Bārtas pamatskolas pašnovērtējuma ziņojums

Grobiņas novada Bārtas pamatskolas PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS Izglītības iestādes reģistrācijas Nr.4112901030 Bārtas pamatskola, Bārtas pag., Grobiņas nov., LV 3482 Tālruņa numurs: 63430329, 29488008 e-pasts: bartas.skola@inbox.lv Skolas direktora pienākumu izpildītājs: Zigmunds Cinkus

Satura rādītājs 1.Vispārīgs izglītības iestādes raksturojums 3 1.1.Vispārīgas ziņas par skolu 3 1.2.Izglītojamo skaits 3 1.3.Skolas absolventu tālākā izglītība 3 1.4.Skolas personāls 3 1.5.Sociālās vides raksturojums 4 2. Izglītības iestādes pamatmērķi 5 3.Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde 5 3.1.Iepriekšējo mācību gadu izvirzīto prioritāšu īstenošana 5 3.2. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde 11 4.Bārtas pamatskolas sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu 13 atbilstošajos kritērijos 4.1.Mācību saturs iestādes īstenotās izglītības programmas 13 4.2. Mācīšana un mācīšanās 15 4.2.1. Mācīšanas kvalitāte 15 4.2.2. Mācīšanās kvalitāte 16 4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa 18 4.3.Izglītojamo sasniegumi 19 4.3.1.Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā 19 4.3.2.Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos 21 4.4. Atbalsts izglītojamiem 22 4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts 22 4.4.2.Izglītojamo drošības garantēšana 24 (drošība un darba aizsardzība) 4.4.3. Atbalsts personības veidošanā 25 4.4.4. Atbalsts karjeras izglītībā 28 4.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai 30 4.4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām 32 4.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni 34 4.5. Izglītības iestādes vide 35 4.5.1. Mikroklimats 35 4.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība 36 4.6. Izglītības iestādes resursi 38 4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi 38 4.6.2. Personālresursi 39 4.7. Izglītības iestādes darba organizācija, vadība 40 un kvalitātes nodrošināšana 4.7.1. Izglītības iestādes darba pašnovērtēšana un attīstības plānošana 40 4.7.2. Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība 40 4.7.3. Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām 42 5.Citi sasniegumi (izglītības iestādei svarīgākais, specifiskais) 43 6.Turpmākā attīstība 45 7.Skolas pašnovērtējuma apkopojums par skolas darba pamatjomām 47 2

1.Vispārīgs izglītības iestādes raksturojums. 1.1.Vispārīgas ziņas par skolu Bārtas pamatskola atrodas Bārtas pagasta centrā, parkā. Skola ir koka ēka, kuras celtniecību organizējis Latvijas brīvvalsts pirmais lauksaimniecības ministrs Jānis Birznieks 1923.gadā. Bārtas pagasts ir viens no pieciem Grobiņas novada pagastiem. Tuvākā pamatskola ir 11 km Priekules novadā Kalētu pamatskola. Vistuvāk dzīves vietai vidējo izglītību skolēni var iegūt Grobiņas ģimnāzijā, kura ir 26 km no Bārtas skolas. Grobiņas novada izglītības un sporta attīstības stratēģijas un rīcības plānā 2016.-2023.gadam Bārtas pamatskola iezīmējas kā pamatskola. 1.2.Izglītojamo skaits Astoņdesmitos gados skolā mācījās 140 skolēni. Bārtas pamatskola ir mazā skola, t.i., zem 100 skolēniem. Visi skolēni dzīvo Bārtas pagastā. Šajā mācību gadā pirmsskolas grupiņu (bērniem līdz 4 gadu vecumam) apmeklē 14 bērni, piecgadnieku un sešgadnieku grupā 8 audzēkņi. Bārtas pamatskola 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl. Skolā Nelielā skolēnu skaita dēļ mācību darbs tiek organizēts apvienotajās klasēs. 1.3.Skolas absolventu tālākā izglītība Pēdējos trīs gadus absolventi neizvēlas novada Grobiņas ģimnāziju, lai iegūtu vidējo izglītību. Lielākā daļa izvēlas Liepājas Valsts tehnikuma piedāvātās specialitātes, Liepājas vidējās mācību iestādes Liepājas Valsts ģimnāziju, 5., 6. un 10.vidusskolu. 1.4.Skolas personāls Salīdzinājums ar iepriekšējo mācību gadu 2013./2014. 6 9 2 4 21 2 0 9 4 8 23 44-5 2014./2015. 3 6 10 3 22 4 2 0 8 5 19 41-3 2015./2016. 7 5 7 9 28 2 5 2 0 8 17 45 4 2016./2017. 4 8 4 6 22 9 3 5 2 0 19 41-4 2017./2018. 5 4 9 4 22 6 10 4 5 3 28 50 9 Šajā mācību gadā skolā strādā 18 pedagogi. No tiem pamatdarbā 7. Mūzikas skolotājs pedagoga profesiju apgūst Liepājas universitātē. Pedagogiem ir atbilstoša normatīvajiem aktiem izglītība. Desmit pedagogi ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības biedri. Skolā strādā 5 pedagogi līdz 40 gadu vecumam, 11 no 41 līdz 60 gadiem, bet virs 60 gadiem 2 pedagogi. Pedagogu vidējai vecums 48 gadi. 3

1.5.Sociālās vides raksturojums Grobiņas novadā jaundzimušo skaits ir mazāks nekā mirušo skaits un katru gadu kopējais iedzīvotāju skaits samazinās vidēji par 100 cilvēkiem. Pēdējo sešu gadu laikā novadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 5,3. Uz 2017.gada septembri Bārtas pagastā dzīvesvietas deklarējuši 621 iedzīvotājs, no tiem 108 līdz 16 gada vecumam, 372 darbaspējas vecumā un 132 pensionāri. Pēc nacionālā sastāva 91 ir latvieši. 10 daudzbērnu ģimenes, 14 trūcīgās un 1 maznodrošinātā ģimene. 2. Izglītības iestādes pamatmērķi Skolas darbības pamatmērķis ir veidot visiem izglītojamajiem pieejamu izglītības apguves vidi, organizēt un īstenot pilnvērtīgu izglītības procesu, kas garantē valsts vispārējās pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu. Skolas darbības pamatvirziens izglītojošā un audzinošā darbība. Skolas darbības uzdevumi: 1. Īstenot licencētās vispārējās pamatizglītības, speciālās pamatizglītības un pirmsskolas izglītības programmas. 2. Plānot mācību un audzināšanas darbu tā, lai tas veicinātu katra izglītojamā vispusīgu un harmonisku attīstību. 3. Klases stundās, kā arī skolas un klases pasākumos audzināt atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, apkārtējo sabiedrību un vidi, dzimto vietu, valsti. 4. Mācīt skolēniem novērtēt un attīstīt individuālai un sabiedriskai dzīvei nepieciešamās zināšanas, prasmes, attieksmes un sadarbības spējas. 5. Kopīgi ar bērnu vecākiem veicināt skolēnu paškontroles un pašdisciplīnas spēju attīstību, mācīt apgūt emocionālās inteliģences pamatus un veidot psiholoģiskā līdzsvara mehānismu. 6. Veidot pamatu tālākai veiksmīgai vispārējās vidējās izglītības un vidējās profesionālās izglītības apguvei. 7. Sniegt priekšstatu par svarīgiem dabas, kultūras un sociāliem procesiem pasaulē, paplašināt skolēnu redzesloku un celt sociālo aktivitāti. 8. Skolēniem ar īpašām vajadzībām nodrošināt personīgajai un sabiedriskajai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi, ievērojot attīstības traucējumu korekcijas un kompensēšanas iespējas. 3.Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde 3.1.Iepriekšējo mācību gadu izvirzīto prioritāšu īstenošana 4

