2008. -2010.gads 2011./2012.m.g. 2012./ 2013.m.g. Pasākumi Pasākumi Pasākumi Izstrādāts un pabeigts Skola turpina darbu mācību Iekārtots mācību kabinets projekts Kvalitatīvai kabinetu labiekārtošanā, sākumskolā 1. klasei un dabaszinātņu apguvei iepērkot jaunus IT resursus pagarinātās dienas grupas atbilstošas materiālās bāzes (datori, projektori), nodarbībām. nodrošināšana Līvānu televizori, DVD atskaņotāji 2.vidusskolā. un mēbeles. Mūsdienīgu aprīkojumu ESF projekta piešķirto iegādāti interaktīvā tāfele, iekārtu, piederumu, 2 multimēdiju projektori, aprīkojuma, tehnoloģiju dokumentu kamera, 12 aprobācija. datorkomplekti, 2 DVD atskaņotāji, skaneris, 2 kodoskopi, 2 radiomikrofoni, televizors, printeris, digitālais fotoaparāts, datorprogrammas (licencētas). Mēbeles klases mēbeles, 2 klases tāfeles, batuts, volejbola stabi ar ligzdām. 2010. gadā izremontēts un aprīkots ar jaunām mūsdienu tehnoloģijām latviešu valodas kabinets. Iegādāti datori, projektori. 8
4. Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos Pamatojumu iegūšanas metodes un dokumentālā bāze Skolas izvirzīto prioritāšu izpildes izvērtējums un pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošana balstās uz: anketēšanu - izglītojamo anketēšana (8.- 12.klašu izglītojamie) 74 izglītojamie - pedagogu anketēšanu un aptauju mācību sasniegumu analīzi - valsts pārbaudes darbu rezultāti - ikdienas mācību darba sasniegumi dokumentu analīzi - skolas licencētās izglītības programmas - metodisko komisiju darba plāni un protokoli - izglītojamo pašpārvaldes sapulču protokoli - skolas nolikums - skolas budžets - amatu apraksti - mācību priekšmetu vielas sadales plānojums - klašu audzinātāju darba plāni - klases audzinātāju stundu vērojumu lapas, metodiskie materiāli - skolotāju tālākizglītības uzskaites dati - mācību stundu vērošanas lapas - pedagoģiskās padomes sēžu protokoli - iekšējās kontroles materiāli un to analīze - Iekšējās kārtības noteikumi izglītojamajiem - darba kārtības noteikumi - projektu darba materiāli - olimpiāžu un konkursu rezultāti. - drošības noteikumi - izglītojamo pašpārvaldes sapulču protokoli - pedagogu pašvērtējumi - skolas attīstības plāns, skolas darba plāni mācību gadam - atbalsta personāla darba materiāli, darba grafiki. JOMA - 1. MĀCĪBU SATURS Kritērijs - 1.1. Iestādes īstenotās izglītības programmas 1.1.1 Izglītības iestādes īstenoto izglītības programmu atbilstība normatīvajām prasībām 1.1.2 Izglītības programmu īstenošanas plānošana 1.1.3 Izglītības programmu satura pilnveide Skola īsteno trīs licencētas izglītības paraugprogrammas: - Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, kods 0101 11 21, licences numurs V 6399, izdota 2013.gada 14.maijā. - Pamatizglītības mazākumtautību programmu, kods 2101 11 21, licences numurs V 6400, izdota 2013.gada 14.maijā. - Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu, kods 3101 30 21, licences numurs V 6401, izdota 2013.gada 14.maijā. 9
Regulāri skola seko līdzi veiktajiem grozījumiem Mazākumtautību pamatizglītības programmas paraugā, Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas paraugā un Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmas paraugā. Klašu audzinātāji darbu plāno pēc skolas izstrādātās Audzināšanas darba programmas, kas atbilst licencētajai izglītības programmai. Visi skolotāji ir iepazīstināti ar Izglītības programmām, to apliecinājuši ar parakstu. Skolas vadība koordinē darbu izglītības programmu īstenošanā: nodrošina konsultācijas, nepieciešamo informāciju un resursus. Pamatojoties uz Izglītības likuma 34.panta otro daļu, skolas direktore ir izdevusi rīkojumu, kurā apstiprinātas skolotāju izvēlētās mācību priekšmetu programmas, realizējot Pamatizglītības mazākumtautību programmu un Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu. Lielākā daļa skolotāju strādā pēc Valsts izglītības satura centra piedāvātajām mācību priekšmetu paraugprogrammām. 7.- 9.klasēs tiek izmantoti Valsts izglītības satura centra Eiropas sociālā fonda projekta Dabaszinātnes un matemātika mācību materiāli un programmas. Ir izstrādātas un ar direktores rīkojumu apstiprinātas veidlapas mācību priekšmeta satura tēmu sadalījumam. Skolotāji savu darbu mācību satura īstenošanai plāno visam mācību gadam, aizpildot veidlapas. Nepieciešamības gadījumā skolotāji mācību vielas plānojumā veic korekcijas. Stundu sadalījums pa tēmām atbilst ierakstiem žurnālā. Skolotāji pārdomāti plāno katras tēmas apguvei paredzēto laiku. 