REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Eiropas Parlaments 2014-2019 Sesijas dokuments B8-0456/2017 30.6.2017 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām par Komisijas 2018. gada darba programmu (2017/2699(RSP)) Rosa D Amato, Laura Agea, Marco Valli, Isabella Adinolfi, Dario Tamburrano, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā RE\1129871.docx PE605.580v01-00 Vienoti daudzveidībā

B8-0456/2017 Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2018. gada darba programmu (2017/2699(RSP)) Eiropas Parlaments, ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 1, jo īpaši tā IV pielikumu, ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu 2, ņemot vērā 2016. gada 13. decembra Kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā, ņemot vērā Komiteju priekšsēdētāju konferences kopsavilkuma ziņojumu, ar kuru papildus šai rezolūcijai sniegts ieguldījums no Parlamenta komiteju viedokļa un kurš Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā, izstrādājot un pieņemot savu darba programmu 2018. gadam, ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu, A. tā kā ES joprojām saskaras ar vissmagāko ekonomikas, sociālo un politisko krīzi kopš tās dibināšanas; B. tā kā dalībvalstis cīnās ar recesiju, deflāciju un bezdarbu; C. tā kā ES iestāžu piedāvātie risinājumi vēl vairāk saasina ES ekonomikas, demokrātijas un sociālo krīzi; D. tā kā ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un sociāli ilgtspējīgu, labi apmaksātu, kvalitatīvu darbvietu izveide varētu būt starp ES budžeta galvenajām prioritātēm, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; E. tā kā laikā, kad taupība attiecas uz visiem iedzīvotājiem, obligāti ir ne vien jāsamazina ES administratīvās izmaksas, bet arī saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) jāsamazina finansējums programmām, kurām nav bijusi pievienotā vērtība; F. tā kā ES budžetu joprojām ietekmē liels kļūdu un krāpšanas gadījumu īpatsvars, kas nav būtiski mazinājies, un nepietiekami efektīvo uzraudzības un kontroles sistēmu dēļ jau 22 gadus pēc kārtas tiek konstatētas būtiskas kļūdas; G. tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva (ECI) ir instruments, kura efektivitāte ir nepietiekama un kura īstenošana vēl nav pilnīgi pabeigta, un tā darbības noteikumi nav nedz skaidri, nedz pārredzami, kā pierāda nesen pasludinātais Vispārējās tiesas spriedums attiecībā uz 1 OV L 304, 20.11.2013., 47. lpp. 2 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. PE605.580v01-00 2/12 RE\1129871.docx

ECI STOP TTIP ; H. tā kā Padomes juridiskā dienesta 2017. gada 11. janvāra atzinumā Nr. 5151/17 attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Iestāžu nolīgums par obligātu Pārredzamības reģistru teikts, ka iestādes nevar izmantot iestāžu nolīgumu (IN), lai regulētu tematu, attiecībā uz kuru Līgumos ar skaidru materiālo juridisko pamatu iestādēm ir piešķirtas likumdošanas pilnvaras, un ka IN ir saistoši tikai tajos iesaistītajām iestādēm un tie nevar uzlikt pienākumus trešām pusēm; I. tā kā cīņā pret korupciju un pārvaldes iestāžu darbinieku noziegumiem ārkārtīgi svarīgi ir aizsargāt personas, kuras ziņo par noziedzīgām vai krāpnieciskām darbībām valsts iestādēs vai uzņēmumos vai publiski atklāj šādas darbības; J. tā kā Komisijas nesenie pētījumi rāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu 1 (Direktīva par atbildību vides jomā) dalībvalstis ir īstenojušas ļoti atšķirīgi un ka ir problēmas saistībā ar direktīvas piemērošanu liela mēroga negadījumiem un atbildīgo uzņēmēju maksātnespēju; K. tā kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) dažām gaisu piesārņojošām vielām ir noteikusi stingrākas robežvērtības nekā ES; L. tā kā iedzīvotāji, kas dzīvo Eiropas lielāko legālo un nelegālo atkritumu poligonu Ugunszemes (Neapole) un Taranto