PĻAVIŅU NOVADA BIBLIOTĒKA GADA PĀRSKATS 2017 PĻAVIŅU NOVADA BIBLIOTĒKA, 2018

PĻAVIŅU NOVADA BIBLIOTĒKA GADA PĀRSKATS 2017 PĻAVIŅU NOVADA BIBLIOTĒKA, 2018

P Satura rādītājs 1. VISPĀRĪGS BIBLIOTĒKAS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS... 3 Pārskata perioda prioritātes... 3 2. FINANSIĀLAIS NODROŠINĀJUMS... 4 3. MATERIĀLI TEHNISKĀ STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS... 5 Veiktie un plānotie telpu un ēku rekonstrukcijas projekti un remontdarbi... 5 Iekārtas, aprīkojums... 6 4. PERSONĀLS... 7 5. PAKALPOJUMU PIEDĀVĀJUMS UN PIEEJAMĪBA... 11 Bibliotēkas darba galvenie rādītāji... 11 Bibliotēkas pakalpojumu attīstība, jauninājumi... 12 Bibliotēkas pieejamība un pakalpojumi personām ar īpašām vajadzībām... 13 Pakalpojumi un pasākumi atsevišķām lietotāju mērķgrupām... 14 Tematiskie pasākumi situācijas raksturojums... 15 Uzziņu, informācijas un izglītojošais darbs... 17 Pašvaldības, valsts institūciju un NVO informācijas pieejamība iedzīvotājiem... 18 SBA pakalpojumi... 18 Digitalizācija kopaina, situācijas īss raksturojums... 19 Problēmas un risinājumi bibliotēkas pakalpojumu un pieejamības jomā... 20 Elektroniskais katalogs kā pakalpojums... 20 6. KRĀJUMS... 20 Krājuma komplektēšanas politika un organizācija... 20 Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums... 21 Rekataloģizācija... 24 Krājuma pārbaude (inventarizācija)... 25 Krājuma rādītāji... 25 Datubāzes... 27 Krājuma popularizēšana... 27 Darbs ar parādniekiem... 28 7. DARBS AR BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM... 28 Darba ar bērniem un jauniešiem raksturojums un vispārīgie rādītāji... 28 8. NOVADPĒTNIECĪBA... 31 Novadpētniecības darba virzieni un pakalpojumi, pārskata perioda prioritātes... 31 Novadpētniecības krājums... 31 Novadpētniecības darba popularizēšana... 32 1

Sadarbība novadpētniecības jomā... 33 Galvenie secinājumi pārskata periodā, nākotnes prognozes, vajadzības... 36 9. PROJEKTI... 36 10. PUBLICITĀTE... 37 Bibliotēkas tēla veidošana, publicitāte, sabiedrības informēšana par bibliotēkas funkcijām, pakalpojumiem... 37 Bibliotēkas informācija tīmeklī... 38 Ar publicitātes darbu saistītās problēmas un to risinājumi... 39 11. SADARBĪBAS TĪKLA RAKSTUROJUMS... 39 Sadarbība ar pašvaldību un pašvaldības institūcijas... 39 12. PIELIKUMI... 41 Bibliotēkas dienasgrāmata fotogrāfijās. 2017. gads... 41 2

1. VISPĀRĪGS BIBLIOTĒKAS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS Bibliotēkas darbības teritoriālais un institucionālais raksturojums Pļaviņu novada bibliotēka (turpmāk tekstā - bibliotēka) ir Pļaviņu novada domes struktūrvienība ar vietējas nozīmes bibliotēkas statusu, kura strādā Aizkraukles pilsētas bibliotēkas metodiskajā vadībā un pārraudzībā. Bibliotēka veic Pļaviņu novada centrālās bibliotēkas funkcijas, koordinējot citu Pļaviņu novada bibliotēku darbu: Gostiņu bibliotēkas, Pļaviņu bērnu bibliotēkas, Aiviekstes pagasta bibliotēkas, Klintaines pagasta bibliotēkas un E. Prūsas Vietalvas pagasta bibliotēkas. Centralizētais bibliotēku modelis tika izveidots 2009. gadā, izveidojoties Pļaviņu novadam. Centralizējot bibliotēku struktūru, saglabāts nodalīts budžets katrai no novada bibliotēkām, uzticot novada bibliotēkai administrējošās un koordinējošās funkcijas. Bibliotēkas un filiāļbibliotēku akreditācija notika 15.10.2014.; pārskata periodā strādājām pie akreditācijas ieteikumu realizācijas. Izmaiņas struktūrvienības statusā pārskata periodā nav notikušas. Pēc pašvaldības pieprasījuma tika izstrādāts īstermiņa stratēģiskās attīstības plāns visām novada bibliotēkām, analizējot bibliotēku pašreizējo materiāli tehnisko stāvokli un iezīmējot attīstību turpmākajos trijos gados. Pārskata perioda prioritātes 2017. gadā bibliotēkas darbība bija vērsta uz lielo mērķi būt maksimāli noderīgai un pieejamai visiem novada iedzīvotājiem, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti, piedāvājot kultūras un izglītojošus sarīkojumus un aktivitātes, lasīšanu, grāmatas un zināšanas veicinošus, īpašu vērību veltot jauniešu lasīšanas veicināšanai; sakārtojot un darot pievilcīgāku bibliotēkas vidi un fizisko telpu. Svarīgs darba virziens bija novadpētniecības krājuma papildināšana, organizēšana un popularizēšana; krājuma kvalitātes uzlabošana, atsakoties no maz pieprasītiem, saturiski un fiziski novecojušiem izdevumiem. Kopumā gads bibliotēkas dzīvē bija darbīgs, notikumiem un pozitīvām emocijām bagāts. 3

2. FINANSIĀLAIS NODROŠINĀJUMS Kopumā pašvaldības finansējums bibliotēkai ir vērtējams kā attīstības iespējas veicinošs, ļaujot pietuvināties izvirzītajiem mērķiem. Laika posmā no 2015. - 2017. gadam tas ir pieaudzis 2016. gadā par 13,26% salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 2017. gadā par 5,35% salīdzinoši ar iepriekšējo gadu (skat. tab. Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums ). Procentuālais pieaugums salīdzinošā griezumā apliecina, ka bibliotēka ir guvusi finansiālu atbalstu un ieklausīšanos savās vajadzībās no pašvaldības bibliotēkas uzturētāja. Jāpiebilst, ka par sniegtajiem maksas pakalpojumiem iekasētie līdzekļi, kuri pēdējo triju gadu intervālā ir ievērojami auguši, jau plānojot gada budžetu, tiek iekļauti paredzamajos tēriņos. Līdz ar to aizvadīto triju gadu intervālā procentuāli no 1,01 1,15 % no sava gada budžeta bibliotēka ir nopelnījusi pati, sniedzot maksas pakalpojumus iedzīvotājiem. Izdevumi personāla atalgojumam triju gadu intervālā pamatā ir palikuši nemainīgi, izņemot tehniskos darbiniekus, kuriem pieauga minimālās algas apjoms, atbilstoši valsts likumdošanai. Bibliotekāro darbinieku atalgojums nav palielinājies; piemaksas 30% apmērā paredzētas par prombūtnē esošu kolēģu aizvietošanu. Summāri stabili arī krājuma komplektēšanai paredzētie izdevumi, kurus varētu uzskatīt par labiem, taču ļoti vēlams būtu pieaugums. 2017. gadā tika atvēlēti līdzekļi bibliotēkas labiekārtošanai, nomainot novecojušās mēbeles grāmatu plauktus abonementā, atbilstoši akreditācijas komisijas ieteikumam. Tabula Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums 2015 2016 2017 Kopā (EUR) 42157 47813 50322 Pašvaldības finansējums 41737 47270 49799 Citi ieņēmumi: 420 543 523 t. sk. maksas pakalpojumi 420 543 523 t. sk. ziedojumi un dāvinājumi t. sk. VKKF finansējums t. sk. citi piešķīrumi 4

Tabula Bibliotēkas izdevumi 2015 2016 2017 Izdevumi kopā (EUR) 31517 31982 31232 Darbinieku atalgojums (bruto) 27112 27770 27033 Krājuma komplektēšana 4405 4212 4199 3. MATERIĀLI TEHNISKĀ STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS Veiktie un plānotie telpu un ēku rekonstrukcijas projekti un remontdarbi 2017.gadā tika veikts bibliotēkas priekštelpu remonts, padarot tās pieejamākas iedzīvotājiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos; sanitārā mezgla uzlabojumi (izlietnes, tualetes poda nomaiņa; karstā ūdens mini boilera uzstādīšana). Veiktie darbi pozitīvi uzlaboja bibliotēkas koptēlu, priekštelpas darot pievilcīgākas, sakārtojot sanitāro mezglu. Tika remontēta un pārtaisīta uzbrauktuve un savestas kārtībā kāpnes pie ieejas durvīm; izlīdzināti līmeņi, veicot betonēšanas darbus, kā arī noflīzētas kāpnes un kāpņu laukums. Priecājamies, ka pašvaldības vadītājs mūs uzklausīja un gada pēdējā ceturksnī, kad sāka strādāt jaunievēlētā dome, atrada papildus līdzekļus budžetā teritorijas sakārtošanai pie bibliotēkas ieejas, izlīdzinot bedraino laukumu bibliotēkas durvju priekšā, kur regulāri veidojās pastāvīgas ūdens lāmas; uzliekot bruģa segumu. Tika sakārtota arī lietus ūdeņu novadīšana no ēkas jumta. Tas gan nav radis atspoguļojumu bibliotēkas budžetā, bet pilsētas labiekārtošanas darbiem atvēlētajos līdzekļos, taču mūsu apmeklētāji bija ļoti iepriecināti, ka bibliotēka ir kļuvusi pieejama bez laipošanas pa ūdens peļķēm. Pēc bibliotēkai pieguļošās teritorijas sakārtošanas, tika uzstādīts jauns statīvs velosipēdu novietošanai vairāk vietu velosipēdiem, tos novietot ir drošāk un ērtāk. Bibliotēkai joprojām aktuāla pārcelšanās uz jaunām telpām, tā kā līdzšinējās telpas ir pārāk mazas, lai atbilstu uzdevumiem un funkcijām, kas veicami novada galvenajai bibliotēkai ikdienā: nav vietas, kur izvietot bibliotēkas krājumu, nav pietiekami telpas 5

bibliotēkas apmeklētājiem, lai varētu izmantot ērti un ar patiku bibliotēkas pakalpojumus; lai varētu pulcēties uz dažādām izglītojošām un kultūras aktivitātēm īpašajā bibliotēkas vidē. Tāpat nav iespējams dotajos apstākļos iekārtot darba vietas personālam atbilstoši ergonomikas principiem; nav ne palīgtelpu, ne personāla telpu. Pēc pašvaldības stratēģiskā attīstības plāna bija paredzēts šo problēmu risināt, nākošajā gadā jau uzsākot pašvaldības administratīvā centra projektēšanu, taču pašlaik šīs ieceres nav vairs aktuālas un bibliotēkai jaunu telpu jautājums atkal ir darba kārtībā. Iekārtas, aprīkojums Bibliotēkas personāla rīcībā ir divi stacionārie datori, iegādāti 2016. gadā, kā arī divi portatīvie datori (aptuveni 2011. gads), kurus izmantojam, atrodoties ārpus bibliotēkas dažādos sarīkojumos, strādājot grāmatu krātuvē. Lietotāju rīcībā ir pieci stacionārie datori, iegādāti 2015. gadā, kā arī joprojām četri datori no 2007. gada (projekts TTD). Pašlaik pieprasījums pēc darba vietām pie datoriem ir salīdzinoši mazs, rindas neveidojas un deviņi datori bibliotēkas lietotāju rīcībā ir nevajadzīgi daudz. Biroja tehnika iegādāta 2015. gadā multifunkcionāla iekārta, lāzerprinteris, dokumentu skeneris. Pateicoties tam, ka pašvaldība 2015.gadā iesaistījās projektā par publisko interneta pieejas punktu uzlabošanu, esam nodrošināti ar kvalitatīvu biroja tehniku, jauniem lietotāju datoriem, kas ļāva ievērojami uzlabot maksas pakalpojumu kvalitāti. 2017. gadā bibliotēkas abonementā tika pabeigta veco plauktu aizvietošana ar jauniem, kuri ir vizuāli pievilcīgāki un arī kompaktāki, līdz ar to vismaz telpiski ir radīts iespaids par plašākām telpām. Vecā parauga plaukti joprojām tiek lietoti krātuves telpās; tos pagaidām neplānojam mainīt, jo tomēr ceram uz plašākām telpām, līdz ar to arī uz mūsdienīgiem krātuves plauktiem, kuri ļautu ekonomēt telpas platību, būtu mobili un viegli pārvietojami. Bibliotēkas mēbeļu atjaunošana un nomaiņa veikta, atbilstoši akreditācijas komisijas ieteikumiem bibliotēkas vides labiekārtošanā. Jauns, ietilpīgs plaukts pēc pasūtījuma tika izgatavots WC telpām - tas tiek izmantots saimniecības un kopšanas līdzekļu uzglabāšanai. 6

