Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana dabas aizsargājamās teritorijās Pētījums Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. 2013. gadam projekta LLIV-316 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Zemgalē un Ziemeļlietuvā apsaimniekošanas uzlabošana, radot ilgtspējīgu pamatu dabas teritoriju saudzīgai apsaimniekošanai un dabas vērtību saglabāšanai (Protected Areas) ietvaros 1
DAP Saīsinājums ERAF ES ESF ĪADT KF LAD IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Dabas aizsardzības pārvalde Eiropas Reģionālās attīstības fonds Eiropas Savienība Eiropas Sociālais fonds Īpaši aizsargājamā dabas teritorija Kohēzijas fonds Lauku atbalsta dienests Atšifrējums LVĢMC Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs LVM MK NAI NATURA 2000 RVP SIA VARAM VRAA VVD ZPR AS Latvijas Valsts meži Ministru kabinets Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Eiropas Savienības valstu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Reģionālā vides pārvalde Sabiedrība ar ierobežoto atbildību Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Valsts reģionālās attīstības aģentūra Valsts vides dienests Zemgales plānošanas reģions 2
SATURS IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI... 2 SATURS... 3 IEVADS... 6 I ĪADT apraksts un apsaimniekošanas situācija un indikatori... 7 1. Dabas parks Bauska... 7 1.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT... 7 1.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi... 9 1.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē... 10 2. Daugavas ielejas dabas parks... 11 2.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT... 11 2.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi... 13 2.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē... 14 3. Dabas parks Laukezers... 15 3.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT... 15 3.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi... 17 3.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē... 18 4. Vilces dabas parks... 20 4.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT... 20 4.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi... 21 4.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē... 22 5. Saukas dabas parks... 23 5.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT... 23 5.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi... 25 5.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē... 26 6. Svētes palienes dabas parks... 27 6.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT... 27 6.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi... 29 6.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē... 29 7. Biržu reģionālais dabas parks... 30 3
7.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT... 30 7.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi... 31 7.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē... 32 8. Kurtuvenas reģionālais dabas parks... 32 8.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT... 33 8.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi... 33 8.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē... 34 9. Žagares reģionālais dabas parks... 34 9.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT... 34 9.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi... 35 9.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē... 36 10. Nemunas reģionālais dabas parks... 36 10.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT... 36 10.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi... 37 10.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē... 38 11. Indikatori ĪADT apsaimniekošanas sekmju turpmākai novērtēšanai... 39 II Situācijas analīze par dižkokiem... 43 12. Dižkoku nozīme apkārtējā teritorijā... 43 12.1. Bioloģiskā nozīme... 43 12.2. Vēsturiskā nozīme... 43 12.3. Ainaviskā nozīme... 43 13. Dižkoki Zemgales reģionā... 44 14. Vadlīnijas dižkoku apsaimniekošanai... 45 14.1. Principi dižkoku apsaimniekošanai... 45 III Zemgales dabas pamatnes ainaviski vērtīgo teritoriju izvērtējums... 48 15. Ainaviski vērtīgo teritoriju izvērtējums... 48 15.1. Ainaviski vērtīgo teritoriju izvērtējums dabas aizsardzības teritorijās... 49 15.2. Ainaviski vērtīgo teritoriju izvērtējums tūrisma attīstības areālos un ainaviski nozīmīgās teritorijās... 51 16. Priekšlikumi/ vadlīnijas ainavu izmantošanai/ pārvaldībai un aizsardzībai ainaviski vērtīgajās teritorijās... 53 4
IV Situācijas analīze par dendroloģiskajiem stādījumiem... 57 17. Dendroloģisko stādījumu nozīme apkārtējā teritorijā... 57 18. Dendroloģisko stādījumu kvalitātes vērtējums... 58 18.1. Ieteikumi aizsargājamo dendroloģisko stādījumu kvalitātes uzlabošanai... 58 V Pārrobežu ietekme uz dabas daudzveidību... 60 19. Pārrobežu ietekme uz dabas daudzveidību... 60 19.1. Zaļie koridori un ainavu fragmentācija... 61 19.2. Latvijas un Lietuvas sadarbība zaļo koridoru veidošanā... 62 VI Ārvalstu labā prakse... 64 20. Maribo dabas parka stratēģiskais rīcības plāns ilgtspējīga tūrisma attīstībai 2012 2016, Dānija... 64 21. Aizsargājamo ainavu apvidu saglabāšana Ostoja Popradzka apgabalā, Polijā... 66 VII Rekomendācijas un rīcības plāns... 68 22. Rīcību projektu priekšlikumi... 82 NOBEIGUMS... 85 IZMANTOTO INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS... 87 PIELIKUMI... 90 5
IEVADS Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam projekta LLIV- 316 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Zemgalē un Ziemeļlietuvā apsaimniekošanas uzlabošana, radot ilgtspējīgu pamatu dabas teritoriju saudzīgai apsaimniekošanai un dabas vērtību saglabāšanai (Protected Areas), ietvaros SIA Ekoncepti ir izstrādājis pētījumu Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana dabas aizsargājamās teritorijās Latvijas Lietuvas pārrobežu teritorijā. Pētījuma mērķis ir izpētes teritorijā veikt cilvēku radītās ietekmes izvērtējumu dabas aizsargājamās teritorijās un sniegt rekomendācijas par prioritāriem pasākumiem, kas jāīsteno īstermiņā un ilgtermiņā. Darba uzdevumi satur cilvēka darbības un bezdarbības ietekmes analīzi uz ĪADT, dižkokiem, ainaviski vērtīgām teritorijām, dendroloģiskajiem stādījumiem, kā arī pārrobežu ietekmes un ārvalstu labās prakses izpēti. Pētījums aptver Zemgales Plānošanas reģionu un Ziemeļlietuvas reģionu, kā arī šādas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT): dabas parks Bauska (Zemgale, Latvija), Daugavas ielejas dabas parks (Zemgale, Latvija), dabas parks Laukezers (Zemgale, Latvija), Vilces dabas parks (Zemgale, Latvija), Saukas dabas parks (Zemgale, Latvija), Svētes palienes dabas parks (Zemgale, Latvija), Biržu reģionālais