SALACGRIVAS NOVADA DOME, SALACGNVAS VIDUSSKOLA Re$.Nr.90001245333, PErnavas iela 31, Salacgr-rva, Salacgrlvas novads, LV - 4033 Talrunis 64023061 ; e-pasts: skola@salacgrivasvsk. lv 2020.gada27.mar1d IEKSEJIE NOTEIKUMI SalacgrlvE SALACGRIVAS VIDUSSKOLAS Y. IEKSEJAS KARTIBAS NOTEIKUMI Nr.1.4/5 Izdoti saska46 ar Visparej As izgllubas likuma 10. panta tre56s dalas 2. punktu I. VispErlgie jautejumi 1. Salacgrlvas vidusskolas (turpmek - izfrttibas iestdde) iek5oj6s kartfuas noteikumi (turpmak - noteikumi) nosaka izglttibas iestddes darba organiz6ciju. Noteikumi ir pieejami: 2.1. izgh-tibas iestddes lietvedibd; 2.2. izgl-rtibas iestddes mej as lap6 www.salac grivasvsk.lv; 2.3. noteikumu izraksts pieejams 1.-4.kla5u izglttojamo (turpmak skolenu) dienasgrdmatss un 5.- 1 2.kla5u skolcnu sekmju gr6matiq6s. J. 4. Noteikumi ir saisto5i visiem izgl-rtibas iestddes skoleniem un darbiniekiem. Skolenu problemsitudciju risina5an6 tiek ievorota konfidencialitate. II. AtbildigEs personas un kflrtiba, kfldfl skoleni un darbinieki tiek iepazlstineti ar noteikumiem 5. 6. Klases audzin6tdjs katra m6cibu gada septembrl iepazlstina skolenus ar noteikumiem, p6rrun6sanas faktu fiksejot skolvadibas sistemd,,e-klase", nodro5inot skolenu paraksu5anos instruktazas veidlape, kuru pec tam iesniedz izgh=tibas iest6des lietvedib6. Iepazl5anos ar noteikumiem skolcni apliecina ar savu parakstu instruktazas veidlaps.
7. 8. Kontroli par skolenu iepazl5anos ar noteikumiem, pirme mdclbu semestra tresaj6 mdcibu nedeld, veic izglltibas iestddes direktora vietnieks, kur5 atbild par a:udzittasanas darbu izgl-rtibas iestdde. Darbiniekus ar noteikumiem iepazlstina izgl-rtibas iestades direktors (turpm6k - direktors) v ai td pilnvarota persona. IIr. sazi4as h-dzekli starp izglitibas iestrdi, skol niem un vi4u vecdkiem 9. Obligati dokumenti sazi4ai starp izgl-rtlbas iestedi, skoleniem un vi4u vecdkiem, ir vienota skolenu dienasgr6mata/sekmju grdmati4a vai skolvadibas sistema,,e-klase". 10. Vecdkiem vai pilngadibu sasniegu5iem skolcniem ir tiesibas direktoram adresetd rakstveida iesniegumd nordd-rt velamos saziqas lldzekfus starp izgk-ubas iest6di, skoleniem un vi4u vecdkiem. 11. Vienotu dienasgrdmatu vai sekmju gremati4u skolenam bez maksas nodrosina izglttibas iest6de. 12. 13. Katrs skolens gl-rti noforme dienasgrdmatvvai sekmju gramati4u, kur6 ieraksta stundu sarakstu, stundu saraksta izmaiqas, mdcibu priek5metu skolotdju un klases audzindtdja v6rdus, uzv6rdus, ieraksta mejas uzdevumus, pdrbaudes darbu norises datumus, direktora un te vietnieku (turpmek - administrecijas) paziqrojumus un citu informacrju. Dienas grem atai v ai sekmj u grdmatifaij abiit lidzi tz katru mdcibu stundu. IV. Izgl-ltibas iestiides darba procesa o rganizecij a t4. 15. 16. 17. 18. 19. IzghUbas iestdde darbu sek plkst. 8:00. SkolEni ierodas izglltibas iest6de ne vel6k kd 5 (piecas) min[tes pirms stundas s6kuma. \Iagibu priek5metu stundu (turpmak - stundu) apmeklcsana ir obligata katram skolenam. MEcr-bu priek5meta kabineta atslegas no izgl-rtibas iestddes metodiske kabineta drftst pa4emt un novietot atpakaf tikai pedagogs. Ja pedagogs 10 (desmit) miniites kave stundas sdkumu, skolenu p6rstdvis dodas noskaidrot kavesanas iemeslu un t6leko rlcibu pie administrdcijas. Ja nenotiek kdda stunda, skoleni uzturas administrdcijas nordd-rtqdtelpl, vai izglltibas iest6des koplieto5anas telp6s - gaite4os, kafejnlca,-garderobe,-bibtbtcka, ieicrojot klusumu un kertibu. 20. StundEs j6ievero attieclgo mdcibu priek5metu un mdclbu kabinetu darba drosibas instrukcijas. 21. Par kdrtibu klase, kur6 notiek stunda, ir atbildigi gan skoleni, gan pedagogi. par karubu drpusstundu nodarbibu telp6 atbildrgi ir gan arpusstundu nooaiuiuildilibnieki, gan nodarbibu vad-rtdji.
