2. 8. NOVEMBRIS DARGUMI NO DIEVA RAKSTIEM 2. MOZUS 39, 40 Mozus rup ıgi sekoja norad ıjumiem 2. Mozus 39:32. Tavissdarbspiem ajok la, saiesanas telts, izgatavosanas tika pabeigts. Izraelie si izdar ıja visu, kajehovamozumbija pavel ejis. Tiesi tavi ni izdar ıja. w11 15.9. 27. lpp., 13. rk. Vai Jehova jus pazıst? 13 Turpretı Mozus bija loti l enprat ıgs, lenpr at gaks neka visi citi cilveki virs zemes. (4. Moz. 12:3.) Par vi na lenpr at ıbu un pazem ıbu liecinaja vi na ap n em ıba sekot Jehovas vad ıbai. (2. Moz. 7:6; 40:16.) Nekas neliek domat, ka Mozus pastav ıgi butu iebildis Jehovam vai butu bijis neapmierinats ar to, ka vi nam jaiev ero Jehovas nora- d ıjumi. Piemeram, Jehova bija s ıki paskaidrojis, kadai jab ut saiesanas teltij, vi n spatbijamin e- jis, no kadas krasas diegiem jaau zteltsaudums un ar cik cilpi n am tas janostiprina. (2. Moz. 26: 1 6.) Ja mums kads parraugs Dieva organizaci- jadodnor ad ıjumus, kas s kiet parlieku detalizeti, mes reizem varam justies neapmierinati. Tacu ja- atceras, ka Jehova ir nevainojams parraugs, kas ar prieku pies kir saviem kalpiem daz adus uzdevumus un uzticas vi niem. Ja vi n ss ıki norada, ka kaut kas jadara, tam ir pamatots iemesls. Z ım gi, ka Mozus nek luva aizkaitinats, kad Jehova tik s ıki izstast ıja, kaj aveido telts, un nedomaja, ka Jehova vi nu noniecina vai laupa vi nam iespe- ju radosi izpausties. Tiesi preteji, Mozus gad a- ja, lai izraelie si, kas strad aja pie telts buvniec bas, prec ızi pild ıtu Dieva norad ıjumus. (2. Moz. 39:32.) Budams pazem ıgs, Mozus saprata, ka tas ir Jehovas darbs un ka vi n s ir tikai instruments Jehovas rokas s ıdarbapaveik sanai. 2. Mozus 39:43. Mozus parbaud ıja visu paveikto un redzeja, ka vi ni ir izdar ıjusi darbu Darba burtn ıcas pielikums mwbr20.11-lt 1 tiesi ta, kajehovabijapav elejis, un Mozus vi- nus svet ıja. 2. Mozus 40:1, 2. Tad Jehova sac ıja Mozum: 2 Pirmam enesa pirmajadien auzcelm ajokli, saiesanas telti. 2. Mozus 40:16. Mozus dar ıja visu ta, kaje- hova vi nam bija pavel ejis. Tiesi tavi n sdar ıja. w05 15.7. 26. lpp., 3. rk. Vai mes esam uzticami visas lietas? 3 Vestul e ebrejiem, 3. noda las 5. panta, ir sac ıts, kamozus irbijisuztic ıgs.. kakalps.k apec pravietis Mozus tika uzskat ıts par uztic ıgu? Tap ec, ka saist ıba ar saie sanas telts celtniec ıbu vi n s visu tadar ıja, kataskungstovi nam bija pavel ejis, tavi n sdar ıja. (2. Mozus 40:16.) Mes apliecinam, ka esam uztic ıgi Jehovam, paklaus gi kalpojot vi nam. Tas, protams, noz ıme, ka mes paliekam uztic ıgi Jehovam pat smagos parbau- d ıjumos. Tomer sadu parbaud ıjumu izture sana nav vien ıgais, kak l ust redzama musu uztic ıba. Kas vismazak a lietairuzticams,tasar ı lielas lietas ir uzticams, teica Jezus, un, kas vismaza- ka lieta ir netaisns, tas ar ı lielas lietas ir netaisns. (Lukas 16:10.) Mums jab ut uzticamiem ar ıt ados jautajumos, kas varetu s kist mazsvar ıgi. Meklesim gar ıgus dargakme nus 2. Mozus 39:34. Parsegu no sarkani kraso- tam aunad am, parsegu no ro n ad am, prieks- karu s kirsta aizsegsanai. it-2-e 884. lpp., 3., 4. rk. Ro n ada Kur izraelie si ieguva ro n adu. Ja Bıbel e v ards tahas apz ımek adu no ro nu sugam, tad rodas jautajums: kur izraelie si n ema ro n adu? Lai ar ı ro ni lielakoties mitinas Arktika un Antarkt ıda, dazas sugas ir sastopamas ar ısilt aka klimata. Musdien as mukro ni nelielos daudzumos joprojam dz ıvo Vidusjur a, kaar ı citos siltajos ude nos.
