LATVENERGO PIEDĀVĀJUMS IKVIENAI LATVIJAS MĀJSAIMNIECĪBAI

LATVENERGO PIEDĀVĀJUMS IKVIENAI LATVIJAS MĀJSAIMNIECĪBAI 2014 27.01.2014.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanas posmi Latvija elektroenerģijas tirgus atvēršanu ir īstenojusi pakāpeniski un mērķtiecīgi gandrīz desmit gadu garumā. Atbilstoši EK nostādnēm, EK prezidenta un astoņu Baltijasjūras valstu vadītāju parakstītajam Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānam (BEMIP), Latvijai ir jāatver tirgus pilnībā un jāpievienojas tām valstīm, kuras elektroenerģijas tirgu jau ir atvērušas un devušas iespēju gan juridiskiem klientiem, gan mājsaimniecībām elektroenerģiju iegādāties konkurences apstākļos. 2

Pilnībā liberalizēts tirgus nosacījums Latvijas integrācijai Ziemeļvalstu tirgos Lai izbeigtu Baltijas valstu enerģētisko izolētību no Eiropas tirgiem, BEMIP (Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu ) plāns paredz konkrētus soļus Baltijas valstu izolēto tirgu integrēšanai Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgos, t.sk., Jaunu starpsavienojumu izbūve (ESTLINK2, NORDBALT, Kurzemes loks) Elektroenerģijas tirgus modeļa adaptēšana Ziemeļvalstu tirgiem (t.sk., pakāpenisku regulēto tarifu atcelšana, harmonizējot kopējo Baltijas-Ziemeļvalstu tirgu) BEMIP plāna ieviešana un jauno starpsavienojumu izbūve ir ļāvusi Baltijas valstīm iegūt tās priekšrocības, ko sniedz hidroresursiem bagātais Ziemeļvalstu tirgus Elektroenerģija tirdzniecība starpvalstu tirgos notiek tikai caur biržu, nodrošinot caurspīdīgu un objektīvu cenas veidošanos mehānismu NPS vidējās cenas, Lietuvas cenas un cena starta tarifā EUR/MWh 3

4 Tirgus integrācija

Tirgus modelis Divi līgumi Divi rēķini (opcija viens no tirgotāja) Pēdējā garantētā piegāde Juridiskie klienti Vienots tirgotāja līgums Vienots tirgotāja rēķins Universālais pakalpojums Mājsaimniecības 5

6 Elektrum produktu līnija mājsaimniecībām

Piedāvājumu izvēles principi Patēriņš Norēķinu veids Produkts < 200 kwh/mēnesī 200 600 kwh/mēnesī > 600 kwh/mēnesī Rēķins vai Rēķins vai Rēķins Elektrum Universālais Elektrum Klasiskais Elektrum Izdevīgais 200+ Elektrum Izdevīgais 600+ E-Latvenergo < ~ 300 kwh/mēnesī vai Rēķins Elektrum Ekonomiskais Mainīga Biržas cena Rēķins Elektrum Dinamiskais

Elektrum Universālais un Klasiskais Cena: 0.1690 EUR/kWh (0.1188 LVL / kwh) 0.05648 Elektroenerģija 0.05640 Sistēmas pakalpojumi 0.02679 OIK 0.02933 PVN ar Izlīdzināto maksājumu Līguma laušanas maksa: nav Rēķins: e-pastā bezmaksas pa pastu 0.50 EUR ar Rēķinu 8

9 Izlīdzinātā maksājuma kartīte

Elektrum Izdevīgais 200+ un Izdevīgais 600+ Cena: 0.1635 EUR/kWh (0.115 LVL / kwh) 0.05193 Elektroenerģija 0.05640 Sistēmas pakalpojumi 0.02679 OIK 0.02838 PVN Patēriņa nodrošinājums: 1 EUR/mēnesī 1 vai 2 laika zonu piedāvājumi Norēķini: vai Rēķins Cena: 0.1600 EUR/kWh (0.112 LVL / kwh) 0.04904 Elektroenerģija 0.05640 Sistēmas pakalpojumi 0.02679 OIK 0.02777 PVN Patēriņa nodrošinājums: 3 EUR/mēnesī Līguma laušanas maksa: 30 EUR (tiek samazināta par 10% pēc katriem trim nākamajiem mēnešiem) 11

