Atgriezeniskā saite. aizstāvībā. Izglītības kvalitāte un politika. Skolotājiem jākļūst drosmīgākiem. savu tiesību METODISKIE MATERIĀLI

e - žurnāls izglītības profesionāļiem Skolotājiem jākļūst drosmīgākiem savu tiesību aizstāvībā Kā pilotskolās turpinās jaunā mācību satura un pieejas aprobācija Izglītības kvalitāte un politika Atgriezeniskā saite METODISKIE MATERIĀLI Bagātība mūsu kabatās. Mācību aktivitāte Mobilās sacensības Bilingvāla mācību stunda angļu krievu valodā 9. klasei Vāka foto: picssr.com ISSN 2255-9515 1

SATURS 3 AKTUĀLI Kā pilotskolās turpinās jaunā mācību satura un pieejas aprobācija. Sabiedriskajai apspriešanai septembrī tika nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta projekts Izglītība mūsdienīgai lietpratībai. Skolas Vārds turpina sekot līdzi vairāku pilotskolu darbam, uzrunājot skolu vadītājus, lai uzzinātu kā skolās norit jaunā mācību satura un pieejas aprobācija. Stāsta Codes pamatskolas, Daugavpils 3. vidusskolas, Grobiņas sākumskolas un ģimnāzijas, Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes Kamolītis, Aizkraukles novada vidusskolas, Rīgas Teikas vidusskolas, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas un Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas vadītāji. 6 PĒTĪJUMS Skolotājiem jākļūst drosmīgākiem savu tiesību aizstāvībā. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) konferencē Mācīšanas brīvība iedvesmo pedagogus, kas 22. novembrī notika Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, tika prezentēti pētījuma rezultāti par pedagogu darba tiesībām Latvijā. Pētījuma veicēju galvenais secinājums, kuru pauda Tiesībsarga biroja pārstāve, skolotāji uzskata, ka labi zina savas tiesības, taču bieži vien nerīkojas, jo viņiem pietrūkst drosmes. 14 SKOLA UN SKOLĒNS Atgriezeniskā saite. Atgriezeniskā saite ir ziņa, kura sniedz informāciju par mūsu sapratnes līmeni un rīcības efektivitāti. Tā kā skolēna izaugsme veidojas ar atgriezenisko saiti, mums ir jāsaprot, kādā veidā notiek jaunas informācijas nodošana un pieņemšana. Atgriezeniskā saite ved uz izaugsmi tikai tad, ja tā ietver informāciju, kā veikt uzlabojumus. Virzīt uzdevumu uz nākotnes sasniegumiem pārbaudi pareizrakstību pēc dotā parauga, lai citi tevi varētu saprast, nevis uz pagātnes neveiksmēm izlabo pareizrakstības kļūdas. Stāsta Anna Reinolde, koučs, Radošuma pils trenere un Ilga Kušnere, skolotāja, Radošuma pils trenere. 17 VIEDOKLIS Izglītības kvalitāte un politika. Pēdējo gadu izglītības politikāņu galvenais arguments jebkurai situācijai ir kvalitāte. Loģiski, visiem saprotami, un grūti iebilst. Atklāts vai drīzāk aizklāts paliek jautājums par kvalitātes mērīšanas metodisko pusi. Izvēlēts ir vienkāršākais un viegli pieejamais variants (nav pat jāveic papildu aprēķini) procentuālie rādītāji centralizētajos eksāmenos. Stāsta Māra Bērente, matemātikas skolotāja. 19Skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma plāno ieviest gadu vēlāk AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS 16. 30. NOVEMBRIS Latvijas skolēnu kompetence risināt problēmas savstarpējā sadarbībā kopumā ir nedaudz zemāka nekā vidēji OECD valstīs Eksperti: Skolēnu ēdienkartei jābalstās uz vietējiem, sezonāli pieejamajiem produktiem Pasniegs Draudzīgā aicinājuma medaļu un diplomu Nākamgad internātskolu uzturēšanu vēl daļēji finansēs no valsts budžeta 24 METODISKIE MATERIĀLI Bagātība mūsu kabatās. Mācību aktivitāte Mobilās sacensības. Lai rosinātu skolēnus un sabiedrību kopumā aizdomāties par bagātībām mūsu kabatās un nodot pārstrādei arī elektronikas preces, īstenojot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansēto projektu 60 elementi tavā kabatā, esam izstrādājuši vairākus mācību aprakstus. 33 Bilingvāla mācību stunda angļu krievu valodā 9. klasei. Ņemot vērā jaunā izglītības projekta Kompetenču pieeja mācību saturā ideju par integrētu pieeju mācību saturam un valodu apguvei, Krustpils pamatskolā jau pagājušajā mācību gadā skolotāji sāka praktizēt integrētās mācību stundas. Piedāvājam ieskatu vienā no tādām stundām. Pieredzē dalās Antra Laitāne, Velta Bojāre, Krustpils pamatskolas skolotājas. 2

AKTUĀLI Kā pilotskolās turpinās jaunā mācību satura un pieejas aprobācija Andra Ozola, žurnāliste Sabiedriskajai apspriešanai septembrī tika nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta projekts Izglītība mūsdienīgai lietpratībai. Skolas Vārds turpina sekot līdzi vairāku pilotskolu darbam, uzrunājot skolu vadītājus, lai uzzinātu kā skolās norit jaunā mācību satura un pieejas aprobācija. Codes pamatskolas direktore Laila Jurcika: Esam sapratuši, kāpēc mums sākumā bija grūtības un ko īsti mēs aprobējam nevis jauno mācību saturu vai standartu, mēs aprobējam procesu. Esam secinājuši, ka 80% no tā, ko tagad ir plānots ieviest kā jaunumu, mēs savā skolā jau darām 10 un vairāk gadus. Tagad esam sev nodefinējuši šo procesu un izvirzījuši mērķus kā varam pilnveidot un uzlabot mācību procesu. Esam izvēlējušies caurviju Sadarbība un līdzdarbība. Sākumskolā sev kā mērķi esam izvirzījuši uzlabot bērnu jēgpilnu lasītprasmi. Visā pamatskolas posmā īpašu uzmanību pievērsīsim skolēnu darbam grupās, pētnieciskajam un projektu darbam, komunikācijas prasmju uzlabošanai un izglītojamo spējai mācību stundās iemācītās teorētiskās zināšanas pielietot praksē. Sākumskolā esam sākuši jaunu lasīšanas projektu divas reizes nedēļā, katru reizi pa 20 minūtēm bērni lasa savu līdzpaņemto grāmatu, kas viņus interesē, tad par izlasīto uzzīmē kādu zīmējumu un stāsta, prezentē saviem klasesbiedriem. Esam ievērojuši, ka visu vecumposmu skolēniem ir problēma viņi neprot runāt, aiztāvēt savu viedokli un ieklausīties citos. Tāpat vērsīsim uzmanību uz to, lai bērns saprastu, kur grāmatā izlasīto var pielietot dzīvē. Ja, piemēram, matemātikā skolēns mācās, kas ir virsma, lai viņš saprastu, ka arī dīķim ir virsma vai mājas jumts ir virsma. Tā, piemēram, 3. klases skolēni, mācoties par upi tās izteku, krastiem un gultni, devās velopārgājienā uz 5 kilometru attālo upīti mūsu pagastā, lai redzētu, kā tas izskatās dabā un ka tā nav tikai bildīte mācību grāmatā. Šajā mācību gadā esam izvirzījuši mērķi katram skolotājam jānovada vismaz 3 mācību stundas kopā ar kolēģi. Mums jau ir notikušas šādas stundas, piemēram, sports un matemātika. Skolēni skrien 100 metrus un tad rēķina ar kādu ātrumu skrējuši. Tad skrien 400 metrus un atkal rēķina ātrumu, arī lielāko un vidējo ātrumu. Skolotāji labprāt piesakās vadīt šādas stundas, mācību pārzine plāno. Arī bērniem ir interesanti, viņiem veidojas izpratne. Aizkraukles novada vidusskolas direktors Aldis Labinskis: Skolas mājaslapas www.aiznovid.lv projektu sadaļā Aprobācijas projekti esam izveidojuši savu aprobācijas projekta caurviju dienasgrāmatu. Daži ieraksti no šīs dienasgrāmatas: Sākumskolas aprobācijas komandas aktivitātes. Sadarbojoties 1.m un 3.m klašu skolēniem un skolotājām, 3. novembrī notika interesanta bibliotekārā stunda. Stundu vadīja skolas bibliotekāre Sofija Marjane. Stundas mērķis: veidot izpratni par bērnu grāmatam un grāmatu autoriem. Bibliotekāre pastāstīja par populārām bērnu grāmatu autorēm - Agniju Barto un Margaritu Stārasti. Tad 3.m klases skolnieces noskaitīja dzejoļus par bibliotēku un grāmatas nozīmi cilvēku dzīvē. Skolēnus sagatovoja Larisa Pečurina literārā pulciņa Burvju vārds nodarbības laikā. Pēc tam pirmklasnieki ar inte- 3

resi izpildīja dažādus atjautības uzdevumus. Par piemiņu bērni saņēma kartīti ar ierakstītu sakāmvārdu par grāmatu un bibliotēku. Autors - Irina Seļezņova. Vidusskolas aprobācijas komanda. Mūsu skolas 12. b klase iesaistījās E-Twinnig rosinātajā projektā Mosties dzejai. Projekta mērķis: caur dzejas pasauli iepazīt sevi un līdzcilvēkus, kopt prasmi komunicēt ar citu skolu jauniešiem, mācīties veidot prezentācijas un videoreklāmas. Jaunieši vispirms nosūtīja savas klases pašreklāmu partnerskolām. Tajā tika akcentēta vēlme iepazīt jaunos dzejniekus, lasot viņu pirmās dzejoļu grāmatas. Tad skolēni sāka meklēt informāciju par izvēlētajiem jaunajiem latviešu dzejniekiem un veidot prezentācijas ( vizītkartes ). Prezentācijas jauniešiem palīdzēja stāstīt gan par dzejnieku dzīvi, gan izdotajām grāmatām, gan klasē lasīt iepatikušos dzejoļus. Pēc iepazīšanās ar klasesbiedru veikumu skolēni sadalījās grupās pa trīs un vēlreiz veica izvēli- nolēma, par kuru autoru veidos videoprezentāciju. Balstoties uz nelielo pieredzi, notika vienošanās, pēc kādiem kritērijiem šādas prezentācijas varētu vērtēt. Tie bija: radoša pieeja (oriģinalitāte), valodas/runas kultūra, audio pavadījums (atbilstošs skaņu celiņš), video efekti (interesants sižets), kopējā emocionālā uztvere (krāsas). Grupas iepazīstināja ar darba rezultātu, kas bija savdabīgs un atšķirīgs. Skanēja pārdomas par to, ka šādi uzdevumi likuši saprast - dzeja ir kaut kas mūsdienīgs, aktuāls; pilnveidojušās IT prasmes; skatoties reklāmas, veidojušās kritiskās domāšanas iemaņas. Darba noslēdzošais uzdevums ir partnerskolu reklāmu vērtēšana. Latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Salzemniece. Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane: Turpinām izglītoties uz mācībām novembrī bija aprobācijas projekta vidusskolas komanda, lai apgūtu veidot dziļos 3. un 4. līmeņa uzdevumus. Joprojām katru otrdienu turpinās projekta komandas mācības skolā, arī šeit apgūstam dziļo mācīšanos 3. un 4. līmeņa uzdevumu veidošanu, kā arī integrēto stundu veidošanu. Esam sākuši realizēt jaunu projektu Pūra lāde. No kādām lauku mājām uz skolu esam atveduši vecu pūra lādi, kurai nepieciešama restaurācija, bet vispirms tā ir jāpiepilda ar zināšanām (integrētā mācīšanās). Tā nu projektā iesaistīti visu priekšmetu matemātikas, dabaszinību, literatūras, mājturības un tehnoloģiju, vizuālās mākslas u.c. skolotāji un skolēni. Pirmā piepildītās pūra lādes izstāde paredzēta decembrī. Tagad, piemēram, bioloģijas skolotāja ar skolēniem pēta koku, tā izturību, kaitēkļus un mikroorganismus, kas bojā koksni. Matemātikas stundās (atkarībā no klases un bērnu vecuma) tiek rēķināts, cik kubikmetru koksnes iztērēts lādes izgatavošanai, cik daudz jauna materiāla nepieciešams restaurācijai, kāda ir tā cena. Savukārt svešvalodu skolotāji kopā ar bērniem mēģina pārtulkot vārdu pūra lāde angļu, spāņu, krievu, vācu valodās un pētīt, vai tas ir iespējams, vai arī citām tautām ir šāda lāde. Sociālo zinību skolotāji plāno lādi piepildīt ar mūsdienu vērtībām. Vizuālās mākslas stundās tiks zīmētas lādes skices, bet vēstures stundās pētīts, kuram Latvijas novadam ir piederīga šī pūra lāde. Jau izpētīts, ka tā varētu būt nākusi no Vidzemes vai Latgales. Tāpat skolotāji mācās veidot integrētos pārbaudes darbus, kas notiek vienlaikus divos mācību priekšmetos. Pārbaudes darbu 9. klasei kopā ir izveidojuši matemātikas un ģeogrāfijas skolotāji. Šādi vēlējamies nedaudz atslogot devītos, kuriem jau tā ir daudz pārbaudes darbu, mēģinājām saprast, kā tas reāli izskatās, vai to ir iespējams ieviest. Skolā veicam 7.- 10. klašu skolēnu un vecāku aptauju un jau redzam vienu problēmu jāplāno darbs ar vecākiem. Turpinām veidot aprobācijas dienasgrāmatu skolas tīklā katrs skolotājs tajā ieraksta paveikto. Tā kā mūsu skola strādā ar domāšanas un radošuma caurviju, svarīgi ir redzēt katra skolotāja ceļu, arī citi skolotāji var redzēt kolēģu paveikto, gūt jaunas idejas. Turpinām vērot stundas pēc savas izstrādātās veidlapas, atbildot uz diviem galvenajiem jautājumiem: ko es esmu ieguvis no šī skolotāja un ko es varētu viņam ieteikt. Jāpiebilst, ka sākot strādāt pie 3. un 4. līmeņa uzdevumu veidošanas, uzlabojies, kļuvis pozitīvāks noskaņojums skolas kolektīvā skolotāji uzdevumus veido ar aizrautību. Ja projekta sākumā valdīja neziņa un neizpratne, tad tagad tikai aptuveni 5% skolotāju atbalsta veco mācīšanas stilu lekcijas un atprasīšanu. Arvien vairāk skolotāju saprot, ka skolē- 4

