Lasītāja ievērībai Psihiatrijas ētikā konfidencialitāte starp ārstu un pacientu ir nemainīgs un laika pārbaudi izturējis princips. Grāmatā minētie pacienti mani pilnvarojuši atklāt viņu neparasto pieredzi. Lai aizsargātu viņu privāto dzīvi, esmu mainījis personu vārdus un dažas detaļas, kas varētu atklāt identitāti. Dzīves stāsti ir patiesi, un tajos nekas nav mainīts.
Ievads Cilvēka dvēsele ir kā ūdens; No debesīm tā nāk, Uz debesīm atkal paceļas, Lai vēlāk atgrieztos uz zemes Vienmēr mainīga. Gēte Pirms klajā nāca mana pirmā grāmata Viņpus laika, kur nemirstība (Many Lives, Many Masters), es iegriezos vietējā grāmatu tirgotāja veikaliņā, lai izdibinātu, vai viņš to ir pasūtījis. Veikala īpašnieks ieskatījās piezīmēs savā datorā. Būs četri eksemplāri, viņš ieteicās. Vai vienu gribēsiet sev? Nebiju īsti pārliecināts, ka pilnībā izpārdos pat to mazumiņu grāmatu, kas bija iespiestas. Tas tomēr bija neparasti atzītam psihiatram sarakstīt šādu grāmatu. Grāmata vēstī par kādu manu pacienti terapijā izmantotā atkāpšanās atpakaļ iepriekšējās dzīvēs bija dramatiski mainījusi kā pacientes dzīvi, tā arī manējo. Tomēr man gribējās domāt, ka draugi un kaimiņi, nemaz nerunājot par radiniekiem, vietējā veikalā izpirks vairāk nekā četrus eksemplārus, pat ja pārējā valsts daļā ar pārdošanu nesekmēsies. Ziniet, es ieteicos, mani draugi, daži pacienti un vēl citi pazīstamie varētu šeit iegriezties, lai taujātu
10 Braiens Veiss pēc grāmatas. Varbūt jūs tomēr varētu pasūtīt vēl dažus eksemplārus? Lai gan negribīgi, grāmatu tirgotājs tomēr pasūtīja simts eksemplāru, par kuru realizāciju gan man bija jādod savs godavārds. Tad, man par milzīgu pārsteigumu, grāmata kļuva par starptautisku bestselleru, tā tika publicēta vairāk nekā miljons eksemplāros un tulkota vairāk nekā divdesmit valodās. Mana dzīve atkal apmeta negaidītu kūleni. Es biju pabeidzis Kolumbijas Universitāti un praktizējies ārstniecībā Jēlas medicīnas skolā, kā arī stažējies Ņujorkas Universitātes mācību slimnīcā un Jēlas Universitātes aspirantūrā mācījies psihiatriju. Biju medicīnas profesors gan Pitsburgas, gan Maiami universitātēs. Turpmākos vienpadsmit gadus strādāju par Psihiatrijas nodaļas vadītāju Mountsinajas Medicīnas centrā Maiami. Biju sarakstījis neskaitāmus zinātniskos darbus un savā ziņā gozējos akadēmiskās karjeras zenītā. Bet tad kāda jauna sieviete, vārdā Katrīna, klauvēja pie mana kabineta durvīm, lai meklētu palīdzību. Gan viņas detalizētās atmiņas par iepriekšējām dzīvēm, ko gan es sākumā uzlūkoju skeptiski, gan arī spējas pārraidīt transcendentālus vēstījumus, atrodoties hipnozes ietekmētā transa stāvoklī, sagrieza manu dzīvi kājām gaisā. Uz pasauli tagad skatījos citām acīm. Pēc Katrīnas pie manis vērsās vēl daudzi citi pacienti, kas vēlējās, lai tos regresēju iepriekšējās dzīvēs. Tādā veidā spēju palīdzēt daudziem cilvēkiem, kam tradicionālā ārstēšana un psihoterapija nebija līdzējusi.
Mīlestība nekad nebeidzas 11 Otrajā grāmatā Dziedināšana cauri gadsimtiem (Through Time into Healing) esmu aprakstījis, kā ar regresijas tehnikas palīdzību iespējama dziedināšana. Grāmatā aprakstīti patiesi gadījumi no pacientu ārstēšanās. Tomēr visaizraujošākie notikumi risinās trešajā grāmatā ar nosaukumu Mīlestība nekad nebeidzas (Only Love ir Real). Grāmata vēsta par dvēseles līdziniekiem cilvēkiem, kurus vieno nesaraujamas mīlestības saites un kuri arvien no jauna viens otru satiek aizvien jaunos dzīves gājumos. Tikšanās ar dvēseles līdziniekiem ir liktens diktēta. Mēs viņus noteikti satiksim. Bet kādus augļus nesīs šī tikšanās, kādus lēmumus pieņemsim tas jau ir mūsu pašu rokās, tā ir pašu izvēle. Greizi lēmumi vai garām palaistas iespējas var atnest ciešanas un neticamas vientulības izjūtu. Savukārt, pieņemot īstos lēmumus un izdarot pareizo izvēli, varam piedzīvot dziļu un patiesu laimi. Pēc mātes nāves Elizabeti, jaunu un glītu sievieti no Amerikas vidienes, bija pārņēmušas dziļas bēdas un nemiers, tāpēc viņa pie manis uzsāka ārstēšanos. Arī attiecībās ar vīriešiem jaunajai sievietei neveicās, pašai neskaidru iemeslu dēļ viņa parasti pievērsās neveiksminiekiem, pāridarītājiem partneriem, kas attiecības gremdēja, nevis ļāva tām uzplaukt. Jaunā sieviete nekad nebija piedzīvojusi patiesas mīlestības pilnas attiecības ar pretējo dzimumu. Mēs uzsākām ceļojumu pagātnē, ieskatoties dažādos mūžos, ko bija piedzīvojusi viņas dvēsele, un rezultāti bija pārsteidzoši.