dabas parks (Lietuva), Kurtuvenas reģionālais dabas parks (Lietuva), Žagares reģionālais dabas parks (Lietuva), Nemunas reģionālais dabas parks (Lietuva). Pētījuma izstrādes laikā tika apsekotas un izpētītas Zemgales reģionā un Ziemeļlietuvas teritorijā esošās ĪADT, identificēti ar pētījuma tēmu saistītie eksperti un iestādes, veiktas 8 ekspertu intervijas, aptaujas un sagatavots dokumentāls video materiāls par ĪADT, iezīmējot spilgtākos veiksmīgās un ne tik pozitīvās pieredzes piemērus. Kopumā izpētes teritorijā konstatētas dažādas pozitīvi vērtējamas tendences, tomēr identificētas arī būtiskas problēmas, kas ar laiku varētu kļūt vēl ievērojamākas, ja netiks veikti atbilstoši pasākumi. Padziļinātai tēmas izpratnei pētījuma ietvaros tika organizētas vairākas fokusgrupu diskusijas, piedaloties pašvaldību un citu ieinteresēto pušu pārstāvjiem. ĪADT identificētās problēmas un piedāvātie risinājumi tādējādi tika aplūkoti no dažādu iesaistīto pušu viedokļa, iezīmējot nozīmīgākos traucējumus aizsargājamām dabas teritorijām un reālākās rīcības teritoriju apsaimniekošanas uzlabošanai. SIA Ekoncepti izsaka pateicību visiem piesaistītajiem ekspertiem un institūcijām, kas piedalījās un palīdzēja sagatavot šo pētījumu. 6
I ĪADT apraksts un apsaimniekošanas situācija un indikatori 1. Dabas parks Bauska Dabas parks Bauska dibināts 2004.gadā. Dabas parks Bauska atrodas Latvijā, Bauskas pilsētā, Codes un Mežotnes pagastos (Bauskas novads), Rundāles pagastā (Rundāles novads). Teritorija ietilpst Natura 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. Dabas parka platība ir 892,9 ha. Dabas parka apsaimniekošanas pārvaldi īsteno DAP struktūrvienība Pierīgas reģionālā administrācija. 1.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT Šobrīd galvenās antropogēnās slodzes dabas parkā Bauska ir lauksaimniecība un tūrisms. Galvenā ietekmes zona Lielupe. Rūpniecība SIA Sigilo KV nodrošina piena pārstrādi SIA Bauskas piens bijušajā ražošanas ēkā, paredzamais pārstrādes apjoms ir 200 300 tonnas dienā. Parka teritorijā atrodas Mežotnes pagasta zemnieku saimniecības Jaunzemji un Baltās anemones, individuālais uzņēmums Jūnijs MN, IK "J.L.2009" Dabas parka izveide nevar apturēt šajā teritorijā esošu uzņēmumu vai rūpnīcu darbību, tomēr uzdevums ir padarīt to pēc iespējas videi draudzīgāku. Sadzīves notekūdeņi Dabas parka teritorijā ieplūst attīrīti komunālie notekūdeņi no šādām attīrīšanas iekārtām: Bauskas ūdenssaimniecība (tiek novadīti arī SIA Klippan Saule un SIA Tipo Print notekūdeņi, pārējo ražošanas uzņēmumu notece ir neliela), Saulaines profesionālā vidusskola, Mežotnes internātvidusskola, Mežotnes pagasta padome, AS Bauskas piens, pansionāts Derpele, SIA Alco DUS, VID Bauskas nodaļas Bauskas muitas Grenctāles MPK. Pēdējos gados Bauskas pilsētā un tās apkārtnes teritorijā dažādu atbalsta programmu ietvaros (projekti 2011.. gados) izbūvēti un sakārtoti lietusūdeņu kanalizācijas tīkli un notekūdeņu tīkli. SIA Bauskas ūdenssaimniecība KF projektu Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Bauskā ietvaros veikusi vairākus neattīrītu notekūdeņu riska mazināšanas pasākumus, novēršot degradējošo ietekmi uz dabas parku Bauska un tā teritorijām. Projekta īstenošanas rezultātā ~95% Bauskas pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, kā arī ir samazinājies gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojums no izvedakām. Bauskas pilsētas notekūdeņu tīklu rekonstrukcija veikta arī ERAF projekta Rīgas ielas posma rekonstrukcija uzņēmējdarbības attīstībai un Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam 4.projektu konkursa projekta Nr.LLIV-339 Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai ( Rain-Water-Man ) ietvaros. Zemāk tabulā atspoguļoti radītāji par Bauskas dabas teritorijā novadītajiem notekūdeņiem. 1.tabula 7
Piesārņojuma rādītāji dabas parkā Bauska Nr. Rādītājs 2013 1. Cilvēku ekvivalents 7 560 (Bauska) 2. Novadīto notekūdeņu daudzums (tūkst. m 3 /gadā) 718,349 (Bauska) 3. Kopējais slāpeklis (t/gadā) 27,98 (Bauska) 4. Kopējais fosfors (t/gadā) 0,705 (Bauska) Lauksaimniecība Lauksaimniecība ir būtisks biogēnā piesārņojuma avots Bauskas dabas parka teritorijā. Piesārņojuma rašanās iemesls ir vēsturiski veidojusies augsnes pārmēslošana kolhozu sistēmas laikos laukos tika iestrādāts vairāk minerālmēslu un kūtsmēslu kā kultūraugi varēja izmantot. Pārpalikums joprojām pakāpeniski nonāk ūdenstilpēs un veicina to aizaugšanu, un ir grūti prognozēt, cik lieli biogēno vielu apjomi joprojām atrodas augsnē un turpina izplūst. Bauskas rajona auglīgās augsnes tiek izmantotas graudaugu, cukurbiešu un rapša audzēšanai. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējo gadu intensīvā lauksaimniecība rezultējusi minerālmēslu pielietošanas apjomu palielināšanos un šāda tendence arvien turpinās. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (turpmāk LAD) sniegtajiem datiem par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm dabas parkā Bauska koptas tiek apmēram 85% (koptas - 165,93 ha, nekoptas 27,2 ha, nepļautas 1,6 ha). Jāņem vērā, ka LAD ir pieejama tikai tā informācija, kas tiek izmantota atbalsta maksājumu administrēšanai. Tūrisms Atsaucoties uz Bauskas Tūrisma informācijas centra apkopotajiem datiem, 2012. un 2013. gadā dabas parku, Bauskas pils muzeju un citus teritorijā ietilpstošos objektus apmeklēja attiecīgi 40,7 un 37,2 tūkstoši apmeklētāju. Savukārt Bauskā notiekošo kantrimūzikas festivālu katru gadu apmeklē vidēji 10 tūkstoši apmeklētāju. Nozīmīgākās parka apmeklētāju un tūristu radītās ietekmes uz vidi ir šādas: zemsedzes veģetācijas nomīdīšana, upju krastu un nogāžu erodēšana, sauszemes veģetācijas bojāšana vai iznīcināšana, retu un aizsargājamu sugu un/vai to dzīvesvietu bojāšana un iznīcināšana, kaļķiežu atsegumu bojāšana, piesārņojums ar atkritumiem, nelegālu ugunskura vietu izveide, makšķerēšana, infrastruktūras bojāšana un iznīcināšana. Zivsaimniecība Lielupē netiek veikta rūpnieciskā zveja, taču šobrīd dabas parka upēs notiek licencēta makšķerēšana. Lielupē, Mūsā un Mēmelē licencēto makšķerēšanu organizē Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība. Teritorijā ir noteikts licenču skaits 150 sezonas licences, 750 dienas licences, 150 sezonas licences ar atlaidi (atlaide piemērojama personām, kas atbilst Jelgavas 8