nam ir jālīdzdarbojas. Aprobācijas projektā piedalās 16 skolotāji un 4 cilvēku vadības komanda, taču jaunās metodes mācām, strādājam ar visiem 7. 10. klašu skolotājiem, arī ar dažiem citiem, kuri piesakās. Nereti labas idejas gūstam no sākumskolas skolotājiem, kuri projektā nepiedalās. Notiek arī regulāra projekta rezultātu mērīšana, piemēram, veicot anketēšanu, lai noskaidrotu, cik mērķtiecīgi tiek plānota integrēto mācību priekšmetu ieviešana. Tā kā Rīgas pašvaldība mums ir piešķīrusi finansējumu 1800 eiro mēnesī, ir izveidota piemaksu sistēma, katrs skolotājs tiek vērtēts un saņem materiālu atbalstu. Grobiņas sākumskolas direktore Laila Urbāne: Grobiņas sākumskolas darba grupa projektā darbojas ar caurviju Pašvadība, kas sevī ietver sociāli emocionālo mācīšanos (SEM) un mācīšanu mācoties. Ikdiena mums liek lielāku vērību pievērst katra skolēna un skolotāja labsajūtai, emocionālajam stāvoklim, rosina uz pozitīvu rīcību un lietišķu sadarbību. Šajā laikā, kad skolai jāuzņemas tās funkcijas, kuras kādreiz pildīja ģimene, būtiski ir stiprināt skolēnu spēju mācīties un efektīvi komunicēt. Nozīmīga vieta ir savu emociju pašregulācijai - zināt un prast tās vadīt. Savu darbu sākam ar uzmundrinošu rīta sasveicināšanos, motivējošu un iedvesmojošu stundas iesākumu. Mācām bērniem apzināt savas emocijas, pozitīvi un lietišķi izteikties par klasesbiedru darbu. Sākot no decembra, savā skolā realizēsim SEM audzināšanas stundas pēc ieteikto audzināšanas stundu paraugprogrammām. Līdz mācību gada noslēgumam centīsimies novadīt 10 stundas, tad izvērtēsim un ieteiksim programmu veidotājiem. Šis ir laiks, kad arī mūsu skolas darba grupas skolotāji iepazīstas ar Skola 2030 piedāvāto jauno mācību saturu Moodle vidē. Bažas radīja vecumposms, jo nebija skaidrības par skolas gaitu sākšanas vecumu. Taču lasot presi, saprotam, ka lēmums sākt mācības no 6 gadiem, pagaidām ir apturēts. Tad ir iespēja konkrētāk izvērtēt mācību satura un pieeju atbilstību konkrētajam vecumposmam. Oktobrī un novembrī esam piedalījušies projekta organizētajās mācībās pa satura jomām, kā arī skolu vadības nodarbībās. Daži kolēģi paguvuši novadīt atklātās stundas savas jomas pedagogiem novada mērogā, kad tiek integrēta matemātika un vizuālā māksla, kā arī latviešu valoda un rokdarbi. Savu pieredzi ir popularizējušas arī mūzikas skolotājas. Skolotāji sadarbojas savā starpā un dalās ar labo pieredzi. Cenšamies veikt ierakstus projekta dienasgrāmatā, kas, varbūt, neizdodas ar pirmo reizi, jo dažreiz trūkst skaidrības kā darīt. Ticam SEM idejai un tam - ja skolēns izjūt lielāku pārliecību par savām spējām mācīties, prot vadīt emocijas un izprast otru, tad paaugstinās arī mācību motivācija. Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes Kamolītis vadītāja Anita Bērziņa: Novembrī turpinām piedalīties pedagogu un vadības komandas mācībās. Iestādes pedagogi strādā pie jaunā mācību satura izpētes un apgūst jauno pieeju pedagoģiskā procesa plānošanā, kur lielākais akcents uz bērnu emocionālo, vērtību audzināšanu un patstāvīgu dzīves ieradumu veidošanu, kas balstīts uz tikumu izpratni. Jaunais plānošanas veids mudina skolotājus domāt savādāk, līdz ar to arī darīt savādāk. Darbs pie satura izpētes vēl turpināsies. Esam izgatavojuši atgādnes un palīgmateriālus skolotājiem, lai izceltu būtiskāko no esošās informācijas, kas atvieglo darbu pie jaunā ieviešanas praksē. Esam sākuši sadarbību ar pilsētas pirmsskolas iestāžu vadības komandām, lai kopīgi ieviestu izmaiņas. Novadīti divi darba semināri un ir vienošanās par turpmāku sadarbību. To, ko apgūst pilotkomanda, cenšas mācīties arī pārējās pilsētas pirmsskolas iestādes. Novembrī esam tikušies ar bērnu vecākiem, kurus interesē projekta norise. Ieguvām vērtīgu informāciju no vecākiem - kas vecākus interesē, par ko viņi raizējas, kā vēlas iesaistīties un palīdzēt savam bērnam. Vecāku interese un pozitīvā nostāja ir jūtama kā ietekmīgs atbalsts. Novembrī tikāmies arī ar pilsētas pašvaldības pārstāvjiem, lai runātu par projektā paredzēto mērķu īstenošanas iespējām un nepieciešamo pašvaldības atbalstu. Novembra izskaņu aizvadām ar sava Kamolīša 35 gadu dzimšanas dienas svinībām. Caurvija Sadarbība un līdzdalība ir pamatā visu pasākumu organizēšanā. Kopīgi tiek rotātas telpas, gatavotas svētku tortes, 5

bērnudārzs jubilejā tiek sumināts kopā ar vecākiem. Pasākumos jau izveidojusies tradīcija goda aplis apkārt bērnudārzam ar zirdziņu. Daugavpils 3. vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Iveta Miloslavska: Daugavpils 3. vidusskolā darbu turpina skolotāju mācīšanās grupas, kurās skolotāji, kuri nav iesaistījušies pilotskolu komandās, iepazīstas ar pieejamajiem materiāliem, sadarbojas satura integrēšanai savām vajadzībām, darbam savās klasēs. Pilsonības nedēļā katra diena bija veltīta kādai noteiktai tēmai, piemēram, Ģimene, Pilsēta utt. Katrs skolotājs savā mācību stundā audzēkņiem piedāvāja atbilstošas aktivitātes, tādējādi aktualizējot gan skolotāju sadarbību, gan caurvijas Domāšana un radošums ieviešanu mācību darbā. Pilotskolas komandu dalībnieki turpina izglītoties projekta komandas pārstāvju vadībā, kā arī iepazīstas ar pieejamajiem materiāliem, iesaistās programmu apspriedē e-mācību vidē. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītības metodiķe Anita Deksne: Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijā VISC projekta Kompetenču pieeja mācību saturā ietvaros novembrī ir notikušas iknedēļas skolotāju, aprobācijas komandas dalībnieku tikšanās un veikta semināra materiālu apspriešana, caurskatot mācību saturu un pieeju mācībām. 10. un 11.novembrī ģimnāzijas skolotāji piedalījās mācību semināros Rīgā par caurviju kompetenču tēmām Līdzdalība un sadarbība, aktualizējot līdzdalību kā veseluma izpratnē balstītu, personīgi nozīmīgu un atbildīgu iesaistīšanos vietējās un globālās kopienas ikdienā, bet sadarbību - kā mācīšanos veicinošu pieeju. Novembrī Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas pedagogi, kuri tika izvirzīti Rēzeknes pilsētā vadīt, virzīt, koordinēt un atbalstīt mācību priekšmeta pedagogus, kļūstot par mācību jomu koordinatoriem, apmeklēja projekta komandas vadītos seminārus Rīgā. Semināros skolas pedagogi iepazina jaunā mācību satura un pieejas izveides un īstenošanas principus attiecīgās mācību jomas un izglītības posma kontekstā, satura dokumentus, mācību priekšmetu programmas un mācību pieeju tā, lai šo informāciju pēc tam sniegtu pedagogiem, organizētu jaunā mācību satura apspriešanu un ideju, priekšlikumu, jautājumu nodošanu mācību satura izstrādātājiem, kā arī sniegtu atgriezenisko saiti, veicinātu izpratni par attiecīgās mācību jomas un caurviju prasmju lomu skolēnu lietpratības attīstīšanā. SV PĒTĪJUMS S kolotājiem jākļūst drosmīgākiem savu tiesību aizstāvībā Andra Ozola, žurnāliste Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) konferencē Mācīšanas brīvība iedvesmo pedagogus, kas 22. novembrī notika Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, tika prezentēti pētījuma rezultāti par pedagogu darba tiesībām Latvijā. Pētījuma veicēju galvenais secinājums, kuru pauda Tiesībsarga biroja pārstāve, skolotāji uzskata, ka labi zina savas tiesības, taču bieži vien nerīkojas, jo viņiem pietrūkst drosmes. Konference veltīta Pasaules skolotāju dienai, kuras ietvaros UNESCO un Pasaules Izglītības darbinieku arodbiedrība (Education International EI) šogad akcentē to, ka pārmērīga iejaukšanās ikdienas darbā ap- 6

draud skolotāju un akadēmiskā personāla profesionālo autonomiju un mācīšanas brīvību. Ar ko jums asociējas jēdziens pedagoga tiesības? uz šo jautājumu ne vairāk kā divos vārdos konferences sākumā tika aicināti atbildēt visi tās dalībnieki. Dažas no atbildēm: tikai skaisti vārdi ; lietu kārtība ; zināt, kā ; pedagogu autonomija ; tiesību nav ; pienākumi ; pašcieņa ; labs direktors ; brīva sajūta ; aizmugure ; LIZDA u.c. LIZDA veiktā pētījuma Pedagogu darba tiesības izglītības iestādēs rezultātus prezentēja viena no pētījuma autorēm LIZDA eksperte sociāli ekonomiskajos jautājumos Dr. oec. Anda Grīnfelde. Viņa pētījumu raksturoja kā ne pārāk iedvesmojošu, taču diezgan pozitīvu tas pārsteidzis pētnieku grupu. Tomēr pētījuma kvantitatīvā daļa īsti neatbilst tā kvalitatīvajai daļai, kur ir īstā sāpe un problēmas. Pedagoga profesijas prestižs joprojām zems Šā gada pētījumā interneta aptaujā ar anketēšanu aptaujāti 2055 respondenti. Jāpiebilst, ka šā gada pētījumā izmantoti arī daži jautājumi no pagājušā gada LIZDA pētījuma par skolotāja profesijas prestižu. LIZDA 2017. gada pētījuma rezultāti jautājumā par skolotāja profesijas prestižu salīdzinājumā ar 2016. gadā izpētīto ir ļoti līdzīgi. Par 8% ir samazinājies to pedagogu skaits, kuri pilnībā piekrīt apgalvojumam par pedagoga profesijas augsto prestižu. Izskaidrojums tam: palielinājies respondentu skaits, kuri šim apgalvojumam drīzāk piekrīt vai arī ne piekrīt, ne nepiekrīt. Kopumā rezultāti pierāda: Latvijas pedagogi joprojām uzskata, ka pedagoga profesijai Latvijā nav augsts prestižs (80% 2016. gadā un 72% 2017. gadā). Tāpat divas trešdaļas aptaujāto piekrīt, ka pedagoga profesijas prestižs ietekmē sabiedrības attieksmi pret pedagogu tiesībām. Vairākums respondentu piekrīt, ka izglītības iestādē, kurā viņi strādā, tiek ievērotas pedagoga tiesības, kā arī izglītojamo un viņu vecāku tiesības un iestādē tiek nodrošinātas sociālās garantijas. Gandrīz trīs ceturtdaļas (74%) aptaujāto atzīst, ka pedagogiem ir iespēja rosināt veikt izmaiņas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos. Savu zināšanu līmeni par darba tiesībām izglītības iestādē pedagogi novērtējuši augstu galvenokārt 8 9 ballu robežās 10 ballu skalā. Ar zemāko vērtējumu (1 5 balles) ir novērtētas zināšanas par tiesībām civiltiesiskā kārtībā piedzīt zaudējumus par morālā kaitējuma nodarīšanu savai personībai, kas ir diezgan reti sastopams tiesību izmantošanas veids, un ir tikai pašsaprotami, ka pedagogi par to aizdomājas tikai tad, kad jāatbild uz pētījuma veicēju jautājumu, uzskata pētījuma autores. Pedagogi uzskata, ka joprojām tiek apdraudēta viņu profesionālā brīvība (autonomija), ko apliecina gandrīz divas trešdaļas atbildējušo pedagogu 63,5% (2016. gadā vairāk 72,4%). Turklāt 2017. gadā 69% pedagogu uzskata, ka pedagogu darbs joprojām tiek pārāk daudz kontrolēts un uzraudzīts. Salīdzinājumam: 2016. gada aptaujā šādu atbildi sniedza par 8,4% biežāk 77,4% respondentu. Vairāk nekā puse 54,6% pedagogu izjūt, ka vecāki ierobežo viņu tiesības izglītības iestādē, bet nepilna trešā daļa (26,7%) pedagogu uzskata, ka izglītības iestādes vadītājs uz pedagogiem izdara pārāk lielu spiedienu darba tiesību kontekstā. A. Grīnfelde uzsvēra, ka daudzi aptaujātie pedagogi atturējās atbildēt uz jautājumu par iestādes vadītāja izdarīto spiedienu tikai viena ceturtā daļa respondentu uz šo jautājumu atbildēja ar jā vai nē. Tāpat aptuveni 80% aptaujāto skolotāju atzinuši, ka pedagogiem vairāk jāspēj paaugstināt savu pašapziņu, lai aizstāvētu savas tiesības, viņi bieži vien jūtas nedroši savu tiesību aizstāvībā; pedagogi mēdz izvairīties pieņemt lēmumus (vai izdarīt izvēles), jo baidās pārkāpt tiesību normas. Pedagogi baidās runāt par savu tiesību ierobežojumiem, jo ir pārliecināti, ka netiks atbalstīti. Pietrūkst informācijas par darba slodzes apjomu A. Grīnfelde atklāja, ka ikdienā LIZDA birojam bieži nākas sniegt juridiskas konsultācijas par pedagogu darba slodzes sadales kārtību izglītības iestādē, tāpēc ļoti nozīmīgi pētījumā bija noskaidrot atbildes uz šo jautājumu: vai jūsu izglītības iestādē ir noteikta kārtība (principi, kritēriji), kā tiek sadalīta pedagogu darba slodze (tai skaitā mācību stundas konkrētā priekšmetā un citi darbi)? Aptuveni trešdaļa (30%) pedagogu apgalvo, ka darba slodzes sadales kārtība viņiem nav zināma 23,5% to nezina vispār, bet 6,5% apgalvo, ka izglītības iestādes vadītājs vienpersoniski un pēc saviem ieskatiem nosaka pedagogu darba slodzes apjomu. 7

