LIEP JAS UNIVERSIT TE DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA VALODNIEC BA latviešu sinhronisk un diahronisk valodniec ba (Kods 51222, akredit ta 28.06.2006. l dz 31.12.2012.) PAŠNOV RT JUMA ZI OJUMS par 2008./09. studiju gadu Liep ja 2009
Doktora studiju programmas "Valodniec ba" pašnov rt juma darba grupa Darba grupas vad ja: Benita Laumane, Dr.habil.philol., profesore, programmas direktore Darba grupas locek i: Di na Laiveniece, Dr.paed., Latviešu valodas katedras docente, katedras vad ja Ieva Ozola, Dr.philol., Latviešu valodas katedras asoc.prof. Daiga Straupeniece, doktorante Programmas direktore: Benita Laumane, Dr.habil.philol., profesore Latviešu valodas katedras vad ja: Di na Laiveniece, Dr.paed., docente Humanit s fakult tes dek ne: Aija Druvaskalne-Urdze Apstiprin ts LiepU Sen ta s 2008. gada protokola nr. Sen ta priekšs ja prof. Dr.paed. Al da Samusevi a 2
ZI OJUMA SATURS 1. Studiju programmas m i un uzdevumi 4 2. Studiju programmas organiz cija, programmas atbilst ba augstskolas m iem un uzdevumiem 4 3. Studiju programmas lekciju kursu, praktisko nodarb bu, semin ru un citu studiju pas kumu aprakstu anot cija 5 4. rt šanas sist ma. 5 5. Studiju programmas praktisk stenošana. 6 6. Programmas perspekt vais nov rt jums. 7 Atbilst ba valsts akad misk s izgl bas standartam Darba dev ju aptaujas par absolventu nodarbin bu n kamajiem sešiem gadiem 7. Doktoranti.. 7 Doktorantu skaits programm Pirmaj studiju gad imatrikul to doktorantu skaits Absolventu skaits Stud jošo aptaujas un to anal ze Absolventu aptaujas un to anal ze Studentu l dzdal ba studiju procesa pilnveidošan 8. Studiju programm nodarbin akad misk person la nov rt jums 8 Akad misk person la skaits Akad misk person la kvalifik cija Akad misk person la atlases, atjaunošanas, apm bas un att st bas politika n kamajiem 6 gadiem 8.4. Zin tniskie p jumi 9. Finans šanas avoti un infrastrukt ras nodrošin jums 9 10. jie sakari.. 10 Sadarb ba ar darba dev jiem Sadarb ba ar Latvijas un rvalstu augstskol m 11. Studentu iesp jas turpin t studijas cit studiju programm vai cit augstskol 10 Secin jumi 11 Programmas att st bas pl ns 2008. / 09. studiju gadam 12 3
Studiju programmas m i. 1. STUDIJU PROGRAMMAS M I UN UZDEVUMI 1. Dot iesp ju ieg t filolo ijas doktora gr du latviešu valodniec ar specializ ciju latviešu sinhroniskaj vai diahroniskaj valodniec. 2. Veicin t Liep jas Universit tes, Kurzemes re iona izgl bas un kult ras iest žu speci listu kvalitat vu izaugsmi, k ar piedal ties Latvijas augstskolu un zin tnisko instit ciju humanit s nozares zin tnisk potenci la att st šan. 3. Aktiviz t Letonikas (vienas no Latvijas valsts priorit raj m p tniec bas jom m) p jumus. Studiju programmas uzdevumi. 1. Nodrošin t m sdien gas p tniecisk un akad misk darba metodolo ijas apguvi. 2. Sagatavot doktorantus patst gam radošam p tniec bas darbam, nodrošinot p tniecisk darba iema u pilnveidi pieredz jušu nozares zin tnieku vad. 3. Veicin t aktu lu Kurzemes re iona, m sdienu latviešu valodas un latviešu valodas v stures jaut jumu risin šanu doktorantu p jumos. 