IESKATS EIROPAS SAVIENĪBAS POLITIKĀ Klimata politika Veidojam mums tīkamu pasauli ar klimatu, kas mums patīk Zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ekonomika veicina tautsaimniecības izaugsmi un jaunu darbvietu rašanos.
SATURS Kāpēc mums vajadzīga Eiropas klimata politika... 3 IESKATS EIROPAS SAVIENĪBAS POLITIKĀ Šī brošūra ietilpst publikāciju sērijā, kurā izskaidrots, ko ES dara dažādās tās kompetencē ietilpstošās jomās, kādi ir šīs rīcības iemesli un rezultāti. Publikācijas varat atrast internetā: http://europa.eu/pol/index_lv.htm http://europa.eu/!ng34km Kāda ir ES pieeja................. 7 ES klimata politikas elementi... 11 Nākotnes perspektīvas... 15 Plašāka informācija...16 Kā darbojas Eiropas Savienība 12 jautājumi par Eiropu ES izaugsmes veicināšanas stratēģija Eiropa 2020 Eiropas Savienības dibinātāji Ārlietas un drošības politika Banku darbība un finanses Budžets Cīņa pret krāpšanu Digitalizācijas programma Ekonomiskā un monetārā savienība un eiro Enerģētika Humānā palīdzība un civilā aizsardzība Iekšējais tirgus Izglītība, apmācība, jaunatne un sports Jūrlietas un zivsaimniecība Klimata politika Konkurence Kultūra un audiovizuālā nozare Lauksaimniecība Migrācija un patvērums Muita Nodarbinātība un sociālās lietas Nodokļi Paplašināšanās Pārtikas nekaitīgums Patērētāju aizsardzība Pētniecība un inovācija Reģionālā politika Robežas un drošība Sabiedrības veselība Starptautiskā sadarbība un attīstība Tieslietas, pamattiesības un līdztiesība Tirdzniecība Transports Uzņēmējdarbība Vide Ieskats Eiropas Savienības politikā Klimata politika Eiropas Komisija Komunikācijas ģenerāldirektorāts Iedzīvotāju informācijas dienests 1049 Brisele BEĻĢIJA Manuskripts atjaunināts 2014. gada novembrī. Vāks un attēls 2. lappusē: istockphoto/leonid Spektor 16 lpp. 21 29,7 cm ISBN 978-92-79-41352-0 doi:10.2775/85766 Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2014. gads Eiropas Savienība, 2014. gads Reproducēšana ir atļauta. Fotoattēlus drīkst izmantot vai reproducēt tikai tad, ja saņemta atļauja, kas jālūdz tieši no autortiesību īpašniekiem.
K L I M A T A P O L I T I K A 3 Kāpēc mums vajadzīga Eiropas klimata politika Zemes klimats mainās. Vidējā temperatūra pasaulē pieaug tāpēc, ka palielinās cilvēka darbību radīto siltumnīcefekta gāzu apjoms. Šīs gāzes ļauj saules enerģijai nonākt atmosfērā, bet kavē siltuma atstarošanos no planētas. Ar to saistītajam temperatūras pieaugumam ir bezprecedenta sekas visā pasaulē ledāji kūst un jūras līmenis ceļas, plūdi un sausums piemeklē reģionus, kurus iepriekš šādi ekstremāli laikapstākļi neskāra. Šie neparastie laikapstākļi arvien vairāk ietekmē ekonomiku, vidi, veselību un mūsu ikdienu. Siltumnīcefekta gāzes Siltumnīcefekta gāzes savu nosaukumu ieguvušas, pateicoties tam, ka tās aiztur saules siltumu atmosfērā, tāpat kā stikls aiztur siltumu siltumnīcā. Galvenās siltumnīcefekta gāzes oglekļa dioksīda (CO 2 ) koncentrācija atmosfērā šobrīd ir visaugstākā pēdējo 800 000 gadu laikā. Pasaules mēroga līgums, kas pazīstams kā Kioto protokols, pašreiz rūpnieciski attīstītajās valstīs ierobežo šādu septiņu siltumnīcefekta gāzu emisiju: oglekļa dioksīds (CO 2 ): rodas fosilā kurināmā, koka vai oglekli saturošu materiālu sadegšanas procesā, bet augi un koki to arī absorbē; metāns (CH 4 ): emisiju rada visdažādākie dabiskie avoti un cilvēku darbības, tostarp fosilā kurināmā ieguve, lopkopība, rīsa audzēšana un atkritumu apsaimniekošana; slāpekļa oksīds (N 2 O): emisijas avoti ir mēslojums, fosilā kurināmā dedzināšana un ķīmiskā rūpniecība, kur izmanto slāpekli; četru veidu fluorētās gāzes, kas īpaši radītas rūpnieciskām vajadzībām: fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF 6 ) un slāpekļa trifluorīds. istockphoto/seppfriedhuber Ir atzīts, ka globālās sasilšanas dēļ kūst polārais ledus, palielinās jūras līmenis un samazinās peldošie ledāji.