26,8% aptaujāto atbildējuši ar jā kārtība ir reglamentēta izglītības iestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, 16,7% minējuši, ka kārtība ir reglamentēta pašvaldības izstrādātajos normatīvajos dokumentos, bet 4,8% izvēlējušies atbildes variantu jā, kārtība ir noteikta, bet tā netiek konsekventi ievērota. Savukārt 21,7% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka kārtība nav dokumentāli apstiprināta, bet tiek apspriesta ar pedagogu. Pedagogiem trūkst atbalsta konfliktu risināšanā Pētījuma rezultāti pierāda, ka 88% gadījumu pedagogi pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka zināšanas un prasmes konfliktu risināšanā ir vieni no nozīmīgākajiem pozitīvi ietekmējošajiem faktoriem konfliktu mazināšanā pedagogu darbā izglītības iestādēs. Par to, ka ar izglītības iestādes vadības pozitīvu attieksmi pret konfliktu risināšanu var tos novērst jau preventīvi, pedagogi ir pārliecināti 87,5% gadījumu. Bet, raksturojot konflikta risināšanas stratēģijas, trīs ceturtdaļas (74,4%) pedagogu pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka izglītības iestādē, kurā viņi strādā, pedagogi ir informēti par rīcības shēmu konflikta risināšanas situācijās. Vēl 64,6% gadījumu pedagogi apgalvo, ka izglītības iestādē, kurā viņi strādā, vienmēr tiek ievērota subordinācija (pēctecība) konflikta risināšanas situācijās, kas ir būtisks priekšnosacījums to korektai risināšanai maksimāli īsākā laika periodā. Mazāk nekā puse (42,2%) aptaujāto apstiprina, ka konfliktā iesaistītās puses ir pretimnākošas un pedagogs jūt atbalstu konflikta risināšanas situācijās. Var secināt, ka pedagogi biežāk vēlas sadarboties ar konfliktā iesaistītajām pusēm, lai konstruktīvi tos risinātu, tomēr retāk izdodas izjust atbalstošu attieksmi no konfliktā iesaistītajām pusēm. Pedagogi kā konflikta situāciju risināšanu negatīvi ietekmējošu faktoru min plašsaziņas līdzekļu pārāk lielo interesi par konfliktiem izglītības iestādēs, tāpēc publiskajā telpā atsakās runāt (82,3% no atbildējušo skaita) par konflikta situācijām un to risināšanas iespējām, jo baidās negatīvi ietekmēt skolas reputāciju (56,3%). Izglītojamo visatļautība bieži izraisa konflikta situācijas attiecībās ar pedagogiem tā uzskatīja 69,7% respondentu 2016. gada pētījumā un 87,9% šāgada aptaujā (+18,2%). Arī stress un pedagogu profesionālā izdegšana ir būtisks konfliktu rašanās riska faktors 2016. gadā šim apgalvojumam piekrita 83,4%, bet 2017. gadā nedaudz mazāk 77,3% pedagogu. Pedagogus savlaicīgi neinformē par darba algas likmi Pētījuma rezultāti parāda, ka vairāk nekā pusei pedagogu (57,6%) par prognozējamo darba algas likmi ir iespēja uzzināt tikai pēc 1. septembra, bet vēl 13,2% pedagogu par to uzzina tikai algas dienā (septembra pēdējās dienās vai oktobra pirmajās divās nedēļās) vai pēc mērķdotācijas apstiprināšanas Ministru kabineta sēdē. Normatīvajos aktos noteikts, ka par izmaiņām darba līgumā ir jāinformē vismaz mēnesi iepriekš, bet pētījums parāda, ka tikai 6,9% aptaujāto tika informēti ne vēlāk kā mēnesi pirms jaunā mācību gada sākuma. Savukārt augustā, bet ne vēlāk kā 1. septembrī, savu prognozējamo darba algas likmi uzzinājuši 22,3% pedagogu. Pedagogi akcentē, ka ar katru gadu arvien vēlāk viņi uzzina savu darba samaksu par paveikto darbu. Uz jautājumu, kur pedagogi vēršas pēc palīdzības, ja tiek aizskartas viņu darba tiesības, viena trešdaļa pedagogu (32,4%) atbildējusi, ka vēršas LIZDA (arī respondenti, kuri nav LIZDA biedri), bet nepilna trešdaļa (29,9%) uzrunājuši kolēģus, juristus un policistus. Vēl 15,4% pedagogu palīdzību meklē pašvaldībā, bet 12,5% Valsts darba inspekcijā. Tāpat palīdzība meklēta arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā (7,1%) un Izglītības un zinātnes ministrijā (2,7%). Man vai kolēģiem ir bijusi pieredze, ka arodbiedrība ir palīdzējusi nodrošināt darba tiesību aizstāvību, tā uzskata 53,9% aptaujāto. Pētījumā apkopoti arī pedagogu prakses gadījumi, kad ir konstatēti darba tiesību pārkāpumi ar tiem savās atbildēs dalījušies nedaudz vairāk nekā 400 pedagogu, bet 275 pedagogi dalījušies ar labo praksi konfliktu risināšanā. 8

Citāti no aptaujas dalībnieku atbildēm par darba tiesību pārkāpumiem Pedagogi par šī mācību gada darba algu uzzina oktobrī, pāris dienas pirms algas ieskaitīšanas. Kad darba devējam tiek jautāts, uz kāda pamata, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, alga samazināta, tad atbilde ir: kāds ir skolas budžets, tāda alga. Darba devējam arī neesot jāvadās pēc MK ieteikumiem algu aprēķināšanai, jo tie ir tikai ieteikumi. Direktore vienpersoniski nepabrīdinot samazina slodzi vai atņem pulciņu, vispār nekomunicē ar darbinieku. Daudzi pedagogi uzsver, ka netiek maksāta piemaksa par papildu darbu veikšanu, kolēģu aizvietošanu, piemēram, aizvietoto stundu neapmaksāšana direktora vietniekiem, jo direktors uzskata to par papildu peļņas avotu. Priekšmeta skolotājam vai audzinātājam jāveic papildu pienākumi ārpus darba laika, brīvdienās, nesaņemot atlīdzību. Biežākās sūdzības ir par izglītojamo attieksmi un uzvedību. Pedagogi bieži izjūt emocionālu un pat fizisku vardarbību pret sevi. Ir bijuši gadījumi, kad izglītojamais smagi aizskar skolotāja godu un cieņu (uzspļauj, stundas laikā izģērbjas, veicot aizskarošas darbības). Skolas vadības attieksme pret to ir negatīva, bet vainīgais nekādu sodu nesaņēma, jo izglītības iestādes vadībai šādus gadījumus ir izdevīgāk noklusēt un nogludināt; par šādiem gadījumiem nav pieņemts runāt. Skolēns iesita skolotājai, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Iznāca, ka vainīga bija skolotāja, jo iejaucās divu skolēnu dūru cīņās. Vairākkārt aptaujā lasāms vērtējums, ka izglītojamā tiesības ir primāras, bet pedagogam tādu nav. Problēmu uzskatāmi raksturo šāds apraksts: Otro gadu viens skolnieks terorizē visu skolu, neļaujot bērniem mācīties un skolotājiem strādāt, izdemolē skolu, kavē stundas, morāli pazemo apkārtējos, bet administrācija ir bezspēcīga, policija un bāriņtiesa arī. Redzot to, huligānam piebiedrojas vēl viens tāds skolnieks. Skolotāju beztiesības dēļ mūsu skolā šī epidēmija paplašinās. Kāds respondents atzīst, ka ļoti trūkst jurista konsultācijas, jo mēs nezinām, vai mums vispār ir kādas tiesības darbā ar vecākiem. Tomēr aptaujā tiek minēti arī tādi gadījumi, kad pedagogam izdevies aizstāvēt savas tiesības. Bija gadījums, kad skolēns aizskāra skolotājas cieņu. Tas bija ļoti aizvainojoši. Skolotāja rakstīja iesniegumu Valsts policijai. Notika administratīvā tiesa, tika piespriests sods. Pedagogu labās prakses piemēri konfliktu risināšanā Respondenti pauž, ka ikkatrs pedagogs konfliktsituācijas risina citādi, atkarībā no tā, kāda ir viņa sirdsizjūta un taisnīgums, kā arī personīgais piemērs. Kāds pedagogs iesaka konfliktsituāciju izrunāt neitrālā telpā, kur sapulcējas visi tajā iesaistītie un neitrāls pedagogs, kas nav bijis iesaistīts šajā situācijā. Tam jānotiek pēc vairāku stundu noilguma, kad noplakušas emocijas, ļaujot iesaistītajiem izteikt pretenzijas un to, kā, pēc viņu domām, vajadzēja rīkoties. Saskarsmes problēmas diviem skolēniem. Pēc konflikta situācijas abi rakstiski apraksta notikumu. Kamēr raksta, skolēni jau nomierinās un pēc tam konstruktīvi var vienoties par tālāko rīcību. To viņi arī uzraksta un apsola ievērot. Skolotāja kontrole ir atgriezeniskā saite, vai solījums tiek pildīts. Runāt ar vecākiem kā līdzvērtīgiem, neuzbrukt, būt patiesam, iedziļināties problēmā. Ja vecāks jūt, ka skolotājs patiesi grib palīdzēt, viņš iesaistās. Neaprunāt, neizsmiet bērnu, ģimeni. To jūt. Pedagogi, jūtot, ka klase viņus nepieņem, rīkojas paši. Izjūtot noraidošu klases izturēšanos, ierosināju anonīmi uzrakstīt, kas nepatīk manā rīcībā, ar piebildi, ka varēšu izskaidrot savas rīcības iemeslus. Pēc sarunas atjaunojās labas, lietišķas attiecības. Konflikti pārsvarā rodas, jo katrs esam dažādi un arī skatījums uz vienu un to pašu situāciju dažāds. Galvenais ir runāt laicīgi. 9