82% izglītojamo atzīst, ka katras tēmas apguvei paredzētais laiks ir pietiekams, lai spētu apgūt paredzēto materiālu. Mācību priekšmetu stundu saraksts ir apstiprināts un atbilst licencētajām izglītības programmām. Ir ievērota izglītojamo slodze atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām. Nepieciešamības gadījumā izmaiņas mācību priekšmetu stundu sarakstā tiek veiktas savlaicīgi, tās tiek izliktas pie ziņojumu dēļa. Mācību darbam nepieciešamo literatūru nodrošina skolas bibliotēkas fonds. Mācību grāmatu iegāde tiek plānota metodiskajās komisijās, to iegādi organizē skolas bibliotekārs. Izglītojamie ar mācību grāmatām un citiem mācību līdzekļiem tiek nodrošināti visos mācību priekšmetos. Mācību literatūras saraksts tiek apstiprināts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nepieciešamības gadījumā tiek veiktas izmaiņas. Mācību grāmatu fonds tiek papildināts katru gadu. Skola abonē preses izdevumus, ar kuriem lasītavā iespējas iepazīties gan izglītojamajiem, gan skolas darbiniekiem. Par jaunumiem skolas bibliotēkā bibliotekārs regulāri pedagogus informē pedagoģiskās padomes sēdēs vai metodisko komisiju sanāksmēs. Skolotāji izprot mācāmā priekšmeta standartā noteiktos mērķus un uzdevumus, zina priekšmeta obligāto saturu. Skolas vadība ir pārrunājusi standarta saturu un prasības ar mācību priekšmetu skolotājiem. Skolotāji savos pašvērtējumos atzīst, ka viņu pedagoģiskā kvalifikācija ir augsta, ka viņi pārzina sava mācību priekšmeta standarta prasības. Skolas vadība koordinē darbu mācību priekšmetu programmu izvēlē: nodrošina skolotājiem konsultācijas, nepieciešamo informāciju un resursus. Metodiskajās komisijās tiek apspriesta un saskaņota mācību priekšmetu programmu izvēle. Apspriedēs pie vadības tiek analizēts jautājums par darba individualizāciju izglītojamajiem ar grūtībām mācībās un talantīgajiem izglītojamajiem. Jautājums par atbilstošu mācību metožu un mācību līdzekļu, grāmatu izvēli tiek skatīts metodisko komisiju sanāksmēs un pedagoģiskās padomes sēdēs. Skolotāji saskaņā ar skolas direktores apstiprinātu individuālo konsultāciju grafiku sniedz izglītojamajiem nepieciešamās konsultācijas, lai sagatavotos formatīvajiem un summatīvajiem pārbaudes darbiem, valsts pārbaudes darbiem, uzlabotu rezultātus, strādātu ar talantīgajiem izglītojamajiem (gatavojoties mācību priekšmetu olimpiādēm, konkursiem, padziļināti apgūstot tēmu). Skolas vadība un pedagogi veiksmīgi sadarbojas mācību priekšmetu programmu pilnveidē. 10
Tālākās attīstības vajadzības - Pilnveidot un nodrošināt pamatizglītības mācību priekšmetu standartu efektīvu realizāciju un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartu realizāciju. - Nodrošināt detalizēta mācību satura apguves tematiskā plānojuma kvalitāti, veicinot mācību priekšmetu skolotāju sadarbību vienas izglītības jomas ietvaros. Vērtējums: ļoti labi JOMA 2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS Kritērijs- 2.1. Mācīšanas kvalitāte 2.1.1. Mācību stundas kvalitātes vērtēšana 2.1.2. Mācību stundas organizācija 2.1.3. Mācību metožu izvēle 2.1.4. Pedagogu un izglītojamo dialogs Saskaņā ar iekšējās pārraudzības plānu tiek veikta mācību stundu vērošana un analīze. Pārraudzības plāns tiek sastādīts I un II mācību semestrim, nepieciešamības gadījumā veiktas korekcijas. Stundu vērošana galvenokārt tiek veikta klasēs, kur ir valsts pārbaudes darbi (3., 6., 9. un 12.klase). Gandrīz visi skolotāji ierakstus klases žurnālā veic regulāri un atbilstoši prasībām. Klases žurnālu aizpildīšana tiek uzraudzīta, analizēta pedagogu sanāksmēs. Vēroto stundu materiāli liecina, ka apgūstot jaunu mācību vielu, lielākā daļa skolotāju plāno trīs posmu stundas- ierosināšana, apjēgšana, refleksija. Lai efektīvāk sasniegtu stundā plānoto rezultātu, mācību metodes tiek variētas, ievērota pakāpenība, pēctecība. Lielākā daļa skolotāju mutiski informē izglītojamos par plānoto rezultātu. No 2013. gada septembra mēneša skolā tiek ieviesta e-klase. Mācību procesā pedagogi izmanto daudzveidīgas mācību metodes un paņēmienus atbilstoši izglītojamo vecumam, mācību priekšmeta specifikai, saturam. Skolotāji veiksmīgi izmanto vārdiskās metodes (stāstījums, dialogs, diskusija, situāciju analīze, izspēle, prognozēšanu), uzskates metodi (demonstrēšana, vizualizēšana), darbu ar tekstu (lasīšana ar izpratni, pierakstu, shēmu veidošana, atbildes uz jautājumiem), pētījumu veikšanu, projektu izstrādi u.c. Pārrunājot ar skolotājiem vērotās stundas, lielākā daļa atzīst, ka efektīvākas stundas izdodas, pielietojot interaktīvās mācīšanās metodes (grupu un pāru darbu, prāta vētras u.c.), kā arī praktiskās nodarbības, informāciju tehnoloģiju izmantošana mācību procesā. Daļa pedagogu piedāvā izglītojamajiem uzdevumus, kas attīsta novērošanas prasmes un pētniecisko darbību. Pedagoģiskās padomes sēdē skolotāji ir kopīgi vienojušies par prasmēm, kuru pilnveide un lietošana notiek mācību priekšmetos regulāri. Tā ir prasme formulēt uzdevuma noteikumus saviem vārdiem, pašanalīzes prasme, prasme izmantot dažāda veida informāciju, sava darba rezultātu prezentēšanas prasme, kas veicina starppriekšmetu saikni. Izglītojamajiem ar mācīšanās grūtībām ir iespējas izmantot atgādnes mācību satura izpratnei. Matemātikas, dabaszinību, vēstures, angļu valodas, latviešu valodas, krievu valodas, sākumskolas, ģeogrāfijas kabineti ir aprīkoti ar jaunākajām tehnoloģijām, sadarbojoties ar kolēģiem, tās ir pieejamas ikvienam pedagogam. Mājas darbi ir mērķtiecīgi, vairumā gadījumu ir optimāli un sabalansēti starp dažādiem mācību priekšmetiem. Mājas darbu formas ir daudzveidīgas. 93% izglītojamo uzskata, ka uzdotie mājas darbi vienmēr ir lietderīgi un palīdz apgūt mācību vielu. 84% izglītojamo atzīst, ka skolotāji vienmēr izskaidro prasības mājas darbu veikšanai. Visi pedagogi mācību priekšmetu standarta īstenošanā vērību pievērš mācību satura saiknei ar reālo dzīvi. Mācību saturā integrē karjeras, vides izglītības un drošības jautājumus, vērtībizglītību. Mācību procesa ietvaros skolotāji organizē izglītojošas ekskursijas (muzeju, izstāžu, teātru u.c. apmeklējumi). Pēc iespējas tiek plānotas mācību ekskursijas. Skola regulāri tiek organizētas mācību priekšmetu nedēļas. Projektu darba pētījumu tēmas ir plānotas tā, lai būtu saikne ar reālo dzīvi. 11
