EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.11.2018. COM(2018) 787 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par jaunākajām norisēm saistībā ar euro monētām LV LV
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par jaunākajām norisēm saistībā ar euro monētām 1. IEDAĻA. IEVADS Euro kā vienotas Eiropas valūtas ieviešana bija ievērojams solis pretī Eiropas integrācijai. Euro skaidra nauda ir galvenais maksāšanas līdzeklis, un euro monētām ir svarīga nozīme. Iedzīvotāji un mazumtirgotāji monētas izmanto ikdienas darījumos maksājumu veikšanai vai atlikuma izdošanai. Lai gan euro monētas emitē valsts, standartus to denominācijām un tehniskajiem parametriem nosaka Padome 1. Kopš euro banknošu un monētu ieviešanas 2002. gada 1. janvārī eurozonas valstis ir kopā emitējušas gandrīz 127 miljardus euro monētu par aptuveno kopējo vērtību 28 miljardi EUR. Euro monētas, kam ir astoņas nominālvērtības no viena euro centa līdz diviem euro 2, kopš tā laika ir saglabājušās nemainīgas. Divu mazāko nominālvērtību (viena euro centa un divu euro centu) lietderība ir tikusi apspriesta jau kopš to ieviešanas. Galvenie aspekti šajās debatēs ir šādu monētu izgatavošanas un apstrādes augstās izmaksas salīdzinājumā ar to nominālvērtību, to augstais zuduma rādītājs un šo mazo denomināciju pirktspējas samazināšanās, ko novēro vairāk nekā 16 gadus pēc euro banknošu un monētu ieviešanas 3. Komisija, sagatavojot 2013. gada paziņojumu 4, veica ietekmes novērtējumu 5 par viena un divu euro centu monētu emisiju. Minētais ietekmes novērtējums tika sniegts kā paziņojumam pievienots dienestu darba dokuments 6. Tajā tika piedāvāti četri iespējamie risinājumi no nosacījumu nemainīšanas līdz monētu izņemšanai no apgrozības un noteikumu par noapaļošanu ieviešanai 7. Turpmākajās diskusijās 1 2 3 4 5 6 7 Līguma par Eiropas Savienības darbību 128. panta 2. punkts. Padomes Regulas (ES) Nr. 729/2014 1. pants un 1. pielikums (OV L 194, 2.7.2014., 1. lpp.). No 2002. gada janvāra līdz 2018. gada sākumam patēriņa cenas pieauga par 28 %, kā to liecina kopējais saskaņotais patēriņa cenu indekss (avots: Eurostat). Patēriņa prece, kuras cena 2002. gadā bija 0,78 EUR, šodien maksā 1 EUR; patēriņa preci, ko 2002. gadā pārdeva par 1 EUR, 2018. gadā pārdod par 1,28 EUR. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: Jautājumi saistībā ar viena un divu euro centu monētu turpmāku emisiju COM(2013)281 final (https://eur-lex.europa.eu/legalcontent/lv/txt/?uri=celex%3a52013dc0281). Regulas (ES) Nr. 651/2012 par euro monētu emisiju (OV L 201, 27.7.2012., 135. lpp.) 2. pantā Komisijai tiek pieprasīts novērtēt viena un divu euro centu monētu turpmāku emisiju, veicot ietekmes novērtējumu, kurā jo īpaši jāiekļauj izmaksu un ieguvumu analīze un kurā minēto monētu faktiskās ražošanas izmaksas salīdzina ar šo monētu vērtību un sniegto labumu. SWD/2013/0175 final (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/txt/?uri=celex:52013sc0175). Četri piedāvātie risinājumi: 1) status quo risinājums : emisijas turpināšana, ievērojot pašreizējos emisijas nosacījumus un nemainot juridisko vai materiālo kontekstu; 2) risinājums, balstoties uz emisiju par samazinātām izmaksām : emisija par samazinātām izmaksām, mainot monētas materiālu sastāvu vai palielinot monētu izgatavošanas efektivitāti, vai apvienojot abas iespējas; 3) ātras izņemšanas risinājums : viena un divu euro centu monētu atcelšana un izņemšana no apgrozības īsā laikposmā un noteikumu par noapaļošanu ieviešana; 4) pakāpeniskas izņemšanas risinājums : viena un divu euro centu monētu emisijas pārtraukšana un noteikumu par noapaļošanu ieviešana. Lai arī saskaņā ar šo risinājumu monētas arī vairs netiktu emitētas un tiktu piemēroti noteikumi par noapaļošanu, esošās monētas joprojām būtu likumīgs 1
