Jūrlietas un zivsaimniecība
Saturs 01. IEVADS 2 02. PROJEKTA KOPSAVILKUMS 4 03. PROJEKTA ĪSTENOŠANA 5 1. solis. Gatavošanās 2. solis. Viesu diena 3. solis. Atskats 04. PAMATINFORMĀCIJA 14 05. CITI AVOTI 17 Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru
Dicentrarchus labrax 01 IEVADS Kādēļ vispār ir jāaudzē zivis? Zivis ir veselīgas ēdienkartes sastāvdaļa, tomēr nav pietiekami daudz savvaļas zivju un citu jūras iemītnieku, lai spētu apmierināt pašreizējo pieprasījumu. Ilgtspējīga zveja ir cieši saistīta ar zivaudzēšanu. Tikai ar šīm abām darbībām kopā ir iespējams iegūt pietiekami daudz zivju, lai apmierinātu aizvien pieaugošā iedzīvotāju skaita vajadzības un tajā pašā laikā neapdraudētu savvaļas zivju izredzes izdzīvot ilgstošā laikposmā. Eiropas Savienībā esam ļoti atkarīgi no importa, jo ievedam 68 % no mūsu patērētajiem jūras produktiem. No šī apjoma liela daļa nāk no zivaudzētavām. Tikai 10 % mūsu patērēto produktu izaudzēti ES. Ja vairāk ēdīsim audzētas zivis, samazināsies draudi savvaļas zivju krājumiem, būsim neatkarīgāki no importa, mūsu vietējā ekonomika augs un tajā būs vairāk darbvietu. Vairāk jautājumu un atbilžu interneta vietnē Audzētas ES Akvakultūra jeb zivju audzēšana ir visstraujāk augošā pārtikas ražošanas nozare pasaulē. Visā drīzumā tās ražošanas apjoms pasaulē pārsniegs savvaļā gūto nozveju apjomu, kļūstot par jūras produktu galveno ieguves avotu, un tas nozīmē, ka aizvien vairāk mūsu patērēto jūras produktu būs no zivju audzētavām. Tomēr ārpus šaura nozares speciālistu loka par akvakultūru joprojām zināms pārsteidzoši maz. Projekts Audzētas ES radīts ar mērķi veicināt skolēnu izpratni par akvakultūru viņiem pazīstamas vides kontekstā. Projekta īstenošanas laikā tiks pētīta akvakultūras nozares loma pārtikas ražošanā un vides aizsardzībā, kā arī tiks atklātas dažādas biznesa un karjeras iespējas, kas paveras šajā jomā. Akvakultūra kā nozare ir ļoti daudzveidīga, un tāpēc projekts paver arī daudz iespēju skolēnu pētījumiem par dažādām jūras un saldūdens zivīm, gliemjiem, vēžveidīgajiem un aļģēm, kas tiek audzētas, izmantojot tradicionālās un modernās metodes. Projekts Audzētas ES ir daļa no Eiropas Komisijas īstenotās kampaņas, kurai dots nosaukums Nešķirami un kuras mērķis ir celt gaismā mūsu visu kopējo labumu, ko varam gūt, ēdot, pērkot un pārdodot ilgtspējīgā veidā iegūtus jūras produktus1. Ceram, ka šie metodiskie norādījumi palīdzēs ikvienam ES skolotājam, kas vēlētos savā skolā īstenot mācību projektu par akvakultūras tematiku. 2014. gadā projekts uzsākts 20 skolās 10 Eiropas Savienības valstīs (Čehijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Polijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē). 1 Ar nosaukumu jūras produkti apzīmē saldūdens un jūras zivis, vēžveidīgos un gliemjus. Vladvitek dreamstime.com Maratr dreamstime.com Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 2
Salmo salar 01 IEVADS Kāpēc vajadzīgs skolu projekts par akvakultūru? Eiropas Savienība ir apņēmusies atbalstīt akvakultūru, jo šī nozare var mūs nodrošināt ar veselīgiem, ilgtspējīgā veidā iegūtiem jūras produktiem un tai ir liels inovatīvs potenciāls, kas ļauj rast jaunus saimnieciskās darbības veidus visā Eiropā, kā piekrastes, tā iekšzemes teritorijās. Šo nozari ļoti lielā mērā veido un ietekmē dažādi sociālie un vides faktori, kas ne vienmēr ir tieši saistīti ar akvakultūras produktiem un pakalpojumiem. Tāpēc skolu projekta mērķis ir stiprināt saikni starp zivju audzētājiem un pagastu vai novadu, kurā atrodas viņu uzņēmums, un uzaicināt viņus apmeklēt vietējās skolas un pastāstīt bērniem par savu darbu. Šāda skolas un nozares uzņēmuma sasaiste skolēniem dos iespēju uzzināt, kā darbojas ekonomika viņiem pazīstamā vidē, labāk iepazīt veselīga uztura un ilgtspējīga patēriņa jēdzienus un varbūt pat sastapties ar savu nākotnes profesiju. Projekta mērķis Skolu projekta mērķis ir vairot skolēnu informētību par zivju audzēšanu un vienlaikus palīdzēt viņiem uzlabot tādas konkrētas prasmes kā: prasme aktīvi strādāt klasē prasme diskutēt prasme formulēt viedokli par nesen apgūtu mācību vielu prasme izvērtēt informāciju prasme strādāt grupā prasme pašam sameklēt informāciju prasme strādāt ar vielu, kas vienlaikus aptver vairākus mācību priekšmetus prasme pašam izveidot materiālu, ar kuru var iepazīstināt klasi un kuru var izplatīt ar tiešsaistes līdzekļiem prasme uzstāties publiski skolēni nonāks tiešā saskarē ar vietēji nozīmīgiem uzņēmumiem BBVA pieaugs skolēnu spēja veidot dialogu un sadarboties Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 3
