EIROPAS KOMISIJA Briselē, 28.6.2013 C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam piemērota Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (Dokuments attiecas uz EEZ) LV LV
KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam piemērota Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. IEVADS Padomes Direktīvas 96/82/EK 1 par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas, tā sauktās Seveso II direktīvas, mērķis ir novērst tādu smagu nelaimes gadījumu briesmas, kuros iesaistītas bīstamas vielas, un mazināt tādu nelaimes gadījumu sekas cilvēkiem un videi. Seveso II direktīvu piemēro aptuveni desmit tūkstošiem rūpniecības uzņēmumu, kuros atrodas bīstamas vielas. Šis ziņojums attiecas uz direktīvas piemērošanu 2009. 2011. gadā. Direktīvas 19. panta 4. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums iesniegt Komisijai trīsgadu īstenošanas pārskatus saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Ziņojumu standartizācijas direktīvā 2. Saskaņā ar agrāko praksi minētajos pārskatos iekļauj tikai informāciju, kas attiecas uz augstāka līmeņa uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 6. un 9. pants. Šā pārskata 2. nodaļā ir sniegts tās informācijas kopsavilkums, ko dalībvalstis sniegušas aptaujas anketās 3. Šā kopsavilkuma mērķis ir novērtēt īstenošanas līmeni un apzināt risināmos trūkumus. 3. nodaļā, kurā izanalizētas emars 4 un SPIRS 5 datubāzes, ko pārvalda Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Smagu negadījumu bīstamību novēršanas birojs (EK-JRC-MAHB), pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, kopsavilkums ir papildināts ar dažiem skaitļiem par nelaimes gadījumiem. Secinājumi un turpmākā rīcība ir noteikta 4. nodaļā. 1. pielikumā ir norādīta daļa no sniegtajiem skaitļiem. 27 dalībvalstu pilnīgie pārskati un Norvēģijas, Islandes un Maķedonijas brīvprātīgie pārskati, kā arī aptaujas anketa, agrākie pārskati par 2000. 2002. gadu 6, 2003. 2005. gadu 7 un 2006. 2008. gadu 8 un papildu informācija ir atrodami Komisijas Seveso tīmekļa vietnē 9. 2. DALĪBVALSTU PĀRSKATU KOPAVILKUMS Visas 27 dalībvalstis iesniedza Eiropas Komisijai savus trīsgadu pārskatus. Sniedzot informāciju, divas trešdaļas valstu iekļāvās paredzētajā termiņā, kas bija noteikts 2012. gada 1. oktobrī. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Direktīva 96/82/EK, OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.; grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/105/EK, OV L 345, 31.12.2003., 97. lpp. 1991. gada 23. decembra Direktīva 91/692/EEK, OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp. Dokuments C(2008) 5088 galīgā redakcija, Komisijas 2008. gada 19. septembra Lēmums Smagu nelaimes gadījumu ziņošanas sistēma tiešsaistē https://emars.jrc.ec.europa.eu. Seveso uzņēmumu informācijas izguves sistēma. Dokuments C(2004)3335. Dokuments C(2007)3842. Dokuments C(2010) 5422 galīgā redakcija. http://ec.europa.eu/environment/seveso/implementation.htm. LV 2 LV
