Apstiprināta Ventspils Augstskolas Senāta sēdē 2015. gada 28. oktobrī ar lēmuma Nr. 15-93 Ventspils Augstskolas attīstības stratēģija laika posmam no 2016. līdz 2020. gadam VENTSPILS 2015 1
Saturs Lietotie saīsinājumi... 3 Ievads... 6 1. Ventspils Augstskolas nākotnes redzējums, misija, vērtības un stratēģijas atbilstība ES, Latvijas un Ventspils pilsētas stratēģiskajiem dokumentiem... 7 2. Ventspils Augstskolas SVID analīze... 11 3. Ventspils Augstskolas virsmērķis un mērķi 2020. gadam... 13 4. Ventspils Augstskolas veicamie uzdevumi 2016.-2020... 16 4.1. Konkurētspējīgu studiju virzienu attīstība.... 16 4.2. Zinātnes un pētniecības integrācija visos studiju virzienos un zinātnes izcilības un starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana prioritārajās pētniecības jomās.... 28 4.3. Mūžizglītības nozīmes izglītībā nostiprināšana un piedāvājuma nodrošināšana.... 37 4.4. Sadarbība ar ieinteresētajām pusēm, nacionāla un reģionāla līmeņa sadarbības stiprināšana... 38 4.5. Augstskolas darbības starptautiskās dimensijas stabilizēšana un paplašināšana visās darbības jomās.... 41 4.6. Cilvēkresursu attīstība Ventspils Augstskolā.... 44 4.7. VeA kapacitātes stiprināšana un finansiālās efektivitātes nodrošināšana.... 48 5. Uzraudzība un novērtēšana... 54 Izmantotā literatūra, dokumenti, datu avoti... 55 2
Lietotie saīsinājumi BI Biznesa inkubators EDI Elektronikas un datorzinātņu institūts EPF - Ekonomikas un pārvaldības fakultāte ERAF Eiropas reģionālās attīstības fonds ES - Eiropas Savienība EVN European Very Long Baseline Interferometry Network (Eiropas Ļoti garas bāzes interferometrijas tīkls) HPC High Performance Computing (Augstas veiktspējas skaitļošana) IKT Informāciju komunikāciju tehnoloģijas ISMA Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola IT Informācijas tehnoloģijas ITF Informācijas tehnoloģiju fakultāte IZM Izglītības un zinātnes ministrija LIKTA Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte LOFAR Low-Frequency Array (Zemas frekvences antenu masīvs) LR Latvijas Republika LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LU Latvijas Universitāte LU MII Latvijas Universitātes Matemātikas un informācijas institūts MIC Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs MK Ministru kabinets PLE pilna laika ekvivalents RPIVA Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola 3
RT16 radioteleskops 16 m diametrā RT32 radioteleskops 32 m diametrā RTU Rīgas Tehniskā universitāte SVID stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīze TSF- Tulkošanas studiju fakultāte, UIRAC Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centrs VATP Ventspils Augsto tehnoloģiju parks VeA Ventspils Augstskola VeA IZI VSRC Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs 4
Ventspils Augstskolas misija Ventspils Augstskolas misija ir sniegt kvalitatīvu, mūsdienīgu Eiropas un pasaules izglītības attīstības tendencēm atbilstošu izglītību, organizēt un attīstīt elastīgu mācību sistēmu, iedzīvinot mūžizglītības principus. Ventspils Augstskola veic sabiedrībai vitāli svarīgu pētniecības darbu, nodrošinot zinātnes un pētniecības integrāciju studiju procesā un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. Ventspils Augstskolas nākotnes redzējums Ventspils Augstskolas nākotnes redzējums ir kļūt par uz tehnoloģijām un attīstību vērstu, konkurētspējīgu Eiropas līmeņa universitāti, kas sniedz būtisku ieguldījumu izglītības un zinātnes attīstībā starptautiskā līmenī. Ventspils Augstskolas vērtības Izcilība, koleģialitāte, radošums, elastība, akadēmiskais godīgums. 5
Ievads Ventspils Augstskola ir uz neierobežotu laiku akreditēta valsts augstskola un zinātniskā institūcija, kuras galvenie darbības virzieni ir augstākā izglītība, mūžizglītība un zinātniskā darbība. Ventspils Augstskola ir dibināta 1997. gada 23. jūlijā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (turpmāk tekstā MK) Nr. 384 rīkojumu Par Ventspils Augstskolas dibināšanu Līdz ar VeA Satversmes apstiprināšanu Saeimā, kas tika izdarīts ar 13.12.2007. likumu Par Ventspils Augstskolas Satversmi (likums stājās spēkā 12.01.2008.), Ventspils Augstskola ir ieguvusi atvasinātas publiskas personas statusu. Kopš 2013.gada 20.maija Ventspils Augstskola reģistrēta arī Zinātnisko institūciju reģistrā kā zinātniskā institūcija. Ventspils Augstskola kā valsts dibināta augstskola atrodas LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, bet savas darbību un attīstību virza sinerģijā ar Ventspils pilsētas nostādnēm, tā dodot ieguldījumu valsts policentriskajā attīstībā. Ventspils Augstskola savā darbībā ievēro Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, Izglītības likumu, Ventspils Augstskolas Satversmi un citus normatīvos aktus. Ventspils Augstskolas darbību nosaka arī VeA un IZM un katru gadu noslēgtais Līgums par speciālistu sagatavošanu un zinātniskās darbības attīstības nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem. VeA slēdz ikgadēju sadarbības līgumu arī ar Ventspils pilsētas domi, kā vienu no VeA sākotnējiem dibinātājiem. Ventspils Augstskolas attīstības stratēģija ir vidēja termiņa plānošanas stratēģiskais dokuments, kas ietver VeA ilgtermiņa nākotnes redzējumu, VeA misiju, izvirza attīstības virsmērķi, mērķus un uzdevumus to sasniegšanai 1. Lai īstenotu attīstības stratēģiju tiek izveidots indikatīvs rīcības plāns visam periodam, kas līdz katra gada beigām tiek aktualizēts nākošajam kalendārajam gadam. Paralēli Ventspils Augstskolas attīstības stratēģijai un rīcības plānam VeA ir izstrādāts detalizēts rīcības plāns Ventspils IKT nozares attīstības stratēģijas 2014.-2020.gadam īstenošanai, kas iekļauts kopējā Ventspils 1 Stratēģijas projekts izstrādāts 2014. gadā, aktualizēts 2015. gada pavasarī. Sakarā ar IZM noteikto termiņu Stratēģija IZM jāiesniedz līdz 2015. gada 30. decembrim projekta Ventspils Augstskolas kā zinātniskas institūcijas ekselences un kapacitātes stiprināšanas aktivitātes 2.1.1.3.3. Līgums Nr. 2015/029/2DP/2.1.1.3.3/15/IPIA/VIAA/012, kur papildus tiek izstrādāta VeA pētniecības programma. 6
IKT nozares attīstības 2014.-2020. gadam rīcības plānā. Katru gadu līdz gada beigām VeA tiek sagatavots atsevišķs mārketinga plāns. 1. Ventspils Augstskolas nākotnes redzējums, misija, vērtības un stratēģijas atbilstība ES, Latvijas un Ventspils pilsētas stratēģiskajiem dokumentiem Ventspils Augstskolas stratēģija, ietverot nākotnes redzējumu, misiju, mērķus un uzdevumus izstrādāti pamatojoties uz iepriekšējās VeA darbības un attīstības stratēģijas laika posmam 2009.-2015.gadam rezultātu analīzes, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības, Latvijas un Ventspils pilsētas noteiktās prioritātes izaugsmei. Ventspils Augstskolas nākotnes redzējums ir kļūt par uz tehnoloģijām un attīstību vērstu, konkurētspējīgu Eiropas līmeņa universitāti, kas sniedz būtisku ieguldījumu izglītības un zinātnes attīstībā starptautiskā līmenī. Ventspils Augstskolas misija: sniegt kvalitatīvu, mūsdienīgu Eiropas un pasaules izglītības attīstības tendencēm atbilstošu izglītību, organizēt un attīstīt elastīgu mācību sistēmu, iedzīvinot mūžizglītības principus un veikt sabiedrībai vitāli svarīgu pētniecības darbu, nodrošinot zinātnes un pētniecības integrāciju studiju procesā un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. VeA nākotnes redzējums un misija pilnīgi sasaucas ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030) noteikto, ka Ventspils kā loģistikas, izglītības, zinātnes un inovāciju centrs būs reģiona attīstības vadošais virzītājspēks ar pieaugošu starptautisko potenciālu, kā arī Ventspilij, balstoties uz pilsētas loģistikas un multimodālo transporta pakalpojumu nodrošinājumu, izglītības iespējām, zinātnes un pētniecības potenciālu, ir jākļūst par inovāciju, augstas pievienotās vērtības rūpniecības un inženiernozaru (īpaši elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā), kā arī loģistikas un tranzīta attīstības centru Baltijas jūras reģionā 2. VeA darbība, dodot iespēju apgūt studijas zinātņu ietilpīgās jomās, pilnībā veicina Eiropa 2020 3 stratēģijas izpildi, kurā viena no prioritātēm ir gudra izaugsme uz zināšanām un inovāciju balstīta ekonomikas attīstība. VeA, dodot iespēju Kurzemes iedzīvotājiem iegūt augstāko izglītību tuvu dzīves vietai dod ieguldījumu arī Eiropa 2 http://www.pkc.gov.lv/images/lv2030/latvija_2030.pdf, skatīts 25.05.2015. 3 http://eur-lex.europa.eu/lexuriserv/lexuriserv.do?uri=com:2010:2020:fin:lv:pdf, skatīts 25.05.2015. 7
2020 prioritātē integrējoša izaugsme tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju. VeA stratēģija arī dod ieguldījumu gan Eiropa 2020 mērķī, ka līdz 2020.gadam 40% jaunu iedzīvotāju jābūt ar augstāko izglītību, gan arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam 4 un Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam 5 noteiktajos Latvija nacionālajos mērķos, ka līdz 2020.gadam iedzīvotāju īpatsvars 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību jābūt 36% no iedzīvotāju kopskaita un vairāk kā 40% līdz 2030.gadam. VeA stratēģija pilda arī citus plānošanas dokumentos iezīmētos uzdevumus: Latvijas Nacionālais attīstības plānā 2014.-2020.gadam iezīmēto ekonomikas izrāvienu 6 un rīcības virziena "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" īstenošanā; Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam 7 noteikto augstākās izglītības konkurētspējas uzlabošanu, zinātnes un pētniecības lomas palielināšanu augstskolās, izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas pilnveidi. Jāmin arī Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2013.-2020. gadam 8, kurā ietvertas Latvijas augstākās izglītības attīstības izaicinājumu jomas, no kurām Ventspils Augstskolas stratēģijā atspoguļojas Latvijas augstākās izglītības galvenais stratēģiskais mērķis un Latvijas augstākās izglītības attīstības problēmas Eiropas un globālās augstākās izglītības telpas kontekstā, tostarp studējošo un absolventu skaita pieaugums, studiju kvalitātes uzlabošana un studiju atbilstība indivīdu, darba tirgus un nākotnes darba tirgus prasībām, augstākās izglītības internacionalizācija, trīskāršā zināšanu spirāle. Visi šie uzdevumi dažādos līmeņos tiek reflektēti VeA stratēģijā. VeA stratēģijā iezīmētā virzība uz universitātes statusu, kurā liela loma ir zinātnei un pētniecībai ir saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas (turpmāk tekstā ZTI) pamatnostādnes 2014.-2020. gadam 9, kur ietvertie četri rīcības virzieni, kas tiešā saskan ar Ventspils Augstskolas Attīstības stratēģijā iezīmētiem uzdevumiem: ZTI nozares konkurētspējas paaugstināšana; 4 Nacionālais Attīstības plāns 2020., pieejams www.nap.lv, 5 http://www.izglitiba.daugavpils.lv/media/default/dokumenti/izglitibasattistibaspamatnostadnes.pdf, skatīts 05.07.2015 6 Nacionālais Attīstības plāns 2020., pieejams www.nap.lv, 7 http://www.izglitiba.daugavpils.lv/media/default/dokumenti/izglitibasattistibaspamatnostadnes.pdf, skatīts 05.07.2015 8 http://www.aip.lv/informativie_zinojumi_5.htm, skatīts 05.07.2015. 9 www.innovativelatvia.lv/, skatīts 05.07.2015. 8
Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas sasaiste ar sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām; Sabiedrības izpratnes veicināšana, zinātnes un inovācijas popularizēšana. VeA dod ieguldījumu arī Eiropas viedās specializācijas stratēģijā 10, uzturot spēkā ambīciju īstenot pētījumus un studijas zinātņietilpīgās inženierzinātņu, kosmosa tehnoloģiju, signālapstrādes un citās jomās. Ventspils Augstskolas attīstības stratēģija visnotaļ atbilst Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030. gadam 11 stratēģiskajiem mērķiem, jo īpaši ar 1. mērķi, kas saistīts ar gudru attīstību un kur lielākais akcents ir likts uz zināšanām, prasmēm, radošumu un uzņēmību. Šie uzdevumi ietverti arī Ventspils plānošanas dokumentos. Ventspils pilsētas dome 2014. gada 19.decembrī ar lēmumu Nr.182 apstiprināja šādus attīstības plānošanas dokumentus, ar kuriem ir saskaņā Ventspils Augstskolas Attīstības stratēģija: Ventspils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam 12 ; Ventspils pilsētas attīstības programma 2014.-2020.gadam 13, kurā izvirzīti Ventspils pilsētas ilgtermiņa attīstības virsmērķis, mērķi un, kur mērķa Izglītota, radoša, aktīva, veselīga, ģimeniska un pārtikusi sabiedrība ietvaros ir noteikts rīcības virziens S-2 Tirgus pieprasījumam atbilstošs profesionālās, augstākās un mūžizglītības piedāvājums, zinātnes un pētniecības attīstība. Savukārt rīcības virziena ietvaros ir noteikts uzdevums S-2-1 Sekmēt Ventspils Augstskolas, kā starptautiski atzīta Baltijas līmeņa augstākās izglītības un zinātnes centra attīstību un ir 12 pasākumi uzdevuma izpildei: S-2-1-1 Papildus tradicionāliem VeA piedāvātajiem studiju virzieniem, inženierzinātņu studiju virzienu un starpdisciplināru starptautisku programmu attīstīšana. S-2-1-2 Augstākās izglītības eksportspēju veicināšana, studiju programmu ārvalstu studentiem atvēršana. 10 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40291636, skatīts 05.07.2015. 11 Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015.-2030. gadam, 11.lp. Pieejama: http://www.kurzemesregions.lv/userfiles/files/kurzeme%202030.pdf, skatīta 02.10.2015. 12 Ventspils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, pieejama Ventspils pilsētas mājas lapā: http://www.ventspils.lv/files/dokumenti/attistibasprogramma/ventspils-strategija-lidz-2030-ks.pdf, skatīta 25.05.2015. 13 Ventspils pilsētas attīstības programma 2014.-2020.gadam, pieejama Ventspils pilsētas mājas lapā: http://www.ventspils.lv/files/dokumenti/attistibasprogramma/2015-02-03_11_36_51_ventspils-programma- 2014-2020.pdf, skatīta 25.05.2015. 9
S-2-1-3 Plašāka pasniedzēju un studentu iesaistīšanās zinātnisko pētījumu un zinātnisko darbu izstrādē studiju programmu ietvaros. S-2-1-4 Iesaistīšanās starptautiskos projektos, augstākās izglītības projektu konsorcijos, studentu un pasniedzēju mobilitātes, zinātniskās darbības veicināšanai. S-2-1-5 Doktorantūras tālāka attīstība dažādos virzienos. S-2-1-6 VeA absolventu kluba un tradīcijas veidošana, absolventu iesaistīšana mācību, programmu veidošanas un pilnveidošanas procesā. S-2-1-7 VeA sadarbība ar valsts institūcijām, citām Latvijas augstskolām un ārvalstu augstskolām. S-2-1-8 Atbalsts VeA pasniedzēju dzīvojamā fonda paplašināšanai. S-2-1-9 Atbalsts starptautiskām programmām un ārvalstu docētāju piesaistei. S-2-1-10 Tālmācības iespēju ieviešana. S-2-1-11 Regulārs darba tirgus pieprasījuma monitorings. S-2-1-12 VeA infrastruktūras modernizācija. Minētais rīcības virziens un 12 pasākumi uzdevuma izpildei ir ciešā saistībā ar Ventspils Augstskolas Attīstības stratēģiju un ir tajā integrēti. Ventspils Augstskolas stratēģija dod ieguldījumu arī Ventspils IKT nozares attīstības stratēģija un rīcības plāns 2014.-2020.gadam 14 noteiktā virsmērķa Ventspils Eiropas līmeņa viedo tehnoloģiju centrs īstenošanā un paredz virkni pasākumu Ventspils IKT nozares attīstības stratēģijā un rīcības plānā 2014.-2020.gadam zemāk parādīto mērķu sasniegšanā: 1. Tālredzīga pilsēta, kurā tiek īstenoti pārdomāti un IKT nozares vajadzībām un tendencēm atbilstoši pasākumi (VeA ir noteikta kā viena no institūcijām, kura ir atbildīga par otrā mērķa rīcības virzienu ietvaros paredzēto pasākumu īstenošanu). 2. Vieda pilsēta, kura nodrošina kvalitatīvas, starptautiski konkurētspējīgas un darba tirgus pieprasījumam atbilstošas izglītības iespējas un darbaspēku (VeA ir noteikta kā viena no institūcijām, kura ir atbildīga par trešā mērķa rīcības virzienu ietvaros paredzēto pasākumu īstenošanu). 14 Ventspils IKT nozares attīstības stratēģija un rīcības plāns 2014.-2020.gadam, pieejams Ventspils pilsētas mājas lapā: http://www.ventspils.lv/files/dokumenti/domessedes/lemumi/2014/21112014/3_ikt_strategija.pdf 10
3. Inovācijām atvērta pilsēta, kura sekmē jaunu zināšanu radīšanu un ir aktīva globālajā zinātnes un pētniecības telpā (VeA ir noteikta kā viena no institūcijām, kura ir atbildīga par 4. mērķa rīcības virzienu ietvaros paredzēto pasākumu īstenošanu). Ventspils Augstskolas stratēģija pilnībā atbilst Ventspils IKT nozares attīstības stratēģijai un VeA Rīcības plānā atspoguļojas Ventspils IKT nozares rīcības plānā ietvertie uzdevumi. Ventspils Augstskolas stratēģijas izstrādē izmantoti arī 2013.gada Ziemeļvalstu ministru padomes ekspertu zinātnes vērtējums 15 un Augstākās izglītības padomes Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai 16, kas dod novērtējumus un ieteikumus Latvijas un VeA studiju un zinātnes attīstībai. Stiprās puses: 2. Ventspils Augstskolas SVID analīze Vājās puses: Ventspils Augstskolai ir izveidots pozitīvs tēls Latvijas iedzīvotāju vidū. Visi VeA realizējamie studiju virzieni akreditēti uz maksimālo termiņu. VeA realizē pilna cikla (bakalaura, maģistra, doktora) studijas. Vienīgā Latvijā starptautiskas nozīmes zinātnes mega-infrastruktūras (liela mēroga) izkliedētās infrastruktūras objekts, kas ļauj veikt kvalitatīvus avangarda pētījumus kosmosa tehnoloģiju jomā (RT32, RT16). VeA ir ieguvusi zinātniskās institūcijas statusu, kas apvieno un līdzsvaro atsevišķo zinātnisko struktūrvienību. VeA institūts VSRC saskaņā ar Ziemeļvalstu ministru padomes starptautisko ekspertu zinātnes novērtējumu ir ierindots starp LR zinātnes izcilības institūcijām. VeA ir vadošais partneris Valsts nozīmes pētījumu centra darbībā Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes nozarē. VeA ir vadošais partneris Informācijas, komunikāciju un satelīttehnoloģiju Valsts nozīmes pētījumu centra izveidē. VeA ir sakārtota studiju vide un studijas notiek vienā ēku kompleksā. VeA piedāvā studijas nepietiekami lielā skaitā studiju virzienu. VeA īsteno tikai pilna laika klātienes studijas, nepiedāvājot citas studiju formas. Nepietiekami ieņēmumi no maksas studentiem. Nepietiekams materiāltehniskais nodrošinājums. Nav savas doktora studiju programmas informācijas tehnoloģiju, elektronikas un dabaszinātņu, tai skaitā astronomijas jomā. Nepietiekams jauno zinātnieku, post-doc zinātnieku skaits. Reģionālais ģeogrāfiskais novietojums, kas samazina iespējas piesaistīt gan studējošos, gan kvalificētu personālu, kā arī zināmā mērā apgrūtina sadarbības iespējas. Nepietiekama VeA un uzņēmumu sadarbība, tai skaitā komunikācijā. Nepietiekams dzīvojamais fonds VeA pasniedzēju piesaistei. Nepietiekamas telpu platības studiju virzienu attīstīšanai un zinātnisko darbību aktivizēšanai. 15 Ziemeļvalstu ministru padomes zinātnes vērtējums Latvijā www.izm.gov.lv 16 Studiju programmu starptautiskā izvērtēšana kā priekšnoteikums Latvijas augstākās izglītības modernizācijai, B.Rivžas un I.Brences redakcijā, Augstākās izglītība padome, Rīga (2013) 308. Lpp. 11
VeA ēku kompleksā atrodas labiekārtota un moderna dienesta viesnīca, kas tiek nodrošināta ikvienam studentam, kuram tas nepieciešams. VeA pastāv veiksmīga sadarbība ar Ventspils pilsētas domi, kas iekļauj ļoti nozīmīgu finansiālo atbalstu studiju un pētnieciskā darba nodrošināšanai, kā arī infrastruktūras izveidei un uzturēšanai. VeA ir uzkrāta pieredze starptautisku un valsts nozīmes pētījumu un sadarbības projektu sagatavošanā, administrēšanā un īstenošanā. VeA studentiem ir plašas iespējas izmantot pilsētas sporta infrastruktūru. VeA ir kompakta augstskola, kas ļauj operatīvi reaģēt uz apkārtējā vidē notiekošajām izmaiņām. VeA priekšrocība ir izveidota inovāciju ekosistēma, kas ietver jaunu biznesa ideju laboratoriju (pirms-inkubatoru), biznesa inkubatoru un VATP, kā arī KTPK. VeA ir vienas no modernākajām elektronikas, prototipēšanas un robotikas, automātikas mācību laboratorijām Latvijā. Pieaugošs ārvalstu studējošo un viesdocētāju skaits, kas nodrošina studiju vides internacionalizāciju. Mūžizglītības centrs, kas veic pilsētas un reģiona iedzīvotāju apmācību, atbilstoši pieprasījumam, kā arī starptautisku projektu realizēšanu. Izveidots sadarbības modelis ar pilsētas mācību iestādēm interešu izglītības nodrošināšanai prioritārajos virzienos (piem., elektronika). Laba augstākās izglītības un zinātnes integrācija intensīva pētnieku un vadošo pētnieku iesaiste studiju procesā. Liels pētnieku un vadošo pētnieku īpatsvars. Pieaugošs ārzemju viesdocētāju īpatsvars (>5% apmērā no kopējā ievēlētā akadēmiskā personāla). Nozīmīgs pašvaldības atbalsts. Iespējas: Draudi: Ventspils ir aktīvs loģistikas, tehnoloģiskās ražošanas un kultūras centrs, kas dod potenciāli interesantas darba vietas absolventiem. Ventspils Augstskolai ir pozitīvs tēls Latvijas, Ventspils pilsētas un reģiona iedzīvotāju vidū. Ventspils Augstskolā tiek realizētas studiju programmas valsts noteiktajās prioritāro studiju jomās. Ventspils Augstskolai iespējams piesaistīt ES fondu un struktūrfondu, pārrobežu sadarbības Nepietiekošs valsts finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei. Nepietiekošs finansējums attīstībai un infrastruktūras nodrošināšanai. Nelabvēlīgs ES struktūrfondu plānojums 2014.-2020. gadam reģionālajai zinātnei ar pieaugošu reģionu atpalicību no galvaspilsētas. Jauno un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju emigrācija. 12
programmu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējumu. Ventspils Augstskolai iespējams veidot kopīgas studiju programmas ar citām augstākās izglītības institūcijām. VeA ieņem nozīmīgu vietu Ventspils pilsētas attīstības stratēģijā un IKT stratēģijā 2014.- 2020. gadam. Valsts stabilas augstākās izglītības un zinātnes politikas neesamība, kas, pretēji policentriskajam valsts attīstības modelim, paredz resursu koncentrāciju galvaspilsētā. Nepietiekams valsts atbalsts ārvalstu studentu piesaistei. Potenciālo studētgribētāju skaita samazināšanās sakarā ar demogrāfisko un finansiālo situāciju valstī. Vidusskolu absolventu zināšanu līmeņa samazināšanās. Institucionālais (bāzes) finansējums zinātniskajām institūcijām neparedz mērķa finansējumu liela mēroga zinātnes infrastruktūras objektu uzturēšanai, ekspluatācijai un attīstībai RIS3 ir tikai nacionālajā līmenī, tā neskar reģionu specifiku un vajadzības. 3. Ventspils Augstskolas virsmērķis un mērķi 2020. gadam Virsmērķis ir sekmēt Ventspils Augstskolas, kā starptautiski atzīta Baltijas līmeņa augstākās izglītības un zinātnes centra attīstību ceļā uz Eiropā integrētas universitātes statusu. Universitātes pazīmes ir visu trīs līmeņu (bakalaura, maģistra, doktora) studijas vismaz 5 virzienos, studijās integrēta pētniecība, ko raksturo regulārs personāla kvalifikācijas pieaugums, aizstāvot promocijas darbus un sasniedzot vismaz 65% akadēmiskā personāla ar doktora grādu, augsts pētniecības finansējuma un projektu īpatsvars budžetā, savu zinātnes rakstu krājuma izveidošana. Saskaņā ar Augstskolu likumu 17 Latvijā ir trīs augstskolu tipi universitātes, akadēmijas un pārējās augstskolas, tomēr to nodalījums nav skaidri izteikts. Katrā no šiem augstskolu tipiem var tikt īstenotas gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas, var tikt īstenotas doktora studiju programmas un augstskolai var būt promocijas tiesības, kā arī var tikt attīstīta zinātne un pētniecība. Raksturīgs piemērs šāda, faktiski jaukta tipa augstskolai ir VeA, kas sākumā tika izveidota kā reģionālā augstskola ar mērķi nodrošināt reģiona vajadzības pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem, bet turpmākajā savā attīstībā tā ir aizgājusi tālu aiz reģiona robežām, piedāvājot pietiekami konkurētspējīgu akadēmisko izglītību un attīstot zinātni un pētniecību. Virzība uz 17 Pieejams tiešsaistē: http://likumi.lv/doc.php?id=37967 13
