Nolēmuma paraugs ar ģērboni - spriedums

Transkripts

1 Lieta Nr. A (A /26) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā gada 2. augustā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko, piedaloties pieteicējas biedrības /biedrības nosaukums/ pārstāvim, zvērinātam advokātam Normundam Šlitkem, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim E.T., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc biedrības /biedrības nosaukums/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu. Aprakstošā daļa [1] Biedrība /biedrības nosaukums/ (turpmāk arī Biedrība vai pieteicēja) ar gada 18. aprīļa iesniegumu vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk arī VID), lūdzot piešķirt Biedrībai sabiedriskā labuma organizācijas statusu. [2] VID ģenerāldirektore gada 25. maijā pieņēma lēmumu Nr /4184 (turpmāk arī Lēmums), ar kuru atteica Biedrībai piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Lēmums pamatots ar turpmāk minēto. 1. lappuse no 8

2 [2.1] VID saņēmis Sabiedriskā labuma komisijas (turpmāk arī Komisija) gada 17. maija atzinumu Nr /104 Par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai /biedrības nosaukums/ (turpmāk Atzinums), kurā Komisija atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 6. panta otrajai daļai iesaka VID, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktu, pieņemt lēmumu par atteikumu piešķirt Biedrībai sabiedriskā labuma organizācijas statusu, jo Biedrības darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai. [2.2] Biedrību un nodibinājumu reģistrā norādītais Biedrības mērķis ir zemes reformas rezultātā izveidoto dalīto zemes un ēkas nekustamo īpašumu tiesiskā regulējuma sakārtošana; dalīto īpašumu izbeigšanas veicināšana; tiesiskuma veicināšana; cilvēktiesību ievērošana, īpaši ar pastāvīgiem ēku īpašumiem apgrūtināto zemes īpašumu īpašnieku tiesību aizsardzība. Biedrības pārstāvis informējis, ka Biedrības sabiedriskā labuma darbība Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē būs sakārtot Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk Satversme) neatbilstošos normatīvos aktus, celt prasības Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī pārstāvēt nekustamā īpašuma īpašnieku intereses. Turklāt norādījis, ka sabiedriskā labuma guvēji būs nekustamā īpašuma īpašnieki, kas nav sabiedriskā labuma guvēju mērķauditorija. Komisija secinājusi, ka Biedrības pārskatā Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns norādītie nākotnes plāni neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai. [2.3] Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. panta pirmo daļu sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu. Savukārt Biedrības darbība ir vērsta uz savu biedru un ar tiem saistītu personu interešu realizēšanu. [2.4] Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktu VID pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas motivētu atzinumu, ja biedrības vai nodibinājuma statūtos, Satversmē vai nolikumā norādītais mērķis vai biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai. [3] gada 29. jūnijā tiesā saņemts Biedrības pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [3.1] Darbība Biedrības mērķu sasniegšanai nešaubīgi ir nozīmīga sabiedrībai (ievērojamai sabiedrības daļai), jo dalīto īpašumu izbeigšanas veicināšana nodrošinās ne vien Biedrības biedru (un citu zemes īpašnieku, kuriem Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas rezultātā tika atņemtas īpašuma tiesības uz zemi) Satversmē garantēto tiesību aizsardzību, bet arī sniegs nozīmīgu labumu tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku. 2. lappuse no 8