Pamatjoma Skolas darba prioritāte Sasniegtais rezultāts Mācību saturs 1) Aktivizēt metodisko komisiju darbu metodisko materiālu izveidē, savstarpējā sadarbībā Darbojas 3 metodiskās komisijas. Katru gadu metodiskās komisijas plāno savu darbu un realizē plānotās aktivitātes. Pietrūkst metodisko komisiju savstarpējās sadarbības. 2) Palielināt mācību tehnisko līdzekļu izmantošanas iespējas Skolā ir interaktīvā tāfele, informātikas kabinets ir aprīkots ar jauniem datoriem, skolotāju istabā ir pieejams dators skolotāju vajadzībām. Pietrūkst datoru klašu telpās un vēl kādas interaktīvās tāfeles vai stacionārs projektors. Mācīšana un Jāturpina darbs iegūto Turpinās darbs zināšanu mācīšanās sasaistē ar reālo dzīvi, zināšanu sasaistē ar reālo skolēni mācās risināt ar dzīvu, skolēniem jāmāca risināt ar ikdienas dzīvi saistīti jautājumi. ikdienas dzīvi saistītus jautājumus. Jāplāno pedagogu savstarpējā dalīšanās pieredzē. Mācību procesā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas. Vecāki tiek regulāri informēti gan par skolēnu sasniegumiem mācību darbā, gan skolas aktualitātēm un pasākumiem, kā arī tiek iesaistīti skolas dzīvē: atbalsts pasākumu organizēšanā un norisē, interešu izglītības pulciņu darbā. Ir augsts klašu vecāku sapulču apmeklējums. Skolas dienasgrāmata un e-klase tiek izmantota kā sazināšanās līdzeklis. 5

Skolēnu sasniegumi 1) Pievērst uzmanību rakstu darbu kultūrai un prasmei strukturēt informācijas apjomu; 2) Attīstīt skolēnos prasmi mācīties patstāvīgi un atbildīgi. 3) Meklēt un pielietot jaunas darba formas un metodes, lai ieaudzinātu skolēnos darba regularitāti un atbildību par uzdevuma izpildi; 4) Pievērst lielāku uzmanību netradicionālu, ar ikdienu un praktisko dzīvi saistītu Ikdienā noris darbs pie rakstu darbu kultūras uzlabošanas. Notika glītrakstīšanas olimpiāde.2 reizes mācību gadā notiek pierakstu vērtēšana. Mācību procesā tiek izmantota prezentācijas metode. Prasmi strukturēt informāciju skolēni apliecina projektu nedēļā. Skolēni tiek mudināti mācīties patstāvīgi un atbildīgi, izmantot konsultācijas. Darbs apvienotajās klasēs nodrošina prasmi mācīties atbildīgi un patstāvīgi. Mācību motivāciju veido arī skolas un novada konkursi: Fiziku un ķīmiju skolēni apgūst apvienoti kopā ar Gaviezes pamatskolas 8.un 9.klasi. Tiek meklētas jaunas darba formas. Skolā notiek Ēnu diena. Tiek uzdoti mājas darbi kā prezentācijas gan individuāli, gan grupās. Notiek priekšmetu skolotāju sadarbība ar klašu audzinātājiem. Skolotāji izmanto lauku skolas priekšrocības, bieži dabaszinības, bioloģija, matemātika noris brīvā dabā vai pagasta iestādēs: ambulancē,.aktīvi tiek organizētas 6

Atbalsts skolēniem uzdevumu izmantošanai ikdienas darbā. 1) Jāanalizē skolēnu iesaistīšana skolas pašpārvaldē un skolas pasākumu rīkošanā; 2) Lielāku vērību pievērst skolēniem, viņu vecākiem karjeras izvēles jautājumos; 3) Pedagogiem apmeklēt tālākizglītības kursus darbam ar skolēniem, kam ir īpašas vajadzības, t.i. mācīšanās grūtības, garīgās attīstības traucējumi, uzvedības problēmas; 4) mācību priekšmetu apguvi cieši saistīt ar karjeras izvēles iespējām; 5) Klases stundās un praktiskās nodarbībās mācīt skolēniem novērtēt riskus un mācību ekskursijas, piemēram, uz rūpnīcām. Notiek pasākumu izvērtēšana un gada noslēgumā līdzpārvaldes darba izvērtēšana. Skolā notiek Ēnu diena. Notiek tikšanās ar absolventiem. Skolēni izmanto atvērto durvju dienas citās mācību iestādēs, kā arī karjeras dienas LiepU u.c. Skolēni ir apmeklējuši karjeras centru Rīgā. Vienu reizi trīs gados skolotāji apmeklē kursus. Mācību viela sociālajās zinībās un klašu stundās ir saistīta ar karjeras izvēli. Skolā regulāri tiek veiktas instruktāžas, klases stundās un pirmdienas kopīgajās līnijās tiek runāts par drošību. 7

rūpēties par savu drošību ikdienā; 6) Saglabājot līdzšinējās skolas tradīcijas, meklēt jaunas idejas un mūsdienīgas izpausmes formas skolēnu attieksmju aktivizēšanai; 7) Meklēt jaunas metodes un paņēmienu skolēnu ieinteresēšanai mācību procesā; 8) Turpināt pilnveidot jau esošās un meklēt jaunas sadarbības formas ar skolēnu vecākiem; Tiek organizētas tikšanās ar drošības dienestiem. Skolēni piedalās ugunsdzēsēju sacensībās. Skolēni tika iesaistīti skolas jubilejas pasākuma sagatavošanā. Skolēni katru gadu gatavo 25.marta piemiņas brīdi. Katru gadu notiek novada skolu un starp novadu sadraudzības pasākumi. Skolēni katru gadu piedalās lasītāju žūrijā. Katru gadu visi skolas skolēni apmeklē Grāmatu svētkus. Ir atjaunota pagarinātās dienas grupa un sporta pulciņš. Skolotāji mācību stundas veido interesantas, izmantojot dažādas mācību metodes un mācību formas. Izmanto datorklases piedāvātās iespējas. Skolēni piedalās tiešsaistes olimpiādēs. Skolēni piedalās dažādu mācību priekšmetu pēcpusdienās un konkursos. Eiropas kluba konkurss. Sporta stundas notika Grobiņas un Kalētu sporta zālēs. Skolā vienu reizi mācību gadā notiek vecāku kopsapulce, tiek organizētas atvērto durvju dienas. Darbojas skolas padome, notiek trīspušu sarunas. Skolēni apmeklē vecāku darba vietas. Skolēnu vecāki ir iesaistījušies nakts trašu 8

Skolas vide 9) Organizēt nodarbības un sniegt informāciju par skolas dzīvi pagasta jaunajām māmiņām, sagatavojot viņas bērnu skolas gaitu uzsākšanai. 1) Audzināt lepnuma jūtas par savu skolu; 2) Veidot pozitīvu mikroklimatu skolēnu vidū, skolotāju kolektīvā un starp skolotājiem un skolēniem; 3) Turpināt plānveidīgi veikt skolas telpu remonta un labiekārtošanas darbus; organizēšanā, vecāki iesaistās ekskursijās, pārgājienos, pasākumu dežūrās, interešu izglītības darbā. Katru gadu skolā tiek organizēts pasākums nākamā gada pirmās klases skolēniem, piecgadniekiem un viņu vecākiem. Gan skolēni, gan skolotāji ir lepni par savu skolu. Skolā ir pozitīvs mikroklimats. Notiek klašu pasākumi: ekskursijas, klases vakari ar nakšņošanu, pasākumos un spēlēs tiek veidotas jauktās komandas no 1.līdz 9.klasei, kurās piedalās arī skolotāji. 9.klases skolēni organizē Skolotāju dienu. Visi skolēni piedalījās skolas jubilejas pasākuma sagatavošanā. Ir izremontēts skolas pirmā stāva gaitenis, katru gadu tiek veikti nelieli kosmētiskie remonti. Pirmajā stāvā ir iekārtota telpa piecgadnieku un sešgadnieku apmācībai. 9