novada pašvaldības 2013.gada 27.februāra saistošo noteikumu Nr.2 nolikuma Licencētai makšķerēšanai Lielupē, Mūsā un Mēmelē Bauskas, Jelgavas, Ozolnieku un Rundāles novados 5.1. punkta prasībām), 150 dienas licences ar atlaidi un 15 sezonas bezmaksas licences. Vislielāko īpatsvaru makšķerēšanos lomos veido plaudis un asaris. Lielupe ir viena no galvenajām vimbas nārsta upēm Latvijā. Pārrobežu piesārņojums Saskaņā ar 2011.gada 31.maija MK noteikumiem Nr.418 Noteikumi par riska ūdensobjektiem dabas parka teritorijā esošā Lielupe ir riska ūdensobjekts, riska cēlonis izkliedētais piesārņojums. Mēmeles riska cēlonis ir izkliedētais un pārrobežu piesārņojums, plūdu risks, Mūsai - punktveida piesārņojums (notekūdeņos esošie biogēni), izkliedētais un pārrobežu piesārņojums. Draudus ekoloģiskajai kvalitātei rada avāriju riski pārrobežu teritorijā, kam pierādījums ir 2006. gadā notikusī vircas noplūde Lietuvas teritorijā esošajā Ceraukstes upē. Šī iemesla dēļ būtiski veidot Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbību un uzturēt regulāru komunikāciju, izvairoties un laicīgi konstatējot tādus gadījumus. Līdz šim vairumos gadījumu sadarbības veidošana ar Lietuvas kolēģiem izrādījusies veiksmīga un tiek strādāts pie tās attīstīšanas. 1.2.Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi Galvenie dabas parka Bauska izmantošanas veidi ir lauksaimniecība un tūrisms. Lauksaimniecība Lauksaimniecība ir izplatīts teritorijas izmantošanas veids auglīgo augšņu dēļ. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek izmantotas dažādu kultūraugu audzēšanai. Mežsaimniecība Dabas parka Bauska teritorijā meži aizņem nelielas teritorijas, to mežsaimnieciskā nozīme ir neliela. Zemgalei raksturīgie platlapju meži jau senos laikos ir izcirsti un zemes pārvērstas auglīgos laukos. Apbūve Dabas parka Bauska teritorijā atrodas vairākas apdzīvotas vietas: novada centrs - Bauskas pilsēta, kā arī ciemi - Ziedoņi, Jumprava un Ceplis. Privātmāju apbūve izveidojusies gar ceļiem Bauskas pilsētas teritorijā un Rundāles pagastā. Teritorijai ir raksturīga viensētu tipa apbūve, kas vairāk izteikta Lielupes labajā krastā. Apbūvi veido arī vairāki ražošanas objekti, kuri atrodas dabas parka teritorijā vai tiešā tās tuvumā: augļu un dārzeņu pārstrādes rūpnīca SIA Kronis, kokapstrādes uzņēmums SIA Bērzkalni un lauksaimniecības uzņēmumi, tostarp SIA Lielmežotne. Ainavu degradējoši faktori ir pamestās un neizmantotās ražošanas ēkas un kādreizējās lauksaimniecības vajadzībām izmantotās ēkas sens kaļķu ceplis, Lejas dzirnavu ēkas un pamestas viensētas Bauskas pils apkārtnē. 9
Tūrisms Dabas parka nozīmīgākie tūrisma resursi ir bagātīgs kultūras un vēstures mantojums, t.sk., Bauskas, Mežotnes un Bornsmindes pilis, kā arī Jumpravmuižas, Ziedoņu un Mežotnes parki. Blakus parka teritorijai atrodas Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs. Lielu apmeklētāju skaitu piesaista arī Senās mūzikas festivāls, kantri mūzikas festivāls un Bauskas pilsētas svētki. Dabas parka apmeklētājus piesaista arī Lielupes ainava, upju ieleju ainavu daudzveidība, kaļķiežu atsegumi, muižu parki u.c. Dabas parkā var izdalīt 4 tūrisma resursu koncentrācijas zonas: Mežotne Mežotnes pilskalns, Jumpravmuiža Bornsminde, pussala starp Mūsas un Mēmeles satekām un dabas parka Bauskas pilsētas daļa. Tomēr dabas parka teritorijā ir nepietiekami izveidota tūrisma infrastruktūra. Informācija par piedāvātajiem tūrisma pakalpojumiem un objektiem pieejama Bauskas TIC. Bauskas novadā nav oficiālo peldvietu, kā arī nav labiekārtotu pludmaļu. Dažādu projektu ietvaros gan ir izveidotas vairākas labiekārtotas atpūtas vietas ar galdiņiem, labierīcībām un ugunskura vietām. 1.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē Dabas parks izveidots, lai apvienotu atsevišķus vērtīgus dabas pieminekļus (daudzus dolomītu atsegumus), saglabātu neskartu Mēmeles, Mūsas un Lielupes upes posmu un arī Lielupes kultūrainavu. Teritorijā atrodas arī nozīmīgas nēģu un vimbu nārsta vietas un daudzas bioloģiski vērtīgas pļavas. 2.tabula Dabas parka Bauska dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē Nr. Vērtības Ietekmējošie faktori 1. Aizsargājamie biotopi 8 ES nozīmes aizsargājamie biotopi (Nogāžu un gravu meži, Lakstaugu pioniersabiedrības kaļķainās augsnēs, Sausas pļavas kaļķainās augsnēs, Eitrofas augsto lakstaugu audzes, Upju palieņu pļavas, Mēreni mitras pļavas, Kaļķiežu atsegumi, Upju straujteces) 2. Sugu daudzveidība 25 īpaši aizsargājamas Latvijas un Eiropas nozīmes putnu sugas, 27 īpaši aizsargājamās vai citādi vērtīgas bezmugurkaulnieku sugas, 2 īpaši aizsargājamas abinieku sugas, 17 retas un aizsargājamas vaskulāro augu sugas, 7 retas un aizsargājamas sūnaugu sugas, 6 ES direktīvās un 3 Latvijas normatīvajos aktos aizsargājamas zivju un nēģu sugas. Negatīvie faktori Lauksaimnieciskā darbība agrā pļauja, minerālmēslu lietošana, Iespējama apbūves paplašināšanās, Virszemes ūdeņu piesārņojums, Pārāk liela rekreatīvā slodze atsevišķās teritorijās, Nepietiekami izveidota tūrisma infrastruktūra 10
Nr. Vērtības Ietekmējošie faktori 3. Ainavu daudzveidība Lielupes ainava Dabas pieminekļi dolomītu atsegumi 4. Kultūrvēsturiskais mantojums viens pilsētbūvniecības piemineklis, 8 arheoloģijas pieminekļi, 13 arhitektūras pieminekļi, 3 mākslas pieminekļi, vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, kas pagaidām nav iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā 2. Daugavas ielejas dabas parks Dabas parks dibināts 1987.gadā. Dabas parks atrodas Latvijā, Skrīveru novadā, Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā un Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā. Kopš 2004. gada parks iekļauts arī īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā. Dabas parka apsaimniekošanas pārvaldi īsteno DAP struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija. Dabas parka teritorijā ir apmēram 140 īpašumu vienības. Dabas parka platība ir 1 091 ha, no kuriem 20,6% aizņem Daugavas upe (225,2 ha), 4,4% ir pašvaldību īpašumi (47,9 ha), 75% ir privātie īpašumi (817,9 ha). 2.1.Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT Nozīmīgākās problēmas dabas parkā Daugavas ieleja ir ūdens līmeņa svārstības uzceltās HES dēļ, kas veicina krastu eroziju. Daugavas ielejā nav ticis stiprināts krasts, līdz ar to nemitīgās plūdmaiņas ierosina krasta noārdīšanos. Šis jautājums pagaidām netiek risināts. Dabas aizsardzības plānā ir izklāstītas plānotās aktivitātes, kas lielākoties tiek realizētas. Atsevišķas aktivitātes netiek realizētas finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ, tomēr pamazām situācija tiek uzlabota, uzvaru liekot uz infrastruktūras un rekreācijas uzlabošanu. Rūpniecība Pašreiz teritorijā ir samērā maz saimniecību, kas nodarbotos ar uzņēmējdarbību (z/s Priediņas dārzeņu audzēšana, SIA Akācijas - kokapstrāde, z/s Pakalni un Cepļi tūrisma un atpūtas pakalpojumi). Kādreizējā Aizkraukles muižas rijā bija iekārtots konservu cehs, bet Daugavas lejā uz terases liels siltumnīcu komplekss. Ēkas ir pamestas un rada vizuāli nepievilcīgu vidi, taču ar vietējo iedzīvotāju un īpašnieku dalību šis jautājums tiek aktualizēts un tiek veidoti plāni, kā šīs teritorijas sakārtot. Dabas parkā atrodas zemnieku saimniecība Lapsas. Dabas parka teritorijā Aizkraukles muižas kompleksa ēkā atrodas kokapstrādes uzņēmums SIA Akācija, kas savā darbībā būtiskas negatīvas ietekmes nerada. 2008.gadā uzņēmums izrādīja interesi veikt ražotnes paplašināšanu un modernizāciju, un Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma lēmumu, ka šajā gadījumā nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. 11