Gadsimtu gaitacilv eki ir izn ıcinaju si ro nus un to populacija ir butiski samazinajusies. Tacu B ıbeles laikos Vidusjur aunsarkanaj aj ura so dz ıvnieku ac ımredzot bija pietiekami daudz. Vel 1832. gada kad aenciklop ediskav ardn ıcabijateikts: Ro ni ir sastopami vairak as nelielas Sarkanas juras salas, kuras ir izmet atas ap S ınaja pussalu. (Kalmeta Dictionary of the Holy Bible, 139. lpp., sk. ar ıa.d z. Polloka The Tabernacle s Typical Teaching, Londona, 47. lpp.) 2. Mozus 40:34. Tad makonis apsedza saiesanas telti, un majokli piepild ıja Jehovas spozums. w15 15.7. 21. lpp., 1. rk. Vai ir svarıgi, kas ievero jusu darbu? Kad saiesanas telts bija pabeigta, makonis apklaja saiesanas telti, un ta Kunga god ıba piepild ıja majokli. (2. Moz. 40:34.) Kads spilgts Jehovas labvel ıbas apliecinajums! Ka, pec jusu domam, tajabr ıd ıjut as Becaleels un Oholiabs? Kaut gan vi nu vardi nebija iegraveti uz vi nu darinajumiem, vi ni noteikti juta gandar ıjumu, apzinoties, ka Dievs ir svet ıjis visus vi nu puli nus. (Sal. Pam. 10:22.) Turpmakajos gados vi nu sirdi noteikti sild ıja apzi na, ka vi nu darbi joprojam tiek izmantoti kalposan ajehovam.kadbecale- els un Oholiabs jaunaja pasauleb us piecelti no naves, vi ni, bez saub am, jut ısies savi l noti, uzzinot, ka saiesanas telts patiesajapiel ugsmetika izmantota aptuveni 500 gadus! Bıbeles lasıjums: 2. Mozus 39:1 21 9. 15. NOVEMBRIS DARGUMI NO DIEVA RAKSTIEM 3. MO- ZUS 1 3 Kap ec tika nesti upuri 3. Mozus 1:3. Ja kads grib upuret par dedzinamo upuri liellopu, vi nam ja nem bullis bez vainas. Vi nam tas no laba prata jaatved Jehovas prieks a pie saiesanas telts ieejas. 3. Mozus 2:1. Ja kads grib nest lab ıbas upuri Jehovam, davanai ja nem smalkie milti, ja- parlej tie ar e l lu un jauzliek virsuv ıraks. 3. Mozus 2:12. Tos jusvaratnestjehovam par pirmas razas upuri, bet nedr ıkstat dedzinat uz altara vi nam par pat ıkamu smarzu. w04 15.5. 21. lpp., 3. rk. Jehovas vardi ir dzıvi. 3. Mozus gramata Da la upuru un ziedojumu, kas bija janes pec bausl ıbas, bija br ıvprat ıgi, bet da la obligati. Piemeram, dedzinamais upuris bija br ıvprat ıgs. Saja gad ıjuma Dievam tika upurets viss dzıv- nieks, un tabijanor ade uz to, ka Jezus Kristus labprat ıgi un visa piln ıbaatdossavudz ıv ıbu par izpirkuma upuri. Turpret ıbr ıvprat ıgais pateic ıbas upuris tika sadal ıts: viena tada latikanestauz altara Dievam, otru da lu eda priesteris, bet vel vienuda lu patsziedot ajs. L ıdz ıba ar to ir saskatama Kristus naves atceres vakara, kas ir kop ıga malt ıte. (1. Korintiesiem 10:16 22.) w00 15.8. 15. lpp., 14. rk. Upuri, kas bija patıkami Dievam 14 Par edamo upuri ir stast ıts 3. Mozus grama- tas 2. noda l a. Tas bija labprat ıgs ziedojums no smalki samaltiem miltiem, kam parasti tika piejaukta e l la un nedaudz v ıraka. Prieste riem.. ja- grabj pilna sauja kviesu miltu un ar ı svaida- ma e l la lıdz ar v ıraku pari tai; tad priesteris to aizdedzina kasadedzin amo tiesu uz alta ra; tads ir uguns upuris tam Kungam par pat ıkamu smarzu. (3. Mozus 2:2.) No v ıraka un citam vielam pagatavoja svet as kvepin am as zales, ko dedzinaja uz kvepin am aalt ara saiesanas telt ıun templ ı. (2. Mozus 30:34 36.) Ac ımredzot ke- ni n sd avids bija domajis tiesi sos upurus, kad vi n steica: Manal ugsana lai nak Tavapriek sa kakv epinamais upuris, mana roku pacelsana ka vakara upuris! (Psalms 141:2.) 3. Mozus 3:1. Ja kads grib nest miera upuri no liellopiem, vi nam jaatved Jehovas prieks a bullis vai govs, kas ir bez vainas. mwbr20.11-lt 2