4. PERSONĀLS Bibliotēkā strādā četri darbinieki trīs bibliotekārie (pilnas slodzes) un 1 tehniskais darbinieks (0,5 slodze ar 2017.gadu; samazinājums par 0,25 ar iepriekšējo laika periodu): bibliotēkas direktore, kurai ir profesionālais maģistra grāds informācijā un bibliotēkzinātnē, vecākā bibliotekāre profesionālā vidējā izglītība, kā arī profesionālā augstākā pirmā līmeņa izglītība uzņēmējdarbībā; bibliotekāre vispārējā vidējā izglītība un papildus apgūta profesionālās pilnveides programma 140 stundu apjomā bibliotēkzinātnē un informācijā (LU, 2004). Tehniskajai darbiniecei vispārējā vidējā izglītība, taču plašs redzesloks un erudīcija; līdz ar to viņa ir neatsverams, labs palīgs bieži vien arī bibliotekārajā darbā (grāmatu krājuma uzturēšana kārtībā attālinātajā bibliotēkas krātuves telpā, periodikas kārtošana; kurjera funkcijas starp bibliotēku un krātuvi, u.c. darbi). Aizvadītajos pēdējos trijos gados izmaiņas personāla sastāvā nav notikušas. Finansējums bibliotēkas budžetā ir pietiekošs, lai visi bibliotekārie darbinieki varētu gada laikā apmeklēt vismaz vienus maksas kursus, kā arī bezmaksas izglītojošos pasākumus (seminārus, konferences, lekcijas), apmaksājot ceļa izdevumus no bibliotēkas budžeta. Pašvaldība atzinīgi novērtē darbinieku centienus uzturēt savu profesionalitāti, regulāri apmeklējot izglītojošus kursus, seminārus u.c. pasākumus. To apliecina tekstā aplūkojamā tab. Profesionālās pilnveides pasākumi - aizvadītais gads bijis bagāts ar iespējām mācīties un uzzināt jaunas, darbam nepieciešamas zināšanas un prasmes: vecākā bibliotekāre apmeklēja padziļinātos kursus kataloģizācijā, tā kā bibliotēka plāno vadīt BIS ALISE ziņas par bibliotēkas novadpētniecības krājumu; bibliotēkas direktore kursu Institūciju arhīvu un dokumentu pārvaldības organizācija (Latvijas Pašvaldību Savienības mācību centrs), kas bija būtiski, lai sakārtotu atbilstoši likumdošanai Bibliotēkas arhīvu un kārtējo dokumentu sistematizētu glabāšanu. Aizvadītajā gadā kļuvām par vienu no UNESCO LNK Stāstu bibliotēkām, tāpēc apguvām ievadkursu stāstniecībā. Vērtīga, iedvesmojoša bija ikgadējā novadpētniecības konference Madonā, Latvijas Bibliotekāru biedrības un LNB organizētais Bibliotēku festivāls. Saprotam, ka strādājot bibliotēkā, regulāri un daudz 7

jāmācās, lai nezaudētu savu profesionalitāti, varētu konsultēt un apmācīt arī bibliotēkas lietotājus, kļūstot par uzticamiem padomdevējiem moderno tehnoloģiju un virtuālās vides prasmīgas pārzināšanas jomā. Aizvadītajā periodā bibliotēka organizēja profesionāli izglītojošus pasākumus, tā kā novada līmenī veicam centrālās bibliotēkas funkcijas un uzdevumus, atbilstoši bibliotēkas nolikumam. Profesionālajā pieredzes apmaiņas braucienā pabijām Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā Vidzeme - vērojām, kā iespējams rekonstruēt un pārbūvēt telpas vecā ēkā mūsdienīgas bibliotēkas vajadzībām; apskatījām Zemgales mazās Gaismas pilis: Tukuma bibliotēku, Dobeles novada Centrālo bibliotēku, kā arī Jaunmārupes (Mazcenu bibliotēku), gūstot idejas un iedvesmas lādiņu ikdienas darbam savās bibliotēkās. Braucienā piedalījās Pļaviņu novada bibliotekārie un tehniskie darbinieki, Kokneses novada bibliotēku kolēģi, kā arī atsevišķi lasītāji, kuri aktīvi iesaistās bibliotēkas dzīvē. Brauciena izmaksas bija ieplānotas bibliotēkas budžetā tās apmaksāja pašvaldība. Kopā ar kolēģiem Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā Maijā rīkojām Grāmatu svētkus, kuros piedalījās ne tikai Pļaviņu novada bibliotekāri, bet arī kolēģi no Aizkraukles reģiona bibliotēkām. 8

Novada bibliotēkas direktores pārziņā ir darbs ar Pļaviņu novada bibliotēku personālu dažādos organizatoriskos, koordinējošajos un personāla jautājumos. Jau trešo gadu Pļaviņu novada pašvaldībā notiek darbinieku darba kvalitātes izvērtēšana bibliotekāri nav izņēmums. Bibliotēkas direktores, tāpat kā visu pašvaldības struktūrvienību vadītāju darbu vērtē īpaši veidota komisija, savukārt pagastu bibliotēku vadītājus un pārējo bibliotekāro darbinieku darbs jāizvērtē bibliotēkas direktorei pēc pašvaldībā izstrādātās metodikas. Šogad bibliotēkas direktore, bibliotekārie un bibliotēku tehniskie darbinieki saņēma vērtējumus ļoti labi, izņemot Vietalvas pagasta bibliotēkas vadītāju, kuram savs darbs jāpilnveido. Atbilstoši Pļaviņu novada bibliotēkas darbinieku Darba koplīgumam par darba rezultātiem pēc darbinieku novērtēšanas, tiek piešķirtas naudas balvas 30-70% apmērā no minimālās darba algas. Darba koplīgums tāpat paredz arī vienreiz gadā prēmiju par kvalitatīvu darba ieguldījumu novada attīstības sekmēšanā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. 2017. gadā darbam ar personāla lietām pašvaldības iestāžu vadītāju sāka izmantot IS Visvaris: Kadri. Arī bibliotēka. Tas bija jaunas pieredzes apgūšana, tāpat kā budžeta plānošana 2018.gadam IS Visvaris: Budžets. Nenoliedzami nopietnāks pārbaudījums bija bibliotēkas dokumentācijas sakārtošana un pastāvīgi glabājamos lietu arhivēšana, izveidojot arhīva uzziņu sistēmu un aprakstot lietas. Šis darbs arī paveikts 2017. gadā. Novada bibliotēkās vairumā strādā vienas paaudzes cilvēki lielākā daļa jau pārkāpusi pāri 50 gadu slieksnim. Vēl nedaudz un būs jāmeklē jauni darbinieki, taču pašreizējās ierindas bibliotekāru amatalgas, kuras ir zemas (2017. gadā 500 EUR pirms nodokļu nomaksas Pļaviņu pašvaldībā) varētu nelikties gana pievilcīgas jauniem, izglītotiem un profesionāli sagatavotiem cilvēkiem. Tabula Apmeklētie profesionālās pilnveides pasākumi N.p.k. Norises laiks Norises vieta Organizētājs(-i) Pasākuma nosaukums, galvenās tēmas 1. 24.01.2017 LPMC LPMC Institūciju arhīvu un dokumentu pārvaldības organizēšana 2. 15.03. Aizkraukles Aizkraukles Aizkraukles reģiona pilsētas pilsētas bibliotēka pašvaldību publisko bibliotēka bibliotēku darbinieku 3. 24.- 25.04.2017 seminārs LNB LBB Latvijas Bibliotēku festivāls Stundu/dal. skaits 8/ 1dal. 4/2 dal. 9

4. 30.05.2017 LNB LNB, Izglītības un zinātnes ministrija, u.c. 5. 3.-5.07.2017. Līgatnes novada Upmaļi 6. 20.09.- Madona 21.09.2017 7. 22.- 23.09.2017. Rundāles novads UNESCO LNK LNB, Madonas pilsētas bibliotēka UNESCO LNK Pilsrundāles bibliotēka, Rundāles novada pašvaldība 8. 5.-7.10.2017. Gulbene UNESCO LNK, Gulbenes bibliotēka 9. 11.10.2017. Aizkraukles pilsētas bibliotēka 10. 01.11.2017. Bauskas Centrālā bibliotēka 11. 03.10., 24.10., 21.11. 2017. 12. 28.11.2017. Tieto 13. 2017. oktobris / novembris Latvijas Nacionālais kultūras centrs Latvia, SIA Tiešsaistes kurss 14. 9.11.2017. Aizkraukles pilsētas kultūras nams 15. 27.11.2017. Aizkraukles pilsētas bibliotēka Aizkraukles pilsētas bibliotēka Bauskas Centrālā bibliotēka UNESCO LNK Tieto Latvia, SIA LU OPEN MINDED LNB Bibliotēku attīstības centrs, LU Sociālo zinātņu fakultāte Aizkraukles pilsētas bibliotēka Starptautiska zinātniska konference Izaicinājumi pieaugušo izglītības kvalitātes pilnveidei : Izaicinājumi pieaugušo izglītības kvalitātes pilnveidei, Andraloģija: virtuāla tālmācības sistēma bibliotekāriem Vasaras skola Kultūras mantojums lietojumā 21. gadsimtā Bibliotēku novadpētniecības konference Šodienas notikums rītdienas vēsture 6. Zemgales stāstnieku festivāls Gāž podus Rundālē Kaut jauns to zinātu un vecs to varētu 3. Vidzemes stāstnieku festivāls Stāsti par Bānīti Aizkraukles reģiona pašvaldību publisko bibliotēku darbinieku novadpētniecības seminārs Zemgales reģionālais publisko bibliotēku seminārs Stāstnieku skola Ievadkurss stāstniecībā Padziļinātais kurss kataloģizācijā Draugs uz palikšanu: ASV Eiropas politikā kopš Otrā pasaules kara Ievads medijpratībā Aizkraukles reģiona pašvaldību publisko bibliotēku darbinieku seminārs 15. 5.12.2017 LU Bibliotēka UNESCO LNK Stāstnieks un kopiena: ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas 8/1 dal. 24/1 dal. 10/1 dal. 16/1dal. 16/1dal. 5/2dal. 4/1dal. 18/1dal. 8/1dal. 1 dal. 5/1dal. 6/2dal. 6/1dal. 10