3 [3.2] gada 17. maijā Komisijas sēdē Biedrības pārstāvis norādīja, ka Biedrības darbības joma ietver gan zemes īpašnieku, kuriem Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas rezultātā tika atņemtas īpašuma tiesības uz zemi, cilvēktiesību aizsardzību, gan arī pilsoniskās sabiedrības attīstību, ko plānots īstenot, turpinot līdzšinējo dalību likumdošanas procesā (sniedzot atzinumus Tieslietu ministrijai, piedaloties darba grupās un Saeimas komisiju sēdēs), un nekvalitatīva likumdevēja darba labošanā (sniedzot pieteikumus Satversmes tiesā). [3.3] Atzinums ir virspusējs tajā Komisija nav izvērtējusi Biedrības darbību otra norādītā mērķa pilsoniskās sabiedrības attīstības sasniegšanu. Secīgi Atzinums neatbilst likuma prasībām, jo nav motivēts. Tas ir balstīts vien uz atsevišķu Komisijas dalībnieku pieņēmumiem un secinājumiem, kas savā absurdumā robežojas ar piespiedu kolektivizācijas metodēm un sociālistiskām proletariāta diktatūras idejām, kas demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemamas. [3.4] Papildus Biedrība pauž šaubas, vai atbildīgās amatpersonas, kas sagatavo VID ģenerāldirektores lēmumu projektus, kritiski novērtē Komisijas atzinumus, izvērtējot, vai tie atbilst Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7. panta trešās daļas 7. punkta prasībām (proti, vai praksē vispār ir gadījumi, kad VID lēmums atšķiras no Komisijas atzinuma). [3.5] Tiesiskās paļāvības princips ir viens administratīvā procesa pamatprincipiem. Saskaņā ar šo principu privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Kā redzams no VID mājas lapā iekļautās informācijas, sabiedriskā labuma organizācijas statuss piešķirts, piemēram, /pilsēta/ dzīvokļu īpašnieku asociācijai, kristiešu organizācijai /Nosaukums/ un /ciems/ lasītāju klubiņam /Nosaukums 2/. Iepazīstoties ar šo organizāciju publiski pieejamiem pārskatiem, Biedrībai pastāv šaubas par Komisijas un VID konsekvenci un kritēriju pamatotību, izvērtējot, vai konkrētā organizācija, kas pieteikusies sabiedriskā labuma organizācijas statusam, spēs nodrošināt tikai savu biedru vai arī plašākas sabiedrības grupas interešu aizsardzību visas valsts līmenī. [4] Paskaidrojumā tiesai VID norāda, ka neatzīst prasību, pamatojoties uz Lēmuma argumentāciju. Papildus VID vērsis tiesas uzmanību uz to, ka pārsūdzētais Lēmums pieņemts, izvērtējot Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7. pantā trešajā daļā noteiktos dokumentus, tai skaitā vērtēts arī Atzinums, kurā sniegta motivācija, kādēļ Komisija iesaka VID pieņemt lēmumu par atteikumu piešķirt pieteicējai sabiedriskā labuma organizācijas statusu. [5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka uztur visus pieteikumā norādītos prasījumus, proti, par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku, par Lēmuma atcelšanu un par labvēlīga administratīvā akta izdošanu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu Biedrībai. Pieteicējas pārstāvis visu minēto prasījumu uzturēšanu argumentēja ar to, ka pie apstākļiem, ja tiesisko apstākļu maiņas dēļ nebūs iespējama labvēlīga administratīvā akta izdošana, tad, tiesai atzīstot Lēmumu par prettiesisku, tas saglabātu iespēju pieteicējai vērsties VID ar atlīdzinājuma pieprasījumu. Papildus pieteikumā minētajiem apsvērumiem pieteicējas pārstāvis norādīja, ka Biedrība ir aktīvi piedalījusies sabiedriskajās lietās, tādējādi līdzdarbojoties pilsoniskās sabiedrības attīstībā. 3. lappuse no 8