12 Braiens Veiss Tajā pašā laikā, kad ar regresijas terapijas palīdzību ārstēju Elizabeti, pie manis vērsās Pedro izskatīgs vīrietis no Meksikas. Nesen kādā traģiskā negadījumā zaudējis brāli, viņš bija ieslīdzis dziļās bēdās. Arī problēmas attiecībās ar māti un daži pagātnes noslēpumi situāciju neuzlaboja. Pedro savās šaubās un zaudējuma sāpēs bija viens pats, nespēja ne ar vienu dalīties. Arī viņš risinājumu savām problēmām un dziedināšanu sāka meklēt regresijas terapijā, izdzīvojot iepriekšējos mūžus. Lai gan Elizabete un Pedro pie manis ārstējās vienā un tajā pašā laikā, viņi viens otru nesatika, jo vizītes bija nozīmētas dažādās nedēļas dienās. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā man bieži nācās ārstēt atsevišķus pacientus un veselas ģimenes, kuri savstarpēji bija atklājuši, ka sastapuši savus pašreizējos dzīvesbiedrus un partnerus jau iepriekšējās dzīvēs. Dažkārt regresiju laikā pāri vienlaikus atklāja, ka jau kādreiz bijuši kopā. Bieži šādi atklājumi cilvēkus pārsteidz. Neko tādu iepriekš viņi nav piedzīvojuši. Klusumā viņi pieredz pārsteidzošas ainas no pagājušām dzīvēm. Tikai pēc tam, atmostoties no hipnotiskā stāvokļa, viņi atklāj, ka vērojuši vienas un tās pašas ainas, izjutuši tās pašas emocijas. Un tikai tad arī es saprotu, ka iepriekšējās dzīvēs viņu gaitas bijušas saistītas. Bet ar Elizabeti un Pedro viss noritēja otrādi viņu iepriekšējās dzīves mēs manā kabinetā šķetinājām atsevišķi. Viņi viens otru nepazina un nekad nebija tikušies. Abi nāca no atšķirīgām zemēm un kultūrām. Pat man, viņus katru atsevišķi vērojot un nenojaušot kopīgu
Mīlestība nekad nebeidzas 13 saikni, neradās tādas aizdomas, ka viņu dzīves varētu būt saistītas. Tomēr savas iepriekšējās dzīves viņi aprakstīja ar pārsteidzošu līdzību detaļās un emocijās. Vai viņi bija viens otru mīlējuši un tad pazaudējuši gadsimtu gaitā? Sākumā neviens no mums nenojauta aizraujošo drāmu, kas šķietami neitrāli jau bija sākusi šķetināties manā kabinetā. Es pirmais pamanīju saikni starp viņiem. Bet ko man ar to iesākt? Vai man tas viņiem būtu jāpastāsta? Un ja nu man nebija taisnība? Turklāt mani atturēja konfidencialitātes princips, kas jāievēro starp ārstu un pacientu. Kas notiks ar viņu pašreizējām attiecībām? Kādas gan man bija tiesības spēlēt providences lomu? Ja nu mana iejaukšanās kā savedējam nekādi neuzlabotu viņu situāciju? Vēl vienas neizdevušās attiecības varētu mazināt ārstniecisko efektu, ko jau bijām sasnieguši, nemaz nerunājot par to, ka būšu savus pacientus pievīlis kā profesionālis. Gan studējot medicīnu, gan arī vēlāk jau strādājot par ārstu psihiatru Jēlas Universitātes medicīnas skolā, biju apguvis galveno ārsta principu pacientam nekaitēt. Ja šaubies, labāk neiejaucies. Gan Elizabete, gan Pedro bija ceļā uz atveseļošanos. Varbūt pie tā arī paliksim? Pedro terapijas seansi kuru katru brīdi beigsies, un viņš gatavojās doties atpakaļ uz Meksiku. Daudz laika pārdomām man nebija. Grāmata gan nav pilnīgs visu seansu atspoguļojums, jo dažos seansos pievērsāmies tradicionālajai psihoterapijai, neizmantojot hipnozi un regresiju pagātnē. Rakstot šo grāmatu, man ļoti palīdzēja terapijas seansu laikā veiktie medicīniskie pieraksti un kasešu
14 Braiens Veiss ieraksti. Vārdi un dažas nenozīmīgas detaļas ir mainīti tikai un vienīgi konfidencialitātes nolūkos. Šis ir stāsts par lomu, ko cilvēka dzīvē spēlē liktenis, kā arī par cerībām, ko tas nes. Aiz burzmas un ikdienas trokšņiem šādi stāsti risinās katru dienu. Tikai šoreiz bija kāds, kas tos uzklausa.