Aizkraukles novada iedzīvotāji izrādīja neapmierinātību par šādu lēmumu, uzskatot, ka uzņēmuma paplašināšanās tomēr radīs būtisku ietekmi uz dabas parku, un lēmums tika pārsūdzēts. Pateicoties iedzīvotāju un Aizkraukles novada pašvaldības aktivitātei, SIA Akācija paplašināšanās nenotika. Sadzīves notekūdeņi Dabas parka Daugavas ieleja teritorijā nav notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, Aizkraukles bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (turpmāk - NAI) atrodas ārpus dabas parka teritorijas, taču tiešā dabas parka tuvumā augšpus dabas parkam, to apsaimniekošanu veic SIA Aizkraukles ūdens. Attīrītie notekūdeņi tiek novadīti Daugavā. Skrīveru NAI atrodas Skrīveru ziemeļu daļā, ārpus dabas parka teritorijas ar izplūdi Maizītes upītē, kas pēc tam ietek Dīvajā un pēc tam Daugavā jau lejpus no dabas parka robežas. 3.tabula Piesārņojuma rādītāji Daugavas ielejas dabas parkā Nr. Rādītājs 2013 1. Cilvēku ekvivalents 14 611 (Aizkraukle) 2. Novadīto notekūdeņu daudzums (tūkst. m 3 /gadā) 598,228 (Aizkraukle) 3. Kopējais slāpeklis (t/gadā), izejošais piesārņojums 3,836 (Aizkraukle) 4. Kopējais fosfors (t/gadā), izejošais piesārņojums 0,188 (Aizkraukle) Lauksaimniecība Lauki un pļavas aizņem virspalu terašu platības, kā arī ielejai pieguļošo joslu, ko ar ieleju saista dinamiski dabas procesi (virszemes un pazemes notece, augsnes erozija u.c.). Pašlaik dabas parka teritorijā lielākās platībās tiek audzēti graudaugi un dārzeņi (kartupeļi), ir saimniecības, kas nodarbojas ar aitkopību un liellopu audzēšanu (ir ierobežotas ganību platības). Teritorijā ir piemājas saimniecības ar nelielu lopu skaitu un nelielām platībām dārzeņu audzēšanai, kas pārsvarā tiek izmantoti pašu patēriņam. Daļa pļavu tiek appļautas, taču daļa, arī ainavisko un vērtīgo, netiek koptas un aizaug. Tomēr kopš 2004.gada dabas aizsardzības plānā fiksētās situācijas, daļa ainaviski vērtīgo pļavu, kurās toreiz netika konstatēta aizsargājamo zālāju biotopu struktūra, pašlaik kopšanas ietekmē ir par tādiem kļuvuši. Aizkraukles pagastā atrodas lielākā dabas parka daļa, kurā ir 3 zemnieku saimniecības un salīdzinoši daudz mazas piemāju saimniecības (vasarnīcas). Kā atzina Aizkraukles novada domes pārstāve I.Kāgane, tad vasarnīcu īpašumus ir grūti uzraudzīt, jo īpašnieki tajos ierodas ļoti periodiski, taču to ietekme pagaidām netiek vērtēta kā būtiska. Teritorijā saglabājušās kādreizējo lopu fermu ēkas, kā arī tām raksturīgie vides bojājumu areāli ( Daugavieši Skrīveros 200 govīm). Saskaņā ar LAD sniegtajiem datiem par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm dabas parkā Daugavas ieleja koptas tiek apmēram 95% (koptas 391,98 ha, nekoptas 21,13 ha, aizaugušas 1,6 ha), Jāņem vērā, ka LAD ir pieejama tikai tā informācija, kas tiek izmantota atbalsta maksājumu administrēšanai. 12
Tūrisms Nav zināmi dati par apmeklētāju skaitu dabas parka teritorijā, tomēr galvenās apmeklētāju koncentrācijas zonas ir Aizkraukles pilskalns, Kraukļu akmens, Aizkraukles luterāņu baznīca, Aizkraukles pilsdrupas, Cepļa dolomīta atsegums. Aizkraukles pilsdrupas nav iekonservētas un tiek uzskatīts par bīstamu un apmeklētājiem nepiemērotu objektu. Dabas parks Daugavas ieleja ir diezgan iecienīta vieta atpūtniekiem, ko sekmē vieglā pieejamība un autoceļa tuvums. Pašvaldība kā apsaimniekotājs vēlas, lai atpūtnieku takas būtu dabiski iestaigātas. Nesen izveidots stāvlaukums un labiekārtots ceļš, kas atrisinājis iepriekš novēroto problēmu ar transportlīdzekļu pārvietošanos un novietošanu, kur vien pagadās. Arī šis ceļš ticis veidots ar dabisku grants segumu (lauku ceļš), kuru var izmantot arī atpūtnieki kā gājēju celiņu. Plānošanas stadijā ir dabas koncertzāles izveide dabas parka teritorijā, taču pirms būvniecības uzsākšanas ir jāparūpējas par automašīnu pārvietošanās un stāvlaukumu infrastruktūras sakārtošanu, kas ir teritoriālās plānošanas uzdevums. Šobrīd tūristu pieplūdums tomēr nav tik ievērojams, līdz ar pieaugošām tendencēm tiks plānoti arī citi uzlabojumi. Atkritumu un dabas parka apsaimniekošanu veic Aizkraukles novada pašvaldība, kas katru pirmdienu apbraukā un apseko teritoriju, likvidē atkritumus. Zivsaimniecība Daugavā posmā starp Ķeguma un Pļaviņu HES un šajā posmā ietekošajās mazajās upēs sastopamas un potenciāli sastopamas 36 zivju un viena nēģu suga. Daugavā un arī tās posmā starp Ķeguma un Pļaviņu HES aizsprostiem veikta zivju aklimatizācija un to krājumu papildināšana. Pavisam kopā ielaistas 8 zivju un viena vēžu suga. Lielākā apjomā rūpnieciskā zveja tikusi veikta Ķeguma ūdenskrātuvē, kura apzvejota vismaz no 1949.gada. Vidēji nozvejotas 7,7 t zivju gadā, bet lielākā nozveja sasniegusi 27 t 1964.gadā. No 2005. gada pēc tīklu zvejas aizlieguma ieviešanas upēs un mākslīgajās ūdenskrātuvēs (kas Latvijas likumdošanā tiek uzskatītas par upēm), zveja Ķeguma ūdenskrātuvē samazinājās līdz 100 200 kg gadā. Zvejas statistikā par Daugavas posmu dabas parka Daugavas ieleja teritorijā (Aizkraukles, Sērenes un Skrīveru pagastos) laika periodā no 1993.gada bijusi vidēji 489 kg gadā ar lielāko nozveju 1,2 t 2002.gadā. Pēc tīklu zvejas aizlieguma ieviešanas, tā samazinājās līdz 29 kg 2012.gadā. Faktiski visus zivju resursus dabas parka Daugavas ieleja teritorijā izmanto makšķernieki, te notiek licencētā makšķerēšana. Dati par lomu sastāvu makšķerēšanā nav pieejami. Nav zivju ceļu, jo ir uzbūvēts HES. Pārrobežu piesārņojums Daugavas ūdens kvalitāti lielā mērā nosaka pārrobežu piesārņojuma radītā slodze, kur tas nonāk no Baltkrievijas un Krievijas. 2000. gadā pārrobežu piesārņojums veidoja 73% no kopējās slāpekļa izplūdes jūrā ar Daugavas ūdeņiem. 2.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi Aktīvākie dabas parka Daugavas ieleja izmantošanas veidi ir lauksaimniecība un tūrisms. Dabas parka teritorijā lauksaimniecības zemju īpatsvars ir lielāks par 75%. 13