2.1. Uzņēmumu skaits 2011. gada decembrī tika iesniegti pārskati par kopumā 10 314 uzņēmumiem, skaitam pārskata periodā palielinoties par 3 %, no kuriem 5523 (54 %) bija zemāka līmeņa, bet 4791 (46 %) augstāka līmeņa uzņēmumi. Attiecībā uz augstāka līmeņa uzņēmumiem rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim gadiem ir paaugstinājies par 6 % (no 4528 uzņēmumiem 2008. gadā). Šis pieaugums varētu būt kā ekonomiskās izaugsmes rezultāts, tā arī sekas tam, ka labāk tiek izpildīta ziņošanas prasība. Dažādās dalībvalstīs situācija atšķiras dažās rādītāji ir paaugstinājušies, citās pazeminājušies. 1. diagramma: Seveso uzņēmumu kopskaits visā ES 2009. 2011. gadā. 2. diagramma: Seveso uzņēmumu kopskaits katrā dalībvalstī, kas iekļauti pārskatā par 2011. gadu. 3000 Seveso uzņēmumu kopskaits 2011. gadā 2405 2000 1000 1196 1101 1086 767 416 381 381 360 295 276 223 197 189 169 164 158 122 85 80 63 61 51 41 20 16 11 0 DE FR IT UK ES NL BE SE PL RO FI EL CZ PT HU BG AT DK IE SK LV SI EE LT LU CY MT Augstāka līmeņa 1104622 533 388 332 249 192 206 166 113 129 83 116 66 78 72 84 54 36 41 30 27 28 18 8 10 6 Zemāka līmeņa 1301 574 568 698 435 167 189 175 194 182 147 140 81 123 91 92 74 68 49 39 33 34 23 23 12 6 5 Vācijā ir visvairāk Seveso uzņēmumu, tad seko Francija, Itālija un Apvienotā Karaliste katrā aptuveni 1100 uzņēmumu. No SPIRS datubāzes iegūtie statistikas secinājumi liecina, ka Somijā ir visvairāk uzņēmumu uz miljons iedzīvotājiem 49 Seveso uzņēmumi uz miljons iedzīvotājiem, nākamās ir Luksemburga un Zviedrija. Maltā ir vislielākā Seveso uzņēmumu koncentrācija LV 3 LV
34 uzņēmumi uz 1000 km 2, tai seko Beļģija, Nīderlande, Luksemburga un Vācija. 19 dalībvalstīs ir mazāk nekā trīs Seveso uzņēmumi uz 1000 km 2. Seveso uzņēmumu skaita izteiksmē uz vienu IKP vienību Igaunija un Latvija ir vadībā ar aptuveni trīs Seveso uzņēmumiem uz miljardu EUR IKP. Vācija ir 17. vietā. No 49 darbības veidiem, ko izmantoja, lai sagrupētu Seveso uzņēmumus kategorijās, septiņi darbības veidi tiek veikti 50 % uzņēmumu: degvielas glabāšana (tostarp apkure, mazumtirdzniecība u.c.), glabāšana un izplatīšana vairumā un mazumā (izņemot SNG), SNG glabāšana, vispārīga ķīmisko vielu ražošana, organisko ķīmisko pamatvielu ražošana, enerģijas ražošana, piegāde un sadale, SNG ražošana, iepildīšana tilpnēs un izplatīšana beztaras veidā. 2.2. Operatori [vadītāji] Galvenās prasības augstāka līmeņa uzņēmumu operatoriem [vadītājiem] attiecas uz drošības ziņojumu un iekšēju operatīvās rīcības plānu sagatavošanu. Dalībvalstu atbildēs ir norādīts, ka līdz 2011. gadam aptuveni 2 % operatoru [vadītāju] nebija iesnieguši kompetentajām iestādēm drošības ziņojumu. Šis rādītājs pēdējos gados ir diezgan stabils: 2 % 2008. un 2009. gadā, 1 % 2010. gadā. Rādītāji par iekšējiem operatīvās rīcības plāniem ir līdzīgi, jo kompetentās iestādes pierādījumu par tādu plānu esību ir ieguvušas galvenokārt no drošības ziņojumiem. Līdz 2011. gada beigām aptuveni 1 % (67) no augstāka līmeņa uzņēmumiem nebija iekšējā operatīvās rīcības plāna (salīdzinājumā ar 1 % 2009. gadā). Turklāt vairākas dalībvalstis (Bulgārija, Latvija un Ungārija) paziņoja, ka šī prasība saskaņā ar vietējo tiesisko regulējumu ir noteikta arī zemāka līmeņa uzņēmumu operatoriem [vadītājiem]. Tādējādi var secināt, ka kopumā ir augsts atbilstības līmenis prasībai par drošības ziņojumu sagatavošanu un iekšējo operatīvās rīcības plānu izstrādi. Tomēr nelielam skaitam dalībvalstu jāveic pasākumi, lai uzlabotu šīs prasības ievērošanu, tostarp Maltai un Portugālei, kur pēdējos trijos gados mazāk nekā 90 % augstāka līmeņa uzņēmumu ir iesnieguši drošības ziņojumus. 3. diagramma: Drošības ziņojumi, kas iesniegti 2005., 2008. un 2011. gadā. LV 4 LV