Diskutē par pedagogu tiesību ievērošanu pašiem jāstiprina mugurkauls Žurnālista Anša Bogustova vadītajā paneļdiskusijā tika aktualizētas būtiskākās problēmas un izteikti priekšlikumi pedagogu tiesību aizstāvības pilnveidošanai valstī, pašvaldībās un izglītības iestādēs. Diskusijā piedalījās: Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītājas vietniece Audra Šauere. Tiesībsarga biroja pārstāve L. Grāvere mudināja diskusijas dalībniekus atcerēties, ka attiecībās ar darba devēju izglītības iestādes direktoru pedagogs ir darbinieks, taču attiecībās ar skolēniem un vecākiem skolotājs pārstāv iestādi, valsti, un šīs abas puses ir jānošķir. Tāpat viņa uzsvēra, ka pedagogiem ļoti pietrūkst drosmes, tāpēc visos līmeņos ir jādomā, kā stiprināt skolotāju pašapziņu, jo patlaban skolotāji baidās no visa vecākiem, pārbaudēm, bērniem. Situācija nav normāla nevar iet ar bailēm klases priekšā. Te būtu antropologiem jāveic pētījums, kurā brīdī skolmeistars no cienījamas profesijas nonācis šādā situācijā, uzsver Tiesībsarga biroja pārstāve, šaubīdamās par pedagogu augstajām zināšanām tiesību jomā, jo viņi neaizstāv savas tiesības. Taču sliktākais ir tas, ka to pašu skolotāji māca arī bērniem zināt to, kas rakstīts grāmatā, bet neprast pielietot dzīvē. Arī R. Kalvāns piekrita, ka kompetence var rasties, piemērojot tiesību aktus, nevis tikai zinot tos. Turpretī A. Bogustovs pieminēja vēl uz kādu, viņaprāt, skolās piekoptu praksi 1/3 konfliktu tiekot risināti, paraudot uz kolēģa pleca. Savukārt I. Dundure uzsvēra, ka pašvaldībām pedagogs kļūst arvien vērtīgāks (skolotāju trūkst). Viņasprāt, lielā skolā skolotājam, ja viņš ir personība ar augstu pašapziņu, ir vieglāk, turpretī pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits sarūk, skolotājs ir lielā stresā viņam nemitīgi jāpierāda, ka ir vajadzīgs. Tāpat skolas nākotne ir atkarīga no skolas vadības kā tā prezentē skolu un kā sabiedrība to uztver. Mazās pašvaldībās diemžēl pedagogi nav sabiedriski aktīvi, tas arī veido vecāku, sabiedrības attieksmi. Lai tevi pieņemtu, vērtētu, jāgrib tev sekot, atdarināt, skumji konstatēja I. Dundure. Vecāku pārstāve A. Šauere pieminēja problēmu, ka daudzas lielās skolas mēdz būt aizslēgtas vecāki netiek laisti tālāk par garderobi vai dežurantu, tāpēc vecākiem jāpiemīt lielam gribasspēkam, lai iekļūtu skolā, turklāt vēl ievērojot skolotāju un vadības pieņemšanas laikus. Starp dalībniekiem un zālē sēdošajiem izraisījās diskusija: vai skolotāja darbs beidzas pulksten 17.00 un ko darīt, ja vecāki zvana pēc pulksten 21.00, lai pajautātu, kas bērnam uzdots? Daļa skolotāju piekrita: ja ir kādas nozīmīgas aktualitātes, skolotājam jābūt atvērtam arī pulksten 21.00 robežas nosaka pats skolotājs, bet vecākiem jābūt arī līdzdarbībai, ne tikai prasībām. Tika aktualizēta arī tāda tēma kā vecāku uzticēšanās skolai, skolotājiem, bērniem ( ļaujiet profesionāļiem darīt savu darbu ). IZM pārstāve B. Bašķere sacīja, ka uzticas skolotājiem un ciena viņus. Skolotājus augstu vērtē arī sabiedrība, taču skolotāji paši uzskata, ka viņu profesija nav prestiža, jūtas aizvainoti par attieksmi, aizmirstot, ka skolotājs ir brīva profesija. Viņa rosināja katru pašu apzināties, ka pārmaiņām ir jānotiek un skolotājam jāstrādā uz visiem cilvēkiem tādiem, kādi viņi ir, jo profesija skolotājs ir augsti reglamentēta. Taču neviens reglaments nenoteiks darbības, kas notiks katrā kolektīvā, katrā skolā. Konferences otrajā daļā notika konkursa Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde 2017 apbalvošanas ceremonija, kurā tika pasniegtas goda plāksnes labākajām izglītības iestādēm, kurās pedagogiem tiek nodrošināti cienīgi darba apstākļi. 10

LIZDA konkurss Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde 2017 Arodbiedrība piešķir statusu Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde 2017 un izsaka īpašu atzinību: Sējas pamatskolai, Tukuma 2. pamatskolai, Balvu pamatskolai, Olaines pirmsskolas izglītības iestādei Magonīte, Liepājas Kristīgajai pirmsskolas izglītības iestādei, Ogresgala vispārējās pirmsskolas izglītības iestādei Ābelīte, Ērgļu novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādei Pienenīte, Ventspils pirmsskolas izglītības iestādei Eglīte, Biķernieku pamatskolai. Atzinības rakstus un veicināšanas balvas ieguva: Apes pirmsskolas izglītības iestāde Vāverīte, Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestāde Zvaniņš, Tukuma pirmsskolas izglītības iestāde Karlsons, Sēmes sākumskola, Taurenes pamatskola, J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskola, Rīgas 152. pirmsskolas izglītības iestāde. LIZDA skolēnu/studentu konkurss Liec savam pedagogam pasmaidīt! Konkursā tika aicināts piedalīties ikviens Latvijas skolēns un students, daloties ar savu stāstu, kā ir izdevies pārsteigt savu pedagogu Pasaules skolotāju dienā. Ar savu iesūtīto aprakstu un video par konkursa uzvarētāju atzīta Jēkabpils 3. vidusskolas 12. klases skolniece Sintija Sovane. Šogad mūsu skolā, kā jau katru gadu, 12. klases rīkoja skolotājiem pasākumu, taču šogad tas bija īpašs un pārsteigumiem pilns. Jau no paša rīta divpadsmito klašu meitenes sagaidīja skolotājus pie ieejas ar ģitāru un saksofona spēli un skanīgu dziedāšanu, novēlēja jauku dienu un dalīja konfektes. Skolas radio skanēja skolotāju mīļākās dziesmas. Jau pirms skolotāju dienas bijām nofilmējuši trīs video, kur aptaujājām skolotājus, skolēnus, un ar trešo video apsveicām skolotājus, priecējām tos skaistiem ziediem un garšīgiem pārsteigumiem. Mūsuprāt, vismaz vienu reizi gadā skolotāji ir jāpalutina un jāļauj tiem justies novērtētiem! LIZDA aicināja pedagogus piedalīties konkursā Caur ērkšķiem uz zvaigznēm, kurā pedagogi dalījās ar labās prakses piemēriem un pieredzi, kā ikdienā atrisināt konkrētu problēmu un īstenot sev izvēlētos mērķus. Ar iesūtīto darbu Katram savi ērkšķi, katram savas zvaigznes par konkursa uzvarētāju atzīta Gunta Jēkabsone, mājturības un tehnoloģiju, bioloģijas, ķīmijas un dabaszinību skolotāja Mazsalacas vidusskolā. LIZDA pētījuma prezentācijas un ekspertu diskusijas videoieraksts pieejams mājaslapā www.lizda.lv SV 11

ABONĒ IZGLĪTĪBAS E-ŽURNĀLUS 2018. GADAM! Žurnāls SKOLAS VĀRDS ir praktisks un ērts e-žurnāls izglītības profesionāļiem. Žurnāls iznāk katru otro nedēļu e-formātā. Žurnāls veltīts izglītības jautājumiem, kas saistoši gan skolu vadītājiem, gan skolotājiem. Žurnālā var lasīt analītiskus rakstus par aktuālām izglītības problēmām, profesionāļu pieredzi un komentārus, lēmumu skaidrojumus, skolu projektu pieredzi, skolotāju pieredzes materiālus,intervijas ar izciliem skolotājiem, skolu direktoriem, izglītības jomas speciālistiem, rakstus par mūžizglītību, tālākizglītību un iespējām profesionālajā pilnveidē, kā arī ārvalstu pieredzi. Redakcijas dāvana skolotājiem katrā numurā publicējam metodiskos materiālus dažādos mācību priekšmetos, ko skolotāji var praktiski izmantot savā darbā. Žurnāls iznāk katru otro nedēļu no 2012. gada oktobra. Ikvienam, kurš strādā pirmsskolā! Žurnālā PIRMSSKOLĀ katru mēnesi var lasīt par aktuālo, kas saistīts ar izglītību līdz skolas gaitu sākšanai. Psihologu ieteikumi, dažādu rotaļnodarbību apraksti, tematisku pasākumu scenāriji, praktiska pirmsskolu pieredze, metodiskie materiāli! Žurnāls iznāk no 2012. gada vienu reizi mēnesī elektroniskā formātā. Žurnālā SKOLAS PSIHOLOĢIJA mēs runājam par emocionālo vidi un attiecībām skolā. Par saskarsmi un komunikāciju starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Par bērnu uzvedību un skolotāja darbu, sevis iepazīšanu, apzināšanu un izprašanu. Dažādās nozarēs strādājošie psihologi, izaugsmes treneri, lektori un citi speciālisti atbild un skaidro aktuālus skolas emocionālās vides jautājumus. Žurnālā var iepazīties ar praktiski izmantojamām tehnikām un metodēm. Žurnāls īpaši noderīgs skolu psihologiem un klašu audzinātājiem. Žurnāls iznāk no 2015. gada elektroniskā formātā vienu reizi mēnesī. Ikmēneša e-izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām izglītības jomā Tiesību metodiskā materiāla galvenā mērķauditorija ir vispārējās izglītības iestāžu (tostarp pirmsskolu) un profesionālo skolu vadība, sniedzot ikdienas darbu regulējošo normatīvo aktu aktuālo izmaiņu pārskatu par attiecīgajā mēnesī valstī oficiāli publicētajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Galvenās informācijas jomas izglītošana, bērnu tiesības, darba tiesiskās attiecības un drošība, lietvedība un iekšējā dokumentācija, datu aizsardzība, iestādes saimnieciskā darbība un publiskie iepirkumi, Eiropas Savienības fondu un citu projektu atbalsts, amatpersonu atbildība. Izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām izglītības jomā iznāk vienu reizi mēnesī elektroniskā formātā. Kā abonēt žurnālus 2018.gadam Lai abonētu jebkuru no e-žurnāliem vai žurnālu komplektu aizpildiet abonēšanas anketu www.skolasvards.lv sadaļā Abonēt vai arī uz e-pastu redakcija@skolasvards.lv atsūtiet maksātāja rekvizītus, vēlamo abonementa veidu un termiņu uz kādu vēlaties abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu. Jau esošie abonētāji aicināti atsūtīt tikai atbildes e-pastu uz redakcija@skolasvards.lv, kurā norādīts vēlamais abonementa veids un termiņš. Jūsu rekvizīti mūsu datu bāzē jau ir, tāpēc nosūtiet mums tikai ziņu, mēs nosutīsim jums rēķinu. 12

IZVĒLIES SAVU KOMPLEKTU! Nr. Nosaukums Gads/Eur Pusgads / Eur 3 mēn. / Eur 1. SKOLAS VĀRDS 47.00 27.00 20.00 2. SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA 63.00 35.00 25.00 3. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ 69.00 43.00 25.00 4. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+ SKOLAS PSIHOLOĢIJA 90.00 55.00 35.00 5. SKOLAS VĀRDS + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām 64.00 43.00 25.00 6. SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām 78.00 52.00 35.00 7. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām 87.00 59.00 41.00 8. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+ SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām 108.00 68.00 49.00 9. PIRMSSKOLĀ 39.00 25.00 20.00 10. PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA 49.00 32.00 25.00 11. PIRMSSKOLĀ + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām 58.00 39.00 30.00 12. PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām 69.00 48.00 39.00 Informācija abonētājiem! Ja abonētājs ir skola - 1 skolas abonements nodrošina individuālu pieeju žurnālu lasīšanai visiem skolas skolotājiem! Ikviens skolas pedagogs izmantojot savu individuālo paroli var jebkurā laikā un vietā lasīt žurnālus un izdrukāt sev interesējošās rubrikas vai arī visu žurnāla numuru! Jebkuram skolotājam ir arī pieejams visu iepriekš izdoto žurnālu numuru arhīvs sākot no 2012. gada! Abonējot žurnālu komplektu nākamajam gadam jebkurš skolas skolotājs varēs izmantot arī apjomīgu metodisko materiālu datu bāzi (vairāk nekā 240 materiāli dažādos mācību priekšmetos), kas katru otro nedēļu tiek papildināta. Jau esošie abonētāji (tie, kuri žurnālus abonējuši iepriekšējos gados) un abonēs nākamajā 2018. gadā, turpina izmantot savas līdzšinējās paroles. Ja gadījumā parole tiek aizmirsta, to vienkārši var atjaunot ienākot www.skolasvards.lv. Informācija jaunajiem abonētājiem! Abonējot jebkuru no žurnāliem vai arī žurnālu komplektu jūs savā e-pastā saņemsiet individuālu pieejas linku, reģistrējoties varēsiet izvēlēties sev ērtu paroli, kas dos jums iespēju jebkurā laikā ienākt žurnāla mājas lapā (www.skolasvards.lv) ielogoties un lasīt žurnālu jaunāko numuru, iepazīties ar iepriekšējiem numuriem, kā arī izprintēt žurnālus. Jebkura skola abonējot žurnālu var iekļaut skolas skolotāju e-pastus un arī viņiem uz e-pastu tiek nosūtīts reģistrācijas links, katrs skolotājs var izvēlēties sev ērtu paroli, kas dod iespēju individuāli lasīt un printēt žurnālu jebkurā laikā. Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums: Redakcijas tālr.: 26002264 Redakcijas e-pasts: redakcija@skolasvards.lv www.skolasvards.lv Vairāk informācijas www.skolasvards.lv 13