industriālās teritorijas IA tuvumā, ir pakļauti lielam vēža rašanās riskam; M. tā kā Komisija pati ir atzinusi, ka Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās 2, vairs neatspoguļo aizvien sarežģītākās zāļu cenas noteikšanas un kompensācijas procedūras dalībvalstīs; N. tā kā, lai gan dalībvalstu starpā nav vienprātības, Komisija joprojām atļauj laist tirgū ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību; O. tā kā ne visiem enerģijas avotiem, kuri pašreizējā tiesiskajā regulējumā tiek uzskatīti par atjaunojamiem, ir labāka ietekme uz vidi un cilvēku veselību un labāka sociālā ietekme nekā līdzvērtīgiem fosilajiem avotiem; P. tā kā ir jāiegulda intensīvāks darbs, lai izveidotu iekļaujošu digitālu sabiedrību, kas spēj izmantot digitalizācijas piedāvātās iespējas un risināt tās izvirzītos uzdevumus gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu labā; Q. tā kā ražošanas nozaru digitalizācija varētu palīdzēt uzlabot mūsu ekonomikas noturību, energoefektivitāti un resursu efektivitāti un inovācijas ilgtspēju; tā kā ES jārisina vairāki tirdzniecības, globalizācijas un tehnoloģiju inovācijas izvirzīti uzdevumi; R. tā kā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedums Atzinuma 1 OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp. 2 OV L 40, 11.2.1989., 8. lpp. RE\1129871.docx 3/12 PE605.580v01-00

procedūrā 2/15 1 precizē ES kompetences attiecībā uz tirdzniecības sarunām; S. tā kā lielāka nozīme būtu jāpiešķir tiesībām iesniegt lūgumrakstu, jo tās ir pamats līdzdalības demokrātijai, kurā ikvienam pilsonim būtu jāizmanto tiesības tieši iesaistīties Savienības demokrātijas procesos; tā kā īstai demokrātiskai un līdzdalīgai pārvaldībai būtu jānodrošina efektīva pamattiesību aizsardzība, pilnīga pārredzamība un visu iedzīvotāju tieša iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesos; T. tā kā lūgumrakstu iesniedzēji ir iedzīvotāji, kas iesaistās pamattiesību aizsardzībā un mūsu sabiedrību labklājības uzlabošanā šobrīd un nākotnē; tā kā lūgumrakstu izskatīšana ir ārkārtīgi svarīgs faktors, kas veido iedzīvotāju attieksmi pret ES iestādēm un nodrošina ES tiesību aktos paredzēto tiesību uz lūgumraksta iesniegšanu izmantošanu; U. tā kā, lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām savā darbā jānodrošina visaugstākais pārredzamības un demokrātijas līmenis; V. tā kā ir jānodrošina dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem īpašumtiesības un reāla kontrole Eiropas uzņēmumos; W. tā kā vietējām lidostām ir lielas finansiālas problēmas un ir jāgarantē pienācīgi savienojami visiem Eiropas iedzīvotājiem, jo īpaši no/uz tālāko reģionu attālām un izolētām vietām; X. tā kā ar grūtībām tikuši īstenoti ES tiesību akti kabotāžas jomā, tādējādi pasliktinot sociālā dempinga situāciju dalībvalstīs; tā kā ir jānodrošina godīga konkurence autopārvadājumu tirgū, garantējot darba ņēmēju tiesību ievērošanu; Y. tā kā nodokļu maksājumi, ko Eiropā veic dažas no lielākajām platformām, ir niecīgi, salīdzinot ar to peļņu; Z. tā kā dalībvalstīs krasi atšķirīgo muitas kontroles procedūru pašreizējā sadrumstalotība un nevienlīdzīgās sankcijas rada uzņēmējiem būtisku nevienlīdzību tirgū un tirdzniecības plūsmas novirza uz vieglākās ievešanas vietu; AA. tā kā Parlaments 2016. gada 25. oktobrī ar lielu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs 2, aicinot Komisiju veikt vairākas darbības, un joprojām gaida, kad Komisija veiks turpmākos pasākumus; tā kā 2017. gada 11. aprīlī sākotnējā ziņojuma referents Cilvēktiesību apakškomitejas (DROI) sanāksmes ietvaros iesniedza Komisijai mutiski atbildamu jautājumu, lai pārliecinātos, vai Parlamentam varētu būt iesniegti šādi turpmākie pasākumi, un saņēma neapmierinošu atbildi; tā kā tajā pašā dienā, piedaloties konstruktīvā dialogā ar Attīstības komiteju (DEVE), viņš šo pašu jautājumu uzdeva komisāram N. Mimica un arī šajā gadījumā nesaņēma apmierinošu atbildi, Galvenās prioritātes 1 ECLI:EU:C:2016:992. 2 Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405. PE605.580v01-00 4/12 RE\1129871.docx