Resursi Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana 4) Risināt jautājumus par skolas siltināšanas iespējām; 5) Risināt jautājumu par jaunas malkas novietnes celtniecību. 1) Sekot līdzi skolas informatizācijas projekta gaitai; 2) Pilnībā apgūt un izmantot e-klases sniegtās iespējas; 3) Turpināt iesaistīties ESF projekta Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos aktivitātēs; 4) Savstarpēji dalīties ar labās prakses piemēriem; 1) Mobilizēt kolektīvu kvalitatīvam, elastīgam un radošam darbam apstākļos, kad skolā samazinās skolēnu Kosmētiski remontējot telpas, tās tiek siltinātas. Iepriekšējos gados neguva atbalstu siltumefektivitātes paaugstināšanai. Ir uzbūvēta jauna malkas novietne. Skolā brīvi pieejams internets. Skolā izmanto e-klasi un tās sniegtās iespējas. Visi skolas skolotāji ir iesaistījušies projekta aktivitātēs un ieguvuši kvalitātes pakāpes, kā arī papildus specialitāti. Projekta gaitā skolotāji dalījās ar labās prakses piemēriem. Gandrīz visi skolotāji strādā apvienotajās klasēs, ir gatavi elastīgam un radošam darbam. 10

skaits un darbs jāveic apvienotajās klasēs; 2) Turpināt sekot līdzi skolēnu ģimeņu sociālajām un materiālajām problēmām, lai novērstu to ietekmi uz skolēnu izglītošanās procesu. Skolā seko līdzi skolēnu ģimeņu sociālajām un materiālajām problēmām. Darbojas atbalsta personāls: psihologs un logopēds. Sadarbība ar pagasta bāriņtiesu un sociālo dienestu. 3.2. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde Joma Mācību saturs Mācīšana un mācīšanās Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumi Analizēt pamatizglītības standarta un programmas izpildes gaitu, izglītības procesa pilnveidi balstīt uz analīzes rezultātiem Saistīt zināšanu apguvi ar ikdienas dzīves norisēm; Attīstīt prasmi mācīties patstāvīgi, mācību procesā izmantot dažādus informācijas ieguves avotus; Mācīt strukturēt informācijas apjomu un saturu. Ieteikumu izpilde Skolā tiek analizēti mācību procesa rezultāti ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbos. Skolā veikti pētījumi eksāmenu mācību priekšmetos, dabaszinību mācību priekšmetos, šogad tiks analizēti rezultāti mākslas jomas mācību priekšmetos. Mācību process skolā notiek, saistot zināšanas ar reālo dzīvi. Notiek alternatīvu stundu veidi, kuros skolēni mācīto redz reālajā dzīvē. Skolā praktizē skolēnu patstāvīgā darba pieredzes izaugsmi. Skolā izmanto dažādus informācijas ieguves avotus. Mācību metodes māca informāciju strukturēt. 11

Skolēnu sasniegumi Atbalsts skolēniem Skolas vide Skolas resursi Ar jaunu darba formu un metožu palīdzību censties paaugstināt skolēnu mācību motivāciju, mācību darba regularitāti un atbildību par uzdevuma izpildi; Pilnveidot darbu mācību procesa diferenciācijā un individualizācijā, katra skolēna mācību sasniegumu uzskaitē un analīzē. Veikt regulāru darbu ar talantīgajiem skolēniem, izmantojot skolas un pagasta resursus, citu novada izglītības iestāžu piedāvājumus; Turpināt darbu atbalsta nodrošināšanā skolēniem ar īpašām vajadzībām. Turpināt skolas telpu un apkārtnes labiekārtošanu; Risināt jautājumu par skolas ēkas siltināšanu; Risināt jautājumu par malkas novietnes celtniecību. Veidot ciešāku sadarbību ar pirmsskolas bērnu grupas vecākiem, lai stiprinātu viņu izvēli par labu dzīvei vietējā pagastā; Papildināt skolas materiāli tehnisko bāzi atbilstoši pamatizglītības standarta prasībām. Tiek meklētas darba formas un metodes, kā paaugstināt skolēnu mācību motivāciju, mācību darba regularitāti un atbildību par uzdevuma izpildi. Skolā ir izveidota sistēma mācību procesa diferenciācijai un individualizācijai. Notiek meklējumi, kā uzlabot darbu ar talantīgajiem skolēniem. Bārtas pamatskolas skolēni piedalījušies Grobiņas ģimnāzijas un Liepājas Universitātes piedāvātajās nodarbībās matemātikā. Skolēniem ar īpašām vajadzībām darbs notiek diferencēti un individualizēti. Tiek nodrošināts psihologa, logopēda, pedagoga palīga darbs. Ir izremontēti skolas abu stāvu gaiteņi. Skola kļuvusi vizuāli pievilcīgāka. Ir uzbūvēta jauna malkas novietne. Notiek cieša sadarbība ar pirmsskolas bērnu grupu vecākiem, rīkojot pasākumus, kuros vecāki tiek iepazīstināti ar Bārtas pamatskolas darbu un mudināti izvēlēties Bārtas pamatskolu kā bērna izglītības iestādi. 12

Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana Pilnveidot skolas darba plānošanas procesu, organizāciju un kontroli; Aktivizēt skolas mājas lapu. Skolā notiek materiāli tehniskās bāzes papildināšana. Skolas darba plānošanas process un organizācija norit pārdomāti. Skolai ir izveidota sava mājas lapa. 4.Bārtas pamatskolas sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos 4.1.Mācību saturs izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas Bārtas pamatskola īsteno šādas izglītības programmas: vispārējo pamatizglītības programmu (21011111), licence Nr. V-4572, izdota 05.08.2011., kuru apgūst 47 skolēni, pirmsskolas izglītības programmu (01011111), licence Nr. V-3100, izdota 02.12.2010., kuru apgūst 22 skolēni, speciālo pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611), licence Nr. V-1420, izdota 03.02.2010., kuru apgūst 2 skolēni, speciālo pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (21015811), licence V-1423, izdota 03.02.2010., kuru apgūst 1 skolnieks. Mācību priekšmetu programmas, tematiskie plāni atbilst vispārējās izglītības programmām. Izglītības programmas atbilst valsts izglītības standartam. Visi pedagogi pārzina mācību priekšmeta obligāto saturu un pēc tā izstrādā mācību priekšmeta tematisko plānu, kuros iekļauti tēmu apguves laiki, pārbaudes darbu formas un pārbaudes darbu laiki. Pedagogs izvēlas mācību tēmu apguves secību. Pedagogs ir atbildīgs par tēmas apguves laiku, mācību metožu izvēli. Mācību saturs ietver pēctecību. Mācību priekšmetu stundu saraksts tiek veidots tā, lai nepārsniegtu dienā pieļaujamo stundu skaitu. Izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir savs 13

mācību apguves plāns un stundu saraksts, kurš tiek veidots gan iekļaujot izglītojamo klasē, gan paredzot nodarbības atsevišķi, gan ņemot vērā izglītojamā vispārējo veselības stāvokli. Līdz ar to mācību process notiek diferencēti un individualizēti. Visi pedagogi seko līdzi skolēnu sekmēm un laicīgi brīdina skolas administrāciju par skolēniem, kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi. Interešu izglītības grafiks tiek pielāgots izglītojamo interesēm, lai uz nodarbībām varētu ierasties visi ieinteresētie. Mācību priekšmetu konsultāciju grafiks izstrādāts izglītojamo interesēs. Par konsultāciju skolēns var vienoties arī individuāli sev izdevīgā laikā, ja netiek uz konsultāciju, kura ir grafikā. Skolā izmanto noteiktus mācību līdzekļus, kuri laiku pa laikam tiek papildināti un nomainīti. Mācību līdzekļu saraksts tiek apstiprināts vienu reizi trīs gados vai arī pēc papildināšanas vai mācību līdzekļa nomaiņas. Darba burtnīcu iegādi veic par pašvaldības līdzekļiem, to nepieciešamību nosaka skolotājs. Par mācību līdzekļiem nākamajam mācību gadam vecāki informāciju saņem mācību gada beigās no klases audzinātāja. Tā kā skolā strādā apvienotajās klasēs, audzināšanas darbs notiek apvienoti. Apvienotajai klasei tiek veidota kopīga klases audzinātāja programma. Klašu audzinātāju programmās ietvertas tēmas par attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzinot krietnus, atbildīgus cilvēkus, savas zemes kopējus un patriotus. Audzināšanas darba metodes ir daudzveidīgas: klases stundas, stundas ar psihologu, projekta metodes stundas, kad sadarbojas vairāki audzinātāji, iesaistot vairāku klašu skolēnus, izbraukumi, ekskursijas u.c. Skolā darbojas 3 metodiskās komisijas: sākumskolas MK, mākslas un valodu jomu MK, dabaszinību, sociālo zinību, mājturības un tehnoloģiju MK. Darbs metodiskajās komisijās ir sarežģīts, jo daļa skolotāju strādā vairākās darbavietās. Bārtas skolā viņi ir tikai noteiktā dienā un laikā, tāpēc lielākā daļa darba balstās uz vietējo skolotāju pleciem. Neskatoties uz grūtībām, darbs metodiskajās komisijās notiek vairākos virzienos gan izpētes jomā, gan metodiskās komisijas rīko dažādus pasākumu. Bārtas pamatskolā darbojas četras interešu izglītības programmas, kuras tiek finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas interešu izglītībai (folkloras kopa Bārtenieki, teātris, vides pulciņš, pirmsskolas bērnu ansamblis Mazie bārtenieki ) un viena programma, kuru finansē pašvaldība (sporta pulciņš). Skolas telpās notiek arī svētdienas skola un jaunsargu nodarbības. Stiprās puses: Skolā ir licencētas 4 izglītības programmas. 14