SKOLA UN SKOLĒNS Atgriezeniskā saite Anna Reinolde, koučs, Radošuma pils trenere, Ilga Kušnere, skolotāja, Radošuma pils trenere Atgriezeniskā saite ir ziņa, kura sniedz informāciju par mūsu sapratnes līmeni un rīcības efektivitāti. Tā kā skolēna izaugsme veidojas ar atgriezenisko saiti, mums ir jāsaprot, kādā veidā notiek jaunas informācijas nodošana un pieņemšana. Kā notiek jaunas informācijas uztveršana? 1. Skolotājs prezentē, sagatavo lekciju, demonstrē. Skolēns uztver daļu no kompleksās ziņas, kuru nodod skolotājs. Proaktīvs skolēns no jaunās informācijas aktīvi veidos sapratnes modeli un jau sāks tam piešķirt jēgu, veidojot saiknes ar savām iepriekšējām zināšanām. Pasīvs skolēns veidos vājāku sapratnes modeli, nesaskatīs informācijas jēgu, neievietos jauno informāciju savas esošās sapratnes kontekstā. 2. Lai aktivizētu jauno informāciju, skolotājs uzdod jautājumus vai uzdevumus, kas liek skolēnam pielietot jauniegūtās zināšanas. Tad arī skolēni ar vājiem informācijas modeļiem ir spiesti veidot saiknes starp to, ko viņi zina, un to, ko viņi vēl mācās. 3. No uzdevuma būs apspriežams rezultāts, ar ko var palīdzēt skolēnam pilnveidot savu sapratnes modeli. Uzlaboto modeli ir iespējams arvien smalkāk attīstīt. Ir pierādījumi, ka, kvalitatīvi sniegta, atgriezeniskā saite ir viens no faktoriem, kas var visvairāk ietekmēt skolēna mācīšanās spēju, taču, lai tā būtu efektīva, ir nepieciešama aktivitāte ar apspriežamu rezultātu. Mēs bieži vien saredzam skolēna darba vērtējumu kā iespēju sniegt izglītojamajam informāciju par savas sapratnes kvalitāti, bet ļoti reti tajā ieraugām atgriezenisko saiti kā mūsu pedagoģijas spoguli. Atgriezeniskās saites iespējas Salīdzinām, ko dara skolotājs, kurš rīkojās pēc pieņemtās prakses, ar skolotāju, kurš meistarīgi pielieto atgriezeniskās saites iespējas! Pieņemtā prakse 1. Skolotāja Anita uz tāfeles parāda, kā zīmēt diagrammu. 2. Viņa uzdod klasei jautājumus, lai pārbaudītu, vai jēdziens ir skaidrs. Skolēni, kuri paši piesakās atbildēt, sniedz labas atbildes. 3. Tad viņa klasē uzdod uzdevumu pabeigt diagrammas. Kamēr skolēni strādā, skolotāja dodas palīdzēt skolēniem, kuriem tas nepieciešams, piemēram, noteikti pieraksti mērvienības, izlabo atzīmētos punktus uz koordinātu ass u.tml. 4. Viņa savāc darbus, lai vēlāk ieliktu atzīmes. Meistarīgi pielietotas atgriezeniskās saites iespējas 1. Skolotāja Laura jautā saviem skolēniem, ko viņi jau zina par diagrammām, un saraksta visu skolēnu piedāvāto informāciju uz tāfeles. 2. Viņa atklāj, ka skolēni jau zina diezgan daudz, bet viņiem ir vāja sapratne par mērogu. Skolotāja izvēlas dažus piemērus, kur mērogs tika neveiksmīgi norādīts, un prasa klasei, kā piemērā trūkst un kādā veidā to var uzlabot. 3. Tad viņa lūdz klasei izveidot sarakstu ar kritērijiem labas diagrammas izveidošanai. Skolēni strādā pāros, un skolotāja Laura uz tāfeles uzraksta skolēnu formulētos kritērijus. 4. Tad skolotāja uzdod diagrammas zīmēšanas uzdevumus, paskaidrojot, ka skolēni vērtēs viens otra darbus. 14

5. Skolotāja katru darbu vērtē desmit ballu skalā un arī pieraksta kādu komentāru, piemēram, glīti, pareizi veikti aprēķini, un ieraksta informāciju e-klases žurnālā. 6. Viņa atdod labotos darbus skolēniem un pārrunā ar viņiem tos piemērus, kuros ir pieļautas kļūdas. 5. Kamēr skolēni strādā, skolotāja pienāk klāt, lai viņiem piepalīdzētu, atbalstītu tos skolēnus, kuriem tas nepieciešams. Piem., viņa jautā: Paskaties uz asu zīmēšanas kritērijiem! Kā tu esi darījis? Viņa izmanto skolēna atbildi, lai saprastu, kāda informācija skolēnam nepieciešama. Izmantojot individuālo pieeju, skolotāja palīdz skolēnam labāk saprast apgūstamo mācību vielu. 6. Viņa atgādina klasei, ka jāsalīdzina savs darbs ar kritērijiem, kuri kopīgi tika izstrādāti, pirms darbus nodod viens otram vērtēšanā. 7. Skolēni ar zīmuli labo viens otra darbus, salīdzinot tos ar iepriekš izvirzītiem kritērijiem, norādot iespējamos uzlabojumus. Skolotāja vēro darbu un vajadzīgā brīdī palīdz. 8. Pārbaudītos darbus skolēni saņem atpakaļ, un viņiem tiek dots laiks, lai izlasītu klasesbiedru komentārus. 9. Skolotāja Laura pārrunā ar skolēniem, kādas neskaidrības bija, labojot klasesbiedru darbus. Tie skolēni, kuri ir neapmierināti ar savu rezultātu, var mājās izlabot darbus un nākamajā dienā iesniegt tos no jauna. Kaut gan skolotāja Anita ātrāk māca savai klasei, skolēni lēnāk iemācīsies un vājākie varbūt nekad neiegūs nepieciešamās kompetences. Kāda ir starpība starp abu skolotāju pieejām? Atgriezeniskā saite ved uz izaugsmi tikai tad, ja tā ietver informāciju, kā veikt uzlabojumus. Pieņemtā prakse: mācīt, pārbaudīt, likt atzīmi, mācīt nākamo tēmu. Liekam atzīmi un vērtējam to, ko skolēns prot. Kritizējam to, ko skolēns neprot. Skolotāja Anita māca, pārbauda zināšanas, novērtē skolēnus ar atzīmi un māca jaunu tēmu. Viņa skolēniem iesaka, kā uzlabot savus darbus, bet skolotājas primārais mērķis, labojot darbus, ir precīzs summatīvais vērtējums. Skolotāji nereti uzskata, ka mācīšanās kvalitāte ir atkarīga no skolēnu talantiem un spējām un vērtēšanas uzdevums ir mērīt šīs spējas. Vājas sekmes tiek norakstītas uz spēju, inteliģences, rakstura trūkumiem. Labā prakse: identificēt trūkumus un tos labot. Palīdzam atpazīt un novērtēt to, ko skolēns ir sapratis. Rādām, kā labot trūkumus. Skolotājas Lauras pamatpieņēmums: spējas nav iedzimtas, bet tās var uzlabot ar treniņu. Viņa noskaidro, ko izglītojamie jau zina, izlabo kļūdainos pieņēmumus, ja tādi ir, un uz esošajām zināšanām būvē jaunas. Viņas mērķis ir panākt, lai skolēni tik labi saprastu mācību tēmu, ka paši varētu sev turpināt dot atgriezenisko saiti ceļā uz izaugsmi mācību procesā. Viņa nosaka skaidrus mērķus, diagnosticē kļūdas un noskaidro robus zināšanās, lai tās varētu uzlabot. Vērtējuma mērķis ir uzlabot skolēnu sapratni par apgūstamo tēmu, nevis zināšanas izmērīt. Vājas sekmes var uzlabot, noskaidrojot to cēloņus un regulāri trenējoties. Kādi paņēmieni palīdz sniegt kvalitatīvu atgriezenisko saiti? Skolēna pašvērtējums. Svarīgi, ka skolēns var pats novērtēt savu darbu mācību gaitā, citādi viņš nevarēs sekmīgi veikt uzdevumus un augt zināšanās. Lai skolēns to spētu, darba mērķim ir jābūt skaidram. Tad viņš sapratīs, kā virzīt savu attīstību. Piemēram, skolēni Anitas klasē var domāt, ka stundas mērķis ir 15

precīzi strādāt un ātri pabeigt darbu. Kamēr viņi neizpratīs stundas patiesos mērķus, viņi nevarēs attīstīt savu sapratnes modeli. Kamēr viņi paši nesapratīs, kā labot savas kļūdas, izaugsme nenotiks. Pašvērtēšanas iemaņas ir mācīšanās neatņemama sastāvdaļa. Atbalstošais novērtējums. Kādā veidā skolēns var atpazīt līmeni, kurā viņš ir, apgūstot mācību tēmu? Atbalstošais novērtējums ir konkrētas informācijas sniegšana par to, kas labi sanāk ceļā uz izvirzītajiem mērķiem. Gan par procesu, kā darīja, gan par radīto produktu, kas sanāca. Vispārīgas atzīmes nav atbalstošs vērtējums, jo tās neinformē, kas tieši mācību procesā ir labi izdevies. Piemēroti uzdevumi. Kā var sasaistīt jau esošās zināšanas ar apgūstamo tēmu? Uzdevumi varētu būt kāda nesen darītā darba labojums vai arī mazi īstermiņa mērķi, kuri ir orientēti uz pozitīvu nākotnes darbību. Nereti uzdevumi ir negatīvi un virzīti uz pagātnes neveiksmēm, piemēram, izlabo pareizrakstības kļūdas, nevis pozitīvi un uz nākotnes sasniegumiem virzīti, piemēram, pārbaudi pareizrakstību pēc dotā parauga, lai citi tevi varētu saprast. Uzdevumiem ir jābūt atbilstošiem skolēna zināšanām un spējām, izaicinošiem, bet izdarāmiem. Skaidri mērķi. Bieži skolēni cieš no tā, ka viņi ir pārpratuši mērķi un vērtēšanas kritērijus, tāpēc skolēnu centieni plūst nepareizajā virzienā. Viņi izgāžas ne tāpēc, ka nespēj izdarīt labu darbu, bet gan tāpēc, ka nesaprot, ko no viņiem prasa. Bieži skolēni pat nezina, ka viņi kaut ko nesaprot. Skolēnam tiek dota instrukcija, piemēram, izvērtē biznesa plānu, un viņš ar to saprot, ka ir jānorāda plāna veiksmīgās puses. Šajā gadījumā skolēns nelūdz paskaidrojumu, jo viņš domā, ka veicamo uzdevumu ir sapratis. Virzīt uzdevumu uz nākotnes sasniegumiem pārbaudi pareizrakstību pēc dotā parauga, lai citi tevi varētu saprast, nevis uz pagātnes neveiksmēm izlabo pareizrakstības kļūdas. Mērķi bieži ir nekonkrēti noteikti, bet abstrakto var veiksmīgi saprast ar konkrētiem piemēriem. Labu paraugu iztirzāšana var palīdzēt noskaidrot vērtēšanas kritērijus. Ja vērtēšanas kritērijus uzskaita, izmantojot kādības īpašības vārdus, skolēns tos var viegli pārprast. Nosakot mērķi saprast, piemēram, kāda ir izcila vai rūpīga dzejas analīze, ir nepieciešams konkrēti aprakstīt šādas analīzes saturu un īpašības. Arī pieredzējušam skolotājam to ir grūti izdarīt. Pat ja skolotājs to ir izcili paveicis, daudzi skolēni nesapratīs, ko no viņiem prasa, kamēr paši nav sākuši lietot šos kritērijus, lai izvērtētu un vadītu savu darbu. Novērtējums, kas rāda ceļu. Atgriezeniskā saite ved uz izaugsmi tikai tad, ja tā ietver informāciju, kā veikt uzlabojumus. Atzīmes, ja tās tiek nepareizi izmantotas, var iznīcināt motivāciju un manipulē ar jaunā cilvēka pašapziņu. Atzīmes ir ēnu parādība veselīgai atgriezeniskai saitei. 1998. gadā skolotāja Rūta Batlera (Ruth Butler) pētīja atgriezeniskās saites nozīmi starp 132 7. klases skolēniem četrās Izraēlas skolās. Viņa sniedza trīs veidu atgriezeniskās saites. 1/3 skolēnu saņēma komentārus (t.i., atbalstošus novērtējumus un atbilstošus uzdevumus), 1/3 saņēma atzīmes, un 1/3 saņēma atzīmes un komentārus. Viņa atklāja, ka tie skolēni, kuri saņēma komentārus, uzlaboja savus rezultātus par 33%. Savukārt tiem skolēniem, kuri saņēma atzīmes vai atzīmes ar komentāriem, rezultāti pasliktinājās. Kāpēc? Saņemot atzīmi, vājiem skolēniem nolaižas rokas, tiek uzlikts nesekmības zīmogs, un viņi tam notic. Spējīgākie skolēni arī notic vērtējuma zīmogam, samierinoties ar sasniegto rezultātu, tādēļ nesaskata jēgu vairāk censties. Savukārt izciliem skolēniem ir tīkami saņemt atzinīgu novērtējumu, bet viņus komentāri neinteresē, jo viņi jau tāpat ir atzīti par vislabākajiem. Nonākot darba tirgū, cilvēks, kurš nav pieradis pūlēties, lai sasniegtu labu rezultātu, jūtas vīlies pats sevī, un reizē cieš arī darba devējs, darba tirgus. Mums sabiedrībā ir pieņemts stiprināt stipros. Vai tā ir pareizi? Skolotājs, kurš tikai nomēra zināšanas, bet nerāda ceļu, kurš ar dažiem talantīgiem skolēniem nonāk olimpiādes virsotnēs un iegūst slavu, ne vienmēr parāda, kā nokļūt pie noturīgām zināšanām, izmantojot savus iekšējos resursus. Ja tiek slavēti tikai tie, kas guvuši šauras sistēmas atzinību, pārējie skolā jūtas nederīgi un tiek veicināta valsts radošā potenciāla izzušana. Skolas solā mūsu bērnu radošums tiek izšķērdēts, iznīcināts jau pašā saknē. Ja veiksmīgi lietota atgriezeniskā saite, skolēniem rodas izpratne par piepūles nozīmi paša izvirzīto mērķu sasniegšanā. Skolotājs ar savu darbību stundā rāda, kāda jēga ir piepūlei mācībās. Tādējādi skolēna iekšējā motivācija izaug un var izveidoties veiksmes spirāle. Izmantotie informācijas avoti: Black, P. J. un William, D. (1998) Assessment and classroom learning, Assessment in Education: Principles, Policy and Practice, 5, 1:7 74 Petty, G. (2006) Chapter 8: Feedback or assessment for learning, Evidence-Based Teaching A Practical Approach, 85 102 SV 16

