EIROPAS KOMISIJAS VIDES ĢENERĀLDIREKTORĀTS D direktorāts Ūdens un vides programma ENV.D.1 - LIFE Standarta līgums, kas piemērojams projekta finansēšanai 2005. gadā DOTĀCIJAS LĪGUMS LĪGUMA NUMURS - [..] Eiropas Kopiena ( Kopiena ), kuru pārstāv Eiropas Kopienu komisija ( Komisija ), šī līguma parakstīšanas mērķim [vārds, uzvārds, ieņemamais amats, ĢD/dienests] personā, no vienas puses, un [pilns oficiālais nosaukums] [oficiālais juridiskais statuss] [oficiālais reģistrācijas Nr.] [pilna juridiskā adrese] [PVN maksātāja reģistrācijas numurs] ( labuma guvējs ), šī līguma parakstīšanas mērķim [vārds, uzvārds un ieņemamais amats] personā, no otras puses, IR VIENOJUŠIES PAR ŠO: Īpašie nosacījumi un vispārējie nosacījumi, kas izklāstīti tālāk tekstā (īpašie nosacījumi dabas aizsardzībai (LIFE-Daba) un īpašie nosacījumi vides aizsardzībai (LIFE-Vide)), un šādi pielikumi: I pielikums Priekšlikuma apraksts II pielikums Bankas garantijas modelis III pielikums Standarta ziņojums par izdevumiem (pieejams arī tīmekļa vietnē XXX) IV pielikums LIFE logo V pielikums Natura 2000 logo VI pielikums Standarta revīzijas ziņojums
ĪPAŠIE NOSACĪJUMI 1. pants Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1682/2004 ar šo tiek piešķirts finansiāls atbalsts projekta priekšlikumam Nr. XXXXXX, nosaukums: XXXXXXXXXXXXXX, kas saņemts XXXXXX, ( projekts ) kā aprakstīts I pielikumā. Dotāciju pārvalda saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas izklāstīti līguma īpašajos nosacījumos, vispārējos nosacījumos un pielikumos, un labuma guvējs ar šo apliecina, ka ir ar tiem iepazinies un tiem piekrīt. Ir izveidoti trīs identiski dotācijas līguma eksemplāri, un katru no tiem ir parakstījis labuma guvējs. Katrs eksemplārs ir apzīmogots ar zīmoga numuriem LIFE-XXX XXXX, XXXXX, XXXX. Labuma guvējs ar šo pieņem minēto dotāciju un apņemas darīt visu, kas ir viņa varā, lai īstenotu projektu, kā aprakstīts I pielikumā, darbojoties pēc savas atbildības. 2. pants Šis līgums stājas spēkā dienā, kad to parakstījusi pēdējā no abām līgumslēdzējām pusēm. Projekts darbojas XX mēnešus no 00/00/0000 līdz 00/00/0000. Kopējās projekta izmaksas ir EUR [ ], kā norādīts provizoriskajā budžetā I pielikumā. Provizoriskajā budžetā sniedz to izmaksu detalizētu sadalījumu, kas var pretendēt uz Kopienas finansējumu saskaņā ar vispārējo noteikumu II daļas 21. panta noteikumiem, kā arī visu finanšu avotu sadalījumu. Finansiālais atbalsts no Kopienas ir līdz ar šo noteikts XX % no kopējām atbilstīgām izmaksām, kas minētas I pielikumā, maksimāli EUR XXXXXX apmērā. Galīgais dotācijas apjoms ir noteikts vispārējo noteikumu 23. pantā. Briselē, trīs eksemplāros, XX/XX/XXXX. 3. pants Labuma guvējs, Komisija, Vārds, uzvārds: Ieņemamais amats: Catherine Day Ģenerāldirektore 2
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
SATURS A NODAĻA VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI...4 A. I DAĻA Juridiskie un administratīvie noteikumi...4 1. pants Atsauces...4 2. pants Atbildīgais Komisijas dienests un sarakste...4 3. pants - Dalībnieki...4 4. pants Labuma guvēja loma un pienākumi...5 5. pants Partneru loma un pienākumi...6 6. pants Apakšuzņēmēju loma un pienākumi...7 7. pants Projekta līdzfinansētāji (izņemot Kopienas finansējumu)...7 8. pants Ārējo pārraudzības darba grupu loma...8 9. pants Civiltiesiskā atbildība...8 10. pants Interešu konflikts...8 11. pants Tehniskās darbības ziņojumi...8 12. pants Novēlota izpilde...10 13. pants Grozījumi līgumā...10 14. pants Projekta pārtraukšana...12 15. pants - Konfidencialitāte...14 16. pants Publicitāte Kopienas atbalstam...14 17. pants Īpašumtiesības un rezultātu izmantošana...14 18. pants Tehniskā audiovizuālo materiālu pieejamība...15 19. pants Piemērojamais likums un kompetentā tiesa...15 A. II DAĻA Finanšu noteikumi...16 20. pants Kopienas finansiālais ieguldījums projektā...16 21. pants Atbilstīgās izmaksas...17 22. pants - Neatbilstīgās izmaksas...19 23. pants Maksājuma metodes...20 24. pants Izdevumu atmaksāšana...22 25. pants Ziņojums par izdevumiem un ienākumiem...22 26. pants Pievienotās vērtības nodoklis...23 27. pants Neatkarīgā finanšu revīzija...23 28. pants Komisijas finanšu revīzija...23 29. pants Pārbaudes un revīzijas...24 2
30. pants - Īpašie nosacījumi...24 B NODAĻA ĪPAŠIE NOSACĪJUMI LIFE - DABA...25 31. pants Biotopu un sugu aizsardzība...25 32. pants Zemes/tiesību pirkšana...25 C NODAĻA ĪPAŠIE NOSACĪJUMI LIFE-VIDE...26 33. pants Peļņu nesoši projekti...26 34. pants - Neatbilstīgās izmaksas...26 3
A NODAĻA VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI A. I DAĻA Juridiskie un administratīvie noteikumi 1. pants Atsauces Visi LIFE projekti tiek īstenoti saskaņā ar, prioritātes secībā: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1682/2004 1, dotācijas līguma īpašiem nosacījumiem, kas nosūtīti parakstīšanai labuma guvējam, šiem vispārējiem nosacījumiem, kas ietverti dotācijas līgumā, projekta priekšlikumu (še turpmāk projekts ), kas norādīts dotācijas līgumā (I pielikumā), kas veido dotācijas līguma neatņemamu sastāvdaļu. 2. pants Atbildīgais Komisijas dienests un sarakste 2.1. Noteikumu īstenošanai, kas izklāstīti tālāk tekstā, Komisiju pārstāv Vides ģenerāldirektorāts tā kredītrīkotāja vai tā pilnvarota kredītrīkotāja personā. 2.2. Visā sarakstē izmanto identifikācijas numuru un projekta nosaukumu, un to nosūta uz šādu adresi: European Commission Directorate-General Environment Unit ENV.D.1 BU-9 2/1 B 1049 Brussels Visas sarakstes dokumentu kopijas nosūta Komisijas izraudzītai ārējai projekta pārraudzības grupai. parastās vēstules Komisijā uzskata par saņemtām dienā, kurā iepriekšminētā atbildīgā Komisijas nodaļa ir tās oficiāli reģistrējusi. 3. pants - Dalībnieki LIFE projekti ietver trīs veida dalībniekus atkarībā no viņu lomas un saistībām: labuma guvējs, partneris (-i), apakšuzņēmējs (-i). 1 OV L 308, 05.10.2004., 1.lpp. 4