4. Rad t apst us doktorantu l dzdal bai valsts un starptautisk s zin tnes dz ves noris s. 5. Sagatavot zin tniski kvalific tus valodniec bas speci listus darbam Liep jas Universit, cit s Latvijas augstskol s, k ar izgl bas un kult ras iest s. rskata period doktora studiju programmas Valodniec ba m i un uzdevumi nav main ti. 2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZ CIJA, PROGRAMMAS ATBILST BA AUGSTSKOLAS M IEM UN UZDEVUMIEM Studiju programmas m i atbilst valsts priorit raj p tniec bas programm Letonika noteiktajiem m iem humanit ro zin u p tniec bas jom. Ar LiepU strat ij iek auts m is kopt latviešu valodu un kult ru, k ar nodrošin t studijas un zin tnisko p tniec bu humanit raj s zin tn s. Doktorant ras sekm ga darb ba ir oblig ts nosac jums Liep jas Universit tes statusam. Doktorantu p tniec bas t mas iek aujas LiepU latviešu sinhronisk s un diahronisk s valodniec bas apakšnozaru apstiprin taj p tniec bas tematik un ir saist tas ar Latviešu valodas katedras zin tnisko darbu. 2008./09.st.g. doktora studiju programmas Valodniec ba saturs un strukt ra piln atbilda akredit s programmas saturam un strukt rai, ko 144 kred tpunktu apjom veido: individu lais p tnieciskais darbs un promocijas darba izstr de (90 KRP); nozares un apakšnozaru teor tisko kursu un metodolo ijas studijas (28 KRP); zin tnisk s aktivit tes (22 KRP); akad misk darba prasmju pilnveide (4 KRP). Programma tiek stenota Humanit s fakult tes Latviešu valodas katedr, atseviš iem studiju kursiem pieaicinot speci listus no Matem tikas un inform tikas katedras, Svešvalodu katedras, k ar saska ar nosl gtajiem darba l gumiem zin tniski kvalific tus speci listus no cit m augstskol m (sk. zi ojuma 8. da u) Studijas notiek p c katram doktorantam sast ta un LiepU Doktora studiju nolikum noteiktaj k rt apstiprin ta individu la studiju pl na, kura pamats ir programmas strukt ra un tipveida pl ns, k ar promocijas darba temata specifika. Pl na izpilde un doktoranta atest cija notiek Latviešu valodas katedras s, piedaloties doktorantiem. 4
3. STUDIJU PROGRAMMAS LEKCIJU KURSU, PRAKTISKO NODARB BU, SEMIN RU UN CITU STUDIJU PAS KUMU APRAKSTU ANOT CIJA 2008./09.st.g. pirm studiju gada doktorants (V. Juc vi s) apguva š dus nozares teor tiskos kursus: 1) Valodniec bas virzieni un metodes 20.gadsimt : padzi ina doktorantu izpratni un zin šanas par valodas teorijas jaut jumiem, noz kajiem valodniec bas virzieniem un metod m 20. gadsimt, k ar veido izpratni par to, k pasaules teor tisk s valodniec bas aktualit tes iespaidojušas latviešu valodas izp ti, k valodas p šanas metodolo isko pieredzi izmantot promocijas darbu izstr šan ; 2) Etnolingvistika: veido priekšstatu par p jumiem etnolingvistik, sadarb ar doktorantiem atkl j latviešu valodas leksiskaj un v rddarin šanas sist atspogu oto pasaulskat juma savdab bu un v rt borientieru sist mu; pilnveido lingvistisko, sociokult ras, diskurs vo, strat isko kompetenci; 3) Sociolingvistikas teorija un virzieni: raksturo sociolingvistisko p jumu virzienus Latvij un cit s valst s; 4) Jaun s tehnolo ijas valodniec : iepaz stina ar galvenajiem valodu tehnolo iju virzieniem, r kiem un resursiem valodas izp tei, att sta datu apstr dei un inform cijas ieguvei nepieciešam s zin šanas un iema as. Pirm doktorant ras gada nobeigum tiks k rtots promocijas eks mens visp gaj valodniec (03.07.2009.). rskata period otr gada doktorantei Daigai Straupeniecei stenoti akredit s programmas specializ cijas (latviešu diahronisk s valodniec bas) kursi: Diskut jami morfolo ijas jaut jumi (asoc.prof. G.Smiltniece), Latviešu onomastika (prof. B.Laumane), Latviešu valodas verbu formas un funkcijas (asoc.prof. I.Ozola), Latviešu terminolo ija (akad. V.Skuji a), Lietuviešu valoda (doc. D.Kise naite). Individu lais p tniec bas darbs pirmaj doktorant ras gad paredz zin tnisk s t mas apstiprin šanu, lingvistisk materi la apzin šanu, zin tnisk s literat ras studijas, promocijas