w12 15.1. 19. lpp., 11. rk. Mac ısimies no patiesıbas pamatiem 11 Citi Mozus bausl ıba noteiktie upuri bija pateic ıbas jeb kop ıbas upuri. Tie liecinaja par mieru attiec ıbas ar Jehovu. Cilveks, kas bija nesis upuri, kopaarsavu gimeni eda upuret adz ıvnieka ga lu iespejams, viena no temp la edamtelpam. Da lu dz ıvnieka sa n ema priesteris, kas to upureja, kaar ı citi priesteri, kas kalpoja templ ı. (3. Moz. 3:1; 7:31 33.) Kop ıbas upuri izraelietis ziedoja tad e l, ka vel ej as, lai vi nam butu labas attiec ıbas ar Dievu. Vareja teikt, ka vi n s, vi na gimene, priesteri un Jehova piedal ıjas kop ıgamie- lasta, priecadamies par mieru vi nu starpa. w00 15.8.21.,22.lpp.,15.,16.rk. Slavas upuri, kas iepriecina Jehovu 15 Senebreju izteicienu, kas latviesu B ıbeles izdevumosparastitulkots pateic ıbas upuri, var tulkot ar ı kop ıbas upuri vai miera upuri. Senebreju valodas vards ar noz ımi miers saj afr azeir lietots daudzskaitl ı, un tas, iespejams, liecina, ka kop ıbas upuris nodrosin aja cilvekam mieru attiec ıbas ne tikai ar Dievu, bet ar ı ar citiem Dieva kalpiem. Kads zinatnieks par kop ıbas upura ziedosanu rakst ıja: Ta bija patiesi iepriecinosa kop ıba ar Der ıbas Dievu, kad Vi n s, kas vienmer bija savu kalpu Namatevs, pieversa tiem uzman ıbu un k luva par Izraela Viesi upura mielasta. Sie vardi atsauc atmi n a Jezus sol ıjumu: Kur divi vai tr ıs ir sapulceju sies mana v arda, tur es esmu vi nu vidu. (Mateja 18:20.) Ikreiz, kad esam draudzes sapulce, mus stiprina atrasan as laba sabiedr ıba, uzmundrinosas pamac ıbas un apzi na, ka musu Kungs Jezus Kristus ir kopaar mums. So iemeslu de ldraudzessapulcesm us iepriecina un stiprina musu tic ıbu. 16 Kad tika ziedots kop ıbas upuris, upurejam a dz ıvnieka tauki, kas bija ap zarnam un nierem, kaar ı tauki no gurnu da las un aitas taukainaas- tes da la bija jaupur ejehovam,sadedzinotuzal- tara. (3. Mozus 3:3 16.) Tauki tika uzskat ıti par vert ıgako upurejam adz ıvnieka da lu. Upuret taukus uz altara noz ımeja dot Jehovam pasu laba- ko. Kristiesu sapulce ir priec ıgs notikums ne tikai tap ec, ka mes tajasa nemam pamac ıbas, bet ar ıt apec, ka varam slavet Jehovu. Mes slave- jam Jehovu, darot labako, ko mes spejam, sirsn ıgi dziedot, uzman ıgi klausoties un, kad iespe- jams, piedaloties sapulce ar sav am atbildem. Kad apsalm airizteiktss ads aicinajums: DziediettamKungamjaunudziesmu,Vi na slavu sve- to draudze! (Psalms 149:1.) Meklesim gar ıgus dargakme nus 3. Mozus 2:13. Visiem lab ıbas upuriem ir ja- but sal ıtiem ar sali; lab ıbas upuriem lai nepietrukst sals, jo sals atgadina par jusu l ıgumu ar Dievu. Visiem saviem upuriem pievienojiet sali. Ecehiela 43:24. Atved tos Jehovas prieks a, un priesteri lai uzber tiem sali un upuretos par dedzinamo upuri Jehovam. w04 15.5. 22. lpp., 1. rk. Jehovas vardi ir dzıvi. 3. Mozus gramata 2:13. Kap ec visi upuri bija jaupur e kopa ar sali? Tas netika darıts, lai uzlabotu upuru garsu vai aromatu. Sals visa pasaule tiek lietota ka konservants, un to drosi vien pievienoja upuriem tap ec, ka ta simbolizekautkot adu, kas nebojajas. 3. Mozus 3:17. Tas jums ir mu z ıgs likums uz paaudzu paaudzem, lai kur jus dz ıvotu: jus nedr ıkstat est ne taukus, ne asinis! w04 15.5. 22. lpp., 2. rk. Jehovas vardi ir dzıvi. 3. Mozus gramata 3:17. Tak a tauki (treknums) tika uzskat ıti par labako, izmeklet ako da lu, aizliegums tos est izrae- liesiem pal ıdzeja paturet prat a, ka labak ada la pieder Jehovam. (1. Mozus 45:18.) Ar ı mums tas atgadina, ka Jehovam jadod pats labakais. (Salamana Pamac ıbas 3:9, 10; Kolosiesiem 3: 23, 24.) B ıbeles las ıjums: 3. Mozus 1:1 17 mwbr20.11-lt 3
