EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA Īpašais ziņojums Nr ISSN No Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm LV

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA Īpašais ziņojums Nr. 17 2009 ISSN 1831-0877 No Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm LV

Īpašais ziņojums Nr. 17 2009 No Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm (saskaņā ar EK līguma 248. panta 4. punkta otro daļu) EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA 12, rue Alcide De Gasperi 1615 Luxembourg Luksemburga Tālrunis +352 4398-1 Fakss +352 4398-46410 E-pasts: euraud@eca.europa.eu Internets: http://www.eca.europa.eu Īpašais ziņojums Nr. 17 2009 Liela daļa papildu informācijas par Eiropas Savienību ir pieejama internetā. Tai var piekļūt, izmantojot Europa serveri (http://europa.eu). Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2009. gads. ISBN 978-92-9207-596-5 doi:10.2865/82739 Eiropas Kopienas, 2009. gads. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta. Printed in Luxembourg

SATURS 3 Punkts GLOSĀRIJS I VIII KOPSAVILKUMS 1 14 IEVADS 1 5 PAMATINFORMĀCIJA 6 14 LĪDZFINANSĒTO PASĀKUMU ĪSTENOŠANA. PIENĀKUMU SADALE 15 19 REVĪZIJAS TVĒRUMS UN PIEEJA 20 44 APSVĒRUMI 20 31 VAI PROFESIONĀLĀS MĀCĪBAS SIEVIETĒM ATLASĪJA MĒRĶTIECĪGI? 20 23 ATLASES PROCESA ĪSS APRAKSTS 24 28 MĒRĶI IZVIRZĪTI, NEIEVĒROJOT ANALĪZES REZULTĀTUS 29 31 projektu ATLASĒ NAV PIETIEKAMI ŅEMTA VĒRĀ DARBA TIRGUS ANALĪZE UN PROGRAMMU MĒRĶI 32 44 VAI UZRAUDZĪBAS INFORMĀCIJA ĻĀVA IZVĒRTĒT PROFESIONĀLO MĀCĪBU MĒRĶU SASNIEGŠANU? 32 35 ĪSS APRAKSTS 36 IZMANTOTI PĀRĀK ŠAURI RĀDĪTĀJI 37 38 NE VISIEM PASĀKUMIEM IR IZVIRZĪTI MĒRĶI 39 42 UZKRĀTIE DATI NAV TICAMI, REIZĒM NEPILNĪGI 43 44 TĀ KĀ TRŪKST MĒRĶU, SALĪDZINOŠO BĀZES RĀDĪTĀJU UN TICAMU DATU PAR REZULTĀTIEM UN IETEKMI, IR APGRŪTINĀTA NOVĒRTĒŠANA 45 53 SECINĀJUMI UN IETEIKUMI 46 50 PROFESIONĀLO MĀCĪBU ATLASE 51 53 MĒRĶU SASNIEGŠANA KOMISIJAS ATBILDES

GLOSĀRIJS 4 Darba tirgus segregācija (vertikālā un horizontālā) Atšķirības starp vīriešu un sieviešu nodarbinātību dažādās nozarēs (horizontālā segregācija) un vadošos amatos (vertikālā segregācija). Darbības programma un vienotais programmdokuments; šajā ziņojumā apkopoti vienā terminā programmas Ar dažādām darbības programmām īsteno Eiropas Kopienas atbalsta pamatnostādnes, kas ietver struktūrfondu un dalībvalsts stratēģiju un darbības prioritātes, attiecīgos mērķus, struktūrfondu ieguldījumu un citus finanšu resursus. Darbības programma ir valsts vai reģiona līmenī sagatavots dokuments, kuru apstiprina Komisija un kurā ir noteiktas saskanīgas prioritātes, ko paredzēts īstenot daudzgadu pasākumos. No struktūrfondiem līdzfinansējamam projektam ir jāietilpst kāda pasākuma tvērumā. Dažreiz, ja to nosaka apstākļi, Kopienas atbalsta pamatnostādnes un darbības programmu var apvienot vienā dokumentā, ko sauc par vienoto programmdokumentu. Dzimumu līdztiesība Stāvoklis, kad visi cilvēki var attīstīt savas spējas un izdarīt izvēli bez ierobežojumiem, ko nosaka stingrs dzimumu lomu dalījums, un kad sieviešu un vīriešu dažādās vajadzības ņem vērā, novērtē un risina līdzvērtīgi. Efektivitāte Sasniegto rezultātu un sākotnējo mērķu attiecība. Eiropas Sociālais fonds (ESF) Viens no struktūrfondiem, kura mērķis ir novērst bezdarbu, attīstīt cilvēkresursus un veicināt sociālo integrāciju darba tirgū, lai panāktu augstu nodarbinātības līmeni, vīriešu un sieviešu līdztiesību, ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko un sociālo kohēziju. Novērtējumi Ex-ante novērtējums Programmas sagatavošanas svarīgs elements, par kuru atbild dalībvalsts izraudzīta iestāde. Galvenokārt novērtē dalībvalsts, reģiona vai nozares stiprās un vājās puses un potenciālu. Novērtē arī, vai izvēlētā stratēģija un mērķi ir piemēroti reģiona vai jomas konkrētajiem apstākļiem, tostarp demogrāfijas tendencēm. Aplūko plānoto prioritāšu gaidāmo ietekmi. Starpposma Šo novērtējumu veic programmu posma vidū. Pārbauda palīdzības sākotnējos rezultātus, to piemērotību un virzību uz mērķu sasniegšanu. Par starpposma novērtējumu atbild konkrētās programmas vadošā iestāde sadarbībā ar Komisiju. Ex-post novērtējums Ex post novērtējumu veic neatkarīgi eksperti ne vēlāk kā trīs gados pēc programmas posma beigām. Par novērtējumu atbild Komisija, to veic sadarbībā ar dalībvalstīm un vadošajām iestādēm. Novērtē resursu izmantojumu un palīdzības efektivitāti, produktivitāti un ietekmi. Analizē sasniegtos rezultātus un faktorus, kas iespaidojuši programmas veiksmīgu vai neveiksmīgu izpildi. Pamatojoties uz šo analīzi, tiek izdarīti secinājumi, kas noder ekonomiskās un sociālās kohēzijas politikas veidošanā.

5 Profesionālās mācības Jebkura veida mācības, kas sagatavo noteiktai profesijai vai darbam vai kas ļauj apgūt šai profesijai vai darbam vajadzīgās iemaņas. Programmu posms Daudzgadu cikls, kurā plāno un izpilda struktūrfondu izdevumus. Projekta iniciators Privātpersona vai organizācija (pašvaldība, asociācija, uzņēmums u. c.), kas var ierosināt projektu un lūgt struktūrfondu atbalstu. Rādītāji Tiešo rezultātu rādītājs Mēra fiziskos rezultātus (piemēram, mācību dalībnieku skaitu), kas apliecina, ka finansētie pasākumi tiek pildīti. Koprezultāta rādītājs Mēra tūlītējās izmaiņas, kas skar finansētās darbības tiešos saņēmējus, piemēram, to dalībnieku skaitu, kas ieguvuši paredzēto kvalifikāciju. Ietekmes rādītājs Mēra finansēto darbību ilgāka termiņa sociālo un ekonomisko ietekmi, kas sniedzas tālāk nekā tūlītējās izmaiņas, kuras skar tiešos saņēmējus, piemēram, nosaka to cilvēku skaitu, kas ir nodarbināti gadu pēc mācībām. Salīdzinošā novērtēšana Intervences kvantitātes un kvalitātes salīdzināšana ar citu intervences pasākumu, ko attiecīgajā intervences jomā vai saistītā jomā uzskata par labāko paraugu. Struktūrfondi Eiropas Savienības atbalsta instruments galvenais instruments, ar kuru veicina EK dibināšanas līgumā paredzētos ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķus. Vadošā iestāde Iestāde, kurai dalībvalsts uzticējusi intervences (darbības programmas / vienotā programmdokumenta) pārvaldību.