4. pants Labuma guvēja loma un pienākumi 4.1. Labuma guvējs vienpersoniski ir juridiski un finansiāli atbildīgs Komisijai par projekta īstenošanu. 4.2. Labuma guvējs saņem finansiālo ieguldījumu no Komisijas un, ja ir iesaistīti partneri, nodrošina, ka šis finansiālais ieguldījums tiek sadalīts kā norādīts starp partneriem noslēgtajos nolīgumos. 4.3. Neatkarīgi no 33. panta 2. punkta noteikumiem, labuma guvējs sedz daļu no tā vadītā projekta izmaksām (līdzfinansē projektu). 4.4. Labuma guvējs ir vienīgā Komisijas kontaktpersona un ir vienīgais dalībnieks, kas ziņo tieši Komisijai par sasniegto tehnisko un finansiālo progresu. Tādēļ labuma guvējs nodrošina termiņa vidusposma (iepriekš starpposma) un galīgo izmaksu ziņojumus un pārskatus, ietverot un pārbaudot partneru sniegtos datus, un parāda, ka tie atbilst attiecīgajiem ziņojumiem par izmaksām. 4.5. Labuma guvējs ir tieši iesaistīts tehniskajā projekta īstenošanā un rezultātu izplatīšanā. 4.6. Labuma guvējs uztur un atjaunina grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar standarta grāmatvedības noteikumiem, kas tiem noteikti likumos un spēkā esošajos noteikumos. Izdevumu un ienākumu izsekojamības labad jāizmanto analītiskā grāmatvedības sistēma (izmaksu aprēķins pēc to veidošanās vietas). Labuma guvējs glabā visus attiecīgos apliecinošos dokumentus visiem ar projektu saistītajiem izdevumiem, ienākumiem un ieņēmumiem par kuriem ziņots Komisijai (ieskaitot kopijas no partneriem un apakšuzņēmējiem), piemēram, rēķinus, pasūtījuma veidlapas, maksājuma apstiprinājumus, algas izmaksu kvītis, darba laika uzskaiti un citus dokumentus, kurus izmanto izmaksu aprēķiniem un uzrādīšanai. Šī dokumentācijai ir skaidra, precīza un efektīva. 4.7. Labuma guvējs ar ikvienu partneri, kas nepārprotami iesaistīts projekta īstenošanā un minēts projekta priekšlikumā, noslēdz līgumus, kas vajadzīgi darbu izpildei, nodrošinot, ka tie nekādā ziņā nepārkāpj viņu pienākumus, kas norādīti ar Komisiju noslēgtajā dotācijas līgumā. Šādos līgumos skaidri apraksta dalībnieku lomas, tiesības un atbildību. Līgumos apraksta katra dalībnieka veicamos uzdevumus un definē finanšu noteikumus, ņemot vērā 20. panta nosacījumus. Minētajos līgumos paredz, ka Kopiena var izmantot tādas pašas tiesības un garantijas attiecībā uz partneriem, kādas tā izmanto attiecībā uz pašu labuma guvēju. Komisijai tiek iesniegta šo līgumu galīgās versijas kopija. 4.8. Labuma guvējs nodrošina, ka apakšuzņēmēji izraksta rēķinus ar skaidru atsauci uz projektu. Rēķini, kā arī visi apliecinošie dokumenti par apakšuzņēmēja izvēli un sīka informācija par sniegto pakalpojumu tiek saglabāta lietā. 4.9. Labuma guvējs nodrošina, ka Kopienas atbalsts tiek publiskots, kā sīki izklāstīts 16. pantā. 4.10. Labuma guvējs ar partneriem bez ierobežojumiem dalās tehnoloģiskajā prasmē, kas vajadzīga, lai īstenotu projektu. 5
4.11. Labuma guvējs projekta kontekstā nedrīkst rīkoties kā apakšuzņēmējs vai piegādātājs partneriem. 5. pants Partneru loma un pienākumi 5.1. Partneri ir tikai organizācijas, kas skaidri norādītas projekta priekšlikumā un iesaistītas projekta īstenošanā atbilstīgā veidā. Partneri tieši tiek iesaistīti viena vai vairāku projekta uzdevumu izpildē. Katrs partneris sedz daļu no projekta izmaksām (nodrošina projekta līdzfinansējumu). 5.2. Partneri gūst labumu no Komisijas finansiālā ieguldījuma kā noteikts starp partneriem un labuma guvēju noslēgtajā līgumā. 5.3. Partneri uztur un atjaunina grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar standarta grāmatvedības noteikumiem, kas tiem noteikti likumos un spēkā esošajos noteikumos. Izdevumu un ienākumu izsekojamības labad jāizmanto analītiskā grāmatvedības sistēma (izmaksu aprēķins pēc to veidošanās vietas). Partneri glabā visus attiecīgos apliecinošos dokumentus visiem ar projektu saistītajiem izdevumiem, ienākumiem un ieņēmumiem par kuriem ziņots Komisijai (ieskaitot kopijas no partneriem un apakšuzņēmējiem), piemēram, rēķinus, pasūtījuma veidlapas, maksājuma apstiprinājumus, algas izmaksu kvītis, darba laika uzskaiti un citus dokumentus, kurus izmanto izmaksu aprēķiniem un uzrādīšanai. Šī dokumentācijai ir skaidra, precīza un efektīva. 5.4. Partneri nodrošina labuma guvēju, kas ir atbildīgs par tehnisko un finansiālo ziņojumu sniegšanu Komisijai, ar visiem dokumentiem, kas ir vajadzīgi šai darbībai. 5.5. Partneri neziņo tieši Komisijai par tehniskiem un finansiāliem sasniegumiem, ja vien Komisija to skaidri nepieprasa. 5.6. Partneri nodrošina, ka apakšuzņēmēji izraksta rēķinus ar skaidru atsauci uz projektu. Rēķini, kā arī visi apliecinošie dokumenti par apakšuzņēmēja izvēli un sīka informācija par sniegto pakalpojumu tiek saglabāti lietā. 5.7. Partneri ar labuma guvēju un citiem partneriem bez ierobežojumiem dalās tehnoloģiskajā prasmē, kas vajadzīga, lai īstenotu projektu. 5.8. Partneri nodrošina, ka Kopienas atbalsts tiek publiskots, kā sīki izklāstīts 16. pantā. 5.9. Partneri projekta kontekstā nedrīkst rīkoties kā apakšuzņēmēji vai piegādātāji labuma guvējam vai citiem partneriem. 6
6. pants Apakšuzņēmēju loma un pienākumi 6.1. Īpašiem uzdevumiem uz noteiktu laiku projektā var iekļaut arī apakšuzņēmējus, kuri netiek uzskatīti par partneriem. Iespēja slēgt apakšlīgumus pēc līguma darbības uzsākšanas, ja tā nav paredzēta sākotnējā dotācijas pieteikumā, ir iepriekš rakstiski jāsaskaņo ar Komisiju atbilstīgi 13. panta 2. punktam. 6.2. Apakšuzņēmēji, nepārkāpjot 21. panta 4. punktā noteikto apmēru, sniedz ārējos pakalpojumus labuma guvējam un/vai partneriem, kuri maksā pilnu cenu, kas atbilst sniegtajam pakalpojumam. 6.3. Apakšuzņēmēji neveic finansiālo ieguldījumu projektā un tādēļ negūst labumu no intelektuālā īpašuma tiesībām, kas rodas no projekta. 6.4. Valsts sektora labuma guvējs/partneris(-i) līgumus ar apakšuzņēmējiem drīkst slēgt saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par atklāto piedāvājumu konkursu un atbilstoši Kopienas direktīvām par atklāto piedāvājumu konkursu procedūrām. Privātais labuma guvējs/partneris potenciālos apakšuzņēmējus uzaicina piedalīties piedāvājumu konkursā un piešķir tiesības slēgt līgumu tam konkursa dalībniekam, kas piedāvā visizdevīgāko piedāvājumu; šajā gadījumā attiecībā uz potenciālajiem apakšuzņēmējiem ievēro caurskatāmības un vienādas attieksmes principu un novērš interešu konflikta situācijas. Piemērojamie noteikumi par piedāvājumu konkursu tiek piemēroti arī ilglietojamu preču iepirkuma gadījumā. 6.5. Visos apakšuzņēmēju rēķinos ietver skaidru atsauci uz LIFE projektu (t.i. numuru un pilnu vai saīsinātu nosaukumu) un uz pasūtījumu/apakšlīgumu, kuru izsniedzis labuma guvējs/partneris. Visi rēķini arī ir pietiekami detalizēti, lai varētu identificēt sniegtajā pakalpojumā ietilpstošās vienības (t.i. katras vienības skaidrs apraksts un vērtība). 6.6. Labuma guvējam un partneriem jānodrošina, ka katrs apakšlīgums skaidri paredz Komisijai un Revīzijas palātai izmantot tiesības pārbaudīt to apakšuzņēmēju dokumentus un telpas, kuri ir saņēmuši Kopienas līdzekļus. 7. pants Projekta līdzfinansētāji (izņemot Kopienas finansējumu) 7.1. Līdzfinansētāji projektā iegulda finansiālos resursus un negūst labumu no Kopienas ieguldījuma, izņemot gadījumus, ja viņi ir arī partneri projektā. 7.2. Līdzfinansētāji nav tieši iesaistīti projekta tehniskajā īstenošanā. 7.3. Labuma guvējs un/vai viņa partneri noslēdz ar līdzfinansētājiem līgumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu līdzfinansējumu, ar nosacījumu, ka tie nepārkāpj labuma guvēja un/vai partneru pienākumus, kā norādīts dotācijas līgumā. 7