darba pl nojuma izveidi un k das noda as izstr des uzs kšanu. Treš gada doktoranti beidz doktorant ras teor tisko kursu ar Latviešu valodas katedr apspriešanai iesniegtu promocijas darba pirmvariantu: 2009.g. august doktorant ru beigs 5 doktorantes (L.Katkevi a, A.P pola c akad misk atva in juma, I. Bernota, L. Markus-Narvila, R. Zauere). Zin tnisk s aktivit tes: zin tnisku rakstu izstr de par promocijas darba galvenajiem rezult tiem, refer ti starptautisk s zin tnisk s konferenc s (sk. zi ojuma 5.da u). Akad misk darba prasmju pilnveide: doktorantu l dzdal ba studiju darbu, lekciju un praktisko nodarb bu vad šan, k ar nozares p tniec bas projektu izstr. Piem., 3. kursa doktorante L. Markus-Narvila pal dz organiz t dialektolo ijas praksi. Doktoranti piedal s Latviešu valodas katedras s s, ja tiek skat ti ar doktorant ras studij m saist ti jaut jumi, ir iesaist ti starptautisk s zin tnisk s konferences V rds un t p šanas aspekti praktisk s sagatavošanas darb. 4. V RT ŠANAS SIST MA rt šanas sist ma: ar atz mi tiek v rt ti eks meni un ieskaites. Nozares teor tisko kursu apguve un promocijas eks meni tiek v rt ti 10 punktu sist. Individu lais p tniec bas darbs, zin tnisk s aktivit tes, akad misk darba prasmju pilnveide tiek nov rt ta doktorantu atest cij, analiz jot individu studiju pl na izpildi. rskata period visas doktorantes tika atest tas. 5
5. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISK STENOŠANA Doktora studiju programmas Valodniec ba stenošanu organiz Latviešu valodas katedra (katedras vad ja Dr.paed. D.Laiveniece, programmas direktore Dr.habil.philol. B.Laumane). Studiju programmas direktore p rrauga doktorant ras teor tisko kursu un promocijas eks menu pl nojumu un norisi, k ar programmas satura atbilst bu akredit tajai programmai. Lietved bas dokumentus k rto un aktu lu darba inform ciju doktorantiem nos ta katedras sekret re L.Ozoli a. Doktorantu nodarb bas notikušas piektdien s un sestdien s, konsult cijas ar zin tniskajiem vad jiem atbilstoši individu lajiem pl niem. T k pirmaj un otraj doktorant ras gad doktorantu p jumu rezult ti tiek apspriesti galvenok rt individu s konsult cij s ar zin tniskajiem vad jiem vai katedras s s, p tniec bas veicin šanai noder gi ar doktorantu zin tniskie semin ri (semin rs noticis 2008. gada oktobr, n košais semin rs tiek pl nots 2009. gada j lija s kum ). Doktorant ras jaut jumi p rskata period apl koti piec s Latviešu valodas katedras s: 30.08.2007. l mums par doktorantes A.Bl manes, G.Elksn tes un D.Okmanes doktorant ras teor tisko studiju nobeigumu; 27.09.2007. doktorantes A.Bl manes, G.Elksn tes un D.Okmanes promocijas darbu apspriešana; 17.10.2007. doktorantu individu lo studiju pl nu apspriešana un apstiprin šana; 22.11.2007. doktorantes D.Straupenieces individu studiju pl na apspriešana un apstiprin šana; 06.12.2007. G. Elksn tes promocijas darba apspriešana un A.Bl manes, G.Elksn tes promocijas darbu aizst šanas grafiks. G.Elksn tes promocijas darba apspriešana. Doktoranti Latviešu valodas katedr sa em inform ciju par iesp m piedal ties starptautisk s zin tnisk s konferenc s. P rskata period 4 doktorantes refer jušas LPA starptautiskaj konferenc V rds un t p šanas aspekti (29. 30.11.2007.); 2 doktorantes Letonikas 2.kongres Liep jas sekcij (25.10.2007.); I.Bernota un R.Zauere ar refer tiem piedal sies P terburgas Universit tes konferenc Baltu dienas un balt s naktis (19. 