4 [6] Atbildētājas pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem argumentiem. Motīvu daļa [7] Visu pirms tiesa uzskata par nepieciešamu precizēt prasījuma priekšmetu. Pieteicēja vienlaikus prasa gan Lēmuma atcelšanu, gan tā atzīšanu par prettiesisku, gan labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī APL) 184. panta pirmās daļas 1. punktu pieteikumu var iesniegt par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšanu pilnībā vai daļā, arī grozīšanu), spēkā esamību (atzīšanu par spēkā neesošu, atzīšanu par spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu) vai atzīšanu par prettiesisku. Tādējādi tiesa secina, ka prasījumi par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, administratīvā akta atcelšanu un administratīvā akta izdošanu ir savstarpēji norobežojami, citiem vārdiem, pieteicējs prasījumā, kas attiecas uz vienu administratīvo aktu, nevar prasīt visus minētajā tiesību normā nosauktos pieteikuma priekšmetus. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk Senāts) ir norādījis, ka tiesas pienākums ir atbilstoši pieteikuma saturam konstatēt īsto prasījumu un kvalificēt to atbilstoši APL 184. pantam (skat. Senāta gada 6. maija sprieduma lietā Nr. SKA-142/ punktu). [7.1] Tiesa norāda, ka prasījums par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku ir pieļaujams gadījumā, ja administratīvais akts ir zaudējis spēku. Uz to norāda APL 253. panta ceturtā daļa, kas noteic, ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt spēku zaudējuša administratīvā akta prettiesiskumu, tā spriedumā konstatē, ka spēku zaudējušais administratīvais akts ir bijis prettiesisks. Tādejādi secināms, ka tiesai, lai atzītu administratīvo aktu par prettiesisku, ir jākonstatē, ka šis administratīvais akts ir zaudējis spēku. Saskaņā ar APL 70. panta trešo daļu administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Izskatāmajā gadījumā tiesa nekonstatē, ka Lēmums, kas ir pieteicējai negatīvs administratīvais akts, būtu uzskatāms par spēku zaudējušu. Līdz ar to tiesa norāda, ka lietā tiks vērtēts Lēmuma tiesiskums, taču pieteicējas prasījumu par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku tiesa atsevišķi neskatīs. [7.2] Kā jau tiesa norādīja, Lēmums ir pieteicējai negatīvs administratīvais akts, jo ar Lēmumu atteikts piešķirt Biedrībai sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tiesai nav saprotama pieteicējas nostāja, prasot tiesai arī atsevišķi skatīt jautājumu par Lēmuma atcelšanu, jo Lēmuma atcelšana pati par sevi nedotu pieteicējai nekādu labumu arī hipotētiski pieļaujamā situācijā, ja nebūtu iespējams izdot pietiecējai labvēlīgu administratīvo aktu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, piemēram, sakarā ar tiesisko apstākļu maiņu tiesvedības gaitā. Arī atbilstoši Senāta judikatūrai, skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja 4. lappuse no 8

5 prasījumu, ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets (sk. Senāta gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-14/ punktu). Tiesa nesaskata pamatu atkāpties no Senāta judikatūras un skatīt atsevišķi pieteicējas prasījumu par Lēmuma atcelšanu. [7.3] Līdz ar to pēc tiesas iniciatīvas pieteikuma priekšmets izskatāmajā lietā ir precizējams kā prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Biedrībai tiktu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. [8] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [9] Tiesa konstatē, ka Lēmums VID atteikums Biedrībai piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pamatots ar Atzinumā secināto, ka Biedrības plānotā darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai un ka Biedrības darbība ir vērsta uz savu biedru un ar tiem saistītu personu interešu realizēšanu. Tiesa pārbaudīs, vai šāds VID secinājums ir pamatots. [9.1] Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu. Savukārt saskaņā ar šā paša panta otrās daļas 2. punktu par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kas dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses. [9.2] No Atzinuma tiesa konstatē, ka tajā ietvertais secinājums Biedrības plānotā darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai pamatā balstīts uz apgalvojumu, ka nekustamā īpašuma īpašnieki nav sabiedriskā labuma guvēju mērķauditorija Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē. Tiesas ieskatā šāds apgalvojums nav pamatots. Iepriekš minētā Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, ja tā vērsta citstarp uz pilsoniskas sabiedrības attīstību. Tiesas ieskatā arī nekustamā īpašuma īpašnieki ir sabiedrības daļa, kas var apvienoties savu interešu aizstāvībai un aktīvi paust savu nostāju sabiedrībai nozīmīgos jautājumos. Tiesas ieskatā apstāklis, ka nekustamā īpašuma īpašnieki nebūtu uzskatāmi par tādu sabiedrības grupu, kam nepieciešams saņemt atbalstu sociālās labklājības celšanai, sportam, kultūrai u.c., pats par sevi neizslēdz tos no sabiedriskā labuma guvēju subjektu loka Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē. 5. lappuse no 8