1. uzsver, ka vienotā valūta nesamērīgi un postoši ietekmē vājākās valstis, kuras ar iekšēju devalvāciju ir spiestas īstenot smagu pielāgošanās procesu, jo valūta tikusi novērtēta pārāk augstu salīdzinājumā ar to ekonomiku, vienlaikus ļaujot starptautiskiem uzņēmumiem spēcīgākās eurozonas dalībvalstīs izmantot negodīgas konkurences priekšrocības, ko rada pārāk zems valūtas novērtējums attiecībā pret konkurentiem citās dalībvalstīs, tādējādi radot atšķirības un makroekonomikas nelīdzsvarotību ES; 2. aicina dalībvalstis demokrātiski pieņemt lēmumu par fiskālā pakta transponēšanu valstu tiesību aktos, lai novērstu taupības pasākumu traucējošo ietekmi uz reālo ekonomiku; 3. uzsver, ka steidzami jāatjauno dalībvalstu finansiālā atbildība par savām darbībām, lai tās varētu pilnībā izmantot savus monetārās un fiskālās politikas rīkus un efektīvi atbalstīt ekonomikas atlabšanu un nodrošināt būtisku ekonomikas lēmumu demokrātisko un politisko leģitimitāti; 4. uzsver, ka ir steidzami jāplāno monetārās savienības organizēta likvidācija un nekavējoties jāizveido demokrātiski mehānismi, kas ļauj ikvienai valstij brīvprātīgi izstāties no eurozonas; 5. aicina ātrāk virzīt sarunas par banku nozares strukturālo reformu, kuras pamatā ir skaidri un obligāti nošķirti ieguldījumi un komercdarbība, kas ir būtiski, lai aizsargātu noguldītājus un uzkrājējus, novērstu sistēmiskā riska veidošanos un saglabātu finanšu stabilitāti; 6. uzskata, ka ir jābeidz taupības pasākumi un ir jāatjauno dalībvalstu atbildība par finansiāliem jautājumiem, lai pienācīgi un efektīvi pārvarētu vairākas krīzes vienlaikus; prasa pamatīgi pārskatīt pašreizējās programmas, lai samazinātu finansējumu tām programmām, kuras nerada reālu pievienoto vērtību; norāda, ka dažos gadījumos programmas var veiksmīgāk finansēt un īstenot valsts līmenī atbilstīgi subsidiaritātes principam; 7. uzsver, ka ES finansējums nav jāizmanto, lai finansētu pretrunīgus vai izšķērdīgus projektus; 8. atkārtoti norāda, ka ir lietderīgāk jāizmanto nodokļu maksātāju nauda; uzsver, ka ir būtiski samazināt ES administratīvās izmaksas, sevišķi ieilgušas krīzes periodā; prasa veikt būtisku, izsvērtu finansējuma samazinājumu, lai novērstu naudas izšķērdēšanu un ietaupītu līdzekļus, neskarot likumdošanas procesu; 9. prasa uzlabot ES budžeta kontroli un revīziju; atkārto prasību, ka ir jāsaņem pozitīva ticamības deklarācija (DAS) no Revīzijas palātas; pauž nožēlu, ka ES budžetu ietekmē liels kļūdu un krāpšanas gadījumu īpatsvars, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, un uzstāj, ka ir ārkārtīgi nepieciešams cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību starpvalstu līmenī; uzsver to, cik svarīgi ir palielināt ES izdevumu pārredzamību, un prasa, lai tiktu publicēta un būtu pieejama visa informācija par ES budžeta līdzekļu izlietojumu; 10. mudina rīkoties, lai izskaustu nabadzību un nevienlīdzību; atkārto aicinājumu turpināt novērtēt nevienlīdzību un tās kavējošo ietekmi uz ekonomikas atlabšanu; RE\1129871.docx 5/12 PE605.580v01-00

11. nosoda visu to ES tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir nozīmīgi darbvietu radītāji un izaugsmes virzītāji, uzspiež lieku administratīvo slogu un pakļauj tos jauniem birokrātiskiem šķēršļiem; uzsver, ka aktīvāk jāatbalsta MVU, vienlaikus nodrošinot pienācīgu sociālo aizsardzību; 12. aicina uzlabot darba ņēmēju arodveselību un darba drošību un apsvērt, kā vislabāk varētu novērst visus trūkumus, kā arī aicina saistībā ar Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas pārskatīšanu nekavējoties iesniegt vielu trešo sarakstu un noteikt robežvērtības vielām, kurām