Lauksaimniecība Kā jau minēts iepriekš, dabas parka teritorijā lauksaimniecības zemju īpatsvars ir lielāks par 75%. Padomju gados dabas parka teritorijā Daugavas labajā krastā bija attīstīta lauksaimniecība, par ko liecina arī meliorācijas sistēma. Saimniecību skaits Mežsaimniecība Lielākie vērtīgo mežu masīvi atrodas Daugavas ielejas stāvajā, gravām saposmotajā senkrasta nogāzē. Meži atrodas uz Daugavas ielejas nogāzēm un gravās, kā arī atsevišķos puduros uz terasēm. Daugavas ielejas un terašu nogāzes dominē lapu koku meži (pārsvarā gāršas). Mežsaimniecība dabas parkā norisinās nelielos apjomos. Apbūve Dabas parka teritorijā ietilpst viena apdzīvota vieta Skrīveri (Skrīveru Zemkopības institūta ciems). Šeit ir ielu tīkls, daudzstāvu apbūve, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un nelieli ražošanas uzņēmumi. Vēl dabas parka teritorijā blīvāk apdzīvotās vietas ir Aizkraukles pagastā - pie kādreizējās Aizkraukles muižas, dabas parka ziemeļaustrumos pie Aizkraukles Aizkraukles kapu ceļa, kā arī Daugavas lejā pie siltumnīcām. Pārējā dabas parka teritorijā ir viensētu apbūve. Tūrisms Dabas parka nozīmīgākie tūrisma resursi ir kultūrvēsturiskais mantojums - teritorija ir viens no senāk apdzīvotajiem apvidiem Latvijā (Aizkraukles pilskalns, Aizkraukles pilsdrupas u.c.), - un vizuāli krāšņā Daugavas ielejas kultūrainava. Dabas parkā tiek piedāvāti dažādi pakalpojumi un atpūtas iespējas ekskursijas kopā ar vides gidu, pastaigas, pikniki, makšķerēšana, peldēšana. Dabas parkā izveidotas vismaz 5 dabas takas, no kurām viena Daugavas taka piemērota arī velobraucējiem. Z/s Aronijas, Pakalni un Cepļi nodarbojas ar tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšanu. Informācija par dabas parkā pieejamajiem pakalpojumiem un aktivitātēm pieejama mājaslapā www.daugavasieleja.lv 2.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē Dabas parks Daugavas ieleja izveidots, lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas palicis nepārveidots, būvējot Pļaviņu HES. Galvenā vērtība ir senlejas pamatkrasta stāvajai nogāzei līdz Dīvajas ietekai, kur nogāzes klāj vērtīgi platlapju nogāžu un gravu meži. Teritorijā ir daudz dabisku, botāniski vērtīgu sausu pļavu kaļķainās augsnēs un mēreni mitru pļavu, kurās sastopamas retas un aizsargājamas augu sugas. Eiropas nozīmes mežu kopplatība ir 116 ha, mežu ar retiem augiem kopplatība 11,3 ha, bioloģiski vērtīgo pļavu kopplatība 32,6 ha un ainaviski vērtīgo pļavu platība 43,9 ha. 1 Konstatētas arī kaļķainas smiltāju pļavas, eitrofas augsto lakstaugu audzes. Tuvāk Aizkrauklei arī dolomītu atsegumi, avotu izplūdes vietas krastā. Izcila retu sikspārņu barošanās vieta. 1 Dabas parka Bauska dabas aizsardzības plāns 2007.-2019.gadam, 2007, 6.lpp. 14
4.tabula Dabas parka Daugavas ieleja dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē Nr. Vērtības Ietekmējošie faktori 1. Aizsargājamie biotopi 5 ES nozīmes aizsargājami meža, pļavu un citi biotopi (t.sk. prioritārie Nogāžu un gravu meži un Avoti, kas veido avotkaļķus) 5 Latvijas īpaši aizsargājamie meža, pļavu un citi biotopi 2. Aizsargājamās sugas 6 Latvijā īpaši aizsargājamas augu sugas Novērotas 6 ES nozīmes putnu sugas Novērota 1 Latvijā aizsargājama putnu suga 3. Kultūrvēsturiskais mantojums 4 valsts aizsardzībā esoši pieminekļi 4. Ainavas Parka atrašanās starp divām pilsētām Aizkraukli un Jaunjelgavu, kas rada priekšnosacījumus turpmākai lauku urbanizācijas procesa attīstībai, Lielo autoceļu tiešs tuvums, t.sk. A6, Rekreatīvā slodze, Nozīmīgu grants ieguves vietu atrašanās pie dabas parka robežas Sērenes pagastā, kā arī perspektīvās atradnes, kas gan dabas parka teritorijā, gan ārpus dabas parka stiepjas Jaunjelgavas virzienā. Pļaviņu HES un ar to saistītie ekoloģiskā riska draudi iespējamo avāriju vai diversijas aktu gadījumā, kā arī lokālās seismiskas situācija draudi. Aizkraukles izgāztuve, kas atrodas izstrādātajā Totēnu karjerā. Jaunās apbūves aktivizēšanās un zemes gabalu sadalīšanā ainaviski vērtīgās un ekoloģiski jutīgās vietās, kas agrāk bija lauksaimniecības zemes, Vērtīgo pļavu degradācija, ja netiks veikti apsaimniekošanas pasākumi, Lauksaimnieciskās darbības aktivizēšanās, kas var ietekmēt ainavas telpisko struktūru, samazināt tās bioloģisko daudzveidību un radīt gruntsūdeņu piesārņojuma draudus, Erozijas procesu aktivizēšanās ielejas nogāzēs, gravu aizaugšana Daugavas ielejas nogāzes augšdaļā, Pali un krastu noskalošanās ūdenskrātuves viļņošanās ietekmē; Daugavas krastos dabas parka teritorijā ar platajām terasēm palu varbūtība ir 1%. 3. Dabas parks Laukezers Dabas parks Laukezers izveidots 2004.gadā. Dabas parks atrodas Latvijā, Krustpils novada Kūku pagastā. Dabas parka pārvaldi īsteno DAP struktūrvienība Latgales reģionālā administrācija. Teritorija ietilpst Natura 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. Dabas parka platība ir 327 ha, no kuriem 60% aizņem meži, 27% - ūdeņi, 10% - lauksaimniecības zemes un 3% - vasarnīcu teritorijas. Dabas parka teritorijā ir 227 īpašumi, no kuriem 147 atrodas blīvi apdzīvotajā Ildzenieku ezera piekrastes zonā. 3.1.Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT Dabas parka teritorijā lielāko antropogēno slodzi rada tūrisms. To veicina esošā ceļu struktūra, kas nodrošina brīvu pieeju lielākai daļai no dabas parka Laukezers teritorijas. Jebkurš Laukezera, Ildzenieku un Baltiņu ezera piekrastes punkts atrodas mazāk kā 500 metru attālumā 15
no kāda auto ceļa. Galvenā slodžu ietekmes zona ir Laukezers. Pašreizējā antropogēnā slodze ap Ildzenieku ezeru galvenokārt saistāma ar vasarnīcu ekspluatāciju. Rūpniecība Teritorijā nav rūpniecības uzņēmumu. Sadzīves notekūdeņi Dabas parka Laukezers teritorijā nav centralizētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu. Ildzenieku ezera krastā ir izveidojusies savrupmāju teritorija, kur katrai mājai ir individuālie notekūdeņu savākšanas un novadīšanas risinājumi. Sadzīves notekūdeņi no individuālajām mājām tiek savākti un transportēti uz tuvumā esošajām centralizētajām NAI (piemēram, Zīlānu ciema NAI). Dabas parka teritorijā ir aizliegts novadīt notekūdeņus pa ūdensnotekām virszemes ūdeņos. Dabas parka teritorijas ūdenstilpju kvalitātes analīzes un monitorings netiek veikts, bet pēc vizuālā novērtējuma virszemes ūdeņu kvalitāte ir laba, ezeriem ir raksturīgs dzidrs un skaidrs ūdens. Lauksaimniecība Dabas parka Laukezers teritorija pēc savas uzbūves nav piemērota intensīvai lauksaimnieciskai darbībai, tādēļ teritorijā pamatā tiek praktizēta piemājas saimniekošana nelielās platībās. Lauksaimniecībai tiek izmantotas zemes Laukezera ziemeļrietumu un dienvidaustrumu daļā, kā arī uz dienvidiem no Ildzenieku ezera. Nelielās platībās lauksaimnieciskajai darbībai (pamatā kā ganības) tiek izmantotas arī Baltiņu ezera ziemeļu daļai pieguļošās zemes. Saskaņā ar LAD sniegtajiem datiem dabas parkā Laukezers koptas tiek visas apsekotās un atbalsta maksājumiem pieteiktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, t.i. 15,2 ha. Jāņem vērā, ka LAD ir pieejama tikai tā informācija, kas tiek izmantota atbalsta maksājumu administrēšanai. Tūrisms Laukezers un Ildzenieku ezers ar tiem pieguļošajām teritorijām tiek izmantoti atpūtai pie un uz ūdens. Galvenā antropogēnā slodze koncentrējas Laukezera rietumdaļā vēsturiski eksistējušajā peldvietas rajonā, kā arī Ildzenieku ezera ziemeļu un austrumdaļā. Tā kā Laukezerā ūdens ir labi caurredzams, ezera ziemeļaustrumu daļa tiek izmantota niršanai ar akvalangu. Vasaras sezonā ezers ir iecienīts organizētām nirēju grupām, tomēr gludsporu ezereņu augteņu saglabāšanas nolūkā nirēju grupu skaits būtu regulējams. 