)) 23. 24. 25. 26. 27. 28. Aacilu laikd izglltibas iestedes telpas un teritoriju dr-rkst atstdt tikai attaisnojosa iemesla def, saska4ojot ar klases audzin6t6ju vai administreciju. Izglffias iestdde un tds teritorij6 atfauts izmarfiot tikai pieklajr-gu, Etiski korektu, cilveka godu un cie4u neaizskaro5u v6rdu krdjumu, rakstveida, sirunvalodas un Zestu kulturu. Izgl-ttibas iestdde un tds teritorijd jdievero sabiedriba pie4emt6s morales un Etikas nonnas, ar cie4u izturoties pret pedagogiem, izglttlbas iestades darbiniekiem, apmekletdjiem un skoleniem, prett sagaidot hdzverugu attieksmi. IzglTtibas iest6des telpas un teritorija jeatstaj t-rra un sakopta. Izglltibas iest6des te$es un teritorij a aizliegls metet priek5metus (piemeram, pudeles, iepakojumus, papirus, bumbi4as, u.c.). Ikvienam j6izturas saudzlgi pret izgl-rtibas iestddes inventdru un aprlkojumu. Izgl-rtibas iestddes telpes j5no4em galvas sega. 29. Par sav6m personlgaj6m mantem izgl-rttbas iestdde ir atbildr-gs pats skol6ns. 30. Redzot nekartibas, skoleni nekavejoties par to paziryo tuv6k eso5ajam izgl-rtibas iestades pedagogam vai administrecij ai. V. Izglitibas iestedes mecibu procesa organizfl cija 31. 32. Skol ni apmekle nodarbibas atbilsto5i m5cibu stundu, fakultat-rvo, individudlo un intere5u izgl-rtibas programmu nodarbibu sarakstam. Stundas _notiek prectzi pec stundu saraksta, kurd nordd-rts mdctbu priek5mets, stundas norises laiks un vieta. Stundu saraksts atrodas 2. stdva vestibila informacijas ziqu stendd. 33. Izgl-rtibas iestade ir noteikts Sdds stundu un starpbn-zu ilgums: Macibu stunda 1. 8.30-9.10 2. 9.20-10.00 J. 4. 5. 6. 7. 8. Laiks 10.10-10.50 11.20 - t2.00 12.30-13.10 13.20-14.00 14.10-14.50 14.5s - 1s.35 34. IzlEmuma gad-rjumos, ar direktora rrkojumu, var tikt main-rts stundu sdkuma laiks un/vai salsindtas stundas. 35. ltu1dy izmai4as tiek izliktas 2. stava vestibila informdcijas zi4u stendd, publicetas izgl-rtrbas iestades majas lapa wrvr,l.rd-lregl rva.sr,1li,,lrl un skoivadlbas sistema,ie-klase,,.
36. SkolEni un pedagogi katru dienu seko stundu izmai4em un ievero t6s. 31. 38. Fakultatr-v6s nodarbibas, individuel6s nodarblbas, interesu izgl-rtibas programmas nodarbibas, Etpusm6cibu pasdkumi notiek no stundam br-rvaj6-laika, saskilrojot ar direktoru. Fakultattvo un individu5lo nodarbibu plans, interesu izgl-rtibas programmu nodarblbu un_ cita informdcija par drpusm6cibu pasdkumiem tgk izliitai. stava vestibila informecij as zigu stend6. 39. Par stundu kavejumiem skolenu vecdki vai pilngadibu sasniegu5i skol6ni lldz stundu sdkumam informe klases audzindtdju, izmantojot skolvadibas sistemas,.e-klase,, kavejumu relistr6cijas servisu, telefoniski vai elektroniskd formd, kd, arl uzreiz pec kavejuma beigem iesniedz klases audzindtdjam kavejumu attaisnojo$u dokumentu (vecdku brlvd formd rakst-rtu dokumentu par kav6jumu attaisnojo5iem iemesliem, medicrnas specidlista izdotu izziryu, u.c.). 