5. PAKALPOJUMU PIEDĀVĀJUMS UN PIEEJAMĪBA Bibliotēkas darba galvenie rādītāji Bibliotēkas lietotāju skaits triju gadu intervālā kopumā ir piedzīvojis kāpumu par aptuveni 5%. Tajā skaitā ievērojams lasītāju skaita pieaugums ir noticis vecuma grupā līdz 18 gadiem par 59%, sākot ar 2016.gadu. Izskaidrojums meklējams apstāklī, ka bibliotēka kā vienu no darba prioritātēm ir izvirzījusi darbu ar jauniešiem, lai paaudžu maiņa dramatiski neietekmētu bibliotēkas lasītāju skaitu. Īpašu vērību pievēršam grāmatām, kuras varētu piesaistīt jauniešu interesi, komplektējot krājumu. Varam lepoties ar vidusskolas vecuma lasītājiem, kuri gandrīz katru otro dienu apmeklē bibliotēku, lai nepalaistu garām kādu aizraujošu grāmatu. Jauniešu lasītāju aktivitāti ļoti sekmēja bibliotēkas iesaistīšanās lasīšanas veicināšanas projektā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2016. - 2017.gadā. Jāatzīst, ka bibliotekārie darbinieki ir gana noslogoti ar lietotāju apkalpošanu un ir grūti atvēlēt vairāk laika tieši jauniešu auditorijai sarunām, pārdomātiem ieteikumiem lasāmvielas izvēlē. Šis darbs jādara ar aizrautību un mīlestību. Analizējot bibliotēkas darba pamatrādītājus, redzam, ka lai arī audzis bibliotēkas lietotāju kopējais skaits gada ietvaros, sarucis ir apmeklējumu skaits divu gadu intervālā par nedaudz vairāk kā 11%. Apmeklējumu samazinājumu rada nevis lasošie bibliotēkas apmeklētāji, bet gan interneta izmantotāji, kuru apmeklējumu skaits ir gājis mazumā - laikā no 2015. gada par - 46,22 % (2015.gadā 5300; 2017.gadā 2850). Tas skaidrojams ar interneta pieejamību, viedtālruņu popularitāti. Rinda uz internetu bibliotēkā vairs nepastāv! Tas pats attiecināms uz lasītāju grupas Bērni, jaunieši apmeklējumiem, kuru skaits arī sarucis tieši uz interneta lietotāju rēķina, lai arī bērnu kā reģistrētu bibliotēkas izmantotāju skaits ir audzis. Sarucis iedzīvotāju skaits bibliotēkas apkalpes zonā - laikā no 2015.gada 2017.gadam tas samazinājies par - 4,94% (tab. Bibliotēkas pamatrādītāji: iedzīvotāju skaits uzrādīts, neņemot vērā Gostiņu daļu, tā ka tur ir sava bibliotēka, kura sniedz pakalpojumus). 2015.-2017. gadā no lasītāju reģistra dzēsti pēc BIS statistikas ziņām 43 miruši iedzīvotāji, savukārt 138 bibliotēkas lietotāji reģistrēti pilnīgi no jauna kā bibliotēkas izmantotāji. Bibliotēkas apmeklētību 2017. gadā ietekmēja priekštelpu un kāpņu laukuma pie bibliotēkas durvīm remontdarbi jūnija - jūlija mēnešos, kad praktiski apmeklētājiem 11

iekļūt bibliotēkā nebija iespējams. Arī novembra mēnesī, kad tika planēta un bruģēta teritorija pie bibliotēkas ieejas, bibliotēkā spēja iekļūt tikai paši uzņēmīgākie tie, kurus nespēja mulsināt būvnieku un labiekārtotāju rosība. Ar to arī skaidrojams apmeklējumu skaita ievērojamais kritums ap 9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, līdztekus citiem jau iepriekš minētajiem faktoriem. Ziņas no bibliotēkas regulāri tiek publicētas pašvaldības tīmekļa vietnē, taču tās parādās kopējā ziņu joslā, tāpēc uzrādīt atsevišķu virtuālo apmeklējumu statistiku nav iespējams. 2018. gadā Pļaviņu novada pašvaldības lapā tiks izveidota iedaļa pamatinformācijas izvietošanai par novada bibliotēkām un kultūras iestādēm. Tabula Bibliotēkas pamatrādītāji 2015 2016 2017 % salīdzinot ar iepr. gadu Lietotāju skaits 1064 1062 1123-0.19 /+5,75 t. sk. bērni 102 163 162 +59,8 / -0,61 Bibliotēkas apmekl 12679 12478 11247-1,58 / -9,86 t. sk. bērni 1246 1344 785 +7,87 / -41,59 Virtuālais apmeklējums Sociālo tīklu apmeklējums (skatījumi) 26 899 38 025 168 547 +41,36 /+ 343,25 Izsniegums kopā 29 918 29 503 26 134-1,39 / -11,42 t. sk. grāmatas 12 786 12 816 10 825 +0,23/ -15,54 t. sk. periodiskie izdevumi 13 168 16 683 15 258 +26,69 /-8,54 t. sk. bērniem 591 814 560 +29,03 / -31,20 Bibliotekārais aptvērums % no iedz. skaita pašvaldībā 36,25 36,59 40,25 +0,94 / +3,66 t. sk. bērni līdz 18 g.* 27,64 44,41 44,63 +16,77/ +0,22 Bērnu skaits pilsētā 369 367 363-0,54 / -1,08 (7 18 g) Iedzīvotāju skaits bibliotēkas apkalpes zonā 2935 2902 2790-1,12 / -3,86 Bibliotēkas pakalpojumu attīstība, jauninājumi Bibliotēka saglabājusi un kvalitatīvi uzlabojusi visus līdzšinējos pakalpojumus, popularizējot tos iedzīvotāju vidū, esot vienmēr atvērta lietotājiem pat tādās reizēs, kad notiek izglītojoši pasākumi personālam Aizkraukles pilsētas bibliotēkā, kāds no bibliotekārajiem darbiniekiem paliek bibliotēkā, lai strādātu ar apmeklētājiem. Atvērti esam katru darbdienu no plkst.9.00-18.00, savukārt sestdienās no plkst.9.00 15.00. 12

Praktiski esam pieejami jau pēc plkst.7.00 rītā, kad bibliotēkas tehniskā darbiniece lielos uzkopšanas darbus jau ir paveikusi un atslēdz ieejas durvis. Pieredze liecina, ka kādam ir ērti agrā rīta stundā atstāt no bibliotēkas ņemtās grāmatas; pavairot kādu dokumentu pa ceļam uz autobusu vai vilcienu. Nevienam neliedzam izmantot šo iespēju, tā kā grāmatu nodošanas kastes mums pagaidām nav. Minētais darba režīms tiek saglabāts visa gada garumā arī vasaras atvaļinājumu laikā. Strādājam tā, lai apmeklētājiem bibliotēka būtu maksimāli pieejama -tas ir nemainīgs princips daudzu gadu ritumā. 2017. gadā kā jauninājums ienāca Jauno grāmatu dienas: saņemtie grāmatu jaunumi pēc apstrādes uzreiz netiek izsniegti lasītājiem, bet izvietoti jaunieguvumu izstādē uz divām dienām. Par to tiek ziņots sociālajos tīklos, pašvaldības mājas lapā un vietējā avīzē. Līdz ar to potenciālajiem lasītājiem, it īpaši tai grupai, kura joprojām nav lielos draugos ar internetu, ir iespēja atnākt un klātienē apskatīt, paturēt rokās, pārlapot katru bibliotēkas jauniegūto grāmatu, piesakot to savā vēlmju sarakstā. Bibliotekāri tālāk strādā kā koordinatori lasīt vēlmi paudušie tiek ievietoti rindā uz konkrēto izdevumu un gaida ziņu no bibliotēkas. Jāatzīst, ka daļai lasītāju, kuri seko līdzi bibliotēkas jaunumiem interneta vidē, tas nav nepieciešams, jo grāmatas var aplūkot arī virtuālajā jaunieguvumu izstādē, izlasīt recenzijas un uzrakstīt bibliotēkai ziņu, vai arī iestāties rindā pašrocīgi, izmantojot e-katalogu. Joprojām liela ir tā lasītāju grupa, kuri dod priekšroku komunikācijai klātienē, ierodoties bibliotēkā paši personīgi. Bibliotēkas pieejamība un pakalpojumi personām ar īpašām vajadzībām Aizvadītajā gadā esam kļuvuši pieejamāki cilvēku grupai, kuri pārvietojas ratiņkrēslos, jo veicot priekštelpu remontu, apzināti tika likvidēti sliekšņi, kuri sadalīja grīdas plakni; gaiteņa telpa tika apvienota vienā telpā, izņemot vienas durvis, kuras telpu sadalīja divās daļās un radīja grūtības ratiņbraucējiem. Uzbrauktuvei pie ieejas durvīm tika mainīts slīpnes leņķis, atbilstoši normatīvos paredzētajiem noteikumiem. Īpaši rūpējamies par lasītājiem sociālās aprūpes centrā Pļaviņas, vismaz mēnesī divas reizes vai biežāk nepieciešamības gadījumā ar individuāli pielasītām grāmatām katram lasītājam, kurš pats nevar atnākt uz bibliotēku. 2017. gadā te radām četrus jaunus bibliotēkas lasītājus. Skaitliski tas nav daudz, taču četru vecuma un 13

slimību ierobežotu cilvēku ikdiena, pateicoties iespējai lasīt grāmatas un bibliotēkas rūpēm, ir nesalīdzināmi bagātāka. Sociālās aprūpes centra iemītniekus apciemojam ne tikai ar grāmatām, bet pāris reizes gadā mēģinām iepriecināt ar grāmatu lasījumiem, literāri tematiskām kompozīcijām, iekļaujot muzikālus priekšnesumus, kas tiek uztverti ar lielu atsaucību. Tā Rīta stundas lasījumā sociālās aprūpes centrā Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļas laikā bija iespēja dzirdēt kokles spēli mūsu kolēģes Kristīnes Rulles izpildījumā, Lieldienu laikā dziesmas mūsu lasītājas Ivetas Laptevas izpildījumā. Esam pateicīgi visiem, kuri piebiedrojas mums ar vēlmi radīt prieku! Sadarbojamies ar sociālo aprūpētāju Valentīnu Langenfeldi, kura cilvēkus ar ierobežotām fiziskām iespējām apciemo mājās, neatsakoties būt par saikni viņiem ar bibliotēku. Tā savu klausītāju atrada visa bibliotēkas audiogrāmatu kolekcija, jo redzes problēmu dēļ spēja lasīt ir ierobežota. Pakalpojumi un pasākumi atsevišķām lietotāju mērķgrupām Jāatzīst, ka sarīkojumi, kas vairāk orientēti tikai uz kādu vienu mērķgrupu, bibliotēkā ir samērā reti, tā kā iedzīvotāju skaits pilsētā ir neliels un visi esošie ir labi integrējušies savā dzīves vidē. Starp bibliotēkas apmeklētājiem ir gana daudz ļaužu mūža otrā pusē, kuriem ir svarīgi ikdienas dzīves kvalitātei apgūt jaunās tehnoloģijas, tāpēc e-prasmju nedēļas laikā organizējām pašvaldības IT speciālista Roberta Laudes lekciju par drošu interneta lietošanu senioriem. Lektors ar piemēriem no ikdienas dzīves ilustrēja galvenos drošības pamatprincipus, kādi būtu jāievēro, strādājot interneta vidē, lai neradītu sev nepatīkamas problēmsituācijas. Turpinājām sadarboties ar senioru apvienību Daugavas Rīts, sagatavojot tematiskus grāmatu un periodikas apskatus, arī stāstus par ievērojamiem novadniekiem, atbilstoši senioru iecerēm un pieprasījumam. 14