8. pants Ārējo pārraudzības darba grupu loma 8.1. Lai pārraudzītu projektu, Komisiju atbalsta ārējās pārraudzības grupas. Pārraudzības grupas palīdz novērot un novērtēt projekta tehnisko virzību un tā atbilstību attiecīgajām izmaksām. Tās darbojas tikai kā Komisijas padomdevēja institūcijas un nav iesaistītas finansiālo līdzekļu pārvaldīšanā. Pārraudzības grupas ir neatkarīgas no projektiem. Kā Komisijas padomdevējas institūcijas tās pārbauda projektu un novērtē Komisijai iesniegtos ziņojumus. Pārraudzības grupas nav pilnvarotas pieņemt lēmumu Komisijas vārdā. 8.2. Ārējās pārraudzības grupas darbojas saskaņā ar tādiem pašiem konfidencialitātes noteikumiem, kādi pastāv starp projekta dalībniekiem un Komisiju (kā paredzēts 15. pantā). 9. pants Civiltiesiskā atbildība 9.1. Komisija nekādos apstākļos vai nekādu iemeslu dēļ nevar tikt uzskatīta par atbildīgu pretenziju gadījumā, kas rodas no dotācijas līguma attiecībā uz zaudējumiem vai kaitējumiem, kas radušies projekta izpildes laikā. Komisija nepieņem ar šādām prasībām saistītas pretenzijas par kompensāciju vai atmaksu. 9.2. Labuma guvēji atbrīvo Komisiju no jebkādas atbildības saistībā ar viņu attiecībām ar partneriem vai līgumiem, kas parakstīti šajā kontekstā. 9.3. Labuma guvēji un partneri uzņemas pilnīgu atbildību attiecībā uz trešām pusēm, ieskaitot atbildību par jebkāda veida zaudējumiem, kas tiem radušies projekta izpildes laikā. 9.4. Izņemot nepārvaramās varas gadījumu, labuma guvējs atlīdzina visus zaudējumus, kas radušies Komisijai projekta īstenošanas vai kļūdainas īstenošanas rezultātā. 10. pants Interešu konflikts 10.1. Labuma guvējs uzņemas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu interešu konflikta risku, kas varētu ietekmēt taisnīgu un objektīvu līguma izpildi. Šādi interešu konflikti varētu rasties it īpaši ekonomisko interešu, politiskās vai nacionālās piederības dēļ, radniecības vai emocionālās saiknes vai citu kopīgo interešu rezultātā. 10.2. Par ikvienu situāciju, kas rada vai, iespējams, var izraisīt interešu konfliktu līguma darbības laikā, nekavējoties rakstiski jāziņo Komisijai. Labuma guvējs nekavējoties uzņemas veikt jebkurus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu minēto situāciju. Komisijai ir tiesības pārbaudīt, vai veiktie pasākumi ir atbilstoši, un tā var pieprasīt, lai labuma guvējs vajadzības gadījumā noteiktā laikā veic papildu pasākumus. 11. pants Tehniskās darbības ziņojumi 11.1. Labuma guvējam jāiesniedz Komisijai: viens vai vairāki progresa ziņojumi saskaņā ar grafiku, kas paredzēts projektā; viens termiņa vidusposma (iepriekš starpposma) ziņojums saskaņā ar grafiku, kas paredzēts projektā; 8
gala ziņojums ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas; jebkurā laikā informācija, kuru var pieprasīt attiecībā uz projekta pārvaldību. 11.2. Progresa ziņojumos jāietver īss visu veikto pasākumu apraksts attiecībā uz projektā paredzētajiem mērķiem, darbībām un darba plānu. Jāietver arī finanšu kopsavilkums attiecībā uz projektam izmantojamo budžetu. Vienu no progresa ziņojumiem var aizstāt ar termiņa vidusposma (iepriekš starpposma) ziņojumu gadījumā, ja labuma guvējs sasniedz 23. panta 3. punktā noteikto izdevumu limitu pirms vai pēc iesniegšanas termiņa, kas noteikts projektā termiņa vidusposma (iepriekš starpposma) ziņojumam. Tas ļauj labuma guvējam piemērotā laikā iesniegt maksājuma pieprasījumu otrajam pirmsfinansēšanas maksājumam. Šajā gadījumā progresa ziņojumu iesniedz līdz termiņam, kas sākotnēji noteikts termiņa vidusposma (iepriekš starpposma) ziņojumam. 11.3. Termiņa vidusposma (iepriekš starpposma) ziņojumā jāietver: sīks veikto pasākumu pārskats attiecībā uz projektā paredzētajiem mērķiem, pasākumiem un darba plānu (nepārsniedzot 50 lappuses gan papīra, gan elektroniskā formātā); ja iespējams, pielikums, kas ietver diapozitīvu/krāsu fotogrāfiju/elektronisko attēlu kopumu, kas ilustrē projekta galveno darbību un rezultātus, kā arī citus dokumentus, karti vai publikāciju, kas ir paredzēta kā identificējams projekta produkts vai ko var izmantot, lai novērtētu projekta panākumus; termiņa vidusposma (agrākā starpposma) izdevumu un ienākumu pārskats vai nu tikai informācijai, vai arī kā pieprasījums otrajam pirmsfinansēšanas maksājumam. Pēdējā gadījumā labuma guvējs norāda pieprasītā maksājuma summu; revīzijas ziņojums, kas paredzēts 27. pantā, ja pieprasītais pirmsfinansēšanas maksājums (-i) finanšu gadā pārsniedz EUR 750 000. 11.4. Gala ziņojumā jāietver: projekta galveno sasniegumu un rezultātu kopsavilkums (nepārsniedzot 5 lappuses gan papīra, gan elektroniskā formātā); sīks veikto pasākumu pārskats attiecībā uz projektā paredzētajiem mērķiem, darbībām un darba plānu (nepārsniedzot 50 lappuses gan papīra, gan elektroniskā formātā); ja iespējams, pielikums, kas ietver diapozitīvu/krāsu fotogrāfiju/elektronisko attēlu kopumu, kas ilustrē projekta galveno darbību un rezultātus, kā arī citus dokumentus, karti vai publikāciju, kas ir paredzēta kā identificējams projekta produkts vai ko var izmantot, lai novērtētu projekta panākumus; nespeciālista ziņojums gan papīra, gan elektroniskā formātā; nespeciālista ziņojums ir dokuments, kas ir paredzēts plašākai mērķauditorijai, lai informētu lēmumu pieņēmējus un līguma tehniskajā izpilde neiesaistītās puses par sasniegtajiem mērķiem un rezultātiem. Nespeciālista ziņojums ir 5 līdz 10 lappuses garš, un tas jāiesniedz labuma guvēja valodā un angļu un/vai franču valodā. Nespeciālista ziņojums ir obligāts visiem projektiem; 9