2011.gadā pie vēsturiski eksistējošās Laukezera peldvietas veikta atpūtas infrastruktūras uzlabošana apmeklētāju ērtībām uzstādītas divas ģērbtuves, izbūvēts koka tiltiņš un apmeklētāju taka, uzstādītas bojas Gludsporu ezereņu augteņu aizsardzībai. Nākotnē parka dabas aizsardzības plāna apsaimniekošanas pasākumu ietvaros paredzēta arī labiekārtotu peldvietu ierīkošana pie Laukezera un Ildzenieku ezera. Tūristu plūsmai nav novērota pieaugoša tendence, tomēr detalizēta tūristu uzskaite netiek veikta. Šobrīd Laukezera peldvietā atpūtnieku radītā tūrisma slodze tiek vērtēta kā būtiska. 16
Zivsaimniecība Dabas parka Laukezers ezeros pagaidām nav ieviesta licencētā makšķerēšana. Ik gadu ezeros tiek ielaisti zivju mazuļi, lai atjaunotu populāciju resursus. Nopietnus draudus nesankcionētā makšķerēšana pagaidām nav radījusi, tomēr tiek plānota licencētās makšķerēšanas ieviešana visiem Krustpils novada ezeriem, t.sk. arī dabas parkā Laukezers. 2013.gadā Zivju fonda padome atbalstīja Krustpils novada pašvaldības projektu Zivju resursu pavairošana Marinzejas ezerā un Laukezerā. Projekta ietvaros tika paredzēts iegādāties 2 500 līdaku mazuļus un papildināt Laukezera līdaku krājumu. Projekta mērķis bija radīt labvēlīgus apstākļus makšķerēšanai un aktīvā tūrisma aktivitātēm novada iedzīvotājiem un viesiem no citām pilsētām un novadiem. Rūpnieciskās zvejas tiesības Laukezerā pieder valstij. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Jēkabpils novada dome vēlas Valsts zinātniskajā institūtā iesniegt priekšlikumu par pilnīgu zvejas apturēšanu Laukezerā līdz 2017. gadam, lai aizsargātu zivju resursus. Pārrobežu piesārņojums Teritorijā nav konstatēta pārrobežu piesārņojuma ietekme. 3.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi Dabas parka Laukezers teritorijas galvenie izmantošanas veidi ir atpūta/tūrisms un vasarnīcu apbūve. Mežu platības, galvenokārt, tiek izmantotas sēņošanai un ogošanai. Lauksaimniecība Dabas parka Laukezers teritorija pēc savas uzbūves nav piemērota intensīvai lauksaimnieciskai darbībai. Tādēļ lauksaimnieciskā darbība dabas parka teritorijā pamatā tiek praktizēta kā piemājas saimniekošana nelielās platībās. Lauksaimniecībai tiek izmantotas zemes Laukezera ziemeļrietumu un dienvidaustrumu daļā, kā arī uz dienvidiem no Ildzenieku ezera. Nelielās platībās lauksaimnieciskajai darbībai (pamatā kā ganības) tiek izmantotas arī Baltiņu ezera ziemeļu daļai pieguļošās zemes. Mežsaimniecība Dabas parkā ievērojamā pārsvarā izplatīti ir sausieņu meži. Mežu masīvs dabas parka vidusdaļā no zemju īpašnieku puses pamatā tiek izmantots likumdošanā atļautajai mežsaimnieciskajai darbībai. Teritorijas apmeklētāji meža teritorijas izmanto ogošanai un sēņošanai. Apbūve Par pagasta teritorijas intensīvo apdzīvotību senatnē liecina šādas pazīmes: arheoloģiski apsekojot viena paša Laukezera krastus, tika konstatēts vismaz četru seno apmetņu vietas. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka ļaudis Laukezera krastos vairākās vietās dzīvojoši jau kopš 1.g.t.p.m.ē. Dabas parka teritorijā nav apdzīvotu vietu. Visblīvāk apdzīvotā teritorija ir vasarnīcu rajons ap Ildzenieku ezeru. Ap ezeru izveidojies neliels vasarnīcu ciemats ar ielu tīklu. Īpašumu 17
struktūra un patreizējā zemes īpašnieku savstarpējās attiecības liedz ap ezeru izveidot te mītošo iedzīvotāju blīvumam atbilstošu peldvietu tīklu. Galvenās iedzīvotāju sūdzības ir par dabas parka teritorijā esošajiem pamestajiem un nesakārtotajiem objektiem bijušās kolhoza darbnīcas, nogrimušie dzelzsbetona paneļi un metāla konstrukcijas iecienītā peldvietā un ķieģeļiem mūrētas saimniecības ēkas, kas būvētas padomju gados un atrodas tuvu krastam. Pamestie objekti rada ainaviski nepievilcīgu vidi un var būt bīstami apmeklētājiem. Novada pašvaldība ir apzinājusi šos objektus un plāno tos aizvākt, tomēr nepieciešama vēl saskaņošana. Tūrisms Dabas parka Laukezers galvenie tūrisma resursi un apmeklētāju koncentrējuma zonas ir Laukezers un Ildzenieku ezers. Laukezers un Ildzenieku ezers ar tiem pieguļošajām teritorijām tiek izmantoti atpūtai pie un uz ūdens. Tā kā Laukezers ir labi caurredzams, ezera ziemeļaustrumu daļa tiek izmantota niršanai ar akvalangu. Dabas parks Laukezers ir iemīļota atpūtas vieta, tomēr īpaši izveidotu gidu taku vēl pagaidām nav. Pie ezeriem ir izveidotas atpūtas vietas, tomēr oficiālu publisko peldvietu vēl nav. Iecienītākās ir atpūtas vietas ezeru tuvumā, kur ierīkotas arī īpaši paredzētas ugunskuru vietas. Ir izveidoti tūrisma ceļveži ar iezīmētiem veloceliņiem kartēs un dabā izliktām norāžu zīmēm, tomēr reālu veloceliņu izveide ir vēl izstrādes stadijā. 2011.gadā tika veikti dabas parka labiekārtošanas darbi projekta LLIV 316 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Zemgalē un Ziemeļlietuvā apsaimniekošanas uzlabošana, radot ilgtspējīgu pamatu dabas teritoriju saudzīgai apsaimniekošanai un dabas vērtību saglabāšanai ietvaros. Pie Laukezera peldvietas veikta atpūtas infrastruktūras uzlabošana apmeklētāju ērtībām uzstādītas divas ģērbtuves, izbūvēts koka tiltiņš un apmeklētāju taka, reliktā auga ezerenes - aizsardzībai izgatavotas bojas, kas nostiprinātas ezera gultnē. Domājot ne vien par atpūtnieku un dabas vērotāju interesēm, bet arī par veikto uzlabojumu saglabāšanu un kārtības nodrošināšanu dabas parka pludmales teritorijā, iegādātas un uzstādītas meža kameras. Par atkritumu apsaimniekošanu ir atbildīga Krustpils novada pašvaldība. Apmeklētāju iemīļotākajās atpūtas vietās ir uzstādītas atkritumu tvertnes, notiek regulāra šo vietu apsekošana un tīrīšana. Lielākā problēma ar atkritumiem ir vasarnīcu rajonos, kur teritorijas ir privātas, un to īpašnieki ierodas ļoti periodiski. Pirms kāda laika Latvijas Valsts mežu teritorijās tika konstatētas ievērojamas atkritumu izgāztuves, kuras gan tika likvidētas, bet Krustpils novada pašvaldības pārstāvis I. Luksts atzina, ka tā ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. 3.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē Aizsargājamā teritorija izveidota, lai saglabātu vismaz 9 Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamos biotopus un vismaz 12 aizsargājamās augu sugas. Pļavas linlapes viena no 5 atradnēm Latvijā, dižās aslapes - viena no trim atradnēm Austrumlatvijā. Zāļu purva slīkšņā pie Baltiņa ezera aug arī ES Biotopu direktīvas sūnu suga - spīdīgā āķīte. Ļoti vērtīgas priežu mežu sabiedrības sastopamas vaļņa dienvidu nogāzē uz ziemeļiem no Laukezera. Vaļņa augšdaļā sastopama pļavas linlape, bet dienvidu nogāzē - priežu meži ar asinssārto gandreni un meža 18