40. Par attaisnoj amiem kavej umiem uzskatemi: 40.1. kavcjumi, kurus apliecina izgl-rtibas iestddes mediclnas mdsas, drsta pallga, 6rsta vai medictniskas iestddes izdota izzipa; 40.2. kavljumi (lidz trim diendm), kurus ar bn-va forma rakstr-tu dokumentu ir apstiprin6ju5i vec6ki. Pilngadibu sasniegu5ie skoleni par kavejumiem, kas nav saist-rti ar veselibas stdvokli, ir tiesr-gi iesniegt personisku paskaidrojumu, norddot taje objekt-rvu kavejuma iemeslu un td raiands apst6klus; 40.3. kavejumi, kuri radu5ies, skolenam piedaloties olimpiades, konkursos, sporta sacensibds, intere5u izglltibas aktivitates vai citu attaisnojamu iemeslu def, iepriek5 par to informejot klases audzindtdju; 40.4. atbrivojumi no mdcibu stunddm, kas saskagoti ar maclbu prieksmeta pedagogu vai administrdciju. 41. Skolcnu no sporta stund6m var atbrlvot izgl-rtibas iestades medicr-nas mdsa, Ersta pa1-gs, uzrakstot sporta pedagogam iesniedzamu izziryu (a vesehba pasliktin6s konkretaj6 mdcibu dien6) vai limenes Ersts. No sporta atbr-rvotie skoleni atrodas sporta stundas norises viet4. 42. Visi kavejumi tiek fiks ti skolvadibas sistemd,,e-klase,, 43. Neattaisnoti kavejumi ir: 43.1. kavejumi, par kuriem 5o noteikumu 39. un 40. punkta nor6d-rtaj5 kartfua nav iesniegi attaisnojo5i dokumenti; 43.2. pamats teldkai n-clbai, atbilstosi so noteikumu 149. punktam. 44. stundu kavejums nav attaisnojums mecibu satura neapgtisanai. 45. Stundai beidzoties, katrs skolens atbild par savas darba vietas sakarto5anu un atstesanu Kartrba.
46. SkolEnam stundds jab[t disciplinetam un piekldjigam, cienot pedagogu un klases biedru darbu. 47. Stundds, saska4s ar pedagoga nor6d-rjumiem, atfauts veikt tikai ar mdcibu procesu saist-rtu r-rcibu. 48. Stundu laikd no p6rtikas produktiem atlauts lietot tikai savu hdzpa4emto negdzlto iideni, kuru dr-rkst padzerties, netraucejot m6clbu procesu. 49. Stundu un starpbrlzu laik[ lldz meclbu procesa beigam mobilajiem telefoniem un citam elektroniskaj6m ierlcem j6biit bezskar,ras rcltmd" un jaatrodas skolena somd (izr,remot gaddumus, ja 5o ierldu izmanto5ana notiek ar pedagoga at[auju m6cibu procesa ietvaros). 50. SkolEns stundas laika klases telpu drlkst atstdt tikai ar pedagoga atlauju. 51. PEc stund6m skolcni atst6j izgh=tibas iest6di, dodas uz pagarin6tds grupas, interesu izgl-rtibas pulci4u, fakultat-rvajdm nodarbib6m, konsultacijam, sporta trenir,riem vai citdm nodarbibdm. VI. SkolEnu uzvedlbas noteikumi starpbr-rzu laike 52. 53. StarpbrlZos ieteicams atstdt klases telpu, lai to varetu izvedindt. Starpbrldl skoleni lenam pervietojas tz gaiteni, kur6 notiks nekame stunda. 54. 55. 56. 57. 58. 59. 60. Aizliegts sedet uz palodzlm, driizmeties, skriet, grtist-rties, r-pa5i pie logiem, kabinetu durvr-m un kepnem, klaig6t, atska4ot skafu mfiziku un citddi rad-rt traucejo5as ska4as, ke ari bezvajadzlbas uztureties tualetes. Starpbn-Zos jdiev6ro dezurejo5e pedagoga un citu izgl-rubas iestades darbinieku aizrddljumi S tarpbrzo s skoleni var apmekl dt izgllt1bas ie stede s biblioteku. Septembra un maija mene5os drftst uztureties izgl-rtibas iestedes pagalmd. Starpbr-rZos skolcniem atfauts uztureties aktu un sporta zdles tikai saskaqotu megindjumu un pasdkumu laika. Skolenu uzved1ba starpbrzos ir pieklajiga un klusa, ieverojot sabiedrlba pie4emtds uzvedibas normas. Skoleniem starpbr-rzu laika aizliegts izgl-rtibas iestddes teritorija vadtt automa5lnu, motorolleru, velosipedu un citus transporta h-dzekfus, lai nov6rstu traumatisma riskus.