galīgais izdevumu un ienākumu pārskats, vajadzības gadījumā ieskaitot 27. pantā paredzēto revīzijas ziņojumu. Labuma guvējs arī norāda pieprasītā galīgā maksājuma summu. 11.5. Šie ziņojumi vienlaicīgi jānosūta: Komisijai (viena pilna kopija, ieskaitot pielikumus, un divas izdevumu un ienākumu pārskata kopijas), Komisijas izraudzītai ārējai projekta pārraudzības grupai(pilna kopija, ieskaitot pielikumus, un izdevumu un ienākumu pārskata kopija). 11.6. Dalībvalstu iestādēm ir tiesības prasīt vidusposma pasākumu ziņojuma un termiņa vidusposma (iepriekšējā starpposma) ziņojuma kopiju. Tāpat kā gala ziņojuma gadījumā Padomes Regula (EK) [.] (LIFE) nosaka pienākumu labuma guvējam trīs mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas iesniegt nākamo kopiju tām pašām iestādēm (skatīt sarakstu pieteikuma dokumenta sākumā). Komisija vajadzības gadījumā var pieprasīt jebkura ziņojuma un/vai pielikumu papildu kopijas. 11.7. Labuma guvēja pienākums ir izveidot vai izmantot jau esošu tīmekļa vietni projekta rezultātu izplatīšanai. Ziņojumos jānorāda tīmekļa adrese, kurā sabiedrībai ir pieejami projekta galvenie rezultāti (piem., kopsavilkums un detalizēti pasākumu ziņojumi, nespeciālista ziņojums utt.). Labuma guvējiem jābūt pieejamām sīki izstrādātām ziņojumu rakstīšanas vadlīnijām. 12. pants Novēlota izpilde 12.1. Labuma guvējs nekavējoties un visos sīkumos informē Komisiju par ikvienu atgadījumu, kas var kaitēt vai aizkavēt projekta izpildi. Iesaistītās puses kopīgi vienojas par veicamajiem pasākumiem. 12.2. Aizkavēta izpilde var būt par iemeslu izmaiņām projektā (13. pants) vai projekta pārtraukšanai (14. pants). 13. pants Grozījumi līgumā 13.1. Labuma guvējam ir pienākums Komisiju rakstiski informēt par jebkādām izmaiņām dotācijas līgumā. Izmaiņas, kuru rezultātā varētu apšaubīt lēmumu par dotācijas piešķiršanu vai kas ir pretrunā ar vienlīdzīgu attieksmi pret dalībniekiem, netiek pieņemtas. 13.2. Ja izmaiņas līgumā tiek uzskatītas par būtiskām, jāizsniedz iepriekšējs rakstisks papildu līgums. Izmaiņas, kuras varētu nozīmīgi ietekmēt projekta īstenošanu, tiek uzskatītas par būtiskām, ieskaitot: 10
Izmaiņas projekta vispārējā mērķī. Pieprasījumi šāda veida izmaiņām tiek ņemti vērā tikai tad, ja projekta vispārējais mērķis nav būtiski mainīts un ja iemesli šādām izmaiņām ir nepārprotami ārpus labuma guvēja/partneru kontroles. Projekta vispārējais mērķis tiek uzskatīts par būtiski mainītu, ja vides jautājums, kas sākotnēji bija mērķa pamatā, atšķiras no jaunierosinātā mērķa (piem., sākotnējais vispārējais mērķis ir X sugu saglabāšana, bet jaunais vispārējais mērķis ir Y sugu saglabāšana). Izmaiņas galveno darbību būtībā vai saturā un/vai iegūstamajos rezultātos. Pieprasījumi šāda veida izmaiņām tiek ņemti vērā tikai tad, ja tie būtiski nemaina projekta vispārējo mērķi. Izmaiņas labuma guvēja un/vai partneru juridiskajam statusam un/vai labuma guvēja un/vai partneru aizvietošana. Pieprasījumi šāda veida izmaiņām tiek ņemti vērā tikai tad, ja jaunais juridiskais statuss vai jaunais labuma guvējs/partneris (i) atbilst visiem atbilstības kritērijiem, kas tika izmantoti, lai priekšlikuma izvērtēšanas laikā novērtētu viņu tehnisko un finansiālo uzticamību. Komisija patur tiesības izmantot izmaiņu pieprasījuma laikā piemērojamos kritērijus, ja tā uzskata, ka tie nosaka augstāku standartu. Agrāks uzsākšanas datums vai tādi kavējumi projektā ietverto uzdevumu izpildē, kuru rezultātā mainās projekta beigu datums. Pieprasījums mainīt sākšanas datumu tiek ņemts vērā vienīgi tad, ja labuma guvējs ir var pierādīt, ka sākotnējais datums bija nepareizi noteikts būtiskas kļūdas dēļ (N.B. Sākšanas datumu nedrīkst noteikt agrāk kā nākamo dienu pēc priekšlikumu iesniegšanas galīgā termiņa). Beigu datuma pārcelšana par vairāk nekā sešiem mēnešiem tiek apsvērta vienīgi tad, ja: aizkavēšanās iemesli ir pilnībā vai daļēji ārpus labuma guvēja/partneru kontroles; ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai kavēšanos ierobežotu; tiek sniegta pietiekama garantija, ka jaunais beigu datums tiks sasniegts laikā. Pieprasījumi izmaiņām finanšu plānā (piem., izmaiņas finanšu ieguldījuma likmē un maksājamā summā no Kopienas/labuma guvēja/partneriem/līdzfinansētājiem). 11
Labuma guvēja/partneru [līdzfinansēšana skatīt 4. panta 3. punktu un 5. panta 1. punktu] un/vai līdzfinansētāja(u) pieprasījumi pēc finansiālā ieguldījuma izmaiņām tiek uzskatīti par būtiskiem, ja kāds no tiem ievērojami samazina savu finansiālā ieguldījuma likmi salīdzinājumā ar to likmi, kas noteikta projektā. Vienmēr, kad labuma guvējs/partneris/līdzfinansētājs samazina savu finansiālo ieguldījumu, labuma guvēja pienākums, saskaņojot to ar partneriem, ir rast nepieciešamos līdzekļus, lai nodrošinātu pareizu projekta īstenošanu. Komisija nekādā gadījumā nepalielina savu ieguldījumu, ja viens vai vairāki labuma guvēji/partneri/līdzfinansētāji pārtrauc vai samazina finansiālo ieguldījumu. Labuma guvēja/partneru tehniskās lomas izmaiņas. Pieprasījumi šāda veida izmaiņām tiek uzskatīti par būtiskiem, ja labuma guvēja un/vai partneru pienākumos ietilpstoša pienākuma izpilde tiek uzticēta citam, nevis sākotnēji paredzētajam dalībniekam (labuma guvējam un/vai partnerim). Pieprasījumi šāda veida izmaiņām tiek ņemti vērā tikai tad, ja jaunie nosacījumi atbilst visiem atbilstības kritērijiem, kas tika izmantoti, lai priekšlikuma izvērtēšanas laikā novērtētu katra dalībnieka (labuma guvēja/partnera) tehnisko un finansiālo uzticamību. Komisija patur tiesības izmantot izmaiņu pieprasījuma laikā piemērojamos kritērijus, ja tā uzskata, ka tie nosaka augstāku standartu. Pieaugums vai samazinājums vienā vai vairākās izdevumu kategorijās projekta provizoriskajā budžetā. Pieprasījumi šāda veida izmaiņām tiek uzskatīti par būtiskiem tikai tad, ja pieaugums vai samazinājums pārsniedz gan 10 % no izdevumu kategorijas, gan EUR 10 000. Šie ierobežojumi attiecas uz katru no trīs ilglietojamo preču apakškategorijām. Tomēr tie neattiecas uz pieskaitāmo izmaksu kategoriju, kurai nedrīkst pārsniegt 21. panta 12. punktā noteikto robežu. Pieprasījumi šāda veida izmaiņām tiek izskatīti tikai tad, ja tie būtiski nemaina projekta vispārējo mērķi. Šis saraksts nav pilnīgs. Izmaiņas, kas nav minētas šeit, tiek izskatītas individuāli. Šaubu gadījumā labuma guvējam jāvēršas pie atbildīgā Komisijas dienesta. 13.3. Būtisku izmaiņu gadījumā, kurām ir nepieciešams iepriekšējs rakstisks papildlīgums, pirms vēlamās izmaiņas ieviešanas tiek nosūtīts oficiāls izmaiņu pieprasījums. Komisija patur tiesības neņemt vērā tādu pieprasījumu, kas nosūtīts vēlāk nekā trīs mēnešus pirms projekta beigām. Pieprasījumā ietver sīku informāciju, aprakstot un pamatojot pieprasītās izmaiņas, un tas tiek iesniegts saskaņā ar ziņošanas formātiem, kurus pieprasa Komisija. 13.4. Ja kāda izmaiņa ir izdarīta bez šī nepieciešamā līguma, Komisija patur tiesības atteikties līdzfinansēt šādus grozītus projektus un, ja nepieciešams, anulēt, apturēt vai atgūt visu vai daļu no Kopienas ieguldījuma. 14. pants Projekta pārtraukšana 14.1. Komisija var izbeigt dotācijas līgumu, ja labuma guvējs bez ekonomiski vai tehniski pamatota iemesla nepilda kādu no dotācijas līgumā paredzētajiem pamatpienākumiem. 12