Cyprinus carpio 02 PROJEKTA KOPSAVILKUMS Kādas sugas ES audzē visvairāk? Eiropas Savienībā apmēram puse akvakultūras produkcijas ir gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi. No tiem visiecienītākās ir ēdamgliemenes un austeres. Savukārt jūras zivis, piemēram, laši, jūraskarūsas un jūrasasari, sastāda 27 % mūsu zivaudzētavu ražošanas apjoma. Saldūdens zivis, piemēram, foreles un karpas, veido 23 % ES akvakultūras produkcijas. ES audzē ļoti daudz sugu, piemēram, arī gliemenes, ķemmīšgliemenes, omārus, tilapijas, stores (kaviāra ieguvei) un pat tādas intensīvi zvejotas savvaļas zivju sugas kā akmeņplekstes, mencas un jūrasmēles. Attīstās arī aļģu ražošana. Skolu projekta Audzētas ES iecere ir savest kopā skolas un zivju audzēšanas speciālistus, lai tādā veidā palīdzētu skolēniem vairāk uzzināt par šo saimnieciskās darbības jomu, tās ietekmi uz vietējo cilvēku dzīvi un ietekmi plašākā nozīmē. PAMATJĒDZIENI Pirmais uzdevums būtu saprast, ar ko akvakultūrā vispār nodarbojas, kādus dabas resursus izmanto un kādas ir mūsdienu patēriņa tendences. Pat tad, ja skolēni tematu izprot tikai daļēji, viņiem vajadzētu spēt nosaukt dažus galvenos ieguvumus, ko dod zivju audzēšana, piemēram, to, ka akvakultūra mums nodrošina svaigus, veselīgus un ne pārāk dārgus produktus, kurus ar uzticamām metodēm var iegūt pašu novadā. Akvakultūras vajadzības ir viegli salāgot ar dažādiem klimatiskajiem apstākļiem, ainaviskajām īpatnībām un audzējamām sugām, un tā mums dod iespēju izpētīt zivkopības un ilgtspējības ietvertos sociālos, ekonomiskos un vides aspektus. LĪDZDALĪBA UN RADOŠĀ PAŠIZPAUSME Šis skolu projekts balstās uz aktīvu visu pušu iesaistīšanos, lai šādi mudinātu skolēnus uz līdzdalīgu mācīšanos, kas aptver visdažādākos tematus. Piemēram, akvakultūru var pētīt tās vēsturiskajā aspektā: kā laiku griežos mainījušies ēšanas paradumi, kādi kultūrvēsturiski aspekti noteikuši vajadzību audzēt zivis un kā dažādās Eiropas daļās akvakultūra ir ieguvusi savus individuālos vaibstus. Šī varētu būt laba iespēja skolēniem pilnveidot IKT iemaņas, piemēram, meklējot internetā vajadzīgo informāciju un veidojot prezentācijas ar vārdiskiem, grafiskiem un multimediju satura elementiem; tās savukārt varētu darīt pieejamas sociālajos plašsaziņas līdzekļos, demonstrēt klases vai pat visas skolas priekšā. Un neaizmirsīsim pašu svarīgāko: akvakultūras uzdevums ir apgādāt mūs ar svaigiem, pašu mājās ražotiem un veselīgiem jūras produktiem! Pārspriežot receptes, ēdienkartes vai pat nogaršojot jūras produktus, jūsu skolēni var atklāt sev veselu pasauli un gūt jaunas un interesantas ierosmes par ilgtspējīgi iegūtiem jūras produktiem savā pusdienu galdā. Tās var pārspriest ar klasesbiedriem, vecākiem, un tas, iespējams, pat varētu mainīt ēšanas ieradumus. Tomēr projekta Audzētas ES galvenā daļa ir un paliek zivju audzētāja viesošanās skolā. Tā dos skolēniem iespēju iztaujāt akvakultūras praksē pieredzējušu cilvēku, tādējādi papildinot līdz šim pašu sameklēto un klasē pārrunāto informāciju, un galvenais piedalīties dzīvā un atraktīvā pasākumā. Skolu projekts īstenojams trijos soļos. 1. solis Gatavošanās 2. solis Viesu diena 3. solis Atskats Vairāk jautājumu un atbilžu interneta vietnē Audzētas ES BBVA Tie ir sīkāk aprakstīti turpmākajās lappusēs. Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 4
Sparus aurata 03 PROJEKTA ĪSTENOŠANA 1. solis Kā notiek zivju audzēšana? Gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus, piemēram, ēdamgliemenes un austeres, audzē uz virvēm, mietiem, vai galdiem līdzīgās struktūrās. Tiem vajadzīgs tīrs ūdens, lai uzņemtu ūdenī esošās barības vielas. Jūras zivis, piemēram, lašus un jūrasasarus, audzē lielos peldošos tīklu aplokos. Saldūdens zivis (piemēram, foreles) parasti audzē tvertnēs, kurām cauri tek upes ūdens. Citas saldūdens zivis, piemēra, karpas, audzē lielos ezeros un dīķos. Vairāk jautājumu un atbilžu interneta vietnē Audzētas ES Adam Przezak dreamstime.com 1. solis Gatavošanās Lai sagatavotu zivju audzētāja viesošanos skolā, mēs ierosinām rīkoties saskaņā ar turpmāk aprakstīto plānu. Gatavošanās būtu jāpabeidz pirms viesu dienas, un varat tai atvēlēt tik daudz laika, cik uzskatāt par vajadzīgu PĀRTIKAS PATĒRIŅA UN RAŽOŠANAS APSKAT Patērētāju gaumes ir dažādas: vieniem jūras produkti ļoti garšo, citi tos nevar ciest. Jūras piekrastes un dažādu ūdensteču tuvumā dzīvojošie var būt raduši gatavot svaigas zivis, kamēr pilsētnieki drīzāk izvēlēsies jau apstrādātus un citādi sagatavotus produktus. Mazu bērnu vecākiem parasti vairāk rūp ēdiena uzturvērtība, bet sirmgalvji varētu novērtēt zivju ēdienu veselīgumu. Daudziem no mums trūkst reāla priekšstata par to, cik rūpnieciskos apmēros mūsdienās norisinās pārtikas ražošana. Iztēles uzburtās ainas rāda iedomu tēlus tādus, kas redzami uz pārtikas iepakojuma vai reklāmās, vai vēsturiska stila ainiņas ar laukiem, zemniekiem un zvejniekiem, vai mums pašiem labi pazīstamu lauku vidi, un tas var tiklab atbilst, kā neatbilst realitātei un pārtikas rūpniecības mērogiem pasaulē. PĀRTIKA: pagātne, tagadne un es pats Sāksim ar iesildīšanos, aicinot klasi dalīties savās domās par pārtiku un tās nozīmi. Uzrakstiet uz tāfeles dažus (vai visus) jautājumus un aiciniet skolēnus dažas minūtes apspriesties mazās grupās un tad īsumā pastāstīt citiem par savām atziņām. Varbūt kāds nekad nav īpaši aizdomājies par to, ko ēd, un tāpēc pirmais jautājums: vai tu esi padomājis par to, kā ir iegūts tavs ēdiens un kādu ceļu tas mērojis, pirms nonācis uz šķīvja? IDENTITĀTE: ko es ēdu, kur es to pērku un kādā veidā es to sagatavoju? Kā uz šiem pašiem jautājumiem atbildētu mani vecvecāki? PĀRTIKAS RAŽOŠANA: kā notiek jūras produktu ražošana? No kurienes ir tie jūras produkti, kurus tu ēd? Kādā veidā rūpnieciska pārtikas ražošana ietekmē vidi? Vai zivis, ko tu ēd, ir nozvejotas jūrā vai izaudzētas audzētavā? PĀRTIKAS PATĒRIŅŠ: cik daudz cilvēkam būtu jāēd? Cik iedzīvotāju ir tavā pilsētā vai ciemā, vai apvidū? Cik cilvēku ir pasaulē? Kas ir raksturīgs mūsdienu pārtikas ražošanai? Cik bieži tu ēd zivis? aktivitāte ILGTSPĒJĪBA: kas ir ilgtspējīgi iegūta pārtika un kāpēc tā ir svarīga? Kā pārtikas ražošanu varētu padarīt ilgtspējīgāku? Vai īpašas etiķetes vai marķējums uz produktiem varētu palīdzēt pircējam izdarīt labākas ilgtspējīgākas izvēles? Vai esi dzirdējis par šādu marķējumu uz jūras produktiem / akvakultūras produktiem? Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 5
aktivitāte aktivitāte 03 PROJEKTA ĪSTENOŠANA 1. solis Uz ilgtspējīgu pārmaiņu ceļa Uzrakstiet uz tāfeles vārdus ilgtspējība un patēriņš un aiciniet klasi iztēloties, kāda starp šiem diviem jēdzieniem varētu būt saistība, ja tāda vispār ir. Lai gan ilgtspējības jēdziens skolēniem varētu būt pasvešs, vienmēr var mēģināt iztēloties, ko tā nozīmē plašākā kontekstā. Ja ņemam pārtikas apgādes ķēdi, tad kurš ir atbildīgs par ilgtspējības principu ievērošanu ražotājs, veikalnieks vai patērētājs? Pārrunājiet, ko īsti nozīmē ilgtspējība, un uz tāfeles pierakstiet, kādu rīcību pasaules mērogā jūsu skolēni uzskata par tādu, kas nav ilgtspējīga. Turpiniet ar jautājumu par to, vai skolēni zina, kā ilgtspējība varētu izpausties akvakultūrā. Par atskaites punktu var ņemt, pirmkārt, katra atsevišķa skolēna (patērētāja un mājsaimniecības budžeta tērētāja) lomu un, otrkārt, ko ilgtspējības labā viņi var darīt kopā ar nozares profesionāļiem un kā sabiedrības locekļi. Atbildīgi ieradumi Lai varētu dzīvot veselīgi, skolēniem būs jāizveido atbildīga attieksme pret veselīgiem ēšanas ieradumiem un jāapdomā, kādā veidā šīs jauniegūtās zināšanas par uzturu un ar to saistītajiem ētiskajiem apsvērumiem viņi varēs izmantot vēlāk dzīvē. Viņiem tas būtu jāformulē ar saviem vārdiem un jāsaskata, kādā veidā tas iederas viņu ikdienā. Iedrošiniet skolēnus apdomāt, kādu labumu sabalansētai ēdienkartei var dot ilgtspējīgi iegūti akvakultūras produkti, un apspriest, kādā veidā patērētāji var ietekmēt tirgu un dzīvesstila tendences. Kādā veidā reklāma un mārketings ietekmē skolēnu (vai viņu vecāku) iepirkšanās paradumus? Vai viņi zina, kādām vajadzētu būt veselīga uztura sastāvdaļām un kā nodrošināt sev vajadzīgos vitamīnus, minerālvielas un uzturvielas? Šī ir tikai sākuma diskusija, un nav vajadzīgs atrast galīgās atbildes. Ilancuk dreamstime.com 3quarks dreamstime.com Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 6
aktivitāte Viesu dienas priekšvakarā 03 PROJEKTA ĪSTENOŠANA 1. solis Atkarībā no jūsu izvēles skolēnu sagatavošana viesu dienai var būt vispārīga vai padziļināta, taču mēs ierosinām dažus konkrētus priekšdarbus. 1. PRĀTA VĒTRA. Uzdodiet skolēniem internetā sameklēt attiecīgu informāciju, kas papildinātu klasē iepriekš runāto vai kas viņiem pašiem šķiet interesanta. Atkarībā no apstākļiem un klases aprīkojuma šis varētu būt arī mājasdarbs. 2. IZPĒTE. Noskaidrojiet jūsu viesa profesionālo biogrāfiju: kādā audzētavā strādā, kādas ūdensdzīvnieku sugas audzē un visu pārējo, kas interesē jūsu skolēnus. Viesu dienas saturisko ievirzi, cik vien iespējams, jāveido skolēniem, tāpēc viņiem būtu pašiem jāsagatavo jautājumi un jāizvēlas temati, par ko runāt. Ja tas uzreiz neizdodas, iedvesmu var smelties šā materiāla sadaļā Citi avoti. 3. KONKRĒTS TEMATS. Kad sākotnējā izpēte ir pabeigta, skolēniem būtu jāizvēlas konkrētāks temats: ko tieši mēs vēlamies uzzināt no speciālista? Pieejamais laiks ļauj pārrunāt vairāk nekā tikai vienu jautājumu grupu, tāpēc šeit mudiniet skolēnus uz aktīvu līdzdalību. Skolēniem būtu jāsagatavo saraksts ar jautājumiem vai anketa, kuru viņi varētu aizpildīt viesu dienas laikā vai, ja nepietiek laika, mājās. 4. SAGATAVOŠANĀS. Šis skolu projekts norisinās trijos savstarpēji saistītos soļos, un, paturot to prātā, pastāstiet skolēniem, ka gaidāmas arī radošas atskata aktivitātes! Daži skolēni turklāt varētu dokumentēt viesu dienu, veicot pierakstus, fotografējot vai pat filmējot. Tas varētu noderēt kā palīgmateriāls skolu projekta noslēgumā. BBVA Ieteikumi skolotājam Arī viesis ir jāsagatavo Viesu diena ir projekta pati svarīgākā daļa, jo tā dos skolēniem iespēju vaigu vaigā tikties ar cilvēku, kurš ikdienā strādā zivju audzētavā un kurš varētu piešķirt visai iepriekšējai izpētei realitātes garšu. Viesim vajadzētu būt informētam par šā projekta formātu, proti, ka skolēni vispirms paši meklēs informāciju, tad sekos viesu diena un visbeidzot atskata aktivitātes un ka tikšanās ar nozares profesionāli skolēniem padarīs visu projektu daudz reālāku. Informējiet viesi arī par laika plānojumu kopumā un to, ka viņam pirms jautājumu un atbilžu sesijas būs, piemēram, 10 minūtes laika ievadrunai. Mudiniet viesi ņemt līdzi fotoattēlus vai citus materiālus, kurus varētu parādīt klasē kā lietiskos pierādījumus, kas piesaistīs uzmanību, raisīs sarunas un padarīs gaisotni brīvāku. Tādi materiāli varētu būt, piemēram, zivju barības granulas, darbarīki vai pat produkcijas paraugi. Jūs varat uzaicināt arī vairākus audzētājus vienlaikus (piemēram, zivju audzētāju un gliemeņu audzētāju); tad saruna varētu kļūt vēl interesantāka. Šā materiāla beigās atradīsit papildu informāciju un adreses, kas palīdzēs raisīt sarunu klasē un dos priekšstatu par akvakultūras nozari citur Eiropā. Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 7