VIEDOKLIS I zglītības kvalitāte un politika Māra Bērente, matemātikas skolotāja Pēdējo gadu izglītības politikāņu galvenais arguments jebkurai situācijai ir kvalitāte. Loģiski, visiem saprotami, un grūti iebilst. Atklāts vai drīzāk aizklāts paliek jautājums par kvalitātes mērīšanas metodisko pusi. Izvēlēts ir vienkāršākais un viegli pieejamais variants (nav pat jāveic papildu aprēķini) procentuālie rādītāji centralizētajos eksāmenos. Protams, jaunietim un arī vecākiem tie ir svarīgi, ja jautājums skar tālāku izglītošanos vismaz 1. kursā lielāka iespēja izglītoties par valsts naudu. Arī skolai augsti CE rādītāji dod iespēju reklāmai un nodrošina labāku klašu komplektāciju, tātad lielāku algu fondu. Visi it kā ir ieguvēji. Izņemot t.s. mazās, visbiežāk tas jāsaprot kā lauku skolas. Pieņemu, ka tas ir papildu vai pat galvenais iemesls šādai vienkāršotai vērtēšanas skalas izvēlei. Tā kā statistika vairumam Latvijas iedzīvotāju asociējas ar datu vizuālo interpretāciju, tad fakts, ka nevar izmantot statistiskos rādītājus, ja kopā ir mazāk par 20 elementu, ir neko neizsakošs. Bet procents, ja atceramies, ir simtā daļa. Tas nozīmē ja CE nenokārto 1 skolēns no 10, tie ir 10%, ja viens no 25, tie ir 4%, ja 1 no 100, tad tas ir 1%. Te var gadīties kuriozi, piemēram, pastāv iespēja uzrādīt visaugstāko līmeni, teiksim, vācu valodā, ja eksāmenu kārto viens cilvēks, kurš kādu laiku dzīvojis Vācijā. Vai krievu valodā kā svešvalodā, ja to izvēlas skolēni, kuru dzimtā valoda ir krievu. Mans viedoklis par politisko pasūtījumu nav mainījies. Tā kā esmu no senajiem skolotājiem (kurus valsts līmenī sauc par veciem un kuri ir atzīti par vienu no pamatiemesliem CE zemajiem rādītājiem), tad man nāk prātā padomijas laiks, kad arī periodiski tika aktualizēts mazo skolu jautājums. Par laimi mazajām skolām, toreiz politiski tas izskatījās slikti, tāpēc skolas izdzīvoja. Metodisks atbalsts vērtēšanas kritēriju izstrādē Brīvvalsts politiķi uzskata, ka ir ieguvuši sev pozitīvu vērtējumu, cīnoties pret krievu valodu un smēķēšanu, tāpēc mazo skolu likvidēšana tiek pasniegta kā nepieciešamība augstāku mērķu (kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas) vārdā. Man nav skaidri Izglītības kvalitātes valsts dienesta pasivitātes iemesli šajā sakarā, jo, manuprāt, tieši šai institūcijai būtu jānodrošina metodisks atbalsts vērtēšanas kritēriju izstrādē vai vismaz jāprotestē pret tik primitīvas skalas izmantošanu. Ir grūti noskatīties, kā izglītoti cilvēki runā un raksta par mazo skolu zemajiem kvalitātes rādītājiem, kā iemeslu minot skolotāju lielo vecumu un mazo skolēnu skaitu. Par to, ka šāda situācija izveidojusies tikai valsts politikas dēļ, kura ir padarījusi lielas teritorijas par izmirušajām zonām (kā pēc cilvēku skaita, tā arī pēc sociālās situācijas rādītājiem), netiek runāts. Ja vienkāršojam, tad nauda, nauda un vēlreiz nauda. Zemnieku saimniecības nav valsts prioritāte, izdzīvo neliels procents ar viņiem vien zināmiem paņēmieniem. Lielākā daļa lauku iedzīvotāju meklē darbu pilsētās, bet Latvijas politiskajā kartē ar pilsētas tiesībām bez cīņas tiek nodrošināta tikai Rīga (lai gan tas nav nekas jauns, arī manā jaunībā nerīdzinieks nozīmēja no laukiem). Pat vai it īpaši atalgojuma kontekstā, pat valsts iestādēs strādājošajiem. Protams jo vairāk pretendentu, jo lielāka iespēja izvēlēties labākos, tāpēc daudzskaitlisku izglītības 17

iestāžu veidošana tiek uzskatīta par labu praksi. Lai par tādu kļūtu, cīņa bez noteikumiem tāpat tiek atzīta par labu esam. Bez jau pieminētās reklāmas par valsts naudu, ko sauc par labiem kvalitātes rādītājiem, tiek likts lietā daudzpakāpju mobings. Administrācija vērtē pedagogu kā zemas kvalitātes profesionāli, ja viņa skolēniem nav augstu rezultātu eksāmenos (neaizmirsīsim tos, kuri nemāca CE priekšmetus, tiem tiek piemērota cita skala). Pedagogs vēlas būt labs (lasi saņemt labāku atalgojumu) un tieši tāpat vērtē skolēnu (jo pārējie rādītāji nav nozīmīgi attieksme, sadarbība, motivētība ). Ja skolēns neatbilst iedomātajam līmenim, tad viņam var atgādināt, ka ir citas skolas ar zemākiem kvalitātes rādītājiem. Nākamais: darbs ar vecākiem, ko es vērtēju kā neslēptu šantāžu. Rezultātu nosaka vecāku maksātspēja ja viņi spēj apmaksāt dzīvokli Pilsētā ar prestižo skolu, bet atvase nav gluži superlīmenī, tad viņiem jāspēj apmaksāt privātskolotāju/-us, kas patiesībā ir atbilstošu CE rādītāju pamatu pamats. No kurienes nāk skolēni, kuri nodrošina augstos kvalitātes rādītājus? Un vēl kāda visai ķecerīga doma: no kurienes nāk skolēni, kuri nodrošina augstos kvalitātes rādītājus? Cik lielā mērā tie ir to pašu noniecināto mazo vai lauku skolu produkts (ja izmantojam ražošanas terminoloģiju)? It īpaši, ja ņem vērā, ka Pilsētas ilgdzīvotājiem nav jāsatraucas par savu mīluļu nākotni tā ir skaidra jau šūpulī. Tikai naivie laucinieki domā, ka laba izglītība ir vērtība un dos viņu lolojumiem kādas priekšrocības. Pārējie sen ir ielāgojuši: visu nosaka pareiza radu un draugu izvēle. Secinājums man veidojas tikai politisks lauku teritorijas varētu kļūt par labu ienākumu avotu, ja vien izdotos tās atbrīvot no skaitliski nelielās tur vēl mītošās iedzīvotāju kopienas. Lai laukos paliktu tikai vecie, jāslēdz skolas ģimenes ar bērniem meklēs sev vietu tuvākajā pilsētā (kura vēl par tādu tiek saukta), un biznesam visi ceļi vaļā. Lai naktīs varētu mierīgi gulēt, cenšos nedomāt par nākamajiem zemes īpašniekiem un viņu biznesa virzieniem. Ir smagi vērot, kā izglītība zaudē savu klasisko vērtību un kļūst par manipulāciju ieroci politiķu rokās. Visnožēlojamākais ir tas, ka pedagogi tiek tajā iesaistīti, jo ikviens grib saņemt par savu darbu adekvātu samaksu, tātad cer, ka mazajām jeb nekvalitatīvajām skolām tērētie līdzekļi paliks kopīgajā algu fondā tas dod cerību uz algas pielikumu. Man kā skeptiķei gan gribētos teikt nemaz neceriet! Uz pedagogu kvalitātes pakāpju piemaksu samazināšanas (maksājot tikai par kontaktstundām) un profesionālās izglītības sistēmas pedagogu (nosakot lielākas darba slodzes) rēķina ietaupītie līdzekļi palika ministrijas ierēdņu rīcībā. Kā saglabāt Latvijas lauku teritorijas kā mūsu dzīves telpu ar tās unikālo dabu (kurā bebrs nav izzūdošas sugas pārstāvis un forele joprojām mīt mazajās upītēs), vidi, tradīcijām, galu galā, arī veselīga uztura avotu? Vai te pietiks ar atsevišķu saprātīgu ģimeņu/kopienu pūlēm? Bez politiskā atbalsta? Bez izglītības kā dzīves kvalitātes rādītāja? Kā parasti ir jautājumi, bet nav atbilžu. Ja šo jautājumu aplūko kārtējās izglītības satura reformas kontekstā, kuras pamats ir katra skolēna mācīšanās motivācija, lai sasniegtu lielo ideju, tad pati reforma rada asociācijas ar vēstures kursā pieminēto utopijas jēdzienu. Nebūs mums skolēnu ar mācību motivāciju, kamēr valstī izglītība būs ciema muļķīša prioritāte, bet ne sevišķi gudrie, toties bagātie tēva dēli brauks atpūsties uz Kanāriju salām. Lai nu mums veicas ar stikla kalnu SV 18

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS 16. 30. NOVEMBRIS Skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma plāno ieviest gadu vēlāk Skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma plānots ieviest gadu vēlāk - 2019./2020.mācību gadā, 28. novembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Ministrs uzsvēra, ka, viņaprāt, pašsaprotamām lietām - skolas gaitu agrākai sākšanai - reizēm ir grūti atrast formālus argumentus. Šadurskis atgādināja, ka obligātās izglītības sākuma vecums ir pieci gadi, pirmos divus gadus aizvadot bērnudārzā, tādējādi kopumā izglītības sistēmā pavadot 14 gadus un vidējo izglītību pabeidzot ap 19 gadu vecumu. "Skatoties uz visu izglītības procesu no paša sākuma, redzam, ka ir ļoti strauja un krasa pāreja no bērnudārza uz skolu. Gribam to padarīt bērnam saudzējošāku, vairāk atbilstošu viņa attīstības līmenim, nedaudz intensificēt izglītības ieguvi pirmsskolā, saglabājot sešgadīgam bērnam rotaļu režīmu, kā arī nodrošinot, ka pirmās klases gaitas var tikt aizvadītas bērnudārzā," skaidroja ministrs. Politiķa skatījumā, esot diezgan savdabīgi, ka 19 gadus vecs jaunietis aizvien sēž skolas solā, piebilstot, ka tādējādi "pazaudējam to vecumposmu, kad iemācīties ir ļoti viegli". Šadurskis skaidroja, ka piedāvājuma izstrādē esot ņemta vērā starptautiskā pieredze, kā arī virkne pētījumu. "To valstu skaits, kur izglītība sākas no septiņu gadu vecuma, ir salīdzinoši neliels - tā ir veca padomju tradīcija. Ir bijuši vairāki eksperimenti, izraujot no konteksta, sākt izglītību agrāk, bet tie nav bijuši veiksmīgi, jo bija runa par atsevišķām klasēm. Bet šoreiz mums ir unikāla iespēja runāt par visu izglītības posmu," pauda ministrs. Jaunā mācību satura izstrādātāji piedāvājumu veido atbilstošajiem vecumposmiem, un lielā mērā pārmaiņas būšot tikai nosaukuma maiņa, pēdējo gadu bērnudārzā pārdēvējot par pirmo klasi, teica Šadurskis. Politiķis uzsvēra, ka, analizējot mācību gada uzbūvi, redzams, ka ir iespēja saīsināt vienu gadu, ņemot vērā kā bērnu, tā arī vecāku intereses. Patlaban liela daļa jautājumu ir skaidra un atrisināta, apgalvoja ministrs. Sākotnēji bija doma pārmaiņas sākt 2018.2019.mācību gadā, taču redzot, cik ilgs ir saskaņošanas periods, IZM secinājusi, ka jādod vēl viens sagatavošanās gads un pārmaiņas jāsāk no 2019./2020.mācību gada, saglabājot brīvprātības elementu, jo "neviens labāk par vecāku nezina par viņa bērnu gatavību". Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks skaidroja, ka jaunais mācību saturs veidots atbilstoši bērnu vecuma grupām, ņemot vērā dažādas rekomendācijas un pētījumos gūtās atziņas. "Rezultāti ir diezgan pārliecinoši - rekomendācijas, ko sniedz OECD, ir sākt izglītību agrāk. Patlaban Latvija ir viena no tām septiņām valstīm Eiropas Savienībā, kur izglītības ieguves sākums ir septiņi gadi. Viens no galvenajiem argumentiem līdz šim, kāpēc nevarējām sākt, bija saturs, kas pirmajā klasē ļoti atšķīrās no bērnudārza pēdējā gada," skaidroja Catlaks. VISC direktors uzsvēra, ka nav jābūt tā, ka pirmajā klasē bērniem jāsēž rindās pie soliem. "Tā tam nav jābūt, un tā tas Latvijā jau daudzviet nav. Jauno mācību saturu veidojām tā, lai mācību process pirmajās trīs klasēs būtu ļoti pietuvināts vecuma posma prasībām," skaidroja Catlaks. Tiek plānots, ka pirmo klasi varēs apgūt gan bērnudārzos, gan skolās, kur tas ir iespējams. Catlaks pau- 19