4 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā Patlaban norisinās sarunas par jaunu globālu līgumu. Šo līgumu iecerēts pieņemt 2015. gadā. Eiropas Savienība vēlas jaunu protokolu, kas būtu vērienīgs, visaptverošs visiem juridiski saistošs Dažas klimata pārmaiņu sekas Jūras līmeņa celšanās apdraud salu valstis, kas atrodas zemu virs jūras līmeņa, un piekrastes iedzīvotājus. Ekstremāli laikapstākļi apdraud pārtikas ražošanu, īpaši nabadzīgākajās jaunattīstības valstīs. Karstuma viļņi pēdējos desmit gados ir izraisījuši tūkstošiem pāragras nāves gadījumu Eiropā. Ūdens un pārtikas trūkums var izraisīt reģionālos konfliktus, badu un bēgļu plūsmas. Arvien pieaug dažu augu un dzīvnieku sugu izzušanas risks. Ir novērtēts, ka izmaksas, kas radīsies, ja mēs nepielāgosimies klimata pārmaiņām, sasniegs 100 miljardus eiro gadā līdz 2020. gadam Eiropas Savienībā kopumā. Zinātnes nozīme Klimata pārmaiņas ir sensitīvs jautājums. Daži noliedz to esamību un uzsver, ka nav vajadzīgas izmaiņas politikā un uzvedībā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šajā tēzē nav ņemti vērā absolūtā vairuma pasaules klimatologu secinājumi: 97 % piekrīt apgalvojumam, ka klimata pārmaiņas ir realitāte un ka cilvēki tās izraisa ar darbībām, kas rada siltumnīcefekta gāzes, tādām kā fosilā kurināmā ogļu, naftas un dabasgāzes dedzināšana un mežu izciršana. Šis secinājums ir atspoguļots starptautiski atzītos zinātniskos novērtējumos, kurus īstenojusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, kas apvieno pasaules vadošos atmosfēras zinātnes ekspertus. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kuru 1988. gadā izveidoja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma un Pasaules meteoroloģijas organizācija, ir vadošā starptautiskā iestāde, kas novērtē klimata pārmaiņas un to iespējamo ekoloģisko un sociālekonomisko ietekmi. Šī padome savus novērtējumus pamato ar simtiem specializētu pētījumu, ko veic speciālisti klimata jomā visā pasaulē. Televīzijā bieži redzam kadrus, kas ataino klimata pārmaiņu izraisītus notikumus neatkarīgi no tā, kur tie norisinās. Tas, kas uzreiz nav pamanāms, ir papildu slogs, ko klimata pārmaiņas uzliek veselības aizsardzības pakalpojumiem un pamata infrastruktūrai, un arvien pieaugoša politiska un ar drošību saistīta spriedze, kuras iemesls ir ierobežoti dabas resursi, tādi kā ūdens. Globālā sasilšana nav tikai kūstošu ledāju un polārlāču problēma. Tā ietekmē mūs visus un arī nākamās paaudzes. Vidējā virszemes temperatūra ir pieaugusi gandrīz par 0,8 C kopš 1880. gada, bet vēl vairāk tā ir pieaugusi Eiropā, proti, par aptuveni 1,4 C. Zinātniskie fakti liecina, ka ir arvien lielāka varbūtība, ka apkārtējā vidē iestāsies neatgriezeniskas un potenciāli katastrofālas izmaiņas, ja globālā sasilšana pārsniegtu pirmsindustriālā laikmeta temperatūras līmeņus vidēji par 2 C (vai pašreizējo temperatūras līmeni vidēji par 1,2 C). Trīspadsmit no 14 vissiltākajiem gadiem, kādi reģistrēti, ir pieredzēti šajā gadsimtā. Jauni pētījumi liecina, ka pasaules valstu valdību pašreizējās darbības nav pietiekamas, lai nepieļautu globālo sasilšanu par vairāk nekā 3 C līdz šā gadsimta beigām, un temperatūras pieaugums par 4 C vai pat par 6 C nav izslēgts.
K L I M A T A P O L I T I K A 5 istockphoto/brzi Atjaunojamās enerģijas avoti ir noderīgi kā videi, tā ekonomikai. ES nu jau krietnu laiku uzstāj, ka globālā sasilšana ir jāierobežo, lai tā nepārsniegtu 2 C pieaugumu. Tagad arī starptautiskā sabiedrība ir atzinusi, ka šis mērķis ir jāsasniedz. ES politikas pamatā ir zinātnes atziņas. ES uzskata, ka ir vajadzīga globāla rīcība, lai pārvarētu klimata pārmaiņu problēmu, piemēram, saistoši mērķi dalībvalstīm un iniciatīvas, tādas kā emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). Laikā no 1990. gada līdz 2012. gadam ES ir samazinājusi savu siltumnīcefekta gāzu emisiju par 19 %, tajā pašā laikā tās ekonomika pieaugusi par 45 %. Līdz ar to minētajā periodā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte (attiecība starp emisiju un iekšzemes kopprodukta vienību) ES tika samazināt par gandrīz pusi. Visās dalībvalstīs var konstatēt, ka pieaugošas emisijas saikne ar ekonomisko izaugsmi, ir pārvarēta un vairs nav spēkā. Laicīgi pasākumi nostiprina ekonomiku Kā tehniski, tā ekonomiski ir iespējams novērst planētas temperatūras pieaugumu par vairāk nekā 2 C. Jo laicīgāki ir ieviestie pasākumi, jo efektīvāki un rentablāki tie ir. Tādēļ, kaut arī ir ekonomiskā krīze un valstu finanses ir ierobežotas, ES turpina īstenot savu klimata politiku. Klimata un enerģētikas jomā ieviestā struktūrpolitika ir devusi būtisku ieguldījumu ES emisiju samazinājumā, kas novērots kopš 2005. gada. Uz ekonomisko krīzi attiecināma gandrīz puse no 2008. 2012. gadā novērotā samazinājuma. Laicīgi pasākumi, lai attīstītu zemu oglekļa dioksīda emisiju ekonomiku, sekmē izaugsmi un nodarbinātību, stimulējot inovāciju tīrāku tehnoloģiju jomā, piemēram, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā. Šī zaļā ekonomika ir ne tikai viena no daudzsološākajām jomām attiecībā uz darbvietu izveidi, tā arī uzlabo Eiropas energoapgādes drošību un mūsu ārējās tirdzniecības bilanci, samazinot atkarību no importētās naftas un gāzes.
6 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā Stimuls nodarbinātībai Ir panākts ievērojams progress saistībā ar darbvietu izveidi videi draudzīgu preču un pakalpojumu nozarē (EGSS), kas nereti apzīmēta kā videi nekaitīgās ( zaļās ) darbvietas, pat ekonomikas krīzes laikā. No 2002. līdz 2011. gadam ES bija vērojams nodarbinātības pieaugums no 3 miljoniem līdz 4,2 miljoniem, tostarp pieaugums par 20 % ekonomikas lejupslīdes gados. 2014. gada jūlijā Eiropas Komisija ieskicēja plānu, kā maksimizēt nodarbinātības iespējas zaļajās nozarēs. Klimata pārmaiņas prasa starptautisku reakciju Tā kā klimata pārmaiņas nepazīst valstu robežas, starptautiski pasākumi ir ļoti svarīgi. ES aktīvi piedalījās, lai tiktu izstrādāta 1992. gadā parakstītā ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un 1997. gada Kioto protokols, kas ierobežo attīstīto valstu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tomēr patlaban vairāk nekā pusi no emisijām pasaules mērogā rada jaunattīstības valstis. Starptautiskā kopiena tādēļ izstrādā jaunu ANO klimata nolīgumu, kas noteiks visām valstīm pienākumu rīkoties. To paredzēts pieņemt 2015. gadā, un 2020. gadā tas varētu stāties spēkā. Eiropas Komisijas loma cīņā pret klimata pārmaiņām ietver šādus uzdevumus: izstrādāt un īstenot ES klimata politiku un stratēģijas; kopā ar ES Padomes prezidentvalsti pārstāvēt ES starptautiskajās klimata sarunās; īstenot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS); kontrolēt to, kā ES valstis īsteno emisiju samazināšanas mērķus sektoros, ko neaptver ETS; sekmēt pāreju uz zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ekonomiku, kuras pamatā ir tīras tehnoloģijas; īstenot ES stratēģiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un atbalstīt dalībvalstu darbības šajā jomā; pārvaldīt ES budžetu, kurā 20 % līdzekļu atvēlēti klimata aizsardzībai.