pētniecību VeA īpaši aktualizējās 2004. gadā, kad ar nozīmīgu Ventspils pilsētas domes atbalstu VeA tika pievienots Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs un Irbenes radioteleskopu komplekss. Zinātnes un pētniecības finansējuma īpatsvars Ventspils Augstskolā ir lielākais no Latvijas augstskolām, ieskaitot universitātes. Ventspils Augstskola savu zinātnes un pētniecības īpatsvaru ir sākusi kāpināt jau no 2005.gada, kad zinātnes un pētniecības finansējums sasniedz praktiski ceturto daļu no augstskolas kopējiem ieņēmumiem. Ventspils Augstskolas ambīciju nākotnē kļūt par universitāti pamato ari Ziemeļvalstu padomes ekspertu augstais zinātniskās darbības vērtējums VeA IZI Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centrā, novērtējot to kā starptautiski konkurētspējīgu zinātnisko institūciju. VeA līdzekļus zinātnei un pētniecībai ir ieguvusi pamatā no ES struktūrfondu un cita veida projektiem. Izmantojot Ventspils pilsētas domes, ERAF un IZM investīciju programmas līdzekļus, VeA ir renovējusi praktiski visas augstskolas telpas, modernizējusi laboratorijas un auditorijas, iegādājusies mūsdienīgu studiju aprīkojumu un zinātnes aparatūru. Ņemot vērā VeA modernizēto infrastruktūru, zinātnes un pētniecības augsto novērtējumu Ziemeļvalstu ministru padomes starptautiskajā Latvijas zinātnes izvērtējumā, kā arī to faktu, ka zinātnes īpatsvars ir viens no galvenajiem universitātes rādītājiem, kas atšķir to no pārējām augstskolām, var teikt, ka VeA jau tagad lielā mērā atbilst universitātes statusam. Savukārt tas apliecina, ka VeA izvirzītais mērķis kļūt par universitāti ir ļoti reāls un praktiski sasniedzams. Līdz 2020.gadam VeA paredzēts veikt sagatavošanās darbus, lai atbilstu universitātes statusam arī Latvijas likumdošanas izpratnē. Ventspils Augstskolas mērķi 2020. gadam Lai sasniegtu definēto virsmērķi un nākotnes vīziju, Ventspils Augstskola izvirza 7 savstarpēji saistītus un sinerģiskus mērķus: 1. mērķis: Konkurētspējīgu studiju virzienu (vadībzinātne, lietišķā valodniecība, tulkošanas studijas, datorzinātnes, inženierzinātnes un citi) attīstība, paplašinot studiju programmu klāstu, dažādojot piedāvājumu un paaugstinot kvalitāti atbilstoši valsts, reģiona, pilsētas vajadzībām un darba tirgus prognozēm. 2. mērķis: Zinātnes un pētniecības integrācija visos studiju virzienos un zinātnes izcilības un starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana prioritārajās pētniecības jomās: 14
radioastronomija, astrofizika, astroķīmija, satelīttehnoloģijas, viedā inženierzinātne, uzņēmējdarbība, reģionālā ekonomika, tulkošana un lietišķā valodniecība, iesaistīšanās starptautiskos projektos, augstākās izglītības projektu konsorcijos, studentu un pasniedzēju mobilitātes, zinātniskās darbības veicināšanai, doktorantūras tālāka attīstība dažādos virzienos. VSRC specializācija ir vienmēr bijusi vāju, pārklājošos, komplicētu signālu apstrāde, ierakstīšana, konvertēšana, uzkrāšana un straumēšana. 3. mērķis: Mūžizglītības nozīmes izglītībā nostiprināšana un piedāvājuma nodrošināšana atbilstoši valsts un reģiona iedzīvotāju vajadzībām, regulārs darba tirgus pieprasījuma monitorings, izglītības iestāžu sadarbība mūžizglītības programmu piedāvājumā. 4. mērķis: Sadarbība ar ieinteresētajām pusēm, nacionāla un reģionāla līmeņa sadarbības stiprināšana: sadarbība ar uzņēmējiem kā absolventu nākamajiem darba devējiem, sevišķi Ventspilī, sadarbība ar valsts institūcijām, Ventspils pilsētas un Ventspils novada pašvaldību, Kurzemes plānošanas reģionu, VATP, Biznesa inkubatoru, sadarbības nodrošināšana ar citām Latvijas augstskolām, zinātnes centriem Latvijā. 5. mērķis: Augstskolas starptautiskās darbības dimensijas stabilizēšana un paplašināšana visās darbības jomās: atbilstošu piedāvājumu veidošana ārvalstu studentu piesaistei, viesprofesoru un viespētnieku piesaiste, iesaiste starptautiskajās organizācijās, sadarbība ar ārvalstu augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, uzņēmumiem Baltijā, Eiropā un Āzijā, iesaiste starptautisku projektu realizēšanā. 6. mērķis: Cilvēkresursu attīstība Ventspils Augstskolā: lai nodrošinātu akadēmiskā un administratīvā personāla kvalitātes paaugstināšanos, palielinot personāla ar doktora grādu skaitu, veicinot pieredzes nodošanu jaunajiem zinātniekiem, attīstot studijas doktorantūrā un pēcdoktorantūrā, pieaicinot vieszinātniekus, apmaiņas studentus, izveidojot starptautiska līmeņa doktorantūras izcilības stipendiju, sūtot savus doktorantus, post-dokus un zinātniekus stažēties vadošajos ES zinātnes centros. 15
7. mērķis: VeA kapacitātes stiprināšana un finansiālās efektivitātes nodrošināšana: pilnveidojot resursu vadību, ieviešot rezultātu pārvaldīšanu, elektronisko lietvedību, pilnas uzskaites grāmatvedību, attīstot VeA infrastruktūru. Raksturojot mērķus, var teikt, ka 4 no mērķiem ir saturiski, jeb vertikāli un 3 mērķi ir horizontāli, kas ir vienlīdz svarīgi visu vertikālo jeb saturisko mērķu sasniegšanā. Mērķu sinerģija parādīta 1.attēlā. Konkurētspējīgu studiju virzienu attīstība Sadarbība ar ieinteresētajām pusēm: pilsētu, reģionu, tā uzņēmumiem, zināšanu pārnese Starptautiskā dimensija Cilvēkresursu attīstība Kapacitātes un infrastruktūras stiprināšana Zinātnes starptautiskā konkurētspēja Mūžizglītības attīstība 1. attēls. Ventspils Augstskolas mērķu sinerģija 4. Ventspils Augstskolas veicamie uzdevumi 2016.-2020. 4.1. Konkurētspējīgu studiju virzienu attīstība. Esošās situācijas raksturojums Studiju virzienu attīstība jāvērtē esošas situācijas kontekstā. Studējošo kopskaits Latvijā pēdējos 7-8 gados ir strauji samazinājies (2. attēls, IZM dati). Tas ir noticis vairāku faktoru ietekmē un, pirmkārt, tā ir demogrāfiskā situācija strauji samazinājies studiju vecumam atbilstošo jauniešu skaits un, otrkārt, ekonomiskā situācija valstī šajā laikā krīzes rezultātā 16
00/01 01/2002 02/2003 03/2004 04/2005 05/2006 06/2007 2007/08 2008/09 2009/10 2010/11 2011/12 2012/13 2013/14 2014/15 15 16 17 18 19 20 Studējošo skaits ir pasliktinājusies. Daudzi jaunieši ir atstājuši valsti, samazinājusies jauniešu maksātspēja. Tāpēc studējošo samazinājums praktiski ir noticis uz nepilna laika studējošo un maksas studējošo samazinājuma rēķina. 140000 130000 120000 110000 100000 90000 130693 129503 131072 126756 127050 118845 110500 101270 125350 112555 103782 97035 94474 89663 80000 Studiju gadi 2. attēls. Studējošo skaita Latvijas augstskolās un koledžās 2000/2001-2020./2021.ak.g 18. Tajā pašā laikā izglītojamo struktūra, kas ietver studējošo struktūru parāda, ka deviņdesmito gadu demogrāfiskās bedres dziļākais punkts varētu būt pagājis (skat. 3. att.), tādējādi ļaujot uzstādīt labākas prognozes nākotnei. Vidusskolēnu skaita samazināšanos ietekmē arī tādi faktori, kā darbaspējīgo iedzīvotāju emigrāciju uz ārzemēm kopā ar ģimenēm. Novērojama ir arī izcilāko vidusskolu beidzēju vēlme doties studēt uz Rietumu augstskolām. 18 IZM dati http://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-augstako-izglitibu 17
3. attēls. Izglītojamo skaits Latvijā. (Avots: CSP datu bāzes 19 ) Studiju darbs Ventspils Augstskolā Studiju procesa koordināciju VeA veic mācību prorektors, Mācību daļas vadītājs un speciālists ārējo sakaru jautājumos (studentu un pasniedzēju mobilitātes programmas). 2014./2015. akadēmiskajā gadā VeA darbojas 3 fakultātes, kurās tiek īstenotas pilna laika studiju programmas četros līdz 2019.gadam uz maksimālo termiņu 6 gadi akreditētajos studiju virzienos: 1) Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība; 2) Tulkošana; 3) Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas; 4) Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne. Ekonomikas un pārvaldības fakultāte īsteno šādas studiju programmas studiju virzienā Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība : akadēmiskā bakalaura studiju programma Vadībzinātne (tikai angļu valodā); 19 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala ikgad izgl/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416aaacc-aa650d3e2ce0, skatīts 14.07.2015. 18
profesionālā maģistra studiju programma Uzņēmējdarbības vadība ; doktora studiju programma Biznesa vadība. 2014./2015. gadā akadēmiskā bakalaura programma Vadībzinātne tika pārveidota par profesionālo bakalaura programmu Biznesa vadība, kuras ietvaros tiek īstenota prakse 26 kredītpunktu apjomā. Lai piesaistītu studentus no citām valstīm, 2014.gadā tika licencēta akadēmiskā bakalaura programma angļu valodā Vadībzinātne. Ar Ventspils pilsētas domes atbalstu 2014.gadā tika izveidota un licencēta starptautiskā dubultā grāda maģistra programma Starptautiskais bizness un eksporta menedžments, kas tiek īstenota sadarbībā ar Kremsas Pielietojamo zinātņu universitāti Austrijā. 2015.gadā tiek uzsāktas lekcijas un nodarbības doktorantūrā Biznesa vadība arī Ventspils Augstskolā, saglabājot iespēju atsevišķus kursus klausīties sadarbības augstskolās, kā arī tiek izmainīts doktorantūras studiju gads, kas turpmāk sāksies oktobrī. Doktorantūras studiju programma Biznesa vadība pārveidota tā, lai dotu iespēju programmā studēt arī ārzemniekiem. Tulkošanas studiju fakultāte īsteno akreditētas studiju programmas studiju virzienā Tulkošana : profesionālā bakalaura studiju programma Tulkošana angļu-latviešu-krievu/vācu valodā ; profesionālā bakalaura studiju programma Tulkošana vācu latviešu-krievu/angļu valodā ; profesionālā maģistra studiju programma Juridisko tekstu tulkošana. IZM sagatavotajā informatīvajā materiālā Augstākās izglītības studiju programmu sadalījumu pa grupām (kvantitatīvo datu analīzi) VeA Tulkošanas studiju fakultātes studiju programmas tika novērtētas kā kvalitatīvākās Latvijā. 2015.gadā tika veiktas izmaiņas, apvienojot 2 profesionālā bakalaura studiju programmas vienā programmā Tulkošana, saglabājot 2 specializācijas tulkošana angļulatviešu-krievu/vācu valodā un tulkošana vācu latviešu-krievu/angļu valodā. TSF studiju virzienā Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas akreditētas šādas studiju programmas: akadēmiskā bakalaura studiju programma "Valodas un starpkultūru komunikācija" (tikai angļu valodā); 19
Studējošo skaits doktora studiju programma Valodniecība programma tiek realizēta sadarbībā ar Liepājas Universitāti. Informācijas tehnoloģiju fakultātē (t.sk. Inženierzinātņu nodaļa) studiju virzienā Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne akreditētas šādas studiju programmas: akadēmiskā bakalaura studiju programma Datorzinātnes ; akadēmiskā maģistra studiju programma Datorzinātnes ; akadēmiskā bakalaura studiju programma Elektronika ; profesionālā maģistra studiju programma Elektronika, kurai 2015.gadā bija otrais izlaidums. Arī bakalaura studiju programma Elektronika IZM un AIP organizētajā akreditācijā tika atzīta par otro kvalitatīvāko programmu Latvijā enerģētikas, elektronikas un elektrotehnoloģijas studiju virzienā. Sakarā ar veiksmīgi veikto akreditācijas procesu, var plānot stabilu studiju programmu realizāciju un attīstību. 2015. gada 1.septembrī maģistra studiju programma Datorzinātnes sāk darboties ar modernizētu studiju plāna, uzsvaru liekot uz aktuālajām lielo datu (big data), datordrošības un medicīnisko attēlu tēmām. Ventspils Augstskolas studiju programmās 2014./2015. akadēmiskajā gadā studē 860 studenti. 1200 Faktiskais studējošo skaits 2011-2015, plānotais studējošo skaits 2016-2018 1000 800 600 400 200 0 323 345 348 325 337 348 358 366 310 299 309 273 289 308 320 326 260 275 267 262 278 286 297 304 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 Gadi Tulkošanas studiju fakultāte Ekonomikas un parvaldības fakultāte Informācijas tehnoloģiju fakultāte 4. attēls. Studējošo skaita dinamika 2011.-2015. g. un plānotā studējošo dinamika 2016.- 2018. g. 20
Studējošo skaits 4. attēls atspoguļo studējošo skaita dinamiku Ventspils Augstskolas EPF, ITF un TSF fakultātēs 2011.-2015. g. un plānoto studējošo skaita dinamiku 2016.-2018. g. Savukārt, 5. attēlā ir atainota studējošo dinamika, izmantojot paātrināto scenāriju. Studējošo skaita dinamika 2016.-2020. (paātrinātais scenārijs) 1400 1200 1000 800 600 400 200 0 382 374 348 358 366 308 320 326 333 340 305 341 383 429 478 2016 2017 2018 2019 2020 Gadi Informācijas tehnoloģiju fakultāte Tulkošanas studiju fakultāte Ekonomikas un parvaldības fakultāte 5. attēls. Studējošo skaita dinamika 2016.-2020.g. (paātrinātais scenārijs) VeA studiju darbs tiek nodrošināts galvenokārt par valsts budžeta līdzekļiem. IZM katru gadu slēdz līgumu ar VeA par sagatavojamo speciālistu skaitu. Studenti VeA pārsvarā mācās IZM piešķirtajās budžeta vietās. Budžeta vietu un studējošo skaits 2014./15.gadā ir atspoguļoti 1. tabulā. Otrs finanšu avots ir studiju maksas, kuru apmēru katru gadu nosaka Senāts. Trešais finanšu avots ir Ventspils pilsētas domes finansējums, kas katru gadu tiek noteikts VeA līgumā ar Ventspils pilsētas domi. 1. tabula. Budžeta vietu un studējošo skaits 2014./15. Nr.p.k. Studiju programma 1. Profesionālā bakalaura studiju programma "Biznesa vadība" 2. Bakalaura studiju programma "Vadībzinātne" (angļu val.) 3. Profesionālā maģistra studiju programma Uzņēmējdarbības vadība 4. Doktora studiju programma Biznesa vadība Budžeta vietu skaits Studējošo skaits 2014/2015 138 208 0 10 32 37 13 18 21
