Aizputes novads Kalvenes pagasts Kalvenes pamatskola Reģ. Nr. 4112901020 Skolas ielā 1, Kalvenes pag., Aizputes nov., LV 3443, tālrunis 63497148, e pasts: kalvenesskola@inbox.lv skolas direktore Skaidrīte Segliņa P A Š N O V Ē R T Ē J U M A Z I Ņ O J U M S 2016
Saturs 1.Vipārīgs izglītības iestādes raksturojums... 3 1.1.Izglītības iestādes izglītības programmas... 3 1.2.Skolēnu skaits izglītības iestādē... 3 1.3. Pedagogu kvalitatīvais sastāvs... 3 1.4.Sociālās vides raksturojums... 4 1.5. Izglītības iestādes īpašie piedāvājumi... 4 1.6. Izglītības iestādes finansiālais nodrošinājums... 5 2.Izglītības iestādes darbības pamatmērķi... 5 3.Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde... 9 4. Izglītības iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos.... 11 4.1. Mācību saturs... 12 4.1.1.Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas... 12 4.2. Mācīšana un mācīšanās... 13 4.2.1. Mācīšanas kvalitāte... 13 4.2.2. Mācīšanās kvalitāte... 14 4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa... 15 4.3. Izglītojamo sasniegumi... 16 4.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā... 16 4.3.2.Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos.... 22 4.4. Atbalsts izglītojamiem... 31 4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana... 31 4.4.2. Atbalsts personības veidošanā... 33 4.4.3. Atbalsts karjeras izglītībā... 36 4. 4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai... 37 4.4.5. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām... 40 4.4.6. Sadarbība ar ģimeni... 41 4.5. Izglītības iestādes vide... 42 4.5. 1. Mikroklimats... 42 4.5.2. Fiziskā vide... 44 4. 6. Izglītības iestādes resursi... 45 4. 6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi... 45 4.6.2. Personālresursi... 46 4.7. Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana... 47 4.7.1. Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana... 47 4.7.2. Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība... 48 4.7.3. Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām... 49 5. Citi izglītības iestādes sasniegumi... 50 6. Turpmākā attīstība... 53 2
1.Vipārīgs izglītības iestādes raksturojums Kalvenes pamatskola ir Aizputes novada domes (juridiskā adrese: Atmodas 22, Aizpute, LV 3456, tālrunis 63448188, fakss 63459148, e pasts dome@aizpute.lv, mājas lapa www.aizputesnovads.lv) dibināta izglītības iestāde, kas organizē un īsteno izglītības procesu, nodrošinot izglītojamajiem vispusīgas iespējas apgūt vispārējās pamatizglītības un pirmsskolas izglītības programmas. Kalvenes pamatskolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, citi normatīvie akti un ar Aizputes novada domi saskaņots Kalvenes pamatskolas nolikums. Kalvenes pamatskola dibināta 1922. Gadā, un tā atrodas grāfa Keizerlinga medību pilī skolai pielāgotās telpās. Pašreiz Kalvenes pamatskola ir vienīgā vispārizglītojošā izglītības iestāde pagastā. 1.1.Izglītības iestādes izglītības programmas Programmas nosaukums Pamatizglītības programma Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem Pirmsskolas izglītības programma Programmas kods 1.2.Skolēnu skaits izglītības iestādē Licence Derīguma termiņš Izglītojamo skaits (01.09.2016.) izsniegšanas numurs datums 2101 11 11 28.04.2010. V-2039 31.07.2018. 62 2101 56 11 10.08.2010. V-2651 beztermiņa 0 0101 11 11 03.02.2011. V-3864 beztermiņa 13 Gads/skolēnu 01.09.2013. 01.09.2014. 01.09.2015. 01.09.2016. skaits Pamatskolā 62 63 69 62 Pirmsskolā 23 17 11 13 2016./2017. mācību gadā Kalvenes pamatskolā ir 6 klašu komplekti, 5gadīgo bērnu grupa un 6gadīgo bērnu grupa. Apvienoto klašu komplekti ir 1.,4.klase, 5.,6.klase un 8.,9.klase. 1.3. Pedagogu kvalitatīvais sastāvs Izglītības iestādē strādā 17 pedagogi, no tiem 1 pirmsskolas pedagogs, 2 skolotāji logopēdi, sociālais pedagogs un bibliotekārs. Visiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība. 10 pedagogiem ir maģistra grāds. Otro specialitāti apguvuši 7 pedagogi, no tiem 4 pedagogi apguvuši arī trešo specialitāti un 1 pedagogs mācās, lai iegūtu otro specialitāti. 12 pedagogi ir ieguvuši izglītības kvalitātes 3. pakāpi un 1 pedagogs 2. pakāpi. Pedagogi regulāri paaugstina savu profesionālo meistarību tālākizglītības kursos. Izglītības iestādē strādā 10 tehniskie darbinieki, no tiem 1 pirmsskolas pedagoga palīgs. 3
1.4.Sociālās vides raksturojums Izglītības iestādei raksturīga lauku sociālā vide. Pagastā ir sakoptas lauku sētas, vairākas zemnieku saimniecības, kokzāģētava ŪSI. Pagasta pārvaldes ēkā ir medpunkts, bibliotēka. Ir veikals, kafejnīca viesnīca Spāres, sporta laukums, neliela sporta zāle, estrāde, kultūras nams. Apmēram 4 km no centra atrodas Rīgas Zoodārza filiāle Cīruļi. Daļa pagasta iedzīvotāju (pārsvarā vīrieši) strādā uzņēmumā Ūsi, zoodārza filiālē kā arī citās darba vietās tuvākā un tālākā apkārtnē. Grūtāk ar darba iespējām ir sievietēm dažas darba vietas ir pagastā, vietējā veikalā, skolā. Atsevišķi iedzīvotāji darbu atraduši Aizputē, Liepājā. Daļai skolēnu kāds no vecākiem ir bezdarbnieks. Izglītojamie nāk no 48 dažādām ģimenēm bez sociālā riska ģimenes (18), daudzbērnu ģimenes (9), nepilnās ģimenes (11), maznodrošinātās un trūcīgās ģimenes (5) sociālā riska ģimenes (5). Lai arī izglītības iestādē mācās izglītojamie no dažādām sociālajām vidēm, izglītības iestādes mikroklimats ir labvēlīgs visiem izglītojamiem. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs, līdz ar to samazinās izglītojamo skaits. Vairāk kā 50% izglītojamo dzīvo tālāk par 3 km no izglītības iestādes, tāpēc pagasts nodrošina skolēnu nokļūšanu līdz izglītības iestādei un atpakaļ uz mājām. Izglītojamie tiek nodrošināti ar mācību grāmatām un mācību līdzekļiem, izmantojot pašvaldības līdzekļus un valsts dotācijas līdzekļus. Tiek piešķirtas brīvpusdienas 5,6 gad. bērniem, 5.klases izglītojamiem un izglītojamiem no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm. 1.5. Izglītības iestādes īpašie piedāvājumi Izglītojamiem tiek nodrošināta iespēja darboties interešu izglītības pulciņos. Izglītības iestādes piedāvātās interešu izglītības programmas: o sporta pulciņš; o dramatiskais pulciņš; o vokālais ansamblis; o kokapstrādes pulciņš; o vides pētnieku pulciņš; o jaunsargu pulciņš; o mākslas pulciņš. Izglītojamiem ir iespējams papildus vienu stundu apgūt 1. svešvalodu 1. un 2. klasē un vienu stundu 2. svešvalodu 4. un 5.klasē. Pēc stundām 1.-4.klašu izglītojamie var darboties pagarinātās dienas grupā. Izglītojamiem ir iespēja pēc mācībām iesaistīties Aizputes novada mūzikas, mākslas un sporta skolās, Skrundas mūzikas skolā. Izglītības iestādē ikdienā tiek meklētas jaunas iespējas un metodes, lai izglītojamajiem palīdzētu realizēt radošumu, attīstīt savus talantus, apgūt zināšanas atbilstoši savām spējām. Izglītojamiem ir iespēja darboties līdzpārvaldē. Izglītības iestādei ir savas tradīcijas, kas tiek koptas gadu no gada: o Zinību diena; o Lāčplēša dienas pasākumi; o Mārtiņdienas tirdziņš; o Vecāku diena (reizi semestrī); o Latvijas valsts dibināšanas gadadienas svinīgais pasākums; o Barikāžu aizstāvju atceres diena; o Ziemassvētku pasākums; o Mātes diena; o Ģimenes diena; 4