16. 22. NOVEMBRIS DARGUMI NO DIEVA RAKSTIEM 3. MO- ZUS 4, 5 Kalposim Jehovam no sirds 3. Mozus 5:5, 6. Ja vi n sk l ust vain ıgs kad a no siem nodar ıjumiem, tad vi nam jaatz ıstas savagr eka. 6 Lai vi n sparsavugr eku atved Jehovam vainas upuri no sıklopiem jaunu aitu vai kazu par greku upuri. Pec tam priesteris lai veic izl ıdzina sanu vi na labaparvi na greku. nwt 1651. lpp. Vainas upuris Vainas upuris. Izraelietis to upureja par saviem grekiem. Vainas upuris ats k ıras no citiem greku upuriem ar to, ka bija janes gad ıjumos, kad cilveks, kas noz eloja izdar ıto, atzina, ka ir grekojis pret Dievu vai ar ıaizsk aris kada cilveka tiesıbas, kas bija garantetas bausl ıba, un vel ej as atgut savas ties ıbas, ko bija zaudejis park apuma de l, un izlugties soda m ıkstina sanu. (3Mz 7:37; 19: 22; Jes 53:10.) 3. Mozus 5:7. Bet, ja vi n s nevar at lauties s ıklopu, vi nam par vainas upuri greka de l jadod Jehovam divas ubeles vai divi jauni balozi viens putns par greku upuri, bet otrs par dedzinamo upuri. w09 1.10. 26. lpp., 3. rk. Vi n sneprasavair ak, kam es spejam Bausl ıba, kuraatspogu loj as Dieva Jehovas ru- pes par saviem kalpiem, bija sac ıts: Bet ja vi- nam nav tik daudz pie rokas, lai iegutu kazu, tad lai vi n svainasizpirk sanas upurim nes tam Kungam divas ubeles vai divus jaunus balozus. (7. pants.) Tatad, ja izraelietis bija tik nabadz ıgs, ka vi nam nepietika l ıdzek lu, lai upuretukazuvai aitu, Dievs ar prieku pie n ema tadu upuri, ko cilveks vareja at lauties, divas ubeles vai divus balozus. 3. Mozus 5:11. Ja vi n s nevar at lauties divas ubeles vai divus jaunus balozus, tad lai vi n s sava greka de l atnes desmito da lu efas smalko miltu par greku upuri. Lai vi n s tiem nepievieno e l lu un neliek virsuv ıraku, jo tas ir gre- ku upuris. w09 1.10. 26. lpp., 4. rk. Vi n sneprasavair ak, kam es spejam Bet ja nu cilvekam nebija pat tik daudz naudas, lai upuretu divus bausl ıbapras ıtos putnus? Bausl ıbabijapaskaidrots,k ar ıkoties s ad agad juma: Tad vi nam jaatnes viena desmita da la efas [aptuveni divus litrus] kviesu miltu par gre- ku upuri. (11. pants.) Tatad vistruc ıg akajiem cilvekiem Jehova iz n emuma kart a at lava nest greku upuri bez asin ım. Sadi Jehova bija paru- pejies, lai nevienam izraelietim nabadz ıbas de l netiktu liegta iespeja izl ıdzinat grekus un iegut mier ıgas attiec ıbas ar vi nu. Meklesim gar ıgus dargakme nus 3. Mozus 5:1. Ja kads, kas ir dzirdejis aicina- jumu liecinat, nevienam nestasta par to, kam ir bijis liecinieks, ko ir redzejis vai par ko ir uzzinajis, tad vi nam jaatbild par savu greku. w16.02 29. lpp., 14. rk. Mac ısimies no uzticıgajiem Jehovas kalpiem 14 Laipn ıba var pal ıdzet tad, ja mums ir pretrun ıgas uztic ıbas jutas. Piemeram, varbut mes skaidri zinam, ka tic ıbas biedrs ir vainojams nopietnap arkapum a. Iespejams, mums ir uztic ıbas jutas pret so cilveku, kas varbut ir musu draugs vai tuvinieks. Tomer, ja mes sleptu vi na nodar ıjumu, mes nebutu uztic ıgi Dievam. Protams, pats svar ıgakais ir but uztic ıgiem Jehovam. Ta- pec l ıdzinasimies Nat anam un busim laipni, tacu nelokami. Mudinasim savu draugu vai radinieku versties pec pal ıdz ıbas pie draudzes vecakajiem. Ja vi n ssapr at ıgalaikaposm atoneizdar ıs, uztic ıba Dievam mums liks pasiem runat ar veca- kajiem par notikuso. Sadi mes apliecinam, ka esam uztic ıgi Jehovam, un parad am laipn ıbu sa- mwbr20.11-lt 4