5. Profesionālā bakalaura studiju programma Tulkošana angļu-latviešu krievu/vācu valodā 6. Profesionālā bakalaura studiju programma Tulkošana vācu-latviešu krievu/angļu valodā 7. Akadēmiskā Bakalaura studiju programmas Valodas un starpkultūru komunikācija (angļu) 8. Profesionālā maģistra studiju programma Juridisko tekstu tulkošana 9. Doktora studiju programma "Valodniecība" 10. Akadēmiskā bakalaura studiju programma Datorzinātnes 11. Akadēmiskā bakalaura studiju programma Elektronika 12. Akadēmiskā maģistra studiju programma "Datorzinātnes" 13. Profesionālā maģistra studiju programma Elektronika 14. 140 193 40 43 0 26 34 42 10 21 114 157 70 72 15 11 17 22 Kopā 623 860 Kopā 2015.gadā Ventspils Augstskolu beidza 167 absolventi. Ventspils Augstskolas stratēģija ir nodrošināt izcilas studijas pretstatā masveidīgumam. Akadēmiskā personāla kvalifikācija ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem studiju kvalitātes nodrošināšanai. Pateicoties Ventspils pilsētas domes finansējumam VeA katru gadu piesaista augsta līmeņa vieslektorus, gan no ārzemēm, gan citām augstskolām un zinātniskajām institūcijām, tādējādi būtiski palielinot studiju kvalitāti. 2014./2015.gadā ar Ventspils pilsētas domes atbalstu tika piesaistīti 11 augsta līmeņa vieslektori, piemēram, Elektronikas un Datozinātņu studiju programmās: Dr. D.Drungilas (Lietuva), Dr. G.Verts (Vācija). Arī pamata ievēlēto akadēmiskā personāla sastāva stabilitāti un kvalifikāciju VeA nodrošina ar Ventspils pilsētas domes atbalstu, kas piešķir personālam ar doktora zinātnisko grādu, ja tas izpilda VeA un Ventspils pilsētas domes sadarbības līgumā noteiktās prasības. 2013. gadā tika uzsākts jauns posms VeA studiju attīstībā, liekot uzsvaru uz internacionalizāciju un aktivizējot ārzemju studentu piesaisti. Kopš 2013./2014.gada VeA visas studiju programmas piedāvā arī ārzemju studentiem angļu valodā, kas šajā mācību gadā ļāva seškāršot ārzemju studentu skaitu (sīkāk skat. 4.5.nodaļu, 5.mērķi). Būtiska studiju darba sastāvdaļa ir gan pasniedzēju, gan studentu mobilitāte - ar ES 22
Socrates/Erasmus programmas atbalstu tiek realizēta studentu un docētāju apmaiņa starp VeA un Eiropas Savienības valstu augstskolām. 2. tabula. Ārvalstu studentu skaita dinamika 2013./2014.-2015.-2016.g. Valsts 2013./2014.a.g. 2014./2015.a.g. 2015./2016. a.g.* Uzbekistāna 0 14 13 Kazahstanā 0 1 0 Gruzija 0 1 0 Pakistāna 1 1 0 Tadžikistāna 0 1 0 Šrilanka 0 2 3 Indija 2 0 1 Maroka 0 0 2 Nigērija 1 0 1 Krievija 0 0 1 Igaunija 0 1 0 Kopā 4 21 21 *provizoriski 2. tabulā norādīts uzņemto pilna laika studentu skaits sadalījumā pa valstīm. Uzbekistāna ir viens no svarīgākajiem VeA mērķa tirgiem, kur arī turpmāk ir plānots apmeklēt gan izstādes, gan prezentācijas vidusskolās, gan arī organizēt informatīvos seminārus. 2016.-2020.gadam ir plānots turpināt strādāt sekojošās valstīs- Uzbekistāna, Šrilanka, Kazahstāna, Gruzija, Lietuva. Plānots apmeklēt izstādes un/vai rīkot prezentācijas un informatīvos seminārus gan tiešsaistē, gan klātienē. Ir plānots uzsāk aktīvāku darbību sekojošās valstīs- Ukraina, Balkānu reģions, Tadžikistāna. Lai varētu informēt vairāk studentu par VeA sniegtajām iespējām, plānots izvietot informāciju izglītības portālos. Portāli tiks izvēlēti pēc to meklēšanas rezultātiem Google.com, piedāvājuma un cenas atbilstības. Studiju programmu attīstīšanā un studentu sagatavošanā Ventspils Augstskola ir ņēmusi vērā darba tirgus un darba spēka pieprasījumu un tautsaimniecības attīstības tendences. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, valstī 2020. gadā trūks 22% speciālistu ar augstāko izglītību datorikā un 18% speciālistu ar augstāko izglītību inženierzinātnēs un 23
tehnoloģijās 20. Pamatojoties uz šīm prognozēm un saskaņā ar Ventspils IKT nozares attīstības stratēģiju un rīcības plānu 2014.-2020.gadam, Ventspils Augstskola ir plānojusi studentu skaita pieaugumu datorzinātņu un elektronikas programmās gan bakalaura, gan maģistra līmenī, kā arī izvērtējusi iespējas jaunu, tostarp starpdisciplināru, programmu izveidošanu minētajās studiju jomās. Ventspils Augstskola arī turpmāk sagatavos speciālistus uzņēmējdarbībā un tulkošanā, jo pēc tiem ir konstants pieprasījums gan pilsētā un reģionā, gan valstī kopumā. Lai nodrošinātu studējošo piesaisti, VeA katru gadu sagatavo īpašu atsevišķu mārketinga plānu, kura finansēšana notiek sadarbībā ar Ventspils domi (63 920 EUR 2015.gadā). Pēdējos 2 gados ar Ventspils pilsētas ir izveidoti 4 jauni video klipi par studiju virzieniem tulkošanā, IT un biznesa jomā, elektronikā un par jauno dubultā grāda studiju programmu Starptautiskais bizness un eksporta menedžments. Būtisku atbalstu mārketinga kampaņas organizēšanā sniedz Ventspils Attīstības aģentūra. VeA jau divus gadus veic izglītības tūri, viesojoties reģiona un Rīgas vidusskolās un informējot par studiju iespējam VeA. Izglītības tūres tiek organizētas, izmantojot piesaistītos līdzekļus no sadarbības uzņēmumiem, piemēram, no kompānijas Accenture. Uzdevumi studiju jomā 4.1.1. Studiju virzienu un programmu pilnveide, jaunu studiju virzienu un programmu izveide, ņemot vērā darba tirgus pieprasījumu un tā tendences. 4.1.2. Kopīgo studiju programmu t.sk. dubulto diplomu programmu izveide un attīstība sadarbībā ar Latvijas un ārzemju augstskolām. 4.1.3. Jaunu un elastīgu studiju formu ieviešana studiju procesā (t.sk. starpdisciplināru, nepilna laika studiju programmu, moduļu princips, tālmācība, e-studiju attīstība). 4.1.4. Doktora studiju programmu izveide inženierzinātnēs un/vai dabaszinātnēs (sinerģija ar 2.mērķi) 4.1.5. Studiju procesa praktiskās komponentes stiprināšana, t.sk. uzņēmēju un speciālistu iesaiste studiju kursu realizācijā, atbilstošu prakses vietu nodrošināšana, atbalsts biznesa prasmju attīstībā. 20 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. LR Ekonomikas ministrija, 2015, 27.lp. 24
4.1.6. Izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveide (atgriezeniskā saite, studentu aptaujas, antiplaģiāta sistēmas attīstība). 4.1.7. Sadarbība ar koledžām, piedāvājot studiju turpinājumu. 4.1.8. Filiāļu vai pārstāvniecību izveide Rīgā un citās pilsētās. 4.1.9. Akadēmiskā personāla attīstība, kvalificētu mācībspēku piesaiste, kvalifikācijas paaugstināšana (skat.6.mērķi). 4.1.10. Atgriezeniskās saites stiprināšana ar VeA absolventiem. 4.1.11. Studiju materiālās bāzes un infrastruktūras attīstība (skat.7. mērķi). 4.1.12. Ārvalstu studentu piesaiste (skat.6. mērķi) Galvenie sasniedzamie indikatori Nr.p.k. Indikatori (kumulatīvi) Indikatora vērtība 2014 2020 1. Studiju virzienu skaits (atbilstoši universitātes statusam) 4 5 2. Bakalaura un maģistra studiju programmu skaits 13 18 3. Tālmācības studiju formas ieviešana studiju programmās un e-kursu izveide nav 30% no programmām 4. Studentu skaits (gadā) 860 996 1200 (paātrinātas attīstības scenārijs) 21 5. Doktora programmu skaits (atbilstoši prasībām universitātes statusam) 2 3-4 6. Grādu un kvalifikāciju ieguvušo skaits (gadā) 186 250 7. Uzlabota studiju kvalitātes sistēma un atgriezeniskā saite Aptaujas anketas aizpilda 10% no studējošo kopskaita Anketas aizpilda vismaz 80% no studējošiem un beidzējiem 21 Ventspils IKT nozares attīstības stratēģijā un rīcības plānā 2014.-2020.gadam aprēķināts, ka IKT studējošo skaita eksponenciālajam pieaugumam papildu no valsts budžeta ir nepieciešams 9 319 981 EUR (skat. Ventspils IKT nozares rīcības plāna 2014.-2020. gadam 12. pielikumu). 25
8. Absolventu datubāze nav 1 9. Ārvalstu studentu (apmaiņas) skaits 22 50 10. Izdotās mācību vai zinātniskās monogrāfijas 3 10 11. Noslēgti jauni sadarbības līgumi ar koledžām, tehnikumiem 2 5 12. Izveidotas filiāles/pārstāvniecības citās pilsētās nav 1 13. Iegūta nacionālā un starptautiskā akreditācija augstskolai un studiju programmām (piemēram, EUA u.c.) Akreditācija līdz 2019.gadam 1 nacionālā (2019.gadā), 1 starptautiskā akreditācija Ņemot vērā to, ka VeA ir bijis pavisam neliels maksas un nepilna laika studējošo skaits, augstskolu studējošo skaita samazinājums VeA praktiski nav skāris. Taču, neskatoties uz to, VeA kā universitātes tipa augstskolas svarīgs darba virziens līdz 2020. gadam ir nodrošināt studējošo skaita stabilizēšanu un pieaugumu, kā arī doktorantu skaita pieaugumu. Universitātē, kur jābūt ne tikai kvalitatīvām studijām, bet arī attīstītai zinātnei un pētniecībai, būtiska ir kapacitāte kā no studējošo un akadēmiskā personāla kvantitatīvo tā kvalitatīvo rādītāju viedokļa. Līdz ar to vēlams būtu studējošo skaitu augstskolā palielināt vismaz līdz 1200, kas būtu optimāls studentu skaits VeA studiju infrastruktūrai. Tomēr šāds pieaugums ir iespējams tikai paātrinātas izaugsmes apstākļos, kad strauju sāk uzlaboties Latvijas ekonomika un tiek ar mērķtiecīgu valdības rīcību apturēta iedzīvotāju izceļošana no Latvijas, kā arī ar IZM rīcību, palielinot finansējumu augstākajai izglītībai un nodrošinot visiem studentiem stipendijas. Ņemot vērā kraso maksas studentu skaitu samazināšanos, nepieciešams apsvērt pāreju uz pilnīgi no valsts budžeta finansētām studijām. Ja turpinās esoša valsts politika un netiek palielināts atbalsts studējošiem, tad VeA mērķis ir noturēt un stabilizēt esošo studentu skaitu. Tāpēc būtisks augstskolas darba virziens ir studējošo piesaiste, sevišķi ieskaitot studējošos no ārvalstīm un doktorantus. Šim nolūkam ir vajadzīgs vesels pasākumu komplekss un vismaz viena papildus kvalificēta mārketinga speciālista amata vieta ar pieredzi starptautisko studentu piesaistē. Katru gadu augstskola ar Ventspils pilsētas domes atbalstu izstrādā detalizētu mārketinga plānu. Jāuzsver arī arvien pieaugošā tiešā mārketinga loma - aizvien nozīmīgāka ir studējošo apmierinātība ar studijām, tāpēc nenogurstoši jāuzlabo studiju kvalitāte un atgriezeniskā saite. Otrs darba virziens studentu skaita pieaugumam ir tālmācības formas un e-studiju ieviešana. 26
Svarīgs ir darbs ar vidusskolēniem. Sadarbojoties ar vidusskolām, pirmkārt, ar Ventspils pilsētas un Ventspils novada skolām, skolēniem jāpiedāvā sagatavošanas kursus, īpaši dabas zinātņu priekšmetos. Kursus jāpiedāvā ne tikai īslaicīgi pirms pašām studijām, bet gan pastāvīgi un regulāri pāris gadu garumā, sākot jau no 10. klases. Vienlaikus skolēnus jāinformē par studijām augstskolā, par augstskolas zinātnes un pētniecības sasniegumiem, piedāvājot skolēniem praktiskas nodarbības laboratorijās un lekcijas auditorijās. Ņemot vērā VeA jau sasniegto zinātnes un pētniecības attīstībā, moderno infrastruktūru, renovētās laboratorijas un mūsdienīgo zinātnes un studiju aprīkojumu, tas lielā mērā varētu piesaistīt nākošo studētgribētāju interesi un tādējādi motivēt viņus izvēlēties studijas VeA. Ventspils Augstskolai visnotaļ svarīga ir sadarbība ar pēc iespējas plašāku Latvijas augstākās izglītības iestāžu loku. Līdz šim VeA ir bijusi intensīva sadarbība gan akadēmiskajā, gan pētniecības jomā ar valsts augstskolām, piemēram, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kā arī ar juridisko personu dibinātajām un privātajām augstskolām, piemēram, ISMA. Sadarbība ir bijusi gan savstarpējā vieslektoru apmaiņā, gan iesaistē dažādos pētniecības projektos, tostarp valsts pētījumu programmās, kā arī kopīgā konferenču un semināru organizēšanā un vadīšanā. Nākotnē šī sadarbība vēl vairāk paplašināsies, ietverot kā visas lielākās valsts augstākās mācību iestādes, tā arī privātās augstskolas. Laika periodā līdz 2020. gadam, augstskolā plānots saglabāt un tālāk attīstīt tradicionāli spēcīgos studiju virzienus, kuri akreditēti 2013. gadā, tomēr tiek plānots papildus paplašināties 2 augstskolas izaugsmei stratēģiski būtiskos virzienos: 1) ieviest tālmācību vai nepilna laika/neklātienes studijas, lai to forma un veids tiktu pieskaņots daudzveidīgajām sabiedrības locekļu vajadzībām, lai piesaistītu strādājošos un veicinātu vēlmi iegūt augstāko izglītību, kvalifikāciju un celt esošo izglītības līmeni tieši strādājošo vidū, nodrošināt iespēju pārkvalificēties un pilnveidoties; 2) palielināt realizējamo studiju programmu skaitu studiju virzienos, kas labāk atbilstu reģiona vajadzībām, lai maksimāli nodrošinātu Ventspils iedzīvotājiem plašāku pieejamību un tiem nebūtu jādodas studēt uz citām pilsētām, tādējādi nodrošinot ar kvalitatīvu augstāko izglītību arvien lielāku sabiedrības daļu, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, reliģiskās pārliecības. Tiks strādāts, lai izveidotu loģistikas programmu, mediju tehnoloģiju, medicīnas tehnoloģiju programmas, kā arī citas atbilstoši 27