o Pēdējais zvans; o mācību gada noslēguma svinīgais pasākums, izlaidums; o olimpiāžu un konkursu uzvarētāju pieņemšana pie direktores; o Fukšu balle; o 4. klases skolēnu izlaidums; o Gada absolvents; o sporta pasākumi; o ekskursijas; o absolventu salidojumi un izglītības iestādes jubilejas svinības ik pēc 5 gadiem. Izglītības iestādes absolventi ir gatavi turpināt mācības citās mācību iestādēs apzinātai profesionālās karjeras veidošanai. Individuālā pieeja, nelielais izglītojamo skaits klasēs un pedagogu profesionalitāte ļauj nodrošināt atbalstu un pozitīvu personisku attieksmi katram izglītojamajam. 1.6. Izglītības iestādes finansiālais nodrošinājums Gads/budžeta pozīcija Pašvaldības finansējums Valsts mērķdotācija pedagogu algām Valsts mērķdotācija mācību grāmatām un līdzekļiem 2013. gadā 2014. gadā 2015. gadā (LVL) (EUR) (EUR) 6 8295 104 664 93 842 6 8337 108 986 109 648 603 1 606 1 434 2.Izglītības iestādes darbības pamatmērķi Izglītības iestādes vīzija: Kalvenes pamatskola kvalitatīvu pamatzināšanu, iemaņu un prasmju nodrošinātāja. Izglītības iestādes galvenais mērķis: Sniegt izglītojamiem kvalitatīvu pamatizglītību, pašapliecināšanās iespējas un motivāciju tālākizglītībai. Izglītības iestādes uzdevumi: 1. Palīdzēt ikvienam izglītojamajam kļūt par patstāvīgi domājošu, atbildīgu, kulturālu personību, kas spēj pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā un būt tai piederīgs. 2. Attīstīt izglītojamajos prasmi izvērtēt savas vajadzības un būt atbildīgam par to, radīt pamatu turpmākai izglītībai. 3. Aktivizēt vecāku darbību kopīgu mērķu sasniegšanai. 5
Iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti Pamatjoma Izvirzītā prioritāte Rezultāti Izglītības satura realizācijas kvalitāte, atbilstoši IZM prasībām. 1. Mācību saturs 2. Mācīšana un mācīšanās Mācību procesa individualizācijas plānošana un īstenošana izglītojamiem ar mācīšanās grūtībām un talantīgajiem izglītojamiem. Informācijas tehnoloģiju mērķtiecīgs un vispusīgs pielietojums mācību darbā.. Sadarbības pilnveide starp izglītības iestādi un vecākiem mācību motivācijas veicināšanai. Izglītojamie ir apguvuši Valsts pamatizglītības standarta prasības. Pilnībā veikta pāreja uz Latvijas vēstures un Pasaules vēstures atsevišķu mācīšanu 6.-9.klasē. Izglītības iestāde nodrošina nepieciešamos mācību materiālus un resursus standarta prasību izpildei. Ir apzinātas izglītojamo vajadzības un tiek sniegtas regulāras konsultācijas izglītojamiem ar mācību grūtībām un talantīgajiem izglītojamiem ne tikai pēc noteikta grafika, bet arī papildus, ja tas nepieciešams. Atbilstoši izglītojamo spējām, tiek diferencēti uzdevumi ikdienas darbā un pārbaudes darbos. Pedagogi ir apmeklējuši kursus, kuros pilnveidojuši zināšanas par dažādo tehnoloģiju pielietošanu mācību procesā, izmanto tās praksē un dalās pieredzē ar kolēģiem. Pedagogi izmanto iespējas vadīt savas mācību stundas datorklasē vai pie interaktīvās tāfeles. Mācību materiālu gatavošanai pedagogi izmanto jaunākās tehnoloģijas. Izglītības iestāde regulāri organizē pasākumus, kuros tiek aicināti arī vecāki. Klašu audzinātāji organizē klases vecāku sapulces, kuras tiek protokolētas. Reizi semestrī tiek organizētas vecāku dienas, kas ietver izglītojošas lekcijas vecākiem. Notiek regulāra informācijas apmaiņa starp izglītības iestādi un vecākiem, izmantojot izglītojamo dienasgrāmatas, e-klasi, savstarpējas sarunas. Vecāki iesaistās arī pasākumu organizēšanā. Skolvadības sistēmas e- klase ieviešana skolā. Jau 3 gadus izglītības iestādē darbojas sistēma e-klase, un visi pedagogi to veiksmīgi lieto. 6
3. Izglītojamo sasniegumi Izglītojamo mācību sasniegumu uzlabošana ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbos. Izglītojamo personiskās iniciatīvas un atbildības attīstīšana, motivēšana augstāku mācību rezultātu sasniegšanai, veicot regulāru pašvērtējumu un sasniegumu dinamikas analīzi. Izglītojamo sasniegumi ir uzlabojušies, jo, noslēdzot mācību gadu, nav izglītojamo ar nepietiekamu zināšanu vērtējumu. Regulāri tiek analizēti izglītības iestādes un valsts pārbaudes darbu rezultāti, izdarīti secinājumi un norādīti tālākie uzdevumi mācību procesa uzlabošanai. Valsts pārbaudes darbu rezultāti 9.klasei vairākus gadus ir virs valsts vidējā vērtējuma. Izglītojamie veic savu mācību sasniegumu pašvērtējumu katra semestra beigās. Pirms rudens un pavasara brīvdienām izglītojamie saņem perspektīvās liecības, lai redzētu, kurā jomā nepieciešami uzlabojumi. 4. Atbalsts izglītojamajiem Atbalsta personāla kvalitatīvas darbības nodrošināšana izglītojamiem, kuriem mācības sagādā grūtības. Interešu izglītības lomas palielināšana izglītojamo personības attīstībā un līdzatbildībā par saviem pienākumu izpildi. Izglītojamo karjeras izglītības pilnveidošana. Skolā darbojas 2 logopēdi, sociālais pedagogs un bibliotekāre. Sadarbojoties ar atbalsta personālu, tiek izstrādāti individuālie plāni un veidoti atbalsta materiāli izglītojamiem ar mācīšanās grūtībām. Izglītības iestādē ir izstrādātas izglītojamo interesēm atbilstošas interešu izglītības programmas. Izglītojamiem un viņu vecākiem tiek uzsvērta izglītības iestādes pulciņos apgūstamo prasmju un attīstāmo rakstura īpašību nozīme profesijas izvēlē un personības attīstībā. Mācību gada beigās tiek izvērtēti sasniegtie rezultāti izglītojamo izaugsmē un pulciņu lietderība. Tiek nodrošināta izglītojamo dalība interešu izglītības pasākumos novadā un valstī. Izglītības iestādē strādā pedagogs karjeras konsultants, kas organizē dažādus karjeras izglītības pasākumus izglītības iestādē un iesaista izglītojamos arī novada pasākumos. Pedagogs karjeras konsultants piedalās vecāku sapulcēs un klases stundās, sniedzot informāciju par profesijām, to apguves iespējām. 7