K L I M A T A P O L I T I K A 7 Kāda ir ES pieeja ES vienmēr gādājusi par dinamiku cīņā pret klimata pārmaiņām un mudinājusi pāriet uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Tās pūliņi šajā jomā datējami ar 1990. gadu, kad ES līdz 2000. gadam apņēmās stabilizēt savas oglekļa dioksīda emisijas (CO 2 ) minētā gada līmenī mērķis, kas tika sasniegts. Kopš tā laika ES īstenojusi daudzus politiskus pasākumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzes, daudzus no tiem atbilstīgi 2000. gadā pieņemtajai Eiropas klimata pārmaiņu programmai. Turklāt dalībvalstis ir veikušas konkrētus pasākumus valstu mērogā. ES un valstu vadītāji ir noteikuši dažus vērienīgākos klimata un enerģētikas politikas mērķus 2020. gadam, un ES ir pirmais reģions pasaulē, kas pieņēmis saistošus tiesību aktus, lai garantētu to sasniegšanu. 2014. gada oktobrī ES līderi nostiprināja savas saistības, lai Eiropas Savienības ekonomikas un enerģētikas sistēmu padarītu konkurētspējīgāku, drošāku, un ilgtspējīgāku, pieņemot klimata un enerģētikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam Ilgtermiņā ES ir noteikusi vērienīgus mērķus 2050. gadam. istockphoto/teun van den Dries Stratēģija Eiropa 2020 Cīņa pret klimata pārmaiņām ir viena no piecām galvenajām tēmām visaptverošajā stratēģijā Eiropa 2020 gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tās konkrētie uzdevumi ir garantēt, ka līdz 2020. gadam ES siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināsies par 20 %, 20 % enerģijas iegūs no atjaunojamiem enerģijas avotiem un energoefektivitāti palielinās par 20 %. Pirmie divi mērķi tika īstenoti ar pasākumu paketi klimata un enerģijas jomā atbilstīgi saistošajai likumdošanai, kas stājās spēkā 2009. gada jūnijā. Šī likumdošana nosaka obligātos valstu mērķus attiecībā uz atjaunojamo enerģiju. Šie mērķi atspoguļo dalībvalstu atšķirīgās izejas pozīcijas un iespējas palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanu. Šī likumdošana paredz arī obligātos mērķus attiecībā uz emisiju nozarēs, kas nav iekļautas ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā. 2020. gadam izvirzītie valstu mērķi atjaunojamās enerģijas jomā variē no 10 % Maltā, kur šis sektors ir attīstības sākumstadijā, līdz 49 % Zviedrijā, kura bioenerģijas un hidroenerģijas izmantojuma ziņā ir daudz panākusi. Šo valstu mērķu kombinācija ļaus sasniegt ES kopējo 20 % mērķi, būtiski palielinot vidējo atjaunojamās enerģijas īpatsvaru energopatēriņā, kurš 2010. gadā sasniedza 12,5 %. 2012. gadā tika pieņemta likumdošana, kas nosaka nesaistošus valstu mērķus energoefektivitātes uzlabošanai. Novēršam klimata pārmaiņas un tām pielāgojamies Emisijas mazināšana nozīmē siltumnīcefekta gāzu ierobežošanu. Pielāgošanās nozīmē pasākumus, lai stiprinātu sabiedrības izturību pret klimata pārmaiņām un mazinātu šo pārmaiņu izraisīto negatīvo seku ietekmi. Fosilā kurināmā alternatīvas var palīdzēt ES sasniegt mērķus klimata jomā.
8 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā 2030. gada satvars Integrēts klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam ir vajadzīgs, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību ieguldītājiem un dalībvalstu starpā saskaņotai darbībai. ES līderu 2014. gada pieņemtais satvars gādās par pastāvīgu virzību uz mazoglekļa ekonomiku un starptautiskajās klimata sarunās kalpo par apliecinājumu ES vērienīgajām iecerām. Tajā ir paredzēta tādas enerģētikas sistēmas izveide, kas nodrošina pieejamu enerģiju patērētājiem, palielina ES energoapgādes drošību, samazina atkarību no enerģijas importa, samazina mūsu siltumnīcefekta gāzu emisiju un rada iespējas zaļai izaugsmei un darbvietām. Centrālais šī satvara elements ir saistošs mērķis līdz 2030. gadam samazināt ES pašmāju siltumnīcefekta gāzu emisiju par vismaz 40 % zem 1990. gada līmeņa. Ir apstiprināts, ka galvenais instruments šī mērķa sasniegšanai ir nevainojami funkcionējoša ES emisiju tirdzniecības sistēma. Atjaunojamā enerģija ir izšķirīgi svarīga pārejā uz konkurētspējīgu, drošu un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu. ES līderi ir vienojušies, ka līdz 2030. gadam atjau nojamās enerģijas īpatsvars kopējā ES energopatēriņā ir jāpalielina līdz vismaz 27 %. Visbeidzot centrāls 2030. gada satvara elements ir energoefektivitāte. ES vadītāji apstiprinājuši orientējošu enerģijas ietaupījumu mērķi 2030. gadam 27 %. Šis mērķis sasniedzams, nodrošinot izmaksu efektivitāti un pilnībā ievērojot ES emisiju tirdzniecības shēmas efektivitāti un sekmējot vispārīgo klimata jomas mērķu sasniegšanu. Šo mērķi pārskatīs 2020. gadā, pievēršoties 30 % mērķim Mērķi 2050. gadam 2050. gadam varētu izveidot zemu oglekļa dioksīda emisiju ekonomiku, ieskaitot rādītājus progresa novērtēšanai. Ceļvedī arī izklāstīts, kā dažādi sektori, sākot ar enerģijas ražošanu un beidzot ar lauksaimniecību, varētu sekmēt šo mērķu sasniegšanu. Enerģijas ražošanai līdz gadsimta vidum būtu jābūt gandrīz par 100 % brīvai no oglekļa dioksīda emisijām. ES savu energopatēriņu līdz 2050. gadam, pateicoties augstākai energoefektivitātei, samazinātu par apmēram 30 %. Vietēji saražotās enerģijas izmantojums mazinātu atkarību no importa, un pāreja uz zemu oglekļa dioksīda emisiju ekonomiku samazinātu gaisa piesārņojumu un ar to saistītās veselības aprūpes izmaksas. Pielāgošanās klimata pārmaiņām Klimata pārmaiņu sekas jau liek sevi manīt. Pat, ja siltumnīcefekta gāzu emisija tiktu krasi samazināta, Zemes sasilšana turpinātos gadu desmitiem, un gadu simteņiem būtu jūtamas sekas, ko bijusī emisija radītu inerces rezultātā. Tāpēc pielāgošanās un mazināšanas pasākumi ir savstarpēji papildinoši. Eiropas