ir toksiska ietekme uz reproduktīvo sistēmu, pamatojoties uz zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, kā arī veikt ietekmes novērtējumu, lai nodrošinātu pienācīgu parlamentāro pārbaudi; 13. uzsver lai iedzīvotāji savas tiesības varētu izmantot ikdienā, tiesību akti jāizstrādā tā, lai pastāvīgi un efektīvi izskaustu nestabilas darba attiecības, bezdarbu, ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, diskrimināciju un nabadzību, tādējādi nodrošinot augstāko sociālā taisnīguma līmeni; prasa nodrošināt visu ES līmeņa lēmumu pieņemšanas procesu pilnīgu pārredzamību, objektivitāti un neatkarību; 14. prasa Komisijai laikus nodrošināt Direktīvā 1999/70/EK par darbu uz noteiktu laiku paredzēto noteikumu pienācīgu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību pilnīgu un efektīvu juridisko aizsardzību, pienācīgi novērstu visus ļaunprātīgas izmantošanas, diskriminācijas gadījumus, trūkumus un nepilnības; 15. iebilst pret makroekonomiskajiem nosacījumiem un uzsver, ka Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) finansējuma apturēšana ekonomikas pārvaldības prasību neievērošanas dēļ ir divkāršs sods ES reģioniem un ir pretrunā ekonomikas un sociālās atlabšanas centieniem un tāpēc būtu jāatceļ, arī ņemot vērā, ka sankcijas, kas paredzētas pašreizējā regulā, ne vien traucētu finanšu plānošanu programmu līmenī, bet arī varētu iztaisīt projektu apturēšanu uz vietas; 16. aicina Komisiju pārskatīt investīciju klauzulu, lai tās reģionālās un valsts investīcijas, kuras līdzfinansē no ESI fondiem, būtu iespējams neiekļaut Eiropas pusgada valstu budžeta deficīta aprēķinos; 17. neatbalsta jebkādas ES programmas, kuru mērķis ir atbalsts strukturālajām reformām, jo īpaši tad, ja tās tiek finansētas no ESI fondiem; 18. prasa iespējami drīz iesniegt nākamos priekšlikumus par ESI fondiem, lai nodrošinātu pietiekamu laiku parlamentārai pārbaudei; 19. uzskata, ka vairs nevar kavēties ar priekšlikumu grozīt Regulu (ES) Nr. 211/2011 par Eiropas par pilsoņu iniciatīvu (ECI), jo nekavējoties ir vajadzīga šā rīka reforma; 20. uzskata, ka laikus ir jāveic Regulas (ES) Nr. 211/2011 par ECI pārskatīšana, lai novērstu visus tās trūkumus, ierosinot efektīvus risinājumus un tādējādi nodrošinot, ka ECI vajadzīgās procedūras un nosacījumi būtu pilnīgi skaidri, vienkārši, viegli piemērojami un samērīgi; 21. prasa ieviest obligātu pārredzamības reģistru, jo saskaņā ar Līgumiem un Padomes PE605.580v01-00 6/12 RE\1129871.docx

juridiskā dienesta atzinumu šajā ziņā ierosinātajam iestāžu nolīgumam būs tikai nepilnīga ietekme un tas nespēs uzlikt pienākumus trešām pusēm citām iestādēm, dalībvalstīm vai privātpersonām; 22. uzsver, ka ir jāveic pasākumi, lai būtiski uzlabotu ES demokrātisko darbību, piešķirot ikvienam pilsonim tiesības piedalīties demokrātijas procesos, kā to nesen arī apstiprināja Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2017. gada 10. maija spriedumā par Eiropas pilsoņu iniciatīvu Stop TTIP 1 ; 23. uzsver, ka nekavējoties ir vajadzīgi stingrāki trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, lai šīm personām un jo īpaši viņu ģimenēm nodrošinātu pienācīgu aizsardzību pret atriebību; 24. pauž bažas par Direktīvas par atbildību vides jomā (2004/35/EK) īstenošanu, kas neietver visus cilvēkiem un dabai nodarītā kaitējuma veidus; 25. aicina Komisiju precizēt, kādus pasākumus tā plāno veikt attiecībā uz digitālo vienoto tirgu; uzsver, ka ir jāveicina godīga konkurence šajā tirgū, lai nodrošinātu, ka starptautiski uzņēmumi ļaunprātīgi neizmanto savu varu; 26. uzsver, ka Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 2 ir balstīta uz iespējami plašākās piekļuves principu; uzskata lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji var pilnībā izmantot savas demokrātiskās tiesības, pārredzamība un ES iestāžu rīcībā esošo dokumentu