5. Izglītības iestādes vide Izglītojamo atbildības, uzvedības un disciplīnas uzlabošana. Izglītības iestādes teritorijas un telpu labiekārtošana. 6. Resursi Materiāli tehniskās bāzes un darba metožu pilnveide skolā licencēto izglītības programmu īstenošanai.. Izglītības iestādē ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, kuros ik pa laikam atbilstoši vajadzībām un ieteikumiem tiek veikti grozījumi. Novada pašvaldības policijas priekšniece tiekas gan ar izglītojamiem, gan ar vecākiem, lai informētu par izglītojamo uzvedības normām izglītības iestādē un ārpus tās. Izglītības iestādē ir noteikta kārtība dežūru organizēšanai, katru nedēļu dežūrē skolēnu dežūrgrupa un 2 skolotāji. Izglītojamie iesaistās izglītības iestādes apkārtnes uzkopšanas talkās. Ir izremontētas vairākas mācību telpas, palīgtelpas, virtuves bloks, ēdamzāle, renovētas lievenes un katlu māja., uzcelts jauns malkas šķūnis, nomainīta elektroinstalācijas sistēma, nomainīti logi, uzstādīta video novērošanas iekārta. Izglītības iestādē ir atbilstoši aprīkotas nepieciešamās telpas izglītības programmu un ārpusklases nodarbību realizēšanai. Ir interaktīvā tāfele, multimediju projektors, dokumentu kamera, 2 portatīvie datori un 17 stacionārie datori. Skolā nodrošināts bezvadu interneta pieslēgums. Katru gadu tiek iegādāti 2 jauni datori (atbilstoši budžeta iespējām). Iegādāti mācību tehniskie līdzekļi, mācību grāmatas un mācību līdzekļi, papildināta sporta inventāra bāze. 7. Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana Izglītības iestādes vadības darba pilnveidošana Izglītības iestādes vadība veicina radošu sadarbības vidi un atbalsta inovācijas. Atbilstoši izmaiņām likumdošanā, tiek veiktas izmaiņas skolas darbu reglamentējošajos dokumentos. Regulāri notiek darbinieku apspriedes pie vadības, kurās tiek nodrošināta regulāra informācijas apmaiņa par izglītības iestādes darbu, pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi. Apspriedes tiek protokolētas. Ir pilnveidota informācijas apmaiņa starp skolu un visām ieinteresētajām pusēm par skolas darbu(informatīvās vēstules, informācija novada avīzē, vecāku sapulces, sekmju izraksti, sarakste e-klasē, telefona sarunas, personīgas tikšanās). Izglītības iestādes direktore uzklausa izglītojamo, 8
Attīstības plāna īstenošana viņu vecāku, pedagogu un darbinieku ieteikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai un iespēju robežās tos realizē. Izglītības iestādes direktore ir papildinājusi savas zināšanas tālākizglītības kursos Domāšana kā prasme rezultatīvai darbībai, iniciatīvai un radošumam (36 st.), Izglītības iestādes vadītāja līderības veicināšana (72st.), Izglītības iestādes vadītāju profesionālās kompetences pilnveide (16 st.). Izglītības iestādes darbība balstīta uz drošas vides nodrošināšanu izglītojamiem, pozitīvu sadarbību ar vecākiem un izglītojošas vides attīstīšanu personālam. Regulāri tiek analizēta attīstības plāna īstenošanas gaita, vajadzības gadījumā veiktas korekcijas. 3.Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde Laika posmā no 2005. gada 3. marta līdz 11. martam Kalvenes pamatskolā notika izglītības iestādes un tanī īstenojamās pamatizglītības programmas akreditācija, piedaloties ekspertu komisijai. Akreditācijas termiņš bija 6 gadi - līdz 29.03.2011. 2011. gada 9. martā tika akreditēta izglītības iestāde un tajā īstenojamā pamatizglītības programma bez akreditācijas ekspertu klātbūtnes. Akreditācijas termiņš 2017. gada 10. marts. Akreditācijas ekspertu komisija 17.03.2005. izteica vairākus priekšlikumus darba pilnveidei Kalvenes pamatskolā. Sniedzam informāciju par norādīto ieteikumu ieviešanu izglītības iestādes darbā. 1. Pilnveidot skolas mācību priekšmetu metodiskās komisijas darbu, jaunā pamatizglītības standarta ieviešanas procesā lielāku vērību veltot starppriekšmetu saiknei, integrācijai (izpildīts). Izglītības iestādē darbojas viena metodiskā komisija. Šajā komisijā mācību gada sākumā tiek plānots darbs vairākos virzienos.viens no jautājumiem, kam tiek pievērsta uzmanība, ir arī starppriekšmetu saikne un mācību priekšmetu savstarpējā integrācija. 2. Datorizēt skolēnu sekmju uzskaiti un analīzi (izpildīts). Izglītības iestādē ir ieviesta e-klase. Izglītojamo sekmju kopsavilkumi un rezultātu analīzes tiek veiktas datorizēti, kā arī uzglabātas mapēs papīra formātā. Katra mācību priekšmeta pedagogs pēc pirmā semestra un mācību gada beigās sniedz atskaites par izglītojamo sasniegumiem ikdienas mācību procesā un valsts pārbaudes darbos. 3. Zināšanu apguvei un nostiprināšanai plašāk izmantot modernās tehnoloģijas (izpildīts). 9
Pedagogi ir apguvuši tālākizglītības kursus par moderno tehnoloģiju ieviešanu mācību procesā, tāpēc izglītojamiem tiek dota iespēja apgūt atsevišķu stundu mācību vielu datorklasē. Izglītojamie iesaistās dažādos matemātiskos konkursos, izmantojot datorus. Izglītojamie veido dažādas prezentācijas, izmantojot datoru, projektoru, skeneri, kopētāju. Izglītojamo veidotās prezentācijas tiek izmantotas svinīgos pasākumos, vecāku dienās, mācību stundās. Izglītojamo vajadzībām ir iekārtota datorklase ar 13 datoriem, kuri izglītojamiem ir pieejami arī ārpusstundu laikā pēc noteikta grafika. Lielākajai daļai izglītojamo datori ir arī mājās, tāpēc izglītojamiem ir jau zināmas prasmes un iemaņas darbā ar tiem. 4. Pedagogiem aktīvāk iesaistīties rajona metodisko apvienību organizētajos skolotāju radošo darbu konkursos, metodisko materiālu izveidē (izpildīts). Pedagogi izstrādāja metodiskos materiālus par dažādām tēmām saistībā ar dalību ESF projektos. 2009./2010.m.g. pedagogi izstrādāja pārbaudes darbus prioritārajos mācību priekšmetos - ķīmijā 8.kl., angļu valodā 7.-9.kl., matemātikā 6.kl., fizikā 8.-9.kl. 2010./2011. m.g. viens pedagogs piedalījās novada radošo darbu skatē, izstrādājot metodiskos materiālus vēsturē (iegūta 3. vieta). 