6 KOPSAVILKUMS I. Viens no struktūrfondu mērķiem ir veicināt vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm darba tirgū. Galvenais Eiropas Kopienas instruments vienādu iespēju veicināšanai ir Eiropas Sociālais fonds (ESF). Šajā ziņojumā ir aplūkotas sievietēm organizētās profesionālās mācības, ko līdzfinansēja no ESF 2000. 2006. gada programmu posmā, kad mācību pasākumiem bija paredzēti apmēram 3 miljardi EUR. II. Revīzijā tika meklētas atbildes uz šādiem diviem jautājumiem: a) vai profesionālās mācības sievietēm atlasīja saskaņā ar darba tirgus prioritāšu rūpīgu analīzi; b) vai uzraudzības informācija bija pietiekama, lai izvērtētu profesionālo mācību mērķu sasniegšanu? III. Revīziju veica Komisijā un piecās dalībvalstīs (Vācijā, Spānijā, Francijā, Apvien o t a j ā K a r a l i s t ē u n I t ā l i j ā ), k u r ā s k o p ā iztērēti 76 % šās jomas izdevumu. Lai formulētu secinājumus, revidenti pārbaudīja programmu izstrādi un pabeigtu projektu paraugu.

7 KOPSAVILKUMS IV. Revidenti konstatēja, ka revidētajās programmās atlasītās profesionālās mācības sievietēm neizstrādāja tā, lai tieši reaģētu uz darba tirgus prasību analīzi, un pasākumi pieļāva lielu praktiskās rīcības brīvību tā vietā, lai pietiekami strādātu ar noteiktām mērķgrupām. V. Revidētajās dalībvalstīs izmantoja atlases kritērijus, kuros nebija pietiekami ņemta vērā darba tirgus analīze un projektu mērķu atbilstība vispārējiem programmas mērķiem. VI. Palāta iesaka turpmāko darbības programmu izstrādē balstīties uz darba tirgus analīzi un izraudzīties tāda veida mācības un mērķus, kas tieši sasauktos ar šo analīzi. Palāta iesaka arī ieviest efektīvu projektu atlases procedūru, lai apstiprinātie projekti vislabāk risinātu analīzē izceltās problēmas. VII. Attiecībā uz mērķu sasniegšanas izvērtēšanu Palāta konstatēja, ka uzraudzības informācija tam nebija pietiekama, jo formulētie rādītāji bija pārāk šauri, bieži nebija izvirzīti mērķi un informācija nebija ticama un pilnīga. Tāpēc Palāta uzskata, ka ne dalībvalstu īstenotājiestādes, ne Komisija nespēja izvērtēt, kādā mērā bija sasniegti mērķi. VIII. Palāta atzīmē, ka Komisijai jāturpina sekot, lai dalībvalstis izstrādātu pienācīgus un reālus rādītājus, un ka jākrāj ticami d a t i, j o t ā d ē j ā d i v a rēs i z d a r ī t n o d e r ī g u s s e c i n ā j u m u s p a r l ī d z f i n a n s ē t o d a r b ī b u produktivitāti un efektivitāti.

IEVADS 8 PAMATINFORMĀCIJA 1. vīriešu un sieviešu līdztiesība kā viens no Eiropas Kopienas galvenajiem principiem ir paredzēta EK dibināšanas līguma 2. pantā. Padomes Regulā (EEK) Nr. 2081/93 1 ir noteikts, ka vīriešu un sieviešu vienādas iespējas darba tirgū ir Kopienas mērķis, kura sasniegšana veicināma ar struktūrpasākumiem. Dzimumu līdztiesība nozīmē, ka sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas līdzdarboties un būt pārstāvētiem tautsaimniecībā, lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā, kultūras un pilsoniskajā dzīvē 2. Komisija katru gadu sagatavo ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesības stāvokli, kurā apraksta novērojumus par tendencēm jomās, kur pastāv lielākās atšķirības, piemēram, nodarbinātības un atalgojuma līmenis, nozaru un profesiju segregācija un sieviešu īpatsvars vadošos amatos 3. Vīriešu un sieviešu nodarbinātības izmaiņas laik a gaitā ir atspoguļotas 1. attēlā. Lai gan visās dalībvalstīs nodarbinātības attiecība atšķ iras, laik ā no 2001. 2007. gadam lielāk ajā daļā Eiropas Savienības 27 dalībvalstu atšķirība ir mazinājusies. 1 Padomes Regula (EEK) Nr. 2081/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2052/88 (OV L 193, 31.7.1993., 5. lpp.). 2 Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Ceļā uz Kopienas dzimumu līdztiesības pamatstratēģiju (2001 2005), COM(2000) 335 galīgā redakcija. 3 Jaunākais Komisijas ziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2008) 10 galīgā redakcija) ir pieņemts 2008. gada 23. janvārī. 1. attēls ABSOLŪTĀ ATŠĶIRĪBA STARP ABU DZIMUMU NODARBINĀTĪBAS LĪMENI ES DALĪBVALSTĪS 2001. UN 2007. GADĀ (SIEVIETES UN VĪRIEŠI VECUMĀ NO 15 LĪDZ 64 GADIEM) Procentu punkti 50 45 40 35 30 25 20 15 10 5 0 FI SE LT EE DK LV BG FR SL DE PT UK RO NL PL HU BE AT ES-27 SK LU IE CZ CY ES IT EL MT 2001 2007 Avots: EK Statistikas biroja apsekojums par ES darbaspēku; gada vidējie rādītāji 27 dalībvalstīs. NB: Visās valstīs vīriešu nodarbinātība bija lielāka.

9 2. Šajā revīzijas ziņojumā ir aplūkotas no ESF līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm 2000. 2006. gada programmu posmā. Profesionālās mācības ir galvenais veids, kādā ar ESF līdzekļiem veicina vīriešu un sieviešu vienādas iespējas darba tirgū 4. Papildus ES līdzfinansētiem pasākumiem dalībvalstis var īstenot valsts vai reģionālas programmas vai darbības bez ES finansējuma. 3. līdztiesības mērķa sasniegšanai ESF līdzekļus 2000. 2006. gada posmā izmantoja divējādi. Īpaši šim mērķim domātas darbības k o m b i n ē j a a r i ntegrē to p i e e j u d z i m u m u j a u t ā j u m i e m. I ntegrē t ā pieeja ir process, kurā jebkuras jomas un jebkura līmeņa darbības, tostarp jaunus tiesību aktus, politiku vai programmas, iz vēr tē pēc to ietekmes uz sievietēm un vīriešiem 5. 4. īpašas darbības, lai uzlabotu sieviešu piekļuvi darba tirgum un līdzdalību tajā, var būt šādas: rīko profesionālās mācības, kuru mērķ is ir sieviešu k arjeras attīstība, uzlabo sieviešu iespējas iegūt jaunu darbu, atbalsta uzņēmējdarbības sākšanu un mazina darba tirgus vertikālo un horizontālo segregāciju dzimuma dēļ. No ESF 2000. 2006. gadā 4 miljardi EUR bija paredzēti pozitīviem darbaspēka tirgus pasākumiem attiecībā uz sievietēm 6. Galvenā darbība bija profesionālās mācības, kam ES 25 dalībvalstīs bija ieplānoti apmēram 3 miljardi EUR 7. 2007. 2013. gadā īpašo darbību budžets ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu posmu, jo tagad lielāku uzsvaru liek uz integrēto pieeju. 5. lai īstenotu pozitīvos darbaspēka tirgus pasākumus attiecībā uz sievietēm, ir jāizdara izvēle, kā vislabāk uzlabot dzimumu līdztiesību darba tirgū. No vienas puses, mācības uzskatāmas par noderīgām, ja tās lielākajā daļā gadījumu dod reālu iespēju atrast darbu, tātad mācībām jāatbilst darba tirgus reālajiem apstākļiem, piemēram, darba tirgū skaidri vērojams kādu noteiktu prasmju trūkums. No otras puses, sievietēm kā potenciālajiem darba ņēmējiem vienmēr būs īpašas prasības pienācīga bērnu aprūpe, elastīgs darba laiks. Šo jautājumu apsvēršana ir svarīga, lai sasniegtu pozitīvo pasākumi mērķi, t. i., sekmīgāku un plašāku sieviešu līdzdalību nodarbinātības tirgū. 4 Padomes Regula (EEK) Nr. 2084/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 4255/88 (OV L 193, 31.7.1993., 39. lpp.), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta d) apakšpunkts attiecībā uz 1994. 1999. gada programmu posmu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1784/1999 (OV L 213, 13.8.1999., 5. lpp.) un jo īpaši tās 2. panta 1. punkta b) un e) apakšpunkts attiecībā uz 2000. 2006. gada programmu posmu. 5 Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ECOSOC) Secinājumi Nr. 1997/2 par dzimumu aspektu iekļaušanu visās ANO sistēmas politikas jomās un programmās. 6 25. kods intervences klasifikācijā, kas dota Komisijas Regulā (EK) Nr. 438/2001 attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai (OV L 63, 3.3.2001., 21. lpp.). 7 Izdevumiem par profesionālajām mācībām sievietēm nav atsevišķa klasifikācijas koda, tāpēc kopējo summu var aplēst, pamatojoties tikai uz revidēto dalībvalstu sniegto informāciju.