vam draugam vai radiniekam, jo kristiesu draudzes vecakie cent ısies vi nam palıdz et lenpr at bas gara. (Nolas ıt 3. Mozus 5:1; Galatiesiem 6:1.) 3. Mozus 5:15, 16. Ja kads r ıkojas neuztic ıgi, net ısi grekojot pret kaut ko, kas ir svets Jehovam, vi nam jadod Jehovam par vainas upuri nevainojams auns, kura vert ıba sudraba seke- los ir noteikta pec svet as vietas seke la svara. 16 Turklat vi nam jaatl ıdzina zaudejumi, ko vi n s ir rad ıjis, grekojot pret sveto vietu, un japie- liek klat vel piektada la.vi nam tas viss jadod priesterim, un priesteris lai veic izl ıdzina sanu vi na laba ar aunu, kas nests par vainas upuri, un vi nam tiks piedots. it-1-e 1130. lpp., 2. rk. Svetums Dzıvnieki un raza. Aitu, kazu un liellopu pirmdzimtie tika uzskat ıti par svetiem Jehovam, un tos nedr ıksteja izpirkt. Tos vajadzeja upuret, un da la no s ı upura pieder eja iesvet ıtajiem priesteriem. (4Mz 18:17 19.) Sveti bija pirmie aug li un desmita tiesa, ka ar ı visi upuri un dava- nas, kas tika iesvet ıtas, lai izmantotu kalposa- nai svetn ıca. (2Mz 28:38.) Pret to, kas Jehovam bija svets, nedr ıksteja iztureties ar necie nu un izmantot to ikdienas vajadz ıbam. Uzskatams piemers ir likums par desmito tiesu. Ja cilveks nos k ıra kadu da lu, piemeram, kviesu razas desmitajai tiesai, bet pec tam vi n spatsvaik ads no vi na majiniekiem nejausi pa n ema no tas nelielu daudzumu majas vajadz ıbam, iespejams, ediena pagatavosanai, tad sis cilveks k luva vain ıgs park apum a pret Dieva likumu par svetumu. Vi- nam bija jaatl ıdzina zaudejums, kas tika nodar ıts svetn ıcai, un japieliek sai summai piekta da la, bez tam no sava ganampulka vi nam bija jaupur e nevainojams auns. Sadas pras ıbas izraelie sos veidoja dzi lu cie nu pret jebko, kas bija svets Jehovam. (3Mz 5:14 16.) B ıbeles las ıjums: 3. Mozus 4:27 5:4 23. 29. NOVEMBRIS DARGUMI NO DIEVA RAKSTIEM 3. MO- ZUS 6, 7 Pateicıba Jehovam 3. Mozus 7:11, 12. Likums par miera upuri, kas tiek nests Jehovam, ir s ads: 12 ja to nes, lai pateiktos, tad kopaarpateic ıbas upuri ja- nes neraudzetas maizes gredzeni, kas gatavoti ar e l lu, neraudzeti cepumi, kam uzziesta e l la,unmaizesgredzeni,kasceptinosmalkajiem miltiem, bagat ıgi sajauktiem ar e l lu. w19.11 22. lpp., 9. rk. Ko mes varam mac ıties no Tres as Mozus gra- matas 9 Otram acıba: mes kalpojam Jehovam, jo esam vi nam pateicıgi. Lai izceltu so domu, pievers sim uzman ıbu pateic ıbas upuriem, kas bija vel viens svar ıgs patiesas pielugsmes aspekts senajaizra ela. 3. Mozus gramat avarlas ıt, ka izrae- lietis s adu upuri vareja nest kapateic ıbu Jehovam. (3. Moz. 7:11 13, 16 18.) Cilveks nesa sadu upuri nevis tap ec, ka tas no vi na tika pras ıts, bet tap ec, ka vi n spatstov elej as. Tas bija labprat ıgs upuris, ar ko izraelietis apliecinaja m lest ıbu pret savu Dievu Jehovu. Cilveks, kas bija nesis upuri, vi na gimenes locek li un priesteris eda upuret adz ıvnieka ga lu. Tacu noteiktas dz ıvnieka da las nedr ıksteja est tas bija jaupur ejehovam. 3. Mozus 7:13 15. Lai so davanu nes kopa ar raudzetas maizes gredzeniem un miera upuriem, kas nesti par pateic ıbas upuri. 14 No katra maizes veida pa vienai maizei ir janes par svetu dalu Jehovam; tapien akas priesterim, kas slaka uz altara miera upuru asinis. 15 Aiz pateic ıbas nesto miera upuru ga la ir ja ed upure sanas diena, neko no tas nedr ıkst atstat uz r ıtu. w00 15.8. 15. lpp., 15. rk. Upuri, kas bija patıkami Dievam 15 Vel viens labprat ıgais ziedojums bija pateic ıbas jeb kop ıbas upuris, un tas ir aprakst ıts mwbr20.11-lt 5