2013./2014. m.g. pirmsskolas pedagogs ieguva 1. vietu starpnovadu radošo darbu skatē, izstrādājot metodisko materiālu pirmsskolai Garā pupa. 5. Pilnveidot skolas bibliotēkas darbu, iekārtojot lasītavu, datorizējot bibliotēkas fondu, pieslēdzot internetu (izpildīts). Izglītības iestādes bibliotēkai ir dators ar interneta pieslēgumu. Bibliotekāre ir apguvusi kursus par bibliotēkas fonda datorizēšanu. Neliela lasītava atrodas bibliotēkas telpā, kas katru dienu noteiktos laikos ir pieejama gan izglītojamiem, gan pedagogiem. Izglītības iestādes bibliotēkas fondu izmanto arī absolventi, kas mācās citās skolās 6. Skolas darba plāna noformējumā izmantot modernās tehnoloģijas (izpildīts). Balstoties uz izglītības iestādes darba pašvērtējumu, attīstības plānu un prioritātēm mācību un audzināšanas darbā, skolas darba plāns tiek sastādīts vienam semestrim. Darba gaitā tajā tiek veiktas korekcijas. Darba plāns tiek noformēts, izmantojot modernās tehnoloģijas. Katra mēneša operatīvais plāns, kurā pedagogi ieraksta aktualitātes, tiek izlikts skolotāju istabā pie stenda. 7. Nodrošināt pilnīgāku medicīnas aprūpi izglītības iestādē, lai medicīnas darbiniekam būtu skolā noteikti pieņemšanas laiki un vieta (daļēji izpildīts). Izglītības iestādē nav medicīnas darbinieka kabineta, bet medicīnisko aprūpi veic Kalvenes pagasta feldšere, kurai ir noteikti pieņemšanas laiki un vieta feldšeru punktā. Katru mācību gadu oktobrī un novembrī notiek izglītojamo medicīniskās pārbaudes, kuras veic bērnu ārsts un pagasta feldšere. Izglītības iestādei un vecākiem tiek sniegtas rekomendācijas vai norādījumi par skolēnu veselības stāvokli. Izglītības iestāde atrodas netālu no feldšeru punkta, tāpēc nav problēmu ar medicīnisko aprūpi. Reizi nedēļā Kalvenē pieņem ģimenes ārsts no Aizputes. 8. Uzlabot sporta bāzi (izpildīts). Iespēju robežās ir iegādāts jauns sporta inventārs: bumbas(volejbola, basketbola, futbola), florbola komplekti, tenisa un badmintona komplekti, lecamauklas, aprīkojums stafešu organizēšanai. Skolēniem ir pieejama trenažieru zāle un dažādas galda spēles. 10
Piedaloties projektā Sporta inventāra iegāde Aizputes novada vispārējās izglītības iestādēs, papildināta izglītības iestādes materiālā bāze ar sporta inventāru. 9. Ikgadējās evakuācijas mācībās noteikt katram darbiniekam pienākumus (izpildīts). Katru mācību gadu notiek evakuācijas mācības, lai ekstremālā situācijā izglītojamie un darbinieki neapjuktu un zinātu, kā rīkoties.tāpēc ir izstrādāts un apstiprināts darbinieku pienākumu plāns ikgadējās evakuācijas mācībās. 10. Darba līgumus slēgt atbilstoši Skolas nolikumam (izpildīts). Darba līgumu ar izglītības iestādes direktori slēdz Aizputes novada Dome. Pedagogi un darbinieki slēdz darba līgumu ar izglītības iestādes direktori. 11. Risināt jautājumu par darbveža un mediķa štata vienību izveidi (daļēji izpildīts). Izglītības iestādē strādā darbvede ar slodzi 0,2. Izglītības iestādē nav mediķa štata vienība, bet medicīniskā palīdzība ir pieejama katru darba dienu noteiktos laikos pagasta feldšeru punktā. Vajadzības gadījumā feldšere ierodas arī skolā. Pedagogi ir informēti par to, kā rīkoties, ja kādam nepieciešama medicīniskā palīdzība. Pieejamā vietā atrodas feldšeres vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta telefonu numuri. 12. Nodrošināt skolu ar psihologu (daļēji izpildīts). Izglītības iestādē nav psihologa, jo nelielā izglītojamo skaita dēļ tam nepietiek finansējuma. Vajadzības gadījumā, sadarbojoties ar sociālo dienestu, psihologa pakalpojumi ir pieejami Aizputes novada sociālajā dienestā un Aizputes novada pedagoģiski medicīniskajā komisijā. Izglītības iestādē strādā sociālais pedagogs un logopēds, kas sniedz nepieciešamo atbalstu. 13. Aktivizēt skolas padomi (izpildīts). Skolas padomes darbs skolā ir jūtams. Padomes locekļi iesaistās izglītības iestādes pasākumu plānošanā, organizēšanā, kā arī izglītības iestādes budžeta izlietojuma un jauna gada tāmes sagatavošanā. 14. Izstrādāt izglītības iestādes lietvedības kārtību dokumentu apritei (izpildīts). Izglītības iestādē ir noteikta lietvedības kārtība, kas tiek ievērota, strādājot ar izglītības iestādes dokumentāciju. 15. Skolas vecāku padomes darbu popularizēt citu rajona skolu vidū (daļēji izpildīts). Iespēju robežās Skolas padomes locekļi apmeklē sanāksmes, kur dalās savā pieredzē un gūst jaunas atziņas. 4. Izglītības iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos. Informācijas iegūšanas metodes Izglītības iestādes darba vērtēšanas procesā tika analizēti izglītības iestādes dokumenti un materiāli izglītības iestādes darbu reglamentējošie dokumenti, Izglītības programmu licences, mācību priekšmetu programmas, audzināšanas programma, mācību priekšmetu tematiskie plāni, pedagogu tarifikācijas saraksti, mācību priekšmetu stundu saraksts, elektroniskie klašu žurnāli, darba plāni, sanāksmju un pedagoģiskās padomes sēžu protokoli, mācību stundu vērošanas lapas, skolēnu mācību sasniegumu ikdienas un valsts pārbaudes darbos uzskaite un analīze, 11
attīstības plāns, izglītības iestādes iekšējie normatīvie akti, darba grafiki un saraksti, kontrolējošo institūciju pārbaužu akti, izglītības iestādes budžets. Informācijas iegūšanai tika veikta arī 4.-9. klašu izglītojamo, vecāku un pedagogu anketēšana, izmantojot EDURIO anketas, un individuālo sarunu rezultāti ar pedagogiem, izglītojamiem, vecākiem, tehniskajiem darbiniekiem. 4.1. Mācību saturs 4.1.1.Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas Mācību process tiek īstenots atbilstoši licencētajām izglītības programmām. Izglītības iestādē ir licencētas 3 izglītības programmas, 2016./17. mācību gadā tiek īstenotas divas - pamatizglītības programma (kods 21011111, licences Nr. V- 2039, 28.04.2010.) un pirmsskolas izglītības programma (kods 01010011, licences Nr. V-3864, 03.02.2011). Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611, licences Nr. V- 2651, 10.08.2010.) tika licencēta un sākta realizēt 2010.gada 1. septembrī, ņemot vērā vietējās sabiedrības vajadzības, bet šajā mācību gadā izglītības iestādē nav izglītojamo, kam būtu nepieciešama šī izglītības programma. Izglītības programmas tiek īstenotas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam izglītības programmas parauga. Programmas licencētas valstī noteiktajā kārtībā. Mācību priekšmetu stundu saraksts tiek veidots saskaņā ar mācību plānu. Izglītojamo mācību slodze atbilst normatīvo aktu prasībām. Mācību priekšmetu stundu plānu, stundu sarakstu, konsultāciju grafiku un fakultatīvo stundu sarakstu apstiprina skolas direktore. Nepieciešamības gadījumā mācību priekšmetu stundu sarakstā tiek veiktas korekcijas, par kurām izglītojamie un pedagogi tiek savlaicīgi informēti. Izglītības iestādē izglītības programmas tiek īstenotas atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un mācību priekšmetu