21.06.2008.), D.Straupeniece pl no piedal ties doktorantu nometn V cij (2008.g. august ). Doktorantu aktivit te konferenc s, k ar publisk s uzst šan s prasmes ir pietiekamas, lama dal ba ar baltistu konferenc s rzem s, piem., Lietuv. Doktorantu raksti p rskata period public ti vai pie emti public šanai LiepU recenz jam rakstu kr jum V rds un t p šanas aspekti (2007.gad public ti 2 doktorantu raksti A. Bl manes un D. Okmanes raksti), LU LVI recenz jam rakstu kr jum Linguistica Lettica,17 (2008.g.) public ts G.Elksn tes raksts. Vis m doktorant m j pilnveido zin tniskais stils, k ar zin tnisko publik ciju oblig to komponentu normu apguve (atsau u un literat ras sarakstu noform šana, publik cijas terminolo ijas un pl nojuma principu izv le). Akad misk darba prasmju pilnveide p rskata period notikusi Latviešu valodas katedr (G.Elksn te las jusi lekcijas un vad jusi praktisk s nodarb bas LiepU studentiem, R.Zauere izstr jusi jaunu studiju kursu akredit jamai biroja administr šanas studiju programmai), k ar Kurzemes folkloras un valodas centr (L.Markus-Narvila piedal s vair ku tniec bas projektu izstr ). L.Markus-Narvila bija zin tnisk komand jum LU Latviešu valodas instit, lai iepaz tos ar materi lu fondiem un datu apstr des metod m. 2008./09.st.gad doktora studiju programmas Valodniec ba teor tiskos kursus stud jušas 6 doktoranti: 1. kurs V. Juc vi s, 2.kurs D.Straupeniece, 3.kurs I.Bernota, L.Markus-Narvila, R.Zauere. Atbilstoši Latviešu valodas katedr...2009. apstiprin tajam grafikam promocijas darbu pirmvariantus apspriešanai iesniegs L. Katkevi a, A. P pola, I. Bernota, L. Markus-Narvila, R. Zauere 31.08.2009., katedras s...09.2007. tiks apspriesti min to doktorantu promocijas darbi. Nov rt jot doktora studiju programmas darb bu tr s gados, secin ms, ka pilna laika doktorant rai šis laiks ir pietiekams teor tisk kursa apguvei, refer tu un publik ciju izstr dei, ta u nav pietiekams promocijas darba pilna teksta kvalitat vai pabeigšanai. Optim lais 6
doktorant ras studiju ilgums etri gadi, t c atbalst ma Augst s izgl bas likumprojekt iek aut norma par doktorant ras studiju laika paildzin šanu. 6. PROGRAMMAS PERSPEKT VAIS NOV RT JUMS 6.1. Atbilst ba valsts akad misk s izgl bas standartam Programmas satura un doktora studiju organiz cijas pamats ir sp esošie Latvijas Republikas likumi un noteikumi, t.i., Augstskolu likums, Zin tnisk s darb bas likums (19.05.2005. ar groz jumiem 20.07.2007.), Ministru Kabineta noteikumi Nr. 1001 Doktora zin tnisk gr da pieš iršanas (promocijas) k rt ba un krit riji (27.12.2005.), Augst s izgl bas padomes l mums Nr.62 Noteikumi par doktorant ras studiju programmu izveidi un realiz šanu (18.06.1999.), LiepU doktora studijas balst s ar Zin tnieka tikas kodeks (akcept ts LZA Sen ta s 4.11.1997.; LZP s 11.11.1997.) ietvertaj s norm s. 6.2. Darba dev ju aptaujas par absolventu nodarbin bu n kamajiem sešiem gadiem Doktora gr da ieguv ju paredzam s darba vietas ir, pirmk rt, Liep jas Universit tes Latviešu valodas katedra par lektori str 2007.g. doktorant ras teor tisko kursu beigus G.Elksn te; lekcijas lasa ar 3.kursa doktorante R.Zauere; otrk rt, LiepU Kurzemes Humanit raj instit par asistent m str G. Elksn te un 3.kursa doktorante L.Markus-Narvila. 7. DOKTORANTI 7.1. Doktorantu skaits programm Programm par valsts budžeta l dzek iem uz 2008.g. 1.oktobri stud ja 7 (?) doktoranti. Studiju gada laik 2 doktorant m (L.Katkevi ai un A.P polai) pieš irts akad miskais atva in jums. 7.2. Pirmaj studiju gad imatrikul to doktorantu skaits: 1 doktorants. 