3. Mozus gramatas 3. noda l a. Seit lietoto senebreju izteicienu var tulkot ar ık a mieraupura ziedojums. Ar senebreju vardu, kas noz ıme miers, tika apz ımets kaut kas vairak nekast a- voklis, kad nav kara un nekas nedraud. B ıbele ar [ so vardu] tiek apz ımets gan tas, gan ar ı miers attiec ıbas ar Dievu, labklaj ıba, prieks un laime, teikts gramat a Iepazı san as ar Mozus institucij am (Studies in the Mosaic Institutions). Tatad kop ıbas upuri tika doti nevis tad e l, lai panaktu mieru attiec ıbas ar Dievu (it kadievsb utu janomierina), bet tad e l, lai apliecinatu pateic bu un prieku par to mieru attiec ıbas ar Dievu, ar kuru Dievs svet ı visus, kas ir iemantojusi vi na atzin ıbu. Priesteri un upuret ajs eda upure- tadz ıvnieka ga lu pec tam, kad taasinisuntau- ki bija ziedoti Jehovam. (3. Mozus 3:17; 7:16 21; 19:5 8.) Upura ziedotajs, priesteri un Dievs Jehova it ka piedal ıjas kop ıga mielasta, ar ko simboliskaveid atikanor ad ıts uz mieru, kas pastav eja vi nu attiec ıbas. 3. Mozus 7:20. Cilveks, kas ed Jehovam ziedota miera upura ga lu, budams net ırs, lai tiek sod ıts ar navi. w00 15.8. 19. lpp., 8. rk. Slavas upuri, kas iepriecina Jehovu 8 Bet kas tika pras ıts no pasa cilveka, kurszie- doja upuri? Bausl ıba bija teikts, ka ikvienam, kas nak Jehovas prieks a, jab ut t ıram un neapgan ıtam. Ja cilveks bija k luvis ceremoniali net ırs, vi nam bija jaziedo greku upuris vai vainas izpirksanas upuris, lai vi n s butu t ırs Jehovas prieks aunvi na dedzinamais upuris vai pateic bas upuris Jehovam butu pie nemams. (3. Mozus 5:1 6, 15, 17.) Vai mes apzinamies, cik svar ıgi ir vienmer but t ıriem Jehovas prieks a? Lai musu kalposana butu pie nemama Dievam, mums nekavejoties jar ıkojas, ja esam park apu si kadu no Dieva likumiem. Mums nevilcinoties jaizmanto pal ıdz ıba,kodievsmumspied ava ar draudzes vecaju un musu greku izpirceja Jezus Kristus starpniec ıbu. (Jekaba 5:14; 1. Ja na 2:1, 2.) Meklesim gar ıgus dargakme nus 3. Mozus 6:13. Ugunij jadeg uz altara pasta- vıgi, tanedr ıkst izdzist. it-1-e 833. lpp., 1. rk. Uguns Saiesanas teltıuntempl ı. Uguns bija saist ıta ar Jehovas pielugsmi kasaie sanas telt ı, taar ıv elak templ ı. Katru r ıtu un mijkresl ı augstajam priesterim uz attiec ıga altara bija jadedzina kvepin a- mais. (2Mz 30:7, 8.) Bausl ıba bija noteikts, ka uz dedzinam aalt ara ugunij jadeg bez partraukuma. (3Mz 6:12, 13.) Judaism airpla si izplat ıts uzskats, kadievspatsbr ınumainaveid a aizdedzinaja uguni uz altara, tacu B ıbele par to nekas nav teikts. Saska n aars akotnejo Jehovas norad ıjumu, kas tika dots Mozum, Arona deliem bija jauzliek uz altara kvelojo sas ogles un jasaliek uz tam malka, pirms uz altaratikanovietotsupur ejamais dz ıvnieks. (3Mz 1:7, 8.) Un tikai pec tam, kad priesteri tika iesvet ıti, tas ir, ar ıp ec tam, kad tika nesti attiec ıgie upuri, no Jehovas naca uguns, iespejams, no mako na, kas atradas virs saiesanas telts, un piln ıbasadedzin aja upuri, kas atradas uz altara. Tatad br ınumaina uguns neaizdedzina- ja malku, bet gan aprija dedzinamo upuri un taukus uz altara. Uguns, kas pec tam turpinaja degt, visdr ızak, bija da l eji ta, kas naca no Dieva, un da l eji ta, kas ieprieks tika aizdedzinata. (3Mz 8:14 9:24.) L ıdz ıgaveid a, tikl ıdz Salamans bija pateicis temp la velt ısanas lug sanu, Jehova sut ja uguni, kas aprija upuretos dz ıvniekus. (2Lk 7: 1; sk. ar ıtsn6:21;1 Kn 18:21 39; 1Lk 21:26, kur ir mineticitigad ıjumi, kad Jehova sut ıja uguni, apliecinadams, ka pie nem savu kalpu upurus.) 3. Mozus 6:25. Saki Aronam un vi na deliem: Likums par greku upuri ir s ads: greku upuris ir janokauj Jehovas prieks a, turpat, kur tiek kauti dedzinamie upuri. Tas ir ıpa si svets. si-e 27. lpp., 15. rk. Tres ab ıbeles gramata 3. Mozus 15 3) Greku upuris ir janes, ja greks ir izdar ıts bez ieprieks eja nodoma vai k l udas pec. Upureti tiek mwbr20.11-lt 6