da, ka, neskatoties uz to, ka nereti tiek teikts, ka Latvijā izglītības iestādes nav gatavas šādām reformām, statistika par 2015./2016.mācību gadu esot diezgan viennozīmīga - 371 vispārizglītojošajā skolā jau darbojas pirmsskolas izglītības grupas. Savukārt pārējām izglītības iestādēm pārejas periodā būtu iespēja pielāgot vidi mācībām, piebilda centra vadītājs. Catlaks gan atzina, ka pārmaiņu pārcelšana uz vienu gadu gan nedaudz saspiež jaunā mācību satura ieviešanas grafiku, bet "tas tik un tā ir iespējams, saturu ieviešot trīs gadu laikā". Finanšu ministrijas pārstāve Inta Komisare uzsvēra, ka līdz šim tika panākta vienošanās, ka pārmaiņas notiks tikai tad, kad normatīvie akti tiks pieņemti. Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) uztraucās, ka VISC un Šadurskis pagaidām nav pauduši pietiekami pārliecinošus argumentus, kāpēc skolas gaitas būtu sākamas no sešu gadu vecuma. Catlaks uzsvēra, ka šādu pārmaiņu nepieciešamību pierāda tostarp virkne pētījumu. Viņš skaidroja, ka viena no būtiskākajām atziņām, kas manīta OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (The Programme for International Student Assessment PISA) pētījumā, ir, ka agrīnāka skolas gaitu sākšana pozitīvi atspoguļojoties augstākos rezultātos PISA rādītājos. "Pētījumos argumentēts, ka agrīnie posmi ir tie izšķirošie, kad attīstība notiek straujāk. Agrīnie gadi ir laiks, kad cilvēks iegūst galvenās sociālās un kognitīvās prasmes," skaidroja Catlaks. Viņš pauda, ka izglītības vide sešgadniekiem varētu nemainīties, taču pats mācību process pirmajās klasēs būtu strukturētāks, ar skaidrākiem mērķiem, jo patlaban pirmsskolas izglītības vadlīnijas tikai aprakstoši raksturo sasniedzamos mērķus, bet pamatizglītības standarts ir precīzāks un detalizētāks. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure uzsvēra, ka reformas jāsāk tikai tad, kad ir skaidri visi nosacījumi. "Saprotam, ka ieviešana pārcelta par vienu gadu. Lai nebūtu tā, ka viena gada laikā neizdarām savu mājasdarbu, mums nevis fragmentāri jāskata problēma, bet jāskatās kopumā," mudināja Dundure. Šadurskis piekrita, ka reforma radīs nepieciešamu pēc papildu finansējuma reformas ieviešanas sākumposmā. Taču politiķis solīja, ka finansiālos labumus un ietaupījumu varēšot sajust pēc 12 gadiem. "Ir kaut kas jāiegulda, lai sistēmu reformētu. Ja saīsinām izglītības ieguvi par vienu gadu, tad izmantosim efektīvāk bērnu vecumu, kā arī rezultātā mums atbrīvosies līdzekļi, lai ieguldītu pedagogu tālākizglītībā," uzsvēra ministrs. Deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) pauda, ka, klausoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skaidrojumus, liekas, ka viss ir loģiski, bet "nepamet sajūta, ka kaut kas būtisks atstāts aiz iekavām". Viņu interesēja, vai IZM apsvērusi domu par skolas gaitu sākšanu jau no piecu gadu vecuma, lai "nebūtu jārausta bērns" no bērnudārza uz skolu. Šadurskis atzina, ka, skatoties uz visām OECD rekomendācijām, kur uzsvērts, ka Latvijā ir pārāk garš izglītības laiks, nav mēģināts piedāvāt ļoti radikālas pārmaiņas. Taču, lai "nebūtu jārausta bērni", mācību process tiks nodrošināts atbilstoši bērnu vecumam, atstājot gan rotaļas, gan arī atpūtu un dienas miegu. Parlamentāriete Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) visus aicināja "visu uztvert vieglāk", jo, iespējams, šāds reformu piedāvājums jāpieņem kā "Latvijas klimats", jo jautājums par skolas gaitu sākšanas vecumu politiskajā dienaskārtībā parādās ļoti regulāri. Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve Irina Avdejeva uzsvēra, ka reformas kontekstā ir ļoti būtiski raudzīties uz pedagogiem, lai saprastu, vai skolotājiem tiks nodrošināta vide, saturs, mācību līdzekļi, vienlaikus noskaidrojot, kāds būs bērnu skaits, vai būs pieejams pedagoga palīgs un kāda būs profesionālā pilnveide. Avdejeva pauda, ka nepieciešams nodrošināt, ka visi pedagogi saprot reformas būtību un to, kas reāli mainīsies viņu darbā. "Man nav pārliecības, ka visi pedagogi sapratīs," atzina Šadurskis. Viņš atgādināja Latvijas Bankas konferencē dzirdēto par to, cik liels ir pedagogu procents, kas savā mācību priekšmetā eksāmenus savulaik nokārtoja ar ļoti zemiem rezultātiem. "Un te būs problēmas," sacīja ministrs, piebilstot, ka visa satura reforma tiek pavadīta ar metodiskajiem atbalsta materiāliem pedagogiem. Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Laima Geikina pauda satraukumu, ka reformas rezultātā tiks samazināts laiks, kādu bērni pavadīs pirmsskolas izglītības iestādēs, kas atsauktos arī uz privāto bērnudārzu darbību. "Privāto investīciju aizsardzība laikam izkrita no mūsu redzesloka. Domāju, ka turpmāk visām pašvaldībām būtu jālūdz privātajiem bērnudārziem atļauja atvērt pašvaldības bērnudārzus, jo tas var pasliktināt situāciju privātajiem bērnudārziem," reaģējot uz satraukumu, ironizēja ministrs. Aldis Adamovičs (V) uzsvēra, ka šodien komisijā jebkādus lēmumus par skolas gaitu sākšanu no sešu 20

gadu vecuma nav bijis plānots pieņemt - plāns bija tikai sākt diskusiju par šo jautājumu. Latvijas skolēnu kompetence risināt problēmas savstarpējā sadarbībā kopumā ir nedaudz zemāka nekā vidēji OECD valstīs Latvijas skolēnu kompetence risināt problēmas savstarpējā sadarbībā kopumā ir nedaudz zemāka nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs, liecina OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas rezultāti. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieks Andris Kangro 21. novembrī žurnālistiem skaidroja, ka šis ir unikāls pētījums, jo 32 pētījumā iekļautajās valstīs iepriekš netika novērtētas skolēnu spējas sadarboties. Šis pētījums ir daļa no 2015.gada pētījuma. "Te galvenā ideja ir, ka skolēns, strādājot ar datoru, tiek iekļauts grupā ar citiem skolēniem. Viņiem tiek iedots uzdevums risināt kādu problēmu, piemēram, izveidot klases logo, vestibilā uzstādīt akvāriju utt. Šajā procesā skolēniem ir jāsadarbojas, jākomunicē, jāveic dialogs ar datoru. Šajā procesā skolēniem varbūt var iznākt arī kāds konflikts vai kas nesaprotams, tad tas arī jārisina, jāvērtē risinājums, varbūt kaut kas jāmaina, lai beigās panāktu problēmas risinājumus," pastāstīja Kangro. Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir nedaudz zem OECD valstu grupas vidējiem sasniegumiem, norādīja Kangro. Igaunijas skolēnu sasniegumi ir vieni no labākajiem - viņi reitingā ir 6.vietā pasaulē, savukārt Krievija reitingā ir zem Latvijas, un vēl zemāk ir Lietuvas skolēnu vidējie sasniegumi. Ļoti augstā līmenī uzdevumus atrisināja 4% Latvijas skolēnu, bet vidēji OECD šos uzdevumus ļoti augstā līmenī atrisināja 8% skolēnu. Latvijas 15 gadus veco skolēnu vidējā kompetence ir 485 punkti, kas ir par 15 punktiem mazāk nekā vidēji OECD. Labākais rezultāts ir 561 punkts, un to sasniedza Singapūra. Otrais labākais rezultāts - 552 punkti - ir Japānai, trešais - 541 punkts - Honkongai (Ķīna). Rezultāts virs OECD vidējā rādītāja sasniegts 13 valstīs. OECD vidējam līmenim atbilst astoņu valstu grupa, kuru vidū ir arī Norvēģija, Slovēnija, Beļģija, Čehija, Portugāle, Spānija. Nākamās valstis jau ir zemāk par OECD vidējo līmeni - Francija, Luksemburga, Latvija, Itālija u.c. Kopumā šajā grupā ir 25 valstis. Latvijas skolēnu sasniegumi problēmu risināšanā sadarbojoties ir relatīvi nedaudz zemāki nekā viņu sasniegumi dabaszinātnēs, lasīšanā un matemātikā. PISA 2015 definē kompetenci risināt problēmas savstarpējā sadarbībā kā indivīda spēju efektīvi iesaistīties procesā, kurā divas vai vairākas personas mēģina atrisināt problēmu, daloties izpratnē un centienos, kas vajadzīgi, lai rastu risinājumus, apvienojot savas zināšanas, prasmes un pūles. Problēmu risināšana savstarpējā sadarbībā ietver prasmes komunicēt, risināt konfliktus, veidot komandu, panākt vienošanos, novērtēt sasniegto un virzīties tālāk, lai sasniegtu mērķi. Kompetence risināt problēmas, savstarpēji sadarbojoties, nepieciešama ikdienas dzīvē un darbā. Skolā to var attīstīt dažādos veidos, piemēram, projektos balstītās mācībās. Kangro skaidroja, ka, lai gan Latvijā korelācija starp skolēnu ģimenes sociālekonomisko stāvokli un viņa sniegumu pētījumā pastāv, tā nav tik izteikta kā citās valstīs. "Šajā pētījumā ir tā, ka, ja skolēnu ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis ir labāks, tad parasti rezultāti arī ir labāki, taču Latvijā šī korelācija nav tik izteikta - piederam pie valstīm, kur šī sakarība eksistē, bet ir mazāk izteikta," teica Kangro. Zēnu un meiteņu starpā līdzīgi kā pētījumā par lasīšanu meitenes ir labākas problēmu risināšanā, savstarpēji sadarbojoties. "Protams, vēlamies rezultātus vienādākus," pauda Kangro, piebilstot, ka starpība starp zēnu un meiteņu sniegumu Latvijā ir viena no lielākajām. Liela rezultātu atšķirība ir arī Somijā. "Tas droši vien nav īsti labi," vērtēja Kangro. Raugoties uz to, kādi ir vidējie sasniegumi skolēniem laukos, pilsētā un Rīgā, redzams, ka laukos vidēji ir zemāki sasniegumi, augstāki tie ir pilsētās, bet Rīgā - vēl augstāki. Arī iedalījumā pēc skolu tipiem sasniegumi ir līdzīgi kā citos pētījumos - valsts ģimnāzijās tie ir visaugstākie, tad seko ģimnāzijas, tad vidusskolas, tad pamatskolas. "Tas nenozīmē, ka mums nav izcilu pamatskolu, bet te ir runa par vidēji statistiskajiem rezultātiem," skaidroja pētnieks. Mazākumtautību programmās un latviešu valodas programmās sasniegumi ir pilnīgi vienādi, teica pētnieks. Pētījums liecina, ka sasniegumi ir atkarīgi arī no skolēnu attieksmēm. Tie skolēni, kas vairāk attiecas pozitīvi pret sadarbību, vairāk priecājas par citu sasniegumiem, attiecīgi arī uzrāda labākus rezultātus. Sva- 21