E-prasmju nedēļas sarīkojums lekcija senioriem bibliotēkā kopā ar Robertu Laudi Tematiskie pasākumi situācijas raksturojums 2017. gadā bibliotēkā notika 29 dažādi tematiski pasākumi un sarīkojumi, pamatā ar mērķi popularizēt bibliotēkas krājumu, taču jāatzīst, ka reizē tā ir iespēja gūt jaunas zināšanas, jaunas ierosmes ikdienai bibliotēkas apmeklētājiem. Visvairāk strādājām pie latviešu oriģinālliteratūras popularizēšanas, palīdzot atrast gan savu autoru, gan izvēlēties īsto grāmatu. Gada laikā notika sešas tikšanās ar latviešu rakstniekiem, kuru darbi mūsu bibliotēkas lasītājiem rosināja interesi gan par vēstures un kultūrvēstures jautājumiem, gan ļāva mācīties no tekstiem labu, bagātu latviešu valodu, kas mūsdienās nav mazsvarīgi. Pļaviņu novada bibliotēkā viesojās: Guna Roze, Inguna Bauere, Nora Ikstena, Inga Gaile, Inga Ābele, Māris Bērziņš lieliska latviešu rakstnieku plejāde! Katra mēneša pēdējā trešdienā, izņemot jūniju, kad bibliotēkā tika veikti remontdarbi, kopā sanāca lasītāju klubiņš, lai parunātos par grāmatām, kuras katrs priekš sevis atklājis izlasīto grāmatu klāstā un vēlas ieteikt citiem. Lasītāju klubiņa tikšanās reižu tematika un forma ir mainībā un meklējumos realizējam savu biedru idejas, mācāmies arī no citu bibliotēku kolēģiem, kā darbojas šāda tipa interešu kopas. Žēl, ka pagaidām līderība jāuzņemas bibliotekāriem. 15

Ikmēneša tikšanās bibliotēkas Lasītāju klubiņā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā runājām par Ziemeļvalstu literatūru un kultūru, izvēloties islandiešu rakstnieka Sjouna darbu Skugabaldrs. Ēnu lapsa. Darba fragmentu lasījumus savienojām ar kokles mūziku un ziemeļblāzmu fotogrāfa Gunta Grandāna fotogrāfijās redzamajām ziemeļzemju ainavām, ar viņa stāstījumu par redzēto ziemeļu dabā. Pēc sarīkojuma izskanēja atziņa, ka skats neviļus pievēršas apvārsnim, cerībā uz savu ziemeļblāzmu. Bibliotēkā populāras ir grāmatas, kurās rakstītāji dalās savos ceļojumu iespaidos. Katra jaunu grāmatu ar nepacietību gaida vairāki lasītāji, tāpēc Grāmatu svētkos piedāvājām tikšanos ar lielu ceļotāju un labu rakstītāju, žurnālistu Juri Lorencu, grāmatas Ceļi un cilvēki autoru. Gada ritumā notika tikšanās arī ar vietējiem ceļotājiem Juris Ikaunieks stāstīja par Vjetnamas ceļojuma laikā redzēto, bet Ināra Osīte, mūsu bijusī kolēģe, stāstīja par piedzīvoto, veicot 200 kilometrus garu pārgājienu kājām pa Svētā Jēkaba ceļu. Aizvadītais gads bibliotēkai pagāja Pļaviņu pilsētas 90.dzimšanas dienā zīmē - organizējām sarīkojumu ciklu, veltītu Pļaviņu vēstures izzināšanai visa gada garumā, apskatot būtiskos notikumus pilsētas dzīvē pa desmitgadēm no dibināšanas brīža. Tematiskie sarīkojumi, ko organizēja bibliotēka, bija labi apmeklēti un mūsu lasītāji tos gaidīja. Grūtības radās bibliotēkai, lai atrastu vietu, kur tie varētu notikt 16

savu telpu šādiem mērķiem bibliotēkai nav, bet novada kultūras centra zāles ilgstoši tika remontētas. Sadarbojāmies ar pilsētas Novadpētniecības muzeju, kuram ir pievilcīgas telpas - bibliotēkas literārās tikšanās, novadpētnieciskie sarīkojumi notika šajās telpās, taču saskaņošanas darbs prasa papildus enerģiju. Uzziņu, informācijas un izglītojošais darbs Bibliotēkas ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa ir uzziņu, informācijas un izglītojošais darbs. Iedzīvotāju kategorija, kuri paši vēl nav pietiekami apguvuši informācijas meklēšanas rīkus interneta vidē, izmanto un paļaujas uz bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem šajā jomā. Aktuāli ir visdažādākie pakalpojumi un uzziņas e-vidē biļešu cenu izpēte un biļešu rezervācija lidojumiem, medicīnisko izmeklējumu izguve no interneta vides, reģistrēšanās rindā uz veselības aprūpes pakalpojumiem, elektronisko deklarāciju aizpildīšana VID mājas lapā pārmaksāto nodokļu atguvei; mājdzīvnieku un lauksaimniecības dzīvnieku elektroniskā reģistrācija; palīdzība internetbanku lietošanā, iesniegumi sociālajam pabalstam slimības lapas gadījumā; darba sludinājumi; pārdošanas sludinājumu ievietošana, CV sastādīšana un nosūtīšana, saziņa ar e-pasta palīdzību ar dažādām iestādēm un institūcijām - tas viss kļuvis par mūsu bibliotēkas darbinieku ikdienu. Mūsu bibliotēkas apmeklētāji, kuri savu nezināšanu un prasmju trūkumu ir uztvēruši dramatiski, pēc bibliotekāru atrisinātās problēmsituācijas ar interneta palīdzību, bieži vien mēdz teikt: Ko gan mēs darītu bez bibliotēkas! Tematiskas bibliogrāfiskas izziņas ar vairākiem norādītiem avotiem visbiežāk tiek sniegtas skolēniem, studentiem dažādu mācību uzdevumu, darbu veikšanai. Arī palīdzība, kā izgūt vajadzīgo informāciju no LNB digitālajiem resursiem. Aizvadītajā gadā bija arī telefoniski tematiski pieprasījumi no cilvēkiem, kuri uzskatīja, ka mūsu bibliotēkā viņus interesējošā informācija varētu būt apkopota. Tā saņēmām tematisku pieprasījumu par plūdiem Pļaviņu apkārtnē no kādas studentes, kurai plašu materiālu kopu piegādājām uz e-pastu digitalizētā veidā, lai arī viņa nekad nekļūs par mūsu bibliotēkas izmantotāju fiksētā veidā, jo dzīvo pavisam citā Latvijas novadā. Vietējie iedzīvotāji, it īpaši tie, kuri aizņemti darbā, mēdz lūgt konkrētus rakstus izgūt no LURSOFT laikrakstu bibliotēkas, piegādājot tos uz e-pastu. 17

Tā kā bibliotēkas telpas ir neatbilstošas grupu apmācības organizācijai, tad praktizējam individuālas konsultācijas gan e-pakalpojumu izmantošanā, gan internetbanku lietošanā, ja konkrēts cilvēks to vēlas. Pašvaldības, valsts institūciju un NVO informācijas pieejamība iedzīvotājiem Bibliotēka sadarbojas ar novada pašvaldību iedzīvotājiem svarīgas informācijas izplatīšanā: pie mums pieejami visi pašvaldības publiskie gada pārskati tradicionālā formātā bibliotēkas lasītavā, arī lokālais pašvaldības izdevums Pļaviņu Novada Ziņas, reģionālā avīze Staburags. Pēc pašvaldības lūguma atsevišķa būtiska informācija iedzīvotājiem tiek izvietota pie bibliotēkas ziņojumu dēļiem; tāpat afišas par kultūras un sporta dzīves norisēm novadā. Tam visam paralēli elektroniskie informācijas resursi, kuri ir pieejami no bibliotēkas datoriem. SBA pakalpojumi Tabula SBA rādītāji SBA 2015 2016 2017 No citām Latvijas bibliotēkām 64 101 67 saņemto dokumentu skaits Uz citām Latvijas bibliotēkām nosūtīto dokumentu skaits 103 62 229 Bibliotēkas personāls savā darbībā pieturas pie principa, ka katrs lasītāju pieprasījums ir maksimāli ātrā laikā jāizpilda, ka katra lasītāja vēlme pēc grāmatas ir jāuzklausa. 2017. gadā uz citām bibliotēkām nosūtījām 229 grāmatas, pamatā apmierinot citu novada bibliotēku lasītāju pieprasījumus. Jāpiebilst, ka visvairāk par saviem lasītājiem rūpējas Gostiņu bibliotēkas vadītāja Daina Vikle, kura regulāri ierodas mūsu bibliotēkā, lai atlasītu savai bibliotēkai izdevumus, kādi nav viņas bibliotēkas krājumā. Protams, Daina ļoti labi pārzina savu lasītāju intereses, māk ieteikt labu grāmatu un izmanto novada bibliotēkas krājumu, jo visus izdevumus ar ierobežotu budžetu krājuma komplektēšanai nav iespējams iegādāties; īpaši mazajās bibliotēkās, kur starpbibliotēku 18

abonementam īpaši liela nozīme veiksmīgam darbam ar lasītājiem. Kopumā citām bibliotēkām esam izsnieguši 229 grāmatas. Savukārt saviem lasītājiem pasūtījām 67 grāmatas, pamatā izmantojām Aizkraukles pilsētas bibliotēkas krājumu, sava novada bibliotēku krājumus, LNB pakalpojumus. Dažas grāmatas meklējām Jēkabpils bibliotēkās, kur bija atrodami retāki izdevumi krievu valodā. Aizkraukles reģiona robežās grāmatas SBA kārtā tika pasūtītas, izmantojot BIS ALISE SBA moduli, kura lietošanu bibliotekāri nu ir apguvuši un īpatnības iepazinuši. Nepietiek, ka grāmatas ir pasūtītas un pasūtījums pieņemts tām jānokļūst arī fiziski bibliotēkā, kur tās gaida. Lai atvestu grāmatas no Aizkraukles vai Jēkabpils, izmatojam brīvprātīgos atsaucīgos, jaukos mūsu pilsētas iedzīvotājus, kuri darba darīšanās apmeklē kaimiņu pilsētas, neatsakot apmeklēt kaimiņu pilsētu biblliotēkas. Paldies viņiem par palīdzību bibliotēkai! SBA kārtā pasūtīto grāmatu nogādi atpakaļ uz mājvietu LNB pasta izdevumus apmaksā pašvaldība. Digitalizācija kopaina, situācijas īss raksturojums Dažādus dokumentus 2017.gadā bibliotēka ir digitalizējusi, lielāko tiesu divos gadījumos: - iegūstot kādus vērtīgus materiālus novadpētniecībā no individuālajiem novadpētniekiem vai iedzīvotāju privātkolekcijām, - digitalizējusi materiālus no sava krājuma atbilstoši tematiskajam pieprasījumam, kas tiek apmierināts ar materiālu elektroniskā formātā izvietošanu interneta failu glabātuvēs, piesūtot saiti pieprasītājam uz e-pastu. Īpaša uzskaite par aizvadīto gadu nav veikta, strādājām pamatā atbilstoši interesentu pieprasījumiem, uzskaitot tikai elektroniski piegādāto dokumentu skaitu, kas aizvadītajā gadā ir nosūtīti pieprasītājiem 432. Lielāko tiesu tie ir dokumenti no bibliotēkas novadpētniecības krājuma. 19