Komisija ir izstrādājusi Eiropas Savienībai pielāgošanās stratēģiju, kuras mērķis ir nostiprināt ES izturību pret klimata pārmaiņu sekām. Pielāgošanās nozīmē laicīgu reakciju uz klimata pārmaiņu negatīvajām sekām un atbilstošus pasākumus potenciāli radītā kaitējuma mazināšanai vai minimizēšanai vai jaunu varbūtēju iespēju izmantošanu. Ir pierādījies, ka rūpīgi izplānoti un laicīgi pielāgošanās pasākumi ļauj ietaupīt naudu un glābt cilvēku dzīvības. KAS IR SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU AVOTS? Ražošanas procesi 7,23 % Difūzās emisijas 1,8 % Lauksaimniecība 10,5 % Atkritumu apsaimniekošana 3,2 % Enerģētika 31,7 % Lai ierobežotu globālo sasilšanu maksimums līdz 2 C, Komisija attīstīto valstu kopīgo pasākumu ietvaros ir apņēmusies īstenot ilgtermiņa mērķi savas emisijas līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem samazināt par 80 95 %. Lai varētu tik vērienīgi samazināt savas emisijas, ES ir jākļūst par zemu oglekļa dioksīda emisiju ekonomiku. Mājokļi un komercdarbība 13,5 % Transports 20,1 % (izņemot starptautisko aviāciju) Ražošanas nozares un būvniecība 12,0 % 2011. gadā Komisija publicēja ceļvedi, kas parāda, kā ekonomiskā jeb izmaksu ziņā visefektīvāk līdz Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas pa nozarēm ES 28 valstīs 2012. gadā.
K L I M A T A P O L I T I K A 9 ES SAMAZINA SAVAS EMISIJAS 6000 5000 4000 3000 2000 1000 0 1990 1995 2000 2005 2010 2012 Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 28 ES valstīs, izņemot zemes izmantošanas zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozares (miljonos tonnu). Klimata pārmaiņu sekas dažādos Eiropas reģionos ir atšķirīgas smaguma un veida ziņā, tāpēc pielāgošanās iniciatīvas pamatā īsteno reģionu vai vietējā līmenī. ES stratēģijā, kas papildina šīs iniciatīvas, ir vairāki elementi, kas palīdz dalībvalstīm īstenot pielāgošanos: vadošas norādes un finansējums, atbalsts zināšanu paplašināšanai un informācijas kopīgošanai, kā arī īpašas rūpes par to, lai ar pielāgošanos saistītie apsvērumi tiktu ņemti vērā visās attiecīgajās ES politikas jomās. Eiropas platforma attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (http://climate-adapt.eea.europa.eu), kas sākusi darboties 2012. gadā, sniedz atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt šo pielāgošanos Eiropā. 2014. gadā ar mērķi iesaistīt pilsētas pasākumos, kas ļauj pielāgoties klimata pārmaiņām, tika apstiprināta ierosme Mayors Adapt, kas ir Eiropas Komisijas iniciatīva Pilsētas mēru pakta ietvaros. Šī iniciatīva piedāvā atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir pielāgošanās, sadarbības tīklu veidošana un sabiedrības izpratne vietējā līmenī, kur visvairāk būs jūtama klimata pārmaiņu ietekme. Eiropas daļa globālajās emisijās ES ir atbildīga par aptuveni 10 % pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju. Vairāk nekā 80 % Eiropas emisiju rada ražošana un enerģijas izmantojums, ieskaitot transportu. Starptautiskie pasākumi Pasaulē siltumnīcefekta gāzu emisijas ar katru gadu turpina pieaugt. Šis globālais izaicinājums prasa globālu reakciju. Starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām Savienībai ir vienota pozīcija. Komisija un ES valsts, kuras ziņā ir rotējošā sešu mēnešu ES Padomes prezidentūra, vada sarunas ES vārdā. 1992. gadā pieņemtā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC) bija pirmais starptautiskais līgums cīņai pret klimata pārmaiņām. Konvenciju ratificēja 196 valstis, ieskaitot visas ES dalībvalstis un ES kā atsevišķu tiesību subjektu. Šī konvencija radīja bāzi starptautiskai sadarbībai, lai novērstu cilvēka iejaukšanos bīstamā veidā pasaules klimatiskajā sistēmā. 1997. gadā Konvencija tika papildināta ar Kioto protokolu, starptautisku līgumu, kas industriālajām valstīm uzliek par pienākumu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šis protokols stājās spēkā 2005. gadā un ir pirmais solis ceļā uz globālās emisiju pieauguma tendences mainīšanu. Jauna starptautiska kampaņa Kaut arī cerības bija lielas, 2007. gadā sāktās sarunas nevainagojās ar jauna vispārēja ANO klimata nolīguma pieņemšanu 2009. gadā Kopenhāgenā. Tomēr to rezultātā aptuveni 100 valstis, ieskaitot ES, apņēmās samazināt vai ierobežot savas emisijas līdz 2020. gadam. Pēc ES un visneaizsargātāko jaunattīstības valstu iniciatīvas ANO 2011. gada klimata konferencē tika nolemts sākt jaunu sarunu kārtu šoreiz ar mērķi
10 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā noslēgt pasaules mēroga līgumu, kas uzliek par pienākumu rīkoties visām valstīm kā attīstītajām, tā jaunattīstības valstīm. Jauno līgumu paredzēts pieņemt 2015. gadā, un 2020. gadā tam ir jāstājas spēkā. Domājot par sanāksmi Parīzē, parādās jomas, kur dažām attīstītajām un jaunattīstības valstīm jāpanāk tuvināšanās attiecībā uz vajadzību pārskatīt principu par kopīgiem, bet diferencētiem pienākumiem un atbilstīgām iespējām. Valstu dalījums tajās, kurām ir jārīkojas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, un tajās, kurām šajā sakarībā nav nekādu pienākumu, vairs nevar pamatot ar ienākumu līmeni, kā tas bija sākumā 1992. gadā, Riodežaneiro Zemes samita laikā. 