10 LĪDZFINANSĒTO PASĀKUMU ĪSTENOŠANA. PIENĀKUMU SADALE 6. 2. attēlā ir parādīta no ESF līdzfinansēto profesionālo mācību sievietēm plānošana un īstenošanas procesa daži aspekti 8. 8 Šāds pamatprocess ir raksturīgs visiem pasākumiem, ko līdzfinansē no ESF. 7. No ESF līdzfinansētus projektus īsteno saskaņā ar daudzgadu programmām, kas var būt vai nu darbības programmas, vai arī vienotie programmdokumenti. Daudzgadu programmās ir iekļautas prioritātes, un katrai prioritātei ir formulēti vairāki pasākumi. Pasākumi cita starpā var būt profesionālās mācības sievietēm. 8. programmas izstrādā dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju (Nodarbinātības ģenerāldirektorātu), kā arī ar reģiona, vietējās pašvaldības vai citām kompetentām sabiedriskā sektora iestādēm un ar ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem. Komisija programmas novērtē un apstiprina. 9. programmu sagatavošanas svarīgs elements, kam ir liela nozīme arī prioritāšu un mērķu izvirzīšanā un finanšu piešķiršanā, ir dal ī bvalsts, re ģiona vai n ozare s s t i p ro u n vājo p u š u u n p o tenciāla ex ante novērtējums. Par to atbild dalībvalsts izraudzīta iestāde. Viens no uzdevumiem ir novērtēt, vai izvēlētā stratēģija un mērķi ir piemēroti reģiona vai jomas konkrētajiem apstākļiem. 10. dalībvalstis atbild par programmu īstenošanu un sadarbībā ar Komisiju nodrošina Kopienas līdzekļu tērēšanu atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem. Galīgā atbildība par budžeta izpildi ir Komisijai.

11 2. attēls ATBILDĪBAS SADALĪJUMS Pienākums Izpildītājs Daudzgadu programmas (darbības programma vai vienotais programmdokuments), kurās noteiktas prioritātes un pasākumi. Viens vai vairāki programmās iekļauti pasākumi var ietvert pozitīvus darbaspēka tirgus pasākumus attiecībā uz sievietēm, piem., profesionālās mācības sievietēm Sagatavo dalībvalstu kompetentās iestādes, pamatojoties uz ex ante novērtējumu Apstiprina Komisija Gada īstenošanas ziņojumi, kuros apkopota informācija par tiešajiem rezultātiem, koprezultātu un ietekmi To profesionālo mācību projektu atlase, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu piekļuvi darba tirgum un līdzdalību tajā Valsts, reģiona vai vietējās pašvaldības iestādes Informācija par katra projekta tiešajiem rezultātiem, koprezultātu un ietekmi (uzraudzības ziņojumi) Mācību dalībnieku izraudzīšanās Projektu iniciatori

12 11. Konkrētu projektu ierosina projekta iniciators, ko ESF atbalsta kontekstā uzskata par ES līdzekļu saņēmēju, kurš apņemas organizēt mācības. Projektu apstiprina izraudzītā valsts, reģiona vai vietējās pašvaldības iestāde. Iniciatora pienākums ir uzkrāt uzraudzības informāciju par projekta gaitu un mērķu sasniegšanu un iesniegt to kompetentajai vadošajai iestādei. Komisijai katru gadu iesniedz apkopotus datus. 9 Vairāk informācijas var skatīt Īpašajā ziņojumā Nr. 1/2007 par struktūrfondu 2000. 2006. gada programmu starpposma pasākumu īstenošanu (OV C 124, 5.6.2007.). 12. Saskaņā ar noteikumiem katru 2000. 2006. gada programmu starpposmā bija jānovēr tē neatk arīgam novēr tētājam. Par starpposma novērtēšanu atbildēja vadošā iestāde sadarbībā ar Komisiju. Cita starpā pārbaudīja šādus aspektus: a) vai joprojām ir aktuālas ex ante novēr tējumā norādītās stiprās un vājās puses un potenciāls, b) vai joprojām ir aktuāla stratēģija, c) vai sasniegtos mērķus pareizi izsaka skaitļos, d) kāda ir efektivitāte, produktivitāte un paredzamā ietekme, e) kāda ir īstenošanas un uzraudzības kārtības kvalitāte? 13. Starpposma novērtēšanā bija konstatēts, ka efektivitātes, produktivitātes un paredzamās ietekmes analīzi apgrūtināja daudzu programmu novēlota vai lēna uzsākšana: 2003. gada vidū vēl nebija sasniegti daudzi rezultāti. Bija atzīmētas arī problēmas ar uzraudzības sistēmām tās nenodrošināja pilnīgus un ticamus datus 9. 14. Kopienas struktūrpalīdzību novērtē arī ex post, kad skata, kā ir i z l i e toti re s u r s i u n c i k e fe k t ī va u n p ro d u k t ī va i r b i j u s i p i e š ķ i r t ā palīdzība. Par šo novērtēšanu atbild Komisija, bet to veic neatkarīgi eksperti sadarbībā ar dalībvalstīm un vadošajām iestādēm. Cita starpā aplūko, vai programma ir īstenota veiksmīgi vai neveiksmīgi un kādi ir sasniegumi un rezultāti.