daz adi dz ıvnieki, atkar ıbanot a, kursirsagr ekojis priesteris, visa tauta, vadonis vai vienkar ss cilveks. Ats kir ıbanolabpr at ıgajiem dedzinama- jiem un miera upuriem, ko nes atsevis ki cilveki, greku upuri ir obligati. (4:1 35; 6:24 30.) Bıbeles lasıjums: 3. Mozus 6:1 18 30.NOVEMBRIS 6.DECEMBRIS DARGUMI NO DIEVA RAKSTIEM 3. MO- ZUS 8, 9 Jehovas svet ıbas pierad ıjums 3. Mozus 8:6 9. Un Mozus atveda Aronu un vi na delus un lika tiem mazgaties uden ı. 7 Pec tam vi n s uzvilka Aronam garu kreklu, apjoza vi nu ar jostu, ieterpa vi nu virssvarkos bez piedurknem, aplika vi nam efodu un, lai to nostiprinatu, apjoza ar austo efoda jostu. 8 Mozus uzlika vi nam kru su z ımi un kru su z ıme ielika ur ımu un tum ımu, 9 uzlika vi nam galvaturb a- nu un turbana priekspus e piestiprinaja spozu zelta plaksni, sveto diademu, kajehovamo- zum bija pavel ejis. 3. Mozus 8:12. Visbeidzot Mozus uzleja mazliet svaidam as e l las Aronam uz galvas un vi nu svaid ıja, lai iesvet ıtu. it-1-e 1207. lpp., 5. rk. Iecelsana amata Mozus nomazgaja Aronu un vi na delus Nadabu, Abiju, Eleazaru un Itamaru (vai ar ı lika tiem nomazgaties) pagalma vara mazgajamaj a trauka un apvilka Aronam augstapriesterasmalkot erpu. (4Mz 3:2, 3.) Arons nu bija ieterpts skaistas dran as, kas norad ıja uz ıpa s ıbam un pienaku- miem, kadi bija saist ıti ar vi na amatu. Pec tam Mozus svaid ıja saiesanas telti, tas piederumus, r ıkus un dedzinamo upuru altari, kaar ımazg a- jamo trauku un ta r ıkus. Ar so br ıdi tie tika iesvet ıti un nos kirti ıpasai izmantosanai kalposana Dievam. Visbeidzot Mozus svaid ıja Aronu, uzliedams tam uz galvas e l lu. (3Mz 8:6 12; 2Mz 30:22 33; Ps 133:2.) 3. Mozus 9:1 5. Astotajadien amozuspasauca Aronu, vi na delus un izraelie su veca- kos. 2 Vi n steica Aronam: Nem te lu par greku upuri un aunu par dedzinamo upuri, abus bez vainas, un atved tos Jehovas prieks a. 3 Bet izraelie siem saki: Nemiet azi par greku upuri, te lu un jeru, gadu vecus un bez vainas, par dedzinamo upuri 4 un bulli un aunu par miera upuri, ko upuret Jehovas prieks a, kaar ılab ıbas upuri, kas samais ıts ar el lu, jo sodien jums parad ısies Jehova. 5 Vi ni ieradas pie saiesanas telts ar visu, ko Mozus bija licis pa- nemt l ıdzi. Visa tauta sapulcej as un nostaj as Jehovas prieks a. it-1-e 1208. lpp., 8. rk. Iecelsana amata Astotajadien a, piln ıbaapg adati ar visu nepieciesamo kalposanai un iecelti amata, priesteri pirmo reizi (bez Mozus pal ıdz ıbas) pild ıja savus amata pienakumus un veica greku izl ıdzina sanu Izraela tautas laba. Tas tika dar ıts ne vien izrae- liesu iedzimtagr eka de l, bet ar ıt apec, ka nesen vi ni bija apbedin aju si Jehovu, nepaklausot vi- nam un pieludzot zelta te lu. (3Mz 9:1 7; 2Mz 32:1 10.) Kad jaunieceltie priesteri bija beigusi savu pirmo kalposanu, Jehova parad ıja, ka ir labvel ıgs pret vi niem un apstiprina vi nus amata, br ınumainaveid anom ako nu staba virs saiesa- nas telts sut ıdams uguni, kas aprija uz altara at- likuso upuri. (3Mz 9:23, 24.) 3. Mozus 9:23, 24. Mozus un Arons iegaja saiesanas telt ı, un, kad vi ni iznaca ara, vi ni svet ıja tautu. Tad laud ım parad ıjas Jehovas spozums, 24 un no Jehovas izs av as uguns un aprija dedzinamo upuri un taukus uz altara. Kad visi laudis to redzeja, tie uzgavileja un nometas ar seju pie zemes. w19.11 23. lpp., 13. rk. Ko mes varam mac ıties no Tres as Mozus gra- matas 13 Ceturta mac ıba: Jehova svet ı savas organizacijas zemes da lu. Padomasim, kas notika mwbr20.11-lt 7