VII. Skolcnu uzvedibas noteikumi GdienreiZu laikii 6t. 62. 63. 64. 65. 66. 67. 68. Est atlauts tikai izgl-rtibas iest6des EdnTc6, kafejnicd vai mdcrbu kabinetd ar pedagoga atfauju. Skolcns savlaiclgi, l rdz attieclgds dienas plkst. 8.30, pazi4o klases atdzindtdjam par pusdienu pieteikumu izgl-rtibas iestedes EdnIc6. Nepazilo5anas gad-rjum6 pretenzijas netiek pie4emtas. Ja skolenam ir 6rsta apstiprineta diagnoze (piemeram, celiakija, cukura diabets, pertikas alergija u.c.), kuras dc ir nepieciesama uztura korekcija, skolenam tiek nodro5in6ta atbilsto5a Edind5ana, jaizgfttlbas iestade par 5o faktu ir tikusi inform6ta. SkolEni ednr-rc6 ierodas tikai pedagoga pavadlb6. Ednica skoloni ierodas bez skolas somdm, t6s atstajot klaso vai kaftigi noliekot -rpa5i noraortaja vleta. Edmca un kafejntcd j6ievero piekl4jibas nonnas. Izmantotos traukus novieto noradltajas vietds. Pirms E5anas noteikti j 6n omazg6, rokas. VIII. SkolEnu uzvedlbas noteikumi garderobe 69. 70. 71. VirsdrEbe s j Enovieto garderobe norad-rtaj a viet6. No l.oktobra1rtdz 3O.apr1lim skolcni izgl-rtibas iestade parvelk mai4as apavus, kurus novieto garderobe auduma maisiqros. Uzs6kot mdcibu gadu, 10.-12.kla5u skoleni sa+em skapl5a atslegu, kuru macibu gada beigds nodod dezurejo5aj am garderobistam. 72. Administrdcija ir tieslga lemt par skaplsu atslegu pie5lir5anu arl jaunaku kla5u skoleniem, kuriem mdcrbu gada beigds janodod skapl5u atslegas dezurejo5ajam garderobistam. t3. SkolEnu uzvediba garderobe ir pieklajr-ga un klusa, ieverojot sabiedrlba pieqemtds uzvedibas normas. IX. SkolEnu uzvedlbas noteikumi izgl-rubas iestfldes organizeto pasflkumu laika 74. 75. Izgl-rtibas iest6des organizetajos pas6kumos skolens paklaujas Siem noteikumiem, dro5ibas noteikumiem, ke arl konkrcto passkumu norises kdrtibas prasrbdm. Izgl-rtibas iest6des rikotajos svinlgajos pasdkumos skoleniem jdierodas svinlgd svetku teqpa. 6
76. Izglr-tibas iestddes organizetajos pas6kumos aizliegts ienest, glabdt, izplafit un lietot cigaretes, alkoholiskos dzerienus un apreibino5as lnarkotiskds, toksiskds un psihotrop6s) vielas, ke ari atrasties to iespaidd 77. 78. Izglr-tibas iestedes organizdtajos pasdkumos aizliegts ienest, glabdt, izplatrt un lietot gdzes baloni4us, gdzespistoles, sprdgstvielas, Saujamierodus un aukstos ierodus, ka arl jebkuru cita veida priek5metus, vielas vai iertces, kas var apdraudet skolcnu veselibu un dzivlbu. Izgl-rtibas iestddes sarlkojumiem j6beidzas saska4e ar Salacgrlvas novada domes apstiprindtajiem saistosajiem noteikumiem. Skolcniem lldz io (sespadsmit) gadu vecumam, plkst. 22.00 j aatrodas mdj ds. 79. Skolenu uzvedlbapasekumu laikd ir pieklajiga un klusa, ieverojot sabiedrib6 pie4emt6s uzvedlbas noflnas. X. SkolEnu uzvedibas noteikumi autobuse, kas veic skol nu piirvad6jumus 80. 81. 82. PEc mecibu stunddm, skoleni pie izgl-rtibas iestddes parades durvr-m vai tas telpds gaida autobusu. Sagaidot autobusu un, izkdpjot no t6, skoleni ievero cefu satiksmes un drosibas noteikumus. SkolEni atrodas dro5d attelum6 no cefa braucames dafas. 83. 84. 85. 86. 87. skoleni tuvojas autobusam tikai pec tam, kad tas ir pilnibd apstejies. Pirms cefa SlErso5anas, skoleniem vienmer japdrliecinds vai tuvum5 nav brauco5s transportl-rdzeklis. Iek6pj ot autobuse, j dapsezas pasazieriem dometaj Es sedviet6s. Autobusa salone pervietojas tikai len6m. Somas un citu bagdhu atlauts novietot blakus sedvietd tikai tad, ja sedvieta nav nepiecie5ama citiem pasazieriem. 88. Atska4ojo5ds elektroniskes ien-ces atlauts lietot individuali, izmantojot austi4as, lai skarla netraucetu citiem pasazieriem. 89. Autobusd aizliegts ienest, glabdt, izplatrt un lietot cigaretes, alkoholiskos dzerienus un apreibino5as (narkotiskes, toksiskds un psihotrop6s),i"las, ke arl atrasties to iespaioa. 90. 9t. Autobusd aizliegts ienest, glab:at, izplatrt un Hetot gdzes baloniqus, gdzes pistoles, spregstvielas, Saujamierodus un aukstos ierodus, ka ari jebkuru cita veid'a prieksmetus, vielas vai ier-rces, kas var apdraudet skolenu veseltbu undzlvlbu. Pdrtikas produktus lieto tikai 6rpus autobusa salona.