7.3. Absolventu skaits: doktorant ras teor tisko kursu sekm gi beiguši 3 doktoranti (2007.g. august ). 7.4. Stud jošo aptaujas un to anal ze rskata period ir uzklaus ti doktorantu ieteikumi par studiju procesa organiz ciju katedras s žu laik vai konkr tu kursu doc jiem (atseviš u kursu saturu cieš k saist t ar promocijas darbu tematiem). Galvenie treš gada doktorantu ierosin jumi visos doktorant ras studiju kursos uzsv rt nepieciešam bu las t teor tisko literat ru svešvalod s, jo tas atvieglotu promocijas eks mena k rtošanu. Doktorantu aptauj ir izteiktas v lmes organiz t vair k nodarb bas lietuviešu valod un svešvalod s; kurs Jaun s tehnolo ijas valodniec ieg s prasmes cieš k sasaist t ar promocijas darba izstr di. 7.5. Absolventu aptaujas un to anal ze Programmas absolventiem gr bas sag promocijas darba pabeigšana un aizst šana, jo p c studiju beigšanas j iek aujas darb (vair kums str skol s ar lielu darba slodzi). 7.6. Studentu l dzdal ba studiju procesa pilnveidošan Doktoranti piedal s Latviešu valodas katedras s s, kur izsaka priekšlikumus lab kai studiju procesa organiz šanai (piem., nodarb bu s kuma laika izv lei, sazi ai e-form ar profesoriem, kas str cit s Latvijas augstskol s, u.c.). 7
STUDIJU PROGRAMM NODARBIN AKAD MISK PERSON LA NOV RT JUMS 8.1. Akad misk person la skaits LiepU pamatiev šanas vieta ir 70% p rskata period programmas stenošan iesaist to bsp ku: 5 no Latviešu valodas katedras, 1 no Matem tikas un inform tikas katedras. Programmas teor tisko studiju nodrošin šan vai promocijas darbu vad šan str ja ar 3 zin tnieki no cit m augstskol m. 8.2. Akad misk person la kvalifik cija Visiem doktora studiju programmas doc jiem ir zin tniskais gr ds un vismaz docenta akad miskais amats: LiepU m bsp ki Latviešu valodas katedras Dr.philol. doc. Maigone Beiti a, Dr.habil.philol. prof. Benita Laumane, Dr.philol. asoc.prof. Linda Lauze, Dr.philol. asoc.prof. Ieva Ozola, Dr.philol. asoc.prof. Gunta Smiltniece; Matem tikas un inform tikas katedras Dr.sc.comp. asoc.prof. Inguna Skadi a. Citu Latvijas augstskolu zin tnieki Latvijas Universit tes prof. Dr.philol. Anna Vul ne, LU Latviešu valodas instit ta vadoš s p tnieces Dr.habil.philol. Brigita Bušmane un Dr.habil.philol. Valent na Skuji a. 8.3. Akad misk person la atlases, atjaunošanas, apm bas un att st bas politika kamajiem 6 gadiem Nozares akad misk person la atjaunošana notiks, pirmk rt, iev lot LiepU Latviešu valodas katedras akad miskajos amatos programmas absolventus, kas b s ieguvuši doktora gr du, otrk rt, aktu lu kursu doc šanai ar darba l gumu piesaistot citu Latvijas augstskolu profesorus, k ar rzemju zin tniekus rpus Baltijas, lai doktoranti g tu konkr ku priekšstatu par jauniem, aktu liem p tniec bas virzieniem un metod m valodniec. Radošie atva in jumi LPA iev to nozares m bsp ku zin tniskajam vai metodiskajam darbam tiek pl noti katru gadu augstskolas noteiktaj k rt. 8.4. Zin tniskie p jumi Latviešu sinhroniskaj valodniec Latviešu valodas katedras p tniec bas t ma sdienu latviešu valodas funkcion šanas aspekti. Dr.philol. L.Lauzes zin tnisk darba t mas Latvijas sabiedr bas lingvistisk integr cija un Mutv rdu komunik cijas funkcion lie aspekti. Ar p tniecisko darbu saist tie projekti LZP finans tais LU LVI projekts Latvijas sabiedr bas lingvistisk integr cija, Baltijas valstu un Bristoles Universit tes sadarb bas projekts Baltic Language and Integration Network, valsts jumu programmas Letonika LU LVI projekts Valoda un vide. P ta valodas vide un t s ietekme uz Latvijas sabiedr bas lingvistisko