Problēmas un risinājumi bibliotēkas pakalpojumu un pieejamības jomā Bibliotēkas pakalpojumu pieejamības pilnvērtīgai izmantošanai traucē nepiemērotās telpas bibliotēkas darbībai. Arī potenciālajiem bibliotēkas lasītājiem nav patīkami, ka trūkst iespējas mierīgi, ar atbilstošu individuālo fizisko telpu, kuras robežas neviens nepārkāpj, no citiem apmeklētājiem netraucēti palasīt periodiku, ieskatīties kādā grāmatā. Pašreizējos apstākļos tas ir iespējams labas sakritības gadījumā, ka esiet vienīgais, kurš nolēmis izmantot bibliotēkas lasītavu. Jārēķinās, ka jebkurā gadījumā traucēs turpat blakus veicamie kopēšanas darbi citiem bibliotēkas izmantotājiem, sarunas abonementā. Atrisinot telpu jautājumu, bibliotēka iegūtu iespējas daudzām labām lietām, par kurām tagad tikai sapņojam: izstādēm, tematiskiem sarīkojumiem bibliotēkas vidē, kursiem un dažādām apmācībām, radošajām darbnīcām, u.c. pasākumiem un aktivitātēm. Elektroniskais katalogs kā pakalpojums 2017. gadā turpinājām popularizēt elektroniskā kataloga izmantošanas iespējas bibliotēkas lietotājiem, piedāvājot autorizācijas rīkus. Gados jaunākie lietotāji labprāt izmanto autorizācijas rīkus, lai pasūtītu grāmatas bibliotēkā, izpētot krājumu jau no attālināti, tāpat lai izdarītu secinājumus par viena vai otra izdevuma pieejamību konkrētajā bibliotēkā. Protams, arī starp senioriem ir tādi, kuri paši grib izmēģināt praktiski katru jaunu iespēju. Taču ir lietotāji, kuri dod priekšroku personīgai sarunai ar bibliotekāru, vērtējot to kā daļu no sev tīkama pakalpojuma ar savstarpēju komunikāciju. 6. KRĀJUMS Krājuma komplektēšanas politika un organizācija Pārskata periodā krājums tika komplektēts, prioritāti dodot latviešu rakstnieku oriģinālliteratūrai, augstvērtīgas ārzemju daiļliteratūras tulkojumiem, kultūrvēsturiski nozīmīgiem izdevumiem, īpaši ja tie saturiski saistīti ar novada vēsturi. Arī 20

daiļliteratūras izdevumi jauniešu auditorijas interesēm atbilstoši. Iegādājāmies populārzinātnisko un uzziņu literatūru par dažādām zinātņu nozarēm, atbilstoši krājuma komplektēšanas politikas dokumentā paustajām nostādnēm. Jaunās grāmatas tiek komplektētas pamatā latviešu valodā, dāvinājumu veidā populāri daiļliteratūras izdevumi krievu valodā, nedaudz citās svešvalodās. Par pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem iegādātas jaunas 312 grāmatas, kopsummā par 3014 EUR. Lielākā daļa jaunieguvumu 210 grāmatas par 2125 EUR, ir daiļliteratūra, kur vairāk nekā puse 118 eksemplāri ir latviešu oriģinālliteratūra. Šī proporcija ir atbilstoša lasītāju pieprasījumam, kuru respektējam. No populāras nozaru literatūras iegādātas grāmatas no filozofijas, psiholoģijas, medicīnas, tehniskajām zinātnēm un praktiska satura rokasgrāmatām; no lauksaimniecības pamatā izdevumi hobija līmeņa mazdārziņu īpašniekiem; no sabiedriskajām zinātnēm, ģeogrāfijas, vēstures; nedaudz no valodniecības un literatūrzinātnes nozarēm. Bērnu grāmatas bibliotēka nekomplektē, atvēlot šo nišu Bērnu bibliotēkas kompetencei, taču literatūru, ko lasa jaunieši, cenšamies pamanīt jauniznākušo grāmatu klāstā un noteikti iegādāties. Robežas starp jauniešu literatūru un literatūru vispār gan ir stipri nosacītas, jo drīzāk jārunā par labu un sliktu literatūru. Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums Pašvaldības atvēlētais finansējums grāmatu krājuma un periodikas komplektēšanai ir jāvērtē kā labs, jo neliela pašvaldība ar mazu iedzīvotāju skaitu no savas puses jau ir darījusi pietiekami daudz, atvēlot 2017. gadā līdzekļus bibliotēkas krājuma komplektēšanai 4199 EUR apmērā, tāpat arī piešķirot līdzekļus krājumu komplektēšanai novadā izvietotajām filiālbibliotēkām. Valsts ieguldījums tajā pašā laikā ir mazs tikai 196 EUR. aizvadītajā gadā, par kuriem iegūtas 19 jaunas grāmatas. Projektā Bērnu, jauniešu, vecāku žūrija ieguvām tikai 5 grāmatas par valsts piešķirtajiem līdzekļiem jauniešiem vajadzēja pacietīgi gaidīt rindā, lai izlasītu vērtējamās grāmatas, lai arī bibliotēka iegādājās no žūrijas lasāmlistes minētos darbus arī par pašvaldības līdzekļiem. Mēs ļoti priecātos, ja valsts būtu devīgāka krājumu komplektēšanai atvēlētajos līdzekļos! Vairāk līdzekļu vajadzētu arī uzziņu literatūras krājuma komplektēšanai šie izdevumi parasti ir tik dārgi, ka krietni vien jāpadomā, ko pirkt jaunizdotu romānu, 21

par kuru visi runā un lasītāji nāks uz bibliotēku un gribēs grāmatu saņemt, lai arī izdevumam ir īslaicīga nozīme; vai jaunu rokasgrāmatas vai enciklopēdijas sējumu, kas izmaksās krietnu summu no grāmatām atvēlētā kopējā budžeta. Bibliotēka jau no 2010. gada izmanto RCB Apmaiņas krājumu, atrodot tur vērtīgus izdevumus no nozaru un uzziņu literatūras, no daiļliteratūras, kā arī daiļliteratūru krievu valodā, kuru paši nevaram atļauties iegādāties. Esam RCB bezgala pateicīgi par šo iespēju! Tabula Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums 2015 2016 2017 Pašvaldības finansējums 4405 4212 4199 krājuma komplektēšanai t. sk. grāmatām 3262 3085 3014 t. sk. bērnu grāmatām t. sk. periodiskajiem 1143 1127 1185 izdevumiem Finansējums krājumam uz 1 1,50 1,45 1,51 iedz. pašvaldībā Finansējums krājuma komplektēšanai kopā 4405 4756 4395 Dāvinātās grāmatas, ko pamatā iegūstam no RCB Apmaiņas krājuma, lielāko tiesu ir lietotas, tāpēc to vērtība atbilstoši ir zemāka nekā jaunām grāmatām, tāpēc salīdzinot 22

šos ieguvumus naudas izteiksmē, nevar īsti spriest par ieguvuma patieso vērtību bibliotēkai. Vērtīgākie jaunieguvumi 2017. gadā no RCB Apmaiņas krājuma, par kuriem īpaši priecājāmies 1.Marnics, H. Mūsu baltā Daugava, 1966 2. Zariņš, Z. Uztura mācība, 1999 3. Students, J. Vispārīgā paidogoģija, 1998 4. Kūle, M. Eirodzīve, 1995 5. Grigulis, K. Putnu dienas, 2005 6. Grasmane, M. Krustpils novada tautas tērps, 1995 7. Šekspīrs. Soneti, 2007 8. Ritenis, A. Vīna pasaule, 1998 9. Taivāns, L. Reliģiju vēsture, 2003 10. Unamuno, M. Migla, 2007 11. Mānušs, H. Čigānu latviešu angļu etimoloģijas vārdnīca, 1997 12. Donelaitis, K. Gadalaiki, 2006 13. Dziedniecības enciklopēdija, 2008 14. Makdonalda, F. Pasaules kultūra, 2004 15. Omārs, Haijams. Rubajas, 1999 Periodisko izdevumu komplektēšanai 2017. gadā bija atvēlēti 1185 EUR, kas vērtējams kā pietiekams finansējums. Bibliotēka abonē 39 periodiskos izdevumus, kā arī saņem regulārus dāvinājumus no lasītājiem pa otram eksemplāram žurnāliem Ieva, Ievas 23

Stāsti, Patiesā Dzīve, kā arī žurnālus Privātā Dzīve, Kas Jauns, Brīvdienu Žurnāls Vakara Ziņas. Par to sirsnīga pateicība bibliotēkas ilggadējai atbalstītājai Valdai Vecainei. Kā dāvinājumus saņemam laikrakstu Brīvā Latvija un literāro žurnālu Jaunā Gaita. Bibliotekāre Ruta ar jaunajiem žurnāliem Lai labāk organizētu un pārvaldītu bibliotēkas krājumā esošos periodiskos izdevumus, kuru precīza statistiskā uzskaite dažkārt rada grūtības, mācoties no Cēsu bibliotēkas kolēģiem, 2017. gada sākumā tika izveidots atsevišķs periodikas fonds bibliotēkā un novada filiālbiblitēkās. Visus periodikas jaunieguvumus 2017. gadā reģistrējām BIS ALISE vienā sūtījumā gada ietvaros. Domājam, ka tas nodrošinās labāku periodikas krājuma pārskatāmību BIS, uzlabos statistisko periodikas izdevumu uzskaiti. Pagaidām grūti pilnībā izvērtēt, vai jaunā pieeja periodikas uzskaitē ir labāka, taču pārskatāmāka gan. Rekataloģizācija Analizējot bibliotēkas krājumu pēc proporcijas starp kārtējiem saņemtajiem (no 2005. gada) un rekataloģizētajiem izdevumiem uz 31.12.2017., redzam, ka rekataloģizētā krājuma daļa veido mazāk par pusi no visa krājuma 45,13 % (bez 24

seriālizdevumiem) skat. diagrammu Attiecība starp krājuma rekataloģizēto/saņemto daļu. Rekataloģizētā krājuma daļa tātad ir apjomīga gana daudz vecāku daiļliteratūras izdevumu, gan no nozaru literatūras, it īpaši dāsni komplektētas ir 7 nodaļa (māksla, mūzika), 8. nodaļa.(literatūrzinātne), ar agrāko gadu izdevumiem, kurus negribas norakstīt, jo tie ir kultūrvēsturiski nozīmīgi izdevumi, lai arī tie reti tiek izmantoti. Krājuma pārbaude (inventarizācija) Bibliotēkas krājuma pēdējā inventarizācija notika 2015. gadā, līdz ar to 2017. gadā krājums nebija jāinventarizē. Krājuma rādītāji Tabula Krājuma rādītāji 2015 2016 2017 Jaunieguvumi kopā 854 967 1011 t. sk. grāmatas 809 911 723 t. sk. latviešu daiļliteratūra 108 113 118 t. sk. bērniem 8 Izslēgtie dokumenti 1375 1093 1011 Krājuma kopskaits 19 209 19 083 18 845 Grāmatu krājuma apgrozība 0,68 0,68 0,59 Periodisko izdevumu apgrozība 2,28 2,49 2,54 25

Bibliotēka katru gadu strādā pie krājuma attīrīšanas, norakstot nedaudz vairāk izdevumu no bibliotēkas krājuma, nekā tiek iegūts no jauna, taču krājuma apjoms tomēr vērtējams kā samazināms. Pie tā tiek strādāts katru gadu, izvērtējot konkrētu izdevumu nepieciešamību bibliotēkā. 2017. gadā tika norakstīti izdevumi ar šādiem pamatojumiem (bez seriālizdevumiem): Norakstīšanas iemesls Eksemplāru skaits Summa (EUR) Nolietotas 364 541.95 Novecojušas pēc satura 96 138.66 Lieki dubleti 238 285.10 Krājumam neatbilstošas 56 81.09 Nav atgūstami 12 76.03 Mazpieprasīti izdevumi 201 335.11 Kopumā 2017. gadā norakstīti pavisam 967 monogrāfisko izdevumu eksemplāri, kopsummā par EUR 1457.94. Grāmatu krājuma apgrozība zema, jo intensīvi tiek izmantoti tikai bibliotēkas jaunieguvumi. Parādās problēma, ka padomju laika daiļliteratūras izdevumiem ir nodzeltējis papīrs, burtu salikums blīvs, bez atstarpēm starp rindiņām, līdz ar to tekstu ir grūti lasīt. Saskaramies ar situāciju, ka lasītājs vēlas lasīt attiecīgo grāmatu, taču izdevuma poligrāfiskās kvalitātes dēļ atsakās no sava nodoma un prasa pēc jaunāka izdevuma. Problēma ir nevīžīgi lasītāji izdevums ir jānoraksta, ja grāmata ir nokļuvusi vairāku tādu rīcībā, pretējā gadījumā citu lasītāju kategoriju no bibliotēkas atbaida tieši šis apstāklis, ka grāmatas bibliotēkā dažkārt mēdz būt netīras, apbružātas. Tā kā grāmatas veido bibliotēkas pamatlīdzekļus pēc grāmatvedības uzskaites principiem, tad dažkārt jūtam, ka pašvaldības grāmatvedības darbiniekiem ir emocionāli nepieņemama grāmatu norakstīšana lielā skaitā, jo ir grūti iztēloties, ka arī no lasīšanas tās var kļūt nolietotas. Tāpat agrāko gadu izdevumi, kuri tiek reti pieprasīti. 26