92. Autobusa salons vienmer jdatstaj urs. 93. 94. Autobusd skolcni ievero visp6rpie4emtds uzvedibas un pieklajibas nonnas. SkolEnu unrediba autobusd ir pieklejiga un klusa. Autobusa vad-rt6js un pavadosie pedagogi ir tieslgi aizrddirt par nepiemerotu skolgnu uzvedibu autobuse, ke arl informet administrdciju par konstatetajiem pdrkapumiem. XI. KErtiba, kf,de izgh-tlbas iestede uzturas nepiederosas personas 95. Par nepiedero56m persondm 5o noteikumt izpratne uzskatamas personas, kuras nav izgl-rtibas iestddes darbinieki vai skoleni. 96. SkolEnu vecdkiem ir tiesibas pavadr-t skolenu uz izgltttbas iestddi, k6 arl sagaid-rt p6c m6cibu stund6m vai citam nodarblbdm, uzturoties izgl-rtibas iestades dezurejo5a administratora norddlt aja vieta I. st6va foaj e. 97. Nepiedero5as personas, kuras velas iendkt izgh-tibas iestado, vispirms registrejas pie izgl-rtibas iestddes dezurejo56 administratora, nor6dot savu vdrdu, uzv-ardu, ierasanas iemeslu un personu, kuru velas apmeklet. 98. Izglitibas iest6des kontrolejo5o institiiciju un citu valsts vai pa5valdibas kompetento institiiciju amatpersonas un darbinieki, ierodoties izgl-rtibas iestdde, izgl-rtrbas iistddes dezurejo5aj am administratoram uzrdda dienesta apliecibu. 99. Izgl-rtibas iestedes dezurejo5ais administrators re$istro personas apmekl6t6j ulumdld,. 100. Nepiedero5Em persondm aizliegts traucet mdcibu stundu un citu nodarbibu norisi. 101. Nepiedero56m personem ir tieslbas piedal-rties izgl-rubas iestades organiz6tajos pas6kumos, iepriek5 saska4ojot dalibu ar izgl-rtibas iestedes darbinieku, kur$ atbild par attiecr-gd pas6kuma organiz6sanu. 102. Izgl-rtlbas iest6des dezurejo5ajam administratoram un darbiniekiem ir tiesibas izrai&t no izglttibas iestddes nepiedero5u personu, ja persona nevar paskaidrot iera5anas merli vairada draudus skolcnu dro5ibai. 103. Ja nepiederosas personas uzvediba ir agres-wa un neprognozdjarra, izgl-rtibas iestedes dezurejo5ais administrators nekav6joties informe izglltibas iestddes administraciju, kas pie4em lomumu par ziqo5anu Valsts policijai. 104. Pamanot aizdomlgu personu atra5anos izglttibas iestade vai tas teritorija, par to j6informe dezurejo5o administratoru vai izglttibas iestades administr6ciju. 105. Informdcija par kartfbu, kddd izghtlbas iest6de uzturas nepiedero5as personas, ir izvietota pie izgl-rtibas iestedes par6des durv-rm un dezurejo5o administratoru darba vietas. 8
XII. SkolEnu dro5ibas nodro5iniisana 106. Nelaimes gadljumd skoleni nekavejoties informe tuvdk eso5o izgl-rtibas iestddes darbinieku, izgh-tibas iest6des medicrnas m6su vai Ersta paligu. 107. Katr-a izgl-rtibas iest6des st6v6 gan ziemefu, gan dienvidu puses gaiter,ros, sporta zdld, Edamzdl un aktu zdle pie izejas durvr-m ir izvietots evaku6cijas pldns un informdcija par operat-rvo dienestu izsauk5anas iespej Em. 108. Katrd izgl-rtibas iestddes stdv6 ir izvietoti ugunsdzosamie apar-ati, 109. ArkaftEjas situecijas gad-rjum6 atskan autom5tisk6s trauksmes sistomas signals vai dezurejo5ais administrators iezvana trls garos zvanus, p c kuriem tiek veikta skol6nu evaku6cija, saska46 ar evaku6cijas pl6nu un drosibas noteikumiem. 110. Katrs skolens ir personlgi atbildigs par dro5lbas instrukciju ievero5anu. 111. Ja skolcns cietis nelaimes gad-rjum6 vai j[tas slims, ikvienam izglttibas iestades pedagogam ir piendkums organizet medic-rnisko pah-dzibu. Par notiku5o, izv6rt6jot situaciju, zi4o administrecijai. Il2. Izgl-rtibas iestddes telp6s, tds teritorije un tuvakaja apkartnc aizliegts sm lot. 113. Izgl-rtibas iestedd un tds teritorij6 aizliegts iegddaties, ienest, glab:at, izpla:irt un lietot cigaretes, alkoholiskos dzerienus un apreibino5as (narkotiskas, toksisk6s un psihotropds) vielas, k6 ari atrasties to iespaidd. ll4. Izglltlbas iestdde un tds teritorij6 aizliegts ieg6daties, ienest, glabat, izplafit un lietot gdzes baloni4us, gdzes pistoles, spr6gstvielas, Saujamierodus un aukstos ierodus, k6 arl jebkuru cita veida priek5metus, vielas vai ier-rces, kas var apdraudct skolcnu veselibu un dzlvibu. X[I. Citi iek5ejes kertrbas noteikumi 115. skolena personu apliecinosais dokuments ir skolena aplieclba. 