Interesantu ārstniecības un garšaugu dārziņu var izveidot par pamatu ņemot daudzgadīgus augus, kas nav izvēlīgi, ir salcietīgi, aug saulainā vietā, labi drenētā augsnē, viegli apcieš sausumu un labi jūtas pat nabadzīgā augsnē. Daļa no augiem ir labi zināmi kā garšvielas, daļa kā ārstniecības augi, daļa kā krāšņumaugi. Taču visiem tiem ir kopīgs tas, ka tie noderīgi ārstniecības augi, garšaugi, kas piešķir ēdienam interesantas nianses, smaržo, un tos mīl tauriņi un bites. Parastais fenhelis (Foeniculum vulgare) 1/7
Fenhelis ir viens no dekoratīvākajiem ārstniecības augiem. Tas sasniedz gandrīz divu metru augstumu. Ir glīts no pavasara līdz rudenim. Var kalpot kā zaļs fona augs, lai izceltu parējo augu krāsainību. Tas ir daudzgadīgs Vidusjūras reģiona augs, ko pie mums audzē kā viengadīgu vai divgadīgu augu. Fenhelis ir garšaugs, kas labi sader ar zivju ēdieniem. Sakapātas fenheļa lapas vai sēklas pievieno salātiem un salātu mērcem. Fenheļa sēklas ir daudzu austrumu garšvielu maisījumu satāvdaļa. Fenheļa sēklas ir ideāla garšviela trekniem ēdieniem, jo veicina tauku sadezināšanu un gremošanas procesus. Fenhelis ir daudzu liķieru sastāvdaļa. Klepus un gremošanas problēmu radīto simtomu atvieglošana nav iedomājama bez fenheļa. Tas ir daudzu klepus mikstūru sastāvā. Tāpat bez fenheļa tējas neiztiks neviena zīdainīša māmiņa. Tā veicina piena sekrēciju mātēm un mazina vēdera sāpes zidaiņiem. Ārstniecības izops (Hyssopus officinalis) Izops ir apmēram 60 cm augsts un tikpat plats, dekoratīvs puskrūms, kas nedaudz atgādina lavandu. No vasaras vidus līdz rudenim zied ziliem, dažreiz baltiem, rozā ziediņiem. Gan ziediem gan lapām ir spēcīga, patīkama smarža. Augs patīk bitēm. Izops nav plaši zināms garšaugs, bet noderīgs gan. Tas ir piemērots sātīgiem ēdieniem un sautējumiem. Izops padara aromātiskāku un vieglāk sagremojamu jēra gaļu. Interesantas garšas nianses izops piešķir konserviem un sēņu ēdieniem. Daudzus gadsimtus tas ir zāļu balzāmu un liķieru sastavdaļa. Izopu dēvē par dabisko antibiotiku. To nedrīkst pārdozēt, taču tas ir viens no līdzekļiem hroniska bronhīta un bronhiālās atsmas ārstēšanai. Izopa uzlējums rosina ēstgribu un novērš gāzu uzkrāšanos, bet ārīgi lietots kompresēm paātrina zilumu uzsūkšanos. Šaurlapu lavanda (Lavandula angustifolia) Neviens ārstniecības augu dārziņš nevar būt pilnīgs, ja tajā nav lavandas. Lai arī šķiet, ka šis Vidusjūras reģiona augs, pie mums nav salcietīgs, vairāk kā desmit gadu pieredze liecina, ka 2/7
šaurlapu lavanda pie mums aug un ziemo labi. Smaržīgais augs ar zilajiem ziediņiem neiebilst pret apgriešanu, un no tā var veidot kompaktus ļoti dekoratīvus krūmiņus. Lavanda ir Francijā, Provansā iecienīta garšviela, ko pievieno jēra, kazas un zaķa gaļas ēdieniem. Ar lavandu bagātina dažādu saldo ēdienu garšu, to pievieno daudziem kulinārijas izstrādājumiem. Ar lavandas ziediem aromatizē ievārījumus, marmelādes, želejas, kā arī salātu mērces. Lavandai piemīt relaksējoša, nomierinoša pretsāpju iedarbība. Ar lavandas ēterisko eļļu bagātināta auksta komprese palīdz pret migrēnu. To kopā ar citām drogām lieto pret depresiju, bet ziedu uzlējumu izmanto nervozitātes un straukuma mazināšanai, pret bezmiegu. Parastā raudene (Origanum vulgare) Raudene ir augs, bez kura nav iedomājami itāļu ēdieni. Lai arī Latvijā augošā raudene nav tik aromātiska kā Itālijā, tai nenoliedzami