silpureni. Laukezera litorālē starp niedrēm izklaidus sastop gludsporu ezereni. Ildzenieku ezera dienvidrietumu daļā izveidojies neliels pārejas purvs, kurā sastopami atsevišķi Lēzeļa lipares eksemplāri. Kaut arī neviens no dabas parka teritorijā pārstāvētajiem ezeru biotopiem nav iekļauti Latvijā sastopamo Eiropas nozīmes prioritāro biotopu sarakstā, visi teritorijas ezeri pārstāv Latvijā retus ezeru tipus. Ļoti vērtīgas priežu mežu sabiedrības sastopamas vaļņa D nogāzē uz Z no Laukezera. mežu biotopu daudzveidība dabas parkā sastopami 30 meža biotopi, kā arī 12 mežu augšanas apstākļu tipi, purvu biotopi teritorijā konstatēti 13 pēc Latvijas biotopu klasifikatora izdalīti purva biotopi, no tiem viens ir Latvijas īpaši aizsargājamais biotops un trīs Eiropas nozīmes purva biotopi, no kuriem viens atzīts par prioritāri aizsargājamo biotopu. augu valsts daudzveidība dabas parka mežos konstatētas 13 īpaši aizsargājamas augu sugas. Sešas no dabas parkā atzīmētajām īpaši aizsargājamajām sugām ir iekļautas arī Eiropas Biotopu un savvaļas sugu aizsardzības direktīvā. Dabas parka Laukezers ezeros ir konstatētas 5 īpaši aizsargājamas augu sugas, no tām viena ir ES direktīvas suga. Dabas parka purvos ir konstatētas četras īpaši aizsargājamas augu sugas. Pļavu biotopos līdz šim nav konstatēta neviena īpaši aizsargājama augu suga. dzīvnieku valsts daudzveidība kopumā dabas parkā ir konstatētas 82 kā vismaz iespējamu ligzdotāju putnu sugas. No tām 11 ir Latvijā īpaši aizsargājamas, un 8 ir iekļautas Putnu Direktīvas 1. Pielikumā, tomēr putni netiek uzskatīti par dabas parka nozīmīgāko dabas aizsardzības vērtību. Ezerā nav sastopamas retu un aizsargājamu zivju sugas. 5.tabula Dabas parka Laukezers dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē Nr. Vērtības Ietekmējošie faktori 1. Aizsargājamie biotopi 2 Eiropas nozīmes ezeru biotopi, kā arī 4 Latvijas īpaši aizsargājamie ezeru biotopi 2 Eiropas un 2 Latvijas aizsargājamie biotopi, 4 meža biotopi, kuriem ir atsevišķas dabisko mežu biotopu pazīmes 3 Eiropas nozīmes purva biotopi un 1 Latvijas īpaši aizsargājamais purvu biotops 2. Aizsargājamās sugas 7 Eiropas nozīmes aizsargājamas augu sugas un 15 Latvijā īpaši aizsargājamas augu sugas 11 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas, no kurām 8 iekļautas Putnu Direktīvas 1. Pielikumā Rekreatīvā slodze, atpūtnieku un peldētāju blīvums atsevišķās vietās pārāk liela slodze, Blīvais apdzīvojums pie Ildzenieku ezera, tuvie autoceļi, neatbilstoša infrastruktūra, nepietiekoša teritorijas uzraudzība Īpašumu struktūra (privātīpašumi) laba teritorijas pieejamība, Egles ieviešanās sausajos priežu mežos, kur pazūd priežu biotopiem raksturīgās retās zemsedzes sugas. 19
4. Vilces dabas parks Vilces dabas parks izveidots 2004.gadā. Dabas parks atrodas Latvijā, Jelgavas novada Vilces pagastā. Dabas parka apsaimniekošanas pārvaldi īsteno DAP struktūrvienība Pierīgas reģionālā administrācija. Teritorija ietilpst Natura 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. Vilces dabas parka platība ir 144 ha, kas sadalīti 24 kadastra vienībās. 69% parka platības ir valsts īpašumā, 8% - pašvaldības īpašumā, pārējā platība ir privātīpašums. Lielāko daļu parka teritorijas veido meža zemes (72%), upes krastos nelielā platībā saglabājušās palieņu pļavas. Apbūve un tīrumi parkā aizņem salīdzinoši nelielas platības. 4.1. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT Vilces dabas parka teritorijā lielāko antropogēno slodzi rada tūrisms. Vilces upē ieplūstošie notekūdeņi ierosinājuši eitrofikāciju. Vecupes ietekmē stāvošiem ūdeņiem raksturīga dabiskā eitrofikācija, kas izpaužas kā pakāpeniska aizaugšana. Rūpniecība Teritorijā nav rūpniecības objektu. Sadzīves notekūdeņi Vilces dabas parka teritorijā atrodas vietējas nozīmes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar ūdens nosēdināšanas dīķiem, tās aizņem nelielu platību un darbojas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Kopš 2012. gada iekārtas apsaimnieko SIA Jelgavas novada KU. Negatīvs faktors ir to darbības radītais troksnis. Ūdens nosēdināšanas dīķi atrodas arī parka ziemeļu daļā, bet tie pašreiz netiek izmantoti. Piesārņojuma rādītāji Vilces dabas parkā Nr. Rādītājs 2011 1. Cilvēku ekvivalents 2 49 2. Novadīto notekūdeņu daudzums (tūkst. m 3 /gadā) 9,141 3. Kopējais slāpeklis (tūkst. m 3 /gadā) 0,2156 4. Kopējais fosfors (tūkst. m 3 /gadā) 0,0087 6.tabula Lauksaimniecība Lauksaimniecības zemju izmantošana dabas parka teritorijā nerada būtisku antropogēno slodzi, tomēr lopkopības panīkuma dēļ pļavu apsaimniekošana pļaušana un noganīšana ir nepietiekoša. Esošās pļavas saglabājamas kā vērtība, kas saglabā vēsturiskas agrākās saimniecības liecības, nozīmīgas bioloģiskās sugas un ainavisko vērtību. 2 Cilvēku ekvivalenta viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam 60 g O 2 dienā. 20