2. solis Viesu diena Oncorhynchus mykiss 03 Kā tai būtu jānorisinās? Lai ikviens klātesošais no šīs mācību stundas iegūtu iespējami vairāk, jums jāizveido skaidra viesu dienas programma. Lai diskusija raisītos brīvi, svarīgs ir sagatavošanās darbs pirms viesu dienas. Savukārt atskata aktivitātes ir vajadzīgas, lai izvērtētu diskusijas saturu un skolēnu iespaidus un viedokļus par apspriesto tematu un par pašu viesu dienu. Stundas plāns 60 min PROJEKTA ĪSTENOŠANA 2. solis Ieteikumi skolotājam Atcerieties ieskatīties sadaļā Citi avoti šo metodisko norādījumu beigās! Tur atradīsit interneta adreses, kurās var meklēt papildu informāciju, un sarakstus ar jautājumiem, kuri var noderēt viesu dienā, ja skolēniem piepeši aptrūkstas ideju. Ukrphoto dreamstime.com Ievads 10 min Lai viesis gūtu priekšstatu par saviem klausītājiem, lūdziet vienu vai divus skolēnus pastāstīt, kā esat gatavojušies viesu dienai un par ko esat iepriekš klasē runājuši. Ja skolēni ir sagatavojuši jautājumu sarakstu vai anketu, iepazīstiniet viesi ar to. Uzruna 10 min Ļaujiet viesim pastāstīt par sevi un īsumā aprakstīt savu darbavietu (tā nav komercreklāma, un būtu jārunā galvenokārt par šā darba cilvēcisko aspektu). Ja viesim līdzi ir uzskates materiāli, tagad būtu īstais brīdis tos izpētīt (vai pat nogaršot, ja tie ir produkcijas paraugi). Grupas diskusija 30 min Ja viesis ir tikai viens, grupas diskusijā klase piedalās kā viena grupa, pretējā gadījumā darbu var organizēt apakšgrupās. Neatkarīgi no grupu skaita visi skolēni būtu jāmudina iesaistīties, un ikvienam vajadzētu būt runājušam. Priekšstati 10 min Sākt derētu ar sagatavošanās stundu laikā noskaidrotā pārrunāšanu. Skolēni un zivju audzētājs var pārspriest klasei radušos priekšstatus par nozari, tās metodēm un visiem citiem jautājumiem, kas iepriekš palikuši neatbildēti. Šī ir lieliska iespēja nodibināt kontaktu starp runātāju un klausītājiem un visiem kopā iejusties brīvā atklātas sarunas plūdumā. Dialogs 20 min Šis dialogs var norisināties vai nu brīvā formā bez īpaša plāna, vai saskaņā ar jautājumu sarakstu vai anketu, kuru skolēni sagatavojuši iepriekš un kurā minēti konkrēti jautājumi, kurus skolēni vēlas noskaidrot. Šī ir iespēja abām pusēm padziļināti apspriest konkrētus jautājumus, un atbildēm vajadzētu būt izsmeļošām un nozīmīgām. Skolēni varētu veikt pierakstus par viņus īpaši interesējošiem tematiem, un šos pierakstus vēlāk var izmantot viesu dienas kopsavilkuma daļā, kā arī tālākai izpētei. Ekaterina Pokrovsky dreamstime.com Kopsavilkums 10 min Skolēni kopā ar viesi vēlreiz īsumā atgriežas pie galvenajiem sarunas punktiem un pārrunā, ko ir uzzinājuši. Šis ir labs brīdis, lai noskaidrotu vēl pēdējos jautājumus, kurus skolēni uzskata par svarīgiem un kuri sarunā vai sagatavošanās laikā netika skarti. Dialoga noslēgumā izdarītie secinājumi, cerams, būs vairojuši skolēnu informētību par to, kāda mūsdienās ir akvakultūras nozīme pārtikas ražošanā, sabiedrībā un kādas darba iespējas šī nozare piedāvā. Līdz ar jauniem atklājumiem, faktiem un skaitļiem par nozari kā vietējā, tā Eiropas kontekstā, vajadzētu veidoties stabilam pamatam, kuru vēlāk var papildināt jau ar precīzākām zināšanām. Atkarībā no tā, kur atrodas audzētava, kurā strādā jūsu viesis, skolēniem varētu būt interesanti doties uz turieni ekskursijā. Ja apstākļi un skolas budžets to ļauj, šādu ekskursiju var ieplānot kā šā skolu projekta 4. (papildu) soli. Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 8
Mytilus galloprovincialis 03 PROJEKTA ĪSTENOŠANA 3. solis 3. solis Atskats Lai projekts dotu vislabāko rezultātu, ir svarīgi visās iesaistītajās klasēs noturēt atskata stundu, tādā veidā nostiprinot pirms viesu dienas un tās laikā (tai skaitā diskusijā) gūtās zināšanas. Ideālā gadījumā šādai stundai būtu jānotiek nākamajā vai tuvākajās dienās pēc viesa ierašanās, tā lai diskusija un tās iznākums visiem vēl būtu svaigā atmiņā. Turpmākajās lappusēs sīkāk aprakstīti četri piemēri, kā akvakultūras tematu varētu turpināt aplūkot no dažādiem skatpunktiem, darbojoties radoši un attīstot daudzveidīgas prasmes. Šādās atskata aktivitātēs ir daudz tādu elementu, kas atbilst prasmēm, kuras varētu nostiprināt; piemēram var minēt IKT prasmes vai mākslas un dizaina elementus. Runājot klases priekšā, skolēniem ir iespēja trenēt publiskās uzstāšanās prasmes, un visas atskata aktivitātes vienojošs elements ir darbs grupā, kas prasa mācēt sadarboties un strādāt komandā. Daudz no atskata aktivitātēm vajadzīgās informācijas un resursiem ir atrodami šā materiāla beigu daļā. Eiropas Komisija izraudzīsies labākos skolu projektus un informēs par tiem savos sociālo plašsaziņas līdzekļu kanālos. BBVA Vispārīgie mērķi Mācīties strādāt grupā, nostiprināt patstāvīga izpētes darba iemaņas Nostiprināt spēju strādāt ar tematu, kas aptver vairākus mācību priekšmetus Mācīties teorētiskās zināšanas pielietot praksē Mācīties strādāt radoši un ar tādu rezultātu, kuru var darīt pieejamu citiem skolā vai izplatīt tiešsaistē Veidot publiskās uzstāšanās prasmes Bialasiewicz dreamstime.com Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 9