Tā ir smaga izvēle starp to, vai reti pieprasītu, bet vērtīgu grāmatu norakstīt vai paturēt bibliotēkas plauktā arī pašiem bibliotekāriem. 2017. gadā bibliotēka izslēdza no krājuma vairāksējumu izdevumu Большая советская энциклопедия». Šai grāmatai paveicās, jo tā aizceļoja uz Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja Kalna Ziedi padomju gadu ekspozīciju. Arī mums par to prieks! Iespējams, ka tā vēl noderēs kādam padomju ēras pētniekam kā uzskatāms līdzeklis manipulācijās ar informāciju. Bibliotēkai arī turpmāk jāstrādā pie krājuma kvalitātes uzlabošanas, attīrot no mazpieprasītiem, novecojušiem izdevumiem. Datubāzes Bibliotēkas lietotāju rīcībā ir datubāzes Letonika, News,lv (Lursoft laikrakstu bibliotēka). Datubāzes tiek izmantotas relatīvi maz, bibliotēkai nav bijis arī iespējas piedāvāt tās lietotājiem attālināti. Atskaites periodā iesaistījām bibliotēkas lietotājus News.lv konkursā Latvijai 100. Domā, izzini, stāsti! 1. kārtā Latvijas simtgade. Notikumi. Erudītu līgā mums bija mums bija 35 dalībnieki un līdz ar to ierindojāmies starp aktīvākajām bibliotēkām pēc dalībnieku skaita. Ar eseju konkursā startēja gan tikai viena dalībniece, kas pārstāvēja mūsu bibliotēku. Lai vai kā, tas bija labs iemesls atklāt, ka bibliotēkā ir izmantojama bez maksas un ērti lietojama apjomīga laikrakstu bibliotēka e-formātā! Tabula Bibliotēkā pieejamo datubāzu izmantojums Dabubāze 2015 2016 2017 Letonika 37 50 78 News 55 89 311 Krājuma popularizēšana Bibliotēkas krājums tiek popularizēts regulārās ikmēneša plauktu izstādēs gada laikā veidotas 48 izstādes ar dažādu gadu izdevumiem, kas atklāj bibliotēkas grāmatu klāstu, parādot lasītājam neredzamo daļu - grāmatas, kas izvietotas krātuvē. Izstādes veidojam gan tematiskas, gan veltītas rakstnieku un citu izcilu personību atceres dienām un jubilejām -... līdzās un apkārt zilās Piebalgas dūmakas: gleznotājam 27

K. Miesniekam 130, Lūdzu tevi mīļi, mātes valoda: dzejniecei Mirdzai Ķempei 110, 'Kultūrvēsturisko romānu autorei Astrīdai Beinārei 80, Jādomā tikai par sauli: dzejniecei Mārai Zālītei 65 - tās ir dažas no aizvadītā gada izstādēm. Katru mēnesi veidojam 3-4 jaunas izstādes, īpašu vērību veltot novadpētniecības materiālu un zināšanu par novadu popularizēšanai. Arī rakstnieku vizītes bibliotēkās vienmēr kalpo kā ļoti labs līdzeklis viņu grāmatu aktualizēšanā lasīts tiek gan pirms, gan pēc literārā sarīkojuma. Pirms lasa, lai zinātu vairāk, atnākot uz tikšanos, bet pēc lasa, ja konkrētās reizes ciemiņš ir aizkustinājis sirdis, saviļņojis prātus. Tā notika arī mūsu bibliotēkā 2017. gadā, kad katram no sešiem rakstniekiem, kuri viesojās bibliotēkā, veidojām plauktu izstādes ar viņu darbu izdevumiem. Lasīts tika ļoti daudz! Darbs ar parādniekiem Strādājot ar lasītājiem, kuri aizmirsuši atdot bibliotēkai grāmatas, balstāmies uz iespējām, kuras piedāvā BIS ALISE. Ik pēc laika tiek atlasīti datubāzē lasītāji, kuri kavē ar grāmatu nodošanu un viņiem tiek izsūtītas atgādnes uz e-pastiem. Taču ir gadījumi, kad e-pasts nav ievadīts ziņās par lasītāju, arī telefona numura saziņai dažkārt nav, līdz ar to konkrētais cilvēks kļūst nepasniedzams. Cenšamies būt vērīgas un rūpēties, lai visiem lasītājiem, kuri apmeklē bibliotēku, būtu datubāzē ievadītas saziņai ar lasītāju būtiskās ziņas. Soda naudu iekasēšana pagaidām netiek praktizēta un visbiežāk arī aizkavējušies lasītāji kādā dienā atnes grāmatas. Tie ir samērā reti gadījumi, kad cilvēks maina dzīves vietu, aizbrauc strādāt uz ārzemēm, bezatbildīgi nenokārtojot saistības ar bibliotēku. 7. DARBS AR BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM Darba ar bērniem un jauniešiem raksturojums un vispārīgie rādītāji Bibliotēka nedublē Bērnu bibliotēkas darbu, tomēr apkalpo un pie sevis gaida jauniešus. Reizēm gadās, ka bibliotēkā iegriežas arī jaunākā skolas vecuma bērni vai pirmskolas vecuma mazuļi kopā ar vecākiem. Krājumā ir nedaudzas bērnu grāmatas, 28

nonākušas bibliotēkā lielāko tiesu kā dāvinājumi un pieder pie bērnu literatūras klasikas; iekārtots rotaļu stūrītis ar spēlēm, bilžu grāmatām mazuļiem. Jaunākā skolas vecuma bērni, it īpaši vasaras brīvdienās, mēdz izmantot bibliotēkas datorus multfilmu skatīšanai Strādājam ar vidusskolas vecuma jauniešiem, kuru kā bibliotēkas izmantotāju skaits pēdējos gados ir pieaudzis, ko apskatījām iepriekšējās nodaļās, analizējot bibliotēkas darba rādītājus. Pie veiksmīgākajām bibliotēkas aktivitātēm jauniešu lasīšanas veicināšanā, pieder iesaistīšanās projektā Bērnu, jauniešu, vecāku žūrija 2016. - 2017., strādājot ar lasīšanas ekspertiem jauniešiem un viņu vecākiem. Šo darbu turpināsim neskatoties uz pieticīgo finansējumu katrai atsevišķai bibliotēkai projekta aktivitātēm no valsts puses, tā ideja ir laba un lasīšanu jauniešu vidū popularizējoša. 2016. - 2017. gadā jaunieši grāmatu eksperti, kopumā 30; vecāku grupā divu gadu laikā 22 lasītāji grāmatu vērtētāji. 2017. gadu janvārī iesākām ar Bērnu, jauniešu, vecāku žūrijas noslēguma sarīkojumu tiem jauniešiem, kuri bija eksperti 2016. gadā, bet šī gada decembrī rīkojām sarīkojumu 2017. gada lasīšanas ekspertiem. Pateicības raksti par piedalīšanos grāmatu ekspertiem 29

Čaklākās lasītājas grāmatu ekspertes kopā ar bibliotekārēm 2017. gada decembra sarīkojumā vēlējāmies jauniešus iedvesmot, aicinot uz tikšanos radošu, jaunu meiteni - žurnālisti, fotogrāfi un arī režisori Ingu Nesteri. Inga stāstīja par savām radošajām profesijām, beigās skatījāmies īsmetrāžas spēlfilmu Zilie zvaniņi, kura uzņemta ar neprofesionāliem aktieriem, par pamatu izmantojot Arnolda Auziņa stāstu. 2017. gadā bibliotēkas grāmatu ekspertu grupa piedalījās arī BJVŽ lielajā noslēguma svētku sarīkojumā, dažs labs izmantojot iespēju, apskatīt Latvijas Nacionālo bibliotēku. Pieņēmām aicinājumu no rakstnieces un žurnālistes Gunas Rozes, kura ir arī Tukuma literātu apvienības vadītāja, iesaistīties Dzejas dienu akcijā jauniešiem - Sirds uz perona. Jaunieši tika mudināti ielūkoties citu rakstītajā dzejā, vai arī lasīt pašu radītus darbus ar devīzi - Biļete līdz sapnim. Tā bija dzejas stunda septembra vakarā, Pļaviņu dzelzceļa stacijā, neierastības sajūtām bagāta - dzeju lasīja jaunieši, skolotāji, bibliotekāri; iesaistījās arī pilsētas iedzīvotāji; klausījās no vilciena izkāpušie un noskatījās garāmbraucošie. Mūziķis no grupas Melanna jaunais un radošais Andris 30

Vērdiņš izpildīja savas dziesmas, kurām tekstus sacer pats. Kā balvu par piedalīšanos, jaunieši dzejas lasītāji ieguva 30 brīvbiļetes uz dažādiem Latvijas muzejiem. Sakām sirsnīgu paldies rakstniecei Gunai Rozei! 8. NOVADPĒTNIECĪBA Novadpētniecības darba virzieni un pakalpojumi, pārskata perioda prioritātes 2017. gadā turpinājām apzināt ievērojamas personības, kuras biogrāfiski saistītas ar Pļaviņām un Pļaviņu novadu; papildinājām materiālu klāstu gan analogos, gan digitālos formātos. Bibliotēkas lasītavā tika veidotas plaukta izstādes, pieminot ievērojamus mūsu novada ļaudis nozīmīgās jubilejās: Ārstam Mārtiņam Jankaus 155, Novadnieki Lācplēša Kara ordeņa kavalieri, Skolotājam, sabiedriskajam darbiniekam Jānim Bēķim 170, Lauksaimniekam Pēterim Mežsētam 140, Ārstam Alfonam Neilandam 120, Jānim Jaunsudrabiņam 140, Skolotājam, sabiedriskajam darbiniekam un literātam Pēterim Lustem 100, Skolotājam un sabiedriskajam darbiniekam Marģerim Balodim 90. Īpaša vērība tika vērsta uz Lācplēša Kara ordeņa kavalieru no Pļaviņu novada apzināšanu. Biogrāfiskās ziņas par Lāčplēša Kara ordeņa saņēmējiem tika sakārtotas atsevišķā tematiskā mapē. Tā kā aizvadītais gads bija pilsētas jubilejas gads, tad daudz tika strādāts pie pilsētas vēsturi atspoguļojošu publikāciju apzināšanas un apkopošanas. Novadpētniecības krājums Bibliotēka komplektē visus izdevumu veidus, kuri sniedz kādu informāciju par novadu un novadniekiem. Bibliotēkas lasītavā izdalīts plaukts novadnieku literārajiem darbiem un izdevumiem par Pļaviņām un novadu; tematiski kārtotas mapes ar rakstiem no periodiskajiem izdevumiem; ir pieejami visi pašvaldības izdevumi un publiskie pārskati; fotogrāfijas un atsevišķi rokraksti. 2017. gada decembrī tika izdalīts Pļaviņu novada bibliotēkas novadpētniecības fonds BIS ALISE, uzsākta novadpētniecības 31