vairums dalībvalstu atbalstīja risinājumu, kur tiek turpināta viena un divu euro centu monētu emisija un vienlaicīgi tiek pētīti iespējamie veidi, kā samazināt ražošanas izmaksas, nemainot monētu izskatu un parametrus. Šis jaunais ziņojums ir saskaņā ar 7. apsvērumu Regulā (ES) Nr. 651/2012 par euro monētu emisiju, kurš paredz: Pašlaik izstrādāto euro monētu un euro banknošu dažādu denomināciju lietojums būtu regulāri un rūpīgi jāpārbauda kompetentajām iestādēm, ņemot vērā kritēriju par izmaksām un pieņemamību sabiedrībai. Tajā ir arī atjaunināti 2013. gada paziņojumā ietvertie atzinumi. Ziņojuma 2. iedaļā ir sniegts pārskats 8 par viena un divu euro centu monētu izmantošanu un to uztveres attīstību 9. Tajā turpmākai apspriešanai piedāvāti arī iespējamie politikas risinājumi 10. Nesen ir notikušas plašas konsultācijas ar ieinteresētajām personām par jautājumiem saistībā ar šīm monētām, kā paziņots ceļvedī, no kura izriet šis ziņojums 11. Ieinteresētās personas, ar kurām notika konsultācijas, un šo konsultāciju rezultāti ir aprakstīti šā ziņojuma pielikuma I daļā. Šajā ziņojumā piedāvātie politikas risinājumi šīm monētām ir iegūti minētajās konsultācijās. Ziņojuma 3. iedaļā aplūkoti jaunākie notikumi saistībā ar monētu pretviltošanas elementiem. Ir ļoti svarīgi, ka iedzīvotāji un mazumtirgotāji uzticas visu nominālvērtību euro monētām, ja tās tiek saglabātas kā efektīvs un pievilcīgs maksāšanas līdzeklis. Kopējais apgrozībā konstatēto un ziņoto viltoto euro monētu (50 euro centu, viena euro un divu euro) skaits vienmēr ir bijis salīdzinoši nemainīgs 12. Lai arī monētu ražošanas tehnoloģija monētu drošuma uzlabošanai ir progresējusi un automātiskā monētu autentiskuma noteikšana ir rūpīgi iedibināta kā viena no viltojumu atpazīšanas metodēm 13, kvalitāte ir uzlabojusies arī atsevišķiem viltojumiem. Ziņojuma 4. iedaļas nobeigumā izklāstīti ieteikumi, kas izriet no šā ziņojuma galvenajiem konstatējumiem. 8 9 10 11 12 13 maksāšanas līdzeklis. Viena un divu euro centu monētu izmantošana turpinātos, bet tikai maksājumos ar noapaļotu galīgo summu. Tā kā jaunas monētas neemitētu, būtu sagaidāma šo monētu pakāpeniska izzušana no apgrozības, ņemot vērā augsto zuduma rādītāju un faktu, ka tās nav ērts maksāšanas līdzeklis. Regulas (ES) Nr. 651/2012 par euro monētu emisiju 7. apsvērumā minētās regulārās pārbaudes ietvaros (OV L 201, 27.7.2012., 135. lpp.). Sk. pielikuma 2. daļu. Attiecībā uz 2013. gada paziņojumu veiktajā analīzē un notikušajās diskusijās politikas risinājumu kontekstā netika atrasti pierādījumi, kas liecinātu par atšķirībām starp viena euro centa un divu euro centu monētām. Nav gūti empīriski pierādījumi un nav arī ekonomisku vai sociālu apsvērumu, kas norādītu uz šādu diferenciāciju. https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/initiatives/ares-2017-3071370_en Apgrozībā ik gadu konstatē vidēji ap 150 000 viltojumu, un vairums no tiem ir viltotas divu euro monētas. Kredītiestādēm un specializētām skaidrās naudas apstrādes iestādēm ir pienākums autentificēt euro monētas, izmantojot sertificētas monētu apstrādes iekārtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1210/2010 (OV L 339, 22.12.2010., 1. lpp.). Nederīgas monētas (piemēram, bojātas monētas) ir jāizņem no apgrozības. Dalībvalstīm arī jāpārliecinās, ka viltojumi tiek konstatēti un nodoti tiesībaizsardzības iestādēm; sk. grozīto Regulu (ES) Nr. 1338/2001, OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp. 2