03 PROJEKTA ĪSTENOŠANA 3. solis Atskata aktivitāte 1. Uzturs & ēdiena gatavošana Runājot par uzturu un tā veselīgumu, tostarp par ēdiena pirkšanu un gatavošanu, mēs ierosinām izstrādāt ilgtspējīgu ēdienkarti no piemērotiem Eiropas akvakultūras produktiem vai arī izpētīt, kā varētu ēst veselīgi, bet lēti. Tas varētu izpausties šādi: 1. Skolas ēdienkarte Strādājot pie veselīgas un daudzveidīgas ēdienkartes nedēļai vai mēnesim, ierosiniet divus jaunus ēdienus nedēļā. Iespējams, vajadzēs ņem vērā skolai pieejamo budžetu! Par šiem ierosinājumiem varētu aprunāties ar skolas pavāru, kurš arī varētu paviesoties klasē un pastāstīt, kādus produktus un kāpēc pasūta skolas virtuve. 2. Gardēža ēdienkarte Sagatavojiet gardēža ēdienkarti īpašam notikumam: dzimšanas dienas ballītei, pirmajam randiņam vai pat izlaiduma dienas svinībām. Skolēniem būtu jāuzraksta ēdienkarte, kurā izmantoti gardi un ilgtspējīgi iegūti akvakultūras produkti, kas izaudzēti tuvākajā apkaimē vai citur Eiropā. Aktivitātes mērķi Iegūt un praksē piemērot zināšanas par dažādu pārtikas produktu uzturvērtību un mācīties tos izmantot veselīgas ēdienkartes veidošanā Iegūt pārskatu par Eiropas akvakultūras daudzveidīgo piedāvājumu, it sevišķi no tuvējās apkaimes Analizēt ar jūras produktiem saistītos ieguvumus, piemēram, pieejamību, cenas pievilcību, kvalitāti, uzturvērtību un ilgtspējīgumu, it sevišķi tad, ja ņem vērā proteīnu un uzturvielu ieteicamo nedēļas devu Rosināt pusaudžus kļūt par atbildīgiem patērētājiem un veidot veselīgus ieradumus, izmēģināt jauno 3. Kuri proteīni labāki? Šeit būtu jāizpēta, kāda veida proteīniem ir vislabvēlīgākā ietekme uz veselību, un jāsalīdzina attiecīgo produktu cenas. Šis ir sarežģīts uzdevums, kura veikšana prasa labas IKT un izpētes prasmes, tāpēc, lai vienmērīgāk sadalītu darbu un taupītu laiku, tas būtu piemērotāks lielākai grupai. Monkey Business Images dreamstime.com Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 10
03 PROJEKTA ĪSTENOŠANA 3. solis Atskata aktivitāte 2. Zinātne & tehnoloģija Zinātne un modernā zivaudzēšana ir cieši saistītas. Skolēnu grupas varētu sagatavot stenda referātus (posterus) vai prezentācijas par galvenajiem akvakultūras aspektiem. Pēc tam katra grupa ar savu veikumu varētu iepazīstināt visu klasi. Šāda darba tematiskā ievirze varētu būt tiklab akvakultūras bioloģiskie un ekoloģiskie aspekti, kā akvakultūras sistēmu ķīmija vai tehnoloģijas. Mēs ierosinām šādus tematus: 1. Zivju audzētavas darbība un aprīkojums Kādu aprīkojumu un kāpēc izmanto zivju audzētavā? Kādā veidā zivis nogādā uz audzētavu un no tās uz tirdzniecības vietām? Kā un ar ko zivis baro? 2. Zivju dzīves cikls un domesticēto zivju sugu audzēšana Kāpēc vienas sugas audzē akvakultūrā, bet citas neaudzē? Kādi ir zivs dzīves cikla posmi un kā tas ietekmē sugas audzēšanas vajadzības (skolēni varētu izpētīt, piemēram, lašu, foreļu un/vai gliemeņu audzēšanu)? Aktivitātes mērķi Iepazīt akvakultūru tās zinātniskajā aspektā Uzzināt vairāk par akvakultūras sistēmām un procesiem Iepazīt dažādus zinātniskus skatījumus un dažādu vajadzību noteiktus skatpunktus Izprast zivju domesticēšanas un audzēšanas grūtības un iespējas Zinātniskā veidā novērtēt vides ilgtspējīguma jēdzienu 3. Jūras un saldūdens akvakultūras ilgtspējīgums Vai akvakultūra kaitē vietējai dabas videi un tajā sastopamajām sugām? Kādā veidā varētu uzlabot plēsīgo zivju barošanu? Šeit skolēni varētu pētīt integrēto multitrofisko akvakultūru (skatīt adreses šā materiāla beigās) un ar to saistītos ieguvumus. 4. Pareizā vieta Uzdevums: atrast savas valsts robežās labu vietu zivju audzētavai. Šeit jāņem vērā tādi faktori kā, piemēram, vajadzīgā platība, transportēšanas iespējas, ūdens pieejamība, tuvumā esošās apdzīvotās vietas. Rezultātu varētu prezentēt klasei, sīkāk paskaidrojot ar katru faktoru saistītās izvēles. Pēc tam klase varētu balsot par labāko risinājumu! Awcnz62 dreamstime.com Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 11