Skolotāju skaidrojumi un stāstījumi ir piemēroti mācāmajai tēmai, atbilstoši vecumposmam. Lielākā daļa skolotāju stundas gaitā pievērš uzmanību darba mērķu un uzdevumu skaidrojumam, mācāmā satura saistībai ar iepriekš mācīto. Stundu vērošanas lapās skolotāju un izglītojamo sadarbība vērtēta ar pozitīvu sadarbību raksturojošiem vārdiemlabvēlīga, rosinoša. Mācīšanās procesā lielākā daļa pedagogu veiksmīgi veido dialogu ar izglītojamajiem, rosina izglītojamos izteikt savu viedokli, secināt un pieņemt lēmumus, veido pozitīvu attieksmi mācību darbam. Jautājumus un atbildes kā vienu no metodēm izmanto katrs skolotājs. Skolotāji rūpējas par emocionālo drošības sajūtu, lai izglītojamais nebaidītos kļūdīties. Gandrīz visu apmeklēto stundu vērojumu lapās ir atzīmēta pozitīva skolotāju un izglītojamo saskarsme un mācību saturam atbilstošs dialogs. Tālākās attīstības vajadzības: - Aktivizēt izglītojamo mācīšanās procesu, izmantojot darbā daudzveidīgas mācību metodes standarta prasmju efektīvai apguvei. Vērtējums: labi Kritērijs- 2.2. Mācīšanās kvalitāte 2.2.1. Izglītojamo mācīšanās darba organizēšana 2.2.2. Izglītojamo līdzdalība un sadarbība mācību procesā Lielākā daļa izglītojamo zina un saprot mācību darbam izvirzītās prasības. Par mācību darbam izvirzītajām prasībām vecāki tiek informēti vecāku sapulcēs, nepieciešamības gadījumā individuālās sarunās ar klases audzinātāju, mācību priekšmetu skolotāju, administrāciju. Lielākā daļa skolotāju mērķtiecīgi atklāj zināšanu, prasmju un iemaņu lietderību tālākajai dzīvei. Gandrīz visos mācību priekšmetu izglītojamie izvērtē savu ikdienas mācību darbu. Izglītojamie tiek rosināti veikt arī savstarpējo vērtējumu. Izglītojamajiem ir pieejami bibliotēkas pakalpojumi. Ne visi izglītojamie efektīvi prot izmantot skolas piedāvātās iespējas (bibliotēku, datorklasi, pagarināto dienas grupu (1.-4.kl)). Skolotāji atzīst, ka ne visi izglītojamie strādā atbilstoši savām spējām. Ir izglītojamie, kuriem ir grūti koncentrēties mācību darbam, zema motivācija, mācīšanās traucējumi. Skolotāji individuālās sarunās ar izglītojamo, nepieciešamības gadījumā arī ar vecākiem, veic mācību sasniegumu uzlabošanas plānošanu. Ne vienmēr plānotais tiek realizēts līdz galam. Arī katrā mācību priekšmetā ir izglītojamo (ar mācību grūtībām) uzskaites lapa, kurā tiek apzināti mācību grūtību iemesli un plānota tālākā skolotāja sadarbība ar izglītojamo stundas un ārpusstundu darbā. Daļa izglītojamo droši un prasmīgi savu darbu prezentē klases kolektīvam. Ir izglītojamie, kuri aktīvi iesaistās dažādu, ar mācību procesu saistītu konkursu, pasākumu organizēšanā, piemēram, iesaistās dažādu radošu darbu izveidē: gan fizikā, gan matemātikā, gan komerczinībās. Visiem izglītojamajiem ir iespējas piedalīties ar saviem radošajiem darbiem skolas izstādēs un konkursos, to apliecina 99% aptaujāto izglītojamo. Lielākā daļa izglītojamo atbalsta un līdzdarbojas skolas rīkotajos konkursos un izstādēs. 67% izglītojamiem ir pozitīva attieksme pret mācīšanās procesu. Lielākā daļa izglītojamo rūpējas par savu darba vietu, mācību materiāliem. Ir izglītojamie, kuri ar saviem darbiem veiksmīgi piedalās ārpusskolas konkursos. Skolā ir izstrādāta kārtība Kārtība, kādā tiek informēti vecāki, ja izglītojamie bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi. Izglītojamo mācību stundu kavējumu zīmes reģistrē klases audzinātājs. Lielākā daļa izglītojamo bez attaisnojoša iemesla skolu nekavē, bet izglītojamie, kuri kavē mācību stundas, ir sociālā pedagoga uzraudzībā. Daļa izglītojamo prot aizstāvēt un pamatot savu viedokli, analizēt, secināt, pieņemt lēmumus. 93 % izglītojamo labprāt strādā grupu darbu. Ir izglītojamie, kuri iesaistās kopīgu mācību projektu izstrādē, piemēram, projektu nedēļas darbā, pētniecisko darbu izstrādē, biznesa ideju izstrādē un īstenošanā. 12
Tālākās attīstības vajadzības - Jāpilnveido izglītojamajos prasme patstāvīgi mērķtiecīgāk izmantot interneta, bibliotēkas un citus resursus mācīšanās procesā (patstāvīgu darbu, pētījumu, referātu veikšanā). - Nodrošināt adekvātu un objektīvu izglītojamo zināšanu un prasmju vērtējumu. Vērtējums: labi Kritērijs- 2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa 2.3.1. Vērtēšanas metodes un vērtēšanas kvalitāte 2.3.2. Vērtējumu uzskaite un vērtējumu analīzes rezultātu izmantošana Skolā, balstoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, ir izstrādāta Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, ar kuru ir iepazīstināti izglītojamie un vecāki. Skolā ir noteikts minimālo vērtējumu skaits mācību priekšmetā katrā semestrī. Visi skolotāji savā darbā izmanto