integr ciju; turpin ta mutv rdu komunik cijas funkcion lo aspektu izp te, pašu uzman bu piev ršot nolieguma izteikšanas veidiem sarunvalodas sintaks ; analiz ts latviešu valodas gramatikas minimums lingvistiski metodiskaj aspekt. Vad ti 3 doktorantu promocijas darbi: A.Bl mane Uzrunas lietojums sociolingvistisk aspekt ; R.Zauere Savstarp atbilsme starp maz kumtaut bu skol nu latviešu valodas prasmi, lietojumu un lingvistisko attieksmi; K.Politere Izteikumu sintaktisk izveide latviešu sarunvalod dzimtes ietekm. Dr.philol. G.Smiltniece jusi m sdienu latviešu valodas morfostilistiskos aspektus: LPA starptautiskaj konferenc rds un t p šanas aspekti nolas ts refer ts Gramatiskais un stilistiskais aspekts preses izdevumu virsrakstos; popul rzin tniskaj rakstu kr jum Valodas prakse: v rojumi un ieteikumi public ts raksts Divdabju grad cija. Dr.philol. G.Smiltnieces doktorante K.Politere (Kalni a) main jusi promocijas darba tematu sdienu latviešu valodas tendences morfostilistik (izp tes materi lu tr kuma d ) un uzs kusi promocijas darba izstr di sociolingvistisk aspekt (vad. L.Lauze). 8
Latviešu diahroniskaj valodniec Latviešu valodas katedras p tniec bas t ma Latviešu valodas v sturiska izp te. Dr.habil.philol. B.Laumane un Dr.philol. I.Ozola stenojušas LZP granta projektu Latviešu valoda Lejaskurzem : v sture un are lie kontakti, piedal juš s valsts Letonikas programmas LU Latviešu valodas instit ta projekt Valoda un vide; ar Letonikas programmas atbalstu sagatavots un izdots rakstu kr jums Rucav, tur Paurup... /etnogr fija, folklora, valoda (Liep ja, 2007. 468 lpp.) un IZM finans taj projekt Kurzemes kult rv sturisko materi lu sistematiz cija un izp te Kurzemes folkloras un valodas centr. Par projektu rezult tiem kopum public ti 4 raksti, nolas ti 5 refer ti. Latviešu sintakses v stures izp darbu turpin jusi Dr.philol. M.Beiti a: public ts apskats par J a Reitera Tulkojuma parauga sintaktisko izveidi, nolas ts refer ts Salikts teikums Kurzemes novada izloksn s. Apakšnozares doktorantes turpin jušas apstiprin to promocijas darbu t mu izp ti: G.Elksn te Nomin s v rdkopas G.Mance a tekstos (vad. M.Beiti a), akad misk atva in jum esoš doktorante L.Katkevi a Salikta teikuma komponentu saist jv rdu sintaktiskais un stilistiskais lietojums 17. gs. tekstos (vad. M.Balti a) un A.P pola Tiešais verb lais p rvald jums Lejaskurzemes izloksn s (vad. I.Ozola); studijas diahronisk s valodniec bas apakšnozar turpin jušas L.Markus-Narvila Rucavas izloksnes v rdn ca (vad. B.Laumane) un I.Bernota Latviešu valodas kulin rijas terminu anal ze diahronisk skat jum (vad. V.Skuji a); 2.kursa doktorante D.Straupeniece uzs kusi promocijas darba Svent jas izloksnes statika un dinamika avotu un literat ras apguvi. 9. FINANS ŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKT RAS NODROŠIN JUMS Doktora studiju procesa realiz cijas finansi lais pamats ir valsts budžeta finans jums 7 doktorant ras studiju viet m. Studiju programmas finans juma maksim lais apm rs vienam par valsts finans juma stud jošam: Vienam pilna laika studiju doktora studiju programmas budžeta studentam finans jums 2008.gadam apr in ts saska ar LR MK 24.07.2001 noteikumiem Nr.334 K rt ba, k augstskolas tiek finans tas no valsts budžeta l dzek iem Fs = Tb ki 3 + 1459,50, kur Fs studiju programmas finans jums (Ls) vienam pilna laika budžeta studentam; Tb studiju vietas b zes izmaksas (Ls) 2008.gad ; ki attiec s izgl bas tematisk s jomas studiju izmaksu koeficienta v rt ba 1,19744 (humanit s