Interešu izglītības grafiks un konsultāciju grafiks pielāgots izglītojamo interesēm. Turpmākā attīstība: Turpināt skolotāju sadarbību, gatavojoties kompetenču pieejai. Turpināt skolotāju dalīšanos pieredzē. Vērtējums: ļoti labi. 4.2. Mācīšana un mācīšanās 4.2.1. Mācīšanas kvalitāte Mācību process Bārtas pamatskolā notiek mērķtiecīgi un plānveidīgi. Klases žurnālos e-klasē ikdienas informācija tiek ievadīta savlaicīgi. Mājas darbu, pārbaudes darbu, patstāvīgo darbu, domrakstu rezultāti tiek laboti un e-klasē ievadīti saskaņā ar skolas vērtēšanas nolikumu. To, vai informācija tiek ievadīta savlaicīgi, uzrauga direktora vietniece. Visi pedagogi informāciju e-klasē ievada savlaicīgi. Stundu izmaiņas, ja tādas nepieciešamas, pie ziņojumu dēļa tiek izliktas iepriekšējā dienā līdz plkst.11.00, kā arī ievietotas e-klasē. Lai uzlabotu mācību procesa kvalitāti, skolas administrācija ņem vērā visus ieteikumus. Gan vecāki, gan skolēni, gan pedagogi savus ieteikumus var nodot rakstiskā veidā kā iesniegumus, e-klasē kā vēstules vai arī mutiski. Skolēni savus ierosinājumus var iesniegt līdzpārvaldei. Vecāki ierosinājumus var pārrunāt ar direktoru skolas padomes sēdēs, ar klases audzinātāju vecāku sapulcēs, kā arī individuāli. Mācību satura apguve saistīta ar reālo dzīvi, skolā pamazām tiek praktizēta kompetenču pieeja. Mācīto palīdz izprast alternatīvās stundas izbraukumos, mācību ekskursijās, muzejos, bibliotēkā. Stundu darbā tiek praktizēts pāru darbs, grupu darbs, projektu darbs u.c. Jau otro gadu skola aktualizējusi skolēnu individuālā darba iemaņu uzlabošanu, dažādos veidos attīstot prasmi mācīties. 2016./17.mācību gadā notika Bārtas pamatskolas un Gaviezes pamatskolas apvienotais pieredzē dalīšanās seminārs par skolēnu patstāvīgā darba iemaņu uzlabošanu, attīstīšanu. Mācību metožu izvēli nosaka arī apvienoto klašu komplekti un speciālās izglītības programmas. Daļa skolotāju strādā, tēmas 15

apvienojot māca klasei vienu tēmu, taču pa apguves līmeņiem. Šī pieeja prasa skolotāja mobilitāti un tematisko plānu apvienošanu, darba skrupulozu plānošanu. Daļa skolotāju izteikusi vēlmi strādāt atsevišķi, par to nesaņemot atalgojumu. Mācību tēmu apguves laiks ir pietiekams, taču, ja pedagogs redz, ka visi tēmu nav apguvuši, viņš veic korekcijas tematiskajā plānā. Skolā tiek organizēta projektu nedēļa ar konkrētu tēmu. 2017./18. un 2016./17.gada tēmas noteiktas, gatavojoties Latvijas simtgadei. Kā mācību vielas nostiprināšanas metode skolā joprojām pastāv mājas darbu uzdošana. To atbalsta lielākā daļa skolotāju. Mājas darbiem var būt tradicionālā forma mājas darbs tiek uzdots no stundas uz stundu, taču tiek praktizētas arī citas formas, piemēram, skolotājs mājas darbu uzdod uz nedēļu vai divām. Mājas darbam var būt pētījuma, prezentācijas, projekta forma. Skolotāji, veicot audzināšanas darbu, ievēro mūsdienu aktualitātes, arī mācību priekšmetu programmas saistās ar audzināšanas darbu. Skola atbalsta pieeju, ka ikviens mācību priekšmeta skolotājs patiesībā ir arī audzinātājs. Ja klasē kādā priekšmetā izveidojusies konfliktsituācija starp skolēniem vai arī nepieciešams nopietni reaģēt, bet audzinātāja nav klāt, tad problēmu risina priekšmeta skolotājs. Klašu audzinātāju programmās tiek ietvertas tēmas sevis izzināšanai, patriotisko jūtu veidošanai, karjeras izglītībai, drošībai, veselībai. Dažu mācību priekšmetu darbs notiek, praktizējot blokstundu metodi. Pedagogi to atbalsta, taču lielākoties tā ir šī brīža reālās dzīves izveidota nepieciešamība, jo daļa pedagogu ir tikai noteiktās dienās. Tādu mācību priekšmetu kā fizika un ķīmija mācīšana jau daudzu gadu garumā notiek, sadarbojoties ar Grobiņas ģimnāziju, šogad Kapsēdes pamatskolu. Īpaša uzmanība Bārtas pamatskolā tiek veltīta skolēnu lasītprasmes veicināšanai un uzlabošanai. Daudzu gadu garumā skolēni piedalās Bērnu un jauniešu žūrijā, kas mudina izlasīt noteiktu skaitu grāmatu un dot par tām atsauksmi. Pedagogi arvien vairāk mācību darbā izmanto modernās tehnoloģijas, piemēram, projektoru, mobilos telefonus. Taču lielākajai daļai nepieciešams mācīties, kā strādāt ar interaktīvo tāfeli, kura atrodas datorklasē. Šobrīd tā vairāk ir kā ekrāns, uz kura skatīties prezentācijas vai video. Stiprās puses: Metožu daudzveidība mācību priekšmetu apguvē. Alternatīvu mācību stundu izmantošana izbraukumiem, ekskursijām, muzeju apmeklējumiem, netradicionālu stundu organizēšanai. 16