ir jāatrod vieta dārzā, it īpaši, ja jums garšo pica. Pieaudzis augs ir apmēram 45 cm augsts un tik pat plats krūmiņs, ar pievilcīgu aromātisku lapotni, kas vasaras otrajā pusē ir pilna ar maziem rozā ziediņiem. Raudenes ziedi patīk kukaiņiem un ziedēšanas laikā ap to pulcējas bites un tauriņu bari. Raudene neļauj ēdienā vairoties kaitīgiem mikrorganismiem, tas ilgāk saglabājas svaigs. Bez raudenes nav iedomājams neviens maltās gaļas ēdiens. Tā ir lieliska piedeva picām, sāļajiem cepumiem un pastas mērcēm. Kaltēta raudene ir laba piedeva grilētiem dārzeņiem un gaļai. Ar to aromatizē eļļu un etiķus, tā padara neatkārtojamu olīvu un tomātu garšu. Raudenēm piemīt pretvīrusu iedarbība. Raudenes tēja ir viens no labākajiem līdzekļiem gremošanas problēmu gadījumā. Tā noderēs, ja ir iznācis saaukstēties, un palīdzēs pret kakla sāpēm, kā arī izmantojama kompresēm un vannām ādas iekaisumu ārstēšanai. Ārstniecības salvija (Salvia officinalis) Salvija ir klasisks kulinārijas augs, kuram mūsdienās ir radītas daudzas šķirnes ar krāsainām lapām un dažādu krāsu ziediem, ko galvenokārt izmanto dekoratīvos stādījumos. Daļēji mūžžaļais augs ar dekoratīvo lapotni ir apmēram 60 cm augsts. Pieskaroties lapām, izplatās salvijai raksturīgais aromāts. Vasaras sākumā salvija zied dekoratīvām vārpveidīgām 3/7
ziedkopām. Salviju pievieno dažādiem gaļas ēdieniem jēra, teļa, cūkas, meža dzīvnieku, truša un putnu gaļai. Salvija labi sader ar pupiņām. Taču to var arī gatavot vienu pašu salvijas lapas iemērc mīklā un cep pannā. Kā karsto uzkodu to pasniedz kopā ar alu vai vēsu baltvīnu. Salviju izmanto etiķa aromatizēšanai, zāļu uzlējumu pagatavošanai no vīna un stiprā alkohola. Salvija ir viens no pirmajiem augiem, kas jāmeklē, ja sāp kakls. Ar salvijas lakstu uzlējumu skalo sāpošo kaklu angīnas un kakla iekaisuma gadījumos. Salvijas lapu uzlējums mazina svīšanu, un noder, ja nepieciešams pārtraukt bērnu zīdīšanu. Kalnu pupumētra (Satureja montana) Kalnu pupumētra ir lēnaudzīgs daudzgadīgs augs, ar kompaktu 30 cm augstu vainagu. Vasaras beigās zariņus klāj gaiši ceriņkrāsas, balti vai baltsārti sīki ziediņi. To var apgriezt un audzēt kā zemu dzīvžodziņu. Bez pupumētras pievienošanas nav iedomājama pākšaugu ēdienu pagatavošana. Pupumētra un timiāns padara garšīgākus un daudz vieglāk sagremojamus dārzeņu un kāpostu ēdienus, kā arī smagākus gaļas un zivju ēdienus. Pupumētra ir bulgāru iecienīts garšaugs, ko tur lieto kopā ar jēra gaļas ēdieniem un sautējumiem. Pupumētra veicina ēstgribu un gremošanas procesus, novērš gāzu uzkrāšanos zarnās, mazina spazmas. Svaiga pumpumētras sula remdē bites dzēliena radītās sāpes un samazina pietūkumu. Mārsils (Thymus) Kā garšaugu visbiežāk izmanto parasto mārsilu (Thymus vulgaris), taču mārsiliem ir daudz sugu un varietāšu, kas būs noderīgas gan kulinārijā, gan ārstniecībā, gan vienkārši kā dekoratīvs papildinājums dārzam. Mārsili ir neliela auguma ložņājoši puskrūmiņi, kas zied sīkiem rozā, violetiem vai purpursarkaniem ziediņiem. Mazajam mārsilam ( Thymus serpphyllum ) ir šķirnes ar baltiem ziediem, bet citronmārsilam ( Thymus x citriodorus 4/7