2. IEDAĻA. VIENA UN DIVU EURO CENTU MONĒTAS: NORISES UN DEBATES PĒC KOMISIJAS 2013. GADA PAZIŅOJUMA 2.1. Viena un divu euro centu monētu izmantošana maksājumos Viena un divu euro centu monētas ir nepieciešamas, lai pirktu preces vai pakalpojumus, kuru kopējā izmaksu summa nebeidzas ar nulli vai pieciem euro centiem (t. i., viena pirkuma cena vai visu pirkumu summa nav apaļš skaitlis) un kur tiek sagaidīts maksājums skaidrā naudā vai arī skaidra nauda ir galvenais maksāšanas līdzeklis. Principā tie ir salīdzinoši nelieli pārtikas un saimniecības preču pirkumi 14 lielveikalos, maiznīcās un pie nelieliem mazumtirgotājiem un nefasētas preces, ko pērk uz svara, tilpuma utt. iknedēļas tirgos, gaļas veikalā vai degvielas uzpildes stacijās. Izdevumi lielveikalos un mazajos veikalos joprojām veido lielu daļu no patērētāju iztikas budžeta. Tomēr vairums patēriņa preču vairs neatbilst šai kategorijai, jo cena par vienu vienību parasti ir augstāka un tādēļ arī noapaļota 15 un/vai maksājumi tiek veikti bezskaidrā naudā. Ja maksājumos ar skaidru naudu izmanto viena un divu euro centu monētas, šīs monētas parasti izmanto atlikuma izdošanai (vienvirziena izmantošana). Patērētāji parasti saņem viena un divu euro centu monētas vairāk nekā tās tērē. 2.2. Izmaiņas viena un divu euro centu monētu emisijā Viena un divu euro centu monētu emisija kopš 2002. gada nepārtraukti ir palielinājusies, un to emisijas rādītājs pieaug ātrāk nekā citu nominālvērtību euro monētām. Saskaņā ar statistikas datiem katram eurozonas iedzīvotājam tagad pieder 181 šādas monētas, bet Komisijas 2013. gada paziņojuma sagatavošanas laikā katram iedzīvotājam piederēja 145 monētas. Šobrīd gandrīz puse no visām emitētajām euro monētām ir viena un divu euro centu monētas. Gads Visas euro monētas (miljardi) Visas viena un divu euro centu monētas (miljardi) Viena un divu euro centu monētu procentuālā daļa (no visām eurozonā emitētajām monētām) 2002. gada decembris 40 14 35 % 2004. gada beigas 54 21 39 % 2007. gada beigas 73 31 42 % 2012. gada beigas 102 47 46 % 2017. gada beigas 126 61 48 % (Avots: Eiropas Centrālā banka; visi skaitļi ir noapaļoti.) No visām denominācijām viena un divu euro centu monētām ir viszemākais atgriešanās valstu centrālajās bankās rādītājs. Vienvirziena izmantošana, zemais atgriešanās valstu centrālajās bankās rādītājs un nemainīgais viena un divu euro centu monētu emisijas pieaugums apstiprina pieņēmumu, ka šo nominālvērtību monētu apgrozība starp ekonomikas dalībniekiem nav efektīva, un tās parasti tiek uzkrātas vai pazaudētas. 14 15 Skaidras naudas darījuma vidējā vērtība eurozonā tagad ir 12,38 EUR, taču maksāšanas paradumi dalībvalstīs mēdz atšķirties; sk. ECB Īpašo dokumentu, sērija Nr. 201, 2017. gada novembris: Skaidras naudas izmantošana eurozonas mājsaimniecībās (The use of cash by households in the euro area), 20. lpp. Pie šādām precēm pieder apģērbs, apavi, elektroierīces, aprīkojums un mēbeles. Patēriņš ārpus mājām (piemēram, dzērieni, uzkodas, drukātie plašsaziņas līdzekļi, biļetes vai restorānu apmeklējumi) aizvien biežāk notiek par noapaļotām cenām. 3