formatīvo un summatīvo vērtēšanu. Skolotāji apspriedēs pie vadības tiek iepazīstināti ar aktuālāko mācību sasniegumu vērtēšanā. Daļa skolotāju formatīvās vērtēšanas rezultātus veiksmīgi izmanto turpmākajai mācību darba plānošanai. Izglītojamie ir informēti par pārbaudes darbu veikšanai izvirzītajām prasībām un vērtēšanas kritērijiem. Gandrīz visi skolotāji temata nobeiguma darbā iekļauj uzdevumus no visiem trim izziņas līmeņiem: reproduktīvā, interpretējošā un produktīvā. Humanitārajos mācību priekšmetos tā ir runātprasme, rakstītprasme, lasītprasme, klausīties prasme. Katra temata nobeiguma darbi veidoti tā, lai to varētu vērtēt 10 ballu skalā. Lielākajā daļā mācību priekšmetu vērtēšana ir sistemātiska. Izglītojamo ikdienas darba un pārbaudes darbu vērtējumi tiek ielikti žurnālā un izglītojamo dienasgrāmatās. Katru nedēļu izglītojamo vecāki saņem sekmju un kavējumu izrakstus no žurnāla. Regulāri notiek darbs ar izglītojamajiem, kuri nav apguvuši pietiekamā līmenī mācību priekšmetu standartu kādā no priekšmetiem, šādā gadījumā notiek pārrunas ar izglītojamajiem, informēti vecāki, plānota tālākā darbība mācību rezultātu uzlabošanai. Galvenokārt tas ir darbs individuālo konsultāciju laikā. Katra gada noslēgumā visu mācību priekšmetu skolotāji veic mācību darba analīzi (apguves līmeņi procentos katrā klasē), kā arī nosaka stiprās un vājās puses, izvirza priekšlikumus turpmākajam darbam. Katrā mācību priekšmetā ir apzināti izglītojamie ar mācību grūtībām ( izteikti priekšlikumi skolotāja un izglītojamā sadarbībai mācību stundu un ārpusstundu laikā). Izliekot mācību semestra vērtējumu visi skolotāji ņem vērā pārbaudes darba rezultātus un ikdienas mācību sasniegumus. Tālākās attīstības vajadzības - Turpināt radoši organizēt mācību darbu, lai sasniegtu augstāka līmeņa mācību rezultātus. Vērtējums: labi IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā Skolā ir noteikta kārtība izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā, uzskaitē, analīzē un datu glabāšanā. Mācību gada beigās mācību priekšmetu skolotāji iesniedz statistisku atskaiti un analīzi par izglītojamo sasniegumiem. Tiek analizēti sasniegumi katrā mācību priekšmetā, dodot iespēju katram skolotājam izvirzīt darba uzdevumus atbalsta sniegšanai izglītojamajiem, kā arī apzināt stiprās puses. Mācību sasniegumi tiek analizēti pedagoģiskās padomes sēdēs, apspriedēs pie vadības, par galveno mērķi izvirzot ikdienas mācību procesa un sasniegumu uzlabošanu. 13
Izglītojamo sasniegumi ikdienas mācību darba 2012./2013. m.g. Kl. Mācību priekšmets Skolotājs Izgl. sk. Nepietieka ms līmenis, 1-3 balles Pieteikams līmenis, 4-5 balles Optimāls līmenis, 6-8 balles Augsts līmenis, 9-10 balles 7 Bioloģija T.Bogdanova 23 0 0% 4 17,39% 15 65,22% 4 17,39% 8 Bioloģija T.Bogdanova 19 0 0% 14 73,68% 4 21,05% 1 5,26% 9 Bioloģija T.Bogdanova 12 0 0% 1 8,33% 8 66,67% 3 25,00% 10 Bioloģija T.Bogdanova 15 0 0% 8 53,33% 6 40,00% 1 6,67% 11 Bioloģija S.Baufale 14 0 0% 4 28,57% 10 71,43% 0 0% 12a Bioloģija S.Baufale 11 0 0% 1 9,09% 2 18,18% 8 72,73% 12b Bioloģija S.Baufale 8 0 0% 4 50,00% 4 50,00% 0 0% 1 Dabaszinības O.Rozenšteine 15 0 0% 6 40,00% 6 40,00% 3 20,00% 2 Dabaszinības F.Alika 22 0 0% 5 22,73% 13 59,09% 4 18,18% 3a Dabaszinības S.Možajeva 17 0 0% 2 11,76% 10 58,82% 5 29,41% 3b Dabaszinības T.Piskunova 17 0 0% 0 0% 14 82,35% 3 17,65% 4 Dabaszinības L.Lipinika 20 0 0% 3 15,00% 16 80,00% 1 5,00% 5 Dabaszinības S.Puntuze 22 0 0% 10 45,45% 10 45,45% 2 9,09% 6 Dabaszinības S.Puntuze 12 0 0% 5 41,67% 7 58,33% 0 0% 10 Ekonomika J.Golubeva 15 0 0% 11 73,33% 4 26,67% 0 0% 11 Ekonomika J.Golubeva 14 0 0% 7 50,00% 7 50,00% 0 0% 12a Ekonomika J.Golubeva 11 0 0% 0 0% 8 72,73% 3 27,27% 12b Ekonomika J.Golubeva 8 0 0% 7 87,50% 1 12,50% 0 0% 1 Ētika O.Rozenšteine 15 0 0% 4 26,67% 6 40,00% 5 33,33% 2 Ētika F.Alika 22 0 0% 6 27,27% 12 54,55% 4 18,18% 3a Ētika S.Možajeva 17 0 0% 0 0% 11 64,71% 6 35,29% 3b Ētika T.Piskunova 17 0 0% 0 0% 14 82,35% 3 17,65% 12b Ētika L.Vucina 8 0 0% 4 50,00% 4 50,00% 0 0% 8 Fizika T.Grabļevska 19 0 0% 11 57,89% 7 36,84% 1 5,26% 9 Fizika T.Grabļevska 12 0 0% 3 25,00% 7 58,33% 2 16,67% 10 Fizika T.Grabļevska 15 0 0% 12 80,00% 3 20,00% 0 0% 11 Fizika V.Andrejevs 14 0 0% 5 35,71% 9 64,29% 0 0% 12a Fizika T.Grabļevska 11 0 0% 1 9,09% 7 63,64% 3 27,27% 12b Fizika T.Grabļevska 8 0 0% 2 25,00% 6 75,00% 0 0% 7 Ģeogrāfija S.Puntuze 23 0 0% 8 34,78% 13 56,52% 2 8,70% 8 Ģeogrāfija S.Puntuze 19 1 5,26% 10 52,63% 7 36,84% 1 5,26% 9 Ģeogrāfija S.Puntuze 12 0 0% 6 50,00% 6 50,00% 0 0% 10 Ģeogrāfija S.Puntuze 15 1 6,67% 11 73,33% 3 20,00% 0 0% 11 Ģeogrāfija S.Puntuze 14 1 7,14% 7 50,00% 6 42,86% 0 0% 12a Ģeogrāfija S.Puntuze 11 0 0% 0 0% 9 81,82% 2 18,18% 12b Ģeogrāfija S.Puntuze 8 0 0% 6 75,00% 2 25,00% 0 0% 5 Informātika V.Andrejevs 22 0 0% 1 4,55% 14 63,64% 6 27,27% 6 Informātika V.Andrejevs 12 0 0% 1 8,33% 11 91,67% 0 0,00% 14