03 PROJEKTA ĪSTENOŠANA 3. solis Atskata aktivitāte 3. Saziņa & valoda Ziņās nereti var dzirdēt pieminam ilgtspējību, ietekmi uz vidi, veselības un uztura lietas un patērētāju izvēles. Akvakultūra ir labs piemērs tam, kā plašsaziņas līdzekļi var iedvesmot patērētāju uz gudrākām izvēlēm, bet tikpat labi arī mulsināt vai manipulēt, kā tas ir tad, ja informācija tiek pasniegta tendenciozi. Darbam ar valodas līdzekļiem mēs ierosinām šādus uzdevumus: 1. Esmu žurnālists Uzdevums ir iejusties žurnālista ādā un kritiski izvērtēt dažādas publikācijas, kas atbalsta vai kritizē akvakultūru. Skolēniem būtu jāatrod piemēri informācijas kampaņām, rakstiem vai citiem tekstiem par akvakultūru un jāsagatavo savi argumenti par un pret, jāsaskata ar šiem materiāliem saistītie ieguvumi un riski. Rezultāts varētu būt raksts, īss sacerējums, plakāts vai prezentācija. Aktivitātes mērķi Veikt kritisku informācijas kampaņas apskatu Diskutēt par akvakultūras plusiem un mīnusiem Izdarīt objektīvus secinājumus par informācijas kampaņu saturu Iecerēt un radīt jaunu tekstu Prast lietot IKT multivides risinājumus 2. Akvakultūras popularizēšana Jāsagatavo vietējās akvakultūras reklāmas kampaņa, kuras mērķauditorija ir jaunieši un kura tiks īstenota pašu skolā. Skolēniem būtu labi jāiepazīstas ar vietējo akvakultūru un jāizveido atbalstoša kampaņa, kuras mērķis ir izskaidrot skolasbiedriem potenciālos ieguvumus. Šāda kampaņa varētu ietvert slīdrādi, videosižetu vai jebkādu citu radošu IKT materiālu. 3. Akvakultūras vēsture Šis uzdevums ir par akvakultūras vēsturi pašu mājās. Skolēniem būtu jāsagatavo prezentācija par zivju audzēšanu tuvējā apkaimē, no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Tas varētu ietvert izpēti internetā, skolas vai pašvaldības bibliotēkā vai pat atkārtotu vēršanos pie zivju audzētāja, lai uzdotu papildu jautājumus. Rezultāts varētu būt ziņu lapas vai referāta formā. Wavebreakmedia Ltd dreamstime.com 4. Akvakultūra un sabiedrība Šeit būtu jāpēta akvakultūras sociāli ekonomiskie aspekti: vietējā sabiedrība, pārtikas avoti un pārtikas apgādes drošība, nodarbinātības iespējas akvakultūrā, importēta audzētā produkcija salīdzinājumā ar vietēji audzēto un saistītie ekonomiskie aspekti. Šis projekts prasa lielu darbu, tāpēc organizatoriski ieteicams sadalīt klasi divās grupās, un pāros (pa vienam skolēnam no katras grupas) sīkāk izpētīt katru saistīto aspektu. Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 12
03 PROJEKTA ĪSTENOŠANA 3. solis Atskata aktivitāte 4. Māksla Jūras veltes, to audzēšana, saistītās profesijas, zivis, zemūdens ainavas vai pat zivju, gliemju vai aļģu anatomija ir lieliski iedvesmas avoti tiem, kas vēlas apgūt jaunas mākslinieciskās prasmes un iepazīt jaunus materiālus un tehnikas. Mākslinieciskā jaunrade ļauj pieskarties pretrunīgiem tematiem alegoriski un interpretējoši un ļauj darba autoram stilistiskā un tehniskā ziņā daudzveidīgi pašizpausties. Mēs piedāvājam mākslinieciski interpretēt vietējo akvakultūru. Uzsvaru var likt tiklab uz tehnisko varēšanu, kā uz jauniegūto zināšanu attēlošanu vai uz akvakultūras nozīmību vietējā sabiedrībā. Šajā sakarībā mēs piedāvājam trīs uzdevumus: 1. Attēlo zivi Izvēlieties kādu vietējo akvakultūras sugu un attēlojiet to. Ūdensdzīvnieku atainošana ļauj izstrādāt tādas detaļas kā proporcijas, slapjuma efekts vai dabīgs fons. Rezultāts varētu būt tīri anatomiska ilustrācija vai mākslinieciskāka un brīvāka stila darbs. Aktivitātes mērķi Vērot un attēlot dabas objektus un vidi (zivis un/vai to anatomija, zivju audzētājs darbā, zivju audzētavas vide) Attēlojot ūdensorganismu īpatnības, attīstīt jaunas mākslinieciskas iemaņas Paust savu skatījumu ar mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem Izmēģināt jaunus materiālus un tehnikas 2. Zivju audzētava kas tas ir? Attēlojiet jūsu apkaimes zivju audzētāju vai zivju audzētavu. Centieties parādīt akvakultūras speciālista darba īpatnības. Šis cilvēks var būt reāli eksistējošs vai iztēlots grupas veiktās izpētes rezultātā. Jūs varat attēlot arī zivju audzētavu: šim nolūkam derēs skices, shematiski attēli vai plāni, attēlu kolekcijas vai 3D makets. Tannjuska dreamstime.com 3. Ilustrētā akvakultūras vēsture Vēsturisks apskats par zivju audzēšanu vietējā apkaimē, attēlojot dažādos akvakultūras objektus tēvutēvu laikos, šodien un, iespējams, nākotnē. Tas varētu būt komikss, plakāts vai alegoriska glezna vai zīmējums. Ļaujiet skolēniem brīvi izvēlēties, kādā tehnikā strādāt zīmēt, gleznot, veidot, darināt kolāžu vai izmantot grafiskās datorprogrammas. Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 13
Kas īsti ir akvakultūra? Crassostrea gigas 04 PAMATINFOR- MĀCIJA Vai taisnība, ka akvakultūra var kaitēt videi? Gluži tāpat kā jebkurai citai cilvēka darbībai, arī zivaudzēšanai jānotiek ilgtspējīgi un atceroties par atbildību. Tāpat kā pārējiem pārtikas ražotājiem, arī zivaudzētājiem ir jāievēro vides un veselības aizsardzības standarti. ES vides aizsardzības standarti ir vieni no visstingrākajiem un efektīvākajiem visā pasaulē. Tomēr proaktīvākiem vides aizsardzībā jābūt arī pašiem zivaudzētājiem. Piemēram, akvakultūras dīķi var palīdzēt saglabāt svarīgas dabiskas ainavas un dzīvotnes apdraudētajiem savvaļas putniem un citām sugām. Uzsūcot barības vielas, kuras citādi varētu mazināt ūdens kvalitāti, gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi attīra piekrastes ūdeni. Vairāk jautājumu un atbilžu interneta vietnē Audzētas ES Overcrew55 dreamstime.com Saskaņā ar ES definīciju akvakultūra ir ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot metodes, kas paredzētas attiecīgo organismu produkcijas palielināšanai, pārsniedzot vides dabiskās spējas; ūdens organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visu