Nepieciešamie uzlabojumi: Pedagogiem pilnveidot interaktīvās tāfeles izmantošanas iespējas Turpināt darbu ar skolēniem patstāvīgā darba iemaņu attīstīšanai Vērtējums: labi 4.2.2. Mācīšanās kvalitāte Skolēni un vecāki ar mācību darba organizāciju tiek iepazīstināti regulāri. Skolēni zina mācību darbam izvirzītās prasības. Tās atspoguļojas arī skolas iekšējās kārtības noteikumu punktos. Pedagogi stundas sākumā pastāsta par stundas mērķi un uzdevumiem. Tas atspoguļojas vērotajās stundās. Arvien vairāk stundās tiek praktizēta pašvērtēšana un klasesbiedru vērtēšana, pirms tam izstrādājot vērtēšanas kritērijus. Parasti skolēni apzinās savu līdzdalību veiksmīga mācību procesa norisei, taču ir gadījumi, kad jāiejaucas skolas direktoram un psihologam. Ir gadījumi, kad notikušas sarunas ar vecākiem, lai palīdzētu skolēnam mācību darbā. Ne visi skolēni regulāri pilda mājas darbus vai uzdoto nodod laikā. Skolēni ir informēti par sekām, kas paredzētas vērtēšanas nolikumā. Skolēnu mācību motivāciju veicina sudraba un zelta liecības, kuras pasniedz 1.un 2.semestra noslēgumā. Lai saņemtu sudraba liecību, semestra un gada vērtējumam jāiekļaujas optimāli līmenī, savukārt, lai iegūtu zelta liecību, vērtējumiem jābūt robežās no ļoti labi līdz izcili. Sudraba un zelta liecības var saņemt no 4.klases. 2016./17.mācību gada 2.semestrī sudraba liecības saņēma 27 no visiem skolēniem, 2015./16.mācību gada noslēgumā sudraba liecības nopelnīja 22. Diemžēl pēdējos gados neviens nav saņēmis zelta liecību. Palīgs skolēnu mācīšanās motivācijas celšanā ir konkurss Labākais mācību priekšmetā", kur skolotājs izvēlas 3 labākos savā mācību priekšmetā, sākot ar 4.klasi. Tie var nebūt skolēni ar augstākajiem vērtējumiem vai sasniegumiem, skolotājs var novērtēt arī centīgākos, motivētākos. Sākumskolas posmā pedagogi skolēnus motivē ar dažādām atzinībām, piemēram, par labu un centīgu mācību darbu vai par labu un apzinīgu mācību darbu. Tradicionāli 1.klases pirmā liecība tiek svinīgi pasniegta Ziemassvētku pasākumā, tādējādi ceļot mazā skolēna pašapziņu un motivējot viņu labam mācību darbam. Bārtas pamatskola piedalās Grobiņas novada uzņēmēju rīkotajā konkursā, kas paredz pētīt skolēnu sasniegumu dinamiku, ņemot vērā 1.un 2.semestra vērtējumus. 3 skolēni no skolas, kuri uzlabojuši savu sniegumu 2.semestrī salīdzinājumā ar 1.semestri, dodas uzņēmēju organizētā vienas dienas ekskursijā. 17

Mācīšanās kvalitāti veicina arī skolēnu motivācijas sarunas 9.klasē, kad skolēns kopā ar vecākiem analizē savu mācību darbu un stāsta par saviem nākotnes plāniem. Mācīšanās motivācijas veidošanos veicina vecāko klašu skolēnu iesaistīšana skolotāju lomā. Bārtas pamatskolā tā ir viena no skolēnu mācīšanās formām. Vecāko klašu skolēni ir gatavojuši un vadījuši stundas par drošības jautājumiem ( interneta drošību, drošību uz ceļa) jaunāko klašu skolēniem. Par sasniegumiem olimpiādēs un konkursos skolēni un skolotāji saņem naudas prēmijas, kuras pasniedz īpaši rīkotā pasākumā Grobiņā. Skolēni ir informēti par to. Skolēnu sasniegumi tiek regulāri analizēti 1.un 2.semestra pedagoģiskās padomes sēdēs, analizēti neizdošanās cēloņi un pieņemti lēmumi mācīšanās darba uzlabošanai. Skolā notiek kavējumu uzskaite. Ir izstrādāta kārtība, kā vecāki informē klases audzinātāju par skolēna kavējumu. Tā var būt ziņa, kura ierakstīta dienasgrāmatas beigās, tas var būt telefona zvans vai īsziņa. Retāk vecāki ziņu nodod ar e-klases vēstuli. Klases audzinātājs ieraksta kavējumu lapā skolotāju istabā pie ziņojumu dēļa, ka skolēns nebūs skolā. Ja audzinātāja nav skolā, kavējumu ieraksta mācību priekšmeta skolotājs. Kavēto stundu e-klasē atzīmē mācību priekšmetu skolotāji, bet audzinātājs e-klases zīmju reģistrā norāda kavējumu iemeslu. Skolā nav novēroti neattaisnotu kavējumu gadījumi, taču tādu gadījumā iesaistās skolas direktors un sociālais dienests. Stiprās puses: Daudzveidīgs pasākumu klāsts, lai celtu skolēnu motivāciju. Ir izveidota sistēma skolēnu kavējumu uzskaitei un informācijas apmaiņai starp skolu un vecākiem. Izveidota mācīšanās motivēšanas sistēma skolā un novadā. Skolēnu vecāku ieinteresētība mācību rezultātos un sasniegumos. Nepieciešamie uzlabojumi: Pilnveidot sistēmu skolēnu sasniegumu dinamikas izpētei. Turpināt pievērst uzmanību rakstu darbu kultūras uzlabošanai. Vērtējums: labi 4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa Skolā ir izstrādāta mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, tā 2016./17.mācību gadā atkārtoti tika aktualizēta. Vērtēšana balstās uz prasību atklātības un skaidrības 18

principu, pozitīvo sasniegumu summēšanas principu un vērtējuma atbilstības principu. Arvien vairāk pedagogu vērtēšanā iesaista skolēnus gan novērtējot savu sniegumu, gan vērtējot klasesbiedru darbu. Tas parādās vērotajās stundās. Skolēnu iesaiste vērtēšanā veicina viņu pašvērtējuma celšanos un sasniegumus mācību darbā. Pedagogi plāno pārbaudes darbus, ierakstot to datumus gan tematiskajā plānā, gan pārbaudes darbu grafikā, kurš atrodas redzamā vietā. Ar 2017./18.mācību gadu plānots pārbaudes darbu grafiku pa mēnešiem ievietot skolas mājas lapā. Skolēni tiek iepazīstināti ar darbu vērtēšanas nosacījumiem. Vērtējumu uzskaite atspoguļojas klašu žurnālos e-klasē. Informāciju par vērtējumiem skolēni vecāki saņem ikmēneša sekmju izrakstos, kurus audzinātājs izdrukā un ielīmē dienasgrāmatā. Papildus semestru vērtējumiem skolēni saņem rudens un pavasara liecības. Tās izsniedz, aizejot rudens un pavasara brīvdienās. Tām ir informatīvs raksturs. Mācību sasniegumus analizē pedagoģiskās padomes sēdē. Par konkrētu klašu mācību sasniegumiem informē klases audzinātājs, par sasniegumiem valsts pārbaudes darbos mācību priekšmeta skolotājs. Papildus mācību pasākumi tiek noteikti pedagoģiskās padomes sēdē, tieši tāpat analizēti to rezultāti. Stiprās puses: Skolā ir izstrādāta un apstiprināta vienota vērtēšanas kārtība. Regulāri tiek analizēti mācību sasniegumu gan ikdienas darbā, gan valsts pārbaudes darbos. Arvien vairāk tiek praktizēta skolēnu pašvērtēšana un iesaistīšanās klasesbiedru vērtēšanā. Nepieciešamie uzlabojumi: Izstrādāt vienotu kārtību, kā vērtēt prezentācijas. Palielināt pašvērtēšanas nozīmi mācību procesā. Vērtējums: ļoti labi 4.3.Izglītojamo sasniegumi 4.3.1.Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā Skolā notiek regulāra mācību sasniegumu analīze. Klašu audzinātāji seko līdzi skolēnu sekmēm, veic to analīzi pedagoģiskās padomes sēdēs, informē vecākus. Klašu vidējais vērtējums pa mācību gadiem 10 ballu skalā 19