116. Izglitibas iest6des atbalsta komandas (izgl-rtibas psihologa, logopeda, sociala pedagoga, speciala pedagoga, medic-rnas mdsas, drsta pal-rga) pafidziba ir pieejama skolcniem, vir,ru vecdkiem un darbiniekiem. ll7. Izglltibas iestdde fotograftsana, audio un/vai video ierakstu veik5ana atlautatikai ar direktora rakstisku atfauj u. XIV. Skolenu rlciba, ja skolens k5das personas darbibf, saskata draudus savai vai citu personu dro5ibai 1 1 8. Ja skolens kadas personas darbib5 saskata draudus savai vai citu personu drosibai, viqri nekav6joties zi4o par to jebkuram tuvek eso5ajam izglttibas iestades darbiniekam.
119. Izgl-ttibas iestddes darbinieks, kur5 sa4emis skolena zi4ojumu, nekavejoties parliecin6s par situdciju un pah-dz noverst apdraudejuma situaciju. 120. Nepiecie5amibas gadr.jumd, izv6rtejot situaciju, izgl-rtibas iestades darbinieks zi4o operauvaj iem dienestiem. l2l. Izgl-rtibas iestddes darbinieks taj6 pa56 diend informe klases situaciju. audzinataju par notiku5o 122. Klases audzin6tdjs tajd pase diend noskaidro notiku5e administr6ciju. apstak!us un informe 123. Ja skolens guvis traumu, vi45 par to informe jebkuru tuvek darbinieku. eso5o izghtlbas iestsdes 124. Ja nepiecieiams, skolenam tiek sniegta izglttibas iestades mediclnas m6sas un/vai Ersta pallga palldzlba, kuri noskaidro, kados apst6kfos guta trauma. Ja trauma gtita konfliktsitudcijas laik6 vai skolcns apgalvo, ka traumu guvis k6da cita skoicna mer[tieclgas darbibas rczvltdta,, medic-rnas m6sa vai drsta pallgs nekavejoties par notiku5o zi go klase s audzifatdj am un direktoram. 125. Par izgl-rtibas iest6des darbinieku maldin65anu par ekstremdlam situacijam izgh-ttbas iestdd6, skolens var tikt sodr-ts normat-rvajos aktos noteiktaj6 kaxtiba. XV. Riciba, ja tiek konstateta liziska vai emocionela vardarbiba pret skolenu no citu skolenu puses 126. Ikvienam izgh-tibas iestddes darbiniekam, konstatejot fizisku vai emociondlu vardarbibu pret skolonu no citu skolcnu puses, nekavejoties jainforme par to cietu56 skolcna klases audzin6t6j s vai administrdcij a. 127. Klases audzin6tdjs noskaidro notiku5e apsteklus, uzklausa konflikta iesaistr=tas puses un izvertd, vai nepieciesams piesaist-rt un sa4emt paltdzibu no atbalsta personela. 128. Klases audzindtdjam ir pienekums organizet palrdzibas sniegsanu. 129. Klases audzindt6js taje pa5d diend informe konfliktd iesaisuto skolcnu vec5kus par notikuso, fiksejot sadarblbu ar vecdkiem skolvadlbas sistemas o'e-klase" Lurndld". 130. IzvErtEjot situ6cijas nopietnibu, nepieciesamlbas gadljuma klases audzinatdjs par notiku5o informe direktora vietnieku. 131. IzvdrtEjot situdcijas nopietnibu, nepiecie5amibas gadljumd direktora vietnieks inform direktoru. 132. Ja konfliktsitu6cijas atkaftojas, klases audzinetajs informe direktora vietnieku, kur5 lemj par nepiecie5amajiem atbalsta pasdkumiem turpmaku konfliktsituaciju noversanai. 10