pilnīga pieejamība ir jāpadara par normu; pauž nožēlu, ka Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšana ir apturēta; uzskata, ka bez turpmākas kavēšanās ir jāpanāk virzība, jo minētā regula vairs neatspoguļo pašreizējo juridisko situāciju un iestāžu praksi; 27. pauž nopietnas bažas par to, ka Eiropas starptautiskie uzņēmumi neatbild par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar to darbību jaunattīstības valstīs; norāda, ka šādos pārkāpumos cietušie tāpēc var zaudēt aizsardzību, tiesu pieejamību un tiesisko aizsardzību; 28. pauž nopietnas bažas par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā vairākkārtējos aicinājumus Komisijai, kas pausti Parlamenta rezolūcijā par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs 3, un pauž nožēlu par to, ka pēdējos astoņos mēnešos tā neko nav darījusi šajā jomā; mudina veikt visaptverošus turpmākos pasākumus;- 29. ar bažām norāda uz to, ka esošās brīvprātīgās iniciatīvas apģērbu ražošanas nozares globālās piegādes ķēdes ilgtspējas veicināšanai nav spējušas efektīvi risināt cilvēktiesību un darba tiesību problēmas šajā nozarē; 30. uzskata, ka pašreizējā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) neatbilst mērķim un ir nekavējoties jāpārskata; 31. norāda uz PVO ziņojumu par to, ka gaisu piesārņojošo vielu robežvērtības jāpielīdzina 1 Vispārējās tiesas 2017. gada 10. maija spriedums, Efler un citi / Komisija, T-754/14, ECLI:EU:T:2017:323. 2 OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. 3 Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405. RE\1129871.docx 7/12 PE605.580v01-00

atbilstīgi stingrākām koncentrācijas prasībām; 32. kritizē un aicina pārskatīt ES politikas nostādnes, kas, Eiropā radot pieprasījumu pēc biodegvielas, ir mežu izciršanas pamatcēlonis; 33. prasa publiski izvērtēt dažādus nanomateriālus, to izmantošanas veidus un izplatību tirgū saskaņā ar Parlamenta 2009. gada 24. aprīļa rezolūciju 1 un nanomateriālus iekļaut REACH regulā (Regula (EK) Nr. 1907/2006) 2 ; 34. prasa Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikt izmeklēšanu, lai novērtētu, vai Eiropas finansējums, kas paredzēts Ugunszemes un Taranto industriālās teritorijas IA attīrīšanai, ir izlietots likumīgi; turklāt prasa veikt iekšējo revīziju, lai pārbaudītu, vai finansētajiem projektiem ir gaidītie rezultāti; 35. prasa lielāku pārskatāmību pasākumiem, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās, lai aizstātu Padomes Direktīvu 89/105/EEK 3 un tādējādi nodrošinātu efektīvus kontroles pasākumus un pilnīgu pārredzamību attiecībā uz procedūrām, ko izmanto, lai noteiktu zāļu cenas un kompensāciju visās dalībvalstīs; 36. aicina izveidot visaptverošu politikas satvaru, lai risinātu jautājumu par Laimas slimību, ņemot vērā katras dalībvalsts īpašās problēmas politiku; 37. uzsver, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt datubāzu sadarbspēju, lai visaptverošāk novērstu terorismu un noziedzību; aicina palielināt esošo informācijas sistēmu izmantošanas iespējas, lai nodrošinātu dalībvalstu sadarbību cīņā pret terorismu un smagiem noziegumiem; 38. atgādina, ka dalībvalstīm būtu jātransponē un jāizmanto instrumenti, kas cīņai pret terorismu, organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir pieejami starptautiskā līmenī; 39. norāda, ka joprojām turpinās smaga migrācijas krīze, kas Eiropā ietekmē visas dalībvalstis; jo īpaši uzskata, ka Grieķiju un Itāliju šī krīze ietekmē nesamērīgi; prasa labāku starptautisko sadarbību, lai palīdzētu atvieglot šo situāciju; 40. uzsver, ka ir jāuzrauga un jāpadara pārredzamāka līdzekļu izmaksa no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda un stingri jāuzrauga un regulāri jāizvērtē, kā tiek izmantots ES finansējums, ko piešķir Turcijai, pildot ES un Turcijas vienošanos, kā arī visus tā dēvētos Migrācijas paktus