6 [9.3] Tiesa konstatē, ka Atzinumā ietvertais secinājums Biedrības darbība ir vērsta uz savu biedru un ar tiem saistītu personu interešu realizēšanu nav pamatots ar kādiem konkrētiem faktiem, kas ļautu šādu slēdzienu loģiski izdarīt. Līdz ar to tiesas ieskatā šāds apgalvojums uzskatāms par pieļāvumu. Tiesa uzskata, ka, lai biedrības vai nodibinājuma darbību atzītu par neatbilstošu sabiedriskā labuma darbībai, ir jābūt konstatētām konkrētām privātām interesēm un vajadzībām, uz kuru apmierināšanu būtu vērsta biedrības vai nodibinājuma darbība. Piemēram, izskatāmās lietas kontekstā būtu jākonstatē, ka Biedrības darbība būtu vērsta uz to, lai panāktu kādam no tās biedriem vēlamu tiesisko attiecību noregulējumu kādā konkrētā situācijā vai civiltiesiskā strīdā, un vienlaikus Biedrības interesei par sabiedrisko labumu, atrisinoties konkrētajai situācijai, būtu vienīgi formāls raksturs. [9.4] Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7. panta trešās daļas 7. punktu, lai varētu pieņemt lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, citstarp tiek izvērtēts arī Komisijas motivēts atzinums. Tiesa no Lēmuma satura nesaskata izvērtējumu Atzinumam. Izvērtējums tiesas ieskatā nozīmē to, ka VID Lēmumā bija jāpārbauda Atzinumā ietverto secinājumu pamatotība. Turpretim no Lēmuma satura izriet, ka VID faktiski ir pievienojies Komisijas secinājumiem, tos neanalizējot. [9.5] APL 9. pants noteic, ka administratīvo aktu.. var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Tā kā tiesa no Atzinuma un secīgi arī no Lēmuma nav konstatējusi faktus, kas būtu par pamatu secinājumam, ka Biedrības darbība pamatā būtu vērsta uz Biedrības biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, tiesa uzskata, ka tādējādi Lēmuma izdošanas procesā ir ticis pārkāpts patvaļas aizlieguma princips. [10] Izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai jāņem vērā lietas izskatīšanas tiesā laikā spēkā esošās tiesību normas. Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7. panta ceturtā daļa noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai (..), ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) biedrības.. statūtos.. norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība un biedrība.. veic sabiedriskā labuma darbību; 2) biedrībai.. nav nodokļu parādu. Lietā nav strīda par to, ka Biedrībai būtu nodokļu parāds. [11] Kā tiesa jau konstatēja iepriekš, saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. pantu sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu. 6. lappuse no 8