REVĪZIJAS TVĒRUMS UN PIEEJA 13 15. 2000. 2006. gada programmu posmā 75 % no pozitīvajiem darb a s p ē k a t i r g u s p a s ā k u m i e m a t t i e c ī b ā u z s i e v i e t ē m b i j a ī p a š ā s darbības tieši profesionālo mācību formā. Palātas revīzijas mērķ is bija noteikt, vai no ESF līdzfinansētās mācības sievietēm bija mērķtiecīgas un pienācīgi uzraudzītas. R evīzijā mek lēja atbildes uz šādiem jautājumiem: a) vai profesionālās mācības sievietēm atlasīja saskaņā ar darba tirgus prioritāšu rūpīgu analīzi; b) vai uzraudzības informācija bija pietiekama, lai izvērtētu profesionālo mācību mērķu sasniegšanu? 16. revīziju veica Komisijā un piecās dalībvalstīs (Vācijā, Spānijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Itālijā), kuras saņēma visvairāk naudas no ESF pozīcijas pozitīvi darbaspēka tirgus pasākumi attiecībā uz sievietēm, kas kopā veidoja 76 % no ES 25 dalībvalstu izdevumiem. Katrā dalībvalstī revidenti izvēlējās vienu programmu, ņemot vērā to, kādu daļu pasākumā proporcionāli ieņēma profesionālās mācības, kas četros gadījumos bija 75 % vai vairāk. Tātad revidēja piecas programmas šādos reģionos: Saksijā-Anhaltē (Vācija), Andalūzijā (Spānija), Skotijā (Apvienotā Karaliste), Lombardijā (Itālija) un Ildefransā (Francija) 10. 17. tiek lēsts, ka piecām revidētajām programmām bija paredzēti 490 miljoni EUR, kas ir 12 % no kopējiem izdevumiem pozitīviem darbaspēka tirgus pasākumiem attiecībā uz sievietēm. No šīs summas savukārt apmēram 380 miljonus EUR piešķīra profesionālajām mācībām. 18. Katrā valstī astoņus projektus atlasīja revīzijai uz vietas, pamatojoties uz piešķirto finanšu summu, no vienas puses, un uz pasākumā ietverto projektu veidu, no otras puses. Revidētie projekti labi raksturo gan konkrēto programmu, gan citas programmas, ar kurām saskaņā rīko profesionālās mācības sievietēm. 10 1) Vācija: Saksijas-Anhaltes darbības programma, 1. mērķis 1999DE161PO003. Atlasīts 4. prioritātes 4.51. pasākums Īpaši pasākumi sieviešu kvalifikācijas celšanai un integrācijai ; 2) Spānija: Andalūzijas darbības programma, 1. mērķis 2000ES161PO003. Atlasīts 45. prioritātes 45.16. pasākums Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu piemērotību nodarbinātībai un 45.17. pasākums Sieviešu uzņēmējdarbības veicināšana ; 3) Francija: Francijas vienotais programmdokuments, 3. mērķis 1999FR053DO001. Atlasīts 5. prioritātes 8./9. pasākums Sieviešu piekļuve darba tirgum un līdzdalība tajā, laika racionāla izmantošana un iesaistīto personu profesionālisms ; 4) Apvienotā Karaliste: Skotijas darbības programma, 3. mērķis 1999GB053PO002. Atlasīts 5. prioritātes 5.1. pasākums Pozitīvas darbības dzimumu nelīdzsvarotas pārstāvības novēršanai ; 5) Itālija: Lombardijas darbības programma, 3. mērķis 1999IT053PO010. Atlasīts E prioritātes E.1. pasākums Uzlabota sieviešu piekļuve darba tirgum un līdzdalība tajā. 19. par programmu īstenošanu atbildīgajās iestādēs, k ā arī revīzijās uz vietas pārbaudīja atlases procesu un analizēja uzraudzības informācijas uzkrāšanu.

APSVĒRUMI 14 VAI PROFESIONĀLĀS MĀCĪBAS SIEVIETĒM ATLASĪJA MĒRĶTIECĪGI? ATLASES PROCESA ĪSS APRAKSTS 20. lai noteiktu 2000. 2006. gada prioritātes, dalībvalstīm bija jāveic ex ante novērtēšana, kuras mērķis bija apliecināt izvēlētās stratēģiju piemērotību un pamatot ierosināto finanšu sadali. Tātad, lai mācības izraudzītos par prioritāti un lai noteiktu tajās sasniedzamos mērķus, šai izvēlei bija jābalstās uz darba tirgū vērojamo prasmju trūkumu, kā arī mācību un citām vajadzībām. 21. Regulā (EK) Nr. 1260/1999 ir noteikts, ka jebkura plāna ex ante novērtējumā ir jāietver vērtējums par sieviešu un vīriešu līdztiesības stāvokli, par intervences īstenošanas mehānismiem un par stratēģijas un palīdzības paredzamo ietekmi 11. Tika prasīts, lai izvēlētā stratēģija un uz tās pamata izvirzītās programmas prioritātes saskanētu ar šo analīzi, kas ir daļa no ex ante novērtējuma. Komisija piedāvāja sīkus norādījumus par nodarbinātības un darbaspēka tirgus tendenču analīzi, ko ņemt vērā ex ante novērtēšanā 12. 22. bija jāievieš un konsekventi jāpiemēro pienācīgas projektu atlases procedūras, lai nodrošinātu tādu projektu atlasi, kuros paredzēto mācību mērķi atbilstu vispārējiem programmas mērķiem 13. 23. Ņemot to visu vērā, Palāta pārbaudīja, vai a) reģionu vai dalībvalstu iestādes, izstrādājot programmas, veica dažādo darba tirgu analīzi un vai šo analīzi ievēroja tad, kad izvirzīja revidēto profesionālo mācību mērķus; b) p r o j e k t u s u n t o d a l ī b n i e k u s a t l a s ī j a p ē c k r i t ē r i j i e m, k u r u s formulēja atbilstoši darba tirgū apzinātajām prioritātēm un izvirzītajiem programmu mērķiem. 11 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.), kur skaidri paredzēts sagatavot situācijas novērtējumu vīriešu un sieviešu līdztiesības aspektā, ņemot vērā iespējas darba tirgū un attieksmi darbā, tostarp konkrētus ierobežojumus katrai grupai; izvēlētās stratēģijas un palīdzības gaidāmās iedarbības novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz sieviešu un vīriešu iekļaušanos darba tirgū, izglītību un profesionālo sagatavošanu, sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un ģimenes un darba dzīves saskaņošanu. 12 Struktūrfondu intervences ex ante novērtējums dokuments, kas adresēts valstu, reģionu un vietējo pašvaldību iestādēm, kuras atbild par Kopienas struktūrintervences 2000. 2006. gada programmu izstrādi. 13 Regulas (EK) Nr. 1260/1999 41. panta 3. punktā ir noteikts, ka pēc tam, kad ex ante novērtēšanā ir izskatīta programmas pasākumu atbilstība attiecīgo prioritāšu mērķiem, pārbauda atlases kritēriju piemērotību.

15 MĒRĶI IZVIRZĪTI, NEIEVĒROJOT ANALĪZES REZULTĀTUS 24. analīzē uzskaitīja galvenos šķēršļus, kas traucē sievietēm iekļauties darba tirgū, un atšķ irības atk arībā no dzimuma tādos svarīgos aspektos kā nodarbināto skaits, pašnodarbinātības līmenis, vadošo amatu ieņemšana un darba tirgus segregācija. 25. Galvenā revīzijā konstatētā nepilnība bija tā, ka nebija skaidras saiknes starp analīzes rezultātiem un ierosinātajiem mācību mērķiem. Nebija saskatāma loģika, kas izskaidrotu, kāpēc nolēma atbalstīt noteikta veida mācības, nozares vai prasmes (sk. piemērus 1. izcēlumā). 26. Analīzes rezultātā izstrādātie pasākumi parasti paredzēja plašas darbības, kurās principā centās vairāk iesaistīt sievietes, nevis mērķtiecīgas darbības, kurās būtu izvēlēts labākais veids, kādā veicināt dzimumu līdztiesību konkrētajā darba tirgū. Trijās no revidētājām piecām programmām maz atšķīrās mācības, kuras paredzētas tikai sievietēm, un mācības, kurās varēja piedalīties gan sievietes, gan vīrieši. Vienkārši vairāk resursu, t. i., vairāk vietu mācību grupās, rezervēja sievietēm. Pretstatam 2. izcēlumā ir aprakstīts mērķtiecīgas prakses piemērs. 1. izcēlums Lombardijā nebija īpašas analīzes par jomām, kurās sievietes ir mazāk pārstāvētas, lai gan viens no pasākuma mērķiem bija mazināt horizontālo un vertikālo segregāciju. Francijas programmā bija minētas nozares, kurās varētu būt darba iespējas, bet nebija analizēts šo nozaru potenciāls piedāvāt darba vietas tieši sievietēm. Viens no pasākuma mērķiem bija dot priekšroku mācībām, kuras varētu pavērt nodarbinātības iespējas, bet kurās līdz šim parasti nepiedalījās sievietes. Taču nebija diskusijas, kāda veida mācības uzskatāmas par ietilpstošām šajā kategorijā.