potenciālo studētgribētāju aptaujas rezultātiem. Nepieciešams palielināt studiju programmu skaitu virzienos, kas ir sabiedrībā pieprasīti. Jāanalizē iespējas mācīt ķīniešu valodu; 3) attīstīt starptautisko virzienu, studiju programmu internacionalizāciju ārvalstu studentu un docētāju piesaiste, piedāvājot studiju programmas kursus angļu/krievu valodā; 4) sadarboties ar absolventiem tā ir vēl viena prioritāte, kas šobrīd netiek pilnvērtīgi izmantota, jo augstskolas absolventi ir ļoti plaši pārstāvēti gan pašvaldības iestādēs un uzņēmumos Ventspilī, gan uzņēmumos tālu aiz Kurzemes reģiona robežām, viņu dalīšanās pieredzē var sekmēt nākamo VeA absolventu iekļaušanos darba tirgū vai savu uzņēmumu dibināšanā. 4.2. Zinātnes un pētniecības integrācija visos studiju virzienos un zinātnes izcilības un starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana prioritārajās pētniecības jomās. Esošās situācijas raksturojums Iepriekšējā plānošanas periodā Ventspils Augstskolā notika būtiskas izmaiņas zinātniskā darba organizācijā, jo kopš 2013.gada 20.maija VeA reģistrēta arī Zinātnisko institūciju reģistrā kā zinātniskā institūcija. Šādas izmaiņas nosaka turpmāku studiju un zinātniskā darba integrāciju visā augstskolā. Šobrīd VeA zinātniskā darbība tiek realizēta trīs zinātniskajos institūtos: 1) VeA Inženierzinātņu institūts Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (IZI VSRC), kurš darbojas šādos zinātnes virzienos: fundamentālie pētījumi astronomijā un astrofizikā; tālizpēte; inženierfizikas un radaru pētījumi ar augstas veiktspējas skaitļošanu; satelīttehnoloģiju un elektronikas pētījumi, kā arī ar to saistītā tehnoloģiju komercializācija un inovācijas veicināšana. 2) Lietišķās valodniecības centrs, kas veic pētniecību galvenokārt šādās lietišķās valodniecības un tulkošanas jomās: 1) vārds un teksts sastatījumā, kontaktā un tulkojumā (zinātniskais diskurss, literāro tekstu tulkošanas problemātika, valodu kontakti, lēmumu pieņemšanas procesa izpēte mutvārdu un rakstveida tulkošanā un valodu apguvē, urbānā (pilsētas) lingvistiskā identitāte u. c.); 2) leksikogrāfija un 28
terminoloģija (terminoloģijas attīstības vēsture, divvalodīga leksikogrāfija, nacionālo reāliju apzīmējumu problēmjautājumi u. c.); 3) tulkošana un sabiedrība (tulkošanas loma vēsturē, sociolingvistiski pētījumi par pilsētu valodu u. c.) 3) Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centra (UIRAC) mērķis ir attīstīt augstas kvalitātes pielietojamo pētniecību jomās ar nozīmīgumu Augstskolai, reģionam vai plašāk. Pētījumu tematika ir, piemēram, tiešo investīciju loma Ventspils brīvostas konkurētspējas attīstīšanā, viedo tehnoloģiju loma uzņēmējdarbības veicināšanai Kurzemes reģionā, kosmisko tehnoloģiju attīstības un komercializācijas iespējas Latvijā. VeA īpašumā ir unikāls zinātnes infrastruktūras objekts Irbenē, Virakos - 2 radioteleskopi RT32 un RT16 (attiecīgi 32 m un 16 m diametrā), kā arī telpas studiju darba organizēšanai Kristāls. 2012. gadā Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariāts veica Latvijas zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu, kura rezultātus publiskoja 2013. gada nogalē. Rezultātā VeA VSRC piecu punktu skalā tika novērtēts ar 4 un tika atzīts par starptautiski konkurētspējīgu zinātnisko institūtu, ierindojot to 15 izcilības spēcīgāko institūtu skaitā no 150 Latvijā reģistrētiem zinātniskajiem institūtiem. 2014. gadā VeA akadēmiskā personāla pārstāvji publicējuši 98 zinātniskās publikācijas, t.sk. 17 publicētas starptautiskajās citējamo žurnālu datu bāzēs (Web of Science, SCOPUS, u.c.). Pēdējos 2 gados VeA ar Ventspils pilsētas domes atbalstu izdevusi grāmatas un žurnālus, piemēram, «Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības izaicinājumi», A.Sauka, B.Rivža (2013), «Mikroekonomika. Teorija un analīze», A.Jaunzems (2013), «Starptautiskie finanšu pārskatu standarti», J.Jaunzeme (2013), «Space Research Review» Vol 2 (2013), «Groteska angļu un latviešu mērķtekstos (sastatījumā ar Šarla Bodlēra avottekstiem)», G.Dreijers, Promocijas darba kopsavilkums (2014), Ventspils Paralēle, rakstu krājums A.Skrābane (2014), «Globālās navigācijas satelītu sistēmas», J.Žagars, J.Zvirgzds, J.Kaminskis (2014), Monetary Regulation of Economy : Study Guide, Gulbakhyt Kaliyeva and Gita Rēvalde (2015). Zinātniskajai darbībai IZM piešķir zinātnes bāzes finansējumu, kura apmērs ir atkarīgs no zinātniskā personāla skaita, kas ievēlēti vadošo pētnieku, pētnieku un zinātnisko asistentu amatos un zinātnes palīgpersonāla skaita (PLE), kā arī no zinātniskās darbības 29
rezultātiem. Būtisks finansējuma avots ir Ventspils pilsētas domes piešķirtais finansējums - piemaksas zinātniekiem, kā arī projektu priekšfinansējums un līdzfinansējums. Tā kā valsts piešķir bāzes finansējumu nepilnā apmērā, zinātniskā darbība pārsvarā notiek, īstenojot virkni projektu. Projektu īstenošanai vienmēr ir nepieciešami līdzekļi gan priekšfinansējumam, gan līdzfinansējumam. Projekti ne tikai ļauj nodrošināt zinātniskā personāla algas, bet arī modernizēt infrastruktūru un iepirkt aparatūru. Galvenie 2014./2015.gadā īstenotie projekti: VeA Inženierzinātņu institūts Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs sadarbībā ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru, Ventspils pilsētas domi un nodibinājumu Ventspils Augsto tehnoloģiju parks īsteno ERAF projektu Vienotā pētniecības centra Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra izveide (IKSA-CENTRS) ietvaros (kopējais budžets 15,909 milj. EUR; VeA daļa 7,675 milj. EUR, no tā ERAF finansējums 6,852 milj. EUR, valsts līdzfinansējums 0,255 milj. EUR, Ventspils pilsētas līdzfinansējums 0,152 milj. EUR). Projekta ietvaros notiek Irbenes radioteleskopu modernizācija, kā arī Kosmisko datu apstrādes centra izveide. VeA ir vadošais partneris šajā projektā, kurā vēl piedalās LU, RTU, EDI un LU MII. 5 projekti sadarbībā ar industriju, kurus līdzfinansē no divu Kompetenču centru finansējuma, satelītu signālu uztveršanas tehnoloģiju, tālizpētes un bezvadu sensoru, plāno kārtiņu un medicīnas attēlu jomās izstrādes jomās (Kopējās izmaksas 968,4 tūkst. EUR, tai skaitā kopējais pašvaldības finansējums 350,6 tūkst. EUR, no tiem 2015.gadā 104,2 tūkst. EUR); Pirmo reizi 2014.gadā VeA piedalās 4 valsts pētījumu programmu (6 valsts pētījumu programmas projekti) īstenošanā Nākamās paaudzes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pētniecības valsts programma (NexIT), Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas (IMIS2), EKOSOC_LV, Letonika Latvijas vēsture, valodas, kultūras vērtības ; Balstoties uz IZM zinātnes institucionālas attīstības modeli, VeA dod ieguldījumu arī zinātnisko institūciju konsolidācijā un kapacitātes paaugstināšanā un 2015.gadā realizē projektu Ventspils Augstskolas kā zinātniskas institūcijas ekselences un kapacitātes stiprināšana programmas 2.1. Zinātne un inovācijas aktivitātes 2.1.1.3.3. 30
Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība ietvaros, finansējums 751 465 EUR. Projekta mērķis ir nodrošināt Ventspils Augstskolas un tās institūtu zinātnisko izcilību, resursu koncentrāciju, kapacitātes stiprināšanu un rezultātu pārvaldību, kā arī sniedz būtisku ieguldījumu zinātnisko institūciju konsolidācijā, iekļaujot savā sastāvā ISMA Datorzinātņu institūtu, kā arī reorganizējot Lietišķās valodniecības institūtu un izveidojot jaunu IK Tehnoloģiju pētniecības centru. IK Tehnoloģiju pētniecības centrā tiek ieļauta Lietišķās valodniecības institūta valodas un tulkošanas tehnoloģiju grupa, savukārt fundamentālie pētījumi valodniecības jomā tiek iekļauti TSF kā pētījumu tēmas. Vienlaikus UIRAC sastāvā paredzēts iekļaut ISMA Biznesa vadības institūtu. Paredzēta arī divu infrastruktūras projektu metu izstrāde: 1) VeA Irbenes radioteleskopu kompleksa turpmākai attīstībai, veidojot Kosmosa izglītojošās pētniecības centru Irbenē. Šis centrs nepieciešams, lai iegūtie ieņēmumi nodrošinātu rīcības plāna 1.1 apakšpunktā minēto radioteleskopu kompleksa uzturēšanas, apsardzes un tehniskās attīstības vajadzības un lai arī sabiedrības uztverē nostiprinātu VeA kā zinātnes izcilības centru. Centra apmeklējumi sniegs iespēju dažādām sabiedrības grupām iepazīt zinātnes infrastruktūru Irbenē kontrolēti un saskaņoti ar VeA. 2) laboratoriju ēkas/korpusa celtniecībai Ventspilī, Inženieru ielā, paplašinot VeA telpas. Ēkas mērķis būs nodrošināt infrastruktūru studiju un zinātniskās pētniecības centram IKT jomā atbilstoši rīcības plāna 1.10 punktam un telpas zinātniskām laboratorijām rīcības plāna 1.4 punkta īstenošanai. Iespējas tematiski atbilstošai un augsta līmeņa zinātniskai pētniecībai IKT jomā ir priekšnosacījums doktorantūras programmas izveides uzsākšanai IKT nozarē (rīcības plāna 2.1 punkts). Ventspils Augstskola arī īsteno projektu Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības un zinātnes izcilības attīstība programmas 2.1 Zinātne un inovācijas aktivitātes 2.1.1.2 Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās ietvaros. Projekta realizācijas gaitā tiek attīstītas Augstskolas personāla iemaņas starptautisku projektu pieteikumu sagatavošanā un ir iesniegti 9 ES pētniecības un inovācijas programmu projektu pieteikumi. Papildus, Ventspils Augstskolā tika organizētas YERAC (Young European Radio Astronomers Conference) un BAASP (Baltic Applied Astroinformatics and Space Data Processing) starptautiskās konferences. 31
Ventspils pilsētas dome sniedz atbalstu doktora zinātniskā grāda iegūšanai (2015.gada 53 500 EUR apmērā), paredzot nosacījumu, ka pēc Dr. grāda iegūšanas noteikts laiks jāatstrādā VeA, kā arī, paredzot nosacījumus, ka finansējums jāatmaksā saistību nepildīšanas gadījumā. Uzdevumi zinātnes jomā 4.2.1. Zinātnes izcilības Latvijā turpmāka nodrošināšana un starptautisku pētījumu attīstība Ventspils Augstskolai prioritārajās jomās un viedās specializācijas jomās: 4.2.1.1. Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas pabeigšana un infrastruktūras tālāka attīstība, veidojot bāzi kosmosa tehnoloģiju attīstībai Latvijā, panākot mērķa finansējumu Irbenes kompleksa (RT32 un RT16 radio teleskopi, Zemes bāzes stacijas, HPC un nākotnē LOFAR staciju) kā liela izmēra starptautiskas nozīmes zinātnes infrastruktūras objekta uzturēšanai, ekspluatācijai un attīstībai, šajās izmaksās pēc ES pieredzes ietverot arī Tehniskā dienesta un apsardzes (inženieru, operatoru, sargu) algas; 4.2.1.2. IZI VSRC radioteleskopu kompleksa iekļaušanās Eiropas garas bāzes interferometrijas tīklā (EVN European Very long base inteferometry Network) un regulāru mērījumu sesiju nodrošināšana; 4.2.1.3. Kosmosa izglītības un pētniecības centra Irbenē izveide; 4.2.1.4. zinātnisko institūtu darbības nodrošināšana; 4.2.1.5. Regulāru starptautisku zinātnisko konferenču un semināru organizēšana VeA pētniecības virzienos, tur, kur raksti tiek publicēti Scopus un Web of Science datu bāzēs. 4.2.1.6. Sadarbības veidošana ar citām Latvijas zinātniskajām institūcijām, Baltijas jūras reģiona, Eiropas un pasaules zinātnes centriem; 4.2.1.7. VeA dalība Eiropas Savienības un citās starptautiskās programmās un projektos; 4.2.1.8. VeA dalība Latvijas projektos un valsts pētījumu programmās; 4.2.1.9. Akadēmiskā personāla motivēšana zinātnisko publikāciju sagatavošanā un iesniegšanā sevišķi izdevumiem, kurus raksturo augsti ietekmes rādītāji, kas iekļauti starptautiski atzītās datu bāzēs (Web of Science, SCOPUS u.c.); 32