2015. gada pirmajā ceturksnī visas valstis, kurām ir šāda iespēja, ir jāpaziņo, kā tās plāno un ir gatavas sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu jaunā klimata nolīguma kontekstā. Tas ļaus novērtēt, cik individuālās un kolektīvās rīcības atbilstīgumu, ievērojot mērķi nepieļaut, ka globālā sasilšanas pārsniegtu 2 C. Paralēli jauna globāla līguma izstrādei starptautiskā kopiena izvērtē iespējas īstenot vērienīgus pasaules mēroga klimata aizsardzības pasākumus līdz 2020. gadam. Tas atspoguļo atzinumu, ka līdzšinējās saistības nepavisam nebija pietiekamas, lai panāktu, ka globālās emisijas samazinās tā, lai globālā sasilšana noturētos zem 2 C. Zinātniskie pētījumi rāda, ka, lai to panāktu, globālajām emisijām ir jāsasniedz maksimums vēlākais līdz 2020. gadam, un līdz 2050. gadam tās ir jāsamazina vismaz par pusi salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem, pēc tam tām jāturpina samazināties. Šajās diskusijās piedalās visaugstākā līmeņa politiķi. ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna (Ban Ki-moon) vadītajā līderu augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām 2014. gada septembrī gandrīz 120 valstu vadītāji izteica savu gatavību iesaistīties steidzami nepieciešamajos pasaules mēroga pūliņos. Piedalījās arī daudzi uzņēmēji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tā sauktajā tautas klimata demonstrācijā piedalījās aptuveni 500 000 cilvēku. Kas attiecas uz ES ieguldījumu, Eiropadomes apstiprinātais pašmāju emisijas samazinājums par 40 % apliecina, kas ES ir līdere globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām. Tas ir arī aicinājums visām ietekmīgākajām ekonomikām parādīt, ka tās ir gatavas uzņemties atbildību, un ierosināt savus mērķus krietni pirms Parīzes sanāksmes. istockphoto/michaelutech ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir svarīgs instruments, lai rentabli samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.
K L I M A T A P O L I T I K A 11 ES klimata politikas elementi ES ir pieņēmusi visdažādākās stratēģijas, lai samazinātu emisijas, veicinātu tīru enerģiju un energoefektivitāti, kā arī stimulētu Eiropas pāreju uz zemu oglekļa dioksīda emisiju ekonomiku. Svarīgākais klimata aizsardzības instruments ir emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, ar kuru tika izveidots pasaulē lielākais oglekļa dioksīda tirgus. ES bija pirmā, kas sāka tirdzniecību ar siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotām, un tagad to dara arī citur. Nosakot oglekļa dioksīda emisiju cenu, ES sekmīgi vairojusi uzņēmumu izpratni par klimata pārmaiņu sekām. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma 2005. gadā ieviestā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir ES klimata stratēģijas stūrakmens. Tā aptver aptuveni 45 % emisiju no 12 000 ražotņu elektroenerģijas ražošanas nozarē un citās intensīva energopatēriņa nozarēs ES, Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Sistēmas pamatideja ir vienkārša. Kopējām emisijām no ietvertajām ražotnēm, piemēram, spēkstacijām, tiek noteikta maksimālā robežvērtība. Šīs robežvērtības ietvaros ražotnes saņem un pērk kvotas, kas atļauj noteikta siltumnīcefekta gāzu apjoma emisiju gadā. Tie, kas emitē mazāk siltumnīcefekta gāzu, var pārdot savas kvotas atlikumu. Uzņēmumi, kuri pārsniedz atļautos apjomus, var vai nu investēt emisiju samazinošos pasākumos vai tehnoloģijās, vai arī iegādāties tirgū papildu emisijas tiesības. Šī tirdzniecības iespēja emisijas maksimālās robežvērtības ietvaros rada fleksibilitāti. Tā nodrošina emisiju samazinājumu ar vismazākajām izmaksām un ļauj veikt ieguldījumus tur, kur lielākie emisiju ietaupījumi sasniedzami par viszemākajām cenām. Sākotnēji daudzas no šīm kvotām attiecīgajām ražotnēm iedalīja par velti, kopš 2013. gada sākuma dažiem uzņēmumiem visas savas kvotas ir jāpērk, savukārt citiem ir jāpērk ik gadus pieaugoša kvotas daļa. Attiecīgo ražotņu kopējo atļauto emisiju robežvērtību pakāpeniski samazina. Līdz 2020. gadam emisijas būs par 21 % zemākas nekā 2005. gadā. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai līdzīgas maksimālo robežvērtību un tirdzniecības sistēmas ir arī citur pasaulē. Tādas sistēmas jau darbojas vai ir ieplānotas Jaunzēlandē, Ķīnā, Japānā, Korejā, Šveicē un daļēji ASV un Kanādā. ES vēlas, lai starptautiskais oglekļa dioksīda tirgus turpinātu attīstīties, tālab tā strādā pie savstarpēji savietojamu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu tīkla izstrādes. Aviotransporta emisijas Aviotransporta radītā emisija strauji pieaug. Tiek lēsts, ka 2020. gadā aviotransporta radītā kopējā globālā emisija būs apmēram par 70 % augstāka nekā tā bija 2005. gadā, un 2050. gadā tā varētu pieaugt vēl par 300 700 %. Kopš 2012. gada visas aviosabiedrības, kuras piedāvā lidojumus starp ES lidostām, ir iesaistītas emisiju tirdzniecības sistēmā. Lai ANO civilās aviācijas aģentūrai atvēlētu vairāk laika pasaules mēroga regulējuma izstrādei attiecībā uz aviotransporta radītajām emisijām, ES no ETS uz laiku ir atbrīvojusi starptautiskos lidojumus uz lidostām aiz ES robežām un no tām. Pieaug ar transportu saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas Viens pasažieris, kas veic pārlidojumu no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ, rada aptuveni tikpat daudz emisiju, kā vidusmēra Eiropas pilsonis, visu gadu apsildot savu mājokli. Atbalsts inovatīvām tehnoloģijām ES ir izveidojusi pasaulē lielākās programmas inovatīvu zemu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģiju izstrādei. Programmu NER300 finansē ar ieņēmumiem no kvotu pārdevumiem ES ETS ietvaros; pārdoto kvotu skaits sasniedz 300 miljonus. Tā atbalsta inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, kā arī tehnoloģijas, kas ļauj piesaistīt un noglabāt rūpniecisko ražotņu radīto oglekļa dioksīda emisiju. Divos 2012. un 2014. gadā īstenotos projektu konkursos no programmas NER300 finansēs 38 inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas un projektus oglekļa dioksīda emisijas piesaistīšanas un noglabāšanas (CCS) jomā, kurus pēc tam ieviesīs 20 ES dalībvalstīs.