ar trešām valstīm;- 41. uzskata, ka attiecībā uz Itāliju ir izšķirīgi svarīgi risināt konkrētos gadījumus saistībā ar siltumenerģijas un elektroenerģijas stacijām, kurās izmanto ģeotermālo enerģiju un kurās emisijas, kas izteiktas CO2 ekvivalentā, ir lielākas nekā identiskas jaudas ar gāzi darbināmām spēkstacijām, un kurās citu ārkārtīgi kaitīgu piesārņotāju, piemēram, sērūdeņraža, arsēna un dzīvsudraba, emisiju daudzums ir lielāks nekā identiskas jaudas ar akmeņoglēm darbināmām spēkstacijām; šajā saistībā aicina Komisiju izstrādāt 1 OV C 184 E, 8.7.2010., 82. lpp. 2 OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. 3 OV L 40, 11.2.1989., 8. lpp. PE605.580v01-00 8/12 RE\1129871.docx

konkrētus risinājumus, lai noteiktu ģeotermālo spēkstaciju emisiju standartus un attiecīgos ilgtspējas kritērijus, saskaņā ar kuriem ģeotermālo enerģiju varētu uzskatīt par atjaunojamu avotu, un vienlaikus mazināt ietekmi uz vidi un cilvēku veselību Itālijā; 42. atkārtoti apstiprina, ka digitalizācijas iespējas galvenokārt būtu jāpārvērš ieguvumos iedzīvotājiem un ka jāiegulda lielāks darbs, lai pārvarētu reģionu digitālās atšķirības un savienojamības nepilnības, uzlabotu bezvadu savienojumu pieejamību un veicinātu digitālo pratību; šajā saistībā mudina paātrināt centienus saistībā ar 5G tehnoloģiju izpēti un ieviešanu, vienlaikus veicinot efektīvu konkurenci tiešo lietotāju un uzņēmējdarbības attīstības labā; 43. uzskata, ka prioritāte ir izveidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem un maziem, vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem attīstīties un pilnā mērā izmantot inovācijas un digitalizācijas radītās iespējas; tādēļ aicina sniegt šiem dalībniekiem konkrētu, atbilstīgu un viegli pieejamu atbalstu ar attiecīgajiem ES instrumentiem; 44. uzskata, ka ir vajadzīga līdzsvarota, efektīva, objektīva, pārredzama un samērīga tirdzniecības aizsardzības instrumentu reforma, kuras mērķis būtu aizsargāt Eiropas ražotājus, importētājus un patērētājus; 45. mudina rīkoties, lai tirdzniecībā nodrošinātu savstarpīgumu, apņemoties veicināt diskusijas, un aicina rast efektīvus risinājumus, kā kopā ar Eiropas tirdzniecības partneriem varētu regulēt publiskā iepirkuma tirgus un ieguldījumus; šajā ziņā uzsver, ka ir jāpārskata priekšlikums regulai par starptautiskā publiskā iepirkuma instrumentiem (COM(2012)0124) un jāizveido mehānisms, ko izmantot, lai, tieši iesaistot pilsonisko sabiedrību, pārbaudītu ārvalstu ieguldījumus stratēģiskās nozarēs; atkārto, ka ir jārod līdzsvars, lai vienlaikus novērstu protekcionismu un stiprinātu savstarpīgumu; 46. prasa pastiprināt ārvalstu tiešo ieguldījumu attīstības uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz tiem ieguldījumiem, kas orientēti uz stratēģiskiem vai augsto tehnoloģiju aktīviem un uzņēmumiem Eiropā, lai vienotos par kopēju pamatu dažādu valstu prakses īstenošanai, informācijas apmaiņai un koordinēšanas uzlabošanai un tādējādi novērstu negodīgu konkurenci vai kropļojošu pieeju tādu sabiedrību un uzņēmu iegādei, kuriem ir stratēģiska nozīme valsts vai starptautiskās drošības jomā; 47. atkārtoti pauž nopietnas bažas par iespēju atsākt ES un ASV tirdzniecības sarunas, nemainot pašreizējās pilnvaras; prasa Komisijai ņemt vērā Eiropas Savienības Tiesas visjaunāko nolēmumu Atzinuma procedūrā 2/15 un saglabāt visus nolīgumus kā jauktus nolīgumus, lai novērstu, ka tiek piešķirtas īpašas pilnvaras attiecībā uz ieguldījumu nodaļām, un visās brīvās tirdzniecības sarunās iesaistīt starptautisko ieguldījumu tiesu; 48. prasa paplašināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) sarakstu, kas saskaņots ar Ķīnu, lai aizsargātu vietējos un reģionālos lauksaimniecības produktus un vīnus; uzsver, ka ir jāstrādā kopā ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), lai definētu un atzītu ar lauksaimniecību nesaistītu ĢIN sarakstu, kas jāpievieno nākamajiem tirdzniecības nolīgumiem; 49. atkārtoti pauž bažas par tirdzniecības nolīgumos iekļauto nodaļu par datu plūsmu; uzsver, ka ir svarīgi gan garantēt patērētāju privātumu, gan izveidot godīgas digitālās RE\1129871.docx 9/12 PE605.580v01-00