133. Direktora vietnieks, sadarbib6 ar atbalsta personsla specialistiem, uzaicina uz sarunu izgl-rtibas iest6de konflikt6 iesaisuto skolenu vecdkus, sarunas gaitd pie4emot turpmlk5s rrcibas pl6nu. 134. Direktora vietnieks sniedz informeciju par rlcibas pldna realizdcqu direktoram un konfl iktsitu6cij as risinii5an5 iesaist-rtaj iem specidlistiem. 135. Direktors nodro5ina skolenam, kur5 apdraud savu vai citu personu dro5r-bu, veselibu vai dz-rvibu, mdcibas cit6 telpd sociala pedagoga, izgl-rtibas psihologa vai cita pedagoga kldtbiitne. M6cibas cita telpa ilgst no vienas m6cibu stundas hdz mdcibu dienas beig0m. 136. Direktors ar rikojumu nosaka atbalsta persondla piendkumus, lai veicindtu turpmako sadarblbu ar skolenu un vecekiem un izstr6d6tu atbalsta pas6kumus atbilstosi skolena v aj adzlb:am un s ituacij ai. 137. Direktors rakstiski (paplra vai elektroniska dokumenta forma) ir tiesr-gs nos[t-rt skolena vec6kiem inform6ciju par skolena uzvedibu un nepieciesamo vecaku sadarbibu ar izglttibas iest6di. 138. Ja izgl-rtibas iest6des un vec6ku sadarbibas rczultdta skolcna uzvediba neuzlabojas, klases audzindt6js atkdrtoti informe direktoru. Pamatojoties uz klases audzinataja, atbalsta persondla specidlistu sniegto informeciju un skolcnu paskaidrojumiem, direktors aicina konfliktd iesaisuto skolenu vec6kus uz sarunu un lemj par arpusskolas institiiciju specielistu piesaisu5anu. XVI. Riciba, ja tiek konstat ta fiziska vai emocionflla vardarbiba pret skol6nu no izglitibas iestfldes darbinieka puses 139. Ja noticis konflikts starp skolenu un izgh-tibas iestddes darbinieku, kura laika skolcns inform6jis savus vecdkus, un vecdki darbinieka rlclbu noverteju5i kd pedagoga profesijai neatbilsto5u vai pilngadibu sasniedzis skolens darbinieka rlcibu novertcjis ka pedagoga profesijai neatbilsto5u, tiek veiktas S6das darbibas: L39.1. veceki vai pilngadibu sasniedzis skolens piesaka vizr-ti pie direktora un pdrrund attieclgo situaciju; 139.2. direktora vai ta pilnvarota pdrst6vja klatbutnc vecaki vai pilngadibu sasniedzis skolens veic pdmrnas ar iestddes darbinieku, kur5 ir iesaist-rts konflikta situacija; 139.3. ja konflikta situ6ciju nevar atrisinet sarunu cefa, tad veceki vai pilngadibu sasniedzis skolens raksta iesniegumu par notikuso direktoram; 139.4. direktors vai td pilnvarots p6rstdvis pieprasa darbinieka rakstisku paskaidrojumu; 139.5. atsevi5li tiek veiktas p6mmas ar skolenu, vec6kiem un izgl-rtibas iestddes darbinieku; 139.6. uz nosleguma sarunu tiek uzaicinetas visas konflikta iesaist-rtds personas. 1.1
140' Pec notikuma izv6rtesanas, ja netiek konstatets izgh-tibas iestddes darbinieka p6rkdpums, direktors noseta iesnieguma iesniedzejam motivetu skaidrojumu par darbinieka darbibas izvert6j umu. 141' PEc notikuma. izvertosanas, ja tiek konstatets izgh-tibas iestddes darbinieka p6rkdpums, direktoram ir tiesibas darbiniekam piemerot disciplindrsodu un - lemf par nepiecie5amajiem atbalsta pas6kumiem turpmaku konfliktsituari3u nov rsanai. XVII. R-lclba, ja tiek konstateta fiziska vai emocionala vardarbiba pret izgl-rtibas iestedes darbinieku no skolena puses 142. Ja noticis konflikts starp skolenu un izgl-rtibas iestddes darbinieku, kd, rczultdtd, konstatejama fiziska vai emocionala vardarblba pret darbinieku no skolena puses, tiek veiktas SEdas darbibas: 142.1. darbinieks piesaka vizr=ti pie direktora un pamrna attiec-rgo situaciju; 142.2. direktora vai te pilnvarota p6rstdvja klatbttne darbinieks veic pdmrnas ar skolenu, kur5 ir iesaist-rts konflikta situ6cijd; 142'3.ja konflikta situaciju nevar atrisin6t sarunu cef6, tad darbinieks iesniedz direktoram rakstisku iesniegumu par radusos situaciju; 142'4' direktors vu ta pilnvarots pdrstdvis pieprasa skolena rakstisku paskaidrojumu par radu5os situaciju; 142.5. direktors vai ta pilnvarots pdrstdvis noskaidro notikusa apstdkfus, uzklausa konflikt6 iesaist-rtds puses un