12 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā Kumulatīvais, pieaugošais programmas NER300 finansējums sasniegs 2,1 miljardu eiro un ļaus piesaistīt privātos ieguldījumus aptuveni 2,8 miljardu eiro vērtībā. Atjaunojamās enerģijas projekti ļaus palielināt ikgadējo ES saražotās atjaunojamās enerģijas apjomu par aptuveni 18 TWh. Ņemot vērā arī CCS projektos piesaistītās emisijas, kopējo panākto rezultātu var salīdzināt ar vairāk nekā triju miljonu automašīnu izņemšanu no satiksmes ES autoceļos. ETS neiekļauto emisiju samazināšana ES aptuveni 55 % emisiju ir ārpus ES emisiju tirdzniecības sistēmas. Attiecīgo sektoru vidū ir transports, būvniecība, lauksaimniecība un atkritumu apsaimiekošana. Lai garantētu, ka šīs emisijas tiek uzraudzītas, ES valstis parakstījušas līgumu par kopīgiem centieniem, kurš paredz valstīm saistošus mērķus attiecībā uz ETS neaptvertajām emisijām laikposmam līdz 2020. gadam (ieskaitot). Šie mērķi variē no emisiju samazinājuma par 20 % līdz 2020. gadam bagātākajām ES valstīm līdz emisiju palielinājumam par 20 % nabadzīgākajām valstīm. Šie mērķi nozīmē, ka līdz 2020. gadam ES kopējās ETS neietilpstošo sektoru emisijas tiks samazinātas par 10 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeņiem. Autotransports Komisijas 2050. gadam sagatavotais ceļvedis pārejai uz mazoglekļa ekonomiku un baltā grāmata par transportu norāda, ka visai transporta nozarei kopumā sava oglekļa dioksīda emisija līdz 2050. gadam ir jāsamazina par aptuveni 60 % salīdzinājumā ar tās emisijas līmeni 1990. gadā. Atbilstīgi 2030. gada klimata politikas istockphoto/ollo mērķiem transporta radītā siltumnīcefekta gāzu emisija ir jāsamazina par aptuveni 20 % salīdzinājuma ar attiecīgo emisijas līmeni 2008. gadā. Vieglie automobiļi un autofurgoni rada aptuveni 15 % ES CO 2 emisijas, līdz ar to, samazinot šo emisiju, var jūtami sekmēt klimata pārmaiņu iegrožošanu. ES likumdošana paredz skaidras emisijas robežvērtības, kuras ražotājiem ir jāievēro. 2007. gadā jauns automobilis radīja vidēji 159 gramu oglekļa dioksīda uz kilometru. No 2015. gada šis apjoms ir jāsamazina par 18 % līdz 130 g/km, bet no 2020. gada vēl par 40 % līdz 95 g/km. Jaunu kravas mašīnu vidējā emisija līdz 2017. gadam ir jāsamazina līdz 175 g, tas ir 14 % samazinājums salīdzinājumā ar 2007. gada līmeni 203 g/km, un līdz 2020. gadam šī emisija jāsamazina līdz 147 g, kas ir papildu 28 % samazinājums. Transportlīdzekļu radītās emisijas samazināšanas politikai jau ir rezultāti. Jaunu 2013. gadā pārdotu vieglo auto vidējā emisija bija 127 grami CO 2 uz kilometru. Tas nozīmē, ka ar likumu 2015. gadam noteiktais mērķis 130 g/km tika izpildīts divus gadus ātrāk. Kravas auto un autobusi rada apmēram 5 % no kopējās ES CO 2 emisijas. 2014. gada maijā Eiropas Komisija pieņēma stratēģiju, lai samazinātu emisiju, ko rada smagdarba transportlīdzekļi, un ierosināja vispirms ieviest likumdošanu par smagdarba transportlīdzekļu emisijas sertificēšanu. Tehnoloģiskā inovācija, uzlabojot degvielas patēriņa efektivitāti ar jauniem dzinējiem, materiāliem un dizainu, var palīdzēt pāriet uz efektīvāku un ilgtspējīgāku ES transporta sistēmu. Lai palīdzētu autovadītājiem izvēlēties degvielas patēriņa ziņā ekonomiskākās jaunās mašīnas, ES likumdošana prasa, lai dalībvalstīs klientiem tiktu nodrošināta visa attiecīgā informācija, ieskaitot marķējumu, kas norāda uz automobiļa energopatēriņa efektivitāti un tā radītajām oglekļa dioksīda emisijām. Svarīgs faktors transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā tāpat ir degvielas kvalitāte. Attiecībā uz transportlīdzekļu degvielu ES paredz, ka siltumnīcefekta gāzu intensitāte visā degvielas dzīves ciklā, no ieguves līdz sadalei, emitētās gāzes apjoms līdz 2020. gadam samazināma par 10 %. Ir ierosināti arī pasākumi, lai minimizētu biodegvielas ražošanas ietekmi uz vidi: zemes apjoms, ko var izmantot šim mērķim zemkopības vai mežkopības vietā, ir jāierobežo. Transports ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas avotiem.