2014./15.m.g. 2015./16.m.g. 2016./17.m.g. Klase 1.sem. Gadā 1.sem. Gadā 1.sem. Gadā 2.klase 6,33 6,36 6,60 6,30 7,33 6,94 3.klase 7,11 6,74 6,43 6,48 6,50 6,33 4.klase 6,67 6,67 7,09 7,19 7,11 6,98 5.klase 7,84 7,84 6,45 6,18 6,88 6,96 6.klase 5,93 5,96 7,31 7,23 6,48 6,52 7.klase - - 5,37 5,70 7,20 7,11 8.klase 5,85 5,93 - - 5,97 5,94 9.klase 6,23 6,45 5,97 5,96 - - Korelācija 6.klasē, ņemot vērā 1.semestra un gada vidējo vērtējumu un vidējo rezultātu valsts pārbaudes darbā Mācību 2014./15.m.g. 2015./16.m.g. 2016./17.m.g. priekšmets 1.sem. Gadā VPD 1.sem. Gadā VPD 1.sem Gadā VPD. Latviešu valoda 5,5 6 50 6,8 6,6 74,94 6 6 59,40 Matemātika 5 4,5 67,5 6,6 6,2 84,93 6 5,66 Dabaszinības 6 5,5 72,35 6,6 6,8 66,6 6 7 65,55 Pa mācību gadiem skolēni 6.klases valsts pārbaudes darbos saņem līdzvērtīgu vai pat augstāku vērtējumu salīdzinājumā ar 1.semestra un gada vērtējumu. Korelācija 3.klasē, ņemot vērā 1.semestra un gada vidējo vērtējumu un vidējo rezultātu valsts pārbaudes darbā Mācību priekšmets Latviešu valoda Matemātika 2014./15.m.g. 2015./16.m.g. 2016./17.m.g. 1.sem. Gadā VPD 1.sem. Gadā VPD 1.sem. Gadā VPD 7,11 7,11 73,41 6,28 6,42 61,37 6,5 6,75 6,33 5,88 71,25 6,14 6,14 53,16 6,5 6 3.klases valsts pārbaudes darbos korelācija starp 1.semestra, gada un diagnosticējošā darba vērtējumu ir minimāla. Korelācija 9.klasē, ņemot vērā 1.semestra un gada vidējo vērtējumu un vidējo rezultātu valsts eksāmenos 2016./17.mācību gadā Bārtas pamatskolā nebija 9.klases, tāpēc dati par šo gadu nav iekļauti. Mācību 2013./14.m.g. 2014./15.m.g. 2015./16.m.g. priekšmets 1.sem. Gadā VPD 1.sem. Gadā VPD 1.sem. Gadā VPD Latviešu 5,75 5,75 5,71 5,8 6,4 5,6 5,62 5,37 5,14 20

valoda Matemātika 3,87 3,87 4,85 6 5,4 5,8 5,12 5 5,14 Angļu valoda 4,62 6 5,2 6,2 6,4 7,5 5,25 5 5,75 Krievu valoda 6 6,14 6,5 6,2 5,4 5 - - - Latvijas vēsture, 2013./14.m.g. Latvijas un pasaules vēsture 4,87 4,5 5,42 5,8 5,6 5,6 5,75 5,12 4,85 Korelācija starp sasniegumiem ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbiem ir minimāla. Nepieciešamie uzlabojumi: Izmantot valsts pārbaudes darbu rezultātus mācību darba uzlabošanai. 4.3.2.Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos Diagnosticējošo darbu rezultāti 6.klasē Diagnosticējoš ais darbs Kopvērtējums izglītības iestādē 2014. 2015. 2016. / / / 15.m. 16.m. 17.m. g. g. g. 50 74,94 59,40 74,07 Latviešu valoda Matemātika 67,5 84,93 Dabaszinība s 72,35 66,6 65,55 Kopvērtējums pēc urbanizācijas 2014. 2015. 2016. / / / 15.m. 16.m. 17.m. g. g. g. 59,46 60,69 64,58 52,96 61,15 56,71 64,41 62,57 62,92 Kopvērtējums valstī 2014. / 15.m. g. 61,77 57,61 67,71 2015. / 16.m. g. 63,53 66,25 64,12 2016. / 17.m. g. 66,30 60,80 64,01 Diagnosticējošo darbu rezultāti 3.klasē Diagnostic ē-jošais darbs Latviešu valoda Matemāti ka Kopvērtējums izglītības iestādē 2014. 2015. 2016. / / / 15.m. 16.m. 17.m. g. g. g. 73,41 61,37 72,41 71,25 53,16 59,13 Kopvērtējums pēc urbanizācijas 2014. 2015. 2016. / / / 15.m. 16.m. 17.m. g. g. g. 75,21 71,11 74,42 71,52 66,83 63,95 Kopvērtējums valstī 2014. / 15.m. g. 78,48 76,49 2015. / 16.m. g. 74,20 71,71 2016. / 17.m. g. 64,21 68,92 21

Eksāmenu rezultāti par pamatizglītības ieguvi 2016./17.mācību gadā Bārtas pamatskolā nebija 9.klases, tāpēc dati par rezultātiem eksāmenos nav iekļauti. Eksāmenu rezultāti 2013./14.m.g. Eksāmens Kopvērtējums izglītības iestādē Kopvērtējums pēc tipa Kopvērtējums pēc urbanizācijas Kopvērtējums valstī Latviešu valoda 61,29 63,69 63,23 64,79 Matemātika 44,47 54,69 54,23 57,54 Latvijas un pasaules 59,15 63,24 62,25 64,05 vēsture Angļu valoda 51,4 63,52 62,83 66,90 Krievu valoda 63,5 69,58 68,01 72,05 Analizējot rezultātus eksāmenos, visos vērtēšanas kritērijos līdzvērtīgs sniegums ir latviešu valodā. Pārējos mācību priekšmetos rezultāti ir zemāki gan pēc tipa, gan urbanizācijas, gan valstī. Īpaši zems vērtējums parādās matemātikā. Eksāmens Kopvērtējums izglītības iestādē Eksāmenu rezultāti 2014./15.m.g. Kopvērtējums pēc tipa Kopvērtējums pēc urbanizācijas Kopvērtējums valstī Latviešu valoda 56,54 61,28 61,09 62,46 Matemātika 57,06 58,50 56,74 61,13 Latvijas vēsture 57,64 65,63 65,01 67,58 Angļu valoda 69 67,36 65,60 69,72 Krievu valoda 55 74,11 73,25 76,30 2014./15.mācību gada eksāmenu rezultāti uzrāda atzīstamu sniegumu angļu valodā, kas ir līdzvērtīgs kopvērtējumam valstī. Krievu valodu kārtoja tikai viens skolēns, tāpēc rezultātu nebūtu objektīvi salīdzināt. Nedaudz zemāki vērtējumi salīdzinājumā ar kopvērtējumu pēc tipa, urbanizācijas un valstī ir latviešu valodā, matemātikā un Latvijas vēsturē. Eksāmens Kopvērtējums izglītības iestādē Eksāmenu rezultāti 2015./16.m.g. Kopvērtējums pēc tipa Kopvērtējums pēc urbanizācijas Kopvērtējums valstī Latviešu valoda 53,50 63,51 62,82 64,75 Matemātika 48,95 56,33 54,87 59,87 Latvijas vēsture 48,48 61,47 60,34 62,51 Angļu valoda 48,40 68,37 66,72 70,75 2015./16.mācību gada eksāmenu rezultāti uzrāda stipri zemāku sniegumu pēc kopvērtējuma kritērijiem. Tas izskaidrojams ar faktu, ka trīs skolēniem tika piemēroti atbalsta pasākumi, klase kopumā uzrādīja viduvēju sniegumu mācību darbā. 4.4. Atbalsts izglītojamiem 22