audzēšanas un kultivēšanas laiku līdz pat iegūšanai, kā arī tās laikā. Vienkāršoti izsakoties, akvakultūra ir ūdensorganismu audzēšana jūrā vai saldūdenī. Akvakultūras produkti mūsdienās ir nopērkami vairumā lielveikalu un tiek celti galdā visā Eiropā un citviet pasaulē. Pasaules pārtikas ekonomikā akvakultūra ir visstraujāk augošais sektors, ik gadu tā pieaug vidēji par vairāk nekā 7 %. Stefanos Kyriazis dreamstime.com Kāpēc akvakultūra ir vajadzīga? Jūras produkti vienmēr ir ieņēmuši svarīgu vietu cilvēka ēdienkartē, un senākās liecības par to ir vismaz 40 000 gadu vecas. Līdz pat šai dienai miljardiem cilvēku regulāri ēd jūras veltes, un simtiem miljonu jūras produkti ir galvenais proteīnu avots. Pasaules iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, un akvakultūra, būdama visstraujāk augošais pārtikas rūpniecības sektors, iegūst aizvien lielāku nozīmi. Pasaules mērogā akvakultūra jau tagad nodrošina aptuveni 50 % no ikgadējā patēriņa, un tā turpina augt, lai apmierinātu aizvien pieaugošo pasaules pieprasījumu2. Ar akvakultūras palīdzību mēs varam uzlabot un kontrolēt daudzu jūras un saldūdens sugu produktivitāti un pilnveidot audzēšanas metodes, tā lai nodrošinātu iespējami mazāku kaitējumu videi, saimniecisko izdevīgumu un sociālo satvaru. Akvakultūra mūsu dzīvē ir uz palikšanu, un arī nākamajās desmitgadēs tā turpinās augt, jo pārtikas apgādes drošība aktualitāti nezaudē, tāpat kā vajadzība turpināt jaunu ceļu meklējumus, lai ražošanas tehnoloģijas kļūtu vēl efektīvākas, un vajadzība domesticēt aizvien jaunas sugas. 2 http://www.fao.org/docrep/016/i2727e/i2727e.pdf Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 14
04 PAMATINFOR- MĀCIJA Eiropas akvakultūras vēsture Eiropas akvakultūras, jo sevišķi saldūdens akvakultūras, vēsture ir gara. Vidusjūras reģionā jau Senās Romas laikos bija plaši attīstījusies austeru audzēšana, tāpat kā dažādu zivju audzēšana dīķos. Turīgo ģimeņu vidū personīgie zivju dīķi bija visai populāri. Atsauces uz akvakultūru atrodamas jau seno grieķu un romiešu tekstos, un arheoloģiskajos izrakumos zivju dīķu atliekas konstatētas visā šo seno civilizāciju teritorijā. Imperators Kārlis Lielais (768-814) savulaik lika ierīkot milzumu zivju dīķu, un tas bija liels atspaids vairumam iedzīvotāju, kuri, būdami Romas katoļticīgie, piektdienās un Lielajā gavēnī nedrīkstēja ēst gaļu. Dīķu rakšanas blakusefekts bija tāds, ka mūki sāka izstrādāt akvakultūras sistēmas, kurās audzēt pirmo Eiropas akvakultūras sugu karpu, un viņu uzkrātās zināšanas pamazām izplatījās viduslaiku Eiropā, bet pati audzēšana sāka notikt arī jūras ūdeņos. Arī turpmāk daudzi nozarei svarīgi notikumi un pētnieciskie atklājumi norisinājās Eiropā vai sadarbībā ar Eiropas pētniekiem. Tā piemēram, foreļu ikru mākslīgā apaugļošana pirmo reizi (1739. gadā) notika Eiropā, un pasaulē pirmais akvakultūras pētnieciskais centrs durvis vēra 1852. gadā Francijā. Pēc zaļās revolūcijas 1940. 60. gados, kad lauksaimnieciskās ražošanas apjoms lēcienveidīgi pieauga, jo tika izmantots labāks sēklas materiāls un mēslošanas līdzekļi un pesticīdi, uzplaukumu piedzīvoja arī akvakultūra. Dažos desmitos gadu zinātniekiem izdevās pilnībā domesticēt un audzēšanai pielāgot tādas sugas kā laši, jūrasasari un jūraskarūsas un tādējādi palielināt produkcijas apjomus līdz rūpnieciskiem tirgus apmēriem. Edosaodaro dreamstime.com Vispārīgi Eiropas akvakultūrā patlaban ir šādi virzieni: čaulgliemju, piemēram austeru un gliemeņu, audzēšana dabīgos apstākļos ar minimālu cilvēka iejaukšanos; ekstensīva zivju, piemēram, karpveidīgo sugu, audzēšana saldūdens dīķos, ūdenskrātuvēs un estuāros; tādu zivju kā foreles, laši, jūrasasari un jūraskarūsas intensīva audzēšana jūrā piekrastes tuvumā izvietotos krātiņos; saldūdens sugu, piemēram, foreļu, intensīva audzēšana uz sauszemes īpašās akvakultūras sistēmās, kurās izmanto no dabīgas ūdensteces novadītu vai recirkulētu un attīrītu ūdeni; jūras aļģu ekstensīva audzēšana dabīgos apstākļos ar minimālu cilvēka iejaukšanos. Eiropas akvakultūra ir pētniecības un izstrādes līderpozīcijās arī attiecībā uz jauniem produktiem un sugām un ražošanas tehnoloģijām. Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 15
Dažas no Eiropā biežāk audzētajām sugām 04 Karpa Forele Klusā okeāna austere Jūrasasaris (labraks) PAMATINFOR- MĀCIJA Karpu Eiropā ieveda Senās Romas laikā. Tolaik sāktais darbs ar nolūku atlasīt labākos īpatņus pavairošanai mums ir devis šodien visiem zināmo spēcīgo, lielo, ilgdzīvojošo zivi, un tas attiecas arī uz savvaļā mītošajām karpām. Varavīksnes forele ir visvairāk audzētā saldūdens zivju suga Eiropā. Izturīguma un straujās augšanas dēļ šī suga ir sevišķi piemērota akvakultūrai. Mūsdienās varavīksnes foreli audzē teju vai visās Eiropas valstīs, jo sevišķi piekrastes valstīs ar mērenu klimatu. Klusā okeāna austeri Eiropā ieviesa 1970. gados. Ātraudzīga un spējīga pielāgoties, Klusā okeāna austere tagad ir pasaulē un arī Eiropā visvairāk audzētā austeru suga. Jūrasasaris (labraks) dabā dzīvo krasta un upju ieteku tuvumā, kur ūdens ir bagāts ar mikroorganismiem. Šī suga jau izsenis tiek audzēta tradicionālajā akvakultūrā. 