16 27. darba tirgus analīzes vājo sasaisti ar programmas mērķiem varēja daļēji kompensēt projektu līmenī, jo projektu iniciatoriem bija izvirzīta prasība skaidrot, kā konkrētos projektos ir ņemtas vērā vietējā darba tirgus iezīmes. Tomēr šāda kompensēšana bija atkarīga no projektu iniciatoriem pieejamās informācijas (sk. 3. izcēlumu) un no projektu atlases kvalitātes (sk. 29. punktu). 14 Komisijas paziņojums par dzimumu aspektu iekļaušanu struktūrfondu 2000. 2006. gada programmu posma plānos, COM(2002) 748 galīgā redakcija, 20.12.2002. 28. Revidentu novērotās nepilnības, kas aprakstītas 25. un 26. punktā, bija jau labi zināmas. Komisijas 2002. gada paziņojumā 14 saistībā ar dzimumu līdztiesības stratēģiju ir teikts, ka lielākajā daļā programmu vērojama liela neatbilstība starp analīzi un programmu stratēģiju. Tajā pašā paziņojumā atzīmēts, ka reti tiek analizētas atšķirības, ko izraisa sieviešu un vīriešu dažādie sociālie un ekonomiskie apstākļi, vai, ja analīzi sagatavo, tad to tomēr neņem vērā vēlāk, kad izstrādā atšķirību novēršanas stratēģiju. Kaut arī šīs nepilnības bija zināmas jau programmu posma sākumā, Komisija nepievērsa vajadzīgo uzmanību, piemēram, projektu atlasei, lai tādējādi šīs nepilnības labotu. 2. izcēlums Saksijas-Anhaltes programmas mērķis bija mācību kursos iesaistīt noteiktas sieviešu grupas: ilgāka laika bezdarbnieces, sievietes, kas vecākas par 45 gadiem, un vientuļās mātes, kuras mācījušās jau agrāk, bet 3 12 mēnešus vēlāk joprojām ir bez darba. 3. izcēlums Lombardijas programmā projektu iniciatoriem prasīja skaidrot, kā izraudzītā kvalifikācijas celšana atbilst reģiona prioritātēm un citiem bāzes parametriem, bet informāciju par šīm prioritātēm nepievienoja ne programmai, ne konkursa sludinājumiem.

17 PROJEKTU ATLASĒ NAV PIETIEKAMI ŅEMTA VĒRĀ DARBA TIRGUS ANALĪZE UN PROGRAMMU MĒRĶI 29. trijās no piecām revidētajām programmām atlases kritēriji nenodrošināja darba tirgus analīzē atspoguļoto jautājumi pietiekamu i z s vēršanu, k ā a r ī n e s p ē j a r a d ī t p i e n ā c ī g u p a m a t u p rogrammas mērķu sasniegšanai (sk. 4. izcēlumu). Vienā gadījumā uzaicinājumus iesniegt projektu pieteikumus vispār nesaistīja ar konkrētu pasākumu, tā vietā projektus pieskaitīja kategorijai pozitīvi darbaspēka tirgus pasākumi attiecībā uz sievietēm tikai tāpēc, ka paredzēja noteiktu skaitu dalībnieču sieviešu. Citā gadījumā, lai gan atlases kritēriji izrietēja no pasākuma galvenajiem mērķiem, tomēr tas k ritērijs, kura nolūks bija vēr tēt sasaisti ar darba tirgus prioritātēm, nebija noteicošais, lemjot par projekta pieņemšanu vai noraidīšanu. 4. izcēlums Viens no mērķiem Andalūzijas programmas galvenajai darbībai profesionālās mācības sievietēm bija mācību kursu sagatavošanā ņemt vērā vietējā darba tirgus apstākļus. Saskaņā ar ministrijas rīkojumu 15 ieviesa piecus prioritārus atlases kritērijus, no kuriem trīs attiecās uz vietējiem apstākļiem. Divus no šiem trim vietējo apstākļu kritērijiem apņemšanās pieņemt darbā mācību dalībniekus un prakse uzņēmumos lielākā daļa projektu pieteikumu neparedzēja. Bieži neiekļāva arī datus par trešo kritēriju agrāko kursu dalībnieku nodarbinātības procents. Lombardijas programmas starpposma novērtējumā bija teikts, ka projektu atlasē nepietiekami ņēma vērā mācību vajadzības nozarēs, kur dzimumu pārstāvība bija visnelīdzsvarotākā, un ka nepietiekami pievērsa uzmanību dažāda veida diskriminācijai un nevienādām iespējām piekļūt darba tirgum. Lai gan Lombardijas programmas revidētā pasākuma adresāts bija tikai sievietes, dati liecināja, ka 27 % mācību dalībnieku bija vīrieši. 15 Ministrijas 2000. gada 19. decembra Rīkojums (BOJA) Nr. 146, 18 647. lpp.).

18 30. viens no pasākumu centrālajiem mērķiem bija veicināt sieviešu nodarbināšanu nozarēs, kurās viņas vēsturiski bijušas mazāk pārstāvētas, taču trijās no revidētajām programmām galu galā palika pie tradicionālajiem sieviešu darbiem: kultūras, veselības, uzkopšanas darbiem u. tml. 31. tā kā nebija definētas mērķgrupas, atlasītie kandidāti ne vienmēr bija tie, kuriem visvairāk vajadzīgs atbalsts, lai no jauna vai atkārtoti nonāktu darba tirgū. Sk. piemērus 5. izcēlumā. 5. izcēlums Lombardijas programmas starpposma novērtējumā bija atzīmēts, ka mācības lielākoties piedāvāja cilvēkiem, kuriem jau tāpat bija spēcīgas pozīcijas darba tirgū, piemēram, labi izglītotiem cilvēkiem un/vai jauniešiem, kuriem bija labas izredzes atrast darbu bez papildu mācībām. Attiecībā uz Andalūzijas programmas lielāko darbību starpposma novērtējumā, kura rezultāti bija pieejami 2005. gadā, bija secināts, ka mācības nebija piemērotas sievietēm, kurām klājās visgrūtāk, proti, prasītais izglītības līmenis izslēdza sievietes, kuras gājušas tikai pamatskolā, vai mācību laiks nederēja sievietēm, kurām bija jārūpējas par ģimeni.

19 VAI UZRAUDZĪBAS INFORMĀCIJA ĻĀVA IZVĒRTĒT PROFESIONĀLO MĀCĪBU MĒRĶU SASNIEGŠANU ĪSS APRAKSTS 32. mācību rezultātu izvērtēšana ir grūts uzdevumus, jo a) kursu dalībnieku pēcāku nodarbināšanu var jūtami ietekmēt ārēji faktori (piemēram, vispārējā tautsaimniecības stāvok ļa noteiktas darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņas), b) no ESF līdzfinansētās darbības ir tikai daļa no plašāka rīcības lauka katrā dalībvalstī, un nodarbinātību ietekmē viss plašākais konteksts, c) dažus rezultātus ir gūti izvērtēt no tāda viedokļa, vai ir sasniegti programmas mērķi, toties tie dod plašāku sabiedrisko labumu (piemēram, kursu dalībnieki atgūst iemaņas pielāgoties dienas režīmam, tostarp ievērot stingrāku laika grafiku, atgūst pašapziņu u. c.). 33. Kaut arī pastāv zināmas grūtības, dažus īsa un vidēja termiņa sasniegumus var izmērīt. Var formulēt ar sasniedzamajiem mērķiem saistītus rādītājus un katram no tiem izvirzīt apakšmērķi. Šajā nol ū k ā var i z m a ntot s a l ī d z i n o š o s b ā zes rādītājus vai l ī d z ī g u b ā zes informāciju un tādējādi iegūt datus par tiešajiem rezultātiem, koprezultātu un ietekmi. Tas būtu labs pamats pasākumu un darbību turpmāk ai uzraudzībai un novēr tēšanai, tostarp efektivitātes novērtēšanai.