2.3. Kompetentās iestādes Seveso II direktīva nosaka kompetentajām iestādēm vairākus pienākumus, no kuriem svarīgākais ir pārbaudīt drošības ziņojumus un paziņot savus secinājumus operatoram [vadītājam], sagatavot ārējos operatīvās rīcības plānus, nodrošināt, lai sabiedrība, kas var tikt skarta, būtu informēta par drošības pasākumiem, veikt inspekcijas, apzināt uzņēmumu grupas, ko var skart iespējams domino efekts, kā arī ņemt vērā to, kā smagu nelaimes gadījumu briesmas var ietekmēt zemes lietošanas plānojumu. Dalībvalstis savās atbildēs ir sniegušas daudz specifiskas informācijas par konkrēto valsti. Šis kopsavilkums koncentrējas uz aspektiem, par kuriem ir iespējams veikt statistiski nozīmīgus izvērtējumus vai informāciju var salīdzināt, un tie ir: ārējās operatīvās rīcības plānošana, inspekcijas, sabiedrības informēšana un piespiedu līdzekļu izmantošana. 2.3.1. Ārējo operatīvās rīcības plānu izstrāde Minētajam nolūkam ieceltās iestādes izstrādā ārējos operatīvās rīcības plānus, iekļaujot tajos pasākumus, kas veicami ārpus uzņēmuma. Minētie plāni ir svarīgi nelaimes gadījumu ierobežošanai un kontrolēšanai, lai pēc iespējas mazinātu to sekas un kaitējumu cilvēkiem, videi un īpašumam. Sniegtie dati liecina, ka 90 % augstāka līmeņa uzņēmumu 2011. gadā bija īpaši ieceltu iestāžu izstrādāts ārējais operatīvās rīcības plāns, 6 % tāda plāna nebija, un 4 % bija atbrīvoti no šīs prasības saskaņā ar 11. panta 6. punktu. Līdz ar to vidēji 93 % no augstāka līmeņa uzņēmumiem bija izpildījuši minēto prasību līdz 2011. gada beigām. Tas ir vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, kur skaitļi attiecīgi bija 91 % 2008. gadā un 68 % 2005. gadā. Situācijai tomēr vēl jāuzlabojas, jo īpaši Čehijā, Nīderlandē un Portugālē, kur ārējie operatīvās rīcības plāni bija sagatavoti mazāk nekā 80 % augstāka līmeņa uzņēmumu. 4. diagramma: Ārējie operatīvās rīcības plāni, kas sagatavoti 2005., 2008. un 2011. gadā LV 5 LV
2.3.2. Ārējo operatīvās rīcības plānu testi un pārskatīšana Operatīvās rīcības plāni ir jāpārskata un jātestē ne retāk kā reizi trijos gados. Lai gan precīzs statistisks izvērtējums nav iespējams, jo daži plāni šajā laikposmā, iespējams, ir testēti vairākkārt, bet citi nemaz, no dalībvalstu atbildēm izriet, ka 2009. 2011. gadā 27 ES valstīs ir testēti aptuveni 73 % no esošajiem ārējiem operatīvās rīcības plāniem. Tas ir par 13 % vairāk nekā paziņotie 60 % testēto plānu 2006. 2008. gadā un ievērojami vairāk nekā paziņotie 40 % testēto plānu 2003. 2005. gadā. Lai gan šis rādītājs ir uzlabojies, dalībvalstīs situācija ir ļoti atšķirīga (diapazonā no 100 % līdz tikai 14 % testētu operatīvās rīcības plānu). Uzlabojumi ir nepieciešami jo īpaši Beļģijā, Čehijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Zviedrijā, kur pēdējos trijos gados ir testēti mazāk nekā 50 % ārējo operatīvās rīcības plānu. 5. diagramma: Pēdējos trijos pārskata periodos testētie ārējie operatīvās rīcības plāni 10 10 Diagrammas > 100 %, jo dažas dalībvalstis var būt interpretējušas jautājumu tādējādi, ka jānorāda uzņēmumu skaits, kuros operatīvās rīcības plāni tiek testēti katru gadu. LV 6 LV