Šajā nolūkā Komisija īsteno šādu procedūru: Labuma guvējam tiek nosūtīta pirmā vēstule, prasot nodrošināt minēto pienākumu izpildi. Ja divu mēnešu laikā kopš pirmās vēstules nosūtīšanas netiek saņemta atbilde vai ja saņemtā atbilde tiek uzskatīta par nepietiekamu, tiek nosūtīta otrā vēstule. Šajā vēstulē Komisija informē labuma guvēju par lēmuma priekšlikumu, pamatojoties uz attiecīgajā posmā pieejamo informāciju. Ja mēneša laikā kopš otrās vēstules nosūtīšanas netiek saņemta atbilde vai ja saņemtā atbilde tiek uzskatīta par nepietiekamu, tiek nosūtīta ierakstīta vēstule (ar apstiprinājumu par saņemšanu). Šajā vēstulē Komisija paziņo labuma guvējam par pieņemto lēmumu. Jebkādi komentāri/informācija no labuma guvēja tiek ņemti vērā tikai tad, ja tie ir nosūtīti vēlākais viena mēneša laikā no ierakstītās vēstules saņemšanas. Pamatojoties uz saņemtajiem komentāriem/informāciju, Komisija var apstiprināt/grozīt savu lēmumu. Lēmums tad tiek uzskatīts par galīgu un tiek paziņots ar ierakstītu vēstuli. Dotācijas līguma izbeigšanas gadījumā Komisija var pieprasīt pilnīgu vai daļēju jau samaksātās summas atmaksu. Lai noteiktu atbilstīgo izdevumu summu, vērā tiks ņemta vienīgi šajā posmā pieejamā informācija. 14.2. Komisija var izbeigt dotācijas līgumu, iepriekš par to nebrīdinot un neizmaksājot jebkāda veida kompensāciju: Nepārvaramas varas gadījumā vai ja labuma guvējs ir pasludināts par bankrotējušu, uz to attiecas uzņēmuma likvidācijas vai tamlīdzīga procedūra; Ja labuma guvējs ar iepriekšēju nodomu sniedz nepatiesus vai nepilnīgus paziņojumus, lai iegūtu līgumā paredzēto Kopienas finansiālo ieguldījumu, vai ja labuma guvējs ir tīši vai aiz nolaidības izdarījis būtisku noteikumu pārkāpumu līguma izpildē, vai krāpšanas, korupcijas vai citu nelegālu darbību gadījumā no labuma guvēja puses, kas kaitē Eiropas Kopienas finansiālajām interesēm. Būtisks noteikumu pārkāpums ir līguma noteikumu vai regulu pārkāpums, kas izriet no labuma guvēja darbības vai bezdarbības, kas izraisa vai var izraisīt zaudējumus Kopienas budžetam. Ja labuma guvējs ar spēkā stājušos spriedumu atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas saistīts ar viņa profesionālo darbību, vai ja viņš ir vainīgs nopietnā profesionālā amata pārkāpumā, kuru ir pierādījuši apstiprinoši līdzekļi. 14.3. Šajos gadījumos Komisija var pieprasīt pilnīgu vai daļēju to līdzekļu atmaksu, kas jau samaksāti saskaņā ar dotācijas līgumu. 14.4. Dotācijas līguma pārtraukšana finansiālu pārkāpumu dēļ neietekmē citu administratīvu pasākumu vai sodu piemērošanu, kurus var noteikt saskaņā ar Padomes (EK, Euratom) 1995. gada 18. decembra Regulu Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību. 13
14.5. Labuma guvējs var pārtraukt projektu jebkurā laikā, divus mēnešus iepriekš iesniedzot oficiālu rakstisku brīdinājumu, ja pastāv pamatoti ekonomiski vai tehniski iemesli. Labuma guvējam ir pienākums iesniegt tehnisko ziņojumu, kas galvenos vilcienos apraksta darba statusu un pārtraukšanas iemeslus. Labuma guvējs iesniedz finanšu ziņojumu, pamatojoties uz kuru, Komisija nosaka atbilstīgo izdevumu summu. Ja nav sniegti nekādi iemesli vai ja Komisija nepieņem iesniegtos iemeslus, tiek uzskatīts, ka labuma guvējs ir izbeidzis šo līgumu nepamatoti, un Komisija var pieprasīt pilnīgu vai daļēju jau samaksātās summas atmaksu. 15. pants - Konfidencialitāte 15.1. Komisija un labuma guvējs/partneri uzņemas saglabāt jebkura dokumenta, informācijas vai citu materiālu konfidencialitāti, kas tika darīti tiem zināmi konfidenciāli un kuru atklāšana var nodarīt kaitējumu otrai pusei. Pusēm šis noteikums ir saistošs arī pēc projekta slēgšanas datuma. 15.2. Komisija ir tiesīga publicēt jebkurā formā un ar jebkāda starpnieka palīdzību, ieskaitot internetu, visu informāciju, ko tā uzskata par būtisku. 16. pants Publicitāte Kopienas atbalstam 16.1. Labuma guvēja un partneru pienākums ir apstiprināt atbalstu, ko ir sniegusi Kopiena, visos ar projektu saistītajos dokumentos un medijos, it īpaši attiecībā uz grāmatām, brošūrām, paziņojumiem presei, video, programmatūru utt. Šim mērķim ir izveidots īpašs LIFE logo (kopija ir pievienota 3. pielikumā). Audiovizuālajam materiālam, titriem filmas sākumā un/vai beigās jāietver skaidri formulēta un labi salasāma atsauce par LIFE atbalstu (piem., Ar Eiropas Kopienas finanšu instrumenta LIFE atbalstu ). 16.2. LIFE logo nevar uzskatīt par oficiāli apstiprinātu kvalitātes zīmi vai ekomarķējumu; LIFE logo var izmantot tikai izplatīšanas pasākumiem. 16.3. Labuma guvēja un partneru pienākums ir uzstādīt un uzturēt ziņojumu dēļus, kas sniedz informāciju par projektu vietās, kur tas tiek īstenots, stratēģiskās vietās, kas pieejamas un redzamas sabiedrībai. LIFE logo ir redzams uz tiem visu laiku. 16.4. Papildus 11. pantā izklāstītajam pienākumam izveidot vai izmantot tīmekļa vietni projekta rezultātu izplatīšanai, labuma guvējs un partneri publicē informāciju par projektu un tā rezultātus, it īpaši ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, vienmēr minot Kopienas atbalstu. Sīkāka informācija par šo pasākumu tiek sniegta katrā pasākumu ziņojumā. 16.5. Labuma guvēja un partneru pienākums ir vismaz trīs nedēļas pirms pasākuma informēt Komisiju un ielūgt to bez reģistrācijas maksas vai citām maksām uz visiem semināriem un publiskajām konferencēm, kuras tiek organizētas projekta ietvaros. 16.6. Uz visiem dokumentiem papīra vai citā formātā, kas izveidoti saskaņā ar LIFE-Daba projektu, jābūt Natura 2000 logo. Jāapraksta projekta nozīme Natura 2000 tīkla izveidē. 17. pants Īpašumtiesības un rezultātu izmantošana 17.1. Labuma guvējs un/vai tā partneri ir saskaņā ar projektu iegūto dokumentu, iespējami patentējamo un vai patentēto izgudrojumu un speciālo zināšanu īpašnieki. 14