platformas, kuru mērķis ir veicināt Eiropas MVU attīstību un tirdzniecības darbības; ņem vērā, ka līdzsvarots priekšlikums par digitālās tirdzniecības stratēģiju varētu būt līdzeklis, kas samazinātu negodīgu praksi un kiberterorismu un apkarotu nelegālu un viltotu preču tirdzniecību internetā; 50. atgādina proteīnaugu nozīmi un vērtību augsekai, to ietekmi uz augsnes auglību, barības vielu izmantošanas samazināšanu un aizsardzību pret nezālēm, kā arī ietekmi uz mikroelementiem; uzsver, ka, izmantojot ad hoc stratēģiju, ES ir jāpalielina ražīgums un olbaltumvielu saturs; 51. prasa piešķirt lielāku atbalstu biškopjiem, lai garantētu nozares ilgtspēju, kā arī jaunāko lauksaimnieku darbībām šajā nozarē; pauž bažas, ka tirgū palielinās viltotu produktu daudzums, kas satur tikai niecīgu daļu medus; 52. atgādina, ka ir svarīgi panākt, lai tiktu turpināta diskusija attiecībā uz regulu par klonēšanu, ko Parlaments apstiprināja ar lielu balsu vairākumu; uzsver, ka globālajā ekonomikā ir jāaizsargā patērētāji un ražotāji un jāgarantē godīga konkurence ar ES partneriem; 53. prasa Komisijai īstenot tirdzniecības programmu, kas Eiropas ražotājiem nodrošina eksporta iespējas; aicina Komisiju pašreizējās brīvās tirdzniecības sarunās ar Mercosur pienācīgi atbalstīt visjutīgāko lauksaimniecības produktu ražotājus; 54. atkārto, ka turpmākajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) būtu jāuzlabo riska pārvaldība, lai novērstu ne vien ar klimatu, bet arī ar tirgu un biodrošību saistītus riskus; 55. nosoda ES politikas nostādnes, kas kaitīgi ietekmējušas dzīvnieku labturību; norāda uz piemēriem, piemēram REACH programmu, kas radījusi vienu no pasaulē lielākajiem režīmiem izmēģinājumiem ar dzīvniekiem; turklāt norāda uz ES noteikumiem, kuri nodara kaitējumu, ļaujot eksportēt dzīvus dzīvniekus, un kuru rezultātā dzīvniekus var sliktos apstākļos pārvadāt Eiropas teritorijā līdz pat astoņām stundām vai ilgāk; prasa fundamentāli pārskatīt šo politiku un šos tiesību aktus; 56. uzskata, ka Eiropas iedzīvotāju viedokļi, kas pausti lūgumrakstos Eiropas Parlamentam, ir būtiski svarīgi un Eiropas likumdevējiem uz tiem ir jāreaģē prioritārā kārtā; atgādina, ka demokrātijas princips ir viena no dalībvalstu pamatvērtībām un ka par jebkuru tiesību aktu, ar kuru mēģina grozīt ES tiesisko kārtību, ir jāapspriežas iekļaujošās un līdzdalīgās debatēs, īstenojot uzlabotu pārvaldību, kas spēj garantēt pilnīgu pārredzamību un visu iedzīvotāju tiešu iesaistīšanu; 57. atzīst, ka lūgumraksti ir ārkārtīgi svarīgas informācijas avots ne vien par ES tiesību aktu īstenošanas pārkāpumiem un nepilnībām dalībvalstīs, bet arī par pilsoņu pamattiesību iespējamiem pārkāpumiem; uzsver, ka lūgumrakstu pienācīga izskatīšana ir jāpapildina ar uzlabotu spēju reaģēt un atrisināt problēmas, kas saistītas ar pilsoņu pamattiesību pienācīgu aizsardzību; 58. prasa laikus publiskot visu to amatpersonu vārdus, kuras ir iesaistītas virpuļdurvju lietās, un nodrošināt visas saistītās informācijas pilnīgu pārredzamību; ir stingri pārliecināts, ka visām Eiropas iestādēm un aģentūrām ir jārīkojas tāpat; prasa proaktīvi publicēt bijušo komisāru ieņemamos amatus pēc pilnvaru termiņa beigām un visu PE605.580v01-00 10/12 RE\1129871.docx

saistīto informāciju un šajā ziņā nodrošināt pilnīgu pārredzamību; pauž dziļu nožēlu par to, ka bijušais Komisijas priekšsēdētājs J. M. Barroso ir ticis izraudzīts par Goldman Sachs International konsultantu un vadītāju bez izpildpilnvarām; uzsver, ka J. M. Barroso gadījums mazināja iedzīvotāju paļāvību uz Komisijas uzticamību un neatkarību no privātām finansiālām interesēm; 59. uzsver, ka pašreizējie tiesību akti attiecībā uz negodīgu praksi un valsts atbalstu nav ne piemēroti, ne efektīvi; tādēļ prasa turpināt spēkā esošo noteikumu pārskatīšanu; ņem vērā vadlīnijas attiecībā uz Regulas (EK) Nr 1008/2008 1 interpretāciju, uzsverot, ka trešām valstīm un to valstspiederīgajiem ES uzņēmumos ir jāsaglabā maksimālā daļa 49 % apmērā, lai tādējādi nodrošinātu dalībvalstu un to valstspiederīgo īpašumtiesības un reālu kontroli; 60. prasa vairāk atbalstīt reģionālo lidostu ekonomisko, finansiālo un darbības ilgtspēju, izmantojot atbilstīgas un pārredzamas procedūras, ievērojot visu gaisa pārvadājumu sabiedrību godīgu konkurenci ar vienādām un atvērtām iespējām visiem pārvadātājiem; 61. ņem vērā Komisijas pieņemto tiesību aktu kopumu mobilitātes jomā; uzskata, ka ir svarīgi turpināt pētīt visus labākos risinājumus nelikumīgas kabotāžas novēršanai, atceroties, ka efektīvus kontroles pasākumus var veikt, izmantojot mūsdienīgus rīkus, piemēram, globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS), ar ko var izsekot komerciālus kravas automobiļus; 62. uzsver, ka ir jāpārskata sociālie noteikumi, ko piemēro autopārvadājumu nozarē, lai pienācīgi līdzsvarotu autopārvadājumu nozarē nodarbināto personu sociālo aizsardzību un pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus;- 63. prasa novērtēt un precizēt, kā Vācijā un Francijā piemēro valsts tiesību aktus par autovadītāju minimālo algu; 64. ir stingri pārliecināts, ka nekavējoties jāpieņem Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ 2 ; 65. prasa pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai visu ES iestāžu tīmekļa vietnēs nodrošinātu tīmekļa piekļuves standartu piemērošanu un, veicot oficiālu saziņu, personām ar invaliditāti piedāvātu informāciju zīmju valodā, Braila rakstā, pastiprinošu un alternatīvu saziņu, kā arī citus pieejamus saziņas līdzekļus, režīmus un formātus, tostarp viegli lasāmus formātus; uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jācenšas ātrāk pieņemt priekšlikumu direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību 3 ; 66. uzskata, ka vairāk būtu jāatbalsta kultūras un radošo nozaru mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi; norāda, ka ES taupības politika ir saasinājusi šo uzņēmumu problēmas; pauž nožēlu, ka visi līdz šim veiktie Eiropas Savienības pasākumi nav sasnieguši mērķi ievērojami uzlabot kultūras un radošo nozaru apstākļus, un uzskata, 1 OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp. 2 OV L 115, 17.4.2014., 1. lpp. 3 COM(2012)0721. RE\1129871.docx 11/12 PE605.580v01-00

ka pašreizējie ES finanšu mehānismi joprojām efektīvi nereaģē uz nozares vajadzībām; 67. ir stingri pārliecināts, ka ES taupības politikas dēļ turpina pasliktināties stāvoklis izglītības un kultūras nozarēs; uzsver, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) rada ārkārtīgi lielus zaudējumus izglītības nozarei; 68. pauž bažas par to, ka nav izpildīti Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi; atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 46. panta 1. punktu augstās līgumslēdzējas puses ir bez ierunām svinīgi apņēmušās pildīt pienākumu, īstenojot tiesiskumu, ievērot galīgos Tiesas spriedumus ikvienā lietā, kurā tās ir puses ; pauž nožēlu, ka dažu Tiesas spriedumu izpilde kavējas un ka atsevišķos gadījumos trūkst politiskās gribas tos pildīt; 69. prasa dalībvalstīm izpildīt savas starptautiskās saistības un nodrošināt, ka nenotiek pilsonisko un politisko tiesību pārkāpumi; mudina Komisiju nodrošināt, ka cilvēktiesības, pilsoniskās un politiskās brīvības un demokrātijas principi tiek ievēroti valstīs, kurās šīs vērtības netiek ievērotas; 70. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem. PE605.580v01-00 12/12 RE\1129871.docx