1960. gados zivju skaits sāka samazināties un Vidusjūras reģiona zinātnieki, iedvesmojušies no ziemeļeiropiešu panākumiem laša audzēšanā, izstrādāja intensīvas audzēšanas tehnoloģiju. Gliemenes Jūraskarūsa Lasis Store Gliemeņu audzēšana ir attīstījusies visā to areālā gar Eiropas piekrasti. Daudzveidīgie audzēšanas paņēmieni izkopti XIX gadsimta beigās, kad atklājās, ka gliemenes var būt lēts proteīnu avots un izveidojās gliemeņu audzēšanas tradīcija. Mūsdienās jūraskarūsa ir viena no galvenajām Eiropas akvakultūras sugām. Jūraskarūsa ir porciju zivs, un tirdzniecībā to laiž dažādos izmēros. Parasti tās svars ir 400 600 gramu, un zivi pārdod svaigu vai nesadalītu. Atlantijas laša audzēšana aizsākās XIX gadsimtā, kad Apvienotajā Karalistē izstrādāja audzēšanas tehnoloģiju. Vairums moderno laša audzētavu īsteno pilnu audzēšanas ciklu: no ikra līdz kaušanai. Tad zivju liemeņus piegādā apstrādes uzņēmumam, kurš tos laiž tirgū nesadalītus, sadalītus vai kūpinātus un sagrieztus šķēlēs. Mūsdienās Sibīrijas stori audzē daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā un Vācijā. Audzētavu skaits palielinās, bet galvenais produkts ir ļoti pieprasītā delikatese kaviārs. Sibīrijas stori var audzēt caurplūdes sistēmās, baseinos, dīķos vai krātiņos. Šīs sugas zivis ir plēsīgas un tiek barotas ar īpašām granulām Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 16
Ko varētu pajautāt Acipenser baerii 05 CITI AVOTI Vai audzētas zivis tiešām ir tikpat veselīgas kā savvaļas zivis? Lai nodrošinātu to, ka mūsu pārtika ir nekaitīga, ES ir stingri noteikumi, tostarp arī par piesārņojošo vielu maksimālo līmeni. Gan audzētām, gan savvaļas zivīm ir noteikts vienāds līmenis, un stingra oficiālu pārbaužu sistēma nodrošina, ka mūsu galdā nonāk tikai veselīga pārtika neatkarīgi no tā, vai tā nākusi no ES, vai citām pasaules daļām. Vairāk jautājumu un atbilžu interneta vietnē Audzētas ES zivju audzētājam personīgi Kas jūs pamudināja sākt nodarboties ar zivju audzēšanu? Cik sen jūs interesējaties par akvakultūru? Vai jums patīk darbs, ko darāt? Kā tas notika, ka jūs sākāt strādāt zivju audzētavā? Vai jūsu mājās galdā bieži ceļat zivis? Kur jūs tās pērkat? Ko tieši jūs darbā darāt? / Kādi ir jūsu darba pienākumi? Kas ir tas, kas zivju audzēšanas darbā jums patīk visvairāk? par zivīm un zivju audzēšanas procesiem Kā notiek zivju / vēžveidīgo / gliemju audzēšana? Kādi apstākļi tiem vajadzīgi? Kādas sugas jūs audzējat? Kāpēc tieši tās? Kāpēc ne citas? Kāda veida aprūpe zivīm vajadzīga to dzīves cikla laikā? Kā notiek zivju nogalēšana? Ar ko jūs zivis barojat? Kur jūs dabūjat ikrus vai zivju mazuļus? Vai jūs izmantojat antibiotikas? Kādā veidā akvakultūra var veicināt ilgtspējīgumu? Kā jūs apkarojat savvaļas plēsējus? Vai esat saskāries ar maluzvejniekiem? Vai jūs savā saimniecībā audzējat tikai zivis? par audzētavu Vai jūsu zivaudzētava strādā ilgtspējīgi? Ko jūs darāt, lai padarītu to ilgtspējīgāku? Kāpēc dažkārt uzskata, ka zivaudzētavas nav ilgtspējīgas? Vai jūsu audzētava nes peļņu? Kādi ir ekonomiskie riski? Kādā veidā jūsu uzņēmums piedalās vietējo cilvēku dzīvē? Kāda ir tipiska diena zivju audzētavā? Cik ilgi darbojas jūsu audzētava? Vai tas ir ģimenes uzņēmums? Kā akvakultūra ietekmē dabu un vidi mūsu apkaimē? Vai jūs zivis apstrādājat vai kā īpaši sagatavojat pirms pārdošanas? Kādi blakusprodukti un atkritumi rodas zivju audzēšanā? Ko jūs ar tiem darāt? Vai ir iespējams paplašināt audzētavas darbību, papildus audzējot, piemēram, dārzeņus vai aļģes? Vai jūs investējat pētījumos un jaunu produktu izstrādē? Kā notiek zivju skaitīšana? par zivju audzēšanu saistībā ar mūsu ikdienas dzīvi Kas jādara, lai varētu profesionāli nodarboties ar zivju audzēšanu? Vai jums ir kāda iecienīta recepte, kurā izmanto jūsu audzētavas produkciju? Man mājās ir akvārijs. Vai es varu tajā audzēt zivis? Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 17
Interneta adreses Psetta maximus 05 CITI AVOTI Eiropas Komisija Projekts Audzētas ES http://ec.europa.eu/fisheries/inseparable/lv/farmed-eu http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/aquaculture/index_lv.htm http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/aquaculture/aquaculture_methods/index_lv.htm http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/aquaculture/species/index_lv.htm https://ec.europa.eu/fisheries/inseparable/sites/inseparable/files/infographics_aqc_final.pdf FAO (Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija) http://www.fao.org/fishery/aquaculture/en http://www.fao.org/3/a-i2125o.pdf Eiropas mēroga un atsevišķu dalībvalstu zivaudzētāju apvienības FEAP (Eiropas Akvakultūras ražotāju federācija) http://www.feap.info/ FEAP biedri http://www.feap.info/default.asp?shortcut=578 EMPA http://www.bivalife.eu/collaborative-european-project-bivalife/bivalife-consortium/list-of-partners EATIP (Eiropas akvakultūra: tehnoloģiju un inovāciju platforma) http://www.eatip.eu/ EATIP biedri http://www.eatip.eu/default.asp?shortcut=285 Audzētas ES - Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru 18