20 34. profesionālo mācību izvērtēšanā būtu obligāti jāizmanto vismaz šādi trīs rādītāji 16 : a) tiešo rezultātu rādītāji: dalībnieku (sieviešu) skaits, mācību kursu skaits; b) koprezultāta rādītāji: kursu beidzēju skaits, kvalifikācijas ieguvēju skaits, c) ietekmes rādītāji: mācību turpinātāju skaits, darba atradēju skaits tostarp to, kuri joprojām strādā noteiktu laiku (piemēram, pusgadu vai gadu) pēc mācībām. 35. Palāta pārbaudīja, vai 16 Šie rādītāji izsecināti, pamatojoties uz Palātas revidēto programmu analīzi, Eiropas Komisijas 1999. gadā sagatavoto MEANS krājumu [MEANS Collection] (tā mērķis bija uzlabot struktūrpolitikas izvērtēšanas metodes), kā arī Komisijas 1999. gadā izstrādāto dokumentu Vadlīnijas uzraudzības sistēmu ieviešanai un ESF palīdzības izvērtēšanai 2000. 2006. gada programmu posmā [ Guidelines for systems of monitoring and evaluation of ESF assistance in the period 2000-2006 ]. a) bija formulēti pienācīgi rādītāji un katram no tiem apakšmērķi, lai izvērtētu tiešos rezultātus, koprezultātu un ietekmi, kā minēts 34. punktā; b) šo rādītāju dati, ko uzkrāja pasākumu īstenotājiestādes, bija ticami; c) ar rādītājiem saistītie apakšmērķi bija sasniegti, ciktāl to ļauj izsecināt uzraudzības dati. IZMANTOTI PĀRĀK ŠAURI RĀDĪTĀJI 36. visām revidētajām programmām bija formulēti tiešo rezultātu rādītāji, bet koprezultāta un ietekmes rādītāji ne. Vienai programmai šie abi rādītāji bija formulēti, bet vienai ne viens, ne otrs. Pārējām trīs programmām bija formulēti vai nu koprezultāta rādītāji, vai arī ietek mes rādītāji, bet ne abi. R evidenti novēroja šādu stāvokli: a) četrām programmām visa pasākuma līmenī neizmantoja rādītāju, ar kuru izvērtē nodarbinātību pusgadu vai gadu pēc mācībām, lai gan reizēm šī informācija bija pieejama projektu līmenī (sk. 6. izcēlumu). Neizvērtēja arī citus jautājumus, piemēram, darba ilgumu (īstermiņa vai ilgtermiņa) un līmeni (kvalitāte un atalgojums);

21 b) vienai programmai formulētie rādītāji nebija pietiekami plaši, lai veiktu pilnvērtīgu analīzi, savukārt citas programmas rādītāji nederēja tam, lai iz vēr tētu rīkoto mācību sasniegumus (sk. 7. izcēlumu). 6. izcēlums Lombardijā iestādes pārbaudīja projektu paraugu, lai noteiktu, vai kursu beidzēji strādāja gadu pēc mācībām, un Palāta to atzīmēja kā labas prakses piemēru. Andalūzijā bija formulēts rādītājs, ar kuru izvērtēt, kā kursu beidzējiem veicas ar darba atrašanu, taču revidenti konstatēja nepilnības datu apkopošanā. Tā, vienai darbībai, kurai bija piešķirti 35 % no pasākuma kopējiem izdevumiem, attiecīgā informācija bija pieejama tikai par 42 % no paraugā atlasītajiem mācību kursiem. 7. izcēlums Andalūzijā rādītājs cik darba vietu atrasts pusgada laikā pēc mācībām nebija piemērots līdzfinansēto pasākumu veidam, jo 40 % izdevumu bija atvēlēti profesionālajai orientācijai un mācību sagatavošanas pasākumiem, tātad noderīgāk būtu bijis uzskaitīt cilvēkus, kuri vēlāk pieteicās uz mācībām vai reģistrējās kā darba meklētāji. Turklāt 20 % kursu dalībnieku jau bija nodarbināti, un viņu atbildes anketās sagrozīja šā rādītāja uzskatāmību. Daži Skotijas programmas rādītāji bija formulēti pārāk plaši, lai būtu iespējams izvērtēt mācību rezultātus, piemēram, cik sieviešu/kursu beidzēju daļēji/pilnībā ieguvuši kvalifikāciju. Vērtējot šo rādītāju, jebkura līmeņa pabeigšanu uzskatīja par ekvivalentu pilnas kvalifikācijas iegūšanai, lai gan iegūto iemaņu ziņā viena līmeņa pabeigšanu nevar salīdzināt ar pilna mācību kursa pabeigšanu.

22 NE VISIEM PASĀKUMIEM IR IZVIRZĪTI MĒRĶI 37. Ne visiem revidētajiem pasākumiem bija izvirzīti ar rādītājiem saistīti apakšmērķi 17 : divos gadījumos skaitīts nebija nekas; vienā gadījumā bija formulēti vairāki tiešo rezultātu un koprezultāta rādītāji, bet vienīgais skaitļos izsakāmais mērķis bija dalībnieku skaits. 38. diviem pasākumiem, kuros mērķi bija izvirzīti, nebija skaidrots, k ā t a s d a r ī t s, u n v i e n ā g a d ī j u m ā p ē c s t a r p p o s m a n o vēr t ē š a n a s mērķus bija krietni jāmaina (sk. 8. izcēlumu). 17 Līdzīgs secinājums atrodams jau Palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 7/2003 (OV C 174, 23.7.2003.) par struktūrfondu palīdzības plānošanu laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam. Šā ziņojuma 89. punktā ir norādīts, ka rādītāji joprojām reizēm nebija izsakāmi skaitļos vai neatbilda mērķiem. UZKRĀTIE DATI NAV TICAMI, REIZĒM NEPILNĪGI 39. divās no piecām programmām nebija ticamu tiešo rezultātu rādītāju, kas attiecās uz dalībnieku skaitu. Četrās programmās nebija ticami koprezultāta rādītāji kursu beidzēju skaits un kvalifikācijas ieguvēju skaits. 8. izcēlums Turpmāk tabulā redzami Skotijas programmas skaitļos izteiktie rādītāji. Palāta lūdza papildu informāciju, bet to nesaņēma, un tā arī nekļuva skaidrs, no kurienes ir ņemti salīdzinošie bāzes rādītāji un uz kā pamata ir formulēti sākotnējie un pārskatītie mērķi. Rādītājs Sākotnējais mērķis Pārskatītais mērķis Salīdzinošie bāzes rādītāji Sievietes (%), kuras iegūst darbu 31 % 5,51 % 25 40 % To sieviešu skaits, kuras turpina mācības 42 % 17,56 % 20 30 %

23 40. revidenti konstatēja šādus trūkumus datu apkopošanā: a) nepilnīgi dati, īpaši attiecībā uz kursu dalībnieku turpmākām gaitām pusgadu līdz gadu pēc mācībām (sk. arī 36. punktu); b) problēmas ar definīcijām vai to izpratni, piemēram, Skotijā nodoma deklarāciju par mācību turpināšanu uzskatīja kā pierādījumu par mācību reālu turpināšanu. Skotijā un Francijā mācību dalībniekus, kuri piedalījās daudzgadu kursos, pieskaitīja vairākas reizes, t. i., katru gadu; c) datu nesakritība, piemēram, Skotijā apsekojuma rezultāti par mācību beidzēju nodarbinātību sakrita tikai ar pusi no revidētajos projektos reģistrētajiem rezultātiem, savukārt īst e n o š a n a s z i ņ o j u m ā p a r 2 0 0 6. g a d u m ā c ī b u b e i d zēju s k a i t s bija uzrādīts kā 14 371, lai gan mācībās reģistrēto dalībnieku kopējais skaits bija 11 972. 18 Palāta jau agrāk ir rakstījusi par šo jautājumu, tostarp sk. 120. punktu Īpašajā ziņojumā Nr. 10/2006 par 1. un 3. mērķa programmu ex post novērtējumu 1994. 1999. gadam (OV C 302, 12.12.2006.): Lai uzlabotu vērtēšanas procesu, Komisijai jāievieš un efektīvi jāpielieto kvalitātes kontroles procedūras, lai problēmas, kas radās pārskatāmajos novērtējumos, neatkārtotos atkal turpmākajās ex post vērtēšanās. Šīm procedūrām jānodrošina, lai: a) regulāri tiktu apkopoti būtiski un ticami dati un lai tie būtu pieejami visos vērtēšanas procesa posmos (..). 41. lai iegūtu derīgus secinājumus par līdzfinansēto projektu rezultātiem, ir svarīgi, ka projektu iniciatori uzkrāj ticamus un pilnīgus u z r a u d z ī b a s d a t u s. R e v ī z i j a s g a i t ā b i j a v ē r o j a m s, k a v a i r ā k u m ā gadījumu vadošā iestāde un par pārbaudēm atbildīgā iestāde nevērtēja projektu iniciatoru vāktos datus. 42. Savukārt Komisija, kurai iesniedz gada īstenošanas ziņojumus, nekomentēja nesakritības tajos un nenorādīja, ka nebija formulēti ietekmes rādītāji (piemēram, kursu dalībnieku nodarbinātība x mēnešus pēc mācībām ). Turklāt Komisija nepārbaudīja uzkrāto uzraudzības datu ticamību revīzijās uz vietas 18, lai gan par katru programmu izstrādātajā starpposma novērtējumā bija minētas uzraudzības un ziņojumu sagatavošanas nepilnības.