) ir izveidotas šķirnes ar dzeltenīgu lapojumu. Timiāns ir lieliska piedeva sakņu sautējumiem. Tas ir neatņema Vidusjūras virtuves sastāvdaļa. Augs veicina trekno ēdienu sagremošanu, tāpēc to pievieno gatavojot treknu gaļu un medījumu. Citrontimiāns labi sader ar zivju ēdieniem. Timiāna tēja būs labs līdzeklis augšējo elpceļu iekaisumu gadījumā. Tā atvieglo bronhīta radītos simptomus un sekmē atklepošanu. Timiānam ir spēcīga baktericīda un pretsēnīšu iedarbība, un tā uzlējumu un tinktūru ārīgi lieto kā dezinficējošu līdzekli ādas un sēnīšu slimību ārstēšanai, kā arī skalošanai mutes gļotādas iekaisumu un angīnas gadījumos. Visi iepriekšminētie ir daudzgadīgi augi ar līdzīgām prasībām. Košumam izveidoto ārstniecības augu dārziņu var papildināt ar dažiem viengadīgiem augiem, tādiem kā gurķumētra, klinģerīte un sējas melnsēklīte, kuriem nepieciešama līdzīga augšanas vieta. Gurķumētra jeb ārstniecības gurķene (Borago officinalis) Gurķumētra ir samērā augsts līdz pat vienam metram augsts augs ar lielām lapām un stublāju, ko klāj sudrabaini matiņi. Augs zied ar koši ziliem, zvaigžņveida ziediem ar izvirzītu melnu putekšņīcas konusu. Gurķenes lapas salātiem piešķir svaigu gurķu garšu un smaržu. Tās ir laba piedeva salātiem, jogurta un krējuma mērcēm, biezpienam. To var izmantot garšaugu sviesta un svaigā siera gatavošanai. Ar gurķenes ziediem ne tikai dekorē ēdienus, bet tos izmanto arī dažādu atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu krāsošanai zilā krāsā, Jo vairāk ziedu un jo ilgāk tos atstāj dzērienā, jo košāka kļūst dzērienu krāsa. Gurķenes lakstu uzlējumu lieto vielmaiņas regulēšanai, nervu sistēmas darbības stabilizēšanai, pret bezmiegu, bailēm, depresiju. Gurķumētras tēja ir lielisks līdzeklis sirdsdarbības uzlabošanai. 5/7
Ārstniecības klinģerīte (Calendula officinalis) Klinģerītes spilgtie, oranžie ziedi atsvaidzinās jebkuru stādījumu. Mūsdienās ir piejams liels klāsts klinģerīšu šķirņu gan vienkāršiem, gan pildītiem ziediem. Tās ir viegli izaudzēt atliek tikai pavasarī iesēt sēklas tieši dobē vajadzīgajā vietā. Klinģerītes mēlziedus un jaunās lapiņas pievieno salātiem. Kopš seniem laikiem ar klinģerītes ziediem aizstāj dārgo safrānu. Ziedus izmanto ēdienu rotāšanai. Kliģerīšu tinktūrai vajadzētu būt katrā mājā, jo tā ir viens no efektīgākajiem līdzekļiem dažādu brūču dezinfekcijai. Klinģerīšu ziedu uzlējumu lieto skalošanai mutes dobumu, smaganu un mandeļu iekaisumu gadījumā. Kāju mērcēšana klinģerīšu uzlējumā palīdz cīnīties ar kāju sēnīti, un ziedu tinktūra vai uzlējums palīdz ātrāk sadziedēt aukstumpumpas. Sējas melnsēklīte jeb nigella (Nigella sativa) Melnsēklīte ir viengadīgs aptuveni 30 cm augsts augs, smalkām plūksnainām lapām, kas zied gaišziliem, baltiem un sārtiem ziediem. Labs nektāraugs, ko audzē arī kā dekoratīvu augu. Kulinārijā izmanto sēklas. Tām ir vāja, patīkama smarža un nedaudz raudenei un pipariem līdzīga garša. Sēklas pievieno gaļas, zivju, mājputnu, pākšaugu un dārzeņu ēdieniem, maizes un konditorejas izstrādājumu cepšanai. Tās ir Indijas karija un citu garšvielu maisījumu sastāvdaļa. No sēklām iegūst augstvērtīgu eļļu. Sēklu sastāvā esošās vielas mazina spazmas, caureju, gāzes, sāpes menustrāciju laikā un pēcdzemdību periodā. Tās ne tikai stimulē žultspūšļa darbību un sekmē kunģa sekrēciju, bet arī veicina piena veidošanos jaunajām māmiņām. Raksta tapšanā izmantotas grāmatas: 6/7
Galēja I., Makhojs P., Garšaugi. Vestlande P., Ārstniecības augi. Rubine H., Eniņa V., Ārstniecības augi. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2004. Bone B., Folka R., Folks F., Ditusa-Bēra R., Garšaugu dārziņs. 7/7