7 Informātika V.Andrejevs 23 0 0% 0 0% 20 86,96% 3 13,04% 10 Informātika V.Andrejevs 15 0 0% 3 20,00% 10 66,67% 2 13,33% 11 Informātika V.Andrejevs 14 0 0% 1 7,14% 13 92,86% 0 0% 100,00 12b Informātika V.Andrejevs 8 0 0% 0 0% 8 % 0 0% 11 12a 4 5 6 7 8 9 Programmēšan as pamati V.Andrejevs 14 0 0% 2 14,29% 12 85,71% 0 0% Programmēšan as pamati V.Andrejevs 11 0 0% 0 0% 7 63,64% 4 36,36% Krievu literatūra L.Lipinika 20 0 0% 1 5,00% 17 85,00% 2 10,00% Krievu literatūra V.Terļuka 22 0 0% 0 0% 16 72,73% 6 27,27% Krievu literatūra V.Terļuka 12 0 0% 2 16,67% 8 66,67% 2 16,67% Krievu literatūra V.Terļuka 23 0 0% 5 21,74% 15 65,22% 3 13,04% Krievu literatūra K.Daukšte 19 0 0% 5 26,32% 12 63,16% 2 10,53% Krievu literatūra V.Ivanova 12 0 0% 2 16,67% 9 75,00% 1 8,33% 10 Kulturiloģija J.Golubeva 15 0 0% 3 20,00% 10 66,67% 2 13,33% 11 Kulturiloģija J.Golubeva 14 0 0% 3 21,43% 11 78,57% 0 0% 12a Kulturiloģija J.Golubeva 11 0 0% 0 0% 9 81,82% 2 18,18% 12b Kulturiloģija J.Golubeva 8 0 0% 4 50,00% 4 50,00% 0 0% 8 Ķimija T.Bogdanova 19 0 0% 9 47,37% 9 47,37% 1 5,26% 9 Ķimija T.Bogdanova 12 0 0% 3 25,00% 6 50,00% 3 25,00% 10 Ķimija T.Bogdanova 15 0 0% 12 80,00% 3 20,00% 0 0% 11 Ķimija T.Bogdanova 14 0 0% 4 28,57% 10 71,43% 0 0% 12a Ķimija T.Bogdanova 11 0 0% 0 0% 8 72,73% 3 27,27% 12b Ķimija T.Bogdanova 8 0 0% 2 25,00% 6 75,00% 0 0% 7 8 9 10 11 12a 12b Latviešu literatūra L.Andersone 23 0 0% 6 26,09% 14 60,87% 3 13,04% Latviešu literatūra L.Vucina 19 0 0% 7 36,84% 10 52,63% 2 10,53% Latviešu literatūra G. Pauniņa 12 0 0% 4 33,33% 8 66,67% 0 0% Latviešu literatūra G. Pauniņa 15 1 6,67% 9 60,00% 4 26,67% 1 6,67% Latviešu literatūra L.Andersone 14 0 0% 6 42,86% 8 57,14% 0 0% Latviešu literatūra L.Andersone 11 0 0% 2 18,18% 7 63,64% 2 18,18% Latviešu literatūra Ž.Lukašenkova 8 0 0% 3 37,50% 5 62,50% 0 0% 7 Latviešu L.Andersone 23 0 0% 10 43,48% 11 47,83% 2 8,70% 15
9 8 10 11 12a 12b 1 2 3a 3b 4 5 6 valoda Latviešu valoda G. Pauniņa 12 0 0% 3 25,00% 9 75,00% 0 0% Latviešu valoda L.Vucina 19 0 0% 10 52,63% 7 36,84% 2 10,53% Latviešu valoda G. Pauniņa 15 1 6,67% 10 66,67% 4 26,67% 0 0% Latviešu valoda L.Andersone 14 0 0% 5 35,71% 9 64,29% 0 0% Latviešu valoda L.Andersone 11 0 0% 2 18,18% 8 72,73% 1 9,09% Latviešu valoda Ž.Lukašenkova 8 0 0% 4 50,00% 4 50,00% 0 0% Latviešu valoda un literatūra Ž.Lukašenkova 15 0 0% 5 33,33% 6 40,00% 4 26,67% Latviešu valoda un literatūra Ž.Lukašenkova 22 0 0% 7 31,82% 13 59,09% 2 9,09% Latviešu valoda un literatūra Ž.Lukašenkova 17 0 0% 2 11,76% 11 64,71% 4 23,53% Latviešu valoda un literatūra Ž.Lukašenkova 17 0 0% 5 29,41% 9 52,94% 3 17,65% Latviešu valoda un literatūra G. Pauniņa 20 0 0% 7 35,00% 12 60,00% 1 5,00% Latviešu valoda un literatūra G. Pauniņa 22 0 0% 9 40,91% 11 50,00% 2 9,09% Latviešu valoda un literatūra G. Pauniņa 12 1 8,33% 5 41,67% 6 50,00% 0 0% 8 9 10 11 12a 12b Latvijas un pasaules vēsture Ž.Fjodorova 19 0 0% 4 21,05% 13 68,42% 2 10,53% Latvijas un pasaules vēsture Ž.Fjodorova 12 0 0% 5 41,67% 7 58,33% 0 0,00% Latvijas un pasaules vēsture J.Golubeva 15 0 0% 9 60,00% 5 33,33% 1 6,67% Latvijas un pasaules vēsture J.Golubeva 14 0 0% 6 42,86% 8 57,14% 0 0% Latvijas un pasaules vēsture J.Golubeva 11 0 0% 0 0,00% 9 81,82% 2 18,18% Latvijas un pasaules vēsture J.Golubeva 8 0 0% 6 75,00% 2 25,00% 0 0,00% 16
6 7 6 7 Latvijas vēsture Ž.Fjodorova 12 1 8,33% 4 33,33% 7 58,33% 0 0% Latvijas vēsture Ž.Fjodorova 23 0 0% 5 21,74% 15 65,22% 3 13,04% Pasaules vēsture Ž.Fjodorova 12 0 0% 2 16,67% 10 83,33% 0 0% Pasaules vēsture Ž.Fjodorova 23 0 0% 5 21,74% 15 65,22% 3 13,04% 1 2 3a 3b 4 5 6 7 8 9 Mājturība un tehnoloģijas O.Rozenšteine 15 0 0% 3 20,00% 6 40,00% 3 20,00% Mājturība un tehnoloģijas F.Alika 22 0 0% 5 22,73% 13 59,09% 4 18,18% Mājturība un tehnoloģijas S.Možajeva 17 0 0% 0 0% 13 76,47% 4 23,53% Mājturība un tehnoloģijas T.Piskunova 17 0 0% 0 0% 12 70,59% 5 29,41% Mājturība un tehnoloģijas L.Lipinika 20 0 0% 0 0% 20 100,00 % 0 0% Mājturība un tehnoloģijas T.Grabļevska 22 0 0% 0 0% 15 68,18% 7 31,82% Mājturība un tehnoloģijas T.Grabļevska 12 0 0% 0 0% 10 83,33% 2 16,67% Mājturība un tehnoloģijas T.Grabļevska 23 0 0% 1 4,35% 18 78,26% 4 17,39% Mājturība un tehnoloģijas T.Grabļevska 19 0 0% 5 26,32% 12 63,16% 2 10,53% Mājturība un tehnoloģijas T.Grabļevska 12 0 0% 1 8,33% 7 58,33% 4 33,33% 1 Matemātika O.Rozenšteine 15 0 0% 3 20,00% 10 66,67% 2 13,33% 2 Matemātika F.Alika 22 0 0% 6 27,27% 12 54,55% 4 18,18% 3a Matemātika S.Možajeva 17 0 0% 3 17,65% 9 52,94% 5 29,41% 3b Matemātika T.Piskunova 17 0 0% 2 11,76% 11 64,71% 4 23,53% 4 Matemātika L.Lipinika 20 0 0% 8 40,00% 12 60,00% 0 0% 5 Matemātika V.Stepanova 22 0 0% 7 31,82% 12 54,55% 3 13,64% 6 Matemātika V.Stepanova 12 0 0% 6 50,00% 5 41,67% 1 8,33% 7 Matemātika V.Stepanova 23 0 0% 8 34,78% 13 56,52% 2 8,70% 8 Matemātika T.Haritonova 19 1 5,26% 15 78,95% 2 10,53% 1 5,26% 9 Matemātika T.Haritonova 12 0 0% 6 50,00% 4 33,33% 2 16,67% 10 Matemātika T.Haritonova 15 0 0% 12 80,00% 2 13,33% 1 6,67% 11 Matemātika T.Haritonova 14 0 0% 8 57,14% 6 42,86% 0 0% 12a Matemātika T.Haritonova 11 0 0% 2 18,18% 6 54,55% 3 27,27% 12b Matemātika V.Stepanova 8 0 0% 6 75,00% 2 25,00% 0 0,00% 1 2 Mazākumtautī bu valoda(krievu) O.Rozenšteine 15 0 0% 6 40,00% 7 46,67% 2 13,33% Mazākumtautī bu valoda(krievu) F.Alika 22 0 0% 5 22,73% 15 68,18% 2 9,09% 17