24 TĀ KĀ TRŪKST MĒRĶU, SALĪDZINOŠO BĀZES RĀDĪTĀJU UN TICAMU DATU PAR REZULTĀTIEM UN IETEKMI, IR APGRŪTINĀTA NOVĒRTĒŠANA 43. līdzfinansēto mācību efektivitātes novērtēšanu apgrūtināja rādītāju un mērķu trūkums (sk. 36. 38. punktu), kā arī problēmas ar datu ticamību (sk. 39. un 40. punktu). 44. divu revidēto programmu vadošās iestādes, cenšoties izvērtēt mācību ievirzes noderību, skatījās, vai pēc mācībām iegūtais darbs bija tematiski saistīts ar apmeklētajām mācībām. Šāda analīze deva dažādus rezultātus. Lombardijā 77 % dalībnieku, kuri atrada darbu, apstiprināja, ka iegūtās prasmes atbilda darba devēja prasībām. Tajā pašā laik ā tik ai 28 % dalībnieku vienā no Andalūzijas galvenajiem pasākumiem domāja, ka viņu jaunais darbs ir saistīts ar pabeigtajām mācībām.

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI 25 45. No ESF līdzfinansēto profesionālo mācību sievietēm revīzijā par 2000. 2006. gada programmu posmu atk lājās vairāk as nepilnības Palātas revidēto pasākumu izstrādē un projektu atlasē. Nepilnības konstatētas arī saistībā ar programmu izpildes uzraudzību. PROFESIONĀLO MĀCĪBU ATLASE 46. attiecībā uz sieviešu profesionālo mācību atlasi Palāta secina, ka, lai gan darbības programmās bija apzinātas galvenās barjeras sieviešu iekļūšanai darba tirgū un dzimumu iespēju atšķirības, tomēr revidētajās programmās iekļautās mācības neizstrādāja tā, lai tieši reaģētu uz darba tirgus prasību analīzi. (Sk. 24. 28. punktu.) 47. dalībvalstu izstrādātie un Komisijas apstiprinātie pasākumi pieļāva lielu praktiskās rīcības brīvību tā vietā, lai pietiekami strādātu ar noteiktām mērķgrupām. (Sk. 29. 31. punktu.) 48. Šī rīcības brīvība nozīmēja, ka pārbaudītajās programmās projektu iniciatoru ziņā bija atstāta ierosināto mācību apmierinoša sasaiste ar reālajām vajadzībām darba tirgū. Attiecīgās iestādes projektu atlases procesā pienācīgi nepārliecinājās, vai projektu iniciatoru ierosinātais pamatojums atbilda realitātei. (Sk. 27. punktu.) 49. dažos projektos, kuru plānotais mērķis bija veicināt sieviešu nodarbināšanu nozarēs, kurās viņas ir mazāk pārstāvētas, galu galā tomēr palika pie tradicionālajām sieviešu profesijām (sk. 30. punktu). Dažos revidētajos projektos atlasītie kandidāti ne vienmēr bija tie, kuriem visvairāk vajadzīgs atbalsts, lai nonāktu darba tirgū (sk. 31. punktu).

26 50. Ņemot vērā iepriekš teikto, Palāta iesaka a) turpmāk darbības programmas, ko sagatavo dalībvalstis un apstiprina Komisija, balstīt uz darba tirgus apstākļu analīzi attiecībā gan uz prasmju atšķirību izlīdzināšanu, gan uz īpašām darbībām ar mērķi uzlabot sieviešu piekļuvi darba tirgum un līdzdalību tajā; izraudzīties tāda veida mācības un mērķus, kas tieši sasauktos ar šo analīzi; b) dalībvalstīs ieviest un atbilstoši īstenot labi izstrādātu projektu atlases procedūru, lai apstiprinātu tos projektus, kuri vislabāk risina darba tirgū apzinātās problēmas saskaņā ar iepriekš minēto analīzi. Tādā veidā palielināsies pasākumu pievienotā vērtība. MĒRĶU SASNIEGŠANA 51. par revidētajām programmām uzkrātā uzraudzības informācija neļauj izvērtēt, vai tika sasniegti sieviešu profesionālajām mācībām izvirzītie mērķi, jo a) formulētie rādītāji nebija pietiekami plaši, lai mērītu sasniegto (sk. 36. punktu), b) bieži nebija izvirzīti mērķi (sk. 37. punktu), c) uzraudzības informācija nebija ticama vai pilnīga, tātad nebija iespējams nonākt pie ticamiem vispārējiem secinājumiem (sk. 39. un 40. punktu). 52. tā rezultātā ne dalībvalstu īstenotājiestādes, ne Komisija nespēj izvērtēt, kādā mērā ir sasniegti attiecīgo pasākumu mērķi.

27 53. Ņemot vērā iepriekš teikto, Palāta iesaka Komisijai turpināt sekot, lai dalībvalstis izstrādātu pienācīgus un reālus rādītājus un lai tiktu uzkrāti ticami dati, jo tādējādi varēs iegūt noderīgus secinājumus par līdzfinansēto darbību produktivitāti un efektivitāti. Š o z i ņ ojumu R evīzijas p a l āt a p i e ņ ē m a 20 0 9. g a d a 12. n ove m b r a sēdē Luksemburgā. R e v ī z i j a s p a l ā ta s vā rd ā priekšsēdētājs Vítor Manuel da Silva Caldeira

28 KOMISIJAS ATBILDES KOPSAVILKUMS I. No Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm ir īpaši pasākumi, kas paplašina to darbību loku, kuras tiek īstenotas dalībvalstīs ar īpašu mērķi veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību. Kā liecina reglamentējošie noteikumi 2007. 2013. gadam, veidojot politiku un īstenojot programmas, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta dzimumu līdztiesības jautājumu integrēšanai visās struktūrfondu atbalstītajās programmās. II. a) Darba tirgus prasības nav vienīgais faktors, kas nosaka vajadzību pēc mācībām. IV. K o m i s i j a n e u z s k a t a, k a m ā c ī b u v i e n ī g a i s pamatojums ir darba tirgus pieprasījums. Faktiski mācībām, lai uzlabotu cilvēku nodarbinātības iespējas, var būt dažādi mērķ i. Veicot īpašas sievietēm paredzētas d a r b ī b a s, n e d r ī k s t a p r o b e ž o t i e s t i k a i a r dažiem pasākumiem, bet jācenšas panākt labākas nodarbinātības iespējas, novēršot nevajadzīgus ierobežojumus. V. Fa k t i s k i p i e c ā s d a l ī b v a l s t ī s, k u r ā s veikta revīzija, stāvoklis projektu atlases kritēriju ziņā bija atšķirīgs. Pieejas tika izraud z ī t a s t ā, l a i a t s p o g u ļ o t u d a ž ā d o v a l s t u īpašās vajadzības.