standartiem. Pedagogi darbā izmanto VISC piedāvātās mācību priekšmetu paraugprogrammas, veicot tajās nepieciešamās korekcijas atbilstoši izglītības iestādes uzdevumiem un izglītojamā vajadzībām. Metodiskās komisijas sēdēs pedagogiem ir iespēja savstarpēji konsultēties par mācību priekšmetu programmu paraugiem. Pedagogi izprot un spēj paskaidrot savu mācību priekšmetu standartos noteiktos mērķus un uzdevumus, plāno mācību satura apguves secību, zina izglītojamo sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību, kā arī lieto standarta prasībām atbilstošas mācību metodes un mācību līdzekļus. Izglītības iestādes metodiskajā komisijā tiek plānots, ar kādiem mācību līdzekļiem strādās izglītojamie un pedagogi, par to katra mācību gada noslēgumā tiek informēti vecāki. Pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos dokumentos, izglītības programmās tiek veikti grozījumi. Klases audzinātājs, ņemot vērā izglītības iestādes audzināšanas programmu, izvirzītās prioritātes un uzdevumus mācību gadam, izglītojamo vecumposmu īpatnības, intereses un vajadzības, izstrādā savu klases audzinātāja programmu, kurā plāno un īsteno klases stundu tēmas, sadarbību ar izglītojamiem un viņu vecākiem, izglītojamo izpēti, kā arī ārpusstundu aktivitātes klases vakarus, pārgājienus, ekskursijas, izstāžu un pasākumu apmeklēšanu. Klases audzinātāja programma ietver šādas tēmas: mācību un sabiedriskais darbs, karjera, veselīgs dzīvesveids, pilsoniskā audzināšana, uzvedība un saskarsmes kultūra, skolēnu izpēte, sadarbība ar vecākiem, drošība. 12
Sākumskolas un pamatskolas klašu grupās tiek organizētas kopīgas tematiskās klases stundas, kurās ietver tēmas par pilsonisko audzināšanu, veselīgu dzīvesveidu, drošību u.c. aktualitātes. Stiprās puses Sekmīgi tiek realizētas vairākas izglītības programmas. Izglītības iestādes vadība koordinē un pārrauga izglītības programmu īstenošanu, nodrošinot pedagogus ar nepieciešamo informāciju un profesionālo pilnveidi. Pilnībā nodrošināti mācību līdzekļi un mācību grāmatas. Pedagogi sniedz izglītojamiem individuālas konsultācijas mācību satura sekmīgai apguvei. Tālākās attīstības vajadzības Veicināt pedagogu savstarpējo sadarbību un pieredzes apmaiņu. Vērtējums - ļoti labi 4.2. Mācīšana un mācīšanās 4.2.1. Mācīšanas kvalitāte Pedagogi 2 reizes mācību gadā veic sava pedagoģiskā darba pašvērtējumu, izvirzot uzdevumus turpmākajam darbam. Skolā tiek vērotas un analizētas mācību stundas. Mācību stundas vēro gan vadība, gan paši pedagogi. Izglītības iestādē ir vienotas mācību stundu vērošanas veidlapas. Stundu vērošanā tiek akcentēti arī attiecīgā mācību gada prioritārie uzdevumi. Mācību procesa vērtēšana tiek nodrošināta, veicot aptaujas un analizējot to rezultātus, analizējot pieredzi metodiskās komisijas sanāksmēs un pedagoģiskās padomes sēdēs, kā arī daloties pieredzē ar citu izglītības iestāžu kolēģiem. Mācību procesā pedagogi izmanto daudzveidīgas mācību metodes, kas atbilst izglītojamā vecumam un mācību priekšmeta saturam. Tiek izmantotas arī alternatīvās mācību formas, kas nodrošina saikni ar reālo dzīvi. Mācību priekšmetu programmas paredz saikni ar reālo dzīvi iesaistīt izglītojamos daudzveidīgā praktiskā darbībā. Izglītojamie atzīst, ka mācību stundās gūst arī dzīvei noderīgas zināšanas un prasmes: ekonomēt savu laiku, ieklausīties citu teiktajā, glītāk rakstīt, labāk runāt svešvalodās, strādāt praktiskos darbus, domāt un darīt. Izglītības iestāde, sadarbojoties ar klašu audzinātājiem, organizē mācību ekskursijas, pārgājienus, muzeja stundas, stundas novada vēsturiskajās vietās. Izglītības iestāde nodrošina izglītojamiem iespējas piedalīties dažādos konkursos un novērtē katra izglītojamā sniegumu. Izglītības iestādē ir izstrādāta vienota mājas darbu sistēma, to zina un ievēro visi pedagogi. Izglītojamie un viņu vecāki ir iepazīstināti ar skolā pastāvošo mājas darbu sistēmu. Tiek veikta vecāku anketēšana un uzklausīts viņu viedoklis par mājas darbu apjomu un izpildi. Mājas darbu formas ir daudzveidīgas, to apjoms ir optimāls. Izglītības iestādē ir bezvadu internets, interaktīvā tāfele, portatīvie datori, stacionārie datori, kopētāji, skeneris, kas ļauj pedagogiem izmantot IT mācību procesa sagatavošanā un vadīšanā. Pedagogi aktīvi iesaistās dažādos tālākizglītības kursos, semināros un konferencēs, lai gūtu jaunu pieredzi un atziņas, ko pielietot savā pedagoģiskajā darbā. 13
Pedagogi metodiskajā komisijā vai apspriedēs dalās pieredzē ar kolēģiem par jaunajām atziņām, kas gūtas kursos vai semināros. Kopš 2014./2015. m.g. sākuma visos 1.-9. klašu žurnālos ieraksti tiek veikti elektroniskajā skolvadības sistēmā e-klase. Šajā sistēmā tiek uzskaitīti kavējumi, tiek veikta liecību un sekmju kopsavilkuma izdruka. Ieraksti žurnālos tiek izdarīti atbilstoši prasībām, to aizpildi pārrauga direktore vai par e-klasi atbildīgais pedagogs. Pedagogi rosina izglītojamos izteikt viedokli, analizēt, secināt. Pedagogi cenšas iesaistīt diskusijās izglītojamos un viņi labprāt iesaistās. Ja mācību darbā radušās problēmas, pedagogi konsultē izglītojamos individuāli vai grupās konsultāciju laikā. Vecāki atzīst, ka skola nodrošina labu izglītības kvalitāti izglītības iestādē. Stiprās puses Mācīšanas procesā izmantotās metodes ir daudzveidīgas un mācīšanos rosinošas. Mācību sasniegumu vērtēšana ir noteikta, motivējoša, izaugsmi veicinoša. Pedagogi spēj nodrošināt kvalitatīvu mācību satura apguvi, strādājot apvienotajās klasēs. Tālākās attīstības vajadzības Pedagogiem vairāk izmantot IT mācību procesa dažādošanai. Darba ar izglītojamajiem, kuriem ir grūtības mācībās, pilnveidošana. Vērtējums: ļoti labi 4.2.2. Mācīšanās kvalitāte Izglītojamo mācību darbam izvirzītās prasības noteiktas iekšējās kārtības noteikumos. Gandrīz visi izglītojamie zina un izprot mācību darbam izvirzītās prasības. Izglītojamie un viņu vecāki regulāri tiek informēti par mācību darbam izvirzītajām prasībām klases sapulcēs, Vecāku dienās, individuālās sarunās, telefoniski, arī e-klasē. Mācību stundās pedagogi integrē audzināšanas jautājumus kā arī jautājumus, kas skar ikdienas notikumus, kuri nepieciešami izglītojamo personības izaugsmē. Izglītojamie pilnveido savas prasmes darboties grupās, pāros, uzklausīt vienam otru, diskutēt un savstarpēji palīdzēt mācību procesā. Lielākā daļa izglītojamo atbildīgi izturas pret mācību procesu, mācās plānot savu laiku un veikt sava darba