7 Saskaņā ar šā paša likuma 7. panta piekto daļu lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu norāda attiecīgo sabiedriskā labuma darbības jomu. Tiesa konstatē, ka Biedrība kā sabiedriskā labuma darbības jomas norādījusi cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, kā arī pilsoniskās sabiedrības attīstību. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai Biedrības darbība atbilst katrai no minētajām sabiedriskā labuma darbības jomām. [12] Tiesa konstatē, ka Biedrības statūtu apakšpunktā kā viens no Biedrības mērķiem norādīta ar ēku īpašumiem apgrūtināto zemes īpašumu īpašnieku tiesību aizsardzība (lietas 16. lapa). Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka Biedrība, izvērtējot individuāli katru gadījumu, kas attiecas uz Biedrības interešu loku, ir gatava sniegt palīdzību, tai skaitā apmaksāt juridiskos pakalpojumus, sagatavojot pieteikumus Satversmes tiesā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pieteicējas pārstāvis uzsvēra, ka Biedrība ir gatava šādi atbalstīt ne tikai Biedrības biedrus, dibinātājus vai ar tiem saistītās personas, bet ikvienu indivīdu, kas vērstos Biedrībā pēc palīdzības un kura viedoklis tiesību politikas jautājumos saistībā ar nekustamā īpašuma jomu saskanētu ar Biedrības pausto nostāju. Lai arī Biedrība nav norādījusi uz konkrētiem piemēriem, kad šāda palīdzība personām tikusi sniegta, tiesa uzskata, ka šāda Biedrības plānojamā darbība, nodrošinot indivīdiem pro bono juridiskas konsultācijas un pārstāvību tiesās saistībā ar Biedrības interešu lokā esošiem tiesību jautājumiem, ir atbilstoša sabiedriskā labuma darbībai cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā. [13] Tiesa konstatē, ka Biedrība plānojusi veikt sabiedriskā labuma darbību arī pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā. Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka no gada septembra Biedrība piedalās Tieslietu ministrijas darba grupā dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma izstrādei, ir piedalījusies Tiesībsarga konferencē gada decembrī, kā arī ir bijusi pieaicināta Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs viedokļa paušanai zemes reformas jautājumos. Tiesas ieskatā pilsoniskās sabiedrības jēdziens mūsdienu demokrātijas apstākļos pamatā ir saistāms ar sabiedrības locekļu līdzdalību valsts politiskajā dzīvē un sabiedriskajos procesos. Tā ir iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvju iesaistīšanās politikas un sabiedriskās dzīves veidošanā, lai panāktu konkrētai sociālajai grupai labvēlīgāku lēmumu pieņemšanu. Politiskā līdzdalība valstij ir būtiska, jo, uzklausot nevalstisko organizāciju viedokli, iespējams atrast valstij labāko risinājumu, vienlaikus veicinot arī sabiedrības uzticēšanos valdībai un tās lēmumu likumībai. Politiskā līdzdalība pozitīvi ietekmē arī nevalstiskās organizācijas biedrus. Tiek panākta nopietnu sociālu problēmu risināšana, rodas pārliecība, ka sadarbība starp valsts, privāto un nevalstisko sektoru ir iespējama un valstī notiekošie procesi ir ietekmējami un vadāmi (skat. Kļaviņa S., Greiškalna I. Līdzdalības iespējas valsts pārvaldē. Valsts kanceleja, 2006, 4. lpp.). Tiesa uzskata, ka Biedrības darbība, aktīvi paužot savus uzskatus un sniedzot priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai, ir pilnībā atbilstoša sabiedriskā labuma darbībai pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā. 7. lappuse no 8

8 [14] Apkopojot tiesas iepriekš izdarītos secinājumus, tiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums ir apmierināms un VID ir uzdodams piešķirt Biedrībai sabiedriskā labuma organizācijas statusu cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības un pilsoniskās sabiedrības attīstības jomās. [15] Saskaņā ar APL 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tiesa konstatē, ka gada 26. jūnijā A.B. ir samaksājis valsts nodevu Ls 20 apmērā par Biedrības pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā (lietas 4. lapa). Tā kā pieteicējas pieteikums ir apmierināts pilnībā, tad no atbildētāja par labu Biedrībai piespriežama samaksātā valsts nodeva. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma pantu, 254. pantu, pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt biedrības /biedrības nosaukums/ pieteikumu. Uzlikt par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot administratīvo aktu, ar kuru biedrībai /biedrības nosaukums/ piešķirtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības un pilsoniskās sabiedrības attīstības jomās. Piespriest no Latvijas Republikas par labu biedrībai /biedrības nosaukums/ valsts nodevu Ls 20 apmērā, ko samaksājis A.B. (personas kods /personas kods/). Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesnesis (paraksts) R. Dončenko NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis Rīgā gada 2. augustā R. Dončenko 8. lappuse no 8