K L I M A T A P O L I T I K A 13 istockphoto/wicki58 piedāvājumos jāiekļauj attiecīgo ēku un pakalpojumu energoefektivitātes standarti. Lauksaimniecība, meži un zemes izmantojums Mežiem un lauksaimniecības zemēm ir svarīga loma klimata pārmaiņās. Koki un augi absorbē un uzglabā oglekļa dioksīdu, atbrīvojot no tām atmosfēru. Kopumā tiek lēsts, ka ES mežsaimniecība un lauksaimniecība atmosfērā neitralizē aptuveni 9 % no kopējām citu nozaru radītajām Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Mūsu pūliņi uzlabot mājokļu energoefektivitāti ļauj ietaupīt naudu un atbalstīt vidi. Autotransporta emisijas turpina augt Autotransporta siltumnīcefekta gāzu emisija laikā no 1990. gada līdz 2007. gadam palielinājās par 29 %, bet laikā no 2007. gada līdz 2012. gadam par 9 % samazinājās vairāku iemeslu dēļ: ekonomiskā krīze, augstas naftas cenas, lielāka vieglo auto efektivitāte un lēnāka mobilitātes attīstība. Uz autotransportu attiecināma viena piektā daļa ES kopējo oglekļa dioksīda emisiju. Energoefektivitāte Lai palīdzētu sasniegt savus 2020. gada mērķus, ES 2012. gadā pieņēma likumdošanu, lai veicinātu efektivitāti visos enerģijas ķēdes posmos no pārstrādes līdz izplatīšanai un galapatēriņam. Tā prasa, lai katra dalībvalsts noteiktu energoefektivitātes prasību shēmas un politikas pasākumus, kas uzlabotu enerģijas patēriņu mājsaimniecībās, ražošanā un transportā. Tā paredz arī patērētāju tiesības zināt, cik daudz enerģijas viņi patērē. Tomēr tādas darbības kā koku izciršana un labības novākšana, mitrāju nosusināšana un zālaugu platību aršana samazina oglekļa uztveršanu vai pat apvērš to, padarot mežsaimniecību un lauksaimniecību par emisiju avotiem. Lai sekotu šim procesam, saskaņā ar 2013. gadā pieņemto likumdošanu dalībvalstīm būs jāsagatavo gada pārskati par mežu un lauksaimniecības zemju absorbēto oglekļa daudzumu, kā arī par emisiju apjomiem. Tas ir pirmais solis ceļā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības iekļaušanu ES emisiju samazināšanas centienos. 2014. gada oktobrī Eiropadome spēra vēl vienu soli un lūdza, lai Eiropas Komisija pieņemtu likumdošanas priekšlikumus par zemes izmantojuma iekļaušanu ES klimata pārmaiņu mazināšanas satvarā. Papildus pasākumiem savā teritorijā ES sniedz palīdzību, lai samazinātu atmežošanu jaunattīstības istockphoto/brasil2 Nekustamo īpašumu jomā ir liels energoietaupījumu un emisijas samazinājuma potenciāls. Komisija lēš, ka šīs emisijas līdz 2050. gadam varētu samazināt par aptuveni 90 %. Saskaņā ar ēku energoefektivitātes likumdošanu jaunbūvēm no 2021. gada neto izteiksmē būs jābūt autonomām energopatēriņa ziņā, t. i., tās saražos tik daudz enerģijas, cik izmantos. Process jau ir sācies, un daudzas dalībvalstis jau piemēro stingrākus noteikumus enerģētikas jomā. No 2012. gada visos publiskā iepirkuma Atmežošana veicina klimata pārmaiņas.
14 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā valstīs. Šis finanšu atbalsts papildina sarunas saskaņā ar ANO Klimata pārmaiņu konvenciju, kas pazīstama kā atmežošanas un mežu degradācijas radīto emisiju samazināšana (REDD+), kuras ietvaros izstrādāti starptautiski noteikumi, lai risinātu šo problēmu. Rūpniecisko emisiju uztveršana Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģija ļauj uztvert elektrostacijās un ražošanas procesos radīto CO 2, pārvērst to šķidrumā, transportēt un noglabāt pazemes ģeoloģiskos veidojumos, no kuriem tas nevar nokļūt apkārtējā vidē. ES ir izveidojusi tiesisko regulējumu, lai minimizētu ar šādu uzglabāšanu saistīto drošības un apkārtējās vides risku. Svarīgāko politikas jomu iesaistīšana Arvien vairāk visās attiecīgajās Eiropas politikas jomās, tādās kā reģionālā attīstība, lauksaimniecība, zivsaimniecība un enerģētika, ir jāņem vērā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām. ES valstu un valdību vadītāji vienojušies vismaz 20 % no ES 2014. 2020. gada budžeta atvēlēt klimata pasākumiem. Palīdzība jaunattīstības valstīm Jaunattīstības valstīm, īpaši visnabadzīgākajām un visneaizsargātākajām, ir vajadzīga nozīmīga finanšu palīdzība, lai samazinātu savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņu izraisītajām sekām. ES sniedz salīdzinoši visvairāk atbalsta attīstībai un klimata pasākumiem citās valstīs. Dohas klimata konferencē 2012. gadā ES un vairākas dalībvalstis istockphoto/clarkandcompany paziņoja par brīvprātīgu jaunattīstības valstīm domātu finanšu palīdzību klimata jomā 5,5 miljardu eiro apjomā 2013. gadā. Eiropas Savienība ir apņēmusies turpināt šo finansiālo atbalstu un plāno iesaistīties finansējumā, kas sasniedz 100 miljardus ASV dolāru un kuru attīstītās valstis solījušas mobilizēt ik gadus līdz 2020. gadam. Daļa no šiem 100 miljardiem ASV dolāru tiek novirzīta Zaļā klimata fondam. Saskaņā ar mērķi laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam vismaz 20 % ES budžeta ieguldīt ar klimatu saistītās darbībās ES minētajā laikposmā plāno no ES budžeta un Eiropas Attīstības fonda atvēlēt līdz 14 miljardiem eiro, lai atbalstīt rīcību klimata jomā partnervalstīs ārpus ES. Ieguldījumi klimata pasākumos ieguldījumi programmā LIFE Kopš 1992. gada no finanšu instrumenta LIFE līdzfinansēti vairāk par 4000 projektu, un vides un klimata aizsardzībā Eiropā ieguldīti 3,4 miljardi eiro. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam jaunās rīcībai klimata jomā domātās LIFE programmas ietvaros būs pieejams finansējums 864 miljonu eiro apjomā tādu ierosmju izstrādei un ieviešanai, kas ļaus inovatīvi reaģēt uz klimata pārmaiņu izaicinājumiem. LIFE apakšprogramma rīcībai klimata jomā izveidota ar mērķi veicināt pāreju uz ekonomiku, kam raksturīgs zems emisijas līmenis un noturība pret klimata pārmaiņām, uzlabotu ES klimata pārmaiņu politikas un likumdošanas izstrādi, ieviešanu un izpildi, kā arī lai atbalstītu labāku vides un klimata pārmaiņu pārvaldību visos līmeņos. Ir pieejams vairāku veidu finansējums. Ik gadu tiks rīkoti projektu konkursi, kur valsts iestādes, bezpeļņas organizācijas un privātais sektors, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, saņems atbalstu, kas ļaus tiem ieviest neliela mēroga zemu emisiju un pielāgošanās tehnoloģijas, kā arī jaunas metodes un pieejas. Finansējumu piedāvās arī divi izmēģinājuma finanšu instrumenti, Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms (NCFF) un Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments (PF4EE). Tie nodrošina projektu finansēšanas iespējas aizdevumu veidā un, izmantojot garantiju sistēmas, ar Eiropas Investīciju bankas un vietējo banku starpniecību var mobilizēt privātos līdzekļus. Nozīmīgs ir pat energoefektīvo spuldžu izmantojums.