2.3. Vienvirziena izmantošanas un viena un divu euro centu monētu lielās emisijas izmaksas Euro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis 16, un sabiedrības nodrošināšana ar likumīgu maksāšanas līdzekli rada izmaksas. Viena centa un divu euro centu monētu izmaksas ir saistītas ar sagatavju ražošanu, kalšanu, emisiju, apstrādi un apgrozību vai šo monētu atkārtotu laišanu apgrozībā. Pazaudētās monētas rada arī ar vidi saistītas izmaksas 17. Tā kā šo monētu atkārtotai laišanai apgrozībā nav iedarbīga stimula, tiek emitētas aizvien vairāk viena un divu euro centu monētas, tādējādi turpinot palielināt kopējās izmaksas. Principā emisijas peļņa no viena euro centa monētu emisijas ir negatīva, jo iegādes izmaksas vien jau pārsniedz monētas nominālvērtību 18. Fiskālajā ziņā šīs nominālvērtības monētu emisija dalībvalstīm rada zaudējumus. 2017. gadā apspriežoties ar ieinteresētajām personām 19, vairums eurozonas valstu ziņoja, ka divu euro centu monētu iegādes izmaksas joprojām ir zemākas par to nominālvērtību. 2.4. Dalībvalstu reakcija uz izmaksu palielināšanos un viena un divu euro centu monētu emisiju Dalībvalstu risinājumi izmaksām un pieprasījumam ir dažādi. Viena iespēja ir noapaļot uz augšu vai leju līdz tuvākajiem pieciem euro centiem, veicot skaidras naudas maksājumu. Pirkumu galīgo summu, kas beidzas ar vienu, diviem, sešiem vai septiņiem euro centiem, noapaļo uz leju, bet summu, kas beidzas ar trīs, četriem, astoņiem vai deviņiem euro centiem, noapaļo uz augšu. Piemēram, par pirkuma galīgo summu 3,58 EUR vai 3,62 EUR apmērā ir skaidrā naudā jāmaksā 3,60 EUR, bet par summām 3,63 EUR vai 3,67 EUR skaidrā naudā ir jāmaksā 3,65 EUR. Šāda noapaļošana nozīmē, ka ar galīgo noapaļošanu tiek zaudēti vai iegūti ne vairāk kā divi euro centi, taču ieguvumi un zaudējumi izlīdzināsies laika gaitā. Tādējādi tiek efektīvi samazināta viena un divu euro centu monētu izmantošana. Arvien vairāk valstu īsteno šādu pieeju Somijā kopš 2002. gada ir obligāti jānoapaļo galīgā pirkuma summa līdz tuvākajiem pieciem euro centiem, veicot skaidras naudas maksājumus; 2004. gadā noapaļošana kļuva par standarta praksi Nīderlandē; 2014. gadā Beļģija ieviesa likumu par brīvprātīgu noapaļošanu, bet 2015. gadā šādu likumu ieviesa arī Īrija; 2017. gadā Itālijā tika izdots likums, ar ko noapaļošanu padarīja obligātu un apturēja viena euro centa un divu euro centu monētu kalšanu. Tomēr noapaļošana nav vēl kļuvusi par pastāvīgu praksi ne Beļģijā, ne Itālijā. Dažas dalībvalstis ir apmainījušas dažādu nominālvērtību euro centu monētas pret viena euro centa monētām no citu ES valstu monētu krājumiem, lai mazinātu šīs nominālvērtības monētu ražošanas vai iepirkuma izmaksas. 16 17 18 19 Regulas (EK) 974/98 par euro ieviešanu 11. pants, OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp. Viena un divu euro centu monētas ir izgatavotas no tērauda ar vara pārklājumu. Pazaudētās monētas parasti nokļūst uz valsts zemes, mājsaimniecības atkritumos vai sadedzināšanas iekārtās. 2017. gada apsekojumā tikai trīs dalībvalstis (no deviņām, kas sniedza atbildes) ziņoja, ka viena centa monētu iegādes izmaksas ir kļuvušas zemākas par to nominālvērtību. Par divu euro centu monētām sešas no deviņām dalībvalstīm apliecināja iegādes izmaksu samazināšanos zem to nominālvērtības. Skatīt pielikuma 1. daļas C.1. nodaļu. 4