4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts Skola nodrošina psiholoģisko un sociālpedagoģisko atbalstu izglītojamajiem. Skola garantē izglītojamo drošību. Bārtas pamatskola nodrošina psihologa, logopēda, skolotāja palīga atbalstu ikvienam izglītojamajam, kuram tas nepieciešams. Psiholoģiska rakstura jautājumus risina izglītības psihologs, kuram ir maģistra grāds un praktizējoša psihologa kvalifikācija. Psihologs vada nodarbības klasēs par dažādiem jautājumiem: savstarpējām attiecībām, sadarbības prasmēm u.c. Psihologs veic skolēnu izpētes darbu pirmsskolā un nosaka gatavību 1.klasei, veic adaptācijas testus. Psihologs veic izpēti, lai piešķirtu skolēniem atbalsta pasākumus. Psihologs strādā arī individuāli, lai palīdzētu risināt skolēnu un vecāku problēmas. Individuālam darbam ar skolēnu nepieciešama vecāku atļauja. Psihologs sniedz atbalstu klases audzinātājam. Ar skolēniem, kuriem ir valodas traucējumi, strādā logopēds. Gada sākumā logopēds veic diagnostiku visām sākumskolas klasēm un pēc tam izstrādā plānu darbam ar skolēniem, kuriem ir valodas traucējumi. Darbs notiek, saskaņojot plānu ar skolotājiem, lai skolēns var apmeklēt logopēdu, bet šī iemesla dēļ lai neciestu viņa mācību darbs klasē. Pedagoga palīgs strādā ar izglītojamajiem, kuriem ir mācīšanās traucējumi vai garīgās attīstības traucējumi. Pedagoga palīgs atrodas vai nu klasē un sniedz atbalstu izglītojamajam, vai atsevišķā telpā ar individuāli pielāgotiem uzdevumiem. Jautājumos, kuri pārsniedz izglītības iestādes kompetenci, skola sadarbojas ar Bārtas pagasta sociālo dienestu un bāriņtiesu. Iestādes nodrošina tālāko atbalsta sniegšanu izglītojamajam un viņa ģimenei. Skola sadarbojas arī ar nepilngadīgo lietu inspektoru. Preventīvi inspektors vienreiz vai divreiz gadā vada nodarbības gan sākumskolas, gan vecāko klašu skolēniem. Izglītojamo veselības aprūpes nodrošināšanai skola sadarbojas ar dakteres Ilgas Vidajas ģimenes ārsta praksi, kurā pēc vajadzības tiek sniegta medicīniskā palīdzība, zobu ārstniecība, potēšana un skolēnu profilaktiskā apskate. 2015.gadā skolā ar Ināras un Borisa Teterevu fonda atbalstu visiem skolas skolēniem pārbaudīja redzi un vajadzības gadījumā izrakstīja briļļu recepti. Daļai skolēnu ģimeņu tas bija liels atbalsts, jo varēja bez maksas saņemt brilles. Skolā popularizē veselīgu dzīvesveidu. Jau vairāku gadu garumā skolā darbojas sporta pulciņš. Tā idejas iniciatori ir paši skolēni. Skola ir atradusi iespēju to finsnsēt no pašvaldības budžeta. Vairākus gadus skola ir iesaistījusies ESF atbalsta programmās Skolas auglis un Skolas piens. Skolā veidojas jaunas tradīcijas, kā Olimpiskā diena un Sniega diena, kas mudina skolēnus kustēties un dzīvot veselīgi. 23

Skola nodrošina trīsreizēju ēdināšanu (brokastis pieejamas pirmsskolai), pusdienas un launagu. Pusdienas no 1.līdz 4.klasei dotē valsts, sākot ar 5.klasi vecāki maksā paši, launags visiem bērniem ir bez maksas. Pēdējos gados novērojama tendence, ka vecāko klašu skolēni nelabprāt ēd pusdienas. Skola aktīvi meklē risinājumus, kā atbalstīt skolēnu ģimenes ēdināšanas jautājumu risināšanā. Skolēnu un vecāku atbalstam skolā darbojas pagarinātā dienas grupa, kurā skolēni var izpildīt uzdotos mājas darbus. Savukārt pēc stundām skolēni var apmeklēt brīvā laika pavadīšanas centru, kur katru dienu piedāvā gan radošas, gan sportiskas aktivitātes. Skolēni, kuri dzīvo tālāk no pagasta centra, izmanto skolēnu autobusu, kurš kursē trīs reizes dienā. Klašu izbraukumiem un ekskursijām visiem skolas skolēniem skolas transports ir bez maksas. Stiprās puses: Klašu audzinātāju sadarbība ar psihologu un skolēnu vecākiem. Skolas logopēda iesaiste skolēnu valodas problēmu risināšanā. Sadarbība ar sociālo dienestu un bāriņtiesu. Turpmākā attīstība: Ieviest sistēmu pārkāpumu uzskaitei. Turpināt sadarbību ar dažādām valsts un sabiedriskajām organizācijām drošības jautājumos. Vērtējums: ļoti labi. 4.4.2.Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība) Skolā ir izstrādāti, apspriesti un apstiprināti izglītojamo drošību reglamentējoši akti. Klašu audzinātāji katru mācību gadu iepazīstina izglītojamos ar iekšējās kārtības noteikumiem. Ar pedagogiem un izglītojamajiem ir pārrunāts un iepazīstināti ar rīcības plānu, kā rīkoties, ja skolā konstatē vai ir aizdomas par atkarību izraisošas vielas lietošanu vai glabāšanu, kā arī ar fizisku vardarbību. Visi skolotāji apmeklējuši bērnu tiesību aizsardzības kursus, un visi darbā ar izglītojamajiem tās ievēro. Skolā ir izstrādāts vardarbības novēršanas plāns. Šobrīd skolā nav novēroti nopietni drošības pārkāpumi, kā arī nopietni vardarbības gadījumi. Taču visi pedagogi zina, kā rīkoties drošības pārkāpumu un vardarbības gadījumos. Katra mācību gada sākumā tiek organizēta evakuācijas mācības. Praktiskās mācībās izglītojamie un darbinieki apgūst iemaņas, kā rīkoties ar ugunsdzēsības 24

aparātiem. Skolā visa telpas ir nodrošinātas ar ugunsdrošības signalizāciju, kura regulāri tiek pārbaudīta. Skolā redzamā vietā ir izvietoti evakuācijas shēmas un rīcības plāni. Izglītojamajiem dodoties ekskursijās vai pārgājienos, klašu audzinātāji, vai atbildīgais pedagogs aizpilda veidlapu, kura apstiprina, ka izglītojamie ir iepazīstināti ar ceļu satiksmes noteikumiem, drošību transportā. Skolā katru gadu tiek organizētas tikšanās, pasākumi ar nepilngadīgo lietu, policijas darbiniekiem, kā arī ar Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta darbiniekiem. Skolā kārtību, izglītojamo uzvedību starpbrīžos uzrauga virsdežurants un skolas vadība. Par kārtības ievērošanu klasēs atbild pedagogs un klases dežurants. Par nepiederošu personu ierašanos un uzturēšanos skolā noteikumu ievērošanu nodrošina skolas saimnieks un dežurante-apkopēja. Skolas apkārtne dienas tumšajā laikā ir apgaismota. Uz valsts ceļa ir ierīkotas ātru ierobežojuma zīmes, gājēju pāreja. Tiek veiktas Valsts un pašvaldības policijas dežūras. Pirms jaunā mācību gada pašvaldības noteikta komisija izvērtē iestādes drošības, sanitāro un būvniecības normu ievērošanu. Stiprās puses: Sakopta un droša skolas teritorija. Izstrādāti normatīvie drošu vidi reglamentējoši akti. Ir izstrādāts vardarbības novēršanas plāns. Turpmākā attīstība: Veikt drošības pasākumus, labiekārtojot pagasta centru. Turpināt sadarbību ar valsts un pašvaldības sabiedriskajām organizācijām drošības jautājumos. Visiem pedagogiem apmeklēt pirmās palīdzības sniegšanas kursus. Vērtējums: labi. 4.4.3. Atbalsts personības veidošanā Bārtas pamatskolā regulāri notiek pasākumi, kurus plāno gan skolēni, gan klašu audzinātāji, gan metodiskās komisijas, gan direktora vietniece. Skola ir atvērta arī no ārpuses piedāvātajiem pasākumiem un tajos iesaistās, piemēram, UNESCO nedēļā. Kā iespēja būt uzklausītiem skolā darbojas skolēnu līdzpārvalde. Katru gadu septembrī notiek līdzpārvaldes vēlēšanas, kurās skolēni paši izvirza savus kandidātus. 25