pašvērtējumu. Bez attaisnojoša iemesla izglītojamie nekavē mācību stundas un pasākumus. Kavējumu uzskaite tiek veikta e-klases sistēmā. Sadarbībā ar klašu audzinātājiem, priekšmetu pedagogiem tiek apzināti izglītojamie, kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi mācību procesā. Izglītojamiem ar mācību grūtībām atbalsta pasākumu pielietošana palīdz veidot mācību procesu pieejamāku un saprotamāku. Izglītības iestādē dominē uz sadarbību balstīta mācīšana un mācīšanās, kas saistīta ar dialogu izglītojamais izglītojamais, izglītojamais pedagogs. Vērotās stundas liecina, ka gandrīz visi pedagogi mērķtiecīgi organizē izglītojamos mācību darbam, māca vērtēt pašiem savu un citu darbu, strādāt radoši, atbilstoši spējām. Izglītojamiem tiek piedāvāta iespēja parādīt savas prasmes gan mācību stundās, mācību olimpiādēs, konkursos, izstādēs. Izglītības iestāde sistemātiski un mērķtiecīgi apkopo informāciju par katra izglītojamā mācību sasniegumiem, veidojot izglītojamā izaugsmes datu bāzi. Šo informāciju regulāri analizē un analīzes rezultātus izmanto mācību procesā. Izglītojamo mācību sasniegumu uzskaites datu bāze regulāri tiek papildināta. Ar 14
izglītojamo izaugsmes datu bāzi klašu audzinātāji regulāri iepazīstina izglītojamo vecākus. Izglītojamiem tiek dota iespēja izvērtēt savus mācību sasniegumus, izteikt prognozes turpmākajam darbam. Izglītojamiem tiek dota iespēja veikt savu pārbaudes darbu pašvērtējumu. Mācību darbu motivējoša un izglītojamo pašapziņu veicinoša ir katra izglītojamā vidējā vērtējuma pieauguma analīze katrā mēnesī un semestrī. Izglītības iestādes mērogā tiek organizēti mācīšanās motivāciju veicinoši pasākumi: Ziemassvētkos un pēdējā skolas dienā pateicības rakstus un nelielas balviņas saņem izglītojamie, kas sasnieguši augstu un optimālu zināšanu līmeni, Ziemassvētkos izglītojamie ar augstu zināšanu līmeni saņem Zelta zvaigzni, bet par optimālu un augstu zināšanu līmeni Sudraba zvaigzni. Mācību gadu noslēdzot, iespējams saņemt Zelta vai Sudraba liecību. Katra semestra noslēgumā saldo balvu saņem klase, kuras izglītojamie sasnieguši augstāko klases vidējo sekmju vērtējumu. Jau vairākus gadus izglītojamos augstākiem rezultātiem motivē direktores izveidotā nominācija Pakāpiens, ko saņem izglītojamais, kurš sasniedzis vislielāko pieaugumu gada vidējam vērtējumam salīdzinājumā ar 1. semestra vidējo vērtējumu. Kā motivējošu pasākumu var minēt Pateicības dienu un nomināciju Gada absolvents. Stiprās puses Izglītojamo sasniegumi mācību darbā tiek uzskaitīti un analizēti pedagoģiskās padomes sēdēs, veicot semestra un mācību gada rezultātu izvērtējumu. Izglītojamiem nav neattaisnotu kavējumu. Izglītojamie un pedagogi strādā sadarbojoties. Izglītības iestādes mērogā tiek organizēti mācīšanās motivāciju veicinoši pasākumi. Tālākās attīstības vajadzības Veicināt katra izglītojamā personisko atbildību par savu mācību darbu. Turpināt izglītojamo motivēšanu augstāku mācību sasniegumu iegūšanai. Vērtējums: labi 4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa Izglītojamo mācību sasniegumi tiek vērtēti, ievērojot valstī noteikto un izglītības iestādē izstrādāto izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kas ir zināma pedagogiem un izglītojamiem. Izglītības iestādē ir noteikta kārtība izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanai, uzskaitei un analīzei. Katra semestra noslēgumā pedagogi apkopo un individuāli izvērtē izglītojamo sasniegumus ikdienas darbā. Mācību sasniegumi tiek analizēti arī pedagoģiskās padomes sēdēs, tiek plānota turpmākā darbība. Tiek veikta arī izglītojamo mācību sasniegumu dinamikas uzskaite un tās analīze. Vērtēšanas metodes un pārbaudes formas atbilst izglītojamo vecumam un mācību priekšmeta specifikai. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanai pedagogi izmanto mutiskās, rakstiskās, praktiskās un kombinēta veida vērtēšanas formas un metodes, kas atbilst izglītojamo vecumposmam un mācību priekšmeta specifikai. Izglītības iestādē pastāv vienotas prasības pārbaudes darbu veidošanai un rezultātu vērtēšanai, pedagogi tās ievēro. Lai nodrošinātu pedagogu vienotu izpratni par vērtēšanas metodēm un formām, metodiskās komisijas sanāksmēs tiek aktualizēta mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, pārrunātas gūtās atziņas no tālākizglītības programmas par tematu Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas metodika. Izglītojamiem ir zināma un saprotama vērtēšanas kārtība visos mācību priekšmetos. 15
Vērtēšanas metodes un darba vērtējums sniedz pozitīvu atbalstu izglītojamam un motivē mācīties. Pedagogi pamato izglītojamo darba vērtējumu. Darbu uzsākot, izglītojamiem ir zināmi vērtēšanas kritēriji. Vērtējot izglītojamā darbu, tiek dota iespēja izglītojamam sevi novērtēt, taču ne vienmēr tas tiek ņemts vērā. Regulāri tiek veiktas pārbaudes darbu analīzes, kurās pedagogs analizē izglītojamo sasniegumus un norāda uz nepieciešamajiem uzlabojumiem. Izglītojamiem tiek piedāvāta iespēja uzlabot savu vērtējumu, ko daļa izglītojamo arī izmanto. Atsevišķos gadījumos, ja izglītojamā mācību sasniegumi ir vāji un nav vērojama pozitīva dinamika, pēc klases audzinātāja ierosinājuma tiek rīkotas apspriedes pie direktores, kurās piedalās attiecīgo mācību priekšmetu pedagogi, izglītojamais, viņa vecāki un atbalsta personāls. Pedagogi veic vērtējumu uzskaiti, ierakstot tos e-klases žurnālā. Izglītības iestādē ir noteikta kārtība vērtējumu uzskaitei, tās ievērošanu regulāri kontrolē un pārrauga direktore. Vērtēšanas procesā iegūto informāciju operatīvi analizē un izmanto mācību procesa pilnveidošanai un mācīšanas metožu pārskatīšanai. Izglītojamos un vecākus regulāri iepazīstina ar mācību sasniegumu vērtējumiem un to analīzes rezultātiem. Klašu audzinātāji regulāri (reizi mēnesī) sagatavo izglītojamo sekmju izrakstus, lai informētu vecākus par viņu bērnu sekmēm. Atsevišķi vecāki šim nolūkam lieto arī e-klasi. Par augstiem mācību sasniegumiem ikdienas darbā (vidējais vērtējums gadā 9 balles un vairāk) izglītojamie mācību gada beigās tiek aicināti uz svinīgu pieņemšanu pie Aizputes novada domes priekšsēdētāja. Šādi tiek godināti arī Valsts un Kurzemes reģiona mācību priekšmetu olimpiāžu un konkursu uzvarētāji un viņu pedagogi. Stiprās puses Izglītības iestādē ir noteiktas un tiek ievērotas vienotas prasības mācību sasniegumu vērtēšanai. Vecākiem ir pieejama informācija par bērnu sasniegumiem. Vērtēšanas procesā iegūto informāciju pedagogi analizē un izmanto mācību procesa turpmākai attīstībai un plānošanai. Atbilstoši vērtēšanas mērķim pedagogi izmanto formatīvo un summatīvo vērtēšanu. Tālākās attīstības vajadzības Pedagogiem skaidri un saprotami pamatot izglītojamo pārbaudes darbu vērtējumu. Rosināt pedagogus vairāk izmantot e-klasi savstarpējai informācijas apmaiņai ar vecākiem. Turpināt pilnveidot sistēmu izglītojamo mācību sasniegumu vērtējumu apkopošanai un analīzei. Vērtējums: ļoti labi 4.3. Izglītojamo sasniegumi 4.