2.3.3. Sabiedrības informēšana Informācija par drošības pasākumiem un nepieciešamo rīcību, ja iestājas nelaimes gadījums, bez speciāla pieprasījuma regulāri jādara zināma tām personām, kuras var skart smags nelaimes gadījums. Direktīva nenosaka, kurš ir par to atbildīgs. Maksimālais laikposms, kas var paiet no vienas sabiedrības informēšanas reizes līdz nākamajai, ir pieci gadi (par diviem gadiem vairāk nekā pārskata periods). Tāpēc aptaujas anketā bija vaicāts, par cik uzņēmumiem 2007. 2012. gadā informācija tika nodota atklātībai. Ne visu dalībvalstu atbildes attiecas uz šo laikposmu. Kopumā sabiedrība 2007. 2012. gadā tika informēta par 4171 uzņēmumu, kas ir aptuveni 87 % no Seveso augstāka līmeņa uzņēmumiem un ir vairāk nekā attiecīgi 80 % 2008. gadā un 72 % 2005. gadā. Tomēr vairākās dalībvalstīs, tostarp Grieķijā, Spānijā, Luksemburgā un Nīderlandē, informācija tika sniegta reti vai netika sniegta vispār. Turklāt skaitļos nav ziņu par sniegtās informācijas kvalitāti un efektivitāti. 6. diagramma: Uzņēmumi, par kuriem informāciju dara zināmu sabiedrībai. LV 7 LV
Vēl aptaujas anketā bija prasīts norādīt informāciju par to, kas ir atbildīgs par sabiedrības informēšanu. Sniegtie dati norādīja, ka 10 dalībvalstīs atbildība jāuzņemas iestādēm, bet 14 dalībvalstīs operatoriem [vadītājiem], savukārt divās dalībvalstīs saskaņā ar ziņojumu atbildība dalīti uzticēta operatoriem [vadītājiem] un iestādēm. Parasti struktūras, kas atbild par sabiedrības informēšanu, uzņemas arī saistītās izmaksas. 7. diagramma: Struktūras, kas atbild par sabiedrības informēšanu (dalībvalstu skaits) 2.3.4. Inspekcijas Vidēji inspekcijas tika veiktas 65 % augstāka līmeņa uzņēmumu 2009. un 2010. gadā un 66 % 2011. gadā. Šis rādītājs ir praktiski nemainīgs salīdzinājumā ar 2008. gadu, kad tas bija 66 %, vai ar 2005. gadu, kad tas bija 69 %. Inspekcijas zemāka līmeņa uzņēmumos tika LV 8 LV
veiktas retāk vidēji 42 % tādu uzņēmumu 2009. gadā, 41 % 2010. gadā un 43 % 2011. gadā. Tas atspoguļo faktu, ka pienākums veikt ikgada inspekcijas ir noteikts tikai augstāka līmeņa uzņēmumiem, ja vien kādam konkrētam uzņēmumam nav izstrādāta inspekciju programma, pamatojoties uz minētā uzņēmuma smagu nelaimes gadījumu briesmu sistemātisku novērtējumu. Dati par inspekcijām zemāka līmeņa uzņēmumos par iepriekšējiem pārskata periodiem nav pieejami. Gada dati neļauj izdarīt skaidrus secinājumus, jo inspekciju biežums ir saistīts ar inspekciju programmu, un tāpēc var nebūt vajadzības inspicēt katru gadu visus uzņēmumus. Tomēr, detalizēti izanalizējot dalībvalstu sniegto informāciju, ir apzināts, ka inspekciju skaits augstāka līmeņa uzņēmumos varētu būt jāpalielina vairākās dalībvalstīs, tostarp Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Zviedrijā, kur pēdējā pārskata periodā ir inspicēti mazāk nekā 50 % augstāka līmeņa uzņēmumu. 8. diagramma: Uzņēmumu procentuālā daļa (%), kas inspicēti 2005., 2008. un 2011. gadā. 2.3.5. Piespiedu līdzekļu izmantošana Visas dalībvalstis ir paziņojušas par piespiedu līdzekļiem, ko var izmantot tiesību aktu prasību pārkāpumu gadījumā. Piespiedu līdzekļi tikuši izmantoti 5895 gadījumos. Visbiežāk izmantotais līdzeklis ir formāls paziņojums (uzlabojums, ievērošana, brīdinājums utt.), kam seko rakstiski rīkojumi un ievērošanas rīkojumi, kā arī administratīvie sodi. Izmantošanas aizliegumi ir bijuši reti (38 gadījumos), un nav ziņots ne par vienu uzsāktu kriminālprocesu. 