Kandidātiem ir iespēja vai nu piekrist pārstāvēt skolas biedru intereses, vai nu noraidīt savu kandidatūru. Vēlēšanu dienā 5.-9.klašu skolēni balso par sev tīkamiem kandidātiem. Lai kļūtu par līdzpārvaldes pārstāvi, jāpārvar noteikta vēlētāju balsu barjera. Ja netiek ievēlēti visi vajadzīgie kandidāti ar pirmo reizi, vēlēšanas rīko atkārtoti. Šīs vēlēšanas uzskatāmi parāda demokrātijas procesu. Skolēni jau pamatskolas posmā saprot, ko nozīmē vēlēšanas, tādējādi viņi nākotnē kļūst par atbildīgiem vēlētājiem. Līdzpārvalde aktīvi sadarbojas ar novada skolām un kaimiņu skolām, apmeklējot to organizētos pasākumus. Par Bārtas pamatskolas tradīciju ir kļuvusi Pārīšu diena, kura notiek februārī par godu Valentīna dienai. Uz šo pasākumu tradicionāli aicina kaimiņu skolas un novada skolas. Skolēni saprot, ko nozīmē veidot lielas nozīmes pasākumu, sākot ar ielūguma veidošanu un sūtīšanu, beidzot ar kultūras nama zāles sakārtošanu. Līdzpārvalde iesaistās arī citu skolas pasākumu rīkošanā, kā Olimpiskā diena, Sniega diena, Lāčplēša diena. Līdzpārvaldes pārstāvji iesaistās skolas padomes darbā. Bārtas pamatskolas stiprā puse ir patriotiskais cikls, kas gadu no gada ir arī kā skolas galvenais uzdevums un viens no skolēnu personības veidošanās stūrakmeņiem. 11.novembrī, Lāčplēša dienā, ir notikuši gan lāpu gājieni, gan Spēka diena. Lāpu gājienā dodas visi skolas skolēni. Tie ir tikuši organizēti arī kopā ar Rucavas novada Sikšņu pamatskolu. 2016./17.mācību gadā lāpu gājienā tika aicināti piedalīties visi Bārtas pagasta iedzīvotāji. Parasti 11.novembrī tiek pieminēts Lāčplēša kara ordeņa kavalieris bārtenieks Jānis Dižgalvis, 1919.gada brīvības cīņu dalībnieks, kā arī pirmais Latvijas zemkopības ministrs Jānis Birznieks, arī bārtenieks. Katru gadu Bārtas pamatskolas skolēni piedalās arī Grobiņas novada rīkotajā lāpu gājienā. Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā notiek Latvijas stunda, kam katru gadu ir savs uzdevums, skolēniem ir iespēja pārdomāt, ko viņiem nozīmē Latvija. Īpaša ir līdzpārvaldes organizētā akcija Svecītes skolas logos, tajā svecītes iededz visas nedēļas garumā līdz Latvijas dzimšanas dienai. Kā patriotiskā cikla sastāvdaļa ir Barikāžu piemiņas diena. Tajā ir notikuši gan konkursi, gan aicināti paši barikāžu dalībnieki, gan veikti pētījumi par barikāžu dalībniekiem no Bārtas, gan pierakstītas atmiņas, gan veidotas kolāžas par Latvijas 25 neatkarības gadiem. Īpašs ir 25.marts, komunistiskā genocīda piemiņas diena. Gadu no gada tā pieminēta atšķirīgi. Skolēni paši izjautājuši 1949.gadā izsūtītos un viņu atmiņas stāstījuši saviem skolas biedriem, ir kopīgi lasīta Kaspara Pūces grāmata Pūces bērna 26

piedzīvojumi tālajā Sibīrijā, ir noturēts piemiņas brīdis pie izsūtīto akmens Bārtā, ir noskatīta Viestura Kairiša filma Melānijas hronika. Pasākumu daudzveidība nodrošina sapratni par šo traģisko lappusi Bārtas pagasta un visas Latvijas vēsturē. Skolā pamazām iedzīvojas arī jaunas tradīcijas. Jau divus gadus 4.maija priekšvakarā notikuši Baltā galdauta svētki, uzsverot šīs dienas nozīmību kā Latvijas valsts otro dzimšanas dienu. Arī Ēnu diena ir salīdzinoši jauna tradīcija, kurā skolēni iepazīstas ar dažādām profesijām. Vecāko klašu skolēni paši meklē savas ēnas, par kuru darbu pēc tam veido prezentācijas, savukārt jaunāko klašu skolēni kopā ar audzinātājām apmeklē uzņēmumus un iestādes. Skola organizējusi mācību ekskursijas uz Tīreļpurvu, kur notika Ziemassvētku kaujas, Kara muzeju. Visi bērni zina, ko nozīmē akcija Staro Rīga. Skolā māca lepoties ar pagasta ievērojamiem cilvēkiem: Jāni Dižgalvi, Jāni Birznieku, Jēkabu Rūsiņu. Skolā tāpat notiek tradicionālie pasākumi: Zinību diena, Olimpiskā diena, Miķeļdienas tirgus, Skolotāju diena, Mārtiņdiena, Ziemassvētku pasākums, Skatuves runas konkurss, Lieldienas, Mātes diena, Pēdējais zvans, Pēdējās skolas dienas pasākums, izlaidums u.c. Skolēna kā Eiropas pilsoņa apziņa tiek veidota, divu gadu garumā piedaloties Eiropas konkursā maijā. Tāpat katru gadu 9.klases skolēni piedalās laikraksta Diena organizētajā konkursā Kas notiek?. Skolēni piedalās pagasta un novada rīkotajos pasākumos. Skolēni piedalās sava pagasta un novada izpētē. Pēc izvēles klašu grupas piedalās labo darbu nedēļā. Darbi ir visdažādākie, piemēram, aizbraukt sakopt Bārtas pirmā skolotāja Miķeļa Bergmaņa atdusas vietu. 2016./17.mācību gada Ziemassvētku pasākums bija veltīts labajiem darbiem. Veselīga dzīvesveida popularizēšana un audzināšana notiek tādos pasākumos kā Olimpiskā diena, Spēka diena, Sniega diena, pavasara pārgājiens, kurā dodas visi skolas skolēni pa klašu grupām īpaši izstrādātiem maršrutiem. Skolēni tiek mācīti atskaitīties par padarīto darbu. Interešu izglītībā tas notiek Mātes dienas pasākumā, kad pulciņi prezentē savu mācību gada darba rezultātu. Skolā darbojas piecas interešu izglītības programmas: teātris, folkloras kopa Bārtenieki, vides pulciņš, pirmsskolas bērnu dziedāšanas grupa Mazie bārtenieki, sporta pulciņš. Pirmsskolas bērnu dziedāšanas grupai šobrīd ir vakance. 2016./17.mācību gadā pēc divu gadu pārtraukuma darbu atsāka jaunsargi. Pulciņu 27

darbā skolēni iesaistās, iesniedzot vecāku rakstītu iesniegumu. Piederības un atbildības veidošanai ikvienam no skolas skolēniem ir jāiesaistās vismaz viena pulciņa darbā. 1.semestris ir dots kā pārdomu laiks 1.klases skolēniem par pulciņa izvēli. Atbalstu skolēnu personības attīstībā un izaugsmē sniedz klašu audzinātāji. Viņi savu darbu plāno, izstrādājot klašu audzinātāju programmas, ņemot vērā VISC ieteikumus, skolas galvenos uzdevumus, aktualitātes valstī un pasaulē. Klašu audzinātāju plāni tiek kopīgi saskaņoti. Mācību un audzināšanas darbā tiek uzsvērts vispārcilvēcisko īpašību, kā godīgums, līdzcietība, atbildība, centība, drosme, gudrība, laipnība, savaldība, mērenība, nozīmīgums. Katru gadu divas reizes pavasarī un rudenī notiek skolas talkas, kurās piedalās visi skolas skolēni, ieskaitot pirmsskolas 5,6 gadīgo grupu. Skolas talkas veido apziņu, ka par savu apkārtējo vidi katrs ir atbildīgs pats. Skolā tiek atbalstītas dažādas mācību ekskursijas un izbraukumi, īpaši teātra izrāžu apmeklējums. Gadu no gada katra klašu grupa apmeklē vismaz vienu izrādi ne tikai Liepājas teātrī, bet arī teātros Rīgā. Izglītojamo skaits, kas piedalās interešu izglītības programmās Interešu 1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl 9.kl. izglītības programma Folkloras kopa - 2 5 - - 8 1 3 1 Bārtenieki Teātris - - 5 4 5 - - 5 3 Vides pulciņš - - - 1 5 - - - - Sporta pulciņš - - 4 1 3 3 3 5 2 Stiprās puses: Patriotiskās audzināšanas pasākumu cikls. Visi skolas skolēni ir iesaistījušies vismaz vienā pulciņā. Kultūrizglītības pulciņu darbs. Turpmākā attīstība: Turpināt iesaistīt skolēnus skolas darba plānošanā un pasākumu organizēšanā un vadīšanā. Regulāri veikt pasākumu analīzi. 28