3a 3b 4 5 6 7 8 9 10 11 12a 12b Mazākumtaut ību valoda(krievu ) S.Možajeva 17 0 0% 1 5,88% 10 58,82% 6 35,29% Mazākumtaut ību valoda(krievu ) T.Piskunova 17 0 0% 1 5,88% 13 76,47% 3 17,65% Mazākumtautī bu valoda(krievu) L.Lipinika 20 0 0% 8 40,00% 12 60,00% 0 0% Mazākumtautī bu valoda(krievu) V.Terļuka 22 0 0% 9 40,91% 10 45,45% 3 13,64% Mazākumtaut ību valoda(krievu ) V.Terļuka 12 0 0% 5 41,67% 7 58,33% 0 0% Mazākumtautī bu valoda(krievu) V.Terļuka 23 0 0% 8 34,78% 13 56,52% 2 8,70% Mazākumtautī bu valoda(krievu) K.Daukšte 19 0 0% 5 26,32% 12 63,16% 2 10,53% Mazākumtaut ību valoda(krievu ) V.Ivanova 12 0 0% 2 16,67% 10 83,33% 0 0% Mazākumtautī bu valoda(krievu) un literatūra V.Terļuka 15 1 6,67% 7 46,67% 6 40,00% 1 6,67% Mazākumtautī bu valoda(krievu) un literatūra V.Ivanova 14 0 0% 9 64,29% 5 35,71% 0 0% Mazākumtaut ību valoda(krievu ) un literatūra K.Daukšte 11 0 0% 0 0,00% 9 81,82% 2 18,18% Mazākumtaut ību valoda(krievu ) un literatūra V.Ivanova 8 0 0% 6 75,00% 2 25,00% 0 0% 1 Mūzika I.Upīte 15 0 0% 0 0,00% 9 60,00% 6 40,00% 2 Mūzika I.Upīte 22 0 0% 2 9,09% 18 81,82% 2 9,09% 4 Mūzika I.Upīte 20 0 0% 6 30,00% 10 50,00% 4 20,00% 3a Mūzika I.Upīte 17 0 0% 2 11,76% 7 41,18% 8 47,06% 3b Mūzika I.Upīte 17 0 0% 4 23,53% 11 64,71% 2 11,76% 5 Mūzika I.Upīte 22 0 0% 4 18,18% 14 63,64% 4 18,18% 6 Mūzika I.Upīte 12 0 0% 4 33,33% 4 33,33% 4 33,33% 7 Mūzika I.Upīte 23 0 0% 3 13,04% 16 69,57% 4 17,39% 8 Mūzika I.Upīte 19 0 0% 10 52,63% 8 42,11% 1 5,26% 9 Mūzika I.Upīte 12 0 0% 3 25,00% 6 50,00% 3 25,00% 10 Mūzika I.Upīte 15 0 0% 2 13,33% 12 80,00% 1 6,67% 11 Mūzika I.Upīte 14 0 0% 1 7,14% 6 42,86% 7 50,00% 18
1 2 3a 3b 4 5 6 7 8 9 Sociālās zinības O.Rozenšteine 15 0 0% 3 20,00% 6 40,00% 6 40,00% Sociālās zinības F.Alika 22 0 0% 5 22,73% 10 45,45% 7 31,82% Sociālās zinības S.Možajeva 17 0 0% 0 0% 10 58,82% 7 41,18% Sociālās zinības T.Piskunova 17 0 0% 0 0% 14 82,35% 3 17,65% Sociālās zinības L.Lipinika 20 0 0% 1 5,00% 18 90,00% 1 5,00% Sociālās zinības Ž.Fjodorova 22 0 0% 0 0% 20 90,91% 2 9,09% Sociālās zinības Ž.Fjodorova 12 0 0% 1 8,33% 11 91,67% 0 0% Sociālās zinības Ž.Fjodorova 23 0 0% 3 13,04% 16 69,57% 4 17,39% Sociālās zinības Ž.Fjodorova 19 0 0% 1 5,26% 10 52,63% 2 10,53% Sociālās zinības Ž.Fjodorova 12 0 0% 1 8,33% 11 91,67% 0 0% 1 Sports O.Rozenšteine 14 0 0% 0 0% 11 78,57% 3 21,43% 2 Sports F.Alika 22 0 0% 4 18,18% 14 63,64% 4 18,18% 3a Sports S.Možajeva 17 0 0% 0 0% 11 64,71% 6 35,29% 3b Sports T.Piskunova 17 0 0% 0 0% 12 70,59% 5 29,41% 4 Sports L.Carjova 18 0 0% 0 0% 7 38,89% 11 61,11% 5 Sports L.Carjova 18 0 0% 0 0% 9 50,00% 9 50,00% 6 Sports L.Carjova 12 0 0% 1 8,33% 7 58,33% 3 25,00% 7 Sports L.Carjova 23 0 0% 0 0% 13 56,52% 10 43,48% 8 Sports L.Carjova 19 0 0% 2 10,53% 8 42,11% 9 47,37% 9 Sports L.Carjova 12 0 0% 2 16,67% 4 33,33% 4 33,33% 10 Sports L.Carjova 11 0 0% 0 0% 7 63,64% 4 36,36% 11 Sports L.Carjova 12 0 0% 1 8,33% 5 41,67% 6 50,00% 12a Sports L.Carjova 11 0 0% 0 0% 2 18,18% 9 81,82% 12b Sports L.Carjova 7 0 0% 1 14,29% 2 28,57% 4 57,14% 3a 3b 4 5 6 7 Svešvaloda(an gļu) I.Stepanova 17 0 0% 0 0% 10 58,82% 7 41,18% Svešvaloda(an gļu) I.Stepanova 17 0 0% 0 0% 12 70,59% 5 29,41% Svešvaloda(an gļu) I.Stepanova 20 0 0% 5 25,00% 14 70,00% 1 5,00% Svešvaloda(an gļu) N.Dzirko 22 0 0% 9 40,91% 10 45,45% 3 13,64% Svešvaloda(an gļu) N.Dzirko 12 0 0% 3 25,00% 8 66,67% 1 8,33% Svešvaloda(an gļu) I.Stepanova 23 0 0% 7 30,43% 13 56,52% 3 13,04% 19
8 9 10 11 12a 12b Svešvaloda(an gļu) N.Dzirko 19 0 0% 9 47,37% 9 47,37% 1 5,26% Svešvaloda(an gļu) I.Stepanova 12 0 0% 4 33,33% 8 66,67% 0 0% Svešvaloda(an gļu) N.Dzirko 15 0 0% 8 53,33% 4 26,67% 3 20,00% Svešvaloda(an gļu) N.Dzirko 14 0 0% 5 35,71% 8 57,14% 1 7,14% Svešvaloda(an gļu) N.Dzirko 11 0 0% 2 18,18% 7 63,64% 2 18,18% Svešvaloda(an gļu) N.Dzirko 8 0 0% 6 75,00% 2 25,00% 0 0% 12a 1 2 3a 3b 4 5 6 7 8 9 Veselības mācība S.Baufale 11 0 0% 0 0% 4 36,36% 7 63,64% Vizuālā māksla O.Rozenšteine 15 0 0% 3 20,00% 8 53,33% 4 26,67% Vizuālā māksla F.Alika 22 0 0% 5 22,73% 13 59,09% 4 18,18% Vizuālā māksla S.Možajeva 17 0 0% 0 0% 11 64,71% 6 35,29% Vizuālā māksla T.Piskunova 17 0 0% 0 0% 14 82,35% 3 17,65% Vizuālā māksla L.Lipinika 20 0 0% 0 0% 17 85,00% 3 15,00% Vizuālā māksla V.Belousova 22 0 0% 0 0% 15 68,18% 7 31,82% Vizuālā māksla V.Belousova 12 0 0% 0 0% 8 66,67% 4 33,33% Vizuālā māksla V.Belousova 23 0 0% 0 0% 14 60,87% 9 39,13% Vizuālā māksla V.Belousova 19 0 0% 1 5,26% 13 68,42% 5 26,32% Vizuālā māksla V.Belousova 12 0 0% 1 8,33% 4 33,33% 7 58,33% 20
Izglītojamo sasniegumi centralizētajos eksāmenos Izvērtējot 2008.-2011.gada mācību sasniegumus, var secināt, ka skolēnu zināšanas ir pietiekamā līmenī. 21
2012./2013.m.g. 2012./2013.m.g.skolēnu zināšanu vidējais līmenis sastāda 47, 20%, kas ir zemāks par vidējo līmeni valstī par 7%. Plānojot turpmāku darbu, īpašu uzmanību pievērst skolēnu zināšanu kvalitātei un valodas kompetenču attīstībai. Analizējot četru gadu rezultātus, var secināt, ka labāki sasniegumi bijuši 2009./2010. māc. gadā, bet 2010.-2012. g. rezultāti pasliktinājušies, tāpēc jāpievērš lielāka uzmanība mācību procesa organizēšanai matemātikā. 22