izgl bas zin tnes joma); 1459,50 studiju vietas soci nodrošin juma izmaksas (Ls) doktora studiju programm s (p c Izgl bas un zin tnes ministrijas un Liep jas Pedago ijas akad mijas 2008.gada 27.febru ra guma Nr.1-23/108 Vienošan s protokola. Fs = 1267,20 1,19744 3 + 1459,50 = 6011,69 (Ls) Doktora studiju programm Valodniec ba 2008./09. studiju gad maksas studentu nav. Valodniec bas nozares zin tniskie pas kumi, kuros piedal s ar doktoranti, tiek finans ti no akad mijas pašie mumiem (l dzfinans jums zin tnisko konferen u un rakstu kr jumu, k ar gr matu izdošanai, zin tnisko komand jumu piln ga vai da ja apmaksa), k ar no piesaist to projektu l dzek iem: LZP grants Latviešu valoda Lejaskurzem : v sture un are lie kontakti (05.1488), 2007.g. Ls 2 558; valsts p tniec bas programmas Letonika projekts, 2007.g. Ls 10 000; IZM finans tais projekts Kurzemes kult rv sturisko materi lu sistematiz cija un izp te Kurzemes folkloras un valodas centr (2006/4/01), 2007.g. Ls 10 497. 9
Par projektu l dzek iem veikti p jumi, izstr tas un izdotas gr matas, piem., Rucav, tur Paurup.. (Liep ja, 2007. 468 lpp.), organiz tas folkloras un dialektolo ijas eksped cijas, papildin ti p tniec bai nepieciešamie materi lie resursi Kurzemes folkloras un valodas centr. LiepU infrastrukt ra studiju programmas realiz šanai ir pietiekama: ar 2008.g. febru ri Humanit fakult te p rg jusi uz jaun m, izremont m telp m K rm jas prospekt 13; doktoranti šeit var izmantot LiepU Kurzemes humanit instit ta las tavu un gr matas valodniec, folkloristik u.c. LiepU bibliot ka sniedz nepieciešamo atbalstu doktorantiem. Ieg ti vai k d vin jumi tiek sa emti jaun kie valodniec bas nozares periodiskie izdevumi no LU (Baltu Filolo ija), LU Latviešu valodas instit ta (Linguistica Lettica), citu Latvijas augstskolu izdevniec m, k ar no Lietuvas zin tnes centriem. Da a bibliot kas gr matu fonda atrodas Latviešu valodas katedr. Latviešu valodas katedra organiz ar nepublic to zin tnisko darbu promocijas darbu, ma istra darbu, bakalaura darbu un kursadarbu saglab šanu un izmantošanu turpm kajai p tniec bai. 10. JIE SAKARI 10.1. Sadarb ba ar darba dev jiem Tradicion lie valodniec bas nozares sadarb bas partneri re ion ir Liep jas pils tas un Kurzemes latviešu valodas skolot ju metodisk s apvien bas un vidusskolas, bibliot kas. T k 7 doktorant m ir darba pieredze skol s, vi u p tniec bas darbs tiek populariz ts, izmantojot nozares skolot ju apvien bas. Doktora programmas absolventi b s konkur tsp gi, lai piedal tos konkursos uz vakantaj m tnieku vai m bsp ku viet m ar cit s Latvijas augstskol s, p tniec bas un kult ras iest s. Kurzemes re ion att st s lauku pašvald bu un pils tu kult ras un novadp tniec bas centri, kuriem nepieciešami kvalific ti darbinieki ar valodniec bas jom. Ar Rucavas pagasta padomi, bibliot ku un Rucavas Tradicion s kult ras centru, k ar ar N cas pagasta domi jau izveidota sadarb bas sist ma eksped ciju organiz šan un novadp tnieku v kumu apzin šan. 10.2. Sadarb ba ar Latvijas un rvalstu augstskol m Doktora studiju programmas sekm realiz šan svar ga loma ir LiepU zin tniskajai sadarb bai un nosl gtajiem l gumiem ar t m Latvijas un rzemju universit m, zin tniskajiem instit tiem, kuros ir studijas vai p jumi baltistik. LiepU Humanit fakult te un Latviešu valodas katedra p rskata period turpin jusi sadarb bu ar LU Filolo ijas fakult tes Baltu valodu katedru, LU Latviešu valodas instit tu, Ventspils Augstskolu u.c. Sadarb bas stabilit ti apliecina ar citu instit ciju pieredz jušo zin tnieku (M.Balti as, A.Vul nes) piedal šan s LiepU doktora programmas realiz šan. LiepU doktora studiju programm p rskata period lekciju kursus nolas juši SOCRATES/ERASMUS apmai as programmas doc ji no V tauta Diž universit tes Letonikas centra A.Butkus (rudens semestr ) un V.Butkiene (pavasara semestr ). 