1. tabula: Piespiedu līdzekļu izmantošana, par ko dalībvalstis ziņojušas, 2009. 2011. gadā Līdzekļu kategorija DV, kas ziņojušas par līdzekļiem šajā kategorijā Paziņoto gadījumu skaits 2009. g. 2010. g. izmantošanas 2011. g. Periodā kopā Uzlabošanas paziņojums/ Ievērošanas paziņojums BE, BG, CY, DE, DK, EE, ES, FR, IE, IT, LT, LU, LV, NL, PL, PT, RO, SI, UK 1321 1420 1354 4501 LV 9 LV
Līdzekļu kategorija DV, kas ziņojušas par līdzekļiem šajā kategorijā Paziņoto gadījumu skaits 2009. g. 2010. g. izmantošanas 2011. g. Periodā kopā Rakstiski rīkojumi/ Ievērošanas rīkojums Administratīvais sods Pārkāpuma procedūra (vispārīgā) BE, BG, CY, DE, DK, EE, ES, FR, IT, LT, LV, NL, PL, PT, RO, SE, SI, UK AT, BE, BG, CZ, DE, EE,ES, FI, FR, HU, IE, IT, LT, LV, NL, PL, PT, RO, SI, SK BE, BG, CY, CZ, DE, EE, ES, FR, LV, MT, NL, PL, PT, RO, SI, UK 294 309 312 922 92 88 117 325 32 17 11 69 Mutvārdu brīdinājumi BE, CY, DK, RO, SI, UK 10 20 30 40 Izmantošanas aizliegums Kriminālprocess (paredzēta apcietināšana) AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK,ES, FI, HU, IT, LT, LU, LV, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SI, SK, UK BE, DE, EE, FR, IT, NL, PL, PT, UK 13 14 9 38 0 0 0 0 3. NO EMARS DATUBĀZES IEGŪTĀ STATISTIKA PAR NELAIMES GADĪJUMIEM Smagu nelaimes gadījumu skaits ir galvenais rādītājs, izvērtējot direktīvas izpildi un tās mērķi nepieļaut nelaimes gadījumus. Dalībvalstīm obligāti jāziņo emars Smagu nelaimes gadījumu ziņošanas sistēmas datubāzē visi smagie nelaimes gadījumi, kas atbilst Seveso direktīvas VI pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem. Tās var ziņot arī par citiem notikumiem 11 (citiem smagiem nelaimes gadījumiem, kas neatbilst minētajiem kritērijiem vai uz ko neattiecas Seveso direktīva, piemēram, saistībā ar transportu), un potenciāliem nelaimes gadījumiem. Lai gan ir palielinājies uzņēmumu skaits, uz ko attiecas Seveso direktīva (par 3 % laikā no 2009. līdz 2011. gadam), 2000. 2011. gadā paziņoto smago nelaimes gadījumu skaits ir palicis relatīvi stabils vidēji 27 gadījumi gadā 12. Tā kā nelaimes gadījumi tiek paziņoti ar nokavēšanos galvenokārt tāpēc, ka paiet laiks tiesvedības procedūru pabeigšanai, kā arī tāpēc, ka vajadzīgs laiks emars datubāzē reģistrēto pārskatu sagatavošanai un apstiprināšanai, statistika par pēdējiem trijiem gadiem var vēl papildināties ar datiem. 9. diagramma: emars datubāzē norādītais smagu nelaimes gadījumu skaits 11 12 Citi notikumi var būt smagi nelaimes gadījumi, kas neatbilst VI pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, vai nelaimes gadījumi, uz ko neattiecas Seveso direktīva, piemēram, ar transportu saistīti nelaimes gadījumi. Nav iespējams noteikt kopējo palielinājumu kopš 2000. gada, jo iepriekšējos pārskata periodos dati par zemāka līmeņa uzņēmumu skaitu netika ziņoti. Tomēr var atzīmēt, ka augstāka līmeņa uzņēmumu skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 25 %. LV 10 LV
