NVO Jurista padoms Padoma autore: Marija Heislere Celma Redaktore: Rasma Pīpiķe Noformējums: Edgars Grigorjevs Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 NVO jurista padoms tapis ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros, ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda.
NVO populārāko jautājumu TOP 5 Biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse (elpa) kopš tās dibināšanas brīža pastāvīgi visiem interesentiem neformālām interešu grupām, biedrībām, nodibinājumiem, to dibinātājiem fiziskām un juridiskām personām, citu starpā arī valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem un ārvalstniekiem piedāvā bezmaksas juridiskās konsultācijas. Cilvēki nāk un iet, bet šķiet jautājumi, kuri organizācijām to ikdienas darbā joprojām ir aktuāli, lielā mērā paliek nemainīgi. Tāpēc elpa radās ideja izveidot NVO jurista padomu, kas divpadsmit mēnešu garumā aplūkos NVO aktuālos jautājumus no juridiskā viedokļa. Padoms nāks klajā katru mēnesi un tas tiks nosūtīts NVO e-ziņu saņēmējiem, kā arī publicēts Latvijas NVO vortālā www.nvo.lv Analizējot elpa sniegto juridisko konsultāciju saturu kopumā, ir sastopami jautājumi, kas ir saistīti ar nevalstisko organizāciju ikdienas darbu ziedojumu noformēšanu, dažādu līgumu sastādīšanas juridiskajām niansēm, sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanu, tā priekšrocībām, kā arī dažādu valsts/pašvaldību iestāžu lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Tomēr visbiežāk organizācijām (biedrībām un nodibinājumiem) rodas neskaidrības sastādot dokumentus iesniegšanai LR Uzņēmumu reģistram (UR) gan dibināšanas procesā, lai atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma* (turpmāk Likums) prasībām organizāciju ierakstītu Biedrību un nodibinājumu reģistrā, gan arī jau reģistrētajām organizācijām, piesakot Uzņēmumu reģistram izmaiņas statūtos un valdes sastāvā. * http://www.likumi.lv/doc.php?id=81050 Sistematizējot konsultācijās uzdotos jautājumus un salīdzinot tos ar Uzņēmumu reģistra Nevalstisko organizāciju un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas nodaļas darbinieku sniegto informāciju, iezīmējas organizāciju populārāko jautājumu TOP 5, uz kuriem sniegsim atbildes un skaidrojumu šajā, pirmajā NVO jurista padomā. Jautājums Nr. 1 Kā pareizi veidot biedrības/nodibinājuma valdes (izpildinstitūcijas) jaukto pārstāvības tiesību modeli? Saskaņā ar Likumu, biedrību un nodibinājumu izpildinstitūcijas funkcijas pilda valde, taču Likums neaizliedz organizācijas statūtos valdei piešķirt citu nosaukumu (virsaitis, direktors, izpilddirektors, direktorāts, direktoru padome, sekretariāts, konvents, birojs u.tml.). Statūtos var paredzēt, ka valdes locekļi pārstāv organizāciju visi kopā (kopīgās pārstāvības tiesības), Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 2
katrs atsevišķi (atsevišķās pārstāvības tiesības) vai arī jaukti (jauktās pārstāvības tiesības). Veidojot jaukto pārstāvības tiesību modeli, parasti valdes priekšsēdētājam ir tiesības pārstāvēt organizāciju atsevišķi, bet pārējiem valdes locekļiem kopā. Populārākā kļūda, ko pieļauj organizācijas statūtos nosakot, ka valdes priekšsēdētājs pārstāv organizāciju atsevišķi, bet valdes loceklis kopā ar visiem valdes locekļiem tas automātiski ietver arī priekšsēdētāju, jo priekšsēdētājs arī ir valdes loceklis. Šādā gadījumā valdes locekļu pārstāvības tiesības tiek ierobežotas, līdz ar to netiek ievērots Likuma 44.panta 1.daļas noteikums, kas nosaka, ka visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Pareizi būtu valdes priekšsēdētājs