K L I M A T A P O L I T I K A 15 Nākotnes perspektīvas Eiropas Komisija uzsver visaptverošu gatavību rīkoties klimata jomā. Viena no tās prioritātēm ir noturīga enerģētikas savienība ar tālredzīgu politiku klimata pārmaiņu jomā. Eiropas Komisija palīdzēs ES sasniegt tās mērķi kļūt par pasaules līderi atjaunojamās enerģijas izmantojuma ziņā un būtiski uzlabos energoefektivitāti, kas radīs iespējas ekoloģiskai izaugsmei. ES un starptautiskā sabiedrība iepriekšējo desmit gadu laikā ir guvušas ievērojamus panākumus klimata pārmaiņu iegrožošanā. Tomēr, lai ierobežotu temperatūras pieaugumu pasaulē līdz 2 C, globālo emisiju pieaugums jāaptur krietni pirms 2020. gada un pēc tam ik gadus būtiski jāsamazina. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc ES vēlas, lai 2015. gadā tiktu pieņemts vērienīgs un juridiski saistošs starptautisks nolīgums, saskaņā ar kuru visas valstis uzņemtos saistības, kas atspoguļo to atbildību un spēju rīkoties. ANO pasaules līderu samits 2014. gada septembrī deva jaunu politisko stimulu darbam pie jaunā līguma izstrādes, kā arī tādu metožu un līdzekļu izpētei, kas ļaus īstenot vērienīgākus globālo emisiju samazinājumus līdz 2020. gadam. Starptautiskā enerģētikas aģentūra ir uzsvērusi, ka situācija ir ārkārtēja, un atkārtoti brīdinājusi, ka mērķa sasniegšana, kas paredz globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 2 C, ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāka un dārgāka. Katrs līdz 2020. gadam tīrās tehnoloģijās neieguldītais eiro pēc tam izmaksās vismaz četras reizes vairāk. Ceļā uz 2020. gadu... Pašlaik ES ir labas izredzes pārsniegt programmas mērķi līdz desmitgades beigām samazināt emisijas par 20 %. Par to jāpateicas 2020. gada stratēģijai, jau apstiprinātajai likumdošanai un jaunajiem sagatavošanā esošajiem pasākumiem. Mērķi, kas noteikti CO 2 emisijai no vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, turpinās palielināt transporta nozares ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Sagatavošanā esošie pasākumi tostarp paredz jaunu fluorēto gāzu emisijas samazinājumu; šīs gāzes izmanto saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtās, un tās sekmē globālo sasilšanu. Šo tā saukto F-gāzu klimata temperatūru paaugstinošā iedarbība ir līdz pat 23 000 reižu lielāka nekā CO 2. Jauns ES regulējums, kas stāsies spēkā 2015. gada janvārī, nostiprina esošos pasākumus. Līdz 2030. gadam F-gāzu emisija tiks samazināta par divām trešdaļām salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni. domājot par 2030. gadu 2030. gads ir nākamais posms konkurētspējīgas, zemu oglekļa emisiju Eiropas ekonomikas izveidē līdz gadsimta vidum. Lai sasniegtu šo kopējo 40 % mērķi, sektoros, ko aptver ES emisiju tirdzniecības sistēma, emisija būs jāsamazina par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Sektoros, ko neaptver ES emisiju tirdzniecības sistēma, emisija būtu samazināma par 30 % zem 2005. gada līmeņa. Šo mērķu pamatā ir jābūt dalībvalstu līmenī noteiktiem mērķiem. 2014. gada oktobra Eiropadome ieskicēja galvenos principus šo mērķu sasniegšanā. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma 2014. gada janvārī Eiropas Komisija nāca klajā ar ierosinājumu izveidot tirgus stabilitātes rezervi, kas darbotos, sākot no 2021. gada. Šis pasākums ir saistīts ar pārpalikuma emisiju kvotām ES ETS, kuras uzkrājušās pēdējos gados. Mērķis ir padarīt sistēmu noturīgāku pret nopietniem satricinājumiem. Tas garantēs, ka turpmākā ES ETS būs stiprāka un efektīvāka, sekmējot mazoglekļa investīcijas ar sabiedrībai viszemākajām izmaksām. Šajā 2014. gada oktobra sanāksmē Eiropadome uzsvēra, ka reformēta, nevainojami funkcionējoša ETS ar instrumentu, kas tirgu stabilizē saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, būs galvenais instruments, lai panāktu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu.
16 I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā Izeja no krīzes, samazinot oglekļa dioksīda emisijas līmeni 2030. gads var šķist ļoti tāls šodienas perspektīvu kontekstā, kad Eiropa mēģina atrisināt šā brīža problēmas niecīgo ekonomisko izaugsmi un bezdarbu. Tomēr paātrināta pāreja uz klimatam nekaitīgu, zemu oglekļa emisiju ekonomiku var palīdzēt Eiropai pārvarēt ekonomikas krīzi. Tāpēc ir svarīgi rīkoties tagad. Arī iedzīvotāji gaida konkrētu rīcību. Sabiedrības viedokļa pētījumā, kuru Eiropas Komisija īstenoja 2013. gadā, parādīja pārliecinošu atbalstu rīcībai klimata jomā: četras piektdaļas eiropiešu uzskata, ka klimata pārmaiņu iegrožošana un efektīvāks enerģijas izmantojums var veicināt ekonomiku un nodarbinātību, savukārt deviņi no desmit uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma. NA-06-14-034-LV-C Plašāka informācija XX Eiropas Komisijas tīmekļa vietne par rīcību klimata jomā: http://ec.europa.eu/clima http://ec.europa.eu/clima/citizens/causes/index_en.htm (vietne ir pieejama visās ES valodās) XX Eiropas Komisija tīmekļa vietne par rīcību klimata jomā sociālie mediji: https://www.facebook.com/euclimateaction XX https://twitter.com/euclimateaction XX https://www.youtube.com/user/euclimateaction XX Klimata pārmaiņu starpvaldību padome: http://www.ipcc.ch XX Jautājumi par Eiropas Savienību? Dienests Europe Direct var jums palīdzēt: 00 800 6 7 8 9 10 11 http://europedirect.europa.eu ISBN 978-92-79-41352-0 doi:10.2775/85766