Datubāzē ziņotie nelaimes gadījumi ir galvenokārt smagi nelaimes gadījumi Seveso izteiksmē. Par potenciāliem nelaimes gadījumiem un citiem notikumiem ir ziņots mazāk. Galvenie kritēriji, pēc kuriem tiek sagatavots ziņojums, ir šādi: iesaistīts vairāk nekā 5 % no vielu kritiskā daudzuma, ir ievainoti cilvēki vai nodarīts kaitējums īpašumam. Augstāka līmeņa uzņēmumi 2000. 2011. gadā datubāzē katru gadu ir ziņojuši par vairāk nelaimes gadījumu nekā zemāka līmeņa uzņēmumi (224 augstāka līmeņa uzņēmumi salīdzinot ar 43 zemāka līmeņa uzņēmumiem un 54 paziņotiem nelaimes gadījumiem, par kuriem nav precizēts, vai tie notikuši augstāka līmeņa vai zemāka līmeņa uzņēmumā), kas atspoguļo lielāku risku augstāka līmeņa uzņēmumos. Pēdējā desmitgadē paziņoto nāves gadījumu un ievainojumu skaita ziņā ir novērojama vispārēja samazināšanās tendence. Kopējais nāves gadījumu skaits ir samazinājies no 27 gadījumiem 2000. gadā līdz 9 gadījumiem 2010. gadā. Jo īpaši kopš 2006. gada ārpus uzņēmumiem nav bijis neviena nāves gadījuma. Kopējais ievainojumu skaits ir samazinājies no 126 gadījumiem 2000. gadā līdz 23 gadījumiem 2010. gadā. No emars datubāzē ziņotajām nelaimes gadījumos iesaistītajām bīstamajām parādībām toksisko vielu noplūde katru gadu šķiet visbiežākā, izņemot 2002., 2003. un 2010. gadu, kad biežāk notika eksplozijas un ugunsgrēki. Galvenās iesaistītās vielu kategorijas ir šādas: toksiskas: 91 smags nelaimes gadījums, ārkārtīgi viegli uzliesmojošas: 80 smagi nelaimes gadījumi, ļoti toksiskas: 53 smagi nelaimes gadījumi. Septiņi darbības veidi ir bijuši pamatā vairāk nekā 10 notikumiem 2000. 2011. gadā. Rēķinot pēc nelaimes gadījumu skaita vienā uzņēmumā, visbiežāk nelaimes gadījumi notiek kategorijās Metālu apstrāde, Petroķīmisko vielu/naftas pārstrādes rūpnīcas un Vispārīga ķīmisko vielu ražošana. 2. tabula: Darbības veidi, kas ir bijuši pamatā vairāk nekā 10 notikumiem 2000. 2011. gadā 13 13 Informācija iegūta no emars un SPIRS datubāzēm. LV 11 LV
Seveso uzņēmumu skaits Ziņotie notikumi Darbības veids Kopska its % 14 Smagi nelaimes gadījumi Potenci āli nelaime s gadīju mi Citi notiku mi Notiku mi kopā % 15 Biežum s 16 Plastmasas un gumijas ražošana Pesticīdu, biocīdu, fungicīdu ražošana un glabāšana Glabāšana un izplatīšana vairumā un mazumā (izņemot SNG) 368 3,89 9 1 10 2,8 0,7 267 2,83 12 1 13 3,6 1,3 877 9,28 15 1 2 18 5 0,5 Metālu apstrāde 78 0,83 19 2 21 5,9 7 Petroķīmisko vielu/naftas pārstrādes rūpnīcas Vispārīga ķīmisko vielu ražošana (kas nav iekļauta iepriekš) 238 2,52 62 4 6 72 20 8 591 6,25 98 1 2 101 28,4 4,5 Cita darbība 276 2,92 30 4 34 9,5 3,2 Par septiņiem nelaimes gadījumiem ir paziņots, ka tiem ir bijusi pārrobežu ietekme. Par vairāk nekā 90 % nelaimes gadījumu, kas paziņoti 2000. 2011. gadā, tika atzīmēts, ka no tiem ir gūta mācība. Tomēr daudzos gadījumos šī informācija ir bijusi ļoti sliktas kvalitātes. Šī ir joma, kurā Komisija nākamajos gados veicinās uzlabojumus. 4. SECINĀJUMI UN TURPMĀKĀ RĪCĪBA Iepriekš veiktā analīze apstiprina, ka direktīva darbojas labi un ka pēdējos divos pārskata periodos dalībvalstis ir būtiski uzlabojušas tās īstenošanu. Pēdējos desmit gados, lai gan 14 15 16 Uzņēmumu skaits (par darbības veidu) pret Seveso uzņēmumu kopskaitu, kas paziņoti SPIRS datubāzē (paziņoti 9449 uzņēmumi). Procentuālā daļa, kas izsaka notikumu skaitu (par darbības veidu) pret notikumu kopskaitu, kas paziņoti 2000. 2011. gadā (356 notikumi). Biežums, izteikts notikumu procentuālās daļas izteiksmē (par darbības veidu) pret uzņēmumu procentuālo daļu (par to pašu darbības veidu). LV 12 LV