1512. gada pirms musu eras, kad Sinaja kalna pakaj e bija uzcelta saiesanas telts. (2. Moz. 40:17.) Mozus vad ıja ceremoniju, kura Arons un vi na deli tika iecelti par priesteriem. Izraelie su tauta bija sapulcejusies, lai verotu, ka priesteri pirmo reizi upurejehovamdz ıvniekus. (3. Moz. 9:1 5.) Ka Jehova apliecin aja savu labvel ıbu jaunieceltajiem priesteriem? Kad Arons un Mozus svet ıja tautu, Jehova lika no debes ım nakt ugunij un piln ıbasadedzin at upuri, kas atradas uz altara. (Nolas ıt 3. Mozus 9:23, 24.) Meklesim gar ıgus dargakme nus 3. Mozus 8:6. Un Mozus atveda Aronu un vi na delus un lika tiem mazgaties uden ı. w14 15.11. 9. lpp., 6. rk. Kap ec mums jab ut svetiem 6 Musdien as Jehovas kalpi var daudz ko mac ıties no ta, ka izraelie su priesteriem bija jab ut fiziski t ıriem. Musu Bıbeles skolnieki biezi ievero, cik t ras ir musu pielugsmes vietas un cik kart ıgi un gl ıti mes g erbjamies. Turklat priesteriem izvirz tapras ıba ieverot t ır ıbu mums pal ıdz apzinaties, ka ikvienam, kas kapj Jehovas pielugsmes kalna, ir jab ut skaidrai sirdij. (Nolas ıt Psalmu 24: 3, 4; Jes. 2:2, 3.) Lai piedal ıtos svetaj akalpo- sana, no mums tiek gaid ıta ne tikai fiziska t ır ba, bet ar ıpr ata un sirds t ır ıba. Tap ec mums ir regulari jap arbauda sevi, un pec s adas pasp arbaudes daziem ir krasi jamaina sava r ıc ıba, lai vi ni butu sveti. (2. Kor. 13:5.) Piemeram, tad, ja kristietis apzinati skatas pornografiju, vi nam ir japadom a: Vai es esmu svets? Pec tam vi nam ir jav er sas pec pal ıdz ıbas, lai atbr ıvotos no s ı nekrietna paraduma. (Jek. 5:14.) 3. Mozus 8:14 17. Tad Mozus atveda bulli greku upurim, un Arons un vi na deli lika rokas uz bul la galvas. 15 Mozus to nokava, iemerca pirkstu taasin ıs un tas uzzieda uz visiem altara ragiem, att ır ıdams altari, bet par ej as asinis vi n s izleja pie altara pamatnes. Ta vi n s to iesvet ıja, lai uz tavar etu izl ıdzinat grekus. 16 Mozus n ema visus taukus, kas bija ap zarnam, taukus, kas bija pie aknam, un abas nieres ar to taukiem un sadedzinaja to visu uz altara. 17 Visu, kas no bu l la bija atlicis, adu, ga luunzarnasartosaturu sadedzin aja arpus nometnes, ka Jehova Mozum bija pave- lejis. it-2-e 437. lpp., 3. rk. Mozus Jehova iecela Mozu par starpnieku bausl ıbas l gumam, kas tika slegts ar izraelie siem, un s adu ıpasu stavokli, kas liecinaja par loti tuvam attiec ıbam ar Dievu, nekad nav ie n emis neviens cits, iz nemot Jezu Kristu, kursirjaun al ıguma starpnieks. Mozus ar upureto dzıvnieku asin ım apslac ıja l ıguma gramatu, kas no vienas puses atte- loja Jehovu, bet no otras tautu (ac ımredzot to parst av eja tautas vecakie). Mozus nolas ıja l guma gramatu tautai prieks a, un laudis atbilde- ja: Mes dar ısim visu, ko Jehova ir teicis, un busim paklausıgi! (2Mz 24:3 8; Ebr 9:19.) Mozum ka starpniekam bija godpilna iespeja vad ıt saiesanas telts buvniec ıbu un tas piederumu izgatavosanu saska n aarnor ad ıjumiem, ko vi nam deva Dievs. Bez tam vi n s iecela amata priesterus un svaid ıja saiesanas telti un augsto priesteri Aronu ar e l lu no ıpa s am sastavda- lam. Turklat Mozus vad ıja pirmo oficialo ceremoniju, kuru veica tikko ieceltie priesteri. (2Mz 25. 29. nod.; 3Mz 8., 9. nod.) Bıbeles lasıjums: 3. Mozus 8:31 9:7 2020 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania mwbr20.11-lt 8