Tūrisms Vislielākā antropogēnā slodze novērojama Zaķu pļavā, kas ir iecienīta atpūtas vieta gan vietējā, gan novada mērogā un kur tiek rīkoti dažādi vietēja un novada mēroga pasākumi, tomēr pašlaik, pateicoties AS LVM un Vilces pagasta pašvaldības veiktajiem apsaimniekošanas pasākumiem Zaķu pļavas pļaušana, labiekārtošana, atkritumu izvešana tā uzskatāma par pietiekoši labiekārtotu. Zivsaimniecība Vilces upē sastopamas tādas upju ekosistēmai raksturīgās zivju sugas, kā grunduļi, mailītes, raudas, kā arī Eiropas nozīmes aizsargājamas zivju sugas strauta nēģi un akmeņgrauži. Vilces, Rukūzes un Svētes upē pagaidām netiek organizēta licencēta makšķerēšana. Upju krasti atpūtniekiem un makšķerniekiem ir brīvi pieejami, un īpaša nozvejoto zivju apjomu uzskaite dabas parkā netiek veikta. Pārrobežu piesārņojums Vilces upes izteka ir Lietuvā. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.418 Vilces upe, no iztekas līdz ietekai Svētē, tiek uzskatīta par riska ūdensobjektu, kurā iespējams pārrobežu piesārņojums. Lielupes upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā (2010. 2015. gadam) Vilces upe ir minēta to ūdenstilpju vidū, kurās konstatēta paaugstināta slāpekļa savienojumu koncentrācija. To avots ir lauksaimniecības zemju noplūdes Lielupes baseina Lietuvas teritorijā, kur konstatēts aptuveni 20 reižu vairāk slāpekļa un 2 reizes vairāk fosfora nekā no apgabala Latvijas daļā esošajiem punktveida piesārņojuma avotiem. 4.2. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi Ņemot vērā, ka apsaimniekošanā esošās lauksaimniecības zemes aizņem tikai ~4% un atlikušo teritorijas daļu veido meži, Vilces dabas parka teritorijas galvenais izmantošanas veids ir tūrisms. Apmeklētāju iemīļotas ir dabas parkā izveidotās gājēju takas, Vilces pilskalna skatu platforma un Zaķu pļava, kur nereti norisinās lokāli un plašāka mēroga atpūtas un sporta pasākumi. Pēdējos gados šeit īpaši attīstīta tūrisma infrastruktūra un veikta teritorijas labiekārtošana, ko īstenojusi Vilces pagasta pašvaldība un AS LVM Zemgales mežsaimniecība. Lauksaimniecība Saskaņā ar LAD sniegtajiem datiem Vilces dabas parkā izdalīti 10 lauku bloki ar kopējo platību 5,45 ha. Atbalsta maksājumiem pieteikta un kopta tiek tikai viena apsekotā teritorija, t.i. 1,9 ha.. Teritorijā ir arī nelieli piemājas dārzi, kuri piešķir dažādību kopējai ainavai. Salīdzinoši lielākas platības aizņem dabiskas palieņu pļavas ar dabiskām putnu barošanās un ligzdošanas vietām un orhideju dzimtas sugu dzīvotnēm. Mežsaimniecība Meži aizņem 104 ha jeb 72% no dabas parka teritorijas. Dabas parkā dominē ošu gārša, slapjie ošu meži un palieņu meži. Kopš parka izveidošanas 2004. gadā, meža zemēs nelielās platībās tiek veiktas kopšanas cirtes, īpaši - dienvidaustrumu daļā. Kopumā meži parkā lielākajā 21
platībā uzskatāmi par ilgstoši mazietekmētiem, izņemot dažus meža nogabalus teritorijas ziemeļos, centrālajā daļā un dienvidos. Apbūve Dabas parkā atrodas četru viensētu apbūve, divas pašreiz nestrādājošas ūdensdzirnavas un Vilces pamatskola muižas pilī. Pie parka robežas atrodas vairākas viensētas, kā arī Vilces ciema centrs un Mūrmuiža. Kopumā dabas parks tam raksturīgā reljefa dēļ ir nosacīti norobežots no apkārtnes apbūves un lauksaimniecības zemju masīviem. Tūrisms Vilces dabas parka galvenie tūrisma resursi ir kultūrvēsturiskais mantojums, t.sk. Vilces muižas apbūve ar parku un Vilces pilskalns. Tieši pretim muižas pils galvenajai ieejai aug Kārļa Ulmaņa stādīts ozols. Tā apkārtmērs jau sasniedzis 2,13 m. Dabas parkā atrodas Zaķu pļava, kas ir populāra atpūtas un sporta pasākumu norises vieta visā Jelgavas novadā. Dabas parkā izveidota pastaigu taka Barona taka. 2013. gadā Vilces dabas parkā reģistrēti 1058 apmeklētāji un šim skaitam ir tendence augt. Daudzi (aptuveni 800) izvēlējās apmeklēt tikai Zaķu pļavu. Par atpūtu Zaķu pļavā šobrīd maksa netiek iekasēta, kas pēc tūrisma pakalpojumu sniedzēju pārstāvju domām ietekmē to, ka apmeklētāju attieksme ne vienmēr ir videi labvēlīga. 4.3. Dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē Dabas parka Vilce teritorijā konstatēti 5 ES Biotopu direktīvas biotopi, no kuriem galvenā vērtība ir nogāžu un gravu mežiem, kā arī upju straujtecēm. Teritorija ar augstu ainavisko vērtību, kas ir piemērota atpūtai. Vilces un Rukūzes upju krasta nogāzēs sastopami nogāžu un gravu meži, kuros īpaši bagātīgi pārstāvēta villainā gundega, kas ir Zemgalei raksturīga, citur Latvijā reta augu suga, līdzīga rakstura suga ir arī pūkainā asinszāle. Īpaši dziļā Rukūzes upītes ielejā konstatēts visvairāk straujteču. Rukūzes kreisajā krastā pirms ietekas Vilcē sastopami arī nelieli smilšakmens atsegumi. 7.tabula Dabas parka Vilce dabas aizsardzības vērtības un faktori, kas tās ietekmē Nr. Vērtības Ietekmējošie faktori 1. Aizsargājamie biotopi 2 ES un Latvijā īpaši aizsargājami mežu biotopi 1 Latvijā īpaši aizsargājams saldūdeņu biotops upju straujteces Es un Latvijā aizsargājams biotops - smilšakmens atsegumi tūrisma radītā slodze, masu pasākumos tiek nostaigātas stāvās nogāzes Zaķu pļavas un Vilces pilskalna apkārtnē, kas var veicināt stāvo nogāžu eroziju, Apmeklētāju radītais piesārņojums, Smilšakmens atsegumu dabiskā erozija un cilvēku mehāniski radītie 22
2. Aizsargājamās sugas 6 īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas 9 īpaši aizsargājamas putnu sugas 2 Eiropas nozīmes aizsargājamas zivju sugas 3. Kultūrvēsturiskais mantojums 5 Valsts nozīmes kultūras pieminekļi bojājumi (iegravētie uzraksti), Notekūdeņu izplūde ūdenstilpēs, Nepietiekama (pļavu) apsaimniekošana/ neapsaimniekošana, Klimatiskie apstākļi ietekmē upju straujteču saglabāšanos 5. Saukas dabas parks Saukas dabas parks izveidots 1987.gadā. Dabas parks atrodas Latvijā, Viesītes novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastos. Teritorija ietilpst Natura 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. Dabas parka apsaimniekošanas pārvaldi īsteno DAP struktūrvienība Latgales reģionālā administrācija. Saukas dabas parka platība ir 5 603 ha. Dabas parkā ietilpst 613 zemes īpašumi.71% no dabas parka teritorijas ir privātpersonu īpašumā, 14% - valstij, 10% - juridiskām personām un 4% - pašvaldībai. 2003. gadā pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas tika dibināta Saukas dabas parka biedrība, kuras darbība veicinājusi dabas parka teritorijas sakārtošanu un tūrisma izaugsmi, vienlaikus saglabājot bioloģiskās daudzveidības un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību. 5.1.Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz ĪADT Dabas parka Sauka teritorijā galvenās uzņēmējdarbības nozares ir lauksaimniecība un tūrisms. Nozīmīgākā antropogēnās slodzes ietekmes zona Saukas dabas teritorijā ir Saukas ezers, kura ekoloģisko kvalitāti spēcīgi ietekmē lauksaimnieciskās aktivitātes. Rūpniecība Saukas dabas parka teritorijā nav rūpniecības objektu. Sadzīves notekūdeņi Dabas parka teritorijā atrodas Saukas ciema un Lones ciema centralizētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (turpmāk NAI), kuras apsaimnieko SIA Viesītes komunālā pārvalde. Attīrītie notekūdeņi no Saukas ciema NAI tiek novadīti Saukas upē, bet no Lones ciema NAI Dūņupītē. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības kvalitāte ir priekšnosacījums Saukas ezera ūdens tīrībai. Nākotnē jāņem vērā arī iespējamā apbūves blīvuma palielināšanās. Piesārņojuma rādītāji Saukas dabas parkā Nr. Rādītājs 2013 1. Cilvēku ekvivalents 3 140 2. Novadīto notekūdeņu daudzums (tūkst. m 3 /gadā) 13,924 8.tabula 3 Cilvēku ekvivalenta viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam 60 g O 2 dienā. 23