uzņēmumu skaits ir stipri palielinājies galvenokārt uz jauno ES dalībvalstu rēķina, smagu nelaimes gadījumu skaits ir palicis relatīvi stabils gadā paziņoti vidēji 27 smagi nelaimes gadījumi. Ievērojamais paziņoto nāves gadījumu un ievainojumu skaita samazinājums pēdējā desmitgadē rada optimismu par situācijas uzlabošanos. Seveso II direktīvas praktiskā īstenošana un piemērošana vairākumā jomu ir turpinājusi uzlaboties, un jo īpaši nozares operatori lielā mērā izpilda prasības attiecībā uz drošības ziņojumiem un iekšējiem operatīvās rīcības plāniem. Tomēr vairākās dalībvalstīs dažās jomās vēl ir jāpanāk uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz ārējo operatīvās rīcības plānu izstrādi un testēšanu un sabiedrības informēšanu. Turklāt salīdzinoši liels uzņēmumu skaits katrā konkrētā gadā paliek neinspicēts (aptuveni 34 % no augstāka līmeņa uzņēmumiem), kas prasa koriģējošu darbību. Secinājumus par iepriekšējo pārskata periodu 17 Komisija ir ņēmusi vērā, pārskatot Seveso II direktīvu, pēc kā tika pieņemta Seveso III Direktīva 2012/18/ES 18. Jaunā direktīva nostiprina sabiedrības tiesības būt pienācīgi informētai, attiecinot vairākus noteikumus arī uz zemāka līmeņa uzņēmumiem. Tajā ir ietverti sīki izstrādāti noteikumi, lai garantētu sabiedrības pienācīgu konsultēšanu par individuāliem projektiem, un ir ieviesti stingrāki inspekcijas noteikumi. Tāpēc tiek sagaidīts, ka Seveso III direktīvas prasību izpilde veicinās vajadzīgos uzlabojumus, kas norādīti šajā ziņojumā. Komisija cieši uzraudzīs minēto jautājumu attīstību un, attiecīgi izmantojot dažādas atbalsta darbības un piespiedu izpildi, turpinās palīdzēt dalībvalstīm pilnveidot savu izpildes līmeni. 17 18 Dokuments C(2010) 5422 galīgā redakcija. OV L 197, 24.7.2012.,1. lpp. LV 13 LV
DV Augst āka līmeņa 2011. g. Augstāk a līmeņa 2008. g. Augstāk a līmeņa 2005. g. Drošības ziņojums vēl nav iesniegts 2011. g. Iekšējais operatīvās rīcības plāns vēl nav izstrādāts 2011. g. Ārējais operatīvās rīcības plāns vēl nav izstrādāts 2011. g. Ārējais operatīvās rīcības plāns vēl nav izstrādāts 2008. g. ĀORP testēti 2009.+201 0.+2011. g. ĀORP testēti 2006.+2007. +2008. g. Informā sabiedr 2009.+2 +2011 AT 84 79 79 3 3 4 10 78 57 77 BE 192 174 137 2 0 9 87 74 99 192 BG 72 52 0 0 1 0 47 40 72 CY 10 11 13 0 0 0 0 27 0 9 CZ 116 112 79 3 3 3 6 28 22 92 DE 1104 1077 976 6 4 15 68 762 703 1079 DK 54 44 20 0 1 4 0 29 22 50 EE 28 21 14 0 0 0 0 10 5 10 EL 83 83 100 0 0 14 10 0 ES 332 295 245 11 6 36 85 324 236 181 FI 129 127 84 0 0 9 25 94 75 120 FR 622 553 593 0 12 59 0 587 229 622 HU 78 63 47 0 0 0 0 121 63 107 IE 36 33 23 1 0 1 1 24 21 67 IT 533 518 462 11 11 31 9 177 286 533 LT 18 17 21 1 0 0 0 54 52 20 LU 8 8 5 0 0 0 1 6 0 0 LV 30 30 29 0 0 0 0 30 31 30 MT 6 6 6 1 0 0 0 6 2 6 NL 249 221 188 20 0 51 0 PL 166 161 149 3 3 7 10 133 134 180 PT 66 62 57 8 8 20 39 10 8 48 RO 113 113 1 1 9 7 98 86 121 SE 206 195 172 1 4 20 12 26 50 173 SI 27 24 26 0 0 0 0 25 24 25 SK 41 40 39 0 0 1 2 37 57 45 UK 388 409 385 11 11 13 20 328 251 312 ES 4,791 4,528 3,949 83 67 307 392 3,135 2,553 4,17 LV 14 LV