17.2. Komisija nolūkā veicināt videi labvēlīgu tehnoloģiju vai modeļu izmantošanu, piešķir lielu nozīmi tam, ka labuma guvējs šos dokumentus, patentus un tehnoloģiskās prasmes pēc iespējas drīzāk dara pieejamus Kopienai, ievērojot diskriminācijas aizlieguma principu un pamatotus komerciālus noteikumus. 17.3. Komisija sagaida no labuma guvēja un/vai tā partneriem, lai tie ievērotu 17. panta 2. punkta nosacījumus piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. 17.4. Ja labuma guvējs neattaisnojošu iemeslu dēļ atsakās piešķirt pieeju pie šiem izstrādājumiem vai piešķirt atļaujas saskaņā ar šiem noteikumiem, Komisija patur tiesības izmantot 14. panta noteikumus vai, ja projekts ir beidzies, pieprasīt pilnīgu vai daļēju Kopienas ieguldījuma atmaksu. 18. pants Tehniskā audiovizuālo materiālu pieejamība 18.1. Labuma guvējs visus projekta ietvaros izveidotos audiovizuālos materiālus, iesniedz divos veidos: VHS videokaseti un profesionālo lenti (Betacam SP vai labāku) turpmākai pavairošanai. Labuma guvējs arī paziņo adresi, kur tiek glabāts pirmais eksemplārs. 18.2. Labuma guvējs piešķir Komisijai ne-izņēmuma tiesības reproducēt, vajadzības gadījumā dublēt, izplatīt vai izmantot audiovizuālo produkciju, pilnīgi vai daļēji, bez laika ierobežojuma, nekomerciāliem mērķiem, pat sabiedrisku pasākumu laikā. Tomēr Komisija netiek uzskatīta par kopproducentu. 18.3. Komisija patur tiesības izmantot ar tehniskajiem ziņojumiem iesniegtās fotogrāfijas, lai ilustrētu informatīvo materiālu, ko tā veido par LIFE un/vai Natura 2000. Tā apņemas tām pievienot ziņojumos norādīto atsauci. 19. pants Piemērojamais likums un kompetentā tiesa Uz dotāciju attiecināmi šī līguma noteikumi, Kopienas piemērojamie likumi un papildus arī Beļģijas likumi, kas attiecas uz dotācijām. Labuma guvējs var uzsākt tiesvedību attiecībā uz Komisijas lēmumiem par līguma noteikumu piemērošanu un to īstenošanas pasākumiem Eiropas Kopienu pirmās instances tiesā un apelācijas gadījumā Eiropas Kopienu Tiesā. 15
A. II DAĻA Finanšu noteikumi 20. pants Kopienas finansiālais ieguldījums projektā 20.1. Kopienas finansiālā ieguldījuma summa tiek noteikta, piemērojot radušamies atbilstīgajām izmaksām procentuālo likmi, kas norādīta dotācijas līgumā. 20.2. Nekādā gadījumā kopējā Komisijas izmaksājamā summa labuma guvējam nedrīkst pārsniegt maksimālo summu, kas Kopienas ieguldījumam noteikta dotācijas līgumā, pat ja kopējās patiesās izmaksas pārsniedz aprēķināto budžetu, kas noteikts dotācijas līgumā. Labuma guvējs nodrošina, ka projekta līdzfinansēšanai netiks izmantoti citi tiešie vai netiešie Eiropas Savienības finansējumi. Ja projekta īstenošanas laikā tāda situācija rodas, labuma guvējam nekavējoties jāinformē Komisija par pasākumiem, ko tā gatavojas veikt, lai izpildītu tās pienākumu. Neatkarīgs revidents, kas paredzēts 27. pantā, pārbauda projekta finansējuma avotus. 20.3. Neatkarīgi no 4. panta 3. punktā un 5. panta 1. punktā noteiktajiem pienākumiem, labuma guvējs un partneri pieņem, ka Kopienas ieguldījums nedrīkst būt ar mērķi radīt vai nest peļņu labuma guvējam/partnerim. Peļņa tiek definēta kā ieņēmumu pārpalikums pār projekta izmaksām, kad tiek iesniegts galīgā maksājuma pieprasījums. Valsts iestāžu personāla algas, kā noteikts 21. panta 2. punkta trešajā daļā, tiek uzskatītas par projekta ieņēmumu. 20.4. Neatkarīgi no 33. panta īpašajiem noteikumiem LIFE-Vide projektiem, labuma guvējs piekrīt, ka jebkuri ieņēmumi, kas ir radušies projekta īstenošanas laikā, tiek uzskatīti par tiešajiem projekta ieņēmumiem. Šādi ieņēmumi vienmēr jādeklarē un Komisija samazina savu finansiālo ieguldījumu, lai sabalansētu ieņēmumus attiecībā pret izdevumiem. 20.5. Bankas kontam vai apakškontam, kuru izmanto labuma guvējs, jābūt tādam, lai varētu identificēt Komisijas maksātos līdzekļus. Ja līdzekļi, kas tiek iemaksāti šajā kontā, pelna procentus vai līdzīgus labumus, saskaņā ar tās valsts likumu, kuras teritorijā konts ir atvērts, šādi procenti vai labumi, ja tie rodas no pirmsfinansēšanas maksājumiem, Komisijai jāatgūst, kā norādīts 20. panta 6. punktā. 20.6. Labuma guvējs Komisiju informē par jebkuriem procentiem vai līdzīgiem labumiem, kas nopelnīti ar pirmsfinansēšanas līdzekļiem, ko tas saņēmis no Komisijas. Paziņojums jāveic, kad tiek pieprasīts otrais pirmsfinansēšanas maksājums un atlikušās dotācijas summas maksājums. Procentus neuzskata par ieņēmumiem projektā un tie jāatmaksā, attiecīgi samazinot atlikušā galīgā maksājuma summu. Procenti, kas nopelnīti ar pirmsfinansēšanu, paliek Kopienu īpašums un tiek ieskaitīti Eiropas Kopienas vispārējā budžetā kā dažādi ieņēmumi. 20.7. Labuma guvējs un viņa partneri, ja tādi ir, pieņem, ka Kopienas finansiālais ieguldījums neveido prasību pret Komisiju un tādēļ nevar tiks nodots citai institūcijai vai pārsūtīts trešai pusei jebkādā veidā. 16
21. pants Atbilstīgās izmaksas 21.1. Lai tās tiktu uzskatītas par atbilstīgām: izmaksas jānorāda projekta provizoriskajā budžetā; izmaksām jābūt cieši saistītām ar dotācijas līgumā paredzēto projekta īstenošanu un tai nepieciešamām ; izmaksām jābūt pamatotām un jāatbilst drošas finanšu pārvaldības principiem, it īpaši izdevīgumam un rentabilitātei; izmaksām jābūt faktiski notikušām projekta darbības laikā, kā noteikts dotācijas līgumā, jābūt reģistrētām labuma guvēja un partneru rēķinos vai nodokļu dokumentos, un jābūt identificējamām un pārbaudāmām. Izmaksas tiek uzskatītas par notikušām projekta darbības laikā, ja: juridiskās maksājuma saistības ir noslēgtas pēc projekta uzsākšanas datuma un pirms tā beigu datuma; attiecīgo darbību īstenošana ir uzsākta pēc projekta uzsākšanas datuma un ir pabeigta pirms beigu datuma (vienīgais izņēmums ir bankas garantijas izmaksas, kas ietver sešus mēnešus pēc projekta beigām un 27. pantā paredzētās neatkarīgās revīzijas izmaksas; ja revidents saņem darba uzdevumu pirms projekta beigām, revīzijas darbība var tikt pabeigta pēc projekta beigām); ir pilnībā samaksātas pirms attiecīgā finanšu ziņojuma (otrā pirmsfinansēšanas vai gala ziņojuma) iesniegšanas un maksājuma pieprasījumu kopā ar attiecīgo izdevumu un ienākumu pārskatu. 