rīgas ir arī savstarpējas attieksmes starp skolotāju un skolotājiem un starp skolēniem - ja skolēni izjūt vairāk pāridarījumus no citiem skolēniem, tad viņiem ir zemāki rezultāti. Labāki rezultāti ir tad, ja no skolotājiem nāk atgriezeniskā saite. Arī piederības skolai sajūta veicina rezultātus, teica pētnieks. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzsvēra, ka pētījuma rezultāti tika gaidīti ar ļoti lielu interesi. Catlaka ieskatā rezultāti ir ļoti interesanti. "Bez šaubām sadarbības prasme ir viena no būtiskākajām 21.gadsimtā. Man nebija liels pārsteigums šis rezultāts," teica Catlaks. Viņš pauda, ka Latvijas skolēniem kopumā sagādā lielākas grūtības nestandarta uzdevumu risināšana, līdz ar to arī šie uzdevumi parāda, ka ir problēmas un nepieciešamība uzlabot skolēnu sniegumu. Eksperti: Skolēnu ēdienkartei jābalstās uz vietējiem, sezonāli pieejamajiem produktiem Skolēnu ēdienkarti būtu iespējams balstīt uz sezonāli pieejamiem produktiem, jo Latvijai raksturīgo vietējo pārtikas produktu skaits ir pietiekoši liels, konferencē par izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas jautājumiem pauda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane. Viņa skaidroja, ka skolās iespējamas divu veidu ēdienkartes. Viena ir brīvās izvēles, kad var likt uz šķīvja to, kas labāk iet pie sirds, bet otra - kompleksā ēdienkarte. "Lai gan brīvās izvēles ēdienkarte skolēnu vidū gūtu lielāku atsaucību, mīnuss tās ieviešanā būtu tāds, ka netiktu kontrolēta apēsto produktu uzturvērtība, jo bērni reti kad piedomā pie tā, ko viņi apēd un cik tas ir veselīgi. Savukārt komplekso ēdienkarti nekad nebūs iespējams pielāgot visu vēlmēm," norādīja Dreimane. Lai gan sastādīt komplekso ēdienkarti skolās ir grūti, tas nedrīkst būt par iemeslu tās regulārai nepapildināšanai un neatjaunošanai ar jauniem ēdieniem, viņa uzsvēra. "Nedod Dievs, ka kādā skolā izveidojas situācija, ka skolēns visu dienu neēd tikai tāpēc, ka viņš nav atradis sev neko tīkamu, taču realitātē tādas situācijas ir," apgalvoja Dreimane. Viņasprāt, ēdināšanas procesā daudzas nepilnības veicina arī Ministru kabineta (MK) noteikumi. Piemēram, tajos ir noteikts pusdienās iekļaut vismaz 50 gramus biezpiena vai siera, taču tie ir produkti, kurus pārsvarā patērē brokastīs vai launagā. "Līdz ar to, lai izpildītu MK prasības, sākas ēdiena fantazēšana - kotletes ar biezpienu, siera sacepumi un citas lietas, kuras visbiežāk paliek uz šķīvja, jo bērniem nereti negaršo," norādīja eksperte. Otra nepilnība esot MK noteiktajā kartupeļu daudzumā. Eksperte norāda, ka, vadoties pēc noteikumiem, dienā ir jānodrošina vismaz 450 grami kartupeļu, tāpēc tie pārmērīgos daudzumos tiek piedāvāti visās iespējamajās versijās, aizmirstot par citu piedevu esamību. Tāpat nesamērīga nereti ir noteiktā pusdienu ēdienreizes uzturvērtība, jo noteiktos daudzumus bērni nereti nav spējīgi apēst kaut vai tāpēc vien, ka pusdienlaiks izglītības iestādēs bieži vien ir ap plkst.11 vai 12, sacīja Dreimane. "Neviens, protams, neliek bērniem par spīti apēst uz šķīvja esošo, bet pats fakts, ka MK ir ietverta šāda norma - rada problēmas," norādīja Dreimane. Ja MK noteikumu prasības jārisina likumiskā līmenī, tad ēdināšanas paradumus skolēnu vidū var ietekmēt arī "ar labo gribu un apzinīgu attieksmi pret to, ko vēlamies bērniem pasniegt", skaidroja eksperte. Viņa norādīja, ka ikvienas izglītības iestādes iespējās ir apzināt savas skolas audzēkņu vēlmes. "Vienā skolā garšo zupas, citā gaļa, trešajā deserti. Lai to noskaidrotu, nav jāveic aptaujas - vislabāk to redz pavāri, kuri saprot, ko pārsvarā jāmet ārā un, ko bērni apēd. Kaut pēc šī parametra var skatīties, ko gatavot biežāk," norāda eksperte. Tāpat viņa skaidroja, ka ir jāseko līdzi ēšanas tradīciju maiņai un iespējami vairāk jādažādo ēdienkarte, lai ikdienā nav tikai "gurķi un kāposti, jo mums ir pietiekoši plašas iespējas nodrošināt dažādu ēdienkarti un dārzeņi pie mums nav pārāk dārgi". Jau ziņots, ka šodien VEF Kultūras pilī norisinājās konference "Ēdināšanas organizācija izglītības iestādēs: izaicinājumi un iespējas", kurā runāja par aktuāliem jautājumiem izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas nodrošināšanā. Konferencē tika spriests par uztura izveidi ietekmējošiem faktoriem, bērnu un jauniešu uztura paradumu veidošanu un par citiem ar ēdināšanas procesu saistītiem jautājumiem. 22

Pasniegs Draudzīgā aicinājuma medaļu un diplomu Draudzīgā Aicinājuma dienas ieskaņā 2018.gada 26.janvārī Cēsīs divdesmito reizi atjaunotajā Latvijas Republikā, godinot izcilību, tiks pasniegta Draudzīgā aicinājuma medaļa un diploms. Šis būs nozīmīgs notikums, jo Draudzīgā aicinājuma fonda apbalvojuma pasniegšana ievadīs Latvijas valsts simtās jubilejas gadu. Draudzīgā Aicinājuma medaļa un diploms tiek piešķirts piecās nominācijās: Absolvents - apbalvojumu piešķir skolu absolventiem par Latvijas vārda popularizēšanu, gūstot panākumus starptautiska līmeņa mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētnieciskajā darbā un konkursos sasniegumiem; Skolotājs/ augstskolas mācībspēks - par skolēnu sagatavošanu augstiem starptautiskiem mācību sasniegumiem; Sabiedrisks darbinieks - apbalvojumu piešķir par nozīmīgu devumu latviskuma uzturēšanā ; Mecenāts - apbalvojumu piešķir kā fiziskām, tā juridiskām personām par finansiālu un materiālu atbalstu izglītībai; Mediji - apbalvojumu piešķir par Draudzīgā aicinājuma idejas popularizēšanu. Ieteikumi apbalvošanai iesūtāmi Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā Pūces iela 2, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 vai e-pastā: dacvg@dacvg.lv līdz 2017.gada 22.decembrim. Nākamgad internātskolu uzturēšanu vēl daļēji finansēs no valsts budžeta Nākamgad internātskolu uzturēšanu vēl daļējai iecerēts finansēt no valsts budžeta. Saeimas 22. novembrī pieņemtie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka jaunu internātskolu dibināšana no 2018.gada 1.janvāra nebūs atļauta. Internātskolas, kas nodibinātas līdz minētajam datumam, būs tiesīgas turpināt savu darbību līdz 2019.gada 31.jūlijam. Pašvaldības, kuru padotībā ir internātskolas, līdz 2018.gada 30.jūnijam būs jāpieņem lēmums, kas paredz internātskolu likvidācijas, reorganizācijas vai iekšējās reorganizācijas pabeigšanu līdz 2019.gada 31.jūlijam, paredzot izglītojamo tiesības turpināt izglītības ieguvi attiecīgās pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs pēc internātskolas darbības izbeigšanas. Nākamā gada budžetā viens no priekšlikumiem paredz 2 402 219 eiro piešķiršanu pašvaldību dibināto internātskolu uzturēšanas izdevumu daļēju izdevumu segšanai 2018.gadā. Saeima par šo priekšlikumu vēl lems. LETA informācija SV 23

METODISKIE MATERIĀLI Bagātība mūsu kabatās Gunta Kalvāne, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte Šodien 67% pasaules iedzīvotāju ir vismaz viens mobilais telefons, turklāt puse no pasaules iedzīvotājiem ir interneta lietotāji. Mobilo telefonu lietotāju skaits pēdējos 30 gados ir pieaudzis eksponenciāli. Katru gadu tiek pārdoti 1,5 miljardi jaunu telefonu. 60% no tiem, visticamāk, aizvieto jau esošos telefonus, vecie tiek nomainīti ar jaunajiem nevis tehnoloģisku iemeslu/problēmu dēļ, bet gan tāpēc, ka modelis ir morāli novecojis un vairs nekalpo kā statusa apliecinājums. Vidējais telefona lietošanas ilgums ASV ir tikai 12 mēneši, Rietumeiropā 18 mēneši. Viena telefona ražošanai tiek izmantots vairāk nekā 60 dažādu ķīmisko elementu un vairāk nekā 200 ķīmisko savienojumu. Lai arī 98% no telefonos izmantotajiem materiāliem var tikt izmantoti otrreiz, reciklēti jeb nodoti pārstrādei tiek mazāk nekā 10%. Lai rosinātu skolēnus un sabiedrību kopumā aizdomāties par bagātībām mūsu kabatās un nodot pārstrādei arī elektronikas preces, īstenojot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansēto projektu 60 elementi tavā kabatā, esam izstrādājuši vairākus mācību aprakstus. Projekta materiāli pieejami mājaslapā: https:// www.geo.lu.lv/skolotajiem/projekts-60-elementi-tava-kabata Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte organizē praktiskas nodarbības un eksperimentus jaunajā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Jelgavas ielā 1, Rīgā. Pieteikšanās: rakstot uz e-pastu gunta.kalvane@lu.lv vai zvanot (28665753). 24

25

26

27

28

29

30

31

32

METODISKIE MATERIĀLI Bilingvāla mācību stunda angļu krievu valodā 9. klasei Antra Laitāne, Velta Bojāre, Krustpils pamatskolas skolotājas Ņemot vērā jaunā izglītības projekta Kompetenču pieeja mācību saturā ideju par integrētu pieeju mācību saturam un valodu apguvei, Krustpils pamatskolā jau pagājušajā mācību gadā skolotāji sāka praktizēt integrētās mācību stundas. Piedāvājam ieskatu vienā no tādām stundām. Mācību gada beigās 9. klases skolēni ir novērtējuši savas svešvalodas zināšanas, izvēlējušies, kurā no tām kārtos eksāmenu, kā arī aizdomājušies par savu nākamo skolu, kur mācīties pēc 9. klases. Mūsu skolas devītklasnieki bija apmeklējuši arī izstādi Skola 2017. Tas arī bija priekšnosacījums bilingvālai mācību stundai angļu krievu valodā. Klase: 9. Stundas tēma: School 2017 / Школа 2017. Stundas forma: izstādes apmeklējums. Stundas mērķis: prezentēt valodu zināšanas, sazinoties angļu un krievu valodā. Stundā gūstamie rezultāti: 1. prezentēt skolu, kurā var mācīties pēc 9. klases; 2. izzināt izstādē piedāvāto informācijas klāstu un izvēlēties sev nākamo skolu. Stundai nepieciešamie materiāli: - datori (viens uz 2 skolēniem); - skolotāja stundas prezentācija (Pielikums Nr. 1); - skolēnu mājasdarbi: 2 prezentācijas par savu nākamo skolu: angļu (Pielikums Nr. 2) un krievu (Pielikums Nr. 3) valodā. Stundas plāns / Lesson Plan Sasveicināšanās: Добрый день! Hello! Skan dziesma Школьный вальс (www.youtube.com/watch?v=gwacddgubye), uz ekrāna prezentācijas 3. slaids ar skolas foto no Pielikuma Nr. 1. Krievu valodas skolotāja: Сегодня у нас особый урок! Почему? Какая будет тема нашего урока? 4., 5. slaids ar stundas tēmu un sasniedzamo rezultātu (Pielikums Nr.1). Angļu valodas skolotāja (par stundas formu): This lesson will be in the form of exibition. Have you ever been to the exibition School 2016, 2017? What did you do there? Where was it? What information did you get? Did it help you to choose your next school? Ok, now you will be divided into 2 parts: students who are trying to get the information and representatives from different schools. Your hometask was to make the presentation about the school you want to study in the future. Right? Krievu valodas skolotāja: Сейчас каждый из вас получит цветной листочек, чтобы разделиться на 2 команды студенты (выбирающие школу) и представители школ (рекламирующие школы). Tiek izdalītas 2 krāsu lapiņas, lai sadalītu skolēnus: kuri būs skolu pārstāvji un kuri būs studenti. Angļu valodas skolotāja: Students who have orange papers will be students who speak English or Russian. Teacher Velta will give you lists with questions in Russian or English. If you have questions in English 33

please speak with representatives only in English. Now, students who have blue papers please take your seats at the computers and find your presentation. Krievu valodas skolotāja (par informāciju, kāda jāiegūst, cik ilgi jāveic darbs): Задание для студентов посетителей выставки. В течении 10 мин. вам нужно будет посетить по возможности больше рекламных стендов (подходить желательно по одному к свободному стенду) и узнать следующую информацию, коротко записать нужное. (Pielikums Nr. 1 6., 7. slaids.) Через 10 мин. студенты меняются с представителями школ ролями. Skolēni darbojas. Krievu valodas skolotāja (saruna: kāpēc izvēlējies šo skolu?): Выставка свою работу закончила, посетители выставки узнали много интересного. Поэтому сейчас настало время поговорить с будущими студентами, а пока ещё учениками нашей школы. Каждому нужно рассказать, какую школу он выбрал и ПОЧЕМУ. Говорить нужно будет на том языке, на котором заполнена анкета. Angļu valodas skolotāja (stundas refleksija): How did you feel as a student? How did you feel as a representative? The END / Эпилог Krievu valodas skolotāja: Пройдём ещё раз по,,тихим школьным этажам нашей школы! Angļu valodas skolotāja: Our former students Rolands un Vladislavs made very nice video about our school life. Let s watch it. Fotomirkļi no stundas 34

Pielikums Nr. 1 35

36

37

Pielikums Nr. 2 38

Pielikums Nr. 3 39

40

41

42