4.2.1.10. VeA rakstu krājumu attīstība un to iekļaušana starptautiski citējamās datu bāzēs; 4.2.1.11. Starptautiskās zinātnes padomes izveide; 4.2.2. Zinātnes integrācija studijās un zinātnes personāla nostiprināšana un skaita palielināšana: 4.2.2.1. Studentu iesaiste pētījumu veikšanā un publikāciju sagatavošanā, nodrošinot pēctecības principu visās VeA realizējamajās studiju jomās; 4.2.2.2. Jaunu un modernizētu studiju kursu ieviešana inženierzinātņu virzienā, pilnībā izmantojot moderno laboratoriju piedāvātās iespējas, kā arī Latvijā unikālo Irbenes kompleksa zinātnes infrastruktūru radioteleskopus RT32 un RT16; 4.2.2.3. Doktorantu piesaiste studiju kursu īstenošanai; 4.2.2.4. Zinātnieku skaita palielināšana, sevišķi izmantojot pēcdoktorantūras grantu piesaisti; 4.2.2.5. Ikgadējās studentu zinātniskās konferences organizēšana; 4.2.2.6. Ar VeA zinātni saturiski saistītu izglītojošu pasākumu organizēšana plašākai sabiedrībai. 4.2.3. Uzņēmumu pieprasītu un atbalstītu pētījumu veikšana VeA: 4.2.3.1. Praktiski orientētu uzdevumu iekļaušana studiju kursu saturā, nodrošinot studentu iesaisti uzņēmējdarbības sektoram nozīmīgos pētījumos un projektos, kā arī apzinot iespējamās studentu prakšu vietas; 4.2.3.2. Sadarbības veidošana ar uzņēmējiem tautsaimniecības attīstībai nozīmīgās nozarēs un prioritārās zinātņu jomās un kopīgu publikāciju sagatavošana; 4.2.3.3. Zināšanu pārneses attīstība, veidojot tam nepieciešamo atbalsta infrastruktūru (spin-off veicinošu vidi, tehnoloģiju konstruēšanas, projektēšanas un prototipēšanas centru); 4.2.3.4. Efektīvas sadarbības nodrošināšana ar industrijas nozaru asociācijām. IT, elektronikas, kosmosa tehnoloģiju un mašīnbūves nozarēs. 33
Galvenie sasniedzamie indikatori Nr.p.k. Indikatori (kumulatīvi) 1. Publikāciju skaits / ievēlētā akadēmiskā personāla vienu PLE Indikatora vērtība 2014 2020 1,78 2,0 2. Aizstāvēto promocijas darbu skaits (kopā) 2 12 3. Doktorantu vasaras skolu izveide 0 2 4. Izdotie zinātnisko rakstu krājumi (VeA vai sadarbībā ar citām augstskolām) 5. Mērķsadarbības līgumi ar citiem zinātniskajiem institūtiem 1 3 2 8 6. Pieteikto projektu skaits 8 10 7. VeA VSRC radioteleskopu iekļaušana EVN tīklā nav iekļauts pilntiesīga dalībnieka statusā 8. Iekšējie granti izciliem pētījumiem nav 7 9. VeA Starptautiskā zinātnes padome nav 1 Lai nodrošinātu nākotnes uzdevumu kļūt par universitāti, nepieciešams turpināt zinātnes attīstību, stiprinot jau sasniegto izcilību, un nodrošināt jaunu zinātnes virzienu attīstību, veidot kritisko masu, nodrošinot studijas un pētniecību vismaz 5 virzienos, sasniedzot doktoru īpatsvaru 65% no kopējā akadēmiskā personāla, kā arī nodrošinot doktorantu sagatavošanu un savu rakstu krājumu izdošanu. IZI VSRC attīstība tiks turpināta ar projekta Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra izveide (IKSA-CENTRS) realizācijas pabeigšanu un veicot infrastruktūras sakārtošanu, lai turpmāk veicinātu kosmosa tehnoloģiju un astronomijas attīstības centra Latvijā izkristalizēšanos VeA paspārnē. EK Viedās specializācijas stratēģija nosaka, ka katram reģionam ir jādefinē un jāizmanto savas konkurētspējas priekšrocības attīstības virzienu izstrādē. Jau vēsturiski izveidojies, ka Kurzemes reģionā ir unikāls kosmosa pētniecības objekts Irbenē, kur šobrīd notiekošā modernizācija projekta Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra izveide (IKSA-CENTRS) ietvaros tiks pabeigta 2015. gada decembrī. Pēc tam modernizētajām antenām jāiekļaujas Eiropas EVN 34
tīklā kā pilntiesīgiem locekļiem, kas nozīmē starptautiskās dimensijas attīstību, kas, mērķtiecīgi un gudri ieguldot resursus infrastruktūrā un cilvēkkapitālā, var attīstīties par starptautiski nozīmīgu pētījumu centru. Tomēr IKSA-CENTRS projekts nodrošina tikai pašas nepieciešamākas vajadzības antenu renovācijā. Lai VeA pētniecisko izcilību stiprinātu, jārealizē starptautisko ekspertu ieteikumi. Starptautiskā novērtējuma rekomendācijas bija: turpināt izaugsmi esošajos tempos, palielināt publikāciju skaitu starptautiski izdevumos un izveidot atbilstošu doktorantūru (IKT, fizikas (astronomijas, spektroskopijas, astrofizikas) jomā). Ir plānots reorganizēt Lietišķo valodniecības centru, iekļaujot pētniecību TSF fakultātē, un daļu pētniecības tulkošanas tehnoloģiju jomā iekļaut jaunizveidotajā Tehnoloģiju pētniecības centrā. VeA Irbenes radioteleskopu kompleksa turpmākās attīstības tiešam un netiešam atbalstam nepieciešams veidot Kosmosa izglītības un pētniecības centru (KIPC) Irbenē. Šis centrs nepieciešams, lai nodrošinātu: (1) jaunās paaudzes antenu konstruēšanas laboratorijas izveidi, (2) izveidotu atjaunojamo enerģiju (vēja, saules, viļņu, termālo, biomasas) izstrādes, testēšanas un modelēšanas pētījumu centru, kas tiktu izveidots kopā ar energoietilpīgajām un viedajām tehnoloģijām, kas iebūvētas pašā ēkā; (3) interaktīvo ekspozīciju par radioastronomijas un Irbenes kompleksa vēsturi, kas veidots kā multifunkcionāls apmācību centrs, ietverot arī F.Candera memoriālo telpu un (4) satelīttehnoloģiju un radioastronomijas novērojumu starptautiskais vadības centrs. KIPC kopā ar radioteleskopu kompleksu veidotu satelītinženierijas un viedās elektronikas studiju un pētniecības bāzi astronomijā, kiberfizikālajās sistēmās un kosmosa tehnoloģijās, kā arī nodrošinātu studentiem mācību bāzi radioantenu tuvumā, ņemot vērā, ka modernizētajās antenās nebūs iespējama tieša piekļuve. KIPC pildīs arī avangarda tehnoloģiju jomā multifunkcionāla ārpusskolas mācību centra funkcijas astronomijā, astrofizikā, fizikā, elektronikā, informātikā un astroķīmijā, lielā mērā dabas zinātnēs kopumā. Nepieciešams arī veicināt cilvēku interesi visās vecuma grupās par kosmosu, kā arī iegūtie ieņēmumi daļēji nodrošinātu radioteleskopu kompleksa uzturēšanas, apsardzes un tehniskās attīstības vajadzības. Veiksmīga centra darbība piesaistītu jaunus studentus, palielinātu studiju procesa kopējo kvalitāti un veicinātu sabiedrības atbalstu arī turpmākam valsts līdzekļu izlietojumam konkrēto zinātnes jomu attīstībai un sabiedrības uztverē nostiprinātu VeA kā Latvijas zinātnes izcilības centru. Tā izveides ekonomiskais izdevīgums un sagaidāmā 35
atdeve tiks analizēta, veicot izmaksu atdeves analīzi (cost benefit analysis), adaptējot Technopolis metodiku. VeA darbojas Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības pētniecības centrs (UIRAC), kas izveidots ar spēcīgu pašvaldības atbalstu. Vispārīgi centra mērķis ir attīstīt virzienus, kas stratēģiski svarīgi zinātnes attīstībai un izcilībai, nodrošinot to savstarpēju integrāciju un atbilstību Viedās specializācijas jomām un pilnvērtīgi izmantojot pieejamo infrastruktūru. VeA kā Ārrīgas jeb augstskolai reģionā nepieciešams risināt arī Kurzemes reģiona un Ventspils pilsētas uzstādījumus un realizēt IKT stratēģiju, kura paredz būtisku IKT jomas attīstību Ventspilī. Atbilstoši šīm stratēģijām un ekspertu ieteikumiem tiks stiprināta VeA kapacitāte, lai nākotnē izveidotu doktorantūru IKT un fizikas (radioastronomija, spektroskopija, kosmosa tehnoloģijas) virzienos. Šī mērķa sasniegšanai tiks izveidotas mērķsadarbības ar Latvijas un ārzemju institūcijām. Lai nodrošinātu zinātnes attīstību, VeA nepieciešams paplašināt zinātniskajām laboratorijām paredzētās telpas, jo šobrīd zinātnes infrastruktūra ir pamatā izvietota Irbenē un tā ir domāta tikai vienam no pētījumu virzieniem. Tālākai doktorantūras un zinātnes bāzes attīstībai nepieciešamas laboratorijas telpas arī Ventspilī, Inženieru ielā, kur šobrīd esošās laboratorijas vairāk uzskatāmas par mācību laboratorijām. Lai nodrošinātu infrastruktūru studiju un zinātniskās pētniecības centram tehnoloģiju jomā un telpas zinātniskām laboratorijām, paredzēta jauna ēkā. Iespējas tematiski atbilstošai un augsta līmeņa zinātniskai pētniecībai ir priekšnosacījums doktorantūras programmas izveides uzsākšanai inženierzinātņu un dabaszinātņu jomās. Vienlaikus, ņemot vērā apstākli, ka pilnvērtīga augstākās izglītības un zinātnes attīstība iespējama, augstskolai darbojoties gan publiskajā, gan privātajā partnerībā, augstskola apzinās reģiona uzņēmēju vajadzības un plāno sadarbību šo jautājumu risināšanā. Augstskolas zinātnes un pētniecības ekselence ir cieši saistīta ar augstskolas tālākās attīstības starptautisko dimensiju, lai veicinātu augstskolas atpazīstamību ne tikai reģionālā un nacionālā līmenī, bet arī Baltijā, Eiropā un pasaulē, veicinot augstskolas prestiža celšanu ārzemju rūpnieciskā un zinātniskā kapitāla acīs, lai sekmīgi startētu kā līdzvērtīgs partneris starptautiskos projektu konkursos spēcīgu konsorciju sastāvos, piesaistot rūpniecības pasūtījumu un veicot zināšanu pārnesi. 36
Organizējot ikgadējus zinātniskus pasākumus un konferences gan vietējā gan starptautiskā līmenī, kā arī veicinot akadēmiskā personāla mobilitāti, piedaloties starptautiskos pasākumos Latvijā un ārvalstīs, publicējot pētījumu rezultātus izdevumos, kas pieejami starptautiskās datu bāzēs, tiks nodrošināta augstskolas atpazīstamība un akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšana. Personāls tiks mudināts līdzdarboties arī VeA izdevumu izveidē, kas nepieciešami, lai kļūtu par universitāti. Tiks izveidota starptautiskā zinātnes padome, kam paredzētas konsultatīvās un padomdevēju funkcijas. 4.3. Mūžizglītības nozīmes izglītībā nostiprināšana un piedāvājuma nodrošināšana. Esošās situācijas raksturojums Ventspils Augstskolas uzdevums informēt sabiedrību par iespējām celt savu kvalifikāciju visa mūža garumā, gan mācoties atbilstoši izveidotos neformālās vai tālākizglītības kursos, gan arī klausītāja statusā apgūstot savam darbam vai individuālajam studiju plānam nepieciešamos priekšmetus, atkārtoti neklausoties darbā apgūtās zināmās lietas, tādā veidā realizējot elastīgus studiju ceļus. Šobrīd Mūžizglītības centrs piedāvā vairākus kursus gan valodu apmācībā, gan arī vispārējā personības pilnveidē atbilstoši individuālajām vēlmēm. VeA Mūžizglītības centrs iesaistās studiju programmu C daļas kursu nodrošināšanā. Tālākizglītība un pārkvalifikācijas iespējas tiks nodrošinātas sadarbībā ar NVA. Uzdevumi mūžizglītības jomā 4.3.1. Neformālās izglītības, interešu izglītības, brīvās izvēles un profesionālās pilnveides studiju kursu, semināru un vasaras skolu organizēšana u.c. pilsētas, novada un valsts iedzīvotājiem personības un profesionālajai pilnveidei atbilstoši uzņēmumu un privātpersonu pieprasījumam. 4.3.2. Studiju kursa klausītāja reģistrēšanas sistēmas izstrāde, kredītpunktu uzskaite un kursu pielīdzināšana augstākās izglītības programmām mūža garumā. 4.3.3. Iepriekšiegūtās izglītības un pieredzes, prasmju un iemaņu atzīšana, atbilstoši vietējiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem. 4.3.4. Starptautisko valodas u.c. sertifikātu piedāvājums. 37
4.3.5. Esošo projektu īstenošana un uzlabošana, kā arī sadarbības paplašināšana pašvaldības, valsts un starptautiskā līmenī. 4.3.6. Kursu piedāvājuma dažādošana, piesaistot starptautiska līmeņa vieslektorus, kursu nodrošināšanai augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem un speciālistiem. 4.3.7. Sadarbība ar pašvaldību un vietējiem uzņēmumiem studentu un absolventu karjeras attīstības jomā. 4.3.8. Dažādu kursu, kas saistīti ar Ventspils Augstskolas piedāvātajām studiju programmām, piedāvājums vidusskolēniem ar mērķi palielināt to interesi pēc vidusskolas nākt studēt Ventspils Augstskolā. 4.3.9. VeA sadarbība ar VATP. 4.3.10. Sadarbība ar LLU, piedāvājot lauksaimniecības kursus Kurzemes reģiona lauksaimniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi līdz 2000 ha. Galvenie sasniedzamie indikatori Nr.p.k. Indikatori Indikatora vērtība 2014 2020 1. Mūžizglītībā un profesionālajā pilnveidē iesaistītās personas (gadā) 2. Piedāvāto mūžizglītības un profesionālās pilnveides kursu skaits gadā 222 400 27 30 3. Klausītāju sistēmas izveide nav 1 No šī gada septembra, VeA MIC sadarbībā ar LLU MIC, plāno uzsākt piedāvāt obligātos lauksaimniecības izglītības kursus lauksaimniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi līdz 2000 ha. VeA MIC plāno uzsākt plašāku sadarbību ar VATP, lai veicinātu uzņēmējdarbību Ventspils iedzīvotāju un studentu vidū. Turpmāk tiks attīstīti pedagoģiskās tālākizglītības moduļi sadarbībā ar RPIVA filiāli Ventspilī, to arvien ciešāk integrējot VeA darbā. 4.4. Sadarbība ar ieinteresētajām pusēm, nacionāla un reģionāla līmeņa sadarbības 38