21.2. Personāla izmaksas tiek maksātas attiecībā uz faktisko laiku, kas veltīts projektam. Tās tiek aprēķinātas, pamatojoties uz faktisko bruto algu vai darba algām, pieskaitot obligātās sociālās iemaksas, bet atskaitot jebkuras citas izmaksas. Laiks, kuru katrs darbinieks pavada, strādājot projektam, tiek reģistrēts, izmantojot darba laika uzskaites lapas, kuras izveidojuši un apstiprinājuši labuma guvējs un partneri. Pakalpojumu līgumi ar privātpersonām var tikt pieskaitīti šai kategorijai ar nosacījumu, ka attiecīgās personas strādā labuma guvēja/partneru telpās un to uzraudzībā, kā arī nodrošinot, ka šāda prakse atbilst attiecīgajiem valsts likumiem. Laiks, kuru katra privātpersona pavada, strādājot projekta labā, tiek reģistrēts, izmantojot darba laika uzskaiti, kuru izveidojuši un apstiprinājuši labuma guvējs un partneri. Atbilstīgajām izmaksām jābūt vienādām ar faktisko samaksu, kas veikta attiecīgajai privātpersonai saistībā ar projektu. Valsts ierēdņa/valsts iestādes darbinieka algas izmaksas tiek uzskatītas par atbilstīgām izmaksām, lai noteiktu dotācijas maksimālo apmēru, ciktāl tās attiecas uz tādu darbību izmaksām, kuras attiecīgā valsts iestāde neveiktu, ja attiecīgo projektu neīstenotu. Šādu izmaksu daļa, kas attiecas uz tādu valsts ierēdņu/ilgtermiņa valsts darbinieku algām, kuri jau strādā labuma guvēja/partnera labā, jebkurā gadījumā pilnībā jāsedz attiecīgajam labuma guvējam/partnerim kā viņa paša ieguldījums projektā. 21.3. Ceļa un uzturlīdzekļu izmaksas tiek maksātas saskaņā ar labuma guvēja vai partnera iekšējiem noteikumiem. Attiecībā uz LIFE-Daba un LIFE-Vide projektiem tiek prasīts iepriekšējs Komisijas apstiprinājums braucieniem ārpus Eiropas Savienības un kandidātvalstīm, kas piedalās LIFE, ja vien brauciena galamērķis un nolūks nav skaidri norādīti projektā. LIFE-Trešās valstis projektiem braucieniem ārpus projekta darbības teritorijas tiek prasīts iepriekšējs rakstisks apstiprinājums, ja vien galamērķis un brauciena mērķi nav skaidri norādīti projektā. 17
21.4. Ārējās palīdzības izmaksas attiecas uz apakšlīgumu izmaksām (darbiem, kurus veic ārēji uzņēmumi, aprīkojuma vai infrastruktūras īri vai izmantošanu utt.). Apakšlīgumu noslēgšana projekta uzdevumu izpildei, kas veido vairāk nekā 35 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām, nav atļauta, ja vien tas nav skaidri norādīts projektā. Izmaksas, kas attiecas uz saskaņā ar darbu apakšlīgumu piegādātā ilglietojamā aprīkojuma, infrastruktūras vai izmantojamo materiālu pirkšanu vai izpirkumnomu (pretēji īrēšanai), netiek maksātas budžeta pozīcijā par ārējo palīdzību. Šīs izmaksas uzrāda atsevišķi, attiecīgajā budžeta pozīcijā. 21.5. Ilglietojamo preču amortizācijas atskaitījumi par aprīkojuma vai infrastruktūras pirkšanu/ražošanu vai izpirkumnomu projekta perioda laikā tiek ņemti vērā tikai tad, ja tās: ir uzskaitītas labuma guvēja vai partneru ilglietojamo preču inventāra sarakstā ar iespējamo izņēmumu uz izpirkumnomas pamata iegūtām ilglietojamām precēm, tiek uzskatītas par kapitālizdevumu saskaņā ar nodokļu un grāmatvedības likumiem, kuri piemērojami labuma guvējam vai partneriem projektā, ir pirktas vai iegūtas izpirkumnomā ar normālajām tirgus izmaksām. 21.6. Neatkarīgi no 21. panta 7. punkta īpašajiem noteikumiem labuma guvējs/partneris piemēro savus iekšējos grāmatvedības standartus, lai aprēķinātu atbilstīgo amortizācijas summu, ņemot vērā pirkšanas datumu, projekta ilgumu un faktisko izmantošanas koeficientu šī projekta mērķiem. Neatkarīgais revidents, kas paredzēts 27. pantā, apstiprina, ka iepriekšminētais tiek pareizi piemērots. Tomēr šī atbilstīgā amortizācijas summa ir ierobežota līdz maksimālai summai, kas noteikta tālāk tekstā; Infrastruktūras izmaksas: 25 % no kopējās pirkuma vērtības; Aprīkojuma izmaksas: 50 % no kopējās pirkuma vērtības; Modeļi: 100 % no kopējās pirkuma vērtības (LIFE-Vide un LIFE-Trešās valstis projektiem). Modelis nozīmē infrastruktūru un/vai aprīkojumu, kas īpaši izveidots projekta īstenošanai un kas nekad nav bijis komercializēts un/vai nav pieejams kā sērijveida produkts. Modelim jābūt izšķirošai lomai projekta darbību demonstrēšanā. Uzrādīt var vienīgi projekta darbības laikā pirktās un izmantotās sastāvdaļas. Modeli nedrīkst izmantot komerciālos nolūkos projekta darbības laikā un piecus gadus pēc projekta beigām. Ja modelis vai kāda no tā sastāvdaļām tiek izmantota komerciāliem mērķiem (piem., pārdota, iznomāta, izīrēta vai izmantota preču vai pakalpojumu ražošanai) projekta laikā vai piecu gadu laikā pēc projekta beigām, par to jāziņo. Modeļa izveidošanas izmaksu amortizācijas atskaitījumus šajā gadījumā piemēro saskaņā ar 21. panta 5. punktu un 21. panta 6. punktu. 21.7. LIFE-Daba projektiem izmaksas, kas saistībā ar ilglietojamām precēm radušās valsts institūcijām vai nevalstiskajām/bezpeļņas organizācijām, kas patiesi saistītas ar projekta īstenošanu, skaidri paredzētas un izmantotas nozīmīgā mērā projekta darbības laikā, tiek uzskatītas par atbilstīgām pilnībā. To atbilstīgums tiek noteikts ar nosacījumu, ka labuma guvējs un partneri uzņemas arī turpmāk skaidri paredzēt šīs preces dabas aizsardzības pasākumiem pēc projekta beigām, kas līdzfinansēts saskaņā ar LIFE-Daba. 18
21.8. Tādu ilglietojamo preču amortizācijas izmaksas, kas ir nopirktas pirms projekta uzsākšanas datuma, tiek uzskatītas par neatbilstīgām. 21.9. LIFE-Daba projektiem izmaksas, kas attiecas uz zemes/tiesību pirkšanu un nomāšanu, ir atbilstīgas un tās uzskaita atsevišķi no ilglietojamām precēm. Tiek piemēroti 32. panta īpašie nosacījumi. 21.10. Izdevumi par patērējamo materiālu attiecas uz tāda materiāla, preču vai aprīkojuma pirkšanu, ražošanu, labošanu vai izmantošanu, kurš: nav labuma guvēja vai partneru projekta ilglietojamo preču inventāra sarakstā; netiek uzskatītas par kapitālizmaksām saskaņā ar nodokļu un grāmatvedības noteikumiem, kuri labuma guvējam vai partneriem jāpiemēro projektā; ir īpaši saistīti ar projekta īstenošanu (vispārīgās izejvielas/palīgmateriāli tiek pieskaitīti pieskaitāmo izmaksu izdevumu kategorijai). 21.11. Citas izmaksas nozīmē izmaksas, kas nepieciešamas projektam un kuras neatbilst noteiktai kategorijai. Minētajiem izdevumiem jābūt pierādāmiem un tie nedrīkst pārsniegt patiesās izmaksas. Izmaksas, kas radušās, nodrošinot bankas garantiju, ja to pieprasa Komisija, var tikt pieskaitītas šai summai, kā arī neatkarīga revidenta veiktās revīzijas izmaksas. 21.12. Pieskaitāmās izmaksas ir atbilstīgas, nosakot vienotu likmi 7% apmērā no kopējās atbilstīgo tiešo izmaksu summas, kas faktiski radusies, izņemot zemes pirkšanas izmaksas. Tās nav jāapliecina ar grāmatvedības dokumentiem. Pieskaitāmās izmaksas ir atbilstīgas kā netiešās izmaksas, ja tās neietver izmaksas, kas uzskaitītas citā budžeta pozīcijā. Pieskaitāmās izmaksas ir paredzētas, lai segtu pamata netiešās izmaksas, kuras nepieciešamas, lai algotu, vadītu, izvietotu un tieši vai netieši atbalstītu personālu, kas strādā projektā. 