tematisko mapju aprakstīšana e-katalogā; aprakstiem tiks pievienotas arī eksemplāru ziņas un svītrkodi, līdz ar to BIS varēs uzrādīt arī šīs krājuma daļas izmantošanu. IS ļaus krājumu labāk organizēt. Vērojumi liecina, ka tieši novadpētniecības krājums ir tā bibliotēkas daļa, kas piešķir tai savdabību un var raisīt interesi ar to, ka atklāj publikācijās un dokumentos attiecīgās vietas vēsturi, dabu, notikumus, cilvēkus. Novadpētniecības darba popularizēšana 2017. gads Pļaviņu pilsētai bija jubilejas gads, līdz ar to bibliotēka jau laikus tam gatavojās, pārskatot tematiskās novadpētniecības mapes un uzlabojot to organizāciju un iekšējo struktūru, jo papildus nāk arvien jauni materiāli, līdz ar to vienas tēmas ietvaros veidojas jaunas apakšiedaļas; ieraugām, ka materiālus var grupēt loģiskāk un lasītājam ērtāk. Paralēli domājām par to, kā šos materiālus, kas satur vērtīgu informāciju, kas var paplašināt zināšanas par pilsētas vēsturi; kā tos piedāvāt lasītājam, kā rosināt interesi par bijušiem laikiem un cilvēkiem, iegūstot īpašo sakņu un pašvērtības sajūtu. Lai sasniegtu mērķus, kas bija iecerēti kā bibliotēkas veltījums ikvienam iedzīvotājam Pļaviņu pilsētas deviņdesmitgadē, veidojām novadpētniecisko sarīkojumu ciklu, ielūkojoties pilsētas vēsturē pa desmitgadēm no pirmsākumiem. Gada ritumā kopumā notika seši sarīkojumi, kur veidojām hronoloģisku stāstu par to, kā attīstījās un auga pilsēta, kāda bija kultūras un sabiedriskā dzīve. Gatavojoties sarīkojumiem, aktīvi iesaistījās arī iedzīvotāji, piedāvājot materiālus no personīgajiem mājas arhīviem. Kopīgiem spēkiem, apvienojot jau esošos un jauniegūtos materiālus, tika veidota pilsētas dzīves faktu, notikumu hronika, ilustrēta ar fotogrāfijām. Sarīkojumā katras desmitgades stāsts tika izstāstīts, vēl papildinot ar pļaviņiešu atmiņu stāstiem klātienē. Protams, atmiņu stāsti bija no jaunākiem laikiem, kur vēl līdzās ir paši notikumu dalībnieki. Paralēli tika sagatavotas vairākas publikācijas vietējam laikrakstam Pļaviņu Novada Ziņas, izstāstot šos stāstus arī rakstu formā, ar publicētām fotogrāfijām. Kopumā sarīkojumu cikls popularizēja bibliotēkas novadpētniecības materiālu krājumu 32

un apliecināja iedzīvotājiem, ka bibliotēka ir vērā ņemams avots, kur meklēt informāciju par pilsētas vēsturi nepieciešamības gadījumā. Informācija par novadpētnieciskajiem sarīkojumiem tika ievietota pašvaldības mājas lapā gan pirms, gan pēc sarīkojumiem. Sociālajos tīklos portālā draugiem.lv tika ievietotas ziņas, vēsturiskos fotogrāfiju albumi, kas raisīja dzīvu interesi arī tālu prom dzīvojošajos kādreizējos pļaviņiešos, kurus dzīves gaitas aizvedušas projām no dzimtās pilsētas. Novadpētniecisko sarīkojumu cikla Pļaviņu pilsētai 90 viena no afišām Sadarbība novadpētniecības jomā Gadu gaitā bibliotēkai izveidojusies laba sadarbība ar vairākiem individuālajiem novadpētniekiem. Novadpētniecības datubāzē ir ievadīti ar rakstnieci novadnieci Emīliju Prūsu (1878 1950) saistītie fotoattēli un citi dokumenti ar aprakstiem, anotācijām Emīlijas Prūsas fotogrāfiju kolekcija. Šī kolekcija tika veidota, sadarbojoties ar rakstnieces piemiņas kopēju, dzimtas pētnieku un novadpētnieku Juri Saulgozi, kurš izpētījis arī lidotāja, Latvijas armijas virsnieka, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, ar dzimtas saknēm no 33

Vietalvas, Augusta Dzenīša likteni, uzrakstot dokumentālu romānu Zeltītie spārni (pašlaik turpinājumos publicē Kas Jauns Avīze ). Daudzu gadu garumā turpinās sadarbība ar novadpētnieku Jāni Ivaru Padedzi, kurš gan izmanto bibliotēkas novadpētniecības krājumu, gan arī dāsni papildina to ar saviem savāktajiem materiāliem. Visā Latvijā tika pamanīta grāmata Atmiņu Daugava (2013), bet 2017. gadā tika atvērta Pļaviņās jauna grāmata Ēvalds Stērstiņš. Mana dziesma, mana spēle, veltīta Pļaviņu komponistam, mūziķiem Ēvaldam Stērstiņam (1928-1965) tautā populārās dziesmas Augu nakti pogo lakstīgala (I. Lasmaņa dzeja). Grāmatas sākotnējais mērķis bija pierādīt dziesmas autorību, taču gala rezultātā tapa spilgta liecība par padomju Latvijas kultūras politiku un tautas mākslu. Krājumā apkopotas arī Ē. Stērstiņa dziesmas ar notīm. Bibliotēka bija tiešā veidā iesaistīta grāmatas sagatavošanā, gan meklējot informāciju, gan digitalizējot lauka ekspedīcijās iegūtos materiālus. Tā kā mūsu pilsētā joprojām dzīvo 50.- 60. gadu notikumu dzīvie aculiecinieki, tad sazinājāmies ar viņiem un aicinājām uz bibliotēku atpazīt fotogrāfijās redzamās personas. Grāmatas atvēršanas svētki bija viens no skaistākajiem kultūras notikumiem 2017. gadā Pļaviņās. Ē. Stērstiņa dziesmas Ogres sieviešu kora "Rasa"(vad. Aira Birziņa) izpildījumā Jānis Ivars Padedzis jau uzsācis darbu pie vēl viena novadnieka biogrāfijas izpētes skolotāja, mūziķa un komponista Jāņa Zvaigznes dzīvesstāsta atklāšanas plašākai 34

sabiedrībai. Arī te notiek sadarbība ar bibliotēku kā jau ierasts meklējam informāciju, digitalizējam, palīdzam atpazīt ļaudis fotogrāfijās. Sekmīgi aizsākusies sadarbība ar kolekcionāru, dzimušu pļaviņieti, Guntaru Zāģeru, kurš savācis visas baltvācu mākslinieka Ervina Volfeila (1900-1991) zīmētās atklātnes ar Latvijas ainavām, arī no Pļaviņu apkārtnes. Ervīns Volfeils biogrāfiski saistīts ar Pļaviņām te joprojām atrodas dzimtas mājas kādreizējās elektrodzirnavas. Kolekcionārs G. Zāģers piedāvāja bibliotēkai atklātņu digitalizāciju, lai tās nonāktu bibliotēkas krājumā. Tas tika izdarīts un bibliotēkas novadpētnieciskais krājums papildinājās ar interesantu materiālu. Bibliotēka ir pateicīga savas dzimtas pētniecei, pļaviņietei Laumai Kulakovai, kura no darba brīvo laiku pavada arhīvā ar mērķi, izpētīt savu radinieku gaitas Pļaviņās, bet atrodot vērtīgu informāciju par Pļaviņu pilsētu, dokumentu kopijas dāvina bibliotēkai. Novadpētniecības jomā svarīga sadarbība ar citām atmiņas institūcijām. Aizvadītajā gadā aicinājām ciemos ar lekciju muzeja speciālisti Liliju Jakubenoku par Pļaviņu pilsētas vēsturi, kura atspoguļota arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja Kalna Ziedi krājumā. Starp 2017. gada lektoriem, kurus aicināja bibliotēka, arī vēsturnieks un novadpētnieks Andris Rūtiņš. Par ikdienu ir kļuvusi savstarpēja palīdzība ar Pļaviņu ģimnāzijas vēstures skolotāju Ivetu Krastiņu, kura sabiedriskā kārtā aprūpē skolas muzejā savāktos materiālus un lolo sapni par novadpētniecības muzeju Pļaviņās. Sadarbojamies, daloties ar materiāliem no savām kolekcijām. 2017. gadā, atzīmējot pilsētas jubileju, tika sagatavota un izdota grāmata Pļaviņu pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsture no pirmsākumiem līdz 1991. gadam, kuru rakstīja pļaviņieši, jaunie vēsturnieki Jānis Liniņš un Kaspars Zaltāns. Sadarbība vairāk izvērtās ar Jāni Liniņu, kurš lūdza bibliotēkai informāciju un vēsturiskās fotogrāfijas, kuras arī iekļautas jaunajā izdevumā. Sadarbojamies ar Pļaviņu tūrisma informācijas centru, kuram piedāvājam materiālus no novadpētniecības krājuma informatīvu resursu veidošanai. Ar biedrības Daugavas Savienība finansiālu atbalstu 2017. gadā īstenots Pļaviņu novada tūrisma informācijas centra projekts aerovideo Latvijas valstiskuma ceļš - Daugavas ceļš 35

Pļaviņās no putna lidojuma. Video izmantotas fotogrāfijas no Pļaviņu novada bibliotēkas novadpētniecības kolekcijas, kas uzrādīts video subtitros. 2017. gads bija Jāņa Jaunsudrabiņa jubilejas gads un, tāpēc bibliotēka godināja rakstnieku īpaši ar piemiņas sarīkojumu dzimšanas dienas nedēļā, aicinot ciemos J. Jaunsudrabiņa muzeja vadītāju Ilzi Līdumu, kura pētījusi Jaunsudrabiņa gleznotāja devumu, kā arī apkopojusi līdz šim tikai periodikā publicēto Jaunsudrabiņa dzeju. Tagad bibliotēkas novadpētniecības krājumā - arī divi jauni dzejoļu krājumi no Jaunsudrabiņa - "Baltā mūžība" (2011), "Daugava"(2017) Ilzes Līdumas sakārtojumā, kā arī atmiņas par to, kā Pļaviņās atzīmējām Jaunsudrabiņa dzimšanas dienu. Galvenie secinājumi pārskata periodā, nākotnes prognozes, vajadzības Bibliotēkas galvenā problēma novadpētniecības darbā ir nepieciešamība pēc bibliotekārā darbinieka, kurš varētu pamatā strādāt ar novadpētniecības krājuma organizāciju, materiālu digitalizāciju un ievietošanu IS, interneta vidē. Bibliotēkai vajadzīgs novadpētniecības bibliotekārs! Esošie bibliotekārie darbinieki ir noslogoti, apkalpojot lasītājus un veicot citus darbus, kas saistīti ar bibliotēkas darbības uzturēšanu. Novadpētniecības darbam varam vien pievērsties retos brīvos brīžos no citiem darbiem, kā arī savā personīgajā brīvajā laikā. Ja darbinieku noslogojums paliks līdzšinējais, tad labi organizēts un pārvaldīts novadpētniecības krājums varētu veidoties lēnos tempos. Projekta nosaukums 9. PROJEKTI Finansētājs Tabula Projektu apkopojums Finansējuma Projekta apraksts (īss apjoms kopsavilkums) Atbalstīts/ neatbalstīts Bērnu, jauniešu vecāku žūrija 2017 Valsts finansējums 42,00 EUR Lasīšanas veicināšanas projekts bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem atbalstīts Latviešu rakstnieki lasītājiem Pļaviņu novadā Pļaviņu novada pašvaldība 960,00 EUR Literāru sarīkojumu tikšanos ar 6 latviešu rakstniekiem, kuri savus darbus veltījuši Latvijas vēstures un kultūrvēstures tēmām. Projekta finansējums paredzēja autoratlīdzību izmaksas rakstniekiem atbalstīts 36