stiprināšana. Esošās situācijas raksturojums Šis mērķis ietver Ventspils Augstskolas tā saucamo trešo misiju sadarbību ar visām ieinteresētajām pusēm, darbu reģiona vajadzību nodrošināšanā, sadarbība ar uzņēmējiem, organizācijām, iestādēm, kā arī citām augstskolām un zinātniskiem institūtiem Latvijā. Šis mērķis ietver arī zināšanu pārneses un tehnoloģiju ieviešanu sadarbībā ar uzņēmumiem. Ventspils Augstskola, valsts dibināta valsts augstākās izglītības iestāde, kas sākotnējos pastāvēšanas gados tika pilnībā finansēta no pašvaldības līdzekļiem, arī šobrīd aktīvi piedalās pilsētas un Kurzemes reģiona attīstības nodrošināšanā, tādējādi realizējot reģionālo aspektu un dodot ieguldījumu policentriskā Latvijas izaugsmē. Šajā darbā VeA tuvākais sadarbības partneris ir Ventspils pilsētas dome, ar kuru tiek saskaņoti būtiski VeA darbības jautājumi. Ventspils pilsētas dome sniedz arī būtisku finansiālu atbalstu (skat. 4.7. punktu). Nozīmīga Ventspils Augstskolai ir sadarbība ar Ventspils vispārējās vidējās izglītības iestādēm augstskolas studiju programmu popularizēšanā un talantīgāko skolēnu piesaistē. Sadarbībā ar Ventspils Izglītības pārvaldi Ventspils Augstskolas pasniedzēji un maģistrantūras studenti vadīja nodarbības elektronikā un programmēšanā skolēniem. VeA ir viens no VATP dibinātājiem. VeA telpās darbojas VATP struktūrvienības Ideju studija un Biznesa inkubators, kur studenti saņem jaunas zināšanas un konsultācijas biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības uzsākšanai. Ventspils Augstskola arī aktīvi sadarbojas ar daudziem Ventspils uzņēmumiem, piemēram, Bucher Municipal, Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils Siltums, Ventspils Elektronikas fabrika, EUROLCD, kuri piedāvā studentiem gan prakses, gan vēlāk darba vietas. VeA 2015.gadā parakstīja sadarbības līgumu ar Ventspils Tehnikumu, kas ietver gan pedagoģisko sadarbību starp mācību iestādēm un saikne stiprināšanu metodiskajā darbā, gan sadarbību prakses vietu nodrošināšanā, pedagoģiskā personāla izglītošanā un profesionālās orientācijas pasākumu organizēšanā. 2014. gadā VeA iestājās gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijā (LIKTA), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), un aktīvi iesaistījās šo organizāciju darbībā un aktivitātēs, kā arī Tehnoloģisko augstskolu konsorcijā. 39
VeA ir arī Vienotajā nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskā pamattīkla zinātniskās darbības nodrošināšanai vadības grupā un piedalās šī projekta nodrošināšanā. 2014./2015. gadā VeA sadarbojās arī ar Ventspils novada domi, kur, jo īpaši, jāuzsver VeA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studentu sniegums, veicot lietderības pētījumu par Popes brīvdabas estrādes rekonstrukciju. 2015.gadā tika noslēgts sadarbības līgums ar Ventspils novada domi, kas ietver sadarbību pētnieciskajā darbībā, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, zinātniski pētnieciskās darbības komercializāciju un prakses nodrošināšanu. 2014.gadā VeA parakstīja līgumu ar Latvijas Tehnisko koledžu par koledžas studentu studiju turpināšanu VeA Elektronikas jomā, kā arī ar Rīgas Aeronavigācijas institūtu. VeA līdzdarbojas arī Rektoru padomē, Latvijas Inovāciju un zinātnes padomē, kā arī sadarbojas ar Augstākās izglītības padomi. Uzdevumi sadarbības jomā 4.4.1. Uzņēmēju iesaiste studiju procesa uzlabošanā un nodrošināšanā, eksāmenu un darbu aizstāvēšanas komisijās, kā arī noslēguma darbu tēmu izstrādē. 4.4.2. Sadarbības līgumu ar uzņēmumiem parakstīšana. 4.4.3. Tikšanās ar uzņēmējiem organizēšana. 4.4.4. Tautsaimniecības attīstībai nozīmīgās nozarēs uzņēmējiem pētījumu veikšana. 4.4.5. Dalība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijā, Latvijas tehnoloģisko universitāšu un augstskolu konsorcijā. 4.4.6. Prakses vietu nodrošināšana studentiem. 4.4.7. VeA sadarbība ar slimnīcām, nodrošinot pētniecības projektus, kā arī specializācijas kursus datorzinātņu programmās, kas saistīti ar signālapstrādi. 4.4.8. Dalība Kurzemes reģiona, Ventspils pilsētas u.c. veidotajās komisijās un darba grupās. 4.4.9. VeA sadarbība ar VATP. 4.4.10. Pētījumu komercializācija, inovācijas. 4.4.11. Mērķsadarbības izveide ar citām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem Latvijā. 4.4.12. Izveidot darba devēju konsultatīvo padomi. 4.4.13. Izstrādāt plānu zināšanu un tehnoloģiju pārvaldības pilnveidei. Galvenie sasniedzamie indikatori 40
Nr.p.k. Indikatori (kumulatīvi) Indikatora vērtība 2014 2020 1. Darba devēju dalība gala pārbaudījumu komisijās 2. Līgumu skaits par prakses vietām ar reģiona uzņēmumiem 5 12 3 10 3. Patentu un licenču līgumu skaits 3 5 4. Darba devēju konsultatīvās padomes izveide VeA 5. Noslēgto mērķsadarbības līgumu skaits ar citām Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām 6. Plāns zināšanu un tehnoloģiju pārvaldības pilnveidei nav 1 6 11 nav 1 VeA turpinās aktīvu un ciešu sadarbību ar visām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā ar Ventspils pilsētas domi, Kurzemes plānošanas reģionu, uzņēmumiem, VATP. Lai nodrošinātu VeA attīstību un sadarbību ar VATP, ir plānots izveidot laboratoriju vismaz 1000 m 2 platībā (projekta mets ir ievietots 1. pielikumā). Nozīmīga vieta ir atvēlēta pētījumu komercializācijai, piemēram, kosmosa tehnoloģiju, un inovācijām. Paredzēts izstrādāt plānu zināšanu un tehnoloģiju pārvaldības pilnveidei. 4.5. Augstskolas darbības starptautiskās dimensijas stabilizēšana un paplašināšana visās darbības jomās. Esošās situācijas raksturojums Ventspils Augstskolas nākotnes vīzijas realizēšanai, lai nodrošinātu konkurētspēju starptautiskā līmenī, ārkārtīgi nozīmīgs uzdevums ir stiprināt un attīstīt VeA starptautisko dimensiju. Ar starptautisko dimensiju šīs stratēģijas izpratnē VeA saprot gan sadarbību ar ārvalstu augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, gan dalību starptautiskās organizācijās, gan kopīgu zinātnes projektu realizāciju, gan starptautisko studentu piesaisti. VeA atpazīstamība Baltijas, Eiropas un pasaules līmenī ir atkarīga no VeA starptautiskās sadarbības. Sākot no 2013.gada, Ventspils Augstskola aktīvi nodarbojas ar ārzemju 41
studentu piesaisti, piemēram, piedaloties starptautiskās izstādēs Indijā, Šrilankā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Gruzijā u.c. un tiekoties ar studentiem. Ārvalstu studentu dinamika VeA ir atspoguļota 3. tabulā. 3. tabula. Ārvalstu studentu skaita dinamika Gads 2013 2014 2015 (provizoriski) Pilna laika ārvalstu studentu skaits 3 21 40 2014./2015.gadā VeA ir noslēgusi 8 jaunus sadarbības līgumus ar ārvalstu universitātēm. Sadarbības līgumi ir noslēgti, piemēram, ar: Valensijas Politehniskā universitāte Tadžikistānas Nacionālā Universitāte Uzbekistānas Mirzo Uligbek Nacionālo Universitāte Kazahstānas Ekonomikas, Finanšu un Starptautiskās tirdzniecības Universitāte Kazahstānas Ablai Khan Starptautisko attiecību un Pasaules valodu Universitāte Vairākas universitātes Turcijā Starptautisko Balkānu Universitāte Maķedonijā Oulu Universitāte Somijā Gruzijas Starptautiskā Melnās Jūras universitāte Līgumi paredz sadarbību akadēmiskajā un zinātnes jomā, studentu un personāla apmaiņu un sadarbību, kopīgu semināru un konferenču rīkošanu. VeA ir noslēgti arī 69 ERASMUS+ sadarbības līgumi ar augstskolām 19 valstīs. VeA studenti un personāls izmanto ERASMUS sniegtās iespējas- pavadīt semestri studijās ārzemēs, prakses iespējas ārzemēs, pasniegt lekcijas partneruniversitātē vai uzņemt pasniedzējus un studentus no ārvalstu universitātēm VeA. 4. tabulā norādīts ārvalstu studentu skaits, kas studējuši vienu semestri vai pilnu mācību gadu VeA ERASMUS programmas ietvaros. 4. tabula. Ārvalstu studentu skaita dinamika Erasmus programmā Nr.p.k. Akadēmiskais gads EPF ITF TSF VSK KOPĀ Valstis 1. 2009./2010. 0 0 1-1 Francija 2. 2010./2011. 0 0 0-0 3. 2011./2012. 4 3 2 0 9 Turcija, Francija, Lietuva 4. 2012./2013. 10 6 3 0 19 Turcija, Grieķija, 42
5. 6. 2013./2014. 9 10 1 2 22 2014./2015. 4 6 0 2 12 Turcija, Vācija, Lietuva, Spānija, Francija Turcija, Spānija, Maķedonija 5. tabulā norādīts VeA studentu skaits, kas izvēlējušies studēt vienu semestri kādā no partneruniversitātēm. 5. tabula. VeA studentu skaita dinamika Erasmus programmā Nr.p.k. Akadēmiskais gads EPF TSF ITF elektronika KOPĀ 1. 2009./2010. 15 14 2 0 31 2. 2010./2011. 12 14 3 2 31 3. 2011./2012. 13 14 4 6 37 4. 2012./2013. 16 15 2 0 33 5. 2013./2014. 20 14 1 4 39 6. 2014./2015. 21 10 1 0 32 Studentu un pasniedzēju mobilitātes palīdz popularizēt VeA ārzemēs un piesaistīt potenciālos partnerus, kā arī sniedz vērtīgu pieredzi un paaugstina mācībspēku un studentu kvalifikāciju. Kopīgas studiju programmas ar ārvalstu augstskolām, kā arī kopīgi akadēmiskie un pētnieciskie projekti veicina ciešāku sadarbību jau ar esošajām sadarbības augstskolām, jaunu piesaisti, kā arī kvalificētu ārvalstu vieslektoru piesaisti. Starptautisko studentu piesaiste šobrīd VeA tiek nodrošināta par pašu līdzekļiem un arī par Ventspils pilsētas domes līdzekļiem (25 400 EUR, 2015.gadā), kas atbalsta VeA speciālistu dalību starptautiskajā izglītības tūrēs un izstādēs. Būtisks darbības virziens ir dalība potenciālo studentu eksaminācijā ārzemēs, lai novērstu nelegālās imigrācijas risku un uzņemtu kvalitatīvākos studentus. Atbalstu starptautisko studentu piesaistē sniedz VeA dalība Latvijas augstskolu eksportspējas biedrībā. Starptautisko studentu piesaisti apgrūtina birokrātiskās procedūras imigrācijas dienestā un tas, ka Akadēmiskā informācijas centrā ārvalstu diploma atzīšana, kas nepieciešama visiem studētgribētājiem no ārzemēm turpmāk būs maksas pakalpojums. Uzdevumi sadarbības jomā 4.5.1. Studiju programmu īstenošana svešvalodās. 4.5.2. Kopīgu studiju programmu izveide ar ārvalstu augstskolām. 4.5.3. Dalība starptautiskajās izglītības izstādēs un mārketings ārvalstīs ārzemju studentu piesaistei. 4.5.4. VeA akadēmiskā personāla iesaiste starptautiskajā apritē. 43
4.5.5. Starptautisku vasaras skolu organizēšana. 4.5.6. Dalība ERASMUS+ programmā. 4.5.7. Sadarbības izveide ar ārzemju augstskolām. Galvenie sasniedzamie indikatori Nr.p.k. Indikatori (kumulatīvi) 1. Kopējo studiju programmu skaits ar ārzemju augstskolām Indikatora vērtība 2014 2020 1 3 2. Studiju programmu skaits svešvalodās 1 10 3. Pilna laika ārvalstu studentu skaits 21 120 Ventspils Augstskola kā uz nepārtrauktu attīstību orientēta augstskola apzinās globalizētas pasaules konkurences prasības un nezaudējot savu spēcīgi attīstīto nacionālo pašapziņu, intensificēs darbu starptautiskajā dimensijā, gan izmantojot esošās iestrādnes tulkošanas, biznesa, kosmosa tehnoloģiju jomās, gan paplašinot darbības virzienus un veidus. Starptautisku vasaras skolu organizēšana ļaus Ventspils Augstskolai tālāk attīstīt starptautisko atpazīstamību, iepazīstinās vasaras skolas dalībniekus ar teicamo zinātnes infrastruktūru un sasniegumiem gan pētniecības, gan akadēmiskajā jomā. Studentu apmaiņas intensificēšana ERASMUS, u.c. mobilitātes programmu ietvaros iespējas studentiem turpināt uzkrātās zināšanas pielietot praksē gan Latvijas, gan ārvalstu, gan starptautiskos uzņēmumos šeit Latvijā un ārvalstīs, tādējādi ieguvēji būs gan studenti, gan augstskola, gan uzņēmumi. 4.6. Cilvēkresursu attīstība Ventspils Augstskolā. Esošās situācijas raksturojums Ventspils Augstskolas personāla attīstība no 2010.-2015. gadam ir sniegta 6. tabulā. 6. tabula. Akadēmiskais personāls Ventspils Augstskolā 2010.-2015.g. Nr.p.k. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015.* 1. Augstskolas personāls 112 157 111 129 132 156 2. t.sk. akadēmiskais personāls (ievēlētais) 74 99 65 67 70 97 44
3. profesori 5 5 5 5 6 5 4. asociētie profesori 5 7 5 7 6 7 5. docenti 7 8 6 4 6 14 6. lektori 34 45 25 22 21 21 7. asistenti 0 3 0 2 3 5 8. vadošie pētnieki un pētnieki 23 31 24 27 28 46 9. Personas ar zinātnisko grādu (ievēlētie) 28 24 27 37 41 42 10. Viesdocētāji un viespētnieki 13 11 17 21 18 20 11. t.sk. ārvalstu viesdocētāji 0 0 2 1 9 5 12. administratīvais personāls (rektors, prorektori, dekāni, inženierzinātņu nodaļas vadītājs) 8 8 8 8 8 8 13. Vispārējais personāls 38 50 46 54 54 59 * situācija 2015. gada 1. oktobrī. Zinātniskās darbības likuma un citu normatīvo aktu izpratnē tiek veikta uzskaite ievēlētajam akadēmiskajam personālam, kas tomēr pilnībā neatspoguļo patieso ainu, jo daļa pētnieku un vadošo pētnieki, kā arī tehniskie speciālisti veic pētījumus un nodrošina specifiski tehniski dažādu projektu realizāciju bez ievēlēšanas akadēmiskajos amatos. Vispārējais personāls iekļauj VeA administrāciju, tehnisko un IZI VSRC tehnisko personālu. Ventspils Augstskolā 2014./2015.gadā strādā 70 akadēmiskā personāla pārstāvji. Lai gan personas ar doktora zinātnisko grādu veido 58% no ievēlētā akadēmiskā personāla, universitātes statusa sasniegšanai nepieciešams palielināt personāla ar zinātnisko grādu īpatsvaru akadēmiskā personāla vidū līdz 65%. Īpašs uzdevums gan valstī kopumā, gan arī katrā augstskolā ir jauno zinātnieku piesaiste (5 gadu pēc doktora grāda iegūšanas). Neatsveramu ieguldījumu šajā jomā sniedz Ventspils pašvaldības mērķstipendijas studijām doktorantūrā un promocijas darba izstrādei. Ar pašvaldības atbalstu laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam Dr. zinātnisko grādu ieguvuši 3 Ventspils Augstskolas darbinieki, vēl 2 promocijas darbi ir iesniegti promocijas padomēs. Svarīgi ir panākt, ka jaunie zinātnieki turpina darbu Latvijā un neplāno emigrēt uz ārvalstu zinātniskajām institūcijām. Arī šajā jomā, ņemot vērā rezultatīvos rādītājus, Ventspils pašvaldības finansējums ir būtisks 45