2012./2013.m.g. 2012./2013.m.g. skolēnu zināšanu vidējais līmenis sastāda 38, 80%, kas ir augstāks par vidējo līmeni valstī par 1,5%. 23
2008.-2011. g. eksāmenu rezultāti ir optimālā līmenī. 2011./2012. m.g. rezultāti ir pasliktinājušies, jo mazākumtautību skolās tika ieviests vienots ar latviešu skolām eksāmens latviešu valodā un literatūrā. 24
2012./2013.m.g. 2012./2013. m. g. skolēnu zināšanu vidējais līmenis sastāda 41,74%, kas ir zemāks par valsts vidējo līmeni par 13,96%. Zemo apguves līmeni var izskaidrot ar to, ka mazākumtautību skolā eksāmens tiek pielīdzināts eksāmenam latviešu skolās. 25
2012./2013.m.g. 26
2012./2013.m.g. Salīdzinot pēdējo četru gadu rezultātus latviešu valodā 9.klasē, var secināt, ka skolēnu zināšanu līmenis ir stabils un apguves līmenis procentuāli ir augstāks, nekā rezultāti valstī. 27
2012./2013.m.g. 2012./2013.m.g. skolēnu zināšanu vidējais līmenis sastāda 71,92%, kas ir augstāks par vidējo līmeni valstī par 6,62%. 28
Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos pa mācību gadiem 12. klase Ģeogrāfija Pēdējos divos gados skolēni neizvēlas kārtot ģeogrāfijas eksāmenu. Ekonomika (Biznesa ekonomiskie pamati) Skolēnu zināšanu un prasmju līmenis atbilst gan gada vērtējumam, gan eksāmena vērtējumam ekonomikā. Laika posmā, kad eksāmens ekonomikā bija skolas obligātais eksāmens, skolēni to kārtoja pārsvarā augstā un optimālā līmenī. Pēdējos trīs gados ekonomiku izvēlas kārtot tikai daži skolēni. Informātika Kulturoloģija (kultūras vesture) 29
Krievu valoda un literatūra Analizējot rezultātus, var secināt, ka četros mācību gados bija stabils zināšanu līmenis (optimāls), bet pēdējo mācību gadu skolēnu zināšanu kvalitāte pazeminājusies. Mācību gada noslēguma vērtējums sakrīt ar vērtējumu valsts pārbaudes darbā. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos pa mācību gadiem 9. klase Matemātika Salīdzinot pēdējo piecu gadu rezultātus matemātikā, var secināt, ka skolēnu zināšanu līmenis pēdējos divos mācību gados ir paaugstinājies, 67% skolēnu nokārtoja eksāmenu optimālā līmenī. 30
Krievu valoda un literatūra Krievu valodas un literatūras eksāmena rezultātos pēdējos četros gados vērojama pozitīva mācību sasniegumu dinamika. Lielākā daļa skolēnu 2012./2013. m.g. eksāmenu nokārtoja tāpat, kā tika novērtēti mācību gada noslēgumā. Latvijas un pasaules vēsture Latvijas un pasaules vēstures eksāmena rezultāti liecina, ka skolēnu zināšanu apguves līmenis pēdējos trīs gados bija stabils, bet 2012./2013.m.g. zināšanu līmenis ir vērojami paaugstinājies. Angļu valoda 31
Salīdzinot rezultātus angļu valodas eksāmenā, var secināt, ka skolēnu zināšanu līmenis ir strauji audzis: no 24% līdz 58% palielinājies zināšanu optimālais līmenis. Skolā tika pieņemti darbā jauni angļu valodas skolotāji Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos pa mācību gadiem 6. klase Matemātika Ieskaites rezultāti parāda, ka skolēnu zināšanas ir stabilas-pārsvarā pietiekams un optimāls līmenis. Latviešu valoda Pēdējos gados skolēnu zināšanu līmenis ir pārsvarā optimāls un augsts. 32
Krievu valoda Izvērtējot mācību sasniegumus, var secināt, ka skolēnu zināšanu līmenis pēdējos 3 gados ir pārsvarā optimāls un pietiekams, bet pēdējos 2 gados arī augsts 25% skolēnu. Dabaszīnības Analizējot ieskaites rezultātus,var secināt, ka skolēnu zināšanas ir pārsvarā optimālā līmenī. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos pa mācību gadiem 3. klase Matemātika 33
Ieskaites rezultāti parāda, ka skolēnu zināšanas ir stabilas. Lielākā daļa sasniegumu ir augstā un optimālā līmenī. Latviešu valoda Analizējot piecu gadu ieskaites rezultātus, var secināt, ka skolēnu zināšanu līmenis ir pārsvarā augsts un optimāls. Krievu valoda Izvērtējot krievu valodas ieskaites rezultātus, var secinār, ka skolēnu zināšanu līmenis ir augsts un optimāls, bet 2011./2012.m.g. 26% skolēnu bija pietiekams zināšanu līmenis. Dabaszīnības 34
JOMA - 4. ATBALSTS IZGLĪTOJAMAJIEM Kritērijs - 4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība) 4.1.1. Psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās palīdzības nodrošinājums 4.1.2. Drošības pasākumi 4.1.3. Izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe Skolā darbojas atbalsta personāls- psihologs, logopēds, sociālais pedagogs. Tiek apzināti izglītojamie, kuriem nepieciešama atbalsta personāla palīdzība. Nepieciešamības gadījumā izglītojamie var saņemt klases audzinātāja, atbalsta personāla, skolas vadības atbalstu. Novadā ir pieejama projekta Uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādāšana Līvānu novadu bērniem un to ģimenēm speciālistu palīdzība, kuru skolai problēmu risināšanā ir iespēja izmantot. Visiem pasākumiem ir izstrādāti drošību reglamentējošie normatīvie akti, telpās ir izvietota drošības prasībām atbilstoša informācija (norādes, drošības instrukcijas). Izglītojamie un skolas personāls ir iepazīstināti ar evakuācijas plānu, iekšējās kārtības noteikumiem, darba kārtības noteikumiem un drošības noteikumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pastāv noteikta kārtība ārpusstundu pasākumu organizēšanai. Skolas iekšējās kārtības noteikumos ir noteikta kārtībā, kā rīkoties, ja