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā Izglītības iestādē ir noteikta kārtība izglītojamo sasniegumu vērtēšanai, uzskaitei, analīzei un datu saglabāšanai. Izglītības iestādē ir izstrādāta vienota mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī mājas darbu uzdošanas un vērtēšanas kārtība, ļaujot visos mācību priekšmetos veikt izglītojamo vērtēšanu pēc vienotiem kritērijiem. 16
Katrs pegadogs plāno turpmāko darbību izglītojamo ikdienas sasniegumu uzlabošanai. Divas reizes mācību gadā izglītojamo sasniegumi tiek analizēti pedagoģiskās padomes sēdēs, kurās tiek arī plānota turpmākā darbība izglītības iestādes mērogā. Izglītojamo mācību sasniegumu atspoguļošanai izglītības iestādē tiek izmantots skolvadības sistēmas e-klase elektroniskais žurnāls, kas sniedz plašas iespējas atsevišķa izglītojamā vai klases mācību sasniegumu vērtējumu kvalitatīvai un kvantitatīvai analīzei. Saziņai ar vecākiem tiek izmantotas arī izglītojamo dienasgrāmatas, kas ir obligāts dokuments 1.-9.klašu izglītojamiem, un ikmēneša sekmju izraksti. Izglītības iestādē izglītojamo mācību sasniegumi ikdienā pēdējos trīs mācību gados, salīdzinot ar iepriekšējo posmu, ir auguši, un tie ir stabili. Salīdzinot izglītojamo mācību sasniegumus pēdējo trīs gadu laikā, redzams, ka izglītības iestādes vidējais vērtējums ir stabils un ar tendenci paaugstināties. Lielākoties izglītojamo mācību sasniegumi ir optimālā un augstā līmenī. Šie mācību sasniegumi lielākoties atbilst izglītojamo spējām. 2013./2014. m.g. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā Klase Augsts (%) Optomāls (%) Pietiekams (%) Nepietiekams (%) Klases vidējais vērtējums 2.klase 0 63 37 0 6.5 3. klase 0 58 25 0 5.77 4. klase 20 64 16 0 7.18 5. klase 18 75 7 0 7.23 6. klase 21 66 13 0 7.23 7. klase 18 33 45 4 6.11 8. klase 9 73 18 0 6.81 9. klase 9 64 27 0 6.71 Vidējais vērtējums skolā 6.70 2014./2015. m.g. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā Klase Augsts (%) Optomāls Pietiekams Nepietiekams Klases 17
(%) (%) (%) vidējais vērtējums 2. klase 17 42 41 0 6.37 3. klase 4 75 21 0 6.56 4. klase 11 71 18 0 7.01 5. klase 6 86 8 0 6.98 6. klase 16 72 12 0 7.11 7. klase 12 78 10 0 7.11 8. klase 14 34 8 4 6.00 9. klase 20 68 12 0 7.2 Vidējais vērtējums skolā 6.75 2015./2016. m.g. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā Klase Augsts (%) Optomāls (%) Pietiekams (%) Nepietiekams (%) Klases vidējais vērtējums 2. klase 10 75 15 0 6.85 3. klase 17 44 39 0 6.33 4. klase 9 79 12 0 6.78 5. klase 20 67 13 0 7.20 6. klase 8 72 20 0 6.82 7. klase 11 78 11 0 6.83 8. klase 6 84 10 0 6.94 9.klase 17 35 48 0 6.08 Vidējais vērtējums skolā 6.71 18
. Ar katru mācību gadu samazinās izglītojamo skaits, kuriem ir nepietiekams zināšanu vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā. Noslēdzot 2015./2016. mācību gadu, nebija neviena izglītojamā ar nepietiekamu zināšnu vērtējumu. Klases audzinātāji kopā ar atbalsta personālu (logopēdu un sociālo pedagogu) strādā ar izglītojamo vecākiem, skaidrojot, kā iespējams novērst mācīšanās grūtības vai kompensēt mācīšanās traucējumus, kā atbalstīt izglītojamos mācību procesā. Izglītojamo mācību sasniegumi ikdienas darbā 3. klasei Mācību priekšmets Augsts % Optimāls % Pietiekams % Nepietiekams % Vidējais vērtējums 2013./2014. m.g. 3. klase Latviešu valoda 0 66 17 17 5.83 Matemātika 0 50 34 17 5.67 2014./2015. m.g. 3. klase Latviešu 0 88 12 0 6.25 valoda Matemātika 0 63 37 0 6.38 2015./2016. m.g. 3. klase Latviešu 17 16 66 0 5.83 valoda Matemātika 17 16 66 0 5.83 Vidējas vērtējums visos mācību priekšmetos 5.75 6.67 6.33 2013./2014. m.g. viens 3. klases izglītojamais bija ārzemēs, tādēļ šī izglītojamā zināšanu vērtējums n/v. Izglītojamā dati netika ņemti vērā, veicot darba analīzi. Vienam izglītojamam nepietiekams vērtējums gan latviešu valodā, gan matemātikā. Šis izglītojamais tika nosūtīts uz pedagoģiski medicīnisko komisiju, kur tika noteikta speciālas skolas izglītības programma. Nākošajā mācību gadā izglītojamais izglītību turpināja Lažas speciālajā internātpamatskolā. 19
Mācību priekšmets Izglītojamo mācību sasniegumi ikdienas darbā 6. klasei Augst Pietiekam s % s % Optimāl s % Nepietieka ms % Vidējais vērtējums 2013./2014. m.g. 6. klase Latviešu valoda 20 80 0 0 7.20 Matemātika 20 40 40 0 6.20 Dabaszinīb 0 100 0 0 6.80 as 2014./2015. m.g. 6. klase Latviešu 14 86 0 0 7.29 valoda Matemātika 0 43 57 0 5.57 Dabaszinīb 43 57 0 0 8.0 as 2015./2016. m.g. 6. klase Latviešu 0 56 44 0 5.89 valoda Matemātika 0 44 56 0 5.44 Dabaszinīb 22 67 11 0 7.44 as Vidējas vērtējums visos mācību priekšmetos 7.23 7.11 6.28 Izglītojamo mācību sasniegumi ikdienas darbā 9. klasei Mācību priekšmets Augsts % Optimāls % Pietiekams % Nepietiekams % Vidējais vērtējums 2013./2014. m.g. 9. klase Latviešu valoda 0 67 33 0 6.33 Matemātika 0 33 67 0 5.33 Angļu 0 67 33 0 6.0 valoda Latvijas un 0 67 33 0 6.33 pasaules vēsture 2014./2015. m.g. 9. klase Latviešu 0 80 20 0 6.60 valoda Matemātika 20 60 20 0 6.40 Angļu 40 40 20 0 7.60 valoda Latvijas 0 80 20 0 6.60 Vēsture 2015./2016. m.g. 9. klase Latviešu 12 25 63 0 5.75 valoda Vidējas vērtējums visos mācību priekšmetos 6.48 7.19 6.08 20