izverte, vai nepieciesams piesaistn un sa4emt pah-dzr-bu no atbalsta persondla; 142.6. direktors vai te pilnvarots perstdvis sazines ar skolena vecdkiem un p6mrn6 situaciju, fikscjot sadarbibu ar vecdkiem skolvadlbas sistemas,oe-klase,, Zurndld; 142'7 ' direktors vai ta pihvarots p6rst6vis uzaicina rz sarunu izgl-rtibas iest6de konflikta iesaistr-t6 skolona vecekus, sarunas gait6 pierlemot tffim6k6s rlcibas plenu; 142.8. direktors vai td pilnvarots pdrstevis sniedz informaciju par rrcibas plana realiziiciju direktoram un konfliktsitudcijas risinasana iesaist-rtajiem specielistiem. 143' Direktors nodrosina skolenam, kur5 apdraud savu vai citu personu droslbu, veselibu vai dzrvfuu, mecibas cita telpa sociala pedagoga, izglttibas psihologa uui,itu pedagoga klatbtitne. Macibas cit6 telp6 ilgst no vi*ar.a.ib, stundas l-rdz mdcibu dienas beigdm. 144' Direktors ar rikojumu nosaka atbalsta persondla pienakumus, lai veicindtu turpmdko sadarblbu ar skolenu un vecdkiem un iistr-addtu utbulrtu pasakumus atbilstosi skolcna v aj adzib:am un situecij ai. 145' Direktors rakstiski (pap-rra vai elektroniska dokumenta forma) ir tieslgs nos[tr-t skol6na vecakiem informeciju par skolena uzvedibu un nepieciesamo vecdku sadarblbu ar izgl-rtibas iest6di. 1_2
146. Ja izglittfuas iestddes un veceku sadarbtbas rezultdtd skolena uzvediba neuzlabojas, klases audzindtejs atkaftoti informe direktoru. Pamatojoties uz sarlemto inform6ciju un to izvert6jot, direktors aicina konflikta iesaistr-to skolcnu vecdkus uz sarunu un lemj par Erpusskolas institiiciju speci6listu piesaisu5anu. XV[I. RIcIba, ja tiek konstateta fiziska vai emocioniila vardarbiba pret skolgnu no direktora puses 147 ' Ja noticis konflikts starp skolenu un direktoru, kura laika skolens inform6jis savus vecdkus, un vec6ki direktora rlcibu novertejusi kd izglrtrbas iestades vadttdjaprofesijai neatbilstosu vai pilngadibu sasniedzis skolens direktora n-cibu nov6rtejis ia izgl-rtibas iestddes vadttdja profesijai neatbilstodu, S-rm persondm ir tiesibas versties pie izglnibas iestedes dibin:atdja. 148. DibinEt5js pieqem lemumu par turpm6ko n-cibu. XIX. Atbildiba par iek5cjo kertibas noteikumu neiev rolanu 149. IzglTtlbas iestddes iek5cj6s kdrtibas noteikumu nepildtsanas gadljumd izgl-rtibas iest6des administrecd a ir tiesr-ga : 149.1. uzaicindt skolenu uz pdrrundm; I49'2' uzaicindt skolenu uzrakst-rt paskaidrojumu par parkdpuma veik5anas iemesliem un citiem apstdkfiem, kuru rczultdtdnoticis veiktais pdrkdpums; 149.3. izteikt skolenam aizr-afrjwu rakstiska veida, informejot par to vec6kus un, fiksejot sadarblbu ar vec6kiem skolvadibas sistemas o,e-klase,, ilumdld,; 149.4. uzucindt uz pemrndm skolena vecekus; 149'5. aicindt skolenu vai vipa vecdkus noverst ru{rtd, kaitejuma sekas vai atl\dzindt zaudejumu vertibu, ja skolena darblbas vai bezdarbrbas rezult6t5 boj6ts vai zudis izgl-rtibas iestddes inventdrs, aprrkojums vai materialtehniskie t-r,ozet1i; 149'6. atkdrtotu pdrkdpumu gad-rjum6, zi4ot par skolena pdrk6pumiem socidlajam pedagogam, Salacgr-tvas.novada socialajam dienestam, tiesibsargajo5ajam iestddem vai cit6m institocijdm 150. Atkartoti iekscjds kdrtibas noteikumu parkapumi var biit par pamatu skolena, kurs izgh-ubas iested fpsust visp6rejes videjds- izgl-rtibas programmu (10.-12. klase), atskaitr5anai no izgh-tibas iest6des, par to.akrtirtiirformejot vec6kus. XX. NoslEguma jautfljumi 151. GrozTjumus noteikumos veic saskage ar direktora rlkojumu. 152' Atirt par speku-zaudejusu izgl-rtibas iestedes 20l8.gada l5.augusta iek5cjo normat-rvo aktu Nr. 1-4l9 "salacgrrvas vidusskolas ieksejds kafttas noteikumi,,. Direktore Sanita Slekone