10. PUBLICITĀTE Bibliotēkas tēla veidošana, publicitāte, sabiedrības informēšana par bibliotēkas funkcijām, pakalpojumiem Pašvaldība lielu nozīmi piešķir, lai visas struktūrvienības un iestādes strādātu kā vienota komanda, sadarbojoties un papildinot cita citu dažādās kopējās aktivitātēs, kas vērstas uz pievilcīgas dzīves vides veidošanu un uzturēšanu novadā, kvalitatīvi un atbildīgi veicot pašvaldības pārziņā esošās funkcijas. Līdz ar to aizvadītajā gadā notika vairāki, jau tradicionāli pasākumi, kur pašvaldības struktūrvienību personālam bija iespēja parādīt sevi kā vienotu, interesantu kolektīvu, kuram svarīgas kopīgās vērtības. 1. aprīļa Joku dienas sarīkojumā Pasmejies par sevi pats! apspēlējām zilās krāsas tēmu, iejūtoties 60. gadu blūza grupas meiteņu lomās; Neatkarības dienas velosipēdistu braucienā bibliotēkas komanda ieguva balvu kā atraktīvākais kolektīvs; pilsētas svētku gājienā piedalījāmies kā bibliotēkas puķu komanda. Jādomā, ka visas šīs aktivitātes palīdzēja veidot bibliotēkas un bibliotekāru pozitīvo tēlu. Tuvojoties 18. novembra valsts svētkiem, filiālbibliotēkas - bērnu bibliotēkas vadītāju Guntu Grandāni izvirzījām Gada novadnieka titulam par inovatīvu, aizrautīgu darbu ar bērniem un pusaudžiem. Patiess bija visa kolektīva prieks, kad Gunta šo goda titulu Gada novadnieks 2017 arī saņēma! Tā bija atzinība visu bibliotekāru darbam un apliecināja, ka esam vajadzīgi un nozīmīgi novada iedzīvotājiem. Lai stāstītu par dienu un notikumiem bibliotēkā, atsaucāmies LBB Jauno speciālistu sekcijas aicinājumam piedalīties vasaras akcijā LibDay_2017., ievietojot ierakstus, fotogrāfijas bibliotēkas lapā portālā draugiem.lv. Bija interesanti aprakstīt dienas gaitas bibliotēkā ar domu, ka kāds to, iespējams, lasīs un vārds bibliotēka varbūt lasītāja priekšstatos saistīsies ar ko jaunu: Vasara bibliotēkā, Vasaras diena bibliotēkā. 37

Bibliotekāru komanda Neatkarības dienas velobraucienā Bibliotēkas informācija tīmeklī Ziņas no bibliotēkas regulāri tiek publicētas Pļaviņu novada pašvaldības mājaslapā, informējot iedzīvotājus, ko bibliotēka piedāvās tuvākajā laikā, kā arī informācija par jau aizvadītajiem notikumiem. Gada laikā, neskaitot informatīvās afišas par sarīkojumiem, bibliotēka minētajā pašvaldības informācijas vietnē ievietojusi 33 publikācijas. Bibliotēkai ir izveidota lapa portālā draugiem.lv; regulāri publicējam ziņas, grāmatu jaunumus ieskaitot. 2017. gadā šajā lapā tika ievietoti novadpētnieciska rakstura materiāli, tā kā Pļaviņu pilsēta svinēja 90. dzimšanas dienu. Tas raisīja lielu interesi sociālajos tīklos apmeklējumu skaits pēdējā gada laikā audzis par 343,25%! Statistika liecina, ka gada laikā bibliotēkas lapā portālā draugiem.lv ievietotas no jauna 1080 attēli, izveidoti 130 Runā ieraksti. Bibliotēkas vēsturiskos pilsētas fotogrāfiju galerija Pļaviņas, jaukā pilsētiņa pie Daugavas - 28 626 skatījumi, 287 patīk, 268 ieteikumi draugiem. Šīs fotogrāfijas bibliotēka ir izvietojusi Zudušās Latvijas vietnē, 38

taču interneta lietotājs, kurš daudz laika pavada sociālajos tīklos, fotogrāfijas bieži vien ierauga sākotnēji tieši tur, kur uzturas interneta vidē visbiežāk. No portālā izveidotajām 36 886 lapām esam 311.vietā popularitātes ziņā! Bibliotēkai ir izveidota lapa arī Latvijas Bibliotēku portālā, taču informācija un ziņas no bibliotēkas tiek ievietotas reti, jo pats process ziņas ievietošana vietnē ir neērts un bieži vien beidzas ar tehniskas kļūmes ziņojumu. Tā kā bibliotēkas lietotāju lokā šis resurss netiek bieži apmeklēts, tad ieguldītais darbs, ievietojot ziņu minētajā vietnē neattaisnojas pie esošās bibliotēkas darbinieku noslogotības. Ar publicitātes darbu saistītās problēmas un to risinājumi Bibliotēkai jāizveido atsevišķa informatīva iedaļa pašvaldības vietnē, lai ērti un pārskatāmi darītu pieejamu pamatinformāciju interesentiem. Pie tā tiek strādāts 2017. gada nogalē tika izveidota shēma, kā informācija varētu tikt strukturēta un ko tieši būtu nepieciešams uzzināt jebkuram par bibliotēku: pakalpojumi, maksas pakalpojumu cenrādis, lietošanas noteikumi, pamatziņas par darbību un darbiniekiem, piedāvājums bibliotēkas apmeklētājiem, ērti atrodama saite uz e-katalogu un citiem resursiem. 11. SADARBĪBAS TĪKLA RAKSTUROJUMS Sadarbība ar pašvaldību un pašvaldības institūcijas Bibliotēkas ikdienas darbs ir balstīts sadarbībā ar citām pašvaldības struktūrvienībām un iestādēm - ar Kultūras centru, kura telpas izmantojam, lai organizētu savus sarīkojumus, ar Tūrisma informācijas centru, kura sagatavotos suvenīrus no Pļaviņu novada dāvinām bibliotēkas viesiem, bet no savas puses sniedzam informāciju un materiālus no sava krājuma; ar Jauniešu centru Ideja - jaunieši brīvprātīgā darba veicēji bieži vien palīdzēja sakārtot telpas bibliotēkas sarīkojumiem, kā arī sniedza tehnisko atbalstu sarīkojumu laikā; ar skolu un pedagogiem, iesaistot jauniešus bibliotēkas organizētajās kultūras aktivitātēs; savlaicīgi sagatavojot materiālus skolēnu zinātniski pētnieciskajiem darbiem pēc skolotāja tematiskajiem 39

pieprasījumiem. Varētu teikt, ka savstarpējā sadarbība starp pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām nodrošina sekmīgu plānotos darbu realizāciju. Bibliotēka iesaistījās makulatūras vākšanas akcijā - rezultātā no iedzīvotājiem tika savesti liels daudzums makulatūras, kuras pārvietošanu no uzkrāšanas telpas otrajā stāvā uz iekraušanu mašīnā nodrošināja pilsētas labiekārtošanas darbu vadītāja ar saviem darbiniekiem. Viņi līdzēja arī pārvietot vecos bibliotēkas plauktus uz citu atrašanās vietu grāmatu krātvuvē. Cieša un abpusēji ieinteresēta sadarbība bibliotēkai ar pašvaldības avīzes Pļaviņu Novada Ziņas veidotājiem. Turpinām sadarboties ar senioru apvienību Daugavas Rīts - viņi ir čakli bibliotēkas sarīkojumu apmeklētāji, savukārt bibliotēka sniedz gan informatīvu, gan tehnisku palīdzību darbā ar informācijas tehnoloģijām, ar ziņu ievietošanu sociālajos tīklos, ar fotogrāfiju digitalizēšanu. Bez sadarbības mēs nevarētu sekmīgi strādāt! Gada pārskatu sastādīja bibliotēkas direktore Ineta Grandāne 40

12. PIELIKUMI Bibliotēkas dienasgrāmata fotogrāfijās. 2017. gads 23.01.2017. tiekas Bērnu, jauniešu, vecāku žūrija 2016. eksperti. Grāmatas lasīja un vērtēja 15 jaunieši. Gandrīz visiem tā bija jauna pieredze. Projektā pirmo gadu piedalījās arī novada bibliotēka. Galvenais mērķis - vairāk bibliotēkā redzēt lasošus jauniešus ir piepildījies! 27.01.2017.Novadpētniecisko sarīkojumu cikla Pļaviņu pilsētai -90 1. tikšanās 41

. 22.02.2017. notiek novadpētniecisko sarīkojumu cikla 2. tikšanās. Par pļaviņieša Indriķa Rumpes dzimtu stāsta novadpētnieks un vēsturnieks Andris Rūtiņš 42

18.03.2017. Tikšanās ar rakstnieci, žurnālisti Gunu Rozi. Izstaigājām fotogrāfijās grāmatas 101.kilometrs. Padomju kauna zona (Dienas Grāmata, 2015) vietas 43

31.03.2017. - novadpētniecisko sarīkojumu cikla 3. tikšanās, veltīta laika periodam no 1947.-1957. gadam Pļaviņās 8.04.2017. gaidām Pļaviņās rakstnieci Ingunu Baueri 44

8. aprīlī rakstniece Inguna Bauere ir klāt! Grāmatu svētki Pļaviņās 19. maijā - viens no pilsētas jubilejas gada sarīkojumiem 45

19.05.2017. gada lielais notikums Grāmatu svētki Pļaviņās 46

19.maija Pļaviņu Grāmatu svētkos aktīva grāmatu tirdzniecība. Mazpilsētā nav vairs savas grāmatnīcas 19.maijs. Pļaviņu Grāmatu svētki. Ansambļa Dzirnas muzikālais sveiciens 47

19.maijs. Pļaviņu Grāmatu svētki. Viesojas Nacionālā Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns grāmatas Latviskais dārzs viens no autoriem 19.maijs. Pļaviņu Grāmatu svētki. Pārliecināmies, ka arī grāmatas un personības spēj pulcēt kopā cilvēkus 48

49 Visu 2017. gadu palīdzējām iedzīvotājiem atbrīvoties no makulatūras

2017. gada vasara. Jūnijs - jūlijs. No sirds priecājamies par izremontētajām bibliotēkas priekštelpām! Protams, bibliotēka ar šo dienu - 17.07., ir atsākusi lasītāju apkalpošanu ierastajā kārtībā, kas ir pati svarīgākā ziņa. Jūlija pēdējā trešdiena. Dzīvespriecīga tikšanās Lasītāju klubiņā 50

Pieminam Jāni Jaunsudrabiņu, kurš nepilnus 13 gadus savulaik dzīvoja Pļaviņās 51

11. augustā - tikšanās ar Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja "Riekstiņi" vadītāju Ilzi Līdumu 26.augustā rakstniece Inga Gaile ir bibliotēkā 52

53

31. augusts. Pašvaldības buss tūlīt mūs vedīs skatīt citas bibliotēkas, ar mērķi - gūt jaunas idejas ikdienas darbam, mācoties no citiem 2. septembrī aicinājām dalīties skolas gadu stāstos 54

2. septembrī, sestdienas pēcpusdienā, stāsti no skolas gadiem - Reiz es biju skolnieciņš... Esam Stāstu bibliotēka! 55 8.septembrī gaidām Dzejas dienu akciju

... ziediet, ziediet, jo viss reiz satecēs vienuviet... Izskan Dzejas dienas Pļaviņu dzelzceļa stacijā 56

22.septembrī Inga Ābele tiekas ar lasītājiem Pļaviņās. Pēc tam viņa rakstīs: Neaizmirstamā atmiņā man viesošanās Pļaviņās. Tik skaista diena! Un nopietna saruna ar gudriem cilvēkiem. Pasveiciniet, lūdzu, lasītājus! Dievs dod mums laiku. Vēl varam mainīties! Prāts grib stabilitāti, nemainību. Tur cilvēka pretruna. Bet arī dzīves skaistums! 57

Septembra pēdējā piektdiena - atkal tiekamies atmiņu vakarā; nu jau piekto reizi šajā gadā, lai atminētos dzīvi 70-tajos gados mūsu pilsētā 58

14. oktobrī bibliotēkā viesojas Māris Bērziņš 27. oktobra sarīkojums. Ieskats Pļaviņu pilsētas nesenā pagātnē - astoņdesmitajos gados - stāstos, fotogrāfijās 59

15. novembrī - Krēslas stundas lasījums Novembra mēneša Lasītāju klubiņā - Juris Ikaunieks par ceļojuma iespaidiem Vjetnamā. Tas bija pēdējais mūsu Anitai 60