Matemātika 0 25 75 0 5.13 Angļu 25 12 63 0 5.88 valoda Latvijas Vēsture 12 38 50 0 5.75 Mācību sasniegumi ikdienas darbā 9.klasē nav pietiekami augstā līmenī, taču, veicot rūpīgu analīzi, var secināt, ka mācību sasniegumus šajā klasē ietekmē vairāku faktoru kopums. Kā svarīgākos var minēt vairāku izglītojamo vecāku zemo ieinteresētības līmeni attiecībā uz bērnu mācību sasniegumiem, kā arī atsevišķu ģimeņu zemo sociālekonomisko indeksu. Tiek veikts mērķtiecīgs izglītojošs darbs arī ar vecākiem, kuru bērnam ir mācīšanās grūtības, tiek ieteikti risinājumi to mazināšanai un korekcijai. Izglītojamiem tiek piedāvātas individuālās nodarbības, kuras tomēr netiek izmantotas pilnā apjomā, jo izglītojamiem ir zema mācību motivācija. Pedagogi atbildīgi seko mācību sasniegumu dinamikai savā mācību priekšmetā, strādā papildus diferencēti un individuāli, lai uzlabotu mācību sasniegumu kvalitāti. Pedagogi savā pedagoģiskajā darbībā strādā pie izglītojamo mācību motivācijas radīšanas un pilnveidošanas, kas izpaužas izglītojamo vēlmē parādīt savas spējas, piedaloties mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos un uzrādot labus rezultātus valsts pārbaudes darbos. Korelācija starp 9.klases izglītojamo sasniegumiem ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbos 2013./2014. -2015./2016. Latviešu valodas eksāmens 2013./2014.m.g 2014./2015.m.g 2015./2016.m.g Sakrīt vērtējums gadā un eksāmenā Nokārtoja eksāmenu par vienu balli labāk Nokārtoja eksāmenu par divām ballēm labāk Nokārtoja eksāmenu sliktāk par vienu balli 50% (1 izglītojmais) 50% (1 izglītojamais) -- -- 20% (1 izglītojamais) 40% (2 izglītojamie) 20% (1 izglītojamais) 20% (1 izglītojamais) 80% (4 izglītojamie) -- -- 20% (1 izglītojamais) Angļu valodas eksāmens Sakrīt vērtējums gadā un eksāmenā Nokārtoja eksāmenu par vienu balli labāk Nokārtoja eksāmenu par divām ballēm labāk Nokārtoja eksāmenu par trim ballēm labāk Nokārtoja eksāmenu sliktāk par vienu balli 2013./2014.m.g 2014./2015.m.g 2015./2016.m.g -- 40% (2 80% (4 izglītojamie) izglītojamie) -- 20% (1 20% (1 izglītojamais) izglītojamais) 50% (1 izglītojmais) 50% (1 izglītojamais) -- 20% (1 izglītojamais) -- -- -- 20% (1 izglītojamais) -- 21
Matemātikas eksāmens Sakrīt vērtējums gadā un eksāmenā Nokārtoja eksāmenu par vienu balli labāk Nokārtoja eksāmenu par divām ballēm labāk Nokārtoja eksāmenu par trim ballēm labāk Nokārtoja eksāmenu sliktāk par vienu balli 2013./2014.m.g 2014./2015.m.g 2015./2016.m.g 20% (1 40% (2 izglītojamais) izglītojamie) 20% (1 20% (1 izglītojamais) izglītojamais) 50% (1 izglītojmais) 50% (1 izglītojamais) 60% (3 izglītojamie) -- -- -- -- -- 40% (2 izglītojamie) Latvijas vēstures eksāmens 2013./2014.m.g 2014./2015.m.g 2015./2016.m.g Sakrīt vērtējums 50% (1 20% (1 -- gadā un eksāmenā izglītojmais) izglītojamais) Nokārtoja eksāmenu par vienu balli labāk 50% (1 izglītojamais) 80% (4 izglītojamie) 60% (3 izglītojamie) Nokārtoja eksāmenu 20% (1 20% (1 par divām ballēm -- izglītojamais) izglītojamais) labāk Nokārtoja eksāmenu sliktāk -- -- -- Tālākās attīstības vajadzības Turpināt veidot pozitīvu, līdzatbildīgu attieksmi pret mācīšanās procesu, veicināt mācīšanās motivāciju. 4.3.2.Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos. Izglītības iestāde veic sistemātisku mācību procesa organizēšanu izglītojamo sagatavošanai valsts pārbaudes darbiem. Izglītības iestāde reģistrē izglītojamo sasniegumus valsts pārbaudes darbos, salīdzina tos ar rezultātiem novadā un valstī. Valsts pārbaudes darbu rezultāti tiek analizēti metodiskajā komisijā un pedagoģiskās padomes sēdēs. Analizējot valsts pārbaudes darbus, pedagogi konstatē izglītojamo pozitīvos sasniegumus, salīdzina tos ar izglītojamo sasniegumiem mācību gada beigās, izvērtē atsevišķu uzdevumu, prasmju apguves līmeni, norāda turpmākās darbības rezultātu paaugstināšanai. Izglītības iestādes vidējie rādītāji valsts pārbaudes darbos lielākajā daļā ir virs valsts vidējā līmeņa rādītājiem, kas liecina par pedagogu un izglītojamo ieguldīto darbu ikdienas mācību procesā. Pašvērtējumā iekļauta salīdzinošā statistika valsts pārbaudījumos par pēdējiem trim mācību gadiem. Valsts pārbaudījumi pamatizglītībā 3.klasei ir diagnosticējošais darbs ar kombinētu mācību saturu (mācībvalodā un matemātikā), 6.klasei diagnosticējošais darbs mācībvalodā, diagnosticējošais darbs matemātikā, diagnosticējošais darbs dabaszinībās. Izglītojamo sasniegumi diagnosticējošajā darbā netiek vērtēti ar ballēm, bet gan vērtējums tiek izteikts punktos un kopprocentā. 22
23
3. klases diagnosticējošo darbu rezultāti tiek salīdzināti ar novada un valsts rādītājiem. 3. klases izglītojamo rezultāti diagnosticējošajos darbos salīdzinājumā ar novadu un valsti ir zemāki. Pēc situācijas analīzes tika secināts, ka vairāk jāstrādā pie patstāvīgas uzdevumu nosacījumu izpratnes attīstīšanas, informācijas strukturēšanas, nestandarta situāciju izpratnes. Mācību stundās vairāk uzmanības jāvelta tieši produktīvajiem uzdevumiem, kuru veikšana attīsta izglītojamo domāšanu, prasmi izpildīt sarežģītākas pakāpes uzdevumus. Mācību stundās rosināt vairāk izglītojamos domāt, darboties pāros un nonākt pie problēmu atrisinājuma pašiem, saņemot atgriezenisko saiti no pedagoga un klases biedriem. 24
25
26
6. klases izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos skolā ir stabili augstāki par vidējiem rādītājiem valstī gandrīz visos diagnosticējošajos darbos pēdējo 3 gadu laikā, izņemot 2014./2015.m.g. matemātikā, kur izglītības iestādes vidējais rādītājs salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju ir zemāks par 2%. Aizputes novada pedagogi mācību priekšmetu metodiskajās apvienībās ir vienojušies, ka 9.klases izglītojamo eksāmenu darbi tiek vērtēti vienoti novadā. Eksāmena rakstiskās daļas veikšanas laikā katrā telpā piedalās novērotājs no citas izglītības iestādes. 27
P.S. 2013./2014. m. g. izglītojamie kārtoja eksāmenu Latvijas un pasaules vēsturē. Diagrammā tas tika attēlots kā eksāmens Latvijas vēsturē. 28
9. klases eksāmenu rezultāti tiek salīdzināti ar novada rezultātiem un valsts vidējo rezultātu pēc urbanizācijas (lauku skolas), kā arī pēc skolu tipa (pamatskolas). 29
Izglītības iestādes sasniegumi valsts pārbaudes darbos jau vairāk kā 3 gadus ir stabili augstāki par vidējiem rādītājiem valstī gandrīz visos eksāmenos, izņemot 9.klases matemātikas eksāmenā rezultātus 2015./2016.m.g. (atšķirība 3,2%). Statistiskie dati par izglītojamiem, kuri atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem 9. klasē. 2013./2014.m.g 2014./2015.m.g 2015./2016.m.g Atbrīvoti 1 izglītojamais -- 3 izglītojamie Izglītojamie no valsts pārbaudes darbiem tika atbrīvoti sakarā ar veselības problēmām. Stiprās puses Izglītības iestādē ir noteikta kārtība izglītojamo ikdienas sasniegumu uzskaitei un dinamikas izvērtēšanai. Divas reizes gadā notiek izglītojamo vecāku klašu sapulces, kurās tiek analizēti klases mācību sasniegumi kopumā, kā arī atsevišķu mācību priekšmetu pedagogi sniedz informāciju par sasniegumiem un problēmām katrā konkrētajā mācību priekšmetā. 30