2.5. Mazumtirgotāju reakcija uz viena un divu euro centu monētu izmaksām Mazumtirgotājiem (arī lielveikaliem) ir dabiski jāpielāgojas patērētāju maksāšanas paradumiem un prioritātēm. Mazumtirgotājiem ir izšķiroša nozīme, jo tie ir galvenie dalībnieki, kas uzsāk vienvirziena izmantošanu, atlikumā izdodot viena un divu euro centu monētas. Šī parādība ir sagaidāma tik ilgi, kamēr netiks ieviesta noapaļošana un šo nominālvērtību monētu izmantošanas izmaksas joprojām uzņemsies patērētāji. Dažos gadījumos jaunu viena un divu euro centu monētu iepirkšana no komercbankas ar valsts centrālās bankas starpniecību mazumtirgotājiem var izmaksāt mazāk nekā monētu laišana apgrozībā no specializētām skaidras naudas apstrādes iestādēm, jo otrais risinājums paredz augstākas apstrādes izmaksas. Pat tad, ja komercbankas nosaka maksājumu par jaunu viena un divu euro centu monētu izsniegšanu, mazumtirgotāji bieži vien par jaunām monētām maksā mazāk nekā tad, ja viņiem nāktos maksāt, pasūtot monētas specializētā skaidras naudas apstrādes iestādē 20. Tā rezultātā tiek emitētas jaunas monētas, bet monētu krājumi turpina palielināties specializētu skaidras naudas apstrādes iestāžu līmenī. 2.6. Sabiedrības viedoklis par viena un divu euro centu monētām Kopš 2014. gada Komisija ir rīkojusi ikgadējas sabiedriskās domas aptaujas par minētajām monētām 21. Lielais vairākums eurozonas iedzīvotāju atbalsta šādas nominālvērtības monētu atcelšanu, ko apliecina tālāk norādītās atbildes uz apsekojuma jautājumu. Gadu gaitā šajā ievērojamajā vairākumā nav notikušas vērā ņemamas izmaiņas. "Vai atbalstāt viena un divu euro centu monētu atcelšanu eurozonā un obligātās noapaļošanas uz augšu vai leju piemērošanu pirkuma galīgajai summai mazajos veikalos un lielveikalos (t. i., cenās joprojām var būt jebkāda summa centos, taču pirkuma galīgo summu pie kases noapaļo līdz 0 vai 5 centiem atkarībā no tā, vai summa ir tuvāka 0 vai 5)?" Eirobarometrs, gads 2014 2015 2016 2017 JĀ NĒ Nav viedokļa 60% 37% 3% 59% 38% 3% 62% 36% 2% 64% 33% 3% 20 21 Daži mazumtirgotāji informē, ka monētu rullītis ar 50 viena euro centa monētām var izmaksāt līdz 50 centiem papildus rullītī esošo monētu nominālvērtībai. Eirobarometra zibensaptaujas ziņojums par eurozonu: FL 405, FL 429, FL 446 un FL 458: http://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/survey/index#p=1&instruments=flash 5
Šobrīd aplūkojot rezultātus pēc eurozonas valstīm ir redzams, ka vairs nevienā no tām nav absolūtā vairākuma atbalsta šo divu nominālvērtību saglabāšanai. (Avots: Eirobarometrs 2017) 2.7. Bažas, ka noapaļošana līdz tuvākajiem pieciem centiem var palielināt patēriņa cenas un inflāciju Inflācija vai uztvertā inflācija ir vēl viens svarīgs jautājums šajās debatēs par viena un divu euro centu monētu emisijas pārtraukšanu. Galīgās summas noapaļošana var likt patērētājiem nākotnē sagaidīt sistemātisku noapaļošanu uz augšu vai tiešu cenu pieaugumu. Šīs bažas faktiski ir pamatotas, ja noapaļošana ietekmē bieži pirktas preces, par ko parasti maksā skaidrā naudā, un tādējādi tā var ietekmēt inflācijas gaidas (uztvertā inflācija). Taču nav sagaidāms, ka atteikšanās no viena un divu euro centu monētām un noteikumu par noapaļošanu piemērošana būtiski ietekmētu cenu stabilitāti, jo: Zemākas skaidras naudas apstrādes izmaksas varētu ļaut mazumtirgotājiem pazemināt cenas. ieviešot noapaļošanu, nemainītos ne veids, kā mēra inflāciju, izmantojot saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) 22, ne arī privātā patēriņa mērījums. Tādējādi nerastos jauni skaitļi. Statistikas iestādes turpinātu izmantot noteiktās cenas (t. i., nenoapaļotās cenas) bez sistemātiskas neobjektivitātes summēšanā, aprēķinot cenu indeksus; viena centa un divu centu monētu emisijas pārtraukšana varētu ražotājiem un mazumtirgotājiem radīt iespēju vienlaicīgi izmainīt atsevišķi noteikto cenu plašam preču kopumam. Tā rezultātā varētu paaugstināties vispārējais cenu līmenis un arī inflācija vismaz vienreizējas parādības veidā. Taču ir sagaidāms, ka cenu pārredzamība, patērētāju informētība un konkurence 22 Eurozonā SPCI mēra eurozonas mājsaimniecību iegādāto, izmantoto vai apmaksāto patēriņa preču un pakalpojumu cenu izmaiņas laika gaitā. SPCI izmanto vienotu saskaņotu metodiku, lai sagatavotu dažādu valstu datus salīdzināšanai. 6