pārstāv atsevišķi, bet valdes loceklis kopā ar valdes priekšsēdētāju. Veidojot jaukto pārstāvības tiesību modeli, svarīgi ir ievērot, lai netiek ierobežotas pārstāvības tiesības tiem valdes locekļiem, kuri organizāciju nepārstāvēs atsevišķi, bet gan kopā ar noteiktu skaitu valdes locekļiem. To iespējams izdarīt matemātiski aprēķinot valdes locekļu skaitu, kuri pārstāvēs organizāciju kopā, tiem nepieskaitot valdes priekšsēdētāju, kurš pārstāvēs organizāciju atsevišķi. Piemēram: Valde sastāv no 3 valdes locekļiem. Valdes priekšsēdētājam ir tiesības pārstāvēt organizāciju atsevišķi, pārējiem valdes locekļiem savstarpēji kopā. Ja valde ir plānota skaitliski lielāka, piemēram, 7 valdes locekļi, tad var noteikt, sekojoši Valdes priekšsēdētājs pārstāv organizāciju atsevišķi, pārējie valdes locekļi katrs kopā ar citu valdes locekli (vai kopā ar diviem valdes locekļiem). Protams, var noteikt arī lielāku kopā pārstāvošo valdes locekļu skaitu piemēram, kopā ar 5 valdes locekļiem, tomēr tādā gadījumā tas apgrūtinās konkrēto valdes locekļu pārstāvības tiesību īstenošanu. Jautājums Nr. 2 Organizācijas jaunievēlētās valdes ierakstīšana Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā. jeb Vai piesakot valdes sastāva izmaiņas Uzņēmumu reģistram, pieteikuma veidlapā (B3) ir jānorāda tikai jaunievēlētā organizācijas valde? Sniedzot dokumentus Uzņēmumu reģistram, lai reģistrā ierakstītu jaunievēlēto organizācijas valdi, organizācijas, aizpildot izmaiņu pieteikuma Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 3
veidlapu, nereti norāda tikai jaunievēlētos valdes locekļus, bet nenorāda tos valdes locekļus, kuriem pilnvaras ir izbeigtas. Piesakot izmaiņas valdes sastāvā, pieteikumā, papildus jaunajiem valdes locekļiem, norāda arī tos valdes locekļus, kuriem ir izbeigtas tiesības pārstāvēt organizāciju, iezīmējot ar krustiņu atbilstoši pilnvaras izbeigtas vai atstājis amatu. Veidlapā norāda arī tos valdes locekļus, kuri, beidzoties valdes pilnvaru termiņam, tiek atkārtoti ievēlēti uz nākamo termiņu. Šādos gadījumos veidlapā atzīmē, ka valdes loceklis ir sācis veikt pienākumus. Nākamie divi jautājumi attiecas tikai uz biedrībām: Jautājums Nr. 3 Vai biedrības statūtos var noteikt, ka biedru sapulcē nav balsstiesības tiem biedriem, kuri nav nomaksājuši biedra naudu? Balsstiesību atņemšana biedru naudas nemaksātājiem ir diezgan izplatīts biedru disciplinēšanas līdzeklis, ko praktizē ne viena vien biedrība. Tas tiek veikts pamatojoties uz Likuma 29.panta 3.daļu, kas paredz, ka saistības biedram nosakāmas tikai saskaņā ar statūtos noteikto kārtību. Turpretī Likuma 38.panta otrā daļa uzskaita tos gadījumus, kad biedram nav balsstiesību ja biedru sapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu, vai lietas izbeigšanu pret šo biedru. Likums neparedz citus gadījumus. Līdz ar to šis uzskaitījums ir uzskatāms par izsmeļošu. Tas nozīmē, ka statūtos nedrīkst noteikt citus balsstiesību ierobežojumus arī biedru naudas nemaksātājiem, jo tas ir pretrunā ar Likuma noteikumiem. Tajā pat laikā Likums neaizliedz biedrības statūtos noteikt, ka par biedru naudas nemaksāšanu biedru var izslēgt no biedrības. No demokrātijas un biedrošanās brīvības aizsardzības viedokļa raugoties, biedru naudas nemaksātājs var būt arī labticīgs nemaksātājs, kurš piedalās biedrības aktivitātēs, taču nevar atļauties samaksāt biedra naudu. Šādiem gadījumiem ir iespēja statūtos paredzēt vai ar valdes (padomes, biedru sapulces) lēmumu noteikt, ka biedru var atbrīvot no pienākuma maksāt biedru naudu. No otras puses, ja biedru naudas nemaksātājs ir neaktīvs biedrs, kurš nenāk uz biedrības sanāksmēm un nepiedalās biedrības aktivitātēs, tad šādu biedru var izslēgt, nosakot kārtību, kādā tas notiek. Jautājums Nr. 4 Vai atkārtotā biedru sapulce ir lemttiesīga, ja to sasauc stundu pēc biedru sapulces, kurā nav bijis kvorums? Šis ir aktuāls jautājums daudzām biedrībām, jo ir cieši saistīts ar kvoruma sasaukšanas problēmām biedru sapulcēs. Biedrības paredzot, ka biedru Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 4