29 KOMISIJAS ATBILDES IEVADS VI. Palātas ieteikums atbilst galvenajiem principiem, kurus Komisija izmanto 2007. 2013. gada programmās, jo īpaši saiknei, kas jāveido ar Lisabonas stratēģiju. Komisija turpinās veicināt dalībvalstu centienus veikt projektu atlasi saskaņā ar dalītas vadības noteikumiem. VII. Komisija jau ir sākusi veikt 2000. 2006. gada programmu ex-post novērtējumu. Pagaidām stāvokļa ikgadējā analīze dalībvalstīs liecina par pozitīvām tendencēm politikas vispārējā mērķa sasniegšanā. Kā minējusi Palāta, atšķirība starp vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni ir mazinājusies vairumā ES 27 valstu. VIII. Veicot 2000. 2006. gada ex-post novērtējumu, Komisija ir uzsākusi pētījumu, lai izvērtētu īstenošanas gaitā gūtās informācijas ticamību. Turklāt 2007. 2013. gada programmās jau ir iekļauti saskaņotie rādītāji, kurus Komisija sadarbībā ar katru dalībvalsti stingri uzrauga. 1. Vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana ir uzsvērta daudzos politikas dokumentos, piemēram, šādos: - Lisabonas Izaugsmes un nodarbinātības atjauninātā stratēģija un integrētās pamatnostādnes (2005/600/EK), kurās ir pausts atbalsts spēcīgākas, noturīgas izaugsmes sasniegšanai un jaunu un labāku darbavietu radīšanai; - Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesīb ā, k u r š p i e ņ e m t s 2 0 0 6. g a d a m a r t ā ( C O M ( 2 0 0 6 ) 9 2 g a l ī g ā r e d a k c i j a ) u n k u r ā i r n o r ā d ī t a s K o m i s i j a s s a i s t ī b a s 2006. 2010. gadam attiecībā uz dzimumu līdztiesību; - Eiropas Dzimumu līdztiesības pakts, ko Eiropadome pieņēmusi 2006. gada martā un kas rosina dalībvalstis integrēt dzimumu līdztiesības principu visās sabiedriskajās darbībās. 2. Š a i revīzijai i z r a u d z ī t i e p a s ā k u m i i r d a ļ a no plašākas dzimumu līdztiesības polit i k a s, k a s t i e k ī s t e n o t a d a l ī b v a l s t ī s u n reģionos. Eiropas Sociālā fonda shēmas j ā u z t ve r p l a š ā k ā k o ntekstā, j o k o n k rētas revīzijai pakļautas darbības papildina citas darbības, kas darba tirgū veicina vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu vīriešiem un sievietēm. 4. Sk. atbildi uz 2. punktu. 5. Mācības, kas dod iespēju iegūt darbu, tik tiešām var uzskatīt par veiksmīgām. D a ž ā s g r u p ā s a t p a l i c ī b a n o d a r b a t i rgus prasībām ir tik liela, ka mācībās var apgūt tikai pamata prasmes. Tikai vēlākā stadijā dalībnieki spēs apmeklēt profesionālo mācību kursus.

30 KOMISIJAS ATBILDES REVĪZIJAS TVĒRUMS UN PIEEJA Svarīgi priekšnoteikumi dzimumu līdztiesības uzlabošanai darba tirgū ir pienācīga bērnu aprūpe un elastīgi darba organizēšanas nosacījumi, kā arī pasākumi, kas ļauj apvienot ģimenes dzīvi ar darba dzīvi. Eiropas Sociālais fonds sniedz atbalstu bērnu aprūpes iestādēm, ja tās papildina aktīvos darba tirgus pasākumus. Mācību pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu skaitu labi apmācītu darbinieku, kas nodarbināti bērnu aprūpē, veicina arī plašāku šādu aprūpes iestāžu pieejamību. 15. N o E i r o p a s S o c i ā l ā fo n d a l ī d z f i n a n s ē t ā s profesionālās mācības sievietēm ir īpaš i p a s ā k u m i, k a s p a p l a š i n a d a l ī b v a l s t ī s īstenoto darbību loku (sk. arī atbildi uz 2. punktu). a) Darba tirgus prasības nav vienīgais faktors, kas nosaka vajadzību pēc mācībām (sk. arī atbildi uz 20. punktu). 12. Veicot struktūrfondu starpposma novērt ē j u m u p a r 2 0 0 0. 2 0 0 6. g a d u, K o m i s i j a ir izdevusi metodoloģisku dokumentu 1, k u rā i r n o rādījumi p a r to, k ā s t a r p p o s m a novērtējums ir jāorganizē un kas tajā jāiekļauj. 13. Kā Palāta atzinusi Īpašajā ziņojumā par 2000. 2006. gada struktūrfondu starpposmu procesiem, salīdzinājumā ar iepriekšējās paaudzes struktūrfondiem īstenošanas sistēmas ir ievērojami uzlabotas. 14. Komisija jau ir sākusi darbu pie 2000. 2006. gada ex-post n ovēr t ē j u m a. Tā veic a r ī p rovizorisku p ē t ī j u m u, k u rā a n a l i zēta pieejamās informācijas atbilstība un ticamība. Turklāt vienā no diviem tematiskaj i e m v ē r t ē j u m i e m t i k s a n a l i z ē t a E i r o p a s S o c i ā l ā f o n d a i e t e k m e u z d a r b a t i r g u s funkcionēšanu. 1 http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/ working/sf2000f_en.htm

31 KOMISIJAS ATBILDES APSVĒRUMI 20. K o m i s i j a n e u z s k a t a, k a m ā c ī b u v i e n ī g a i s p a m atojums i r d a r b a t i rgus p rasības. Ti k tiešām, mācībām var būt dažādi mērķi, proti, darbinieku prasmju uzlabošana, piemēram, ļaujot tiem saglabāt darbu, darbinieku novirzīšana citiem darbiem, pirms tie atlaisti štatu samazināšanas dēļ, un cilvēku apmācīšana kopumā viņu nodarbinātības iespēju palielināšanai, tostarp vajadzības gadījumā nodrošinot viņiem pamata prasmju apguvi. Tāpēc mācības, pēc kurām cilvēkam netiek uzreiz p i e d āvāts d a r b s, n e v a j a d zētu u z t ver t k ā neveiksmi centienos sasniegt mērķi, gluži tāpat k ā par neveiksmi netiek uzsk atīts akadēmiskais grāds, pēc kura iegūšanas nav pavērušās tūlītējas darba iespējas. 25. Dalībvalstu izstrādāto programmu kvalitāte un detalizācijas pakāpe bija pietiek a m a, j o t a j ā s c i t a s t a r p ā b i j a i e k ļ a u t a dzimumu situācijas atšķirību analīze, tādējādi ļaujot Komisijai apstiprināt programmas. Konk rētāk a un sīk āk a informācija par pasākumiem tika sniegta arī programmu papildinājumos, k uri Komisijai nebija jāpieņem (konkrētas piezīmes sk. atbildē uz turpmāko izcēlumu). 1. izcēlums Kaut arī darbības programmas tekstā darba tirgus analīze ne visos gadījumos bija skaidri norādīta, dzimumu līdztiesības pasākumi vienmēr pamatojās uz dalībvalstu un ES politik as dokumentiem, k ā arī tajos tika ņemti vērā turpmāk minētie dati. - Lombardijas iestāžu veiktajā ex-ante situācijas sociālekonomiskajā analīzē t i k a n o t e i k t s, k a d a r b a t i r g ū p a s t ā v s k a i d r i redzamas d z i m u m u s i t u ā c i j a s atšķirības. Ņemot vērā darbības programmas apmēru un vispārīgo samērīguma principu, dziļākai izvērtēšanai nebija ekonomiska pamatojuma. - Francijā saskaņā ar 3. mērķi izveidotajā vienotajā programmdokumentā, k a s i r n a c i o n ā l a, v a i r ā k u s r e ģ i o n u s aptveroša programma, ir sniegts detalizēts slēdziens par sieviešu stāvokli un norādīta vajadzība pēc jaunām k valifik ācijām, ko sievietes varētu gūt nozarēs, kurās varētu parādīties brīvas darba vietas. 26. Ī pašas darbības, k as tiek veiktas sieviešu labā, nedrīkst aprobežoties ar pasākumiem, kuros drīkst piedalīties tikai sievietes. Citu pasākumu īstenošana, piemēram, noteikta vietu sk aita rezer vēšana sievietēm profesionālo mācību grupās, arī var būt efektīvs veids vienādu iespēju veicināšanai darba tirgū. Līdztekus vienādu iespēju veicināšanai Eiropas Sociālā fonda prioritāte ir arī atb a l s t s L i s a b o n a s m ē r ķ i m, k u r ā p l ā n o t s l ī d z 2 0 1 0. g a d a m p a a u g s t i n ā t s i e v i e š u vidējo līdzdalības līmeni darbaspēka nodrošināšanā līdz 60 %.