mazumtirdzniecības nozarē ierobežos šādu risku. Pēc vienas no ieinteresētajām personām uzskatiem nevar izslēgt iespēju, ka, ņemot vērā konkurenciālas darbības, vidējā termiņā pirkuma galīgā summa faktiski varētu tikt noapaļota. 23 valstu, kas ierobežojušas viena un divu euro centu monētu izmantošanu maksājumiem skaidrā naudā, piemēram, Somijas, Nīderlandes vai Īrijas pieredze liecina, ka skaidras naudas maksājumu noapaļošanas praksei nav bijusi mērāma ietekme uz patēriņa cenu inflāciju, kas noteikta ar SPCI vai privātā patēriņa deflatoru. 2.8. Viena un divu euro centu monētu emisijas pārbaude, ņemot vērā kritēriju par izmaksām un pieņemamību sabiedrībai Viena un divu euro centu monētām piemērojot kritēriju par izmaksām un pieņemamību sabiedrībai, atklājas šāda aina. (1) To samazinātās pirktspējas dēļ viena un divu euro centu monētas galvenokārt izmanto vienā virzienā, kā rezultātā tās tiek uzkrātas un zaudētas. (2) Šīs monētas emitējošās valstis tādēļ cieš zaudējumus negatīvās naudas emisijas peļņas dēļ (vismaz viena euro centa monētām). (3) Šo monētu apstrādes izmaksas ir augstas salīdzinājumā ar to nominālvērtību. Mazumtirgotāji par rullīti ar 50 viena euro centa monētām maksā līdz pat vienam euro. (4) Sabiedrībā viena un divu euro centu monētu emisijas pārtraukšanu atbalsta stabils vairākums, kā par to liecina iepriekš tabulā ietvertie dati. (5) Ražošanas izmaksu samazināšanai ir savas robežas 24. Pozitīvas inflācijas apstākļos tā sniedz tikai īslaicīgu efektu, kamēr ražošanas izmaksas atkal pārsniedz nominālvērtību, un nespēj atrisināt citas problēmas saistībā ar viena un divu euro centu monētām. Uzkrāšana un zudumi turpināsies. Šo monētu emisijas pārtraukšana sniegtu iespēju novērst trūkumus un problēmas, kas saistītas ar to izmantošanu, kā norādīts iepriekš. Tomēr būtu jāveic turpmāka iespējamas emisijas pārtraukšanas seku analīze. Saprotams, ka dalībvalstis drīkst emitēt monētas, ja ECB ir apstiprinājusi emisijas daudzumu 25.No citas puses, Regulā (ES) Nr. 651/2012 ir ietverti saistoši noteikumi attiecībā uz euro monētu emisiju, lai novērstu atšķirīgu praksi dalībvalstīs un nenodrošinātu vienotajai valūtai pietiekami integrētus pamatus 26. 23 24 25 26 EHI Mazumtirdzniecības institūts / Deutsche Bundesbank, Pētījums par monētām: Ietekmes novērtējums noapaļošanai mazumtirdzniecības nozarē (2015. gads), 51. lpp. Dalībvalstis vienojās par jauniem viena un divu euro centu monētu ražošanas standartiem, lai izgatavotu tās izmaksu ziņā lietderīgāk un nemainot to izskatu, bet turpinot ievērot Padomes Regulā (ES) Nr. 729/2014 noteiktās tehniskos parametrus. Jaunie ražošanai piemērojamie standarti stājās spēkā 2017. gadā. Atbilstoši iepriekšējiem standartiem izgatavotās monētas drīkst izmantot paralēli. Skatīt LESD 128. panta 2. punktu. Skatīt 2. apsvērumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 651/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par euro monētu emisiju. Minētās regulas pamatā ir LESD 133. pants. 7