sapulcē nebūs kvoruma un, lai izvairītos no nelietderīgas papildus līdzekļu tērēšanas, kas saistītas ar jaunas atkārtotas sapulces sasaukšanu, jau sasaucot kārtējo biedru sapulci paziņojumā norāda, ka gadījumā, ja sapulce nebūs lemttiesīga, tajā pat dienā tiks rīkota atkārtota sapulce. Tādā gadījumā paredzot, ka sapulce būs lemttiesīga pie jebkura biedru skaita, ja vien būs ieradušies vismaz 2 biedri, kā paredz Likums. Līdz noteiktam laikam šāda kārtība tika veiksmīgi akceptēta, līdz Uzņēmumu reģistra juristi nonāca pie atziņas, ka tā ir pretrunā ar Likuma 37.panta otro daļu, kas nosaka: Gadījumā, ja sapulce nav lemttiesīga, valde ne vēlāk kā pēc 3 nedēļām no jauna sasauc biedru sapulci. Tas nozīmē, ka sapulce no jauna tiek izziņota Likumā noteiktajā kārtībā. Piemēram, ja sapulces darba kārtībā ir jautājumi par grozījumu izdarīšanu statūtos vai valdes (padomes) vēlēšanām, sapulces darba kārtību biedriem dara zināmu ne vēlāk kā 14 dienas pirms sapulces sasaukšanas, ja statūtos nav noteikts garāks termiņš. Tomēr ir laba ziņa Biedrību un nodibinājumu likuma grozījumos, kas tika pieņemti Saeimā 2010.gada 21.janvārī 3.lasījumā, ir paredzētas būtiskas izmaiņas attiecībā uz nepieciešamo kvoruma apjomu biedru sapulcēs. Likuma 37.panta 1.daļa turpmāk paredzēs, ka Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedriem, ja statūtos nav noteikts citādi. Tas nozīmē, ka turpmāk organizācijas, kurām ir grūtības sasaukt kvorumu biedru sapulcēs, lielā biedru skaita dēļ, statūtos varēs noteikt mazāku par likumā noteikto kvoruma apjomu. Jautājums Nr. 5 Kā statūtos pareizi norādīt organizācijas nosaukuma tulkojumu svešvalodā? Gandrīz visas organizācijas to statūtos, papildus organizācijas nosaukumam latviešu valodā, norāda arī organizācijas nosaukuma tulkojumu svešvalodā definējot to kā nosaukumu, nevis nosaukuma tulkojumu. Piemēram: 1.1. Biedrības nosaukums ir Karote. 1.2. Biedrības nosaukums angļu valodā: Spoon. Pareizi būtu Biedrības nosaukuma tulkojums angļu valodā: Spoon. Iespējams, šīs neprecizitātes dēļ organizācijai netiks atlikta organizācijas reģistrācija, tomēr ņemiet vērā, ka statūti ir organizācijas pamatdokuments, kur katram vārdam ir būtiska nozīme. Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 5
Secinājums Meklējot šo jautājumu un neskaidrību iemeslus secināms, ka lielā daļā problēmu gadījumu pamatā ir Biedrību un nodibinājumu likuma nepietiekama skaidrošana un krasa atsevišķu tiesību normu interpretācijas maiņa no atbildīgo valsts institūciju puses. Tomēr kā pozitīvu aspektu var minēt Uzņēmumu reģistra interneta vietni, kurā ir atrodama detalizēta un viegli saprotama informācija par Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem un to paraugiem http://www.ur.gov.lv/biedribas.html Ja Tev rodas jautājumi, tad sazinies ar NVO juristi Mariju Heisleri Celmu: rakstot uz e-pastu jurists@nvo.lv telefoniski otrdienās 67 84 64 64 klātienē elpa birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā 19/21 3. Otrdienās no plkst. 10:00 15:00, iepriekš piesakoties. Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 6