atbalsts jaunajiem zinātniekiem. 2 VeA darbinieki ieguvuši doktora zinātnisko grādu 2014. gadā. Bez ievēlētā akadēmiskā personāla, uz līguma pamata augstskolā 2014. gadā strādā 18 docētāji, kuriem Ventspils Augstskola nav ievēlēšanas vieta, kā arī viespētnieki, zinātniskie asistenti un speciālisti, kas veic darbu pētniecības un attīstības projektu ietvaros. Ņemot vērā situācijas, kad projektu finansējums ir vienīgais alternatīvais finansējuma avots valsts budžetam un pašvaldības finansējumam, būtiska augstskolas tālākai attīstība ir ne tikai ievēlētā akadēmiskā personāla piesaiste, bet arī specifisku speciālistu piesaiste zinātnes projektu realizācijai. Augstskolā pamatdarbā ir 62 vispārējā personāla pārstāvji, kas iekļauj administrāciju un zinātnes tehnisko un apkalpojošo personālu. Šo darbinieku funkcijas ietver arī visu 19 augstskolas zinātnisko projektu administratīvo nodrošināšanu (personāldaļa, iepirkumi, grāmatvedība, ekonomists, atskaites). Būtiska loma kvalificēta gan akadēmiskā, gan administratīvā personāla piesaistei ir nodrošinājums ar dzīvojamo platību Ventspilī, kā arī atbalsts administratīvā personāla atalgojumam. Ventspils pilsētas dome piešķir dienesta dzīvokļus Ventspilī, kā arī piešķir remontam nepieciešamos līdzekļus. Latvijā ir novērojama akadēmiskā personāla novecošanās tendence, kas skar lielāko daļu Latvijas augstskolu. 7. tabulā atspoguļota Ventspils Augstskolas akadēmiskā personāla vecuma struktūra laika posmā no 2010.-2015. gadam. 7. tabula. Akadēmiskā personāla vecuma struktūra Ventspils Augstskolā 2010.-2015.g. Nr. p,k. Akadēmiskā personāla vecuma struktūra 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015.* 1. līdz 25 gadiem 1 9 0 0 0 0 2. no 25 līdz 34 gadiem 20 27 17 14 12 13 3. no 35 līdz 44 gadiem 13 20 13 14 13 15 4. no 45 līdz 54 gadiem 10 16 9 11 11 9 5. no 55 līdz 64 gadiem 24 21 21 21 22 21 6. no 65 gadiem 6 6 5 7 8 10 *situācija 2015.g. 1. oktobrī. 46
6. attēls. Vēlētā akadēmiskā personāla vecuma struktūra VeA 6. attēlā redzams, ka akadēmiskā personāla novecošanās problēma pastāv arī Ventspils Augstskolā. Nemainīgi 6 gadu garumā lielākā akadēmiskā personāla grupa ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem, savukārt, pieaug akadēmiskā personāla skaits vecumā no 35 līdz 44 gadiem un nedaudz samazinās vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Uzdevumi cilvēkresursu jomā 4.6.1. Akadēmiskā personāla skaita ar doktora grādu īpatsvara palielināšana. 4.6.2. Augsta līmeņa pētnieku piesaiste, tai skaitā radioastronomijas virziena tālāka attīstība un starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana. 4.6.3. Doktorantu un jauno zinātnieku piesaiste VeA realizējamajos zinātniskajos pētījumos. 4.6.4. Zinātniskā personāla ar doktora zinātnisko grādu skaita palielināšana. 4.6.5. Ārzemju viesdocētāju piesaiste studiju programmu realizācijā. 4.6.6. Akadēmiskā un administratīvā personāla kvalifikācijas celšana. Galvenie sasniedzamie indikatori 47
Nr.p.k. Indikatori Indikatora vērtība 2014 2020 1. Akadēmiskā personāla skaita ar doktora grādu īpatsvars kopējā akad. personāla skaitā 58% 65% 2. Zinātniskā personāla skaits 59 80 3. Zinātnisko darbinieku ar doktora zinātnisko grādu skaits 4. Piesaistīto radioastronomijas augstas klases ārzemju speciālistu skaits 41 50 0 5 5. Jauno zinātnieku skaits 5 15 6. Ārvalstu vieslektoru skaits no vēlētā akadēmiskā personāla skaita (9-2014.) 11% >15% Lai nodrošinātu VeA kā zinātniskās institūcijas attīstību līdz 2020. gadam, piedāvājam palielināt akadēmiskā personāla skaitu ar doktora grādu un zinātnieku skaitu. Lai risinātu problēmu ar akadēmiskā personāla novecošanos, ir nepieciešams izveidot doktorantūras programmu Informācijas tehnoloģiju fakultātē, lai attiecīgo maģistru programmu absolventiem, kuri vēlas savu nākotnes karjeru saistīt ar zinātni un pētniecību un akadēmisko darbu, būtu iespējams turpināt studijas doktorantūrā. Līdzīgi jāraugās, lai biznesa vadības un valodniecības doktorantūras absolventi tiktu nodrošināti ar interesantu pētniecības un akadēmiskā darba piedāvājumu Ventspils Augstskolā. Nepieciešams arī novērst institucionālo sadrumstalotību, samazinot struktūrvienību skaitu. Lai palielinātu VeA kā zinātniskās institūcijas kapacitāti, kritisko masu, palielinot zinātnieku skaitu, kā arī, lai maksimāli izmantotu tās potenciālu un unikālo infrastruktūru, 2015. gadā notiek reformas un resursu koncentrācija, pievienojot Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) institūtus: Biznesa institūtu un Datortehnoloģiju institūtu. Biznesa institūts tiek pievienots UIRAC. Aktivitātes ietvaros tiks samazināts VeA struktūrvienību skaits, atsakoties no katedrām, kopumā palielinot darba vietu skaitu par 20. 4.7. VeA kapacitātes stiprināšana un finansiālās efektivitātes nodrošināšana. Esošās situācijas raksturojums 48
Vispārējo VeA vadību nodrošina rektors. Studiju procesa koordināciju veic mācību prorektors, pētnieciskā darba koordināciju zinātņu prorektors un saimnieciski finansiālās darbības koordinēšanu un uzraudzību nodrošina prorektors finanšu un administratīvajos jautājumos. VeA personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras, ir VeA Senāts. Augstākā VeA vadības un pārstāvības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir VeA Satversmes sapulce. VeA Padomnieku Konvents veic padomdevēja funkcijas augstskolai nozīmīgajos stratēģiskajos un ilgtermiņa attīstības jautājumos. Ventspils Augstskolas valdījumā atrodas 5 tās korpusi, kas iekļauj studiju un pētniecības darba auditorijas, laboratorijas, studentu dienesta viesnīcu, darba kabinetus un biznesa inkubatora telpas 10435.4 m 2 platībā Ventspilī, Inženieru ielā 101 un 101a, kā arī 2 radioteleskopu antenas (RT32, RT16) un pētniecības centru Kristāls ar kopējo platību 1406.7m 2 Ventspils rajona Irbenē, Viraki teritorijā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu VeA, ar valsts, ES struktūrfondu un Ventspils pilsētas domes finanšu atbalstu tika veikti šādi darbi: Modernizēts un pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ēku komplekss Inženieru ielā 101, 101a. Rekonstruēti VeA pieci savstarpēji saistīti korpusi un tiem piegulošā teritorija ar telpu kopējo platību 20 680,5 m², kurās izvietotas studiju un zinātniskās darbības telpas, t.sk. laboratorijas, administratīvi saimnieciskās telpas, rekreatīvās un koplietošanas telpas, bibliotēka, Biznesa inkubatora telpas, studentu dienesta viesnīca. 8. tabulā ir atspoguļota VeA infrastruktūra. 8. tabula. Ventspils Augstskolas infrastruktūra Nr.p.k. Telpu grupa Telpu platība (m 2 ) uz 01.07.2015. 1. Studiju un zinātniskās darbības telpas 4 006,0 2. Administratīvi saimnieciskās telpas 892,8 49
3. Rekreatīvās un koplietošanas telpas 4 120,1 4. Bibliotēka 594,8 5. Biznesa inkubatora telpas 715,0 6. Studentu dienesta viesnīca 10 351,8 Kopā 20 680,5 Šīs telpu platības ir pietiekošas esošo studiju virzienu realizēšanai, bet ne studiju virzienu attīstīšanai un zinātnisko darbību aktivizēšanai. Lai uzturētu telpas atbilstošā līmenī, ir jāveic kārtējie telpu remonti. Liela priekšrocība ir VeA dienesta viesnīcu esamība vienotā kompleksā. VeA ir noslēgts līgums ar pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi par dienesta viesnīcu apsaimniekošanu. Šobrīd Ventspils Augstskolā studentu dienesta viesnīcā kopā ir 598 gultas vietas, no kurām 13 atrodas t.s. paaugstināta komforta līmeņa numuros, kuros izmanto Ventspils Augstskolas darbinieku un pieaicināto vieslektoru izmitināšanai. Šāds gultasvietu skaits nodrošina ar vietām studentu dienesta viesnīcā 69,5 % no kopējā studentu skaita. 2014./2015. mācību gadā dienesta viesnīcas vidējais noslogojums bija 74 %, kas liecina, ka gultas vietu skaits ir pietiekošs esošo studentu izmitināšanai. Lai realizētu studiju un zinātniski pētniecisko darbību Ventspils Augstskolā, papildus telpām ir nepieciešams arī materiāli-tehniskais nodrošinājums. Izveidotas un modernizētas tālāk minētās laboratorijas: 1. Telekomunikāciju, datortīklu, datorsistēmu laboratorija; 2. Pārraides tehnoloģiju laboratorija; 3. Optikas un optoelektronikas laboratorija; 4. Signālu apstrādes laboratorija; 5. Digitālās elektronikas laboratorija; 6. Elektronisko mērījumu laboratorija; 7. Radiotehnisko sistēmu laboratorija; 8. Fizikas laboratorija; 9. Prototipēšanas laboratorija; 10. CAM laboratorija; 11. Multimediju laboratorija; 50
12. Mehatronisko sistēmu laboratorija; 13. Robotikas un sensoru laboratorija; 14. Satelīttehnoloģiju laboratorija; 15. Atvērtā koda laboratorija; 16. Informācijas pārraides tehnoloģiju laboratorija; 17. Satelītu zemes stacija. VeA darbojas 5 datorklases, kuru aprīkojums ir novecojis. Sakarā ar to, ka datortehnikas, elektronikas iekārtu kalpošanas ilgums ir vidēji no pieciem līdz septiņiem gadiem, ir nepieciešams regulāri atjaunot tehniku. Morāli ir novecojis arī auditoriju iekārtojums, kas būtu jāatjauno. Finanses Ventspils Augstskolas finansējumu veido 1) valsts budžets; 2) pašvaldības finansējums; 3) pašu ieņēmumi; 4) ieņēmumi, īstenojot projektus. Valsts budžeta dotāciju piešķir IZM - studiju vietu finansēšanai (63% apmērā no aprēķinātā) un zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai. Pašu ieņēmumus veido ieņēmumi no studiju maksas un telpu īres, kā arī saimnieciskās darbības. 2014.gadā VeA kopējā budžeta izpilde EUR 9 831 403, t.sk. ziedojumi EUR 6809. Naudas līdzekļu atlikums uz 31.12.2014. bija EUR 3 865 861. No valsts budžeta ir piešķirta dotācija EUR 1 288 310 apmērā, t.sk. EUR dotācija studiju procesa nodrošināšanai EUR 1 091 692 un EUR 196 618 zinātnes bāzes finansējumam, kā arī papildu valsts budžeta dotācija EUR 988 000 VSRC Irbenes radioteleskopu kompleksa renovācijai. No Ventspils pilsētas pašvaldības VeA saņemts finansējums EUR 1 079 645 apmērā. Pašu ieņēmumi 2014.gadā veido EUR 1 072 644, savukārt, finansējums, kas tika piesaistīts dažādiem projektiem ir EUR 6 468 639. VeA finansējuma sadalījums pa finanšu avotiem 2012.-2014. gadā ir atspoguļots 7. attēlā. Arī projektu finansējuma sadaļā ir pašvaldības ieguldījums priekšfinansējuma piešķīrumā. Ar zilo krāsu iekrāsota tiešā pašvaldības dotācija. Projekta finansējuma pieaugums 2014.gadā skaidrojams ar IKSA CENTRA projekta finansējuma izlietojumu tieši šajā gadā. Tik lieks projektu, sevišķi infrastruktūras projektu apjoms, ir arī risks finanšu stabilitātei. Kopumā IKSA-CENTRA finansējums 2012. gadā sastādīja 556 360,94 EUR, 2013. gadā 769 332,53 EUR, bet 2014. gadā 4 614 542,92 EUR. 51
7.attēls. VeA finansējuma sadalījums pa finanšu avotiem 2012.-2014. gadā. Pašvaldības finansējums 2015.gadā paredzēts šādā apjomā: augsti profesionāla VeA personāla nodrošinājumam 540,9 tūkst. EUR; atbalsts stipendiju veidā VeA darbiniekiem doktora grāda iegūšanai 47,8 tūkst. EUR, mācību līdzekļu un zinātnisku monogrāfiju izdošanai 7,1 tūkst.eur; mārketinga pasākumiem jaunu studentu piesaistei studijām 63,2 tūkst.eur; ES fondu un citu projektu realizācijai (6 projekti) kopumā 818,3 tūkst.eur; Citi izdevumi (remonti u.c.) 85,2 tūkst.eur. Uzdevumi administratīvās kapacitātes un finanšu jomā 4.7.1. Resursu vadības sistēmas ieviešana. 4.7.2. Lietvedības sistēmas elektronizēšana. 4.7.3. Budžeta ienākumu palielināšana. 4.7.4. Institucionālās infrastruktūras attīstība. 4.7.5. Rezultātu uzskaites sistēmas ieviešana. Galvenie sasniedzamie indikatori Nr.p.k. Indikatora vērtība Indikatori 2014 2020 1. Resursu un grāmatvedības programmas Ieviests 1 ieviešana (full cost modelis) daļēji 2. Motivējošas atalgojuma sistēmas izveide Daļēji 1 3. Elektroniskā lietvedības sistēma nav 1 4. Rezultātu uzskaites sistēma Daļēji 1 5. Atjaunotas un jaunas datorklases nav 3 52