Turpmākajās divās apakšiedaļās ir apspriestas gan šo monētu izņemšanas no apgrozības, gan pakāpeniskas izskaušanas priekšrocības un trūkumi. 2.8.1. Priekšrocības un trūkumi saistībā ar monētu izņemšanu no apgrozības un likumīga maksāšanas līdzekļa statusa strauju zaudēšanu Šajā risinājumā šo monētu emisija tiktu izbeigta, un tās zaudētu savu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu diezgan ātri, iespējams, ar tiesībām atgūt šīs monētas centrālajās bankās pat pēc šā statusa zaudēšanas. Visā eurozonā būtu nepieciešama obligāta pirkuma galīgās summas noapaļošana līdz tuvākajiem pieciem euro centiem maksājumiem skaidrā naudā, lai panāktu šā noteikuma vienādu piemērošanu visā eurozonā 27. Monētas būtu aktīvi jāizņem no apgrozības. Šā risinājuma priekšrocības: tūlītēji izmaksu ietaupījumi: vairs nekādas ražošanas vai emisijas izmaksas un nekādas negatīvas naudas emisijas peļņas; vairs nekādu apstrādes izmaksu viena un divu euro centu monētām; ātra reakcija uz iedzīvotāju vēlmēm. Trūkums būtu vienreizējās izmaksas par izņemšanu no apgrozības. Būtu jāveic papildu analīze, lai iegūtu aplēses 28. 2.8.2. Priekšrocības un trūkumi saistībā ar monētu pakāpenisku izskaušanu bez tūlītējas likumīga maksāšanas līdzekļa statusa zaudēšanas Saskaņā ar šo risinājumu emisija arī tiktu pārtraukta, bet likumīga maksāšanas līdzekļa statuss tiktu atcelts vēlāk. Šo monētu ražošanas un emisijas pārtraukšanas ietekme būtu līdzīga kā pirmajā scenārijā. Tomēr tās paliktu apritē un izzustu pamazām, jo liels daudzums monētu joprojām tiek pazaudētas un jaunas monētas netiktu emitētas. Monētu kā likumīga maksāšanas līdzekļa statuss tiktu atcelts tikai tad, kad monētu apgrozība kļūtu pavisam neliela, iespējams, ar tiesībām izpirkt šīs monētas centrālajās bankās pat pēc šā statusa zaudēšanas. Šis pasākums būtu jāpapildina ar obligātu noapaļošanu, tiklīdz tiktu pārtraukta monētu emitēšana, tāpat kā pirmā risinājuma gadījumā. Šā risinājuma priekšrocības: nav izņemšanas no apgrozības izmaksu; viena un divu euro centu monētas turpinātu izmantot maksājumu veikšanai ilgāku laikposmu. Trūkumi salīdzinājumā ar pirmo risinājumu: 27 28 Savā viedoklī par Beļģijas likumprojektu, kas paredzēja euro denominētu maksājumu brīvprātīgu noapaļošanu, ECB (CON/2014/6, 2.4. punkts) norādīja, ka lai saglabātu vienotas monetārās zonas saliedētību un integritāti, ECB iesaka saskaņoti ieviest visus noteikumus par noapaļošanu Savienības, nevis valstu līmenī. Tas tika atkārtoti norādīts ECB 2018. gada 4. septembra atzinumā CON/2018/41. Šīs izmaksas ir grūti aplēst, jo tās būs atkarīgas no katras dalībvalsts iedzīvotāju attieksmes un viņu vēlmes faktiski atgriezt no apgrozības izņemtās nominālvērtības monētas. Līdzšinējā pieredze, kas gūta pārejā uz euro, liecina, ka šādas izmaksas būtu ierobežotas, jo īpaši attiecībā uz ļoti zemas nominālvērtības monētām, kur esošie augstie zuduma rādītāji jau liecina par to ka, iedzīvotāji nepievērš daudz uzmanības šīm monētām, ņemot vērā to mazo vērtību. 8
mazāk ekonomisku ieguvumu, jo izmaksas par apgrozībā esošo viena un divu euro centu monētu apstrādi saglabātos līdz monētu skaita samazinājumam; mazumtirgotājiem būtu jāturpina rūpēties par viena un divu euro centu monētu apstrādi, kaut arī daudz mazāk, ņemot vērā noapaļošanu; ne tik tūlītēja reakcija uz iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju vairākuma vēlmēm. 