ir aizdomas, ka izglītojamie lieto, glabā vai izplata atkarību izraisošas vielas, ir noteikta kārtība par vadītāja un pedagogu rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamajiem un ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību. Skola īpašu uzmanību pievērš izglītojamo veselības aprūpei. Sertificētas skolas māsas darba kabinets izglītojamajiem pieejams katru dienu. Negadījumu, traumu vai pēkšņas saslimšanas gadījumā pirmo palīdzību sniedz skolas māsa, ja nepieciešams tiek izsaukta neatliekamā palīdzība, par notikušo vecākiem tiek ziņots telefoniski. Regulāri tiek veiktas pārrunas ar izglītojamajiem par veselīgu dzīves veidu, skolā ir zobārstniecības kabinets. Zobārsts un higiēnists bezmaksas visiem izglītojamajiem līdz 18 gadu vecumam veic mutes veselības pārbaudi, nosaka ārstēšanu, sniedz rekomendācijas bērnu vecākiem. Ir apzināti izglītojamie ar stājas problēmām, divas reizes nedēļā izglītojamajiem ir iespējas apmeklēt stājas pulciņu. Visi izglītojamie izmanto skolas ēdināšanas pakalpojumus. Ēdiens vienmēr ir svaigs, silts, profesionāli pagatavots. Izglītojamajiem, kuriem tas ir nepieciešams, tiek nodrošināta atbilstoša ēdienkarte. Lielākā daļa izglītojamo atzīst, ka ir ļoti apmierināti ar skolas ēdnīcas pakalpojumiem. Skolā ir bufete. Skola izmanto Eiropas Savienības piedāvātās iespējas un ir iesaistījusies projektos Skolas piens un Skolas auglis. 1.- 4.klašu izglītojamajiem ir iespējas apmeklēt pagarināto dienas grupu, kura strādā saskaņā ar darba grafiku. Izglītojamie un personāls ir informēti, kā rīkoties traumas, pēkšņas saslimšanas gadījumos. Tiek veiktas praktiskās apmācības izglītojamajiem un personālam evakuācijas gadījumā. Tālākās attīstības vajadzības: - Skolas iekšējās kārtības noteikumu aktualizēšana. Dinamisko paužu un veselības minūšu organizēšana. Sniegt izglītojamajiem psiholoģisko atbalstu. Vērtējums: ļoti labi Kritērijs 4.2. Atbalsts personības veidošanā 4.2.1. Izglītojamo pozitīvo attieksmju, personības īpašību un sociālo iemaņu attīstīšana 4.2.1. Interešu izglītības organizēšana 35
5.-12.klašu izglītojamie darbojas Izglītojamo pašpārvaldē, kuras mērķus un uzdevumus nosaka Izglītojamo pašpārvaldes reglaments. Pašpārvaldes darbs notiek saskaņā ar darba plānu, kura izstrādē piedalās visi pašpārvaldes locekļi. Sanāksmes tiek protokolētas. Izglītojamie darbojas skolas avīzes veidošanā. Izglītojamie iesaistās skolas padomes darbā. Pedagogi atbalsta un veicina izglītojamo iesaistīšanos pašpārvaldes un skolas padomes darbā. 84% izglītojamo uzskata, ka pašpārvalde darbojas labi. Izglītojamajiem ir iespējas organizēt un uzņemties atbildību par dažādiem ārpusstundu pasākumiem. Ārpusstundu pasākumi tiek plānoti visam mācību gadam. Tiek izvērtēta ārpusstundu pasākumu norise, lietderība, izvirzīti priekšlikumi turpmākajam darbam. Izglītojamie ir piedalījušies Ziemassvētku labdarības akcijās Iesildi sirdi, snieguši koncertus Līvānu slimnīcas pacientiem, organizējuši koncertu bērniem ar īpašām vajadzībām. Visi izglītojamie ir iepazīstināti ar Skolas iekšējās kārtības noteikumiem. Klases audzinātāji atbilstoši situācijai, izglītojamo vecuma posmam un interesēm plāno perspektīvo darba plānu visam audzināšanas posmam. Skolā izstrādāta audzināšanas programma 2009.-2014. gadam. Programma ietver šādus tematus: - sabiedriskā līdzdalība - es ģimenē, klasē un skolā - sevis izzināšana un pilnveidošana - karjeras izvēle - drošība - veselība un vide Klases audzinātāja stundās tiek veicināta vispusīga personības attīstība un vērtību sistēmas pilnveidošana. Lielākā daļa izglītojamo (90%) atzīst, ka klases audzinātāja stundas ir interesantas. Visām interešu izglītības programmām ir izstrādātas programmas, kas ir pieejamas visiem interesentiem. Interešu izglītības nodarbības notiek pēc mācību stundām, lai tās būtu pieejamas visiem izglītojamajiem. Bērni interešu izglītībā piedalās ar vecāku atļauju papildus mācību slodzei. Izglītojamo sasniegumi interešu izglītībā vērojami skolas pasākumos, piemēram, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā 18. novembrī, Ziemassvētkos, Absolventu vakaros. Lielākā daļa interešu izglītības programmu piedalās ārpusskolas konkursos, sacensībās un citās aktivitātēs, iegūstot godalgotas vietas un atzinības. Interešu izglītībā strādā pedagogi, kuriem piemīt profesionalitāte, pašdisciplīna, labas komunicēšanas spējas, mīl savu darbu, izglītojas savā profesijā, motivē izglītojamos nodarbībām, pamatojot nodarbības pozitīvo ietekmi uz izglītojamo, kā arī analizē izglītojamo sasniegumus, lai pilnveidotu darbību. Skolā darbojas: pulciņš Skolas interjers ; 1.-4. klašu vokālais ansamblis; 5.-9. klašu vokālais ansamblis; pulciņš Praktiskā psiholoģija ; biznesa klubiņš; modelēšana; skolas teātris; pulciņš Skolas muzejs ; sporta aktivitātes. Skolas pasākumi ir balstīti uz skolas tradīcijām ar mērķi iepazīt Latvijas vēsturi, krievu un latviešu tautas tradīcijas. Skolas svētkos atbilstoši ir noformēts skolas skatlogs, kur aktīvi līdzdarbojas pulciņš Skolas interjers. Notiek sadarbība ar Līvānu Bērnu un jauniešu centru un Līvānu Bērnu un jauniešu sporta skolu. 36