11. STUDENTU IESP JAS TURPIN T STUDIJAS CIT STUDIJU PROGRAMM VAI CIT AUGSTSKOL Ja tiek p rtraukta doktora studiju programmas Valodniec ba darb ba, doktorantiem ir iesp ja turpin t studijas atbilstoš programm Latvijas Universit. To nodrošina vienošan s starp LU un LiepU (nosl gta 2004. gada 10. febru ). 10
12. SECIN JUMI 1. LiepU doktora programma Valodniec ba var nodrošin t doktorantiem m sdien gas tniecisk un akad misk darba metodolo ijas apguvi, izmantojot k akad mijas, t ar Latvijas un rzemju sadarb bas partneru intelektu los resursus. 2. Programma ir pietiekami nodrošin ta ar pieredz jušiem nozares zin tniekiem, kas var sniegt kvalific tu pal dz bu radoša, patst ga zin tnisk darba iema u att st šanai. 3. Programm ir rad ti apst i doktorantu l dzdal bai valsts un starptautisk s zin tnes dz ves noris s, doktorantiem š s iesp jas j izmanto pilnv rt k. 4. Pilna laika studiju ilgums 3 gadi nav pietiekams piln gai promocijas darba teksta izstr dei un noform šanai. Atbalst ma likumdošanas projekta norma par 4 doktorant ras studiju gadiem. 5. Aktiviz jama doktorantu akad misko prasmju pilnveide ar cit s Latvijas zin tniskaj s iest s un rzemju augstskol s. 6. Oblig s un ieteicam s literat ras saraksti papildin mi ar svešvalod s stud jamo nozares zin tnisko literat ru. 7. Doktorantu studiju pl nojum iek aujami doktorantu zin tniskie semin ri. 8. Aktiviz jama sadarb ba ar potenci lajiem darba dev jiem. 11
13. STUDIJU PROGRAMMAS ATT ST BAS PL NS 2009./10. st.g. N. p. Konstat s probl mas k. 1. k programm pagaid m ir tikai teor tisk kursa beidz ji, nav att st ta sadarb ba ar visiem iesp jamiem darba dev jiem. Priekšlikumi to risin šanai Inform t doktorantus par darba iesp m, br m darba viet m. Izpildes laiks Regul ri Atbild gais Programmas direktore Izpild ji Programmas direktors, Latviešu valodas katedras vad js Izpildes apliecin jums/ nov rt jums Inform cija doktorantiem. Doktorantu tikšan s ar darba dev ju rst vjiem. 2. Trešo doktorant ras gadu iesp jams beigt tikai ar disert cijas pirmvariantu. 3. Da ai doktorantu ir gr bas svešvalod s public s zin tnisk s literat ras izmantošan. 4. Pirmaj un otraj doktorant ras gad individu zin tnisk darba nov rt šan piedal s zin tniskie vad ji un Latviešu valodas katedras doc ji, par maz iesaist ti p jie doktorant ras studenti. - Aktualiz t 2.studiju gada rezult tus promocijas darba izstr (publik cijas, refer ti). - Izstr t pl nu promocijas darbu pabeigšanai un aizst šanai. - Visos doktorant ras teor tiskajos kursos papildin t izmantojamo zin tnisko literat ru svešvalod s. - Rosina pastiprin t svešvalodu, ar lietuviešu val. apguvi ma istrant. Divas reizes m bu gad organiz t doktorantu zin tniskos semin rus. Atbilstoši pl nam Regul ri Janv, nij Programmas direktore Programmas direktore Programmas direktore Doktoranti, doktorantu zin tniskie vad ji Kursu doc ji Doktorantu zin tniskie vad ji Aizst ts promocijas darbs Preciz ti un papildin ti izmantojam s literat ras saraksti Semin ri 5. Nepietiekama doktorantu mobilit te. Zin tniskie komand jumi un staž šan s LU Latviešu valodas instit ; Klaip das Universit. Regul ri Programmas direktore Doktoranti Doktorantu komand jumi, staž šan s