3. IEDAĻA. EURO MONĒTU AIZSARDZĪBA PRET VILTOŠANU: EURO MONĒTU PRETVILTOŠANAS ELEMENTU UZLABOŠANA AR MĒRĶI SAGLABĀT MONĒTAS KĀ UZTICAMU MAKSĀŠANAS LĪDZEKLI ES ir spēkā sīki izstrādāts tiesiskais regulējums, un tā sekmē sadarbību ar dalībvalstīm un valstu iestādēm, lai nodrošinātu euro skaidras naudas uzticamību un saglabātu tās apgrozības drošumu un efektivitāti. Ir ieviesti noteikumi (arī nosacījumi krimināltiesībās) euro monētu aizsardzībai pret viltošanu un to autentiskuma noteikšanai. Tos papildina tiesību akti par reproducēšanu un medaļām un žetoniem, lai nodrošinātu, ka naudas apgrozībā cirkulē tikai īstās un atbilstīgas monētas 29. Kopējais apgrozībā konstatēto un ziņoto viltoto euro monētu (50 centu, viena euro un divu euro) skaits ir salīdzinoši nemainīgs, t. i, gada vidējais rādītājs ir aptuveni 150 000 viltojumu (ar nominālvērtību aptuveni 240 000 euro). 29 Sk. attiecīgo ES tiesību aktu pārskatu: https://ec.europa.eu/info/about-european-commission/euro/eurocoins-and-notes/euro-coins/legislation-euro-coins_en 9
Apgrozībā konstatēto viltoto euro monētu skaits dalījumā pa nominālvērtībām (Avots: Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs.) Tajā pašā laikā kopējais apgrozībā esošo monētu apjoms turpināja pieaugt no 40 miljardiem 2002. gadā līdz 125 miljardiem 2017. gada beigās. Tādējādi konstatēto viltojumu īpatsvars laika gaitā ir ievērojami samazinājies no viena uz katrām 70 000 īstajām monētām 2007. gadā līdz vienam uz katrām 120 000 īstajām monētām 2017. gadā (ņemot vērā tikai 50 euro centu, viena euro un divu euro monētas). Iedzīvotāji nepievērš daudz uzmanības monētu izskatam un pretviltošanas elementiem. Lielu daļu monētu glabā makos un kasē kā sīknaudu atlikumam, un tām nekad neveic profesionālas autentiskuma pārbaudes. Visu nominālvērtību euro monētu tehniskie parametri un elementi ir izveidoti 20. gadsimta deviņdesmito gadu vidū, bet ir attīstījusies arī ražošanas tehnoloģija un dažu viltojumu kvalitāte. Vizuāli nekvalitatīvi viltojumi, kam piemīt labas elektromagnētiskās īpašības, spēj iekļūt tirgū ar tirdzniecības un biļešu automātu starpniecību. Daži aparāti var neatpazīt sarežģītus viltojumus uzreiz, un apgrozībā esošo viltojumu skaits, visticamāk, pārsniedz konstatēto viltojumu skaitu. Eurozonai jāturpina darbs, lai aizsargātu euro monētas pret viltošanu un saglabātu to drošumu un uzticamību. Iespēja papildināt euro monētas ar jauniem pretviltošanas elementiem vēl nav izskatīta. Eiropas Centrālā banka ir sākusi emitēt jaunu banknošu sēriju ar uzlabotiem pretviltošanas elementiem. Iespējams, ir laiks sākt apsvērt nepieciešamību uzlabot arī euro monētas. 10
4. IEDAĻA. SECINĀJUMI Šajā aplūkota ir aprakstīta viena un divu euro centu monētu izmantošana. Tas nodrošina dalībvalstīm pamatu izpētīt vispiemērotāko turpmāko rīcību attiecībā uz šo abu nominālvērtību monētām eurozonas līmenī. Attiecībā uz aizsardzības un pretviltošanas prioritātēm Komisija turpinās sadarbību ar dalībvalstīm, lai vēl vairāk uzlabotu viltojumu atklāšanu; turpinās finansiāli atbalstīt dalībvalstu kompetento iestāžu pētniecības un attīstības darbības saistībā ar monētu drošumu saskaņā ar programmu Perikls 30 un tās pēcteci gaidāmās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros 31 ; pētīs, kādi jauni piemēroti pretviltošanas elementi varētu tikt izstrādāti izmantošanai augstas nominālvērtības euro monētās (viena un divu euro monētās); uzsāks diskusijas kompetentajos forumos par to, kā emitēt monētas ar jaunajiem pretviltošanas elementiem un laika gaitā izņemt no apgrozības pirmās paaudzes monētas, netraucējot vienmērīgai pārējo euro monētu apritei un labi izveidotajai skaidrās naudas apritei. 30 31 Regula (ES) Nr. 331/2014 par programmu Perikls 2020, OV L 103, 5.4.2014., 1. lpp. COM(2018) 369 final un COM(2018) 371 final. 11