22. pants - Neatbilstīgās izmaksas Šādas izmaksas netiek uzskatītas par atbilstīgām izmaksām, un tādēļ Komisija tās nevar iekļaut kopējā projekta izmaksu aprēķinā: jebkuras izmaksas, kas radušās no darbības, kas tiek atbalstīta saskaņā ar citiem Kopienas finanšu instrumentiem; valūtas kursa svārstību radītie zaudējumi; nevajadzīgas vai izšķērdīgas izmaksas; izplatīšanas izmaksas un mārketinga un reklāmas izmaksas, lai reklamētu produktus vai komerciālas darbības, izņemot gadījumus, kas īpaši norādīti projektā; jebkādi paredzamie nākotnes zaudējumi vai saistības; jebkādi parādnieka kredīta procenti un kredīta procenti par aizņemto kapitālu; šaubīgi parādi; izklaides pasākumu izmaksas, izņemot izmaksas, kuras atzītas par tikai un vienīgi nepieciešamām, lai veiktu darbu saskaņā ar projektu; jebkuras izmaksas, kas attiecas uz citiem projektiem, kurus finansē trešās puses; ziedoti līdzekļi un pakalpojumi, ieskaitot brīvprātīgo darbu; ceļa un dzīvošanas izdevumi un jebkura veida atlīdzība Kopienas institūciju aģentu un ārējo projekta uzraudzības grupu vārdā; mācības, kas nav konkrēti saistītas ar mērķi, kuru paredz finansētais projekts; 19
ieguldījumi galvenajā infrastruktūrā; fundamentāli zinātniski pētījumi un saistīti tehnoloģiskās attīstības pasākumi; neatbilstīgās izmaksas, kā definēts LIFE-Vide īpašajos nosacījumos 34. pantā; licences vai patenta nodevas vai citas nodevas, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību; 23. pants Maksājuma metodes 23.1. Kopienas finansiālais ieguldījums tiek izmaksāts šādos trīs periodiskajos maksājumos: 23.2. Pirmais pirmsfinansēšanas maksājums, kas ir vienāds ar 40% no maksimālā Kopienas finansiālā ieguldījuma, tiek izmaksāts 45 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemti: parakstīti dotācijas līguma eksemplāri; parakstīts maksājumu pieprasījums, kurā norādīts labuma guvēja vārds un adrese, bankas nosaukums un adrese, bankas konta rekvizīti, projekta atsauces numurs un jebkāda atsauce, kuru norāda labuma guvējs, lai maksājumu identificētu; privāta labuma guvēja gadījumā garantija, kuru ir izsniegusi banka vai apdrošināšanas kompānija un kas atbilst minētā avansa summai un aptver projekta darbības laiku plus sešus mēnešus. Tās derīgums ir jāpagarina projekta pagarinājuma gadījumā. Izņēmuma gadījumos šo garantiju var aizstāt ar trešās puses kopējo vai vairākām garantijām. Garantijas vēstules paraugs ir izklāstīts 1. pielikumā; bezpeļņas organizācijas ir atbrīvotas no pieprasītās bankas garantijas nodrošināšanas, ja vien to īpaši nepieprasa Komisija. 23.3. Otrais pirmsfinansēšanas maksājums, kas ir vienāds ar 30 % (LIFE-Vide un LIFE-Daba projektiem) vai 40 % (LIFE-Trešās valstis projektiem) no maksimālā Kopienas finansiālā ieguldījuma, tiek izmaksāts ar nosacījumu, ka ir izmantoti vismaz 150 % no pirmā pirmsfinansēšanas maksājuma. Maksājumu veic 45 dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi termiņa vidusposma (agrākā starpposma) tehnisko ziņojumu, kas paredzēts 11. pantā. Lai apstiprinātu termiņa vidusposma (agrākā starpposma) tehnisko ziņojumu, Komisijai ir 45 dienu laiks, sākot no dienas, kurā saņemts: parakstīts maksājuma pieprasījums, kurā norādīts labuma guvēja vārds un adrese, bankas nosaukums un adrese, bankas konta rekvizīti, pieprasītā summa, projekta atsauces numurs un jebkura atsauce, kuru ir norādījis labuma guvējs, lai maksājumu identificētu; oficiālais reģistrācijas numurs, organizācija, revidenta vārds un adrese vai revīzijas ziņojums, kas paredzēts 27. pantā, ja pirmsfinansēšanas maksājums (-i) finanšu gada laikā pārsniedz EUR 750 000; attiecīgais paziņojums par izdevumiem un ienākumiem un termiņa vidusposma (agrākā starpposma) ziņojums (11. pants). Ja līdz šī termiņa beigām no Komisijas netiek saņemti nekādi komentāri, termiņa vidusposma (iepriekš starpposma) tehniskais ziņojums tiek uzskatīts par apstiprinātu. Maksājuma pieprasījumam pievienotā ziņojuma apstiprināšana nekādā 20
veidā nenozīmē paziņojumu un tajos ietvertās informācijas likumības vai autentiskuma, pilnīguma un pareizības atzīšanu. 45 dienu maksājuma periods sākas tikai pēc tehniskā ziņojuma apstiprināšanas. 23.4. Atlikušo summu (galīgo maksājumu) izmaksā 45 dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi galīgo tehnisko ziņojumu, kas paredzēts 11. pantā. Lai apstiprinātu galīgo tehnisko ziņojumu, Komisijai ir 45 dienu laiks, sākot no dienas, kurā saņemts: parakstīts maksājuma pieprasījums, kurā norādīts labuma guvēja vārds un adrese, bankas nosaukums un adrese, bankas konta rekvizīti, pieprasītā summa, projekta atsauces numurs un jebkura atsauce, kuru ir norādījis labuma guvējs, lai maksājumu identificētu; attiecīgais paziņojums par izdevumiem un ienākumiem, galīgais ziņojums (11. pants) un, ja piemērojams, revīzijas ziņojums (27. pants). Ja līdz šī termiņa beigām no Komisijas netiek saņemti nekādi komentāri, gala tehniskais ziņojums tiek uzskatīts par apstiprinātu. Maksājuma pieprasījumam pievienotā ziņojuma apstiprināšana nekādā veidā nenozīmē paziņojumu un tajos ietvertās informācijas likumības vai autentiskuma, pabeigtības un pareizības atzīšanu. 45 dienu maksājuma periods sākas tikai pēc tehniskā ziņojuma apstiprināšanas. 23.5. Ja galīgās atbilstīgās izmaksas projekta beigās ir zemākas nekā sākotnēji aprēķināts, Komisijas ieguldījums tiek ierobežots līdz summai, kuru aprēķina, šīm izmaksām piemērojot noteikto procentuālo attiecību. 23.6. Komisija var apturēt vai atteikt maksājumu 90 dienu laikā, skaitot no to maksājuma pieprasījuma un citu dokumentu saņemšanas dienas, kas nepieciešami saskaņā ar 23. panta 3. punktu vai 23. panta 4. punktu. Komisijai jāizsniedz labuma guvējam rakstisks paziņojums par apturēšanu. Jāpiemēro 14. panta 1. punktā noteiktā procedūra. 23.7. Ja kāds no iepriekš minētajiem maksājuma posmiem ir ticis apturēts, atlikušo laiku atsāk skaitīt no dienas, kurā ir saņemta nepieciešamā papildinformācija. 23.8. Finanšu vai tehniskā ziņojuma noraidījuma gadījumā 90 dienu periodu atsāk skaitīt no jauno ziņojumu saņemšanas dienas. 23.9. Komisijas maksājumi tiek veikti eiro (EUR). 23.10.Visi maksājumi tiek pārskaitīti labuma guvējam uz maksājuma pieprasījumā norādīto bankas kontu. Jebkuras izmaiņas nekavējoties jāpaziņo Komisijai. 23.11. Maksājums tiek uzskatīts par veiktu tajā dienā, kad tas tiek ierakstīts Komisijas bankas konta debetā. 21