Elektrum Ekonomiskais Cena: 0.1670 EUR/kWh (0.117 LVL / kwh) 0.05483 Elektroenerģija 0.05640 Sistēmas pakalpojumi 0.02679 OIK 0.02898 PVN Pieejams tikai e-latvenergo Norēķini: vai Rēķins Līguma laušanas maksa: 15 EUR (tiek samazināta par 10% pēc katriem trim nākamajiem mēnešiem) 13

Elektrum Dinamiskais Cena: 0.1063 EUR/kWh + NPS LV mēneša vidējā 0.00466 Elektroenerģijas tirdzniecība + NPS LV mēneša vid. 0.05640 Sistēmas pakalpojumi 0.02679 OIK 0.01845 PVN Norēķini: Rēķins Līguma laušanas maksa: nav 15

Izmaksu pieaugums 14.0 Mēneša rēķina pieaugums EUR, atkarībā no vidējā mēneša patēriņa 12.0 10.0 EUR 8.0 6.0 4.0 1.3 3.8 7.6 OIK elektroenerģija 2.0 0.0 4.0 4.3 4.0 100 300 600 kwh/mēn 16

Atbalsts MK Noteikumi «Kārtība, kādā valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai». Valsts piešķir pašvaldībai mērķdotāciju 15 procentu apmērā no mēnesī pašvaldībā dzīvokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem. Dzīvokļa pabalsta ietvaros tiek segta arī maksa par elektroenerģiju Mērķa grupas: trūcīgie & maznodrošinātie Mērķdotācijas apjoms - 3.8 (2014) - 5.1 milj. EUR Atbalstu iespējams saņemt Latvijas pilsētu un novadu pašvaldību sociālajos dienestos Paredzēts, ka atbalsts sāk darboties no 2014. gada 1.aprīļa AS «Latvenergo» sociālā atbalsta programma Mērķa grupa: daudzbērnu ģimenes Atbalsta veids: Elektrības norēķinu kartes 750 kwh (EUR 126.75) Laiks: 2014. gada 1. aprīlis 31. decembris 17

Latvenergo piedāvājumu izplatīšana Individuāli piedāvājumi katram klientam pa pastu / e-pastu Janvāris - Marts Piedāvājums Maksājumi Piedāvājums Apstiprinājums Maksājumi 18

Elektrum Universālais piedāvājuma materiāli Piedāvājums Info par citiem produktiem Līgums Buklets par tirgu Buklets par izlīdzināto maksājumu 19

Elektrum Izdevīgais piedāvājuma materiāli Piedāvājums Līgums Buklets par tirgu 20

Klientu informēšana Informatīva kampaņa medijos TV, žurnāli, internets E-latvenergo.lv - Produktu izvēle kalkulators - Piedāvājumu akceptēšana Informācija e-latvenergo un Latvenergo mājaslapā 21

22 Klientu informēšana

23 Paldies

Skats uz elektrības tirgus liberalizāciju un ekonomiskās politikas dilemmām Pēteris Strautiņš DNB banka 2014.gada 27.janvārī

Patiesības brīdis Latvijā elektrības cenas ilgstoši nav atspoguļojušas to pilnās izmaksas: - Vēsturiskais ražošanas jaudu pārpalikums Baltijā līdz 2004.gadam, mazākā mērā līdz 2009.gadam. Pēc neatkarības atgūšanas ražošanas jaudas ~ 2X pārsniedza pīķa patēriņu. Pārpalikums ir izzudis, slēdzot Ignalinu, daļēji Igaunijas slānekļa stacijas un pieaugot patēriņam. - Atliktās investīcijas tīklos gandrīz visā neatkarības periodā. Tas bija nepieciešams lai aizsargātu kritiski vājo mājsaimniecību pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju ekonomikas pārtapšanas periodā. Latvenergo ir strādājis ar peļņu, taču tā atspoguļo grāmatvediski amortizēto, bet dabā joprojām visnotaļ labi kalpojošo aktīvu radīto ekonomisko renti, no kuras līdz šim finansētas gan subsīdijas elektrības patērētājiem, gan sadales/pārvades tīkli, gan dividendes valsts budžetam.

Situācija pirms tirgus liberalizācijas Lielo HES, arī TEC (ar atbalsta maksājumiem) radītās labumu plūsmas sadalījums pārejas periodā kopumā, bijušas ļoti dažādas situācijas HESi un Co Tīkli KRĒJUMS Valsts budžets Patērētāji

Situācija pēc tirgus liberalizācijas No patērētājiem papildus iekasētā nauda uz Briseli netiks pārskaitīta HESi un Co Tīkli Investīcijas??? KRĒJUMS?? Patērētāji Valsts budžets

Diskusija - ko darīt ar vēsturisko aktīvu renti Juridiski-politiskais aspekts. Latvijai kā ES dalībvalstij ir pienākums liberalizēt elektrības tirgu, tātad faktiski nav izvēles un visa sekojošā diskusija it ir tīri teorētiska. Taču, lai nerastos eiro-apspiestības un nospiestības sajūta, ir tomēr vērts uzdot jautājumu vai patērētāju vispārēja subsidēšana tieši no ražotāja kases būtu saprātīga politika, ja būtu iespējams to turpināt? - Visdrīzāk nē. Racionāla sociālā politika ir nevis subsidēt elektrību, bet LE vēsturisko un amortizēto aktīvu ražoto krējumu novirzīt valsts budžetā. - Šķērssubsīdiju pārtraukšana nav tas pats, kas elektrības nodoklis. Domu gājiens - par elektrību maksāsim vairāk, Latvenergo peļņa (ceteris paribus) lielāka, varbūt maksājumi valstij lielāki, tātad tas ir elektrības nodoklis, nav precīzs nevis tiek ieviests vai pacelts nodoklis, bet rente no sabiedrībai piederošiem aktīviem tiek novirzīta citiem mērķiem. Varētu teikt, ka drīzāk otrādi jaunā situācija ir savienojama ar zemāku nodokļu līmeni pie tā paša valsts izdevumu apjoma.

Tiešā ietekme uz labklājību sliktā ziņa LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU ELEKTRISKĀ PIRKTSPĒJA UN ELEKTRĪBAS DAĻA IZDEVUMOS 4 6 000 3.5 3 2.5 2 1.5 1 0.5 0 1995 1996 1997 1998 1999 2000 Vidējās algas pirktspēja, kwh, labā ass 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Elektrības īpatsvars patēriņa grozā, %, kreisā ass Elektrības izdevumu daļa mājsaimniecību budžetos ir pieaugusi un pieaugs 2014.gadā 5 000 4 000 3 000 2 000 1 000 0

Tiešā ietekme uz labklājību remdenā ziņa PRODUKTU GRUPU ĪPATSVARS ĢIMEŅU PATĒRIŅA GROZĀ 50 Elektrība 45 40 Pārtika 35 30 25 20 Apģērbs un apavi Siltums 15 10 Transports 5 0 Sakari 1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 Atpūta un kultūra Elektrībai tērējam mazu daļu ģimenes budžeta un citas pirmās nepieciešamības lietas kopumā kļūst lētākas

Tiešā ietekme uz labklājību labā ziņa PROGNOZĒJAMĀ ALGU UN ELEKTRĪBAS CENU DINAMIKA 1200 1000 800 600 400 200 0 6000 5000 4000 3000 2000 1000 0 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Neto alga, eiro, kreisā ass Elektrības pirktspēja, kwh par mēneša vidējo neto algu, labā ass Tālākā nākotnē elektriskā pirktspēja pieaugs Pieņēmumi